1948-11-23-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
īēl
U
Tautas..^
( T u r i ^ i u m s no L lappuses)
protams, būs ')|}5§rīko jaunas vilē-šanasVbef
ari to gag|tavošana tSbat
būs ||yelc mAsu pēdējas ^aeimas ie-ceftai
pagaidu v^diķai. ļ «
Tā & g. ievelētā Sae|ma
vienlgā^ir tieglga pārstāve yisu k t -
v i e lu tautu un tg§ intereses ar^ g<>-
brīd,'t£[d būtu jāvēlas, 1^ Saeirias
^priekšsēža vietas izpildītām sapu c i natu
rīcības, spējīgos Ippekļus ļķā
viegli pļ^ej^mo kpdolu* formalitāšu
nokārtošanai iin rīcības • plāna izstrādāšanai'
Latviešu tautas vāļda
pilnvaroti rUnāt arī §ūtnis Zariņš
uņ ļviņa siibstitūt?" i?ŗ. A. Bņ^^is,
katti valdība -savi laikp dey\isi ārkārtējas
pilnvaras, Valdības do;ās
pilnvaras Saeima nemaz negrib i p
strīdēt,.Saskaņota Saeimas, mūsu
atlikušo sūtņu un bēgļu organizāc
d£(rbībši mūsu grūtajā stāvokli vienīgā
var dot iespējamākos panākumus.
Pašu bēgļu 'lietu kārtošanai
jau tagad vairākās valstis — Vācijā,
Austrijā, Dānijā,Zviedrijā u. c. darbojas
vēlētas (izņemot Zviedriiu)
tautiešu komitejas. Sādu komiteju
(it sevišķi to,^ kas ievēlētas pilnļgi
- demokrātiski) darbību nevies
pat negrib apstrīdēt Sīs bēgļu organizācijas,
kaut arī tās dažuviet būtu
visai aktīvas un pavisam „svaiei"
ievēlētas, territoŗiālu un tiesisku Iemeslu
dēļ tomēr nevar pārstāvēt
* visu latviešu tautu. Kāds pamat >-
. jums, piemēram, būtu kādai Vāci jā
espšai bēgļu komitejai runāt Zvie i -
rijā vai arī pašā Latvijā dzīvojob
latviešu vārdā?
Gala atzinums ir^-^aidrs: 1. latviešu
tautas vārdā visā visumā ir
tiesīga runāt un lemt vienīgi Latv^-
'jas 4. Saeima; 2. latviešu tautas im
valsts intereses viņiem doto pilnvaru
robežās pārstāv attiecīgie m i i -
' su sūtņi; 3. emigrācijā atrodošos
latviešu vietējās lietas vada jon kārto
katrā valstī šim uzdevumam i
velētas organizācijas. Pilnīgi dabīgi,
ka''šīs organizācijas līdz šinji uz
- vairāk arī nav ļpretendējušaž
Aprādīto 3 institūtu uzdevumi i | i
to darbības robežas i r , skaidri,
atliek tās tikai konsekventi ievērAt
"un tad nebūs nekādu domstarpībļi.
. Tāpēc nemeklēsim „ŗobežstrīdus
%het visu enerģiju ikkatrs veltīsiiļn
. tiem pienākumiem, kādi mums uztr
cēti kopējās lietas labā. Latviešu
vecais tikums i r nemeklēt strīd
kaimiņiem, bet arvien priekšzī
apkopt savu sētu. A r ! tagad
fiim uzticīgi SIm tfeicainajam
mam. ^.^.. *«
Padomijasļ valdlļj^ divkāršu
nepieciešamību kļu^si vajadzība
pārUecināt savu tautu, k a . plašā pa-tērii^
a preču daudzumi strauji pieaug
imļ ķa, ļa tā vēļ Hjazļļ^t pacietī-sie
«, ikviena rīcībā būs īsta pārpil-nBū.
Gandrīz visi Padomājas laik-r
i i ^ t i smagi speķoti %r rakstiem par
apavu, tekstilpreču u|i mēbeļu palie^
linošos produkciju un ar vēl citu pier
augumu paredzējumiem piecgades
ietvaros. Daži ne šiem guvumiem, ir
pietiekami taustāmi. Staļins apsolī-:
jis vēl šinī gadā izbeigt maizes ra-cionēšanu.
Tik liels retums vairs
nav cari tādas luksa mantas, kādas
.ir pogas, saspraužamās adatas, lūpu
?;īmuli un no plastiskas masas pagatavotās
tērpu «dārglietas.^*' Komerc-veikalos,
kur preces pārdod bez jebkādām
kartītēm vai/kuponiem, oe-'
nas šovasar pazeminātas par apm.
40 proe. ,
^ Vīriešu kurpju pāri tagad var nopirkt
f^ar 81 āolaru (pieņemot, ka 10
krievu .rubļiem ir 1 amerikāņu dolāra
pirktspējas), bet tās būs, protams,
viiļētakās kvalitātes^. Vislabākās
kurpes maksā :160dol. pārī. Zīda
zeķes maksā tikai 12 dol...pārī, vīriešu
uzvalki no 160—400 doL, k a tūna
kleitiņu var dabūt jau par 30
dol. Un vēl vairāk: lidzīgajsr mantas
dažreiz dabūjamas arī racionēto preču
vpikalos, gan ierobežotos daudzumos,
bet par vēl zemākām cenām.
Brīva medicīniskā aprūpe
Vienā jūtamā veidā — un, par cik
man ir bijis iespējams noskaidrot^
tas ir arī vienīgais — Padomijas
strādniekam patiešām klājas labāk;
nekā viņam varētu būt Amerikā.
Jebkurā laikāi kad tas viņam nepieciešams,
viņš pilnīgi par brīvu saņem
medicīnisko aprūpi. Tās kvalitāte
varbūt nav nekāda pirmšķirīgā.
Jo krievu ārstiem i r trūcīgāka skola
par viņu amerikāņu kollēgām uii ari
tāpēc, ka visur tur, kur bija ielauzušies
vācieši, aizvien vel.ļoti izjūtams
zāļu- un fīistrumentu trūkums.
Ja jums, piemēram, gribētos ārstē^
ties Kremenčugas slimnīcā, tad jjums
i r jāņem ITdz pašam sava gultas
veļa. Jūs tur arī redzēsit, k a rentgena
kabinets aizvien vēl i r tiksd
drupas, bet chirurgs ^izvien vēl nav
dabūjis tam vajadzīgo gumijas cimdu
pārL
Visi ārsti, ar kuriem es b i ja sasts^
pies, man I tomēr likās īsti nopietni,
inteliģenti un par savu datbu sajūš-inātf.
