1947-07-29-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
/ ii. LATVUA, 19«. g. 2$. jöim veicot lietuvie§us ar 41—12! Vifiiiä telti dzivojuSi Aivars Aistai^ An-töns Svarcs, Harijs Kretulnieks, visi no Augsburgas. NepatQcamäkais c^une zabaki un dufaji^ patlkamä-käis-^ nometnes jautrai^ im bedbe-digais gars, ,,ögHgäta brivpratEba"^^— jauns apzimejuins nepatikami pa^ Vsd eiöet d^ejuSl par YMCAsjmetijiu ärstiem norädijis, ka.§eit u z - h ^ ? ° ^ nodarbibäm. jaunieSu vas^as nometnem? Ok ijiem tikai veselus bemus, lai rucEtu meitenes? Aiviekstes teltt ko-tur jaidd, dk tur skaisö, cjk tur la- vi^u miesu un garu. Nevar sutit un P^Si dienas aizvadijuSas Irene Stella ba eSana un daävoäana! Vai ari — uz^emt tos, kas sirgst ar sirds, asins- ^ ^^^^^ Pastiljone. »Skataties die-c& Sajas nometnes gruti, dk slikti, ri^J^oäanas, elpoSanas organu un vie- gramata, tur atradisiet musu at-ne ko est, ne fcur gulet! Ja jau tik lu maiijas slimibäm. Sporta spglem h™^^ par priekiem un bedam" — pretrunigas zi^as, tad katrä 2li;iä jä* un citäm nodarbib^ nav pärspHe- meitez^es. Slproties katras telts nofejust kada vasan© nometnis. Ja- tas ciijias vai rdcordu raksturs. visi ^Y^^ nometnes piedavo-redz viss paäa adm. berni iedallti vecuma grupäs. Pec ^tzunejuSx ipaäas YMCAs 12- ' Kim m mlFEMASAVil^ U^^» g- veco grupäm naks jaunä- ^ ? ^ J ä s gräm?^^- ^a^ Y ^ ^ ^ ^ KUB m OEÄFENASAVA? kje - no 10-14 g vecie Loti ve- h^^^ veläk pulas ar to izpetisanu! . — Ludzu bijeti lidz Gräfenaäavai, laixis, patieslbä nepieciesams katram Lietuvi^tem un ukrainietem neliela — saku Gincburgas dzelzceja stacl- jaunietim saväs nometnes ärsta pa- l^Pnibas dzirkstele: pirmäs uzvare-jas kase. Sväbs aiz lodiii^a brinäs. | vadraksts ar datiem par veselibas h^^^^ ^"^^ otras—r Kur täda atrodas? — Pie Muniavas, stävokli Zinot to atseviäkiem ber- dziesmu skandinäsana. Atvadu vaka-pie liela ezera, pie Stafelze! niem var veltit vei Heläku uzmanibuU» pirmai nometnes mai3;iaibija — Hm . . . paskatiäos. un rupibu. Vasaras nomet^u prin- h ^ s k u r a priek§nesiflni.^^^^^^T^^ Izsljirsta vienu sarakstu.. Otru. jcips — veseli ierodas, vei veseläM 1 ^^^^^^ ^'^^^S™^^^^^ Sväbs nevar neko citu atrast kä at- j §^:ij'as". ' vie§i meitenes vingroäauiä, zehi Mdi — nav! Väcijä GräfenaSavas Dr. Tiimanis ludz norädit, ka par- Uzvedumä. fitacijas riav! , prasts ir uzskats, it kä vasaras no- Divas nedejas aizritejuäas; ,,No- Zinu tomer, ka ir. Sovasartur tri- metnes butu organizetas slimu vai slepumaino" Gräfenasavu pazi^^ Ju nomet^u —; Äugsburgas, Kemp- Ulrgstoäu bemu ärsteäanai. Ne! Seit M ^ ^ ^ ^ - tenes uh Mteiivaldesvien,Ib2is r i - veselibu velas tikai rudit un stipri- h^- septembri ar dzlvl §eit iepazi^^ ko jaunatnes nometnes. >. nät Lidz §im nälv ari bijis neviena ^el tukstoSiem bernu. Nostiprinäsies —Nu dodiet tad bijeti lidz Mur- n'opietna saslimSanas gadijuma, tikai veseliba,satiGiba,pie^^ ^navai! — To var. Mumava laikam parastäs nometpu dzives parädi- P^sasniegts merl^is, käds bijis pa- Uela vietä, täda Väcijä ir. Ui;i es i;,as — käds sa^rambäjums, nober- P^^i^ä ^ömeti;iu organlz^^^ braucu. BraUcu sameklet Gräfenaäa- hjums vai sagrudums. Patiesiba par dz vu un YMCAs vasaras nometjni. | nav ne tik ]oti labi, ne loti siikti, Katai. Aclm tuvi, käjäm tali. Sau- UN KÄ AR ESANU? , | bet-^ ir ta, ka^^^^i^^^^^^^ le mirdz un silda aizgutnem, jlai pa- i^j^i