Bavarijas Latviesu vestnesis, February 18, 1947

              pmddzTgas
ikdidnäs^
pETE^A 8VE|08 5ALN08. TBIMDAS DZEJO^ VN
DSBJOJUML APQSDS 0E(i8 (VIBOBUBOI), im.
Marl]a;tJrne£u8 AnSlavs E g l l t la
muzs
pgterl|s firmaniii, kas dscembri js^ 1 i^ibu, Btt _
svinSJa UterBräs darbibas 35 gadu Jamäm iauräm tekäm"^''un ""naba^
]ubila}tt, nekad nav bijls dlanas va-ldslgo pasaulIU tie stSsta, ti® rakstu-roni%
bat vlpa spalvai piadtr vis- ro visu to, kas k i delami kalte sald
turiflki n o p ^ (par latvieSu akspro» blgla miesu un garu.
sionismä manifestu divitais dzajoju Ki pavadbalsön kort iad tad uz-
Kräjums Es sludinu), ir savdabiga ttc neuzmiclgus, bet Jztelksmigus
tSmatika (rakstnieku liroSpiskie solo epizodus, tä Ermanis ar daiiem
portretl), ir ievlrojamasi kaut maz dzejojiem pär^em laikmeta drumo
daudzinätaa dzejlskas virjbibas CBs melodiju. Ja Sfvoäos kabios batu
visur ({Lslvlbu redzu. Atvasara), kam grämata ar balfem laplm un tikai
Latvijas valsts laika dzejas apcerS- divi dz^joUem ^ li novembra rita
tijs navar paiet ga?im, : LuSicä un Jo Ipaäi B$rni raud, lau
/Lalkmata notikunu arl Ermanlm tad vien täs IzdoSana batu attaisno-nav
gajuäl sec^n. Ar visäm saknSm ta. Min&lm arl tädua dzeiolus ka
VIDJ laraUts tte vien no savas »emes, Vasäanis kara^ laikft un 2ölum
bst visplr no sävas garlgSs pasaulQs, Tautas atmtoi vlenmär iespieäas ne
kuri tas dsslvoja kä möks cellg, un pavadbalsis, bet melodlja, 8i paUe-
Ja domis minam tos latvleäu rakst- siba tomer nedod iemesla secinäju-nlekus,
kam trimda visvaitsk Uec mam, ka visiim vaJadzStu dziedSt
l^ecus-un ko2 kaulä, tad starp tä- tikai melodijii; . A i l Ermanim iSsa-dlem
lerindojams P5teris Ermanis. mierinas, ka no vi^a jaun&s grfima-
: Jaunaja gicBmatä sakopoti dzejoy^ltäs skaj^am trimdas laikos kori iiii
kas kadu; dlvi gadu laika raduSies, piemines nedaudz ^ejolu. Saro
nlkstot^sveäumä, Saprotams, ka arl balsi vi^ä tomSr noturijis ari n€«i-toaanls
lestajies, tai trimdas dzej- laja pÄvadpartiJi
Nav sikos gados skaitits,
Jums;, kalni, mCJia laiks,
Ne prats ^ jmam saistltSi
Lemts parvirtibai, vaigs*
Hav pavcisars un ziema
Jums dzlves rltums dargs,
Drap j[>ils§ta8, drap cieml,
DrQp ]auiu dzimums vargs,
Bet juf a maäam vi^os,
Lies gaismu saules smaids.
JQs nesniegs, miera pilnos,
Ne mOas pdeks, ne naids.
Jums piri laikiem stavöt
Ar akatu debesls.
Ne döviba, ne nave
JQs zem§ nenesls.
(3. turpinajums)
Masu slrdis jjnrieclgl Kca lidd kat-xm
vesera sitienant Vienlgl ssftve-
Tot pariauato raxni, melstara vaigs
aptunäojäs. Mirkli l^lrdomajis, v i ^
nodr&* puöjl, fedzlnh^^^ ka
vidotaju» sametinaja metaUa da^as,
apöeda svaigo vletu ar vazeltou UÄ
ai*aldja ar dzelM^^ s^^ j •—
^^^^
du laikii turSs, bet Uds T&bates
ielal gan labäk yediet tramvajä."