Ārstu i r daMz^ pat u z l a u -
tt^mt Ģtodrfz vl$ā^ sādžās pretstatā
Amerikas mazpilsētām ~ ir
sava veida slimnīca vai klīnika. Tā
vļ§a re?;ultātā zemnieks neapšauba-ipi
medicīniski aprūpēts vairāk nekā
vidusmēra Amerikas fermeris. Viņam
nekad nav jābažījas, ka kāda neparedzēta
slimība tam sagādās bankrotu.
Būs, laikam, ņe visai pareizi
šo medicīnisko apŗūpļ ralistuŗot tikai
par gādību pašu cilvēku laba.
Valdība ieskata, ka cilvēki vispiŗmā
kārtā ir militāra §tiprum,a eleiftents.
Godība par to vescļlību i r tikpat
rigs militāra \izdmm3, kāds ir tanku
uzturēšana. -
Mērķi izliekas iespaidīgi
Pirmāj^ acu uzmetienā 5 gadu plāna
mērķi plašā patēriņa preču sagādāšanas
ziņā izskatās diezgan iespaidīgi.
Lauksaimniecības produkcija ir
jāpaceļ par 27 proc., automobiļu
Skaitu līdz 1950. g. divkāršos, uzcels
vai remontēs 85 milj. kvadrātmetru
apdzīvojamās platības, mazumtirdzniecības
apgrozība par 28 proc, pārsniegs
pirmskara* līmeni. Caur Padomijas
preses^ rožainām acenēm viss
tas izskatās pēc tūlītējas lavīnas, kas
cilvēkiem dos it visu, ko tie vēlas.
Plāna tuvāka izpētīšana tomēr vedina
uz daudz atturīgākiem secinājumiem.
Dzīvokļu celtniecības programma
katram Krievijas pilsonim
sagādās tikai z«pa ļ kvadrātmetra
papildu dz^ojamās f^atības, kas būs
tiļcai niecīgs atvieglinājums tagadējai
saspiestībai. Automobiļu skaita
divkāršošana visai PSRS dos tādu
kopskaitu, kas i r tikai daļa no Det-ŗoitas
produkcijas vienā pašā gadā,
un pie tam burtiski viss būs jānodod
4estāžu, transporta uzņēmumu un armijas
rīcībā. Privātās mašīnas joprojām
būs gandrīz nepazīstama lieta.
Pārtikas krājumiem ap 1950. g. gan
jākļūst pietiekamiem, vismaz graud-vielu
riņā.
Kad jāmin tādi posteņi, kādi i r gaļa,
zivis, cukurs, saldumi, vilnas un
kokvilnas drānas, apavi, tad plāns
pēkšņi kļūst nenoteikts. Tas pasaka
ttkai to, ka «tirgū izvietojamiem
daudzumiem 1950. g^ jābūt lielākiem
Austriju. Ar to dzīves līmenis būs
tikai pacelts no kara laika ārkārtējiem
upuriem Hdz tikko pieciešamam
nuera laika līmenim.
Vēl i r par agru apstrīdēt, vai Krēmus
rīkojas aplam, uzspiežot krievu
tautai vēl vienu grūtību un pašat-teikšanās
gadu desmitu. Ja Uešām
nāktu vēl viens karš, tad Sīs grūtības
būs lēta samaksa par palikšanu
dzīvajos. Ja kara nebūs, tad smago
rūpniecību, kuru izveido par šādu
maksu, eventuāli varētu izmantot
drīves labo mantu ražošanai. Tādā
gadījumā krievu nākamā paaudze
varētu piedzīvot tiejām jūtamu dzīves
līm^a uzlabošanos.
Šādai politikai ?ttiecībā pret pārējo
pasauli tomēr ir divi nozīmīgas
sekas,
Vispirms, tā paiara par neiespējamu
ātru demokrātijas izveidošanos
PSR Savienībā. ICrievu tautai nav
nekādas līdzdalības politikas nospraušanā.
Ja tai būtu noteicēja
balss savā valdībā!, ne viņa, nedz ari
kāda cita tauts^ Sāau politiku neciestu
it nevienu m i r k l i Lai cik gudra, un
tālu mērķēta tā būtu, tā i r polītika,
kuru var iuzturētļ vienīgi diktatūra,
kas apbruņota ar iedarbīgu politisku
policiju un propagandas aparātu.
Otrkārt, tas nozīmē, ka Padomijas
tauta vienmēr ir jāizolē. Ja tai
daudzma:^ plašāk atļautu ftākt sakaros
a r ārzemniekiem, tad Sādu divi
dzīves līmeņu atšķirību nebūtu iespējams
noslēpt. Ja kaut tikai 10
proc krievu reiz uzzinātu* patiesību
par pārējo pasauli, valdības propaganda
zaudētu savu varu un neapmierinātību
vairs nevarētu savaldīt.
Tāpēc tikai visuzticamākiem partijas
biedriem var atļaut saskarsmi ar
brīvās pasaules kārdinātāju luksu un
ikviens amerikāņu žurnāls ar elektrisko
ledusskapju un putekļu sūcēju
sludinājumiem jāuzskata īpar kaitīgu
ietekmi.
•• j. ••. •.•
Un vēl vairāk: ja pārējai pasaulei
ļautu labi ieskatīties Krievijā, tad
komunisti zaudētu viaau no saviem
vifflioderīgākiem ieročiem — pasa-
HS1940. gadā..." Tas gan.apsola.ka !*^,^,2;S™^™Srf«S^"S
„drāBuV apģērbu, adītu preču u n l " ' » ^ » * ^ * ^ ' ^ * ^ ' ^ ^ " ^
apavu ļzvēlei un, apstrādājumam noteikti
jābūt uzlabotiem." Ja izdosies
īstenot arī 28 {woc. palielinājumu
mazumtirdzniecil^as apgrombā, plaSā
patēriņa preces PSRS būs pieejamas
daudz mazāk kā jebkurā rietumvalsti,
atskaitot varbūt Vāciju un
būt visdibinātākie Iemesli savu pavalstnieku
uzturēšanai pie dzīvības
ar trūcīgām devām, bet maz ticams,
ka šim piemēram radīsies daudz gribētāju
ārzemēs.
