Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1947

              /
ii.
LATVUA, 19«. g. 2$. jöim
veicot lietuvie§us ar 41—12! Vifiiiä
telti dzivojuSi Aivars Aistai^ An-töns
Svarcs, Harijs Kretulnieks, visi
no Augsburgas. NepatQcamäkais
c^une zabaki un dufaji^ patlkamä-käis-^
nometnes jautrai^ im bedbe-digais
gars, ,,ögHgäta brivpratEba"^^—
jauns apzimejuins nepatikami pa^
Vsd eiöet d^ejuSl par YMCAsjmetijiu ärstiem norädijis, ka.§eit u z - h ^ ? ° ^ nodarbibäm.
jaunieSu vas^as nometnem? Ok ijiem tikai veselus bemus, lai rucEtu meitenes? Aiviekstes teltt ko-tur
jaidd, dk tur skaisö, cjk tur la- vi^u miesu un garu. Nevar sutit un P^Si dienas aizvadijuSas Irene Stella
ba eSana un daävoäana! Vai ari — uz^emt tos, kas sirgst ar sirds, asins- ^ ^^^^^ Pastiljone. »Skataties die-c&
Sajas nometnes gruti, dk slikti, ri^J^oäanas, elpoSanas organu un vie- gramata, tur atradisiet musu at-ne
ko est, ne fcur gulet! Ja jau tik lu maiijas slimibäm. Sporta spglem h™^^ par priekiem un bedam" —
pretrunigas zi^as, tad katrä 2li;iä jä* un citäm nodarbib^ nav pärspHe- meitez^es. Slproties katras telts
nofejust kada vasan© nometnis. Ja- tas ciijias vai rdcordu raksturs. visi ^Y^^ nometnes piedavo-redz
viss paäa adm. berni iedallti vecuma grupäs. Pec ^tzunejuSx ipaäas YMCAs 12-
' Kim m mlFEMASAVil^ U^^» g- veco grupäm naks jaunä- ^ ? ^ J ä s gräm?^^- ^a^ Y ^ ^ ^ ^
KUB m OEÄFENASAVA? kje - no 10-14 g vecie Loti ve- h^^^ veläk pulas ar to izpetisanu!
. — Ludzu bijeti lidz Gräfenaäavai, laixis, patieslbä nepieciesams katram Lietuvi^tem un ukrainietem neliela
— saku Gincburgas dzelzceja stacl- jaunietim saväs nometnes ärsta pa- l^Pnibas dzirkstele: pirmäs uzvare-jas
kase. Sväbs aiz lodiii^a brinäs. | vadraksts ar datiem par veselibas h^^^^ ^"^^ otras—r
Kur täda atrodas? — Pie Muniavas, stävokli Zinot to atseviäkiem ber- dziesmu skandinäsana. Atvadu vaka-pie
liela ezera, pie Stafelze! niem var veltit vei Heläku uzmanibuU» pirmai nometnes mai3;iaibija
— Hm . . . paskatiäos. un rupibu. Vasaras nomet^u prin- h ^ s k u r a priek§nesiflni.^^^^^^T^^
Izsljirsta vienu sarakstu.. Otru. jcips — veseli ierodas, vei veseläM 1 ^^^^^^ ^'^^^S™^^^^^
Sväbs nevar neko citu atrast kä at- j §^:ij'as". ' vie§i meitenes vingroäauiä, zehi
Mdi — nav! Väcijä GräfenaSavas Dr. Tiimanis ludz norädit, ka par- Uzvedumä.