un speles! — sauca kädreiz n&tu aizkaveto par pagäju§o njpde- ^omä. Tagad daudz kas mainijies, JU Jietlem. Svilpdams, likumodams Uiet ikviens maizi edam un priecäja-tratte,^ zaxs banitis^-noMura^^^^ speies. Ipaäi jaunatne §eit no-uz s k v ^ . K i ^ u s de§anu ^^^^^ grib est: I^oti grib, jo diena myspx Oberamergavu. Gauri ;zalam Ujifu aizrit kustoties, darbojoties, r i - ieilejam, sfcujotlem pakalniem, pu-h^-o^joties. Vai täpec brinums,. ka jotain plavam. i lejienu reizes fr „vilka estgriba"?! Gr^enaäava! - saya ipatneja ij^ un skaidri: dienä ir öetras edienu iearedJl^a balsi sauc kanduktors.i Mer- p^^j^es. Brökastis §lj:§le baltmaizes ^ 1 Bet — kur nometne? j»tecija Uj. g^^estu un melna, nesa^^^ nsv^ne uzraksta, ne ari dziri^j Mdu Uija Pusdienä vira vai gajas ediens nmajam sveSa^yaloda.^Jauns^^^^^ kartupe}iem un piedeväm §lj:ele BEDZETS, DZIBDETS U N JUSTS BRAUCEINX NO BQNCSXINES y<;><;i^<>«;:y<s,^^ LiDZ ^ELNEK <><><:><:>^:>^;:>'^;^^ Daias desnit markas par dzelzcela I §i detokSii^a si^cigi turetäji ir fih bi}eti ir tirais nieks pret to izturi-1 studenti, kas vecajä universitate bas pärbaudi, ar ko jäsamaksä, lai 1 cenäas krat tas mantas, ko kodes un Viena vai otra Bayärija^ stacijäjrusa nemaita. Btonas univer^ta^ \eklutu atrvildenä un dotos piepH-1 ärzenmieku studentl^ salidzlnot dit ilgoto veleSanos — skatit slavenolar VIQU kommiltoQiem, amerikinu ^elnes domu un skaistos Beinasipuse, pagäjuSä semestr! vei bija k-krastus. Vildens jau Mindiene ir dis stavoklis, jo vii?i bija atbrivoU denijami pärpHdits, taCu Vjrcburgä no visiem maksäjumito un'san§iim kaisllgie braukt gribetäji — (kur j vei 180 markas menes! kabatas nau« gan tiem Jaudim ta jäbrauc?) — ir dai Sädi atvieglinäjumi bija ar! d l sveti pärliecinäti, ka tajä vei ir.vie-ltäs ang^u joslas augstskoläs> bet uz tas saviem päriis simts dlvekiem; j näkotnes izredzön studenti rausas turpreti iek§ä eso§ie, cik vien ^e-lar ba^im. VIESOS PIE VIRU KO?A »DZIEDONIS" . ^ ,JLÄtvju piU, Ri^^^ laipni pasaka — bemu nojnetne baltmaizes. Latmagä — §lj:ele balt- dinäs" ~ v ir^^tepat GräJCenaSai^as demä. Vitai- niaizes ar sviestu vai marmeladi, ka- nobeigums, kad iegrieios bijuäö k^^^ mer tikai taisnil Pa §0 c^u. Gel? fija/nereti kakao vai augju sula. viru nomethe Sär§tedte.D^^^^ Sojoju. Pec triju kllometru;12!tu- Yakarii;iäs auzu pärslxi tume vai Rob. Balodis viehQ^^ moSanasdems. Paita ba^icij;^!^, pa-j ^j^^^ baltmaizes §]^eii un sviestu. gan vii;iaviemgieapäe^^^ rastas kalnu majiajias. Zäli plöc go-JDienas deva ir.350 g baltmaizes un briUes un peldu biksltes. Lldzlgi^^^t^ vis zvtoiijiem k ^ ä . ^ Täläk aitas, pgrejie produkti pec parastajäm Jau- pu§i^s ari pärejie dzledätäjl. Nav kp tapat zväirguliem kaklä. , ^ii^Su normäm 3000 kalorijti apmerä. brinltite, jo tenriömetrs räda turpa^^^ Vecs bayäiletis brinäs; Nöröetijie? h^^^ 17 gadu vecie ned^jä sai^iem 41 35^ virs nulles. DP jaunatne? Noi, noi, tfe hav. Ga- unces äokolädi. Kopäar Dziedoi?a salmi dodos no- 13 vecs zens^tomer pdecigijit- x-ai cik jaunatnei atsaucigi starp- metoes ,,kalpu galä", kur viena ba-jMz^ — vai! Jus laikam a<>nia;atUautiskD organizäciju pärstävji, to- raka nodota kora ricibä. Tajä po^u, tas ir ärzemniel^ norp^tnil!? L^er jaunatne jut, ka atsauciba tabäs. Diri|ents Barodis par^^^^^k^^ (ärzeinni^i yäcieSiem saistas ,ar po- ^esp^j ener^ju dot. Teo- dzlvi stästa: „Nu