New York HeraM Tvtt^Bne,
Paris, Nov. 10
uz
un
,bā
Morbus pampum
Mūsu nometnē parādījusies jai
lipīga slimība. Tā i r t ik ļaundabl
saslimušo ciešanas t ik lielas, ka
vēka pienākums man liek bŗīcliilāt
visus, kas ar to vēl nav ļ saslimjiSL
Saslimušos vairs nav nozīmei brīdināt
tSpēc, k a viņi jāu i r saslim
Pirmais sasttma mūsu komitejas
priekšsēdis. Tas notika, kā par ļie-
Isdmi, tāliņ pēc vēlēšanām. U d i ko
ķhiva zināmi rezultāti, proti, k a ļie-vēlēts
mūsu barakas kandidāts V i l is
Sīkais, sieviņas apraudājās aiz prieka,
bet v i r i teica; „Okel, tas pulka
i r uz goda." Sīkais bija patīkams e i l -
vēks- Saticīgs,^ izpalīdzīgs.' Godļgs,
pat nespekulēja,- arī lepns nebija.
• Tūliņ visi priecīgi steidzāmies
kanceleju izteikt savus lūgumus
vajadzības^ Katram ļ&d kaut Iķur
spiež kiirpe, dažam pat abas.
,,Kur jūs?" sekretāre pŗiekšists
jautāja.
\ „Ple Sīkā," teicām.
„Kāda sīkā? Te neviena sīkā nļav.
Jūs,, varbūt, domājat komltelas
priekšsēža kungu? Diemžēl, nav iespējams.
Priekšsēža kungs ļoti aizņemts
Pienāciet—"
ĢŠJām tik iekšā. Mēs taču paļzi-n
§m savu draugu Sīko. „Nu sveiļks,
vecīt," jautri uzsaucām. Jnvamds
Kātiņš, kam tō vajadzību vairāk,
pirmais kliboja pie galda." „Pāklau,
Sīkais, man vajadzētu —"
^ Sīkais uzlēca kājās un sāka skraidīt
pa istabu. Nu t ik ievērojam, ka
mūsu paziņa bija pārvēriles līdz iepazīšanai.
Galva uztūkuši divtik
resna, skati Šaudījās šurp un turp
kā eļļoti zibeņi uz papīriem, piļlk^
steni, griestiem un kalendāru, ^eja
tik nopietna, kS kad viņa priekšā
, nebūtu galds, bet zārks ar visu DP
atdzisušām cerībām. Mute izgrūda
nesakarīgus vārdus! „Arā! Neuzbāzties
ar sīkumiem! Nav manadarī*
Sana! Vai neredzat, nav laika! Konferences!
Cirkulāri! Paramrfi! Eldc-toril
Delegāti! Dirdrtori! l i ā ! Neuzbāzties!'*
rarbijušies aizskrējām pie nometnes
ārsta Dr. Pētersīļa un izstāstījām
novēroto. Dr. Pētersīlis nebija
pārsteigts. Viņš mums paskaidroja
sekojošo; „Pacients Vilis Sīkais
saslimis ar kādu jaunu, vēl neizpētītu
slimību, kas jau prasījusi iipu-rus
vairākās nometnēs. Slimība parādās
pēc vēlēšanām, un ar to vis-v^
rāk saslimst ievēlētās atbildīgās
amatpersonas. Tās zinātniskais' nosaukums
ir'^Morbus pampum, tautas
valodā pampuma slimība Pirmās
pazīmes: ārkārtīgs galvas uzpampums,
pat līdz tukšas mucas apmēriem.
Slimnieks kļūst nervozs un'
īgns, i t kā to mocītu haimorroīdi,
kašķis un lentenis. Viņa psichē novērojamas
lielas patoloģiskas jpār-maiņas.
Viņš iedomāj as, ka tam
jāgriež laika rats un uz pleciem^ jātur
zemeslode. Slimniekam katastrofiski
zūd atmiņa, no v ^ em paziņām
viņš vēl pazīst tikai fjijušos ministrus,
deputātus un direktorus. Valodā
un izteiksmē viņš sāk atdarināt
Napoleonu, Jāni Briesmīgo un Kub-lai-
chanu. Acīm nolaižoties uz leju
tā, ka slimnieks 4rīz neredz n e v i j u,
kas nav ģērbies zaļās ^drēbēs, deguns
tomēr neatlaidīgi^ ceļas uz augšu
unmiglainās dienās var aizsniegt
zemākos mākoņus."
Pagalam iztrūcinājusies, lūdzām
padomu, kā slimība ārstējama.
„Zāles pampuma slimībai vēl nav
atrastas," • paskaidroja' Srsts. „Pron-tosils
un penisillīns uz to neiedarbojas.
Pagaidām-medicīnas rīcībā ir
tikai nomierinātāji līdzekļi, g§lve|
nais — saudzīga apiešanas. ^Ne
mirkli nedrīkst aizmirst, ka darīšana
ar grūtu slimnieku. Ieejot slimnieka,
istabā, ieteicams saliekties
taisnā leņķī uz priekšu un sanmas
laikā šad uh tad klanīties. Tas maz*-
llet atvieglina nelaimīgā dēšanas.
Runājot katŗļS teikums Jāiesāk ar
„atvainojiet, priekšnieka kungs," un
Jānobeidz ar „pateicos, pridcšnieka
kungs." Tas drusku remdē pampuma
radītās sāpes. Dažreiz palīdz militārā
stāja, izteicieni „taisni tā, nebCrt
nē, klausos, komandanta kungs," un
papēžu sasišana, kam tādi ir. Atsevišķos
gadījumos novērots, ka labvēlīgu
iespaidu atstāj cigaretes
„Chesterfield," pasniegtas ne mazāk
kā 20 reizē vai pa 1 katras 18 minūtes,
tāpat dažos gadījumos panākumi
ir bijuši vēsām pudelēm, kas
nav jāliek slinmiekam pie galvas v a i
kājām, bet kabatā vai portfelī. Tomēr
tie i r tikai atsevišķi gadījumi,
parasti slimība ir izārstējama. Tā
izbeidzas pati nb sevis. Ja slimnieku
nākamās vēlēšanās vairs neievēl vai
atceļ no amata. 1 Kamēr tas nav noticis,
drošākie līdzekļi ir^ vislielākā
laipnība un pazemība. Slimniekam
nekad nedrīkst runāt pretī, sekas
var būt nepārredzamas. Pavisam nepiedodami
rīkoties kā kaimiņu nometnē,
kur daži neatbildīgi elementi,
nekā nesajēgdami no medicīnas, mēģinājuši
pampuma slimnieku ārstēt
tumšā vieta ar vidēji resnu netīru
mietu. Viņi rjkpjušies pēc pazīstamā
filozofa izteiciena: Ja gudram var
dot tādu belzienu, ka tas kļūst traks,
tad kāpēc gan trakam' nevar dot to
pašu, lai tas kļūst prātīgs? Sajā gadījumā
tas ir pilnīgi nepareiziļ jo,
kā katram zināms, no belzieniem
galva uzpampst vēļ vairāk,'
Tā nu mēs kārtīgi ievērojam Di».
