Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1948

              LATVIJA, Vj^i^^ ,
bri
• • • . • ' • * • . . • . •
.tu pār pieri un acīm Mu^.;,,
gu galos un ap muti noraJn"'" ~
griezies; pret ceļa biedru -!v'-'
ko teica, .kaut ko, kas Var''^^
saprotams im tomēr nc^^a^v'
C ^ : n o : 4 ^^
^ai.drot, seit k
ka viņi .nokavēs \'issvarīi^ak(
a im • r^
skaidrot, ka šeit nav neka ki
issvarīi;ako T''"'^
komotīves. ' ' - '
• Un atkal Varis to pastūrr-a nr,-^
noburkšķēja, lai '.liekot mic-u '
Svešā vīra skatiens no jaMnu •< - '
deja zēna acu zilajos ^ziVi[u</"v^'
taustīdams, kā , mekli '
baiļu, mulsuma uni dzi
Vīrs nodrebēja.
•. Cik aiela, cik baiga lidziba •
bavāriešu zēna acīm, seja rn-w
ar viņa m:azo Vari, no kui-a'vi-V' ''''''
šķīries .pirms divi gadiņi
salu ceļā galā zem cīruļu n-r'-V"
tām debesīm, starp sāitu b^//'"-'; •
actiņu un samtainu kalipēdjn'.r"'
duŗiem. V ' -'"^V
,: Viņi abi.ar biedru bija [ii-i-o
laisti no gūsta Itālija, un šodi[>n ^'V
nezināja, 'vai bēpju straume v\v
mīļos, cilvēkus a-crāvusi Vaciir/•*-!.'
tie'vispār vairs dzīvi. Nu vinrļp-'*
dās ceļā, lai sektu tiem pōdas.^
• Neizdibināma <lziņa iika
roku .un pavilkt Vari sev pnv;'r.-
tuvu klāt. . """^
>-;Ka tevi sauc? - vīn^, jauirri
vāciski.
•—Franci! — Skanēja īsa aUj •'
ar;.raksturīgo ba-vārio.šu rikle^ ^lia'
pieskaņu.
V-:Ķā sauc tavu tēti? — paiš nr.,.,.
prazdams kālab, viņš turplnāia
tat.v
— pans tētis k aŗā kritis.
— Bet kā viņu sauc v a t c i ā ? T'-n
saue^ iFra.ncli, tav-im draugam ar; ir
vārds!. . .
— Oto, — mazais stoidzīai iom('*'i
— Labi, Oto. Un tavam lēlim a:;
bija vārds,;vai nc;?
• A, aptvēra Varis. M u l l i ar VJQ-loti
-bieži bija svāstījušas, ){•)• v::i.i
tēti sWot. - -
— Franci Tucingcr. .
'Sveša vīra vaigs atkal norau-^li;]:,
bet; roka turēja zēna pirkstus,
. — Kur tava mate?
•— Muttl? Mutti ar Liseloti mfi'i?,
Raug, tepat aiz stacijas. Tā baltā m>
ja ar zaļajiem logiem ir mū>u, -
Vari'S kā atraisīts, dedzīgi māja.
—Un mana tā blakus. Ta ar ^'ar-kano
jumtu, — steidzās irršUi^-t.t •
Oto,, turēdamies Varim'pie sani'jnr .
„ Bet svešais viņu itin kā.nemaz. ri>-
dzirdēja. Viņš turpināja lūkoties.
Vāra acīs.
— Cik tev gadu?
. Torek, kad Vari atveda šurp ba-vārieši
bija "nospricdu.^i. ka v^.r.^v.
.•vajaga būt jeb varbūt ir ])iu(': i-i.;;
Tā -viņi bija nolikuši z("'na (l^'ir^'i-nas
dienu pa Zic:m>vētkiem. Ua
•jau pēc vinu aplēses Varint hija .^'-^
ar pus gadu. . . •
. — .Seši, seši . . . svešais uiurm.aj-.
ja. — Varim būtu pieci . . . Pi'^'^'i ''^
pusi. .
Dzirdot vārdu „Vari.r, Varma p;>:-
brāzās kā ūdcnski'itums. Vai dīva ac
:sapnu tēli vinu neuzrunāja s^n vār­dā?'.