jaii vairak kä liem). Ja,tairturpat pie staajas/'ti- Ugj^^^ sai^emamo kaloriju skaits ir gads, kop§ dziesmas skandinäm Vä-kal preteja virzienä ka musu «ems. pj^^^gj^gms, taöu neviens nevares cijä. Ja käds teiktu, ka vesture n^- Jagieias atp^al. Saule spiei div- U§miem pärmest,*ka intenslvä no- atkärtojas, tad tam ticetu varbut^^i^^^ kartijp. Un tomer vakarä noklustu nxeitnes dzive prasa speku, un jädzird katrs, bet tikai ne Dziedoija saime. Istaiä vietä. He t ^ ^ ^ vajsirdigi värdi, „estgriba täda, Pirms gäda, kad säkäs musu atlai-n^ N^uzraksts: «YMCA SUMMEiRKa.notiesätu vei dazu labu kumosu.*M §ana Bel^^^^^^^ vAMP^- §35 atzinums saprotams, nedrikst brauku§i 12.000. Mes, lai saturetu KAS VÄDÄ NOMSa*NI? | „ieskrambäit" nometnes vadlbas pu- kori kopigi, palikam Be^jä vei ve-yiens nometnes darbinieks no sirdsJ kad bjjäm nodzi%däju§^^ cenäas stxädät sekmigi un ar uzupu-1 värtipaveräs. Gandrlz tapat iet^^^^*^ gad. Koris uz Angliju pieteicäs 11. mitnieku. Dzird plecu tautibu latvieSu, igau^ii, lietuvieäu, poju m \ ^IJ^^,'' A , " ^ S L iTio+v^H» veil^anas. Tä ari äeit nometne dau- atvadu koncertu, 16. junijä uz Ang- K ki« iemitnieki tikai tad secina par Uju aizbrauca pinnie 46 särsfedti^ wl SSLÄSä^ S^SÄtTo ^SÄe l u^L hv«*d»^r^It'u't^ve"e . s« ^B^pe^atsn äkkcäua juinärpi eulmoläd, sz iTlkajuua ddiizm sgn,a ikelddaäzs Vbdeeävctui jä§äol. ddiueivnni, ,pDkaoznire cädeoDrt u^laasi;"k uMv iejrsai uMv ^ee^r ^^^se ^d ' Ä & p ä t l a b a n ir 95^^^.^a^^^^^^^ S S u Ä ^ i S ^ ä ^ ^ t l k a t a Vasaras nometnes saimniecibas un mas, latvieSu äUtoru, tautas dziesmas TO^^mArVm TTQ T cltas ekas ir koka barakas. kuräs un cittautu komponistu darbi.. Ap- ÄnSto^t^ oreaSSf M SSS^^mcffkX 5 l lJ P ^^^ä^>^k dzivoju§i po}i un uk^ra^i"j"?^!^. sleä-- rmaekkalse tdaisv a3s8 rMei^z^e^s^. Koncerta izbrau- Se Sa^ r^tamte-^^^ ^^^^"^^ ^^^^^^ ^^^^^'^ nepärvaramas kumosnobraukti; gan ar auto un vil- «f SaT Paies, lai visu izveidotu atbilstoii cienu kopa päri par 3000 km, kas teSffifVtÄtK P^äj-^zejäm vajadzibäm. Viens no iztaisa ceja gabalu no Hannoveras ta bS^ää^rP^^i «»«a»»*» darbiem bijis jäveic M g a ^ atpaka). ^^^^^^ kas. ^ v ^ ^ M v k l a ä i i OTatBii virtuves personalami J kas vau^uma 54 koncerti un koris piedalijies 30 S L Ä S ^ t e S S e s Svishatv»e§i - saimniece. IVL Liepniece, dazäda räkstura sarikojumos. Payi-aa^ stratofl un jaunatnes «>2»ves p^^^^ ^ j^^j^-j^^ Paäu spe- sam bijuSi 198 me^näjumi.^^^^ ^^^^ S&i^'flu«» nträ Rrt v5i 5t-gw kicrMekärtots vlss, säkot ar tuvumä patlaban i r 43 dzied^^ te^rSiiLeto^ kSlJn m h^^^e*^^^^^ Uelajiem katliem, bei- mäjuäl pec iespejas tureties kopä^^ S Ä i ^ S " ^ S i ^ rnazäi^iem P^auktir^em. J Angm ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ierädila savu ifeivea tetau" un da- Stasta, ka ihgans izvanjis vu^ no Lieludalu no saviem koncertu Kondtf lUa S tanii^^^^^ l^äta. Gluii tä gan nometnes ienäkumiem(RM 5000.-) koris zle- StS MväfTaii S m S L l a - P^^^ ^ ^^""^'^^ mä-ldojis saviem, liktepubiedriem, kas wSeri" fiäte ^ i s T d ^ ^ ' ' Ko tomer säkumä savilkuäies - at-fvisvairäk piemekleti - invalidiein. S^?Qll??z,JSS Ä h ^ t '»«r*^^ P?