Pētersīļa • norādījumus un pacietīgi
gaidām nākamās vēlēšanas, kas nabaga
Sīko; lāga cilvēku, varbūt atbrīvos
no pampuma slimības mokām.
Vakars
Karavīri; un tautieši I ^ Par dēlu kpr.
Pāvelu L u b g ^ a no 1. pol. p,, dz. 20.
23. 7. Ezernieku p., lūdz z. Ludvigs
Labgaas: Latviah Camp „G," Auf
der Schanz ā, Ingolstadt, Bay. (13b).
38@9
Saka aagpem fatanibn
Angļu līga Eiropas brīvībai (Brir
t i ^ League iar European Freedozn)
man
aiz-
28. okt vēstuiē no Anglijas
raksta: „Mē8 esam ārkārt^
ņemti darbā, Icas i r veltīts tam, lai
pēc iespējas labāk informētu ļ angļus
par patieso stāvokli Austrumeiropā
un lai -palīdzētu daudziem
mūsu draugien, kas tagad a
pārvietoto personu nometnes
Mums lielu prieku sagādā Baltijas
tautu sieviešu nākšana t a M darbam
mūsu slimnīcās. Mēs gaidām, k a tās
būs jūsu nometņu iemītnieču cienīgas
pārstāves angļu tautas vidē.**
Līdz ar šo vēstuli Ugas goda sekretārs
Frcnciss BoSē (Brances Bochett)
piesūta līgas nupat izdoto 19.! bro-šūriņu
''„TrūkstoSās valstis** (The
Misslng Countries), kurā, atsaucoties
uz Francijas prezidenta Zorža Bido
paziņoj^nu UN pilnsapulcē, ka UN
saimē nav pārstāvētas 13 Eiropas
valstis ar 150 milj. iedzīvotāju, ļattē-lots
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas
liktenis pēc angļu im citu tautu preses
ziņām. Brošūriņa aprāda ļ B a l tijas
tautu ciešanas un postu svešu
okupācijas varu jūgā. Norādīts, ka
par līgas darbu tuvāku informāciju
sniedz tās sekretārs (66, Elizabeth
Street, iLondon, S.W. 1, England) vai
līgas nodaļu goda sekretāri Morto-nā,
Sēlā, Līdsā un Kembridžā (Hon
Secretary Peter Pattinsoņ, TrinHy
GoUege, Cambridge, England). —- V.
Erlksons, Lōns Str. 10—2, Wunstorf
b. Hannover (20).
Glabāsim tīru sirdsapziņu!
L i e l i un mazs, it visi esan^ lepni
— mēs esam dižā latviešu cilts! Mūsu
kopējā valoda ļauj sadzirdēt sentēvu
balsis no sirmās pagātnps par
dienām baltām un nebaltām, par
viņu klints stipro ticību savai I brivai
Latvijai. Vai tāda klints stiprd ticība
ir šodien arī mums visiem? Tikai
vienprātības tidbā mēs varam bOt
droši, ka Latvija būs, briva un ap-šķaidīta.
Mūsu labās domas un
darbi dos mums izturību un spēku
celt ^[.atviju saulītē. Glabāsim tīru
sirdsapziņu, lai dvēseles mirdzumā
balti varam sveikt mūisu gaidošo
dzimteni, mūsu mājas. Neskumsim
par ^ i e i m , jo tfi mums ir daudi
gaišāka kā tiem, kas redz zvaigžņotās
debesis no niežu biezokņiem
un alām. Taupiet asaras, lai tās kā
)riekā assiras plūstu straumēm pa-eicībā
par mūsu mātes — Latvijaj^
gaidāļno mīļo glāstu^ savus bērnus
sagaidot mājās. — Senators^ P.
Stērstfe, bCP priekšsēdis, Hof Wen-gen,
Post Fronhofen, Kr. Ravens-burg,
Wttl)g. (14b).
„Padomiu?r ^
Vai ir pareizi, ka ,JLatviešu Vēstnesis"!
no<laļā „Tur" mūsu dārgo
-atvijju reizēm dēvē par „padomju
L.atviļju"? Līdz šim Latvijas iekļaušanu
Padomju Savienībā nav atzinusi
heviena rietumu demokrātija.
atviju ļtikai tad varētu saukt par
„padomju," ja tās iekļaušana Padomju
Savienībā būtu likumīga. L a -
)āk būtu rakstīt par okupēto,.no- '
laupīto, mums atņemto Latviju. A ri
sveštautieši mūsu dzimteni reti dēvē
par «padomju** Latviju. — Aleksis
Rubners, DP Camp „Straumēni,**
8—10, Hallendorf, Braunschwelg (»)).
Ievēlētiem JāstrMā par velti
Kāds JLV" lasītājs rakstīja, ka
nometņu; darbinieku vēlēšanās ne-piedalotii^
s pietiekami daiidž vēlētāju.
Kāpēc tad nepiedalās? Ja velētāji
ir tik nolaidīs un slinki, lai tad
arī izbauda savas nolaidības sekas.
Tā demokrātiskā iekārtā mēdz būt
Visai neaktīvitātei vēlēšanās cēlonis
i r tas, k a mūsu ievēlamām personām
jāstrādā par yelti u % ^ie tam
bieži vien, nepatīkams darbs: Būtu
šie posteņi algoti, tad*vēlētāju būtu
diezgan. Ja kāds tagad uzņemas a r i
nepateicīgu darbu, tad tam vēl sviež
sprunguļus riteņos... — V. Sivelis,
lindeng. 12, Nūrtingen, Wttbg. (14aX
Faldies Drūmajam
Mēs pateicamies feļetonistam Drūmajam
par viņa neuzrakstītās drāmas
JPa&auIes kliedzošais cinisms**
fragmentu, ko i publicējia „LV;*' un
reizē atvainojamies par autora atļaujas
neizprasīšanu šīs drāmas uzvedumam.
Mēs dzīvojam Vācijas
ziemeļos, tālu no latviešu kultūras
centrieoļk Laikrakstu ar > drāmas
fragmesitu saņēmām īsi pirms Mār-'
ņlemĻ — nebija vaira laika sazināties
ar outoru. Lūdzam mums piedoi
ari to^ k a drāmai ^uzrakstījās** ar!
prologs, kurā pastāstījām par veikk>^
DP mēģingjuiniem atrast kādu prātīgu
izeju. Tad izrādījām pašu fragmentu.
Mūsu pašu akUeŗi tēk)ja bes
atfidzibaa. DP bija L Vanags, C i l ^
vēks J . Fddats, teicējs un Gars E d .