fitacijas riav! , prasts ir uzskats, it kä vasaras no- Divas nedejas aizritejuäas; ,,No-
Zinu tomer, ka ir. Sovasartur tri- metnes butu organizetas slimu vai slepumaino" Gräfenasavu pazi^^
Ju nomet^u —; Äugsburgas, Kemp- Ulrgstoäu bemu ärsteäanai. Ne! Seit M ^ ^ ^ ^ -
tenes uh Mteiivaldesvien,Ib2is r i - veselibu velas tikai rudit un stipri- h^- septembri ar dzlvl §eit iepazi^^
ko jaunatnes nometnes. >. nät Lidz §im nälv ari bijis neviena ^el tukstoSiem bernu. Nostiprinäsies
—Nu dodiet tad bijeti lidz Mur- n'opietna saslimSanas gadijuma, tikai veseliba,satiGiba,pie^^
^navai! — To var. Mumava laikam parastäs nometpu dzives parädi- P^sasniegts merl^is, käds bijis pa-
Uela vietä, täda Väcijä ir. Ui;i es i;,as — käds sa^rambäjums, nober- P^^i^ä ^ömeti;iu organlz^^^
braucu. BraUcu sameklet Gräfenaäa- hjums vai sagrudums. Patiesiba par dz
vu un YMCAs vasaras nometjni. | nav ne tik ]oti labi, ne loti siikti,
Katai. Aclm tuvi, käjäm tali. Sau- UN KÄ AR ESANU? , | bet-^ ir ta, ka^^^^i^^^^^^^
le mirdz un silda aizgutnem, jlai pa- i^j^i un speles! — sauca kädreiz
n&tu aizkaveto par pagäju§o njpde- ^omä. Tagad daudz kas mainijies,
JU Jietlem. Svilpdams, likumodams Uiet ikviens maizi edam un priecäja-tratte,^
zaxs banitis^-noMura^^^^ speies. Ipaäi jaunatne §eit no-uz
s k v ^ . K i ^ u s de§anu ^^^^^ grib est: I^oti grib, jo diena
myspx Oberamergavu. Gauri ;zalam Ujifu aizrit kustoties, darbojoties, r i -
ieilejam, sfcujotlem pakalniem, pu-h^-o^joties. Vai täpec brinums,. ka
jotain plavam. i lejienu reizes fr „vilka estgriba"?!
Gr^enaäava! - saya ipatneja ij^ un skaidri: dienä ir öetras edienu
iearedJl^a balsi sauc kanduktors.i Mer- p^^j^es. Brökastis §lj:§le baltmaizes
^ 1 Bet — kur nometne? j»tecija Uj. g^^estu un melna, nesa^^^
nsv^ne uzraksta, ne ari dziri^j Mdu Uija Pusdienä vira vai gajas ediens
nmajam sveSa^yaloda.^Jauns^^^^^ kartupe}iem un piedeväm §lj:ele
BEDZETS, DZIBDETS U N JUSTS BRAUCEINX NO BQNCSXINES
y<;><;i^<>«;:y<s,^^ LiDZ ^ELNEK <><><:><:>^:>^;:>'^;^^
Daias desnit markas par dzelzcela I §i detokSii^a si^cigi turetäji ir fih
bi}eti ir tirais nieks pret to izturi-1 studenti, kas vecajä universitate
bas pärbaudi, ar ko jäsamaksä, lai 1 cenäas krat tas mantas, ko kodes un
Viena vai otra Bayärija^ stacijäjrusa nemaita. Btonas univer^ta^
\eklutu atrvildenä un dotos piepH-1 ärzenmieku studentl^ salidzlnot
dit ilgoto veleSanos — skatit slavenolar VIQU kommiltoQiem, amerikinu
^elnes domu un skaistos Beinasipuse, pagäjuSä semestr! vei bija k-krastus.
Vildens jau Mindiene ir dis stavoklis, jo vii?i bija atbrivoU
denijami pärpHdits, taCu Vjrcburgä no visiem maksäjumito un'san§iim
kaisllgie braukt gribetäji — (kur j vei 180 markas menes! kabatas nau«
gan tiem Jaudim ta jäbrauc?) — ir dai Sädi atvieglinäjumi bija ar! d l
sveti pärliecinäti, ka tajä vei ir.vie-ltäs ang^u joslas augstskoläs> bet uz
tas saviem päriis simts dlvekiem; j näkotnes izredzön studenti rausas
turpreti iek§ä eso§ie, cik vien ^e-lar ba^im.