^^ V. pra- Ko koristi dara brivajä laikä? kai teisi ceieji vien - näkoääa iauJy"?» vai otra produk-natnes gt^ jau leies sag^otos ^% G^rtakais posms tomer parva- »tukSa un neiztaisiita". BraSo augs-burgieSu darbs nezudis! Pirmä nakts nometne, teltl... Ti-kams nogurums vakarä. Un... jau dämi, me^a iestästit pirmajiem, kä 1 Kad pa pilnam baudita ^dentu istehlbä vismaz simtam vajadzetu j viesmilibä, tad katrä zii^ä jäaimiekll izkipty lai täläkai^ brauciens beigtos ari tas visieverojamäkais, kas Bon« bez uptiiiem. Kad abas puses bez nä ir — vienkäräa maja, kur pirml tetostibas laiduSas darbä elkoijius un 177 gadiem pasaules gaismu ierau* mutes, simts no diviem simtiem to- j dzijis Bethovens. Mäjä tagad ieklri^ mer ir iekSä \m braudens var tur-ltots komponista muzejs un archivs!' un. par vienu cigareti täpärzinisv^ KARTTlPFf I R A i m T P F f T 1^!^ ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^da io ViöW RARTUPEHil, KARTUF£U • • • reizibas apdvesto valstibu. ZmxL Vauras nakts mebiuma pärls maza jumta istabi^a» kur Bethbv^s Btumdas paiet ätri pat bez snaudas/Hziinis,vii?a pirmäs un pedejäs kla-jo,^ kainer cilveki, koferi, somas un vieres, rokraksti, kompozidju pinn-maasi ierikojas kaut cik stabilä stä- raksti, uzi^emumi, ^metnes, vokll un rämäkas paliek enerfeiskäs I ^ mebeles liek just lieluma elpu, saruhas reinzemielu un bavärie§u j Kä maäina runlgais pavadonis, uz« dial<*t(^, klät jau ari rits, Reinas Uinäjis, ka apmekletäji ir latvieSi krasti un joslas robe2kontrole. Iin 1 zinigi noräda uz Kurzenies vScu^ pie ipedejäs visspilgtäk redzams, ka mäcitäja Ämenda ^metni pie sienas, laiki naairiäs un lidz ar tiem kärtibajkas, veläk dzivodams Vine^vkluvis ^ un noteikumi. Ja pirms divi gadiem j sirsnigs Bethovena draugs, un nosa« pärvietotai personai §Is formälitätes ka — ,^udi Lette", Centlgais viis nokärtoSanai t)ietiktu parädlt mazo, diemiel, §oreiz maldäs. Täläk vin§ baito kärtm ar värdu un numuru, Vei lepni pastasta, kädi lieli viriap-lai dzirdetu „oke", bet väde§lem nieklejuSi §o mäju.i Jorasi ja visädas apliecibas un papi- »^^^ rus, tad tägad viss ir.oträdi. Väcle- ^^f^ ^^hr^^"^^ §iem pietiek ar savu „kenkarti", kas ™ ZIEME^U EKSPRESI8 sevi§]i|:i arigju puses laudim ir visai Kad Bonnä, liekas, viss slavenä-necila, bet dipitim vajadzi^ „sma- kais apskatits, pietiek ielu dzelz-gi" dokumenti. Soreiz pärbaude uz cejä pabraukt pusstundu uz dienvi» franiu joslas robeias tomer ir visai diem, lai nok}utu dtä slavenä vietä maiga: policistu balsis gan ir bar- Tä ir Bonnas piepilseta Bad-Qodes^ gas, bet izriciba pavlsam neuzbäziga. berga, kur miera laikos lepnäs va- Kad tas päri, acs käri tver Reinas samicäs dzivojuäi visbagätakie väcu brastvi jaukumus, jo jau no Visbäde- bagätnieki. Tas vei nebatu nekas nes vltlciens skrien gar Reinas malu. sevi§lj:s, bet Bad- Godesbergä 1938 ' Rämä, straume, krä§i;iie kalnäji un gada säkumä, pirms Mindienes kon-meii ;tas krastos ir tieSäm verts, ka ferences, notika* ari anglu premjer-tp ^^pcizied. ministra Öemberlena un Adolfa Hit- . ^Jau agra ritä pa Reinu dzlva sa-.iera apspriedes. Reinas otra krastä. tiksme. No Ruras ogju rupnieclbas kur pacejas pazistamie septinkalnl apgabal^^^ uz aug§u franCu (Siebengebirge) uz viena no skaista-josla isiki tvaikonI§i spr^igi velk di- kajiem stalti stäv Petershofa vies* vas vai; tris oglem piekrautas liellai- nica, kur apsprieiu laikä bijui^ vas. Taöu visa garajä gabalä neredz Cemberlena apärtamenti neVier^ia tilta, kas savienotu diiäs tr lidisks skats no öetri^ simtl upes krastus, — tie, skaitä vairäki metru augstäs Pu^ai klints, uz kufu