Rusovs» skatuves m^stars K. Bšr^
diņS, kostīmu n^istars P. Svimpulis»
a];^aismQlana& meistars J . Antons,,
bet dekoratori un reižisoTi - mēs vist
koifi. Brīdinājums citiem iiīs drāmas
krides rikotāiiem: }iliet6 pa-matigi
pārbaudīta virve! Mūsēja
par spiti veiksmīgam ģaiierālmēģi»
nājumam, pārtrūka un D P izglābās
no nosišanās tikaiitāpēe, ka griesti
bija zemi. StāvokB gan ^āba k\mge
C i l v ^ T a s veikft saaranžēja ot
kirfanu. Tadļ. virve fetnr^a. — Eā,
Eusovs, Latvian (^amp, Sdiwarzea^
b ^ b. Hamburg (24).
Aislmilniii
No mums — latviešu kaŗagūstek-ņlem
Aversā, Itālijā, uz dzimteni
aizbrauikuši jau 270. Esam palikuM
tikai SO. Aizbraukšanas iemesls ilgu
laiku bija pilnīga neziņa par pārē4
jiem latvdei^em, jo pirmās drošās z i ņas
mūs sasniedza tikai 1945. g.
augusta, kad pie mums ieradās lietuviešu
pārstāvji, bet pirmo latvieti —
māc. Beču ieraudzījām tikai 1948; g.
aprīli Tāpēc ari iznāk, ka, piemēram,
2'andbergu meklē tēvs, bet tas
jau sen i r Padomijā. — G. AnniņS
un Izidors Ivanovskis, 81G 411339
- L , ļu.S. PWE 9731. Naples, Italj/
Brīnišķīga vadība
Dauiizi trimdinieki svešumā pic-dzīvcļjuši
brinišķīgu;Dieva vadību un
svētību. Tie ir fakti, kas liecina, ka
Dievs aizvien runā kā uz atsevišķu
cilvēku, tā uz visu mūsu tautu un
visu cilvēci. Lai to dokumentētu, esmu
slicis vākt latviešu trimdinieku
liecības par Dieva vadību mūsu personīgā
dzīvē, lūgšanu uzklausīšanu
utt. Sīs ziņas ir jāsavāc, lai nākotnes
paaudzēm mēs skaidri varētu
rādīt, ka Dievs ari trimdas lai'^ā
jmiims bijis un ir klāt Rakstiet man,
— Gulbis, Kaus 32, Hohnscn b d
Hameln (20).
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-11-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481123 |
Description
| Title | 1948-11-23-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
īēl
U
Tautas..^
( T u r i ^ i u m s no L lappuses)
protams, būs ')|}5§rīko jaunas vilē-šanasVbef
ari to gag|tavošana tSbat
būs ||yelc mAsu pēdējas ^aeimas ie-ceftai
pagaidu v^diķai. ļ «
Tā & g. ievelētā Sae|ma
vienlgā^ir tieglga pārstāve yisu k t -
v i e lu tautu un tg§ intereses ar^ g<>-
brīd,'t£[d būtu jāvēlas, 1^ Saeirias
^priekšsēža vietas izpildītām sapu c i natu
rīcības, spējīgos Ippekļus ļķā
viegli pļ^ej^mo kpdolu* formalitāšu
nokārtošanai iin rīcības • plāna izstrādāšanai'
Latviešu tautas vāļda
pilnvaroti rUnāt arī §ūtnis Zariņš
uņ ļviņa siibstitūt?" i?ŗ. A. Bņ^^is,
katti valdība -savi laikp dey\isi ārkārtējas
pilnvaras, Valdības do;ās
pilnvaras Saeima nemaz negrib i p
strīdēt,.Saskaņota Saeimas, mūsu
atlikušo sūtņu un bēgļu organizāc
d£(rbībši mūsu grūtajā stāvokli vienīgā
var dot iespējamākos panākumus.
Pašu bēgļu 'lietu kārtošanai
jau tagad vairākās valstis — Vācijā,
Austrijā, Dānijā,Zviedrijā u. c. darbojas
vēlētas (izņemot Zviedriiu)
tautiešu komitejas. Sādu komiteju
(it sevišķi to,^ kas ievēlētas pilnļgi
- demokrātiski) darbību nevies
pat negrib apstrīdēt Sīs bēgļu organizācijas,
kaut arī tās dažuviet būtu
visai aktīvas un pavisam „svaiei"
ievēlētas, territoŗiālu un tiesisku Iemeslu
dēļ tomēr nevar pārstāvēt
* visu latviešu tautu. Kāds pamat >-
. jums, piemēram, būtu kādai Vāci jā
espšai bēgļu komitejai runāt Zvie i -
rijā vai arī pašā Latvijā dzīvojob
latviešu vārdā?
Gala atzinums ir^-^aidrs: 1. latviešu
tautas vārdā visā visumā ir
tiesīga runāt un lemt vienīgi Latv^-
'jas 4. Saeima; 2. latviešu tautas im
valsts intereses viņiem doto pilnvaru
robežās pārstāv attiecīgie m i i -
' su sūtņi; 3. emigrācijā atrodošos
latviešu vietējās lietas vada jon kārto
katrā valstī šim uzdevumam i
velētas organizācijas. Pilnīgi dabīgi,
ka''šīs organizācijas līdz šinji uz
- vairāk arī nav ļpretendējušaž
Aprādīto 3 institūtu uzdevumi i | i
to darbības robežas i r , skaidri,
atliek tās tikai konsekventi ievērAt
"un tad nebūs nekādu domstarpībļi.
. Tāpēc nemeklēsim „ŗobežstrīdus
%het visu enerģiju ikkatrs veltīsiiļn
. tiem pienākumiem, kādi mums uztr
cēti kopējās lietas labā. Latviešu
vecais tikums i r nemeklēt strīd
kaimiņiem, bet arvien priekšzī
apkopt savu sētu. A r ! tagad
fiim uzticīgi SIm tfeicainajam
mam. ^.^.. *«
Padomijasļ valdlļj^ divkāršu
nepieciešamību kļu^si vajadzība
pārUecināt savu tautu, k a . plašā pa-tērii^
a preču daudzumi strauji pieaug
imļ ķa, ļa tā vēļ Hjazļļ^t pacietī-sie
«, ikviena rīcībā būs īsta pārpil-nBū.
Gandrīz visi Padomājas laik-r
i i ^ t i smagi speķoti %r rakstiem par
apavu, tekstilpreču u|i mēbeļu palie^
linošos produkciju un ar vēl citu pier
augumu paredzējumiem piecgades
ietvaros. Daži ne šiem guvumiem, ir
pietiekami taustāmi. Staļins apsolī-:
jis vēl šinī gadā izbeigt maizes ra-cionēšanu.