Vai viņš la:l uz to noat.^auci-^
tāpat kā nomodā uz Francli'?
• • — Varis, iā Varis! — zēns murnv.-.
nāja. , . •vēl cie-;
^— K o tu teici? — Sve^M!--- V'<
sāk sažņaudza .zēna pirk.^us.
- Varis! — kā pēc slepenas p:iv -
MIes,: Varis izrunāja vārdu I.VIVKVI.I-pareizi.
:
M' Sirmiais vīrs pagrieza.^ prc' ^•^^ļ'/'.
i ceļa biedru, kas vienaldzi-.
L gūlies augšpēdu uz saukunas na:..-
nes..- - Viņš tam kaut ko lu^i'^^^-
stāstīja.
. saprot un tomēr nesaprot; ņe^^
• šai runā.
• : Gulētājs ^uztraucās -^^^^^-^^ "ļ--.^
" I ņm-^cieši acīs/ skatīdanucsv ja^u^.
: — ,Vai'tu- saproti latviski?:
Varis: samulsisV raodzijas^^UA^^,.
lūpām, bet neatbildēja, joviņb ^ ,
. nesaprata, tikai nojauta.
(Turpmijk. beigās) ;
8 jaunas skolu ;mācības :
izdevis Fišbachas latTiesu^^.^^.
literatūras apgāds. o:>^--
:by,Hugh WolpQle, f'^'^ļ'^^^^^^^^^
2,. iesietai-DM 3; R. 1^^^^^^^^^^
,veleNauda zeķe. ž^^;;^.,^;^" ļ,,..:^-
Bl
cena DM0,70: P^?^-\ļit^,^:d---.
toniskais pantmeis: ļ^rj,iy.i ;
cena DM 1.20; • P'''^'-:; • , : , , : , , K o : * -
Latviešu tautasdac-sniu . , y ^.,
cena DM 2; : H c n i i e r a - . ^
XII, cena DM :2:: :^.ZA^K'
Klētnieka Pēt i .1 u ms pa i , y ļ ^, N
jas problēvnām '' •
cena DM 2: ;pro^|^y ,onS:
idisko rakšu, a^ i ' ^ : " ' ' ^ ; ,.
Ilustrētā vārda , . . - ; r : i : - v .
:J.. Jaunsudrabipa-.^^^^^^^^ >
Veltas: Tomas. i:a^: >'.^^^'V ,
Tumila u»^ rakstiem.
Metodisko
LvrviA ^
Latvian S'ewspaper
Published under h U L O M C:vil
^. ' I'SDP IS»». VuUishcr :;r£d,.or: Kārli^ Rabācs.
, n p Camp Kle.nkōtz near
-d,.oria! oiiice: Gunzburg/Do
ŗ „ , „ , . . , v „ - 7 u n m . : r m a - ' n - ^ i r . 2 LATVIAN. NEV^SPAPER
Nr. 85 (190) :
Ceturtdien, 1948.g:7.okt
Iznāk tris reizes i i nedēļā^
Izdevējs: BALK iazdevuma
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais [re­daktors:
K. Rabācs j vietn. i A.
Liepi; redaktori: Z.i Bārda.
M. [ Culītis. H. Mindenbergs,
A, Smits. Adrese r Gunzburg-
Do. ,;-v red.: Dominikus-Zinimer*
maniistr/^2 /(tālr. 50), apg.:
Marktpl. "2^ (t. 84). spiest:»..^'
Bgra.-Landmanu.-Pl (t. W)
V
Nekādas Berlīnes blokādes
Visinskis, bet Sīrijas delegāts
aizmieg
nav, saka
pa to laiku
Kad Drošības padome otrdienas sēdē ar 9 pret /J balsīm, pretiju bal­sojot
Padomju Savienībai un Ukrainai, nolēma uzņemt darba kārlībil
ASV, Lielbritānijas un Francijas sūdzību pret Padomju Saivienību Berlī­nes
lietā, padomju, delegāts Višinskis atslūja sēžu ziīli, iepriļ'kš paskaid­rodams,
ka Drošiba.s padomes vairākums esot pārkāpis UN phartu un
tadeļ viņš tālākajās apspriedēs par Berlīni nevarot piedailītieis. Višin-skim
sekoja arī otrs prelbalsoiājs. — Ukrainas delegāts ārlietu ministrs
Manuiļskis, ar līdzīgu motivāciju. Kad žurnālisti pēc sēdes vaicāja V i -
Siriskini, vai viņa aiziešana nozīmējot, ka Padomju Savienības pārstā­vis
vispār vairs nepiedalīsies Drošības padomes turpmākajās, sēdēs,
viņ§ atbildēja: „To redzēsim rīt." Nav noprotams, vai šis jau bījtu' dažu
padomju „uzticības personu" ierriekš pieteiktais „pārstei.i?,ums", kāds
būšot gaidāms ja Drošības padome nolemtu apspriest Berlīnes^ jautā­jumu,
r ,
Otrdienas sēdes ievadījumā pir-nv.