VIESOS PIE VIRU KO?A
»DZIEDONIS"
. ^ ,JLÄtvju piU, Ri^^^
laipni pasaka — bemu nojnetne baltmaizes. Latmagä — §lj:ele balt- dinäs" ~ v
ir^^tepat GräJCenaSai^as demä. Vitai- niaizes ar sviestu vai marmeladi, ka- nobeigums, kad iegrieios bijuäö k^^^
mer tikai taisnil Pa §0 c^u. Gel? fija/nereti kakao vai augju sula. viru nomethe Sär§tedte.D^^^^
Sojoju. Pec triju kllometru;12!tu- Yakarii;iäs auzu pärslxi tume vai Rob. Balodis viehQ^^
moSanasdems. Paita ba^icij;^!^, pa-j ^j^^^ baltmaizes §]^eii un sviestu. gan vii;iaviemgieapäe^^^
rastas kalnu majiajias. Zäli plöc go-JDienas deva ir.350 g baltmaizes un briUes un peldu biksltes. Lldzlgi^^^t^
vis zvtoiijiem k ^ ä . ^ Täläk aitas, pgrejie produkti pec parastajäm Jau- pu§i^s ari pärejie dzledätäjl. Nav kp
tapat zväirguliem kaklä. , ^ii^Su normäm 3000 kalorijti apmerä. brinltite, jo tenriömetrs räda turpa^^^
Vecs bayäiletis brinäs; Nöröetijie? h^^^ 17 gadu vecie ned^jä sai^iem 41 35^ virs nulles.
DP jaunatne? Noi, noi, tfe hav. Ga- unces äokolädi. Kopäar Dziedoi?a salmi dodos no-
13 vecs zens^tomer pdecigijit- x-ai cik jaunatnei atsaucigi starp- metoes ,,kalpu galä", kur viena ba-jMz^
— vai! Jus laikam a<>nia;atUautiskD organizäciju pärstävji, to- raka nodota kora ricibä. Tajä
po^u, tas ir ärzemniel^ norp^tnil!? L^er jaunatne jut, ka atsauciba tabäs. Diri|ents Barodis par^^^^^k^^
(ärzeinni^i yäcieSiem saistas ,ar po- ^esp^j ener^ju dot. Teo- dzlvi stästa: „Nu jaii vairak kä
liem). Ja,tairturpat pie staajas/'ti- Ugj^^^ sai^emamo kaloriju skaits ir gads, kop§ dziesmas skandinäm Vä-kal
preteja virzienä ka musu «ems. pj^^^gj^gms, taöu neviens nevares cijä. Ja käds teiktu, ka vesture n^-
Jagieias atp^al. Saule spiei div- U§miem pärmest,*ka intenslvä no- atkärtojas, tad tam ticetu varbut^^i^^^
kartijp. Un tomer vakarä noklustu nxeitnes dzive prasa speku, un jädzird katrs, bet tikai ne Dziedoija saime.
Istaiä vietä. He t ^ ^ ^ vajsirdigi värdi, „estgriba täda, Pirms gäda, kad säkäs musu atlai-n^
N^uzraksts: «YMCA SUMMEiRKa.notiesätu vei dazu labu kumosu.*M §ana Bel^^^^^^^
vAMP^- §35 atzinums saprotams, nedrikst brauku§i 12.000. Mes, lai saturetu
KAS VÄDÄ NOMSa*NI? | „ieskrambäit" nometnes vadlbas pu- kori kopigi, palikam Be^jä vei ve-yiens
nometnes darbinieks no sirdsJ kad bjjäm nodzi%däju§^^
cenäas stxädät sekmigi un ar uzupu-1 värtipaveräs. Gandrlz tapat iet^^^^*^
gad. Koris uz Angliju pieteicäs 11.