Tik liels retums vairs
nav cari tādas luksa mantas, kādas
.ir pogas, saspraužamās adatas, lūpu
?;īmuli un no plastiskas masas pagatavotās
tērpu «dārglietas.^*' Komerc-veikalos,
kur preces pārdod bez jebkādām
kartītēm vai/kuponiem, oe-'
nas šovasar pazeminātas par apm.
40 proe. ,
^ Vīriešu kurpju pāri tagad var nopirkt
f^ar 81 āolaru (pieņemot, ka 10
krievu .rubļiem ir 1 amerikāņu dolāra
pirktspējas), bet tās būs, protams,
viiļētakās kvalitātes^. Vislabākās
kurpes maksā :160dol. pārī. Zīda
zeķes maksā tikai 12 dol...pārī, vīriešu
uzvalki no 160—400 doL, k a tūna
kleitiņu var dabūt jau par 30
dol. Un vēl vairāk: lidzīgajsr mantas
dažreiz dabūjamas arī racionēto preču
vpikalos, gan ierobežotos daudzumos,
bet par vēl zemākām cenām.
Brīva medicīniskā aprūpe
Vienā jūtamā veidā — un, par cik
man ir bijis iespējams noskaidrot^
tas ir arī vienīgais — Padomijas
strādniekam patiešām klājas labāk;
nekā viņam varētu būt Amerikā.
Jebkurā laikāi kad tas viņam nepieciešams,
viņš pilnīgi par brīvu saņem
medicīnisko aprūpi. Tās kvalitāte
varbūt nav nekāda pirmšķirīgā.
Jo krievu ārstiem i r trūcīgāka skola
par viņu amerikāņu kollēgām uii ari
tāpēc, ka visur tur, kur bija ielauzušies
vācieši, aizvien vel.ļoti izjūtams
zāļu- un fīistrumentu trūkums.
Ja jums, piemēram, gribētos ārstē^
ties Kremenčugas slimnīcā, tad jjums
i r jāņem ITdz pašam sava gultas
veļa. Jūs tur arī redzēsit, k a rentgena
kabinets aizvien vēl i r tiksd
drupas, bet chirurgs ^izvien vēl nav
dabūjis tam vajadzīgo gumijas cimdu
pārL
Visi ārsti, ar kuriem es b i ja sasts^
pies, man I tomēr likās īsti nopietni,
inteliģenti un par savu datbu sajūš-inātf.
Ārstu i r daMz^ pat u z l a u -
tt^mt Ģtodrfz vl$ā^ sādžās pretstatā
Amerikas mazpilsētām ~ ir
sava veida slimnīca vai klīnika. Tā
vļ§a re?;ultātā zemnieks neapšauba-ipi
medicīniski aprūpēts vairāk nekā
vidusmēra Amerikas fermeris. Viņam
nekad nav jābažījas, ka kāda neparedzēta
slimība tam sagādās bankrotu.
Būs, laikam, ņe visai pareizi
šo medicīnisko apŗūpļ ralistuŗot tikai
par gādību pašu cilvēku laba.
Valdība ieskata, ka cilvēki vispiŗmā
kārtā ir militāra §tiprum,a eleiftents.
Godība par to vescļlību i r tikpat
rigs militāra \izdmm3, kāds ir tanku
uzturēšana. -
Mērķi izliekas iespaidīgi
Pirmāj^ acu uzmetienā 5 gadu plāna
mērķi plašā patēriņa preču sagādāšanas
ziņā izskatās diezgan iespaidīgi.
Lauksaimniecības produkcija ir
jāpaceļ par 27 proc., automobiļu
Skaitu līdz 1950. g. divkāršos, uzcels
vai remontēs 85 milj. kvadrātmetru
apdzīvojamās platības, mazumtirdzniecības
apgrozība par 28 proc, pārsniegs
pirmskara* līmeni. Caur Padomijas
preses^ rožainām acenēm viss
tas izskatās pēc tūlītējas lavīnas, kas
cilvēkiem dos it visu, ko tie vēlas.
Plāna tuvāka izpētīšana tomēr vedina
uz daudz atturīgākiem secinājumiem.
Dzīvokļu celtniecības programma
katram Krievijas pilsonim
sagādās tikai z«pa ļ kvadrātmetra
papildu dz^ojamās f^atības, kas būs
tiļcai niecīgs atvieglinājums tagadējai
saspiestībai. Automobiļu skaita
divkāršošana visai PSRS dos tādu
kopskaitu, kas i r tikai daļa no Det-ŗoitas
produkcijas vienā pašā gadā,
un pie tam burtiski viss būs jānodod
4estāžu, transporta uzņēmumu un armijas
rīcībā. Privātās mašīnas joprojām
būs gandrīz nepazīstama lieta.
Pārtikas krājumiem ap 1950. g. gan
jākļūst pietiekamiem, vismaz graud-vielu
riņā.
Kad jāmin tādi posteņi, kādi i r gaļa,
zivis, cukurs, saldumi, vilnas un
kokvilnas drānas, apavi, tad plāns
pēkšņi kļūst nenoteikts. Tas pasaka
ttkai to, ka «tirgū izvietojamiem
daudzumiem 1950. g^ jābūt lielākiem
Austriju. Ar to dzīves līmenis būs
tikai pacelts no kara laika ārkārtējiem
upuriem Hdz tikko pieciešamam
nuera laika līmenim.
Vēl i r par agru apstrīdēt, vai Krēmus
rīkojas aplam, uzspiežot krievu
tautai vēl vienu grūtību un pašat-teikšanās
gadu desmitu. Ja Uešām
nāktu vēl viens karš, tad Sīs grūtības
būs lēta samaksa par palikšanu
dzīvajos. Ja kara nebūs, tad smago
rūpniecību, kuru izveido par šādu
maksu, eventuāli varētu izmantot
drīves labo mantu ražošanai. Tādā
gadījumā krievu nākamā paaudze
varētu piedzīvot tiejām jūtamu dzīves
līm^a uzlabošanos.
Šādai politikai ?ttiecībā pret pārējo
pasauli tomēr ir divi nozīmīgas
sekas,
Vispirms, tā paiara par neiespējamu
ātru demokrātijas izveidošanos
PSR Savienībā. ICrievu tautai nav
nekādas līdzdalības politikas nospraušanā.