e'nmāja Francijas delegāts Paro-
(i: un Sīrijas dclei^āts, kas abi izlci-cāi
par Berlīnes jautājuma uzņem­šanu
darba kārtībā. Kad pašreizējais
padomes prezidents Argentīnas ār­lietu
ministrs Bramuļa aicināja de­legātus
nobalsot, vārdu lūdza Višin­skis.
Viņš no jamia paskaidroja, ka
rietumvalstu iesniegums esot nodi­bināts
un neietilpstot Drošības pa­domes
konipetencēs. • Nekāda • Ber­līnes
blokāde, nedz berlīniešu izba-dinclšanas
draudi nepastāvot. ~ tas
viss esot tikai pret Padomju Savie-nibu
vērsta propaganda. . Berlīnes
lautājuma apspriešana piekrītot'čet-na
ārlietu ministm- padomei, ko .viņš
ari reiz jau esot pieprasījis. ;
Kad Višinskis gribēja atsevišķi at-
. bildēt Francijas un Sīrijas delegā­tam
uz viņu iepriekšējiem paskaid­rojumiem,
viņš konstatēja, ka pēdē-
. jais viņa runas laikā aizmidzis.
Kad Sīrijas pārstāvis atmodās, zālē
• Izcēlās .vispārēja jautrība, un Višin­skis
savam kollēgam atvainojās, ka
viņu iztraucējis.
Kad pēc sekojošās nobalsošanas
Višinskis ar Manuiļ.ski bija atstājuši
zāli, Drošības padomes sēdi.pārtrau­ca
līdz. trešdienai. Vakar notika. d i ­vas
sēdeSj viena priekšpusdienu, ot-pēcpusdienā.
Priekšpusdienas
?ede„ka3 sākās pl. 10.50, ieradās arī
Višinskis, bet Manuiļska vietā sēdē
piedalījās ukraiņu delegāts Tarasen-ka
Pirmais runāja ASV pārstāvis
Džesiips, paskaidrodams, ka stāvoklis
Berlīne neapšaubāmi ir miera ap-
'-raudējums, un rietumvalstis visas
'•spējas krīzes likvidēšanai tiešu sa-
"'i^u colā izmantojušas līdz galam.
ASV. tomēr būtu ar mieru piekrist,
•"^a nekavējoties sasauc četru līel-
''•^Istu ārlietu ministru padomi, kā to
vēlas Padomju Savienība, ar notei-
^^^mu, ka iepriekš atceļ Berlīnesļ blo-
ASV . nekad neatstās Berlīni
Austrumeiropas
Dretkomūnistiskic
strādnieki organi­zējas
BBC
j a u na
zmo, ka Parīzē nodibināta
a r o d b i e d r ī b u aDvienība.
\;aS
Padomju 'Savienībai.' izteicās Dzē­su
ps.
Višinska otrdienas r u n u visumā
bija tās pašas arciunīcnUlcijas atkār­tojums,
kādu viņš sniedza • p i i ^ i P i d i en
Drošības ; p a d D m e s . \ : a t k l ā | a n a s sēdē.