mitnieku. Dzird plecu tautibu
latvieSu, igau^ii, lietuvieäu, poju m \ ^IJ^^,''
A , " ^ S L iTio+v^H» veil^anas. Tä ari äeit nometne dau- atvadu koncertu, 16. junijä uz Ang-
K ki« iemitnieki tikai tad secina par Uju aizbrauca pinnie 46 särsfedti^
wl SSLÄSä^ S^SÄtTo ^SÄe l u^L hv«*d»^r^It'u't^ve"e . s« ^B^pe^atsn äkkcäua juinärpi eulmoläd, sz iTlkajuua ddiizm sgn,a ikelddaäzs Vbdeeävctui jä§äol. ddiueivnni, ,pDkaoznire cädeoDrt u^laasi;"k uMv iejrsai uMv ^ee^r ^^^se ^d
' Ä & p ä t l a b a n ir 95^^^.^a^^^^^^^
S S u Ä ^ i S ^ ä ^ ^ t l k a t a Vasaras nometnes saimniecibas un mas, latvieSu äUtoru, tautas dziesmas
TO^^mArVm TTQ T cltas ekas ir koka barakas. kuräs un cittautu komponistu darbi.. Ap- ÄnSto^t^ oreaSSf M SSS^^mcffkX 5 l lJ P ^^^ä^>^k dzivoju§i po}i un uk^ra^i"j"?^!^. sleä-- rmaekkalse tdaisv a3s8 rMei^z^e^s^. Koncerta izbrau-
Se Sa^ r^tamte-^^^ ^^^^"^^ ^^^^^^ ^^^^^'^ nepärvaramas kumosnobraukti; gan ar auto un vil-
«f SaT Paies, lai visu izveidotu atbilstoii cienu kopa päri par 3000 km, kas
teSffifVtÄtK P^äj-^zejäm vajadzibäm. Viens no iztaisa ceja gabalu no Hannoveras ta bS^ää^rP^^i «»«a»»*» darbiem bijis jäveic M g a ^ atpaka). ^^^^^^
kas. ^ v ^ ^ M v k l a ä i i OTatBii virtuves personalami J kas vau^uma 54 koncerti un koris piedalijies 30
S L Ä S ^ t e S S e s Svishatv»e§i - saimniece. IVL Liepniece, dazäda räkstura sarikojumos. Payi-aa^
stratofl un jaunatnes «>2»ves p^^^^ ^ j^^j^-j^^ Paäu spe- sam bijuSi 198 me^näjumi.^^^^ ^^^^
S&i^'flu«» nträ Rrt v5i 5t-gw kicrMekärtots vlss, säkot ar tuvumä patlaban i r 43 dzied^^
te^rSiiLeto^ kSlJn m h^^^e*^^^^^ Uelajiem katliem, bei- mäjuäl pec iespejas tureties kopä^^
S Ä i ^ S " ^ S i ^ rnazäi^iem P^auktir^em. J Angm ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
ierädila savu ifeivea tetau" un da- Stasta, ka ihgans izvanjis vu^ no Lieludalu no saviem koncertu
Kondtf lUa S tanii^^^^^ l^äta. Gluii tä gan nometnes ienäkumiem(RM 5000.-) koris zle-
StS MväfTaii S m S L l a - P^^^ ^ ^^""^'^^ mä-ldojis saviem, liktepubiedriem, kas
wSeri" fiäte ^ i s T d ^ ^ ' ' Ko tomer säkumä savilkuäies - at-fvisvairäk piemekleti - invalidiein.
S^?Qll??z,JSS Ä h ^ t '»«r*^^ P?^^ V. pra- Ko koristi dara brivajä laikä?
kai teisi ceieji vien - näkoääa iauJy"?» vai otra produk-natnes
gt^ jau leies sag^otos ^% G^rtakais posms tomer parva-
»tukSa un neiztaisiita". BraSo augs-burgieSu
darbs nezudis!
Pirmä nakts nometne, teltl... Ti-kams
nogurums vakarä. Un... jau
dämi, me^a iestästit pirmajiem, kä 1 Kad pa pilnam baudita ^dentu
istehlbä vismaz simtam vajadzetu j viesmilibä, tad katrä zii^ä jäaimiekll
izkipty lai täläkai^ brauciens beigtos ari tas visieverojamäkais, kas Bon«
bez uptiiiem. Kad abas puses bez nä ir — vienkäräa maja, kur pirml
tetostibas laiduSas darbä elkoijius un 177 gadiem pasaules gaismu ierau*
mutes, simts no diviem simtiem to- j dzijis Bethovens. Mäjä tagad ieklri^
mer ir iekSä \m braudens var tur-ltots komponista muzejs un archivs!'