Ja tai būtu noteicēja
balss savā valdībā!, ne viņa, nedz ari
kāda cita tauts^ Sāau politiku neciestu
it nevienu m i r k l i Lai cik gudra, un
tālu mērķēta tā būtu, tā i r polītika,
kuru var iuzturētļ vienīgi diktatūra,
kas apbruņota ar iedarbīgu politisku
policiju un propagandas aparātu.
Otrkārt, tas nozīmē, ka Padomijas
tauta vienmēr ir jāizolē. Ja tai
daudzma:^ plašāk atļautu ftākt sakaros
a r ārzemniekiem, tad Sādu divi
dzīves līmeņu atšķirību nebūtu iespējams
noslēpt. Ja kaut tikai 10
proc krievu reiz uzzinātu* patiesību
par pārējo pasauli, valdības propaganda
zaudētu savu varu un neapmierinātību
vairs nevarētu savaldīt.
Tāpēc tikai visuzticamākiem partijas
biedriem var atļaut saskarsmi ar
brīvās pasaules kārdinātāju luksu un
ikviens amerikāņu žurnāls ar elektrisko
ledusskapju un putekļu sūcēju
sludinājumiem jāuzskata īpar kaitīgu
ietekmi.
•• j. ••. •.•
Un vēl vairāk: ja pārējai pasaulei
ļautu labi ieskatīties Krievijā, tad
komunisti zaudētu viaau no saviem
vifflioderīgākiem ieročiem — pasa-
HS1940. gadā..." Tas gan.apsola.ka !*^,^,2;S™^™Srf«S^"S
„drāBuV apģērbu, adītu preču u n l " ' » ^ » * ^ * ^ ' ^ * ^ ' ^ ^ " ^
apavu ļzvēlei un, apstrādājumam noteikti
jābūt uzlabotiem." Ja izdosies
īstenot arī 28 {woc. palielinājumu
mazumtirdzniecil^as apgrombā, plaSā
patēriņa preces PSRS būs pieejamas
daudz mazāk kā jebkurā rietumvalsti,
atskaitot varbūt Vāciju un
būt visdibinātākie Iemesli savu pavalstnieku
uzturēšanai pie dzīvības
ar trūcīgām devām, bet maz ticams,
ka šim piemēram radīsies daudz gribētāju
ārzemēs.
New York HeraM Tvtt^Bne,
Paris, Nov. 10
uz
un
,bā
Morbus pampum
Mūsu nometnē parādījusies jai
lipīga slimība. Tā i r t ik ļaundabl
saslimušo ciešanas t ik lielas, ka
vēka pienākums man liek bŗīcliilāt
visus, kas ar to vēl nav ļ saslimjiSL
Saslimušos vairs nav nozīmei brīdināt
tSpēc, k a viņi jāu i r saslim
Pirmais sasttma mūsu komitejas
priekšsēdis. Tas notika, kā par ļie-
Isdmi, tāliņ pēc vēlēšanām. U d i ko
ķhiva zināmi rezultāti, proti, k a ļie-vēlēts
mūsu barakas kandidāts V i l is
Sīkais, sieviņas apraudājās aiz prieka,
bet v i r i teica; „Okel, tas pulka
i r uz goda." Sīkais bija patīkams e i l -
vēks- Saticīgs,^ izpalīdzīgs.' Godļgs,
pat nespekulēja,- arī lepns nebija.
• Tūliņ visi priecīgi steidzāmies
kanceleju izteikt savus lūgumus
vajadzības^ Katram ļ&d kaut Iķur
spiež kiirpe, dažam pat abas.
,,Kur jūs?" sekretāre pŗiekšists
jautāja.
\ „Ple Sīkā," teicām.
„Kāda sīkā? Te neviena sīkā nļav.
Jūs,, varbūt, domājat komltelas
priekšsēža kungu? Diemžēl, nav iespējams.
Priekšsēža kungs ļoti aizņemts
Pienāciet—"
ĢŠJām tik iekšā. Mēs taču paļzi-n
§m savu draugu Sīko. „Nu sveiļks,
vecīt," jautri uzsaucām. Jnvamds
Kātiņš, kam tō vajadzību vairāk,
pirmais kliboja pie galda." „Pāklau,
Sīkais, man vajadzētu —"
^ Sīkais uzlēca kājās un sāka skraidīt
pa istabu. Nu t ik ievērojam, ka
mūsu paziņa bija pārvēriles līdz iepazīšanai.
Galva uztūkuši divtik
resna, skati Šaudījās šurp un turp
kā eļļoti zibeņi uz papīriem, piļlk^
steni, griestiem un kalendāru, ^eja
tik nopietna, kS kad viņa priekšā
, nebūtu galds, bet zārks ar visu DP
atdzisušām cerībām. Mute izgrūda
nesakarīgus vārdus! „Arā! Neuzbāzties
ar sīkumiem! Nav manadarī*
Sana! Vai neredzat, nav laika! Konferences!
Cirkulāri! Paramrfi! Eldc-toril
Delegāti! Dirdrtori! l i ā ! Neuzbāzties!'*
rarbijušies aizskrējām pie nometnes
ārsta Dr. Pētersīļa un izstāstījām
novēroto. Dr. Pētersīlis nebija
pārsteigts. Viņš mums paskaidroja
sekojošo; „Pacients Vilis Sīkais
saslimis ar kādu jaunu, vēl neizpētītu
slimību, kas jau prasījusi iipu-rus
vairākās nometnēs. Slimība parādās
pēc vēlēšanām, un ar to vis-v^
rāk saslimst ievēlētās atbildīgās
amatpersonas. Tās zinātniskais' nosaukums
ir'^Morbus pampum, tautas
valodā pampuma slimība Pirmās
pazīmes: ārkārtīgs galvas uzpampums,
pat līdz tukšas mucas apmēriem.
Slimnieks kļūst nervozs un'
īgns, i t kā to mocītu haimorroīdi,
kašķis un lentenis. Viņa psichē novērojamas
lielas patoloģiskas jpār-maiņas.
Viņš iedomāj as, ka tam
jāgriež laika rats un uz pleciem^ jātur
zemeslode. Slimniekam katastrofiski
zūd atmiņa, no v ^ em paziņām
viņš vēl pazīst tikai fjijušos ministrus,
deputātus un direktorus. Valodā
un izteiksmē viņš sāk atdarināt
Napoleonu, Jāni Briesmīgo un Kub-lai-
chanu. Acīm nolaižoties uz leju
tā, ka slimnieks 4rīz neredz n e v i j u,
kas nav ģērbies zaļās ^drēbēs, deguns
tomēr neatlaidīgi^ ceļas uz augšu
unmiglainās dienās var aizsniegt
zemākos mākoņus."
Pagalam iztrūcinājusies, lūdzām
padomu, kā slimība ārstējama.