To atklāja ASV delcgāls 0>linls, pēc
tam nododanis s ē d e s vadību Argen­tīnas
delegātam Bramufam Pirms
delegātu deklai ātivnjām r u n ā m no­tika
debates p a r tīri tecimiskiem'
jautājumiem. Daļa delegātu vēlējās,
lai runas tulkotu tikai pēc pabeli^;-:
šanas, bet Kolumbijas pārstāvis pa­stāvēja
uz to, ka tās tulkojamas ne­kavējoties,
jau^ runas laļkā. Vispā­rēja
jautrība radās, kad nobalsojot
visu pārējo desmit valstu dele:^āli
pievienojās Kolumbijas, pārstāvja
priekšlikumam, tā kaut ^ vai vienā
jautājumā izrādot neparastu 1 vien­prātību.
. '
Pirmais runu s a k a V . i š ā n s k i s . Viņš
gan runāja mierīgā toni. Ibet atri un
žestikulēdams, akcentējot runas.•no­zīmīgākās
vietas. Padomjiu ārlietu
ministra vietnieks, a ī D s l r i d o t D|rošī-bas
padomes kompetenci Be,rlines
jautājuma apspriešanai: a t s a u c ā s uz-
UN charlas 107. pantu. Arī'saskaņā
ar Jaltas un PotsdamaS| nolīgumu
visas karu zaudējušo valstu problē­mas
esot jākārto uzvarētājām, val­stīm,,
tādēļ dibināta esot padomju
prasība: lietu nodot ārlietu ministru
padomei. Ap Berlīnes blokādi: -esot
sacelta liela brēka, kaut gan tāda
faktiski nepastāvot, j'o pilsētu esot
iespējams apgādāt no i 'padomju
joslas, . .. 1.^' . . '•. . •
. (Beigas 3. Ipp.)'
..kuļ'ā ietilps tādi', strādnieki,
izbēguši komunistu jūgam un ta­gad
atrodas trimdā. Jauno orga-nizāciju
sauks par „Brīv^^ arod-biediābu.'
apvienību ēksilā'' :Uļļ; t a -:
jā būs pārstāvēta Poliia, Cecho-slovaki'ja.
Ungārija. Bumāniia,'
Buhārija, AuslrumVācija. Ukrai­na,
Latvija, "Lietuva, Igaunija un
Somija. No-Parīzes saņemta in-
• formācija,; ka nule nodibināto or­ganizāciju
ar naudas līdzekļiem
' atbalstīs amerikāņu .strādnieki.
BBC
Sensacionāla ziņa par
padomju, nodomiem
Šveices laikraksts „Die Tai*' ziņo
par pazīmēm, ka Pad. Savienība nav
ieinteresēta, lai Berlīnes krizi vel
tagad atrisinātu diplomātislio sarunu
ecļā. Kremlim jau esot izstrādāt^
plāns, kā rīkoties tālāk. Vistuvākā
laikā esot sagaidāms Pad. Savienīr
bas pieprasījiuns rietumu sabiedro­tiem
atstāt Berlīni. Esot arī izlemts,
ka pēe šī pieprasījuma krievu kara­spēks
iesolos Berlīnes rietiunu sek­torā.
Šis Kremļa lēmums saskan ar
iepriekšējā politbiroja sēdē izteikto,
tagad jau mirušā Ždanova prasību —
piespiest rietumvalstis izvākties no
Berlīnes līdz 20. oktobrim.
Kā UP no Parīzes zJno. tad rie­tumvalstis
pašreiz apsverot šādus
pretsolus: Berlīnes .krize oficiāli iv.-
sludināma par apdraudējumu pa­saules
mieram un Padomju Savienī­bas
rīcība deklarējama par agresiju;
pilnīgi . vai daļēji pārtraucamas •. ar
Pad. Savienību saimnieciskās saistī­bas,
• kā: ari satiksme un ziņu' die­nests.
Tālākā secībā jāapsver vis­pār-
diplomātisko /attieksmju .pār­traukšana.
••
Fantastisks aizsardzT
bas plāns Savienotās
Valstīs
„ ĀZIJAS ROBEŽAS JAU
ATRODAS PIE ELBAS"
RIETUMEIROPAS AIZSARDZĪBAS PAKTĀ ASV LN KANĀDA
IESTĀSIES VĒLĀKAIS DECEMBRĪ
Polītiskais stāvoklis pasaulē pēdējās nedēļās ļoti Siispīlējies, tas jā^
atzīst katram novērotājam vai parastam laikrakstu lasītājam. Informā­cija
no Parīzes, Londonas un Vašingtonas liecina, ka briesmas apjauž
arī lielo demokrātiju valstsvīri un karavadoņi. Jo kamēr viena daļa cil­vēku
vēlētos dzīvot mierā un netraucēti nodoties savas personīgās dzī­ves
kopšanai un valsts labklājībai celšanai, tikmēr ir totalitārisma pār­stāvji,
kas rietumnieku miermīlību iztulkojuši par nespēka pazīmi ,un
savas ekspansijas tieksmes apvalda vienīgi ļad, kad sajūt stingru dūri.
