Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948

              , 153.00 vemto"
LATVUA, 1948. g. 23. novonbrt
„ . .. I ATVIJU», (Q:wsMm»
Nr. 104 (209) 1948. g. 23. novembri
kt ©tstora |®rak«ni nd taldāliem parak-reketos
Izteikta» dodm nav katrā
m^a r«tfakdiai domss.
Beid2amā laikā, sākot plakt cerī­bām
par pavērtām im tomēr neat­vērtām
durvīm izceļošanai uz ASV,
atkārtoti atskanējušas, balsis, ķa
katram pašam jābūt aktīvākam, jo
citādi hekiAT netiksim un nekā nesa-gaidīsiera.
Pieminēti arī piemēri,
ktir, aktīvi un enerģiski rīkodamies,
cilvēki jau izlēkuši laukā no apbur­tā
ap]a, fittādā un dzīvo kā līdztie­sīgi
starp brīviem ļaudīm Un kaut
tam blakus notikuil arī nelaimigi
nolēcieni tumsā, tas viss mūs i>a-taisa
nemierīgus un nomāc vel
vairāk.
Neviena Šimbrīžam nevar ne ie­domāties,
dk un kādas vēstules ta­gad
pasts nes pāri ūdeņiem ar sau­cieniem
pēc palīdzības; Bet cik ne­cik
padomājot, varēs arī saprast,
ka šādu individuālu vēstuļu: un sau­seņu
atbalss vienmēr neizskanēs
fhži tā, kā gribēts un gaidīts. Pirm­kārt,
ko gan visu šādās individuālās
vēstulēs neparaksta, otrkārt, kam
gan tās nepiesūta, treškārt, cik at­sevišķās
versijās atsevišķām per-
OTiām iās dažs neizsūta ui^^ ce-turtkārt,
kādus blāķus šo vēstu]
viena atsevišķs adresāts nesaņem.
Tajā pašā laikā tūkstošiem citu, kas
varbūt būtu varējuši palīdzēt, ne­saņem
neyienu tādu vēstuli. Ameri­kā,
kur arodbiedrības, arteļi un dar-ba
aa^des uzņēmumi, runā tūksto­šu
un desmit tūkstošu vārdā, mēs
inēģinam ielauzties individuāli!
Sen jau vajadzējis būt aktīvākiem
sen jau vajadzējis rīkoties un ne jau
Amerikas virzienā vien. Bet tas
Vispirms ir bijis jādara un arī vē
tagad ir jādara nevis individuāli
bet organizēti, caur pašu vēlētām un
pašu uzturētām organizācijām.
Diemžēl, šīs organizācijas Vēi vien­mēr
sevi visvairāk parāda runāšanā
ne īstā darbā urt izdarīšanā. Tādē
tās draud kļūt tik nepopulāras, ka
caurmēra vēlētājs pāt nemaz nezina
kur tās atrodas, vai vēl pastāv un
ko dara. Zinu, ka šie vārdi neglaimo
nevienaņa, bet tie nav arī izgudroti
tā ir īstenība, kas ir jāsauc vārdā
Katrs ņlēs alkstam pēc kopības,
l^as, patiesas, atklātas un aktīvas.
Aizkavēta darba, neizmantotu ie­spēju
un spiedīgu vajadzību ir -tik
bezgiala daudz, ka tās taisni brēktln
brēc pēc darbīgām rokām un dedzī­gām
sirdīm; Domāju, ka mums tādi
ari ir, bet, Ja ir, tad lai rīkojas, lai
Hck sevi sajust.
Alfr. Abers
UVU NR. 204 I Mēs ierodamies
DZEJNIECES VELTAS TOMAS RAKSTS PAR BRAUCIEI^U UZ KANĀDU
Jau sākums bija* neparasts. Kad,
radus Kanādas ceļam izvadījusi, at­griezos
Manheimas nometnē, vārtu
sargs vēstīja: „Jums tūlīt ar visām
paunām jādodas uz Ludvigsburgu."