Saprotams, par visu, kas mums bija
fcabatas, mSs nöpirk8m vii^am papi-rosus,
kiq^iem gan torein nebija; täs
vartnjas, kas cigaretSm lodien, i ^^
atjaunoto ratu aixnesam kur vala'»
dÄJa u? kamieäiem,
Pie sStas vartife^ mOsu at-balstlts,
yarlgi iesSdas sedlos un pra«
tigi iemlnas pie braiSna, Sttdehts
studaja pie loga un abi radinieki
sasmäidijaa. OSiiji atgriezas prieka
U 1946. g. 24. martä UtvlJS no trie- nasT v*^^^ varoa ru
liiris prSvests
Reiz skoIotSjs visletn stlngrl pfeko-dlnSja
lara^Ues vingioSaoas (ibti^äs.
MSs'nopirkäm Daugavraalas tlrga
milslgas vises un stIiSroles lerindi»
negllU JtotinuSl kfijas llds ceUom ar
baUSin, apurain&m aukl&ia 6is ]oks -
mums maksaja barsus sodus «m at*
gat skolotSja labvSlIbtt valrs Reb|i]a
ko doraät
Tikai ar Ueläm mok^m un-idSSa-nos
IzkaulSjfim no diT«kt(sra at^aulu
piedallttes saeikstSa prot ekolotftia
grlbu, VSl tagad atcen)S viqia nUc«
nos, nic^noäoa 8kati«nuSi'-kad mte
pftrsp^Mamt muskulu atbrfvoianas
labumus, iekratlj&mles aacIkSu lau*
k\ml pavlsam lengani un silti sa*
tuntuloju9i«8. Un> kad vl^i larau*
ddja, ka mSs viens otraro sfikaA
ma8§t kajas, pavisaro saiutia uzvrie»
za muguru. MQsu »kola Jau t l d**
vfis. clQä ar gluil niecigSm iaredzem
vm dcolotfijam v6l nScl« lotunStiaa
par tfidlem apoklera.
Simtmetru skrejiens. kas blja ma­na
mliSkft discipllna ua kuir turlju
aivi par aped&llstu, mani atlprl la­sita
no slledSm. PrlakSdDtSJlanl
Ä ^a5&Jf*.m^fthl^' Gan ir tfi, ka; 80 .grjlmatu laspVPas mlris ,Baznioas virsvaldes loqek pAtHä nevUkSs ilgl Jau ot-1 skrSju baaftm kftjim m U daidlea
S » un vUoejus, kas cltus tikai c i V S S S S^-^StieSJd lal ^""^^ mäcitäjs Vi^fmedza satvert ratu aiz ragiem lam un vSrodanu. pretiniakua pSrt
& j ir tör bälas nenozimlgas bal- piQst^is^i s^SSntfiSä S ^^'^ ^^"^ ^"^^ vaiAmii ielakt aedlos. nepieskarinot piecam. Konkuranca nebila naklda
tUoas, kas mazlna dziesroaa sSpIgo adresgt savua dzejolus uic acumirk-1 " ^' Paral§li darbam draudzg, kajas pedäUen». Sametinfttals rämis I stiprä, — pleidcu plnnais Ua »av par
spoiumu. Bet patiesam talantara Ugas lusmas pa lalrf un na kreisi Piedalljies arl sabiadriskl dal» »««rtoräja triecianu un vipä nelägi brinunsu 12,2 sek. Taa. blja numa
Hlrtapai komponetaja pollfanijä al-jSai sakara jänorSda uz nodalu Xu-r^ "n prese, redii;gdams^^^^^t^
lai redzam uzticStu nepledeäamu vie un täUe, Toties drilu i^uäanos **ni51u „Cep.«
partUu, kaut arl tft batu «kai kSda L^am savi ^ dtra kSts1w^
KvWfiiam vidusbalsnn. . k S T ^ i i T Ä T t K kS ö f S a S ^ S
'SfiumiV kaift kSda agrfikfi grä-Lgoc^SlsnS S ^ r M ^ Ä f ^ ^ ^ ^ ' ^ ^^
iriati b«a lasSros deklarfitivs dzejo- 4i«ano8 «brtvotiesSn labik k& Jelkad. PiaaSoi pir*