Jau savā laikā Cercils teica, ka viena daļa valstu neko tā nerespektē
kā spēku. Šo angļu valstsvīra atziņu, liekas, pēdējā laikā atcerējušies
arī daudzu citu valstu ievērojami politiķi, kas atbildīgi ne vien par lab­klājību
pašu mājās, bet arī par mieru pasaulē.
Ja atceramies, cik ātri rietumu
ūniju izdevās paplašināt' pār -piecu
valstu militāru savienību, varam no
tā secināt, ka briesmas Eiropai lai-'
kam taču pienākušas visai tuvu. Bet
militāra savienība- plecu• Rietumei­ropas
valstu starpā vēl nav viss.^
Londonas laikraksts ,.Evening Stan-dart''
publicējis sensāciGnālu. ziņu,
ka Parīzē notikušas Bevina, Mar­šala
un D.allesa. slepenas apspriedes,
kurās pārrunāta iespēja parakstīt
militāru savienību septiņu valstu
st^irpā uz ?.5 gadiem. Bez Lielbritā­nijas,
Francijas, Holandes. Beļģijas
seta
ierīko piespiedu
darbu nometnes
Seismografi reģistrē
stiprus sprādzien
Padomju Sa^^ienīb ā
,/^P^^enoto nāciju -polītiskalā komi-
. Iļ^^- -tiirpinās,. debates .'^ par Višinslva
priekšlikumiem-:attieksmē;' uz
pcviTiierocu kontroli: Vairāki^ r u n ā -
to .vidu; arī:. .ASV; pārstāvis: Ds-
: w . ito Kanādas; delegāts : \ g ē n ē r^
:^:-^:^ie^notens,:: tiešās-'..uzKmās- /jautāja
:., |ļļ^<^mju ārlietu •viceministram.:; .ko
, ļj^^ • i ^ : ' .domā 'ar .saviem :'pi^iekšli-;
: .-^'niienļ.: Višinskis/ābieni: runātājiem
, :?ļ;-^^ftbildi: parādā:; Pēc .Dt^nas-'in-r^-^
acijas, ."ŠvekesV meteoroloģiskā
:a. Cīri chē . re gi strē iiis i šp ēc īgus.
.J-adzĪGitiis; Padom}u..^Savien]b
.^^nalistu;. domām.. :tās: varētu I- but
stombumbueksokizijas Līdzīgu
• :^ļ;^dibu .atzīnlējuši: Kali!c)rni;īas 'un '
ļ^ļļļļ^^^^S:. Universitātes . .sei-smografi.
...Ļ^^^stets, :ka sprādziena Centrs at-
.^^^^kaut kur^Vidusāzij^ā-..^^ ' ^
;-,.,.;:^. pilnsapulces..nākamā .sēde:no^
• ^-^^ Piektdien.. Tajā' .paredzēts:, ievē-.
• V ļ-s,'locekļus Drošī-baš:' padomē .un.
saimniecības .im. sociālā j^ado-no:-.
-Parīzes;,-
lu .locekļi'.sa-
. . ar gripu/.; .Kāds;'diplomāts.
;,^Jf^J^ts..sasirdzis., kai
:;:-j'^ļga.;nosaukumu: v.Fluno"- i .(anglu.-
Cechu parlaments otrdien vienbalsīgi" pieņēmis likumu par pie­spiedu
darbu nometņu ierīkošanu Cechoslovakijā. Jauno likumu «izstrā­dājis
personīgi komūni«;tu iekšlietu ministrs Noseks"/ Pagaidām :parc-dzētas
divas šādas nometnēs — viena Kladno, bet otra Karlsbadē. Pēc
Prāgas radiofona iņfbrrriācijgSy piespiedu darbu nometnēs ieslodzīs visus
toSv kas „stŗādā pretī atklātības interesēm''v Otrdien Prāga :\ notikušas
plašas ,,sabotieŗu uii diversaritu'' apcietināšanas. Kāda apcietināto grupa
apšaudījusi policiju ložmetējiēni.