Man kabatā bija 60 feniņi, un es
Daraustiju plecus, nodomādama: ari
šoreiz noturēšos nebraukuši; reiz tā
bija grāmata, tad nervi un tagad ie­mesls
palikšanai būs naudas irū-kums.
Bet manus, nodomus izgaisi­nāja
mūsu izvietošanas daļas vadī-
;ājap ar roku uz sirds liecinādama: —
Jums jābrauc, vīzu vairs nepagari-nās,
un tad jums Kanādu neredzēt kā
savu ausu. —
— Man ir tikai 60 feniņi, — es ne­kustējos
nō vietas.
— Es jau ziņoju to, bet man atbil­dēja,
lai savācot jums kollekti. —
— Kollekti? Man? Ne mūžam! —
Lādēju likteni un skrēju pie uz­pircējiem,
kur jau mēnešiem gulēja
pārdošanai nodotas manas mantas.
Jāatzīstas, man negāja tik ļauni kā
darba vīram Rikām, kam par melno
iesvētāmo im laulājamo- kārtu, kas
desmit gadus godam kalpojusi, grie­ķis
piesolījis divas mārciņas jēra ga­ļas
. . . Nabaga Riks, pat vāciete to
bija piekrāpusi. Par šķību somu ar
pieminēto iesvētāmo — laulājamo
kārtu, segu, kurai vidū bijis tikai
viens caurums, diviem pāriem val­kātu
zābaku, divdesmit zobu sukām,
sievas 1938. gada kleitu un koka lus­tru
viņš bija saņēmis simts marku.
Man negāja tik augsti. Ziepes ne­viens
nepirka, un par tumšo miltu
maišeli dzēriendaris iedeva divdes­mit
markui Un tomēr, kad
tautieši, kam augsta teikšana,
atļāva savam darīšanu braucienam
pievienot nianu izpriecas, mani seš­desmit
feniņi bija pārvērtušies seš­desmit
markās, ko noUku galdā par
benzīnu. Ar vienu vēzienu es biju
atpirkusies no nometnes vlriAives, kas
deviņus mēnešus bija mans nams un
mana pils.
Kas nāca līdzi? Sēļu zemes ma­nuskripts,
mala krūze un koka ceļa
lāde,,kas reiz no Rīgas bija devusies
uz Ostrovu un Ļisiciem, no Opočkas
atkāpusies, pieredzējusi asiņainās
Vidzemes dienas, izbraukusi vēlreiz
caur Rīgu, atvilkusi elpu Kuldīgā
izlaupīta uz kuģa ceļā uz Gotenha-fenu,
drebējusi Berlīnas pagrabā, bē­gusi
caur Insbruku uz (Jēru un bei­dzot,
vecu avīžu pilna, gulējusi uz
skapja Veidenē un Manheimā. Mēs
abas nespējam šķirties, ^ im, iešūta
zili rūtotā loga aizkarā, tā solījās iz­turēt
ceļojumu caur Kanādu uz Lat­viju.
Par abām kopā sasniedzām pirmo
rekordu manā mūžā: no Manheimas
līdz vilcienam LudVigsburgā, ieskai­tot
pulvera pūšanu un DP kartes
atņemšanu izvietošanas nometnē, no­kļuvām
četrās stundās. Bet vilcienā
mūs pārsteidza poļi, kas ēda ķiplo­kus
un sarunājās vāciski. Baltijas
asi turējām kopā ar igaunietēm, ku-
'as, izsniegto pārtiku sadalot, kon­servu
desu mērīja ar manu centi*-
metra mēru. Pirmajā gājienā katrs
dabūja vienu centimetru, ļoti resnas
desas un sauju sausas, graudainas
vērša gaļsis. Ķiploku polis nesa ka­fijai
ūdeni no lokomotīves, bet viņa
sieva man jautāja: — Vai jūs arī
esat šuvēja? — Kad bijām uz vietas
stundas trīs; saluši, vagonā. aizelsies
egāzās ķiploku polis ar pusduci bēr­nu
un pāris sievām, kliegdams:'>—
Divās stundās no Ulmas! Mans
rekords bija pagalam.