„Zāles pampuma slimībai vēl nav
atrastas," • paskaidroja' Srsts. „Pron-tosils
un penisillīns uz to neiedarbojas.
Pagaidām-medicīnas rīcībā ir
tikai nomierinātāji līdzekļi, g§lve|
nais — saudzīga apiešanas. ^Ne
mirkli nedrīkst aizmirst, ka darīšana
ar grūtu slimnieku. Ieejot slimnieka,
istabā, ieteicams saliekties
taisnā leņķī uz priekšu un sanmas
laikā šad uh tad klanīties. Tas maz*-
llet atvieglina nelaimīgā dēšanas.
Runājot katŗļS teikums Jāiesāk ar
„atvainojiet, priekšnieka kungs," un
Jānobeidz ar „pateicos, pridcšnieka
kungs." Tas drusku remdē pampuma
radītās sāpes. Dažreiz palīdz militārā
stāja, izteicieni „taisni tā, nebCrt
nē, klausos, komandanta kungs," un
papēžu sasišana, kam tādi ir. Atsevišķos
gadījumos novērots, ka labvēlīgu
iespaidu atstāj cigaretes
„Chesterfield," pasniegtas ne mazāk
kā 20 reizē vai pa 1 katras 18 minūtes,
tāpat dažos gadījumos panākumi
ir bijuši vēsām pudelēm, kas
nav jāliek slinmiekam pie galvas v a i
kājām, bet kabatā vai portfelī. Tomēr
tie i r tikai atsevišķi gadījumi,
parasti slimība ir izārstējama. Tā
izbeidzas pati nb sevis. Ja slimnieku
nākamās vēlēšanās vairs neievēl vai
atceļ no amata. 1 Kamēr tas nav noticis,
drošākie līdzekļi ir^ vislielākā
laipnība un pazemība. Slimniekam
nekad nedrīkst runāt pretī, sekas
var būt nepārredzamas. Pavisam nepiedodami
rīkoties kā kaimiņu nometnē,
kur daži neatbildīgi elementi,
nekā nesajēgdami no medicīnas, mēģinājuši
pampuma slimnieku ārstēt
tumšā vieta ar vidēji resnu netīru
mietu. Viņi rjkpjušies pēc pazīstamā
filozofa izteiciena: Ja gudram var
dot tādu belzienu, ka tas kļūst traks,
tad kāpēc gan trakam' nevar dot to
pašu, lai tas kļūst prātīgs? Sajā gadījumā
tas ir pilnīgi nepareiziļ jo,
kā katram zināms, no belzieniem
galva uzpampst vēļ vairāk,'
Tā nu mēs kārtīgi ievērojam Di».
Pētersīļa • norādījumus un pacietīgi
gaidām nākamās vēlēšanas, kas nabaga
Sīko; lāga cilvēku, varbūt atbrīvos
no pampuma slimības mokām.
Vakars
Karavīri; un tautieši I ^ Par dēlu kpr.
Pāvelu L u b g ^ a no 1. pol. p,, dz. 20.
23. 7. Ezernieku p., lūdz z. Ludvigs
Labgaas: Latviah Camp „G," Auf
der Schanz ā, Ingolstadt, Bay. (13b).
38@9
Saka aagpem fatanibn
Angļu līga Eiropas brīvībai (Brir
t i ^ League iar European Freedozn)
man
aiz-
28. okt vēstuiē no Anglijas
raksta: „Mē8 esam ārkārt^
ņemti darbā, Icas i r veltīts tam, lai
pēc iespējas labāk informētu ļ angļus
par patieso stāvokli Austrumeiropā
un lai -palīdzētu daudziem
mūsu draugien, kas tagad a
pārvietoto personu nometnes
Mums lielu prieku sagādā Baltijas
tautu sieviešu nākšana t a M darbam
mūsu slimnīcās. Mēs gaidām, k a tās
būs jūsu nometņu iemītnieču cienīgas
pārstāves angļu tautas vidē.**
Līdz ar šo vēstuli Ugas goda sekretārs
Frcnciss BoSē (Brances Bochett)
piesūta līgas nupat izdoto 19.! bro-šūriņu
''„TrūkstoSās valstis** (The
Misslng Countries), kurā, atsaucoties
uz Francijas prezidenta Zorža Bido
paziņoj^nu UN pilnsapulcē, ka UN
saimē nav pārstāvētas 13 Eiropas
valstis ar 150 milj. iedzīvotāju, ļattē-lots
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas
liktenis pēc angļu im citu tautu preses
ziņām. Brošūriņa aprāda ļ B a l tijas
tautu ciešanas un postu svešu
okupācijas varu jūgā. Norādīts, ka
par līgas darbu tuvāku informāciju
sniedz tās sekretārs (66, Elizabeth
Street, iLondon, S.W. 1, England) vai
līgas nodaļu goda sekretāri Morto-nā,
Sēlā, Līdsā un Kembridžā (Hon
Secretary Peter Pattinsoņ, TrinHy
GoUege, Cambridge, England). —- V.
Erlksons, Lōns Str. 10—2, Wunstorf
b. Hannover (20).
Glabāsim tīru sirdsapziņu!
L i e l i un mazs, it visi esan^ lepni
— mēs esam dižā latviešu cilts! Mūsu
kopējā valoda ļauj sadzirdēt sentēvu
balsis no sirmās pagātnps par
dienām baltām un nebaltām, par
viņu klints stipro ticību savai I brivai
Latvijai. Vai tāda klints stiprd ticība
ir šodien arī mums visiem? Tikai
vienprātības tidbā mēs varam bOt
droši, ka Latvija būs, briva un ap-šķaidīta.
Mūsu labās domas un
darbi dos mums izturību un spēku
celt ^[.atviju saulītē. Glabāsim tīru
sirdsapziņu, lai dvēseles mirdzumā
balti varam sveikt mūisu gaidošo
dzimteni, mūsu mājas. Neskumsim
par ^ i e i m , jo tfi mums ir daudi
gaišāka kā tiem, kas redz zvaigžņotās
debesis no niežu biezokņiem
un alām. Taupiet asaras, lai tās kā
)riekā assiras plūstu straumēm pa-eicībā
par mūsu mātes — Latvijaj^
gaidāļno mīļo glāstu^ savus bērnus
sagaidot mājās. — Senators^ P.
Stērstfe, bCP priekšsēdis, Hof Wen-gen,
Post Fronhofen, Kr. Ravens-burg,
Wttl)g. (14b).
„Padomiu?r ^
Vai ir pareizi, ka ,JLatviešu Vēstnesis"!
no |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-23-07