un. par vienu cigareti täpärzinisv^
KARTTlPFf I R A i m T P F f T 1^!^ ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^da io ViöW
RARTUPEHil, KARTUF£U • • • reizibas apdvesto valstibu. ZmxL
Vauras nakts mebiuma pärls maza jumta istabi^a» kur Bethbv^s
Btumdas paiet ätri pat bez snaudas/Hziinis,vii?a pirmäs un pedejäs kla-jo,^
kainer cilveki, koferi, somas un vieres, rokraksti, kompozidju pinn-maasi
ierikojas kaut cik stabilä stä- raksti, uzi^emumi, ^metnes,
vokll un rämäkas paliek enerfeiskäs I ^ mebeles liek just lieluma elpu,
saruhas reinzemielu un bavärie§u j Kä maäina runlgais pavadonis, uz«
dial<*t(^, klät jau ari rits, Reinas Uinäjis, ka apmekletäji ir latvieSi
krasti un joslas robe2kontrole. Iin 1 zinigi noräda uz Kurzenies vScu^
pie ipedejäs visspilgtäk redzams, ka mäcitäja Ämenda ^metni pie sienas,
laiki naairiäs un lidz ar tiem kärtibajkas, veläk dzivodams Vine^vkluvis ^
un noteikumi. Ja pirms divi gadiem j sirsnigs Bethovena draugs, un nosa«
pärvietotai personai §Is formälitätes ka — ,^udi Lette", Centlgais viis
nokärtoSanai t)ietiktu parädlt mazo, diemiel, §oreiz maldäs. Täläk vin§
baito kärtm ar värdu un numuru, Vei lepni pastasta, kädi lieli viriap-lai
dzirdetu „oke", bet väde§lem nieklejuSi §o mäju.i
Jorasi ja visädas apliecibas un papi- »^^^
rus, tad tägad viss ir.oträdi. Väcle- ^^f^ ^^hr^^"^^
§iem pietiek ar savu „kenkarti", kas ™ ZIEME^U EKSPRESI8
sevi§]i|:i arigju puses laudim ir visai Kad Bonnä, liekas, viss slavenä-necila,
bet dipitim vajadzi^ „sma- kais apskatits, pietiek ielu dzelz-gi"
dokumenti. Soreiz pärbaude uz cejä pabraukt pusstundu uz dienvi»
franiu joslas robeias tomer ir visai diem, lai nok}utu dtä slavenä vietä
maiga: policistu balsis gan ir bar- Tä ir Bonnas piepilseta Bad-Qodes^
gas, bet izriciba pavlsam neuzbäziga. berga, kur miera laikos lepnäs va-
Kad tas päri, acs käri tver Reinas samicäs dzivojuäi visbagätakie väcu
brastvi jaukumus, jo jau no Visbäde- bagätnieki. Tas vei nebatu nekas
nes vltlciens skrien gar Reinas malu. sevi§lj:s, bet Bad- Godesbergä 1938 '
Rämä, straume, krä§i;iie kalnäji un gada säkumä, pirms Mindienes kon-meii
;tas krastos ir tieSäm verts, ka ferences, notika* ari anglu premjer-tp
^^pcizied. ministra Öemberlena un Adolfa Hit-
. ^Jau agra ritä pa Reinu dzlva sa-.iera apspriedes. Reinas otra krastä.
tiksme. No Ruras ogju rupnieclbas kur pacejas pazistamie septinkalnl
apgabal^^^ uz aug§u franCu (Siebengebirge) uz viena no skaista-josla
isiki tvaikonI§i spr^igi velk di- kajiem stalti stäv Petershofa vies*
vas vai; tris oglem piekrautas liellai- nica, kur apsprieiu laikä bijui^
vas. Taöu visa garajä gabalä neredz Cemberlena apärtamenti
neVier^ia tilta, kas savienotu diiäs tr lidisks skats no öetri^ simtl
upes krastus, — tie, skaitä vairäki metru augstäs Pu^ai klints, uz kufu
desmiti, kara pedeja posmä. uz- svetdienäs ekskursantus uzvelk un
spndzinati, un, kas zina, pec cik ga- ved zobratu vilciens, nolukoties uz
diem tiks uzcelti jauni. Un ari pii- piemlligo Reinas krastu ainavu uh
setas jpa vagona logu redzam mii- tälumä saskatit ^elnes doma maslvo
zums drupu: Visbädene, painoa, gfluetu, Tur redzama ^Lorelelas
Koblenca, Remägena r- drupas, dru- klints un daudzas vietas, kur un par
V ^ - i . , x ..,-h^^räm, §eit studedams. Heine rak-
Tuvojas Ifelne, sak izkapt tala stijis savus romantisma apdvestos
eeja birauceji un, kad Remas krasta (jzejojus
pretim Bonnai pats uz saväm äbäm Tagad, kad bagätniekiem vairs ne-kajam
stav an DP celotäjs, tikai
* i^Au desmita un noti-i
HM teivu valdibu", bet ani i
Sldaudzus cUvekus ^pasa|
lärdomlt to, ka-san parti-m
bistiba varejusi h
gra, kidaji ir tagad.