Nu mēs varējām braukt., Saspie-dāmies
ciešāk, jo vēl salām, un vil­ciens,
vairāk atpakaļ kā uz priekšu
iedams, tomēr šļūca uz Brēmeni.
nezināma
21. novembri prāvs pulciņš latvie-^
§u ar mūsu karogu pa Briseles ielām
devās uz beļģu nezināmā karavīra
kapu: Sūtnis Dr. M. Valters tur no­lika
Latvijas vainagu, godinot Beļ­ģijas
brīvības cīnītājus un izteicot
mūsu nelokāmo gribu atgūt Latvijas
brīvība 18. novembrī sūtnis Dr. M.
Valters izbrauca uz Ostendi, kur no­lika
ziedus uz Beļģijā mirušo latviešu
karavīru kapiem.
viesu ōveice
šuDP
no-mēs
Latvijas draugi Zenēvā 18.
vembrl noskatījās filmu ,JKas
esam, ko mēs gribam?" Sūtņa J.
Peldmaņa aicināti, ieradās ap 300
viesu, kas pārstāvēja Starptautisko
Sarkano Krustu, Sarkanā krusta
starptautisko ligu, IRO, UN, Eiku-mēnisko
padomi, Vispasaules, baznī­cas
apvienību, Bērnu palīdzības ūni-ju
uc starptautiskas organizācijas.
Bija ieradušies arī lietuvieši, igauņi,
poļi un daudz Šveices polītiķu, žur­nālistu
un sabiedrisku darbinieku.
Šķiroties viesi izteica labākos novē-lejunu^
Latvijai.
etnu
KASELES tuvumā esošās sanato­rijas,
īpaši Merkhauzenas sanatoriju,
kur pēdējā laikā pārvietoti daudzi
latvieši, jau 2 gadus aprūpē Kaseles
Betenhauzenas latviešu YMGA un
YWGA, sadarbībā ar nometnes ko­miteju
un pēdējā laikā arī Daugavas
Vanagiem. Koncertos bez maksa?
M. Briksele. Gādāts slimniekiem arī
par medikamentiem, grāmatām uc
vajadzībām.
FLENSBURGAS DP jūrskolai ir
izredzes ar IRO palīdzību iegūt va­jadzīgo
aparātu kuģu radiotelegra-fistu
kursu noorganizēšanai. Tos rī­kos
tad, ja pieteiksies pietiekams
reflektantu skaits. Kandidātiem jā­pieteicas
DP Navigation and Sea-
Eng. school: (24b) Flensburg, Mun-ķetoft.
1.
ĪZlE^mĀŠ aizliegumu vakaros
pēc pl. 21 bērniem un jauniešiem no­teikusi
Mindienes Varhera nomet­nes
skolu valde. Katru vakaru pl.
21 atskan ģaŗš sirēnas pūtiens, kas
dzirdams vairāku kilometru attālu­mā.
Nometnes skolās, mācās baltieši
un ukraiņi.
PIENSAIMNIEKIEM darba iespējas' ASV
un Kanādā meklē Latvijas piensaimnieku cent­rālā
savienība, izsūtot ofertes un ar sludi­nājumiem
presē. Darbinieki, kas vēlās pie­dalīties
šajā kopējā pasākumā, lūgti izdevu­mu
segšanai iesūtīt DM 3 . - E. Antonam:
DP Camp Kleinkōtz bei Gunzburg/Don.,
n (13b). ^' , '
Ipatakais trimdas izdevums:
Raķstita ventiņu izloksnē,
^/ ar
R e i ņ a B t r z g a ļa
zīmētu tekstu un daudzām
ilustrācijām.
Cena DM 1,50. Pieprasiet no­metņu
grāmatnīcās. Vairumā
ar atlaidi LATVIJAS apgādā,
Gūnzburg/Do, Marktplatz 25.