desmiti, kara pedeja posmä. uz- svetdienäs ekskursantus uzvelk un spndzinati, un, kas zina, pec cik ga- ved zobratu vilciens, nolukoties uz diem tiks uzcelti jauni. Un ari pii- piemlligo Reinas krastu ainavu uh setas jpa vagona logu redzam mii- tälumä saskatit ^elnes doma maslvo zums drupu: Visbädene, painoa, gfluetu, Tur redzama ^Lorelelas Koblenca, Remägena r- drupas, dru- klints un daudzas vietas, kur un par V ^ - i . , x ..,-h^^räm, §eit studedams. Heine rak- Tuvojas Ifelne, sak izkapt tala stijis savus romantisma apdvestos eeja birauceji un, kad Remas krasta (jzejojus pretim Bonnai pats uz saväm äbäm Tagad, kad bagätniekiem vairs ne-kajam stav an DP celotäjs, tikai * i^Au desmita un noti-i HM teivu valdibu", bet ani i Sldaudzus cUvekus ^pasa| lärdomlt to, ka-san parti-m bistiba varejusi h gra, kidaji ir tagad. , jieriinu iumäliste, kas paya- «Gri#Jäilgu laiku, apgalyo,, iiB&vpareiza doma, ka Gne^jas] butu tikai no ärienes' ' ispaldots. Bez äaubäm- äfejäm le-jtoem esot Uela" nozime, bet sak^; Bsaduianem nieklejämas^ari paäu neskaita miniites un stundas. -. :iföbutvi tik daudi Ujis, ek, tad CU»- r.»!* „ i m - I "'»es gan butu izdzivojusies — ir vis-nts! Skan s^ails. Celties! Teaijus dzirdetä iaunatnes atzina mazgätiesl Vingrot! Tä. Viens, di^rl, ^ ^ j a i mainai kZu khmatr^- akrieäus! Kuste^es straujäk! I^äk! E K e S a ^ u ^ ^ ^ ^ Pätraiict. Sakärtoties rita IQgäanal | S S telt^^aSS^^^ P6c tam brokastis. Tagad säkas die- J e k S S Ja no ilu^ MS caiöa. Daiädas nodarbibas, ^iesi pärsteigti vero, ka nakti ielts vidii radieä avoti^^s, ja akordeonam peldelana. Visur vaditaju uzraudzi- ^y,,^^ ^abriest teustiiji un braäa ^J^Tt^A-i^^^^-T- U^iesma aizsprust neizskanejusi? Un ^ T»^ J i ^ ^ ^ ^^^^ tomer - jaunieäu dzives prieks nlv m^S^^o^^ g^betos aizi^- Laiyi3. ^azas saulainäs dienas i i - H?L^Tn?^K^""^* Ä zävejusas dub\us. Skaistäkie lidz si ^^LZy% ''^^^T uzraudzi- bijuM ugunskuri ar dziesmäm. d^- bas peldeäana stmgn nohegta. ^äm, vingrojumiem un uzdevuiiii^ NE lOJMIEM. BET VSSELIEM "(V^^^^ auiju jaunietis I mars Melders saka isi: skaistäkais\ir „Ka t& nu manam delam vai mei- jatftrie prieksniesumi, nepatikamär tai negadäs kas Jauns?" — Veseliba kais Uetus. Latvieäu zeni no Augs> dSrgäkä manta, t i jäsaiidze. Tä do-1 burgas nometnes — Richters, Kis-mä vecäki: Un gluzi tapat doma ärsti. 1 ners, Veidis, Gubins, Doskins visap- Sajä nometne ärsts.Dr. F. Ulmanis mierinätäki par iespejäm spelet no Äugsburgas. Vii^a^ atzinumi par basketbolu; un kad pedejä dienä bija jauniegii veselibu ir §ädi: »Veselam hekärtots laukums, pied latviesu jaimietim dJLvas hedeläs nometnes | draugl uzvareja basketbölä zibei;i-apstäklbs näk par svetibu. Esmu no- tumlrä, beigu cii;iä pärliecinosi pie- Protams, ja ir skaistä un saulaina diena, viss koris ir Leinas malä. Dzlvi vi];ii piedaläs kooperätivä, pil-dot tur dazädus darbus. Pastäv bas-keta, voleja un futbpla vienibas, dziedätäji labprät spele ari §adiu. J. G a i l i t is mum Labäk kä Nr. 1., Nr. 2. etc. butu sacit un rakstit 1. nrs, 2. nrs, jo latviesu valodä täda värdu karta parasta. Sakäm taöu „programmas pinnais, otrais numurs," gluzi tapat varetu sacit ari un rakstit „Dau-gavas 1. nrs., Latvijas 27. numurä iespiests raksts par emigräcijas iespejäm, viiis dzivo 10. mäjas 3. dzi-vokli" utaml. Varam runät par kadas organi-zäcijas loiiiu resp. nozimi sabied-iskä