, jieriinu iumäliste, kas paya-
«Gri#Jäilgu laiku, apgalyo,,
iiB&vpareiza doma, ka Gne^jas]
butu tikai no ärienes'
' ispaldots. Bez äaubäm- äfejäm le-jtoem
esot Uela" nozime, bet sak^;
Bsaduianem nieklejämas^ari paäu
neskaita miniites un stundas.
-. :iföbutvi tik daudi Ujis, ek, tad
CU»- r.»!* „ i m - I "'»es gan butu izdzivojusies — ir vis-nts!
Skan s^ails. Celties! Teaijus dzirdetä iaunatnes atzina
mazgätiesl Vingrot! Tä. Viens, di^rl, ^ ^ j a i mainai kZu khmatr^-
akrieäus! Kuste^es straujäk! I^äk! E K e S a ^ u ^ ^ ^ ^
Pätraiict. Sakärtoties rita IQgäanal | S S telt^^aSS^^^
P6c tam brokastis. Tagad säkas die- J e k S S Ja no ilu^
MS caiöa. Daiädas nodarbibas, ^iesi pärsteigti vero, ka nakti ielts
vidii radieä avoti^^s, ja akordeonam
peldelana. Visur vaditaju uzraudzi- ^y,,^^ ^abriest teustiiji un braäa
^J^Tt^A-i^^^^-T- U^iesma aizsprust neizskanejusi? Un
^ T»^ J i ^ ^ ^ ^^^^ tomer - jaunieäu dzives prieks nlv m^S^^o^^ g^betos aizi^- Laiyi3. ^azas saulainäs dienas i i -
H?L^Tn?^K^""^* Ä zävejusas dub\us. Skaistäkie lidz si ^^LZy% ''^^^T uzraudzi- bijuM ugunskuri ar dziesmäm. d^-
bas peldeäana stmgn nohegta. ^äm, vingrojumiem un uzdevuiiii^
NE lOJMIEM. BET VSSELIEM "(V^^^^ auiju jaunietis
I mars Melders saka isi: skaistäkais\ir
„Ka t& nu manam delam vai mei- jatftrie prieksniesumi, nepatikamär
tai negadäs kas Jauns?" — Veseliba kais Uetus. Latvieäu zeni no Augs>
dSrgäkä manta, t i jäsaiidze. Tä do-1 burgas nometnes — Richters, Kis-mä
vecäki: Un gluzi tapat doma ärsti. 1 ners, Veidis, Gubins, Doskins visap-
Sajä nometne ärsts.Dr. F. Ulmanis mierinätäki par iespejäm spelet
no Äugsburgas. Vii^a^ atzinumi par basketbolu; un kad pedejä dienä bija
jauniegii veselibu ir §ädi: »Veselam hekärtots laukums, pied latviesu
jaimietim dJLvas hedeläs nometnes | draugl uzvareja basketbölä zibei;i-apstäklbs
näk par svetibu. Esmu no- tumlrä, beigu cii;iä pärliecinosi pie-
Protams, ja ir skaistä un saulaina
diena, viss koris ir Leinas malä.
Dzlvi vi];ii piedaläs kooperätivä, pil-dot
tur dazädus darbus. Pastäv bas-keta,
voleja un futbpla vienibas,
dziedätäji labprät spele ari §adiu.