Pārvedot mums naudu pa pastu,
- . . neaizmirstiet ai pārveduma talona
parasti,piedalījusies Z. Ze.ntiņš, Pn- otrā pusē atzīmēt, p a r k o Jū
mo Dei Rosi, E,Svare, R. Līcis un
atbild
zmis bija milzīgs baltkrūtains pans,
cas, segas izsniegdams, mūs uzlūkoja
<:ā tārpus. Kad bijām nomazgāju­šies
un atkal pazinām cits citu, kāds
bērns teica:
— Māmiņ, es zinu^ kāpēc mūsu
transporta vadītājam bija balti cim­di.
Lai redzētu, cik netīras kļūst tī*
ras rokas. —
No Bucbadias nometnes braukušie
stāstīja leģendas par dzeramo un
mazgājamo ūdeni'vildenā, maizi, ēr-ļsport^^
tām vietām, bet mēs viņiem neticē- tvaikoni„Gen.W. M. Blackļv atstāja
; ^ . . . •„ . ; / V 813 pasažieri, to vidū 32 latvJeši. Ve-
Pirmie baigie mirkļi mus ķera am- cākajam DP transportā bija 79 gadi
bulancē;: kur ikvienam, kas nevarēja bet vidēji treša daļa ^ pasažieru biia
uzrādīt apliecību pār tīfa un baku jaunāki par 20 gadiem. Tvaikoņa I
injekcijām, dūra un skrāpēja pret Upkalpē gan bija^ 200 personu bet tā %
visām sērgām par jaunu. Toties ba- tomēr par mazu, lai braucējus HD- 81
gāžas nojumē piedzīvojām lielākuUalpotu tādā veidā, kā tas notiek
pretimnākšanu. Kad bagāžas pieņe- uz pasažieru kuģiem. Tāpēc braucē- >'
mējs bija nokliedzis, >ka nepieņems jiem bijā pašiem sevi jāpalīdz ao- -i
SAVIENOTA­JĀS
VALSTĪS
Kā norit izceļotāju
pirmās gaitas aiz
okeāna
VĒSTULE LATVIJAI NO ASV
Man gadījās būt pirmajā DP tran.
Cangkaiš^a
ļ . » '"^'^'^radiofonā teica
sl§l
•mii i
" ' i t tikpat * mm
pasaules
ģķ0
lai spētu aptu-uzbrukumu.'
Labi ap-r
Vašingtona tomer^
Nellingenā. IRO Area 2^ lie­tota
tā saucamā atbildes mecha-nizēšana".
DP, kas ierodas, piem.,
administratīvajā daļā izklāstīt sa­vas
raizes par apstākļiem vai per­sonīgām
neveiksmēm, saņem ie­spiestu
kartīti ar virsrakstu: „Pre-sented
as a Consolatioh for Trials
and Tribiilation". Zem titulrindi-ņas
teksts: ,,Yours is undpubtedly
the saddest story I-ve ever heard".
Visbeidzot, kartītes otrā pusē vēl
ir piezīme :„The card is to be re-tained
imtil yoa find someone
with a padder story". •
Latviski tas skanētu apmēram
tā: „Izsni,egta kā mierinājums
pārbaudījumos un bēdās. Jūsē­jais
neapšaubāmi ir skumjākais
stāsts, ko es jebkad esmu dzirdē­jis.
Kartīte paglabājamā, ,kamēr
Jūs atrodat kādu ar vēl skumjā­ku
stāstu". > ^. -^v-v'
Karļ-itei bijis pārsteidzējs efekts:
lūdzēju rindas koridoros samazi­nājušās
acīmredzami. V. D.
nevienu kasti, kas lielāka par pusot-ļ kalpot, līdz ar ko brauciena lāiklS
rlem kubikmetriem, ķiploku poli ša- k^iģa radās daudz un dažādas darba
j.pamatots izmisums. Jo ko gan iespējas, par ko nodarbinātie saņēma Sl
lai viņš svešā krastā iesāk bez tām paciņu cigarešu dienā. iii
pāris ar vācu porcelānu pilnām kas- ceļā vienīgi mātes ar maziem bēr-i|.