dzive, saimnieciskä zinä utt, et zimi, ko piesprauzam terpam un as noräda piedenbu vienai vai ot-i biedrlbai, nebutu pareizi saul^ r biedribas nozimi. Labak to de-ar zimi: „skautu zime" (nevis nozime), ,,korporäcijas zime" uh lidzigi[ J. Zarii;i§ |i:^5'Brttiiq)at neatlaidigi apgälvo,. ka' fti Ita^u kara ir ci^a starp „demokra-, löi iiskiem spekiem" no viöias puses u:||i $1 »ffddstiskiem faäistiem'*, kupisj i§P «Iliaista ang}i un amerikä^, no ot-1 ^^ns puses. tad isti atkläjas lielais braukäanas noslep\ims — tie ir kartupe}i! Maisi, mälsiijj:, mugursomas, kofefi, portfeji un visäda veida trauki lj:elnie§iem, diseldarfie§iem, esenie§iem un dort-mundie §iem pilni ar kartupeUem. Lai Bavärijä nopirktu vai iemainitu päris desmit kilo kartupeju, * vii;ii brauku§i 600 km lidz Minchenei im tikpat daudz atpakaV Jä, tä ir Reinzeme un Rura, kur zeme izdöd ogles, kur vei pirms gadiem pieciem fabrikas razoja ma§I-nas, lielgabalus un granätas, bet kur nekad nav pieticis savas maizes un kartupeju. BONN A, BUTHOVENS U N LAf- VIESU STUDENTI Lai no Mindienes braucot nokjutu Bonnä, vispirms jänokjust Bonnas priekSpilsetä, lai tad piecäs minu-tes ar Bethovenu — tä sauc velko-niti — pärbrauktu päri Reinai im izkäptu sabumbotajä Bonnas krast-malä, sadurtos vei reiz ar lielä komponista värdu, kas dots ielai, un pärsteigts apstätosfc käpec visur Bethovens? To jums pateiks katrs pretimnäcejs, gan drusku pärsteigts par tädu jautäjumu: Vai tad jus ne-zinät, ka Seit dzimis un pirmos div-desmit savus muia gadus dzlvojis diiais muzikas ^enijs? Tad kjust skaidrs ari tas, käpec bonnieSi esot, kä saka, pilnigi slimi ar Bethovenu; tä gan nebut nav slikta kaite, jo pil-setas gara un kulturas dzlvi ievir-zljusi loti izsmalcinätä im nopietnä gultne un §eit jut maz tä salkanu-ma, ar ko parasti pärsätinäta vai katra Väcijas videjä lieluma pilseta. Pati Bonna ar skaistajiem där-ziem, parkiem un alejäm, ar plaSo universitäti §ädai nopietnai atmo-sfairai isti atbilst. Bonnas Reinas Fridricha Vilhelma universitate miera laikos ar 15000 studentiem bi-jusi Viena no lieläkajäm Väcijä, un tä saucamajä brivdienu semestr! tajä bijis 2000 ärzemnieku klausitäju vien. Universitate studejuSi Hein-ridis Heine, Fridridis Nicie un Kär-lis Markss — cik divainas preteji-bas! Te miris un apglabäts ari Roberts Sumans. Bonna ir pedejais latvie§u cietokr. snis Väcijas rietumos, jo täläk musu tautieSu §ajä virzinä vairs nav. Un pieder stipräkais värds, Puku klints^ tuvumä iespejams atpusties ari neci4 liem skaistuma un miera cieni-täjiem; slavenajos kurortu cie-mos: Bad-Godesbergä, Kenigsvinterä, Oberkasele var pat laimeties vies-nicä dabut istabu un nodzivot päris dienas. Un beidzot sabumbotä IJlelne un varenais doms, kupam, kä saka cil-veki, kas redzejuSi pasauli, lidziga vairs citur nav. Pats doma korpuss, harmoniska, brlniä^a gotiska celtne, kai:ä par splti bumbäm, guvis tikai sikus bojäjumus, bet iek§iene pilnigi sapostlta un izdegusi. Taöu iespaids ari no ärpuses vien, kur visapkaft tikai drupas, ir grutä brauclena verts. Pati l^elne rieiedomäjariii sagrau-ta, posti jumi sasniedzot 10 procen-tus, un, pastaigäjoties vakara pakres-lä pa täs ieläm, redz tikai drupas un atkal drupas, daiviet uz täm jau zajo koki un krumi... Kad eines drupu putekjus no kurpem padzinis zäbaku spodrinä-täjs, kura Istais*^ reinzemieSu dia-lekts neprateja ausim