Us par nelevSrotäs ikdlenas skalstu- un möslaitoT n S S m l e ä ^ ^ ^ l & ir^^s^ iT 1 - brältoam apnika mOa trankät mals. bet AronomrtM r ^ m
mu; kam tä naU neievSrotl ikdienaUuda^^^ neiaimiga cuvaca «»P^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
bijusi stästu, mmion un „6alojumu" ofc necils Ermana dzelas satun ' , Idiaz^in daudz bra '"^^i^ ar dh^
tSmats, ir Soreiz tleSi tädag necdlas töcpat nepreten<Ä vina izt^sme 0*25511 imIhaÄi fJntiiZ] >?l«in, bet pledalltles .,.enbrauk9anas pasaules rekordu par v ^ u sokundi,
pavadbalss turStajs. bet äls pavad- un pLS. o^ivi^^ÄJ'^^^^^^
balsB uzdevumä - ttlot bSgJa «»nel- dzam klasiskSs tercinasrbet dtadl l^s esam bSgUr PSrvietotis per-^^^^^^^^ ^^^^^^^^^ N
dzigo, peKcIgo ikdienu.- Apcerigas nav nekäds retums, kad Ermanls at- 8onw, trimdinielci b l l ia^^^w^
atnUijas par Utyijas malzi, kjrf mu- sakäs pat no rindu nobeigumu ap^ Myam par dipijiem
t6bafarossveä8kumoSs,nometneie-^^^ ar atska^u glästiem. Sa- ti vien itekas^ ka negribem^^^^^^v^ S ^ J Ä ^ ^ ^ r ^ Ä . ^ H P^®*»" '»'^ ritmizS\bei aopietnä vfirdä saukties.^^^^^
ifis, sap^i par zaud|täm ^ama«m seviäljas dresOras. Teikumi rindu l^ädujauneklinpHersbrukass«vitt
un draugu sejäro, iaslrdiga^ masa. gaios biea luzt, lal Izbeigtos nSkan^ä N « » « ^ ^ V
kasst^dMS TO b^akas w^ xadijädi Emana ritmlka kas bieii njk ple N . jaunkundroi" rim^^ Nd«» nevaröjam sagQt ©d-tautiskl
ctovdi begiu izstads, kon- <uezgan atskabai^alna, akandäjumfi Afane^^ iieesam vinl^us u^^^
S^.^ ^ ^ L Ä ak^- tiecas izirt aesaistitä valodä. Pro- "öaliM,'V' paä- raidija prom. ItedzMams »asu Äau- uzVaru vihani at*
pone bezdellgu jrtdanasofta, vejs, tams, tas nav teikts par visiem dze-h^JIM.'^^^^^^^ ' ^ lio n«Mkura$anu, kads lai^ un plmio
Uehis, - Ermana dzejiakäs gleznSa
dz^^a/utt, tie vig tadi^^ati, kas vienmSr skaidras. Te nav neka pär- k S t S t i ^ k S ^ S S /^
nsierosina M lepni gava|t, ne sa- Uotama, nekas nav jiatrain un b^
Bliatles naida pret varmakäm, ne arl aem rodas, vSlSSanas, kaut daejniekt S s o S t e Ä ^
Blbrukt diiias.aäpSs par liktei^a ne-jbdtu bijia mazäk predzs, arl m a - i ^ ^ ^^^^^^^ ^
zak valsirdlgs. Man äaubas. vai, ple» [pg^Sl^^Srius^Lffi^^
ff inrr«WntiÄ?? pää« reizi bfltu saclt. ka ma^^ 4ev««i W P^^^^^ö^
Ä Ä . ^ ^ ^ . * " ^ ^ * " ' »«^ raäonetas, n»izi tesni^n^^ PfirspSjart visus resnl viri. jo
ras
tieSämnSl)...'
Nezlnämu iemeslu m grämatä neJSPiB.-S?»'!?»?-^
Jot tris ameyikäj^u iumälus ^ Asia, 1 JanisRudÄiti ^
Fret WorW un Interamericaa Jau-I * ZÄril^ä
nais ^mäls tomSr nebOs oficiäls
UN ()rganB^So uzdevumu veic dau-|ofj rs ^J^U^ «•2fS^s:,f«« «^^^^i' f
dz6s vaiodäs i^näkosais The mekiy|yy^y proa V€l€iojuj)ieamm
Bulletin. Tom5rdaudzas^W * ' ^
personas Sumaiam apsolljuäas at-balstu.