tēm? Izmisuma uzplūdi norima, kad niem sēdēja pie galda un tās apkal. Sp-^
tas pats bargais vīrs atvesti ja, ka poja. Visi pārējie apkalpojās paši un
kastu tilpums tomēr neesot ierobe- ;eda pie galdiem stāvus stāvēdami, i l
žots. Un te nu viņa tupēja, mana ari bērni un pusaudži, kuriem galdi P
vecā koka lāde, kā cīrulītis pie bija drusku mazāki, nekā oieaugu^ ī
mamuta apmēra lādes sāniem, uz šajiem. Ēdiena bijā pietiekami un'I.
kuras bija rakstīts: Icikson, Mon- tas bija trekns, tā daudziem uz sejas IP
treal, Oueb^c. ; no vielu maiņas radās izsitumi. Ķat- S
uz melnā dēļa stāvēja, ka rā maltītē ikviens saņēma vienu
„Mafine Flascher" aties no Hambur- apelsīni vai ābolu. Augļu dažam ut i |
gas 16. novembrī un: mūsu vārdi ga- pārējā ēdiena rēķina kārojās Vairik. H
ŗu garās slejās, ikviens ar numuru Jāpiemin arī pārbaudīts padptns par^^
jūras slimību — ēst mēreni itn rēgu- |f|
i ari im kustēti ps tm <??rt npr» IpcnS. J SH
V Nankinā nemitoties
^i?o ka arņerikāņu vest-coarjo,
i^'* kā esot iizaici-
- ar
^ ^ iin nodibināt koalīci-
• bet Nankinas valdības
ka vēstnieka
Ātri uznākusi nakts redzēja patie­su
tautu brālību: manā klēpī bija
igauņu zēna kājas, uz pleca lietu­vietes
valgs, lampu bija apsedzis la­bais
ķiploku polis, bet blakus noda­lījumā
pēc brīvās Ukrainas gauži
raudāja divu mēnešu vecs zīdainis,
Rīts nnāāccļļaa; lar angļu zonas melņral-bām
gov^ aplokos, atkal siltu loko­motīves
ūdeni kafijai, biskvītu lau­zumiem
maizes vietā, cigaretēm im
mūsu drausmīgi netīrām rokām.
Ūdens nebija pat atejā, kur ukrainis
uz sausā spirta vārīja savam brēku­lim
pienu. Bet mēs vairs nesalām,
mēs svīdām. iļzmezdamies gluži va-sargi,
jo nu kurināts tika bez žēlas­tības,
V:''''::^'-'^^^^^^^
Brēmenē nokļuvām otras dienas
pievakarē!. Mans ģeogrāfijas skolo­tājs
būtu sūtāms uz nespējnieku pa­tversmi
— šī ir poļu pilsēta, jo pir­majā
stundā ļ^Hisi ar mums runāja ti­kai
poļu niēlē, vai tas bija sargs, vai
utu pulveru pūtēja. Arī bloku pār-sarunā
ar cangkai-
8B, NVHT
priekšā, kas būs karams kaklā im
aizstās līdzšinējo vārdu. Es neat­ceros,
kāds numurs manai koka lā­dītei,
bet man pašai u* 204.
Nu domāt, mēs braukšanai norīko­tie,
būtu jau tīri vai ievērojamo kār­tā,
bet kas to deva. Poļi trenkāja
ķiploku jpoļus un baltiešus un bloku
vecākie jeb pani biedēja: ,;Kartupe-ļus
mizot!" — Konsuls, var gaidīt,
ārsts var novilkt balto uzsvārci un
uzpīpēt, bet pana norīkojums ir svēts
likums. •,.
Citādi nav ko sūdzēties, telpas
spodras, izlietnēs pat kājās aizliegts
mazgāt Ēdiens lābs, bet liess. Grā­matnīcā
visu DP tautu laikraksti,
vācu žurnāli un rakstāmpapīrs. Ka­fejnīcā
sulas, cepumi, kafija un gal­di,
pie kuriem atvelkam elpu un
rakstām vēstules. Jaukākais, ka vēl
līdz šim neesmu runājusi angliski.