izklausäs kä dobja murdeäana, I dipltis eines stacijä ar savleip ärzemnieka papi-riem — pirmä reize, kur ärzemnieks gust priek§rocIbas — izkap bijeti braudenam Ziemeju ekspresi, kas uztur satiksmi starp Parizi un Stok-holmu. No Dänijas uz Zviedriju päri juras Saurumam vilcienu pärcej ar prämi un tas turpina savu a§o gaitu lidz zviedru zemes galva§pil-setai. Dipitis, protams, tik tälu nevar atlauties braukt, bet vi^acin ir jo lepnäka sajuta, kaut vai aizbrau-cot lidz Osnabrikai, sedet 2. klases mikstajos atzvelt^os lldzäs francu-ziem, zviedriem, §veicie§iem un ci-tiem Jaudim no „ärpasaules". Säds brauciens atgädina, ka ir vei ari käda dta dzive ärpus täs; käda jodien apkärt ap mums. Tade} neerti §ajä sabiedribä tauplbas del, kä pa-rasts, apdzest pus cigareti un gribot negribot jäklust izSl^erdlgäm. Lai nu kä — täds braudens ir tapat kä nabagam §aut ar lielgabalu. Gar logu pazib Ruras rQpniecIbas pilsetu drupas, bet lauki atgädina ko agräk redzetu, jo te "taöu nav Bavärijas ciemu. Ak jä, tädas viea-setas ta6u bija musu dzimtene! J a r i s Madars liffiääste vispirms noräda, ka 4» apgalvojumos esot daudz, melu! a ari äauäz palieslbas. Grie^ korl «otos ar visu siidi atbaJstot vaifäk griel^u ndcä tiel 1 tOOO, par kupem pietein; ka tte ir a& taiMshi partijas biedri. Jä notiktiii ^1 Wanas, tad e^ot domäjams, Tea m taigtiäl iegutu ap pusmiljraiu bal- \ l?| "V^PtajukaTa jatitäiumos kb- MsMto parözlnu pus§ ar - d r d il a »t vi daudz vairök iedävotäju. J ? \ KmaiisaBin yjusi augliga zeme yfi^Jauko^tälaika, kad grie-i * S^?'^*^ ^ pret turkiran. *?oiuiM pret G^e)pjas^ mo- 2l«velpastiprinl3^-.kad pee ^muleskaia säkäs grie^ ö d u , rnietodao» dau(^us no ^ k ^ s t u v a d f t ä j l m sepai i S Ä ^ nav mm «a ntöS*-?^ ari äi apgaä tajä peci^- « ^ i j Z ^ ^ T a d ienerjäis > 1 "° . '^P^rtiaas vaJ
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470729 |
Description
Title | 1947-07-29-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
/
ii.
LATVUA, 19«. g. 2$. jöim
veicot lietuvie§us ar 41—12! Vifiiiä
telti dzivojuSi Aivars Aistai^ An-töns
Svarcs, Harijs Kretulnieks, visi
no Augsburgas. NepatQcamäkais
c^une zabaki un dufaji^ patlkamä-käis-^
nometnes jautrai^ im bedbe-digais
gars, ,,ögHgäta brivpratEba"^^—
jauns apzimejuins nepatikami pa^
Vsd eiöet d^ejuSl par YMCAsjmetijiu ärstiem norädijis, ka.§eit u z - h ^ ? ° ^ nodarbibäm.
jaunieSu vas^as nometnem? Ok ijiem tikai veselus bemus, lai rucEtu meitenes? Aiviekstes teltt ko-tur
jaidd, dk tur skaisö, cjk tur la- vi^u miesu un garu. Nevar sutit un P^Si dienas aizvadijuSas Irene Stella
ba eSana un daävoäana! Vai ari — uz^emt tos, kas sirgst ar sirds, asins- ^ ^^^^^ Pastiljone. »Skataties die-c&
Sajas nometnes gruti, dk slikti, ri^J^oäanas, elpoSanas organu un vie- gramata, tur atradisiet musu at-ne
ko est, ne fcur gulet! Ja jau tik lu maiijas slimibäm. Sporta spglem h™^^ par priekiem un bedam" —
pretrunigas zi^as, tad katrä 2li;iä jä* un citäm nodarbib^ nav pärspHe- meitez^es. Slproties katras telts
nofejust kada vasan© nometnis. Ja- tas ciijias vai rdcordu raksturs. visi ^Y^^ nometnes piedavo-redz
viss paäa adm. berni iedallti vecuma grupäs. Pec ^tzunejuSx ipaäas YMCAs 12-
' Kim m mlFEMASAVil^ U^^» g- veco grupäm naks jaunä- ^ ? ^ J ä s gräm?^^- ^a^ Y ^ ^ ^ ^
KUB m OEÄFENASAVA? kje - no 10-14 g vecie Loti ve- h^^^ veläk pulas ar to izpetisanu!