^ .:Vācijā • šone:dēL noiaidu^icfs '.:;ātk.al^
v;iena:'cediu-;iidiTiašīna:ar ļ;^
ŗiem, .:kas/:pie5p;ieduši ļi 11 otu .mainīt:
kursu. ;• :r2 .personas .paijkušas'; Vācijā,
ta vidū: .:arī.:.. ministru ':prezi(lentā
;vietniek;a 'Sirakīja sieva uņ' 13.' ;gadi^s:
veeāi-s.dēls;:;.^;•;•:• .-:;•.. • . . : ; i :
•;: Garākās .debates.:. par:..tGv • vai:.P^e;-.
laist bijušb: Čechoslpvakija:3.;-de 1 ēgātu
.-Dr...;• Papaneku;.. āpsprīedps:. riotiķušas•
^J• N' -šai"imiiecības'.un:.budžeta komiši-
; j ā;.:.. :Pēc :Aust,rā 1 ījas: priek^iikluīlii33
komisijas, locekli, izteikušies -joar idie-
• lai sanu. G;:bijuši pret: .bet;? .aUurēju-.--
• siesi. ';Tūhl .teiktajā- runā '•' Papaneks
vispirms' :apš:aubīja..savu | atsaukšanu
no;;Apvlen.oiajām. nācijām: un- Rude-
.: Vašin gtonā y ak ar oficiāli; paziņots,
ka .Padoniju ; Savienība izdevusi rī-vkojumu...
kas ievērojami ierobežo •ār­zemju:
diplomātu, -kustības ' • brīvību
Krievijā.; ;Jaunie nōteikuini paredz^
•ca-;ārvalstu•.vēstniekiem.,;.' :.siātņiem,
.konsuliem 'iin., pārējam^ personā^
;at ļauts
^^-i'tHUļ^cioas un. i
't^^'^^'^^^^^^ācijas.-
7': .apvienoto -nāciji
k:::kas-.;atgādina.-Apvienoto • nā--
umu- ...UNO"';
k ā:; i e G e 1 š a n ir; P ōe -.;vi ņ a:'..; ^ 4 p VOjU-miem,
nelaiķa., VsiisisVprez:deņta';:Be-neša.
paraksts .uz atsa^iikšanas "ļrak.sta;
bijis, vai nu- viltots., vai arī;:kpmunisti
piespieduši. Benešu arvvaŗu;parak­stīties.'
;.- Punās.: tui-pinājumā ; Papa-'
vneks • ap\-a.inoia -padomiĶļ Savionībiiv
ka -aā izmanto čechu kirāna:::ra,kiu^'GS:;
^ La i ^5lēptu savu' r: cību.^ Ivtievi; rakt u-
:vē.s: :piespied;u ; kārtā; ;nodarbina •;\-ie-;
.ilīgi• vācu>'sirādniekus, -V-ērtīg-j^s .^iz--
.rakt eņ us' pēc iā ni bez. k as: a t i īd ^ i-:
•bas:aiztransportēkiz;P-adomju'-' .Sa-
:'vie'mbu. - ; V . ; ' ; . ^ v : ^ : B3C:;;;M. ;
'^au vt:;vienīgi 50. :km:radi-
; u5āi.a p Mask a vu..;.Ii.eto j;ōt' tikai - galvē>-
.;nos;;celu.s ;un ļ j a r k a t r u - izbraukumu
iepriekš ;ķr: f ormējot'-.:ārlietu •; ministr ī-
;.jUv .Bet:..tā;;kā arī ,ie- uzskaitīta^ veselc
. r i n d a ierobežojiamu:;:prakti5ki.. i z n āk
^;ka-diploniāti brivi; \^ar k u s t e t i e s -:vie-
-nīgi• MaskaA^as;-' pilsētas .^territdrijā
Poli ti skā::;: aprinda S.. ^Rietumeiropā,' ur
Amerikāizsokās.-kā . 'p.at:ka4^a daikt
;ārzemnieki:om. b k a .lielāka'.. .kustības
b r ī v ī b a . ' i -Kāds anienkāņu'mim
,:^as. pārstāvis.: komentējbt.. jauno', p a -
: . d Q n i j u ' \ ' a i d : b ā s - rīkojumu..:paskaid­ro
lis.; ka:; ASV.;';bĪ4s;::.spieStaB^^^^ rīkptijes
īgi:-.Maskavai.;.-Jau tuvākā,'dalk?