Vakar to mēģināju pie konsula, bet
viņš, cik spēdams, atbildēja vāciski.
Jā, Kanāda valodu ziņā nākusi tālu
pretim šim krastam, Ludvigsburgā,
mani toreiz ieraudzījuši, ierēdņi sau­ca
skaidri latviski: — Beidzot! Pal­dies
Dievam! — '
Te oficiālā sarunu valoda ir vācu,
valdošā poļu un biežāk dzirdētā —
abu pirmo mistrojums.
Vecs lietuvietis teica: — Es jau gan
vairs neiemācīšos kanādiski. —
Matīs krustdēls solās: — Es kanā­diešu
bērniem mācīšu latviski. —
Uz to es viņam piedāvāju Mazo
pareizrakstības vārdnīcu un Balii-ņas
— Bērziņas latviešu gramatiku.
Mēs taču braucam caur Kanādu uz
Latviju.
l Brēmenē, 15, nov.
V e l t a Toma
Šai
IRO galvenais štābs Zenēvā izde­vis
nelielu,! glīti iļlustrētu brošūru
ār npšaukuijnu „Fakti par bēgļiem".
Brošūra i ar jauno IRŌ ģerboni —
baltu glābšanai apli tumšzilā lauku­mā
un zaļu uzrakstu IRO — izdots
angļu valodā un tai sekos izdevumi
franču un spāņu valodā, '
Ievadvārdos IRO ģenerāldirektors
Viljems Taks aizrāda, ,ka pagājušajos
gados par Eiro'pas bēgļiem daudz
rakstīts ūn sarakstīts ari daudz ap­lamību.
Tāpēc daudzās pasaules
malās ir maldīgiI uzskati par bēgļu
sastāvu gan rasiskā, gan politiskā,
gan ai^odnieciskā zinā;;.:
Brošūras iesākumā attēloti ap­stākļi,
kādos b^gļu masas saplūdušas
Rietumeiropā, minēti skaitļi par re­patriāciju
pirmajā laikā, pēc kara
beigām, tad sīki tēlots stāvoklis ta­gad,
kad vienu gadu darbojusies Iro
Ar statistiku un diagrammām parā­dīts
bēgļu etnislcais sastāvs, uzsverot,
ka žīdu ir tikai 25 proc. no visiem.
Sīki attēlots, kas darīts, bēgļu vese­lības
uzlabošanai, arodu apmācīšanai
utt. '. Nodaļā par bēgļu nākotni no­rādīts,
ka īpa: IRO atzinuma gandrīz
visus 598.000 bēgļus, kas pašlaik sa­ņem
aprūpi, būs jāpārved citur, jo
jau tas fakts vien, ka tie devušies
nometnēs,
trija vai
liecinot, ka Vācijā, Aus-ļtaiijā
I šiem . cilvēkiem nav
^espēju jaunu dzīvi uzsākt. Bez tam
būšot jāpārvieto arī ap 350.000 ārpus
nometnēm dzīvojošo, kamēr ap
500.000 -f. visvair.āk pirmā kara laika
bēgļu, apīm. recķot, paši spēs iekār­toties.
Tā kā repatriācija praktiski
plašākā mērogā vairs nav iespējama,
tad toVnēr jāatrod iauņas mājvietas
vismaz 750—900.000,Dersonām.
Pēc 1RQ ^plēsumiem nākamajā^
lāri un kustēties "on sēdēt pēc lespē- »
jas daudz svaigā gaisā.
joties Ņujorkai, jsai uz kuģatļ|
izdalīja muitas deklarāciju formulā-rus:
un katram bijā jādeklarē visa
līdzvedamās mantas, izņemot perso­nīgās
drēbes, ve
izpildītām anke
u un grāmatas. Pret
tām izsniedza kvīti,
bet pret to ostā saineķlē ja nodotās dek
larācijas un pārbaudīja bagāžu. Mui«;-I
tas ierēdņi ļoti korrektā veidā to i
veica ļoti ātri. īpaši strādnieki at- ' l i ^ p a direktīvā franču ^komū^
sazieŗi atslēdza koferus un atsaiņoja lil^'ļjg^a. ^ ieskaitot. ziņojumu
avoti neesot ap-no
iegūtajiem doku-sicaidri
pierādot, ka Krem-saiņus.