J. G a i l i t is
mum
Labäk kä Nr. 1., Nr. 2. etc. butu
sacit un rakstit 1. nrs, 2. nrs, jo lat­viesu
valodä täda värdu karta pa­rasta.
Sakäm taöu „programmas
pinnais, otrais numurs," gluzi ta­pat
varetu sacit ari un rakstit „Dau-gavas
1. nrs., Latvijas 27. numurä
iespiests raksts par emigräcijas
iespejäm, viiis dzivo 10. mäjas 3. dzi-vokli"
utaml.
Varam runät par kadas organi-zäcijas
loiiiu resp. nozimi sabied-iskä
dzive, saimnieciskä zinä utt,
et zimi, ko piesprauzam terpam un
as noräda piedenbu vienai vai ot-i
biedrlbai, nebutu pareizi saul^
r biedribas nozimi. Labak to de-ar
zimi: „skautu zime" (nevis
nozime), ,,korporäcijas zime" uh
lidzigi[ J. Zarii;i§
|i:^5'Brttiiq)at neatlaidigi apgälvo,. ka'
fti Ita^u kara ir ci^a starp „demokra-,
löi iiskiem spekiem" no viöias puses u:||i
$1 »ffddstiskiem faäistiem'*, kupisj
i§P «Iliaista ang}i un amerikä^, no ot-1
^^ns puses.
tad isti atkläjas lielais braukäanas
noslep\ims — tie ir kartupe}i! Maisi,
mälsiijj:, mugursomas, kofefi, portfeji
un visäda veida trauki lj:elnie§iem,
diseldarfie§iem, esenie§iem un dort-mundie
§iem pilni ar kartupeUem.
Lai Bavärijä nopirktu vai iemainitu
päris desmit kilo kartupeju, * vii;ii
brauku§i 600 km lidz Minchenei im
tikpat daudz atpakaV
Jä, tä ir Reinzeme un Rura, kur
zeme izdöd ogles, kur vei pirms ga­diem
pieciem fabrikas razoja ma§I-nas,
lielgabalus un granätas, bet kur
nekad nav pieticis savas maizes un
kartupeju.
BONN A, BUTHOVENS U N LAf-
VIESU STUDENTI
Lai no Mindienes braucot nokjutu
Bonnä, vispirms jänokjust Bonnas
priekSpilsetä, lai tad piecäs minu-tes
ar Bethovenu — tä sauc velko-niti
— pärbrauktu päri Reinai im
izkäptu sabumbotajä Bonnas krast-malä,
sadurtos vei reiz ar lielä kom­ponista
värdu, kas dots ielai, un
pärsteigts apstätosfc käpec visur
Bethovens? To jums pateiks katrs
pretimnäcejs, gan drusku pärsteigts
par tädu jautäjumu: Vai tad jus ne-zinät,
ka Seit dzimis un pirmos div-desmit
savus muia gadus dzlvojis
diiais muzikas ^enijs? Tad kjust
skaidrs ari tas, käpec bonnieSi esot,
kä saka, pilnigi slimi ar Bethovenu;
tä gan nebut nav slikta kaite, jo pil-setas
gara un kulturas dzlvi ievir-zljusi
loti izsmalcinätä im nopietnä
gultne un §eit jut maz tä salkanu-ma,
ar ko parasti pärsätinäta vai
katra Väcijas videjä lieluma pilseta.
Pati Bonna ar skaistajiem där-ziem,
parkiem un alejäm, ar plaSo
universitäti §ädai nopietnai atmo-sfairai
isti atbilst. Bonnas Reinas
Fridricha Vilhelma universitate
miera laikos ar 15000 studentiem bi-jusi
Viena no lieläkajäm Väcijä, un
tä saucamajä brivdienu semestr!
tajä bijis 2000 ärzemnieku klausitäju
vien. Universitate studejuSi Hein-ridis
Heine, Fridridis Nicie un Kär-lis
Markss — cik divainas preteji-bas!
Te miris un apglabäts ari Ro­berts
Sumans.