a r i krievu: di pJomāti-; tie varēs: .b
kar. pa:;Savien
k i u ..vēlēsies-1":
ām.: Valstīm; 'tur
un Luksemburgas šai savienībā ie-ilptu
vēl Savienotās Valstis un Ka­nāda.
Ar Maršalu un Kanādas mi-
.1 istru prezidentu : Mekenziju Kingu
savukārt' apspriedušies • Benelūlcsa
valstu ārlietu ministri.
„Kosmos" aģentūra no Parīzes zi­ņo,
ka vēlākais decembrī Rietum­eiropas
militāru savienību .paplaši­nās
par Atlantijas paktu.:Līdz tan
aikam būs : panākta vienošanās
visos .techniskos .jautājumos, it
sevišld par mlHtarās aizdošanas un
nomas problēmām. Ziņas par Atlan­tijas
paktu presē sāka parādīties ti-ai
kopš paris mēnešiem: Par.aizsar^
dzības paplašināšanu sevišķi bija ie­interesētas
Savienotās Valstis. Pēc
Vašingtonas iniciatīvas, notika saru^
nas ar Kanādu, kas arī izteica gata­vību
atbalstīt Atlantijas paktu; Re^-
(Beigas 3. Ipp.j
bpanijas ļaiita-jums
politiskos
minējumos
Zviedrijas valdība veikusi visus
priekšdarbus, lai vajadzības gadījumi •
v a r ē t u izdarīt zibenīgu'^ mobili­zāciju,
ziņo konservatīvā dāņu,„Na-t
i o n a l Tidende" Stokholmas ' ko­respondents.
: Saskaņā . ar zviedru •
vaidība s pi ā n u , vis u v al sts ai zsai^zī-bas
a p a r ā t u ar radiofona\palīdzību
v a r o t v i s ī s ā k ā laikā dabūt trauk-srnea -
stāvoklī. Kara dienestam derīgajiem
vīriešiem, kā tālāk ziņo dāņu
laikraksts, aug'ustā u n septembrī iz­dotas
īpašas biļetes, derīgas visiem'
satiksmes līdzekļiem, tā ka viņi
rauksmes .gadījumā. ; nekavējoties,
varētu doties ceļā uz saviem garni­zoniem.
Zviedru armijas vadīb'a esot-
D a s k a i d r o j u s i . ka valsts aizsardzība :
au kopš ilgāk a la ika nostādīt^ tā,,
ai tā spētu stāties pret m katrai
varbūtībai. 1
Beļģijas lidmašīnu r.ūpn
-edzēts stipri paplašināt,
tera aģentūra, un tās kapacitāti pa­lielināšot,
tik tālu, ka Beļģija spēšot;
ne vien apmierināt savas vajadzī- ;
bas, bet a r ī stipri p&līdzēt' apbruņot :
citas Briseles pakta. valstis.
Pēc UP ziņām, ASV bruņotu spēku
virspavēlniecība: izstrādājļusa valsts
aizsardzības plānu turpmākajiem 50
gadiem, dibinoties uz pieņēmuma,
ka Padomju Savienībai; 1952. g. bū­tu
atombumb'a u n ka ap ļl 977. g.no
viena kontinenta uz otru i varētu Iz­šaut
:vadāmus atomraķešu šāviņus.
Aizsardzībasl^ programtnas :. pirmā
-posma reāUzešanai kongresam p i e ­prasīšot
j a u nākošajā gadā atvēlēt
15 miljardus dolāru.
ASV 4. oktobrī sākās lieli aviāci-;
jas manevri*, skalot Floridas, Ala­bamas
un Džordžijas š t a t U ; Manevru
vajadzībām Eglinfīldas i lidlaukā,
Florida, sakoncentrēts 500; ivismoder­nāko'
lidmašīnu un ap 9000 vīru per­sonāla.