. — Ludzu bijeti lidz Gräfenaäavai, laixis, patieslbä nepieciesams katram Lietuvi^tem un ukrainietem neliela
— saku Gincburgas dzelzceja stacl- jaunietim saväs nometnes ärsta pa- l^Pnibas dzirkstele: pirmäs uzvare-jas
kase. Sväbs aiz lodiii^a brinäs. | vadraksts ar datiem par veselibas h^^^^ ^"^^ otras—r
Kur täda atrodas? — Pie Muniavas, stävokli Zinot to atseviäkiem ber- dziesmu skandinäsana. Atvadu vaka-pie
liela ezera, pie Stafelze! niem var veltit vei Heläku uzmanibuU» pirmai nometnes mai3;iaibija
— Hm . . . paskatiäos. un rupibu. Vasaras nomet^u prin- h ^ s k u r a priek§nesiflni.^^^^^^T^^
Izsljirsta vienu sarakstu.. Otru. jcips — veseli ierodas, vei veseläM 1 ^^^^^^ ^'^^^S™^^^^^
Sväbs nevar neko citu atrast kä at- j §^:ij'as". ' vie§i meitenes vingroäauiä, zehi
Mdi — nav! Väcijä GräfenaSavas Dr. Tiimanis ludz norädit, ka par- Uzvedumä.
fitacijas riav! , prasts ir uzskats, it kä vasaras no- Divas nedejas aizritejuäas; ,,No-
Zinu tomer, ka ir. Sovasartur tri- metnes butu organizetas slimu vai slepumaino" Gräfenasavu pazi^^
Ju nomet^u —; Äugsburgas, Kemp- Ulrgstoäu bemu ärsteäanai. Ne! Seit M ^ ^ ^ ^ -
tenes uh Mteiivaldesvien,Ib2is r i - veselibu velas tikai rudit un stipri- h^- septembri ar dzlvl §eit iepazi^^
ko jaunatnes nometnes. >. nät Lidz §im nälv ari bijis neviena ^el tukstoSiem bernu. Nostiprinäsies
—Nu dodiet tad bijeti lidz Mur- n'opietna saslimSanas gadijuma, tikai veseliba,satiGiba,pie^^
^navai! — To var. Mumava laikam parastäs nometpu dzives parädi- P^sasniegts merl^is, käds bijis pa-
Uela vietä, täda Väcijä ir. Ui;i es i;,as — käds sa^rambäjums, nober- P^^i^ä ^ömeti;iu organlz^^^
braucu. BraUcu sameklet Gräfenaäa- hjums vai sagrudums. Patiesiba par dz
vu un YMCAs vasaras nometjni. | nav ne tik ]oti labi, ne loti siikti,
Katai. Aclm tuvi, käjäm tali. Sau- UN KÄ AR ESANU? , | bet-^ ir ta, ka^^^^i^^^^^^^
le mirdz un silda aizgutnem, jlai pa- i^j^i un speles! — sauca kädreiz
n&tu aizkaveto par pagäju§o njpde- ^omä. Tagad daudz kas mainijies,
JU Jietlem. Svilpdams, likumodams Uiet ikviens maizi edam un priecäja-tratte,^
zaxs banitis^-noMura^^^^ speies. Ipaäi jaunatne §eit no-uz
s k v ^ . K i ^ u s de§anu ^^^^^ grib est: I^oti grib, jo diena
myspx Oberamergavu. Gauri ;zalam Ujifu aizrit kustoties, darbojoties, r i -
ieilejam, sfcujotlem pakalniem, pu-h^-o^joties. Vai täpec brinums,. ka
jotain plavam. i lejienu reizes fr „vilka estgriba"?!
Gr^enaäava! - saya ipatneja ij^ un skaidri: dienä ir öetras edienu
iearedJl^a balsi sauc kanduktors.i Mer- p^^j^es. Brökastis §lj:§le baltmaizes
^ 1 Bet — kur nometne? j»tecija Uj. g^^estu un melna, nesa^^^
nsv^ne uzraksta, ne ari dziri^j Mdu Uija Pusdienä vira vai gajas ediens
nmajam sveSa^yaloda.^Jauns^^^^^ kartupe}iem un piedeväm §lj:ele
BEDZETS, DZIBDETS U N JUSTS BRAUCEINX NO BQNCSXINES
y<;><;i^<>«;:y |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-29-04