Berllna 8^ g. vecumä ar sird-strleku
miris vacu rakstnieks Hanss
hio 110.691 bäismi
, lataja var4B Rudolfs Dicens.
No vlQa romSnlem, kuros vli?S pa-rasti
tSlo pilsltee. „mazo cilviku",
pazlstamäcals ir „Misais cHvSk, ko
mV, kas tulkots arl latvisld. Pail
vi^a romSni ir krasi pretnacional-
BOciSUstisld.
Aptauju par lablko 1P46. g, ASV. a„„v,„„- «1!.^*- —«
PUbUceto gramatu sarikojls Navr . " '^^^^^.^'^""''^Hr
YortTTlmet IzvaicBjot amerika^u Augsttko p^^^^^
riS4r^0lidrabrrisÄof S-S WdrdÄar Äi»T rN<«f>öt r^et«asji e8m4. 6835 mvSUlg^S anu lyecmirkdim^o s
ieffuvusl P^rift flftirft ri»r qipvip?ii P^i^s nodcvuSi .59,341,928, pie kam Äir E^^^^^^ pj^^* ^^^^ "Ä^^^Kn^-
ntriumfa örku" Viljems Sarojkns J^s^J^,, ^
par „YesleJa Dieksona piedzlvoju^ f^'^^^ i!^ f^o^"^
inieni". Dions Markands par , 3 . pJ ^'f kandidaUem, bet 2790 vei§^
t^eitu^ Dions Hersejs par Hiroäi- H»^^ «^«^^^s atzitas par nederigäm,
^mas atoinbumbas katastrofas repor- „New^York Herald Tribune,** snie-tääu
un vienlgais neamerikänis Ar- dzot sikäku AP un UP informaciju
turs Kestkrs par romanu „ZagH Par v§leäanu rezultatiem atseviäka-naktr,
has 7 savienibas republikas un 16 au-
Emnä J^ningsa vieslzrades Bue- tonomäs republikas, atzimS, ka pie-aosairesa
pletelcls agräkais pirms-1 dalläanäs zfi^ä esot sasniegts rekords;
hltlera laika vacu makslinieku me-1 Maskavas radio zi^ojis, ka valdi-öediers
Dienvidamerika Urbans. bas galva Starina vienpratigi, ar vi-
^aningss uzstaSöties vacu valoda, |sam no viigia Maskavas vliaäanu ie^
Miris pazistamais fllmu rakstnieks clrknt nodotam 110.691 balsi atkal
Fellkss Timmermans, 61 g. vecuma. ievaiets Krievijas federatlvas pa-
VloS guva ieveribu arzemSs jau ar domju sociaiistiskas republikas Aug-lavu
pirmo romanu ,^llieter** 1916. staka padome. Kä paskaidrojis ie-gad8.
° cirkipia veiaSanu komisijas priekii^
IJujorkas filharmoniljiu dirigentam dis, lieviena balss nay atzita par ne-
Arturam Rodzinskim izcelies no- derlgu un nevienl veiaSanu zimlti
, ?ietn8 konflikts ar filharmonilj:u kandidata värds nav bijis Izsvltrots.
Jiedribu. Pec vipa atteikäanäs ra- Neeaot arl sajjiemta neviena sQdzIba
dles nodoms uzaldnat par dirigentu par v^löäanu horisi vai balsu skaiti-
Leopoldu Stokovski un vi^a vadlba äanu.
joyasar sarikot orkestra Kiropa» Kä UP dpo, pec Maskavas radio-
»umeju. Tä bOtu plrm8 reize 17 ga- [fona informacijas mdljoniem veleta-du
laikä, kad IjTujorkas filharmonöj^lf ju septii^as no 18 padomju republi-terastOB
Elropä. Rodzinskis pieijia^» kam, neieverojot aso salu, jau no pl.