Bagāžu no kuģa novietoja
apm. 200 m garā hallē to īpašnieku
uzvārdu alfabētiskā kārtībā uh 5
stundU; laikā visu• 813 pasažieru bā-WĶ
gāža bijā pārbaudīta.
Līdz formalitāšu . noskaidrošanai | | |
atbraucējus pie sagaidītājiem -nelai-11
dā. Tie bija novietoti atsevišķā tel- &Ēt£
un rīkojumu saņemšanu
īlSorma, turpmāk pieķrit Ža-aDiklo,"
kolidz šim uzskatīja par
'dhikoniōnistu Nr. 2 un Staļinam
itigu teorētiķi, un. Ahdrē Marti,
ttam ekstrēmistam" , ar četru
Maskavā. Torezs,
pā un sēdēja ērtos krēslos, gaidīdami « Sar ī .uz priekšu pa-vairākas
stundās, kamēr izsauc pēc ^;cSc ^ ^
vārda...Tā kā ar kuģi atbrauca g a n - l p ^ " - ' • ^' - y - •
drīz tiķM tādi, par kuriem bija
vojuši radi vai paziņas ASV, tad ajt-j w urna ar
t. i., šajā finanču gadā, paredzēts iz­vietot
381.000 bēgļu, pie kam pare­dzēts,
ka no tiem 57.000 atradīs māj­vietas
Rietumeiropā— Lielbritānijā,
Francijā un Beneluksa valstīs, 75.000
ASV, 60.000 Kanādā, 50.000 Palestī-nā,
30.000 Argentīnā, 20.000 Austrā­lijā,
15.000 Brazīlijā, 5.000 Gvatema-lā,
10.000 Venecuēlā, 5.000 Cīlē, 10.000
Kolumbijā, 5.OOOPerū, 3.0Ō0 Parag-vajā,
2.000 .Ziemeļafrikā un 1000
Jaunzēlandē. Bez tam paredz, ka
šai gadā ap 42.000 bēgļu izceļos indi­viduāli,
izmantojot savas pazīšanās
vai sakarus ārvalstīs. Pirmā darbī­bas
gadā IRO faktiski jau esot palī­dzējusi
44.207 individuālas izceļoša­nas
gadījumos.
Nodaļā par transporta iespējām
plašāk attēlota IRO flote, kuras uz­turēšana
izmaksā jot • 155.000 dolāru
dienā un kurā spējot pārvest apm.
1:^.000 personu mēnesī.
Speciāla nodaļa brošūrā veltīta
sjarežģītajam uzdevumam atrast ie­spējas
nodarbināt intelliģento pro­fesiju
speciālistus viņu pašu arodos.'
Nodaļā ar virsrakstu „Ko bēgļi var
piedāvāt", aizrādīts, ka viena trešā
daļa no pieaugušajiem vīriešu kārtas
bēgļiem ir kvalificēti strādnieki,
viena ceturtdaļa ir laukstrādnieku,
ap 13 proc. ir ar augstskolas izglītī­bu,
administratori, intellektuāļi vai
mākslinieki. Ar piemēriem rakstu-rota
.IRO arodpārbaudes ,komisiju
darbība. Kādā mašīnistu grupā šāda
komisija esot atradusi, : ka no 629
pārbaudāmiem mašīnistiem 101 kla­sificējams
par meistaru, 208 par
pirmšķirīgi kvalificētiem. . Augstā
kvalifikācija pārbaudīto bēgļu vidū
izskaidrojama aŗ Eiropas darba
em.