Bonna ir pedejais latvie§u cietokr.
snis Väcijas rietumos, jo täläk musu
tautieSu §ajä virzinä vairs nav. Un
pieder stipräkais värds, Puku klints^
tuvumä iespejams atpusties ari neci4
liem skaistuma un miera cieni-täjiem;
slavenajos kurortu cie-mos:
Bad-Godesbergä, Kenigsvinterä,
Oberkasele var pat laimeties vies-nicä
dabut istabu un nodzivot päris
dienas.
Un beidzot sabumbotä IJlelne un
varenais doms, kupam, kä saka cil-veki,
kas redzejuSi pasauli, lidziga
vairs citur nav. Pats doma korpuss,
harmoniska, brlniä^a gotiska celtne,
kai:ä par splti bumbäm, guvis tikai
sikus bojäjumus, bet iek§iene pilnigi
sapostlta un izdegusi. Taöu iespaids
ari no ärpuses vien, kur visapkaft
tikai drupas, ir grutä brauclena
verts.
Pati l^elne rieiedomäjariii sagrau-ta,
posti jumi sasniedzot 10 procen-tus,
un, pastaigäjoties vakara pakres-lä
pa täs ieläm, redz tikai drupas
un atkal drupas, daiviet uz täm jau
zajo koki un krumi...
Kad eines drupu putekjus no
kurpem padzinis zäbaku spodrinä-täjs,
kura Istais*^ reinzemieSu dia-lekts
neprateja ausim izklausäs kä
dobja murdeäana, I dipltis eines
stacijä ar savleip ärzemnieka papi-riem
— pirmä reize, kur ärzemnieks
gust priek§rocIbas — izkap bijeti
braudenam Ziemeju ekspresi, kas
uztur satiksmi starp Parizi un Stok-holmu.
No Dänijas uz Zviedriju
päri juras Saurumam vilcienu pärcej
ar prämi un tas turpina savu a§o
gaitu lidz zviedru zemes galva§pil-setai.
Dipitis, protams, tik tälu ne­var
atlauties braukt, bet vi^acin ir
jo lepnäka sajuta, kaut vai aizbrau-cot
lidz Osnabrikai, sedet 2. klases
mikstajos atzvelt^os lldzäs francu-ziem,
zviedriem, §veicie§iem un ci-tiem
Jaudim no „ärpasaules". Säds
brauciens atgädina, ka ir vei ari
käda dta dzive ärpus täs; käda jo­dien
apkärt ap mums. Tade} neerti
§ajä sabiedribä tauplbas del, kä pa-rasts,
apdzest pus cigareti un gribot
negribot jäklust izSl^erdlgäm. Lai
nu kä — täds braudens ir tapat kä
nabagam §aut ar lielgabalu.
Gar logu pazib Ruras rQpniecIbas
pilsetu drupas, bet lauki atgädina
ko agräk redzetu, jo te "taöu nav
Bavärijas ciemu. Ak jä, tädas viea-setas
ta6u bija musu dzimtene!
J a r i s Madars
liffiääste vispirms noräda, ka
4» apgalvojumos esot daudz, melu!
a ari äauäz palieslbas. Grie^ korl
«otos ar visu siidi atbaJstot
vaifäk griel^u ndcä tiel
1 tOOO, par kupem pietein; ka tte ir
a& taiMshi partijas biedri. Jä notiktiii
^1 Wanas, tad e^ot domäjams, Tea
m taigtiäl iegutu ap pusmiljraiu bal- \
l?| "V^PtajukaTa jatitäiumos kb-
MsMto parözlnu pus§ ar - d r d il
a »t vi daudz vairök iedävotäju. J
? \ KmaiisaBin yjusi augliga zeme
yfi^Jauko^tälaika, kad grie-i
* S^?'^*^ ^ pret turkiran.
*?oiuiM pret G^e)pjas^ mo-
2l«velpastiprinl3^-.kad pee
^muleskaia säkäs grie^
ö d u , rnietodao» dau(^us no
^ k ^ s t u v a d f t ä j l m sepai
i S Ä ^ nav mm
«a ntöS*-?^ ari äi apgaä
tajä peci^-
« ^ i j Z ^ ^ T a d ienerjäis
> 1 "°
. '^P^rtiaas vaJ