»nis Cikagaa. simfoniska orlj;estfa | ö ritä straumöm plOduäi uz vaieSanU
, mözikälä direktora un diri^enta' po- ieoirki^iem. Bez Krievijas ledorätl-väs
repubUkas, ku^ä ietipst Maska-
Detmoldä darbjibu uzsäkusi 2ae- va un kur kandldejis Stajirs, vaiS-Hieiväcjijas
mui^kas akademi ja pro- fianas notikuäas vai Ukra^^as, Balt-fcsora
Dr. Vilhelma Malera vadibä. krievijas, Azerbeidäanas, Grtizijas,
^ 76 g, vecais komponists Francis Annenijas un lietuvas padomju^^^
J^hars nolSmis neatgriezties Austri- ciiUstiskaja repubUka. Stalina va-bet
palikt Sveid, laSanu iecirkni sala tibrebinatie mas-meta
un grQda bez sko^
bet to tadaV at^örm^-Biedrlbai bija 1 fas un^prasmes, Lod6 pinno vletu,
tikai Viena bambuka k8rts, ko tau- ar paria centimetriem tomSr norava
pjja sacikstam un rjielo" sportistu kads stiprinieks. bet otra un treSä,
treni^em. Ari «kapu. ka viegU lOz- ku^^^ vai atzimija puhktös, mtt^
toSu mums nedeva. Tä |Is divas dis- su skolotijam par nelzsakämu brinu*
cipUnas pavisam pan&^^ mums arVoUiJU, kai
To paäu rudeni mOsu sporta kar- izskatljäriites tik izstledzajiiSl un
jiara sasnic^za degpunktu i^cdanu ttausli. vai tagad atceros skolota'a
^clkstas. Vai tas bija skolu sadk-jpakluso balsi sev äix i n u g ^ pie
st^s visas X^tvi^as vai lUgas
vairs neätceros^ katra zi^a pfed^^
jas vaijirakas plaSi pazistamas vidus- ko np vi^a dzirdSju un ar ^ s^namu
skolas. satraukumu nojaudu, kari^
Sisitraukums bija milzigs^^^^u^^^^^^^^^ taisas izgaist
parajs. ^ s bija pirmais dada veida
kur?
sarlkojums. MSs ar Volliju pierak-stijämies
visas iespejamas un neie^
spejämäs sacensibäs. fiet vingroSa-kavieii
stajuäies rindäs pie v a i ^ ^
lecirki;iiem jau pirms to atverfanasi^^^^ plelaist To dzirdot,
un ])irmaias 15 minötas nodotas v^^^^^
rak nekä 100 baisu.^^^ 1^
sniegta radiorreportaia. kas parraiSt^
dita visa Padomju Saviehibt^ R a - J . Krigena
dio komentätors aictnajisr^
visi pieurriSmuhnodösim^ lat-viens
savas balsis par komanlstuun^^^^^
be?partajisko bloku im^^^^ pärstavjlem trlmää.
mnotoStannu/^^^^^^^^^^^^^^^;^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
-Pravda^' prte^^^
aicinajusi Piina mara atbalstit Sta^
Iina kandidäturu: „KomQnistu^^^m
bezpartejisko bloks pi^^^^
nelzsIkstoSo vitälitätLun sekmigi Iz- S piina Hodh^tias no-bS
B e t S
& u 2 ^^^ä^^^ P^^^^ ^ atzit^u kräjums. Manuskriptus (ga-waS
netlcama lietä. VölUJu atkal pa^ nav ierobeiots, i^imethi un z i .
S S ceribä Msvablnaties ho par autoru rakstijis) piesQtlt ArtO-migi
pacelt produkciju, izpUdU liela . MA •
nacionäläs saihmieclbas un jaunuz-buves
pläna pirmo daju? Dcviens
padomju veletajs lal atceras, ka pa­domju
demoteratijas jalmals triunnls
näk kä iznicinatajs trieciens inter-hacionälb
kara tirgoijLU noziedzl-gajiem
plänieinaii^ kä Jcim^^^^^ atbalsts
ilgstoila demofcri^a xioiera radifia-nai
vislpasaidB?*- r
Kä AP 3±3io, k(W|itoi3tu un bez-partejisko
blöka kiÄdidatu Usta da-
2§däs vietÄs kandläajuSl visl pont-biröjä
locekji. Dienä pirms veleSa-näm
visur atskanejusi skairuijtu pro­paganda
un visur bijuSire^^
riä inas a ^
I^tv; ISv. IzdeVttinll jzaSkoS^
djas i)inha kandidäta Stajina milzigi | vumiem jäpiemaksä RM 0,20 par eks.
portretl i^ipA.N^
vai kräjunia; Lal ev. 1^^
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Sis grämatas pieprasämas ,JLatViJas" apgäda GOhzburg/Do, BUrger*
meister Landmann PL 7. Pieprasot mazäk par 10 eks,, sÄtSanas Mew