Pīka un
. . ^, , ^ , , „ ,, «(sal^evola-vēstules afēru ir • skaidri
braucēju t a l a l ^ s ^ p i t a ^ I ^ AI)! vācu komunisti sa-norit^__
sagaidit^ju aiigādfta. ^^^^^ protestēt vienkārši
sagaidītāju nebija, par t^em
vm nu organizac^^
izl^pšanas kra^^^
tiek pašam ar sevi^
ku vai organizāciju palīdzību' gala. iAfr^ „ m mnoi
Pat par bagāžas4ansportū:n^^^
līdz dzelzceļa stādjai,^j^
projām no W^
pašam ātbrž\icējam Vai t^^^
Braucot vilcienā katrs pasažieris-' -
te var vest 150 mārciņas bagāžas par y^
brīvu, par pārējo bagāžu jāpiemak- -M^
sā. Viena bagāžas saiņa svars ne­drīkst
pārsniet 200 mārciņu.
Braukšanas biļete no Ņujorkas līdz
Čikāgai maksā ap 32 dolāri. Vago-iM
nos tikai mīkstie sēdekļi. ;
Interesanti, ka visi
kuģa Ņujorkas ostā nesaņēma vienā- ^ISti ,^«nri/l.i^r®^^^»: la ASV ar
:1
Pal3 nesenajā intervijā
jl::liķa:saprast, ka komūnis-
" "^"ejā pasaulē uzskata
lepeno ieroci. Šī Sta-
Sli,,./,^W> raksta Džo^^^^
wAlsops, nepārprotami ir
.™P •: naciohā:
dus identifikācijas dokumentus. Pa ••mmm
ieceļoSa
nas Vīzu, citi konsu'"'
ka dodas uz ASV, bet
LandingCard ar zīmogu, ka le
šanai ir likumīga atļauja, bet šī kar^|
te, nokāpjot no kuģa, tika atpr^ita. j | |
Ņujorkā, novembrī. '
ži saņēma Exit Permit un i e e e l ( » a - | » a j j , ^ ^ ; i ^ ar-
, d t i , konsulātu-apliec»
— • • • "acijas spētu rast
J. st.
RmAKCtm
mm
RAKSTĪT
L. R u d 2 ī t i s, Kemptenē
, KĀDA NEPIECIEŠAMA M^TA, ^ ^ ^ j ^
Mūsu apgādi ir rūpējusies par'
tuvumā die-
9f7»i« ^c'Ja. lai aiz-
«zvešanu ar varu.
.ciemā pie
is smagā
mazvērtīgu izdevumu iespiesai«i.i«:
Tiem, kas atstāj EiŗopuAm;latoieJtt?|*it|^^^, ^
nometņu saimes, tā ir sagādāts ^ floi .j^ģ.
:kuMras^ērtIbu,icp:lik^^
vai pārsūtīt pa pastu, kas ir Pat P» • s| 4:p.ai ,,,7» tiem, par Lm
rocigāk. Vienas Joti vajadzīgas mģ^':^^: izbēg?,
tas tomēr'tfūksti-lābas^^.^^I^^ ^«duši l i g - ^ f fi
kartes, kāda varētu būt, p i e f f i^.,.WtabS^ dēlus ^ un
Mantinieka kartogrāfijas : tāl&^ £
Rīgā izdotā trīskrāsainā I^^^īpMia^f^^^^^^
kar'e ar mērogu 1:450.000, ķac^ f ļ tanks,
starp citu, atrodama Kemptenes;£|%y.^^
LaRtvu.n ātajoutt skaor lās.v ešiniekiem^,^; '^t^aa^t ie- '''4 %»fiC,.,L;*E^ji ^
ēvzemē; kd allaž pieminēsim. Len^ f ^'aS^^^n k a H n i & "
i^bāl atmiņa, un dzirdētos ^ a i ^ "cija. DS"?-
nespējam labi lokalizēt citu :^^v^
Labai dzimten'.. kartei J^^' -ģ
rokās būtu neatsverama vērtit*. . šāt
1
"^^iStoru kas:
t
g
• i
n
n
P
g
s
' • -
J
k
st
K
r
P
.ia
ja
tā
ir
k;
ša
cā
11
5e
la­ju
re
vi,
tru
bīt
un
ka
kā
āte
Va
Fr
ar
ien
Sir
pa