Manevru.^ uzdevums ir izmē;-
ģināt jaunas taktiskas gaisa kara
(Beigas 3. Ipp^)
ecību pa-izino
Reu-
Iecelti piecu valstu
militārās padomes
erikānu
un
gā:
;: :Šveices;laikraksts; :„Die: ^ Tat";
:;ziiio no Vašingtonas, ^ka jaur'sāk-:;
t a: AĻ me rika s»k aramate r i a lu; sūtl-
• šana uz; -Mglij;U.kAn^^ ^krastā ^
jau.; esot izcelts;, ievērojaņis skaits
. artilērijas.; Laikraksts piezīmē, ka-tas
;ir ;nākdšāis Amerikas: .soHs-,^
lai Anglijas" salas kara gadījuniā.;
; r a d ī t u ' par;..spēcīgu;: cīņas, priekš-•;
posteni: k;;.-:;;";^ -...•..:••••;-: .. -'- •'
.pašā laikā -ĒD ziņo :rnO:
zes,;;ka. Vāci jas krievu.^sektd-'
rā; :novērojama; spēcīga : krievu'
karaspēka kūstīķa. :; Daudzas #o-:
^ lū ;un;;;citaš sabiedriskās .-ēkas '.Vā
^cijās austrumu:joslā aizņem^
• ŗaspēks.;. ;Saņemt:a iiiformācija^/ka;
;Mekleņburgās rajona ^ -ieradušās';
ki^ievu^ tanku:vienības, starp
:tārn:-arī:70.tonnīgie:,,Staļini'^^
ciāll: .pāziņot%;:ķa vnotiekkkrīe^
armijas;:nnanevri. ;.,:•:..;-
:: IPĶno; Parīzes ziņo;: ka austrima
• b l o k s : val:stu , ' : V a d ī t ā j u ; konferencē'
Krimā •SUiļīna v a d ī b ā izlēŗnis ra- -
;-dīt; Vienotu..orgānizaciju.; aiistru-,
• ;mu.- b 1 dkā.:. .apvienotām',• •valstīm..;
;^'Apspriedē panākta; pilnīga;; vieno-,
; š a n ā s -uri;vistuvākā laikā riotiķšot
• austrumu... saviēnībaš;:ofi
,: s l u d i n ā š a n a . ; - • ':';•.•• :•;
priekšsēži un armiju
virspavēlnieki
Londonā otrdienas rītā oficiāli pa-ļ
ziņots, ka par Rietumeiropas aizsar­dzības
pa domes priekšsēdi ieee Its
feldmaršals lords Montgomerijs. Pēc '
BBC informācUaš, jau tuvākā nā­kotnē.
viņš; atteiksies no; bjritu • im^pe-;:.
rijas: ģeuefaištāba šefpb^i^ņa:J^ie--. •
cu valstu sausžēņ^g;^karaspēku; k ō - /
nļandēs ;tra^ču...ģenerālis^©e;;. .Letre :k
de; T a s l ņ j ^ L/Mz iec^
ģājā 'amatā deTasiiijī bi ja i Francij-aš '
arniijas inspektors. Vācu, dkiipācijas;
Vis i . vāl dība- viņti :rioties ā ja uz :
ļ0 gadiem gadiem cietumā,:b^ ^
nēŗālim.laimējās izbēgt un ļpievieiio-'/
ties De Goilam Lotidoria. • ;iApvieriotie
gaisa spēki bus. padoti t)iritu gaisā
inaršalain;^ s ē i ^ ; Robarn; ;ļ^ Kara lai-::
kā viņš; kouiandēja Lielbritānijas; iz-- :;
nicinātājus un uzškaiJīTr^
lidmašīnu:. speciālīstUv Gaisa maršala ^:
enerģiskās ticibaa dēļ-an^ieni: izdē-:;:
vās:paiulizēt un vēlāk
stāLdināt,vācu buiribvežu::ūz^ ^:
Londonai;;^Parkflotes Vii^spavēlmekū
ieceltsklrsmēu v
2ožārs. Viņš, kā aņo no Ldndonas, '
iizsķatāms Ivairāk par .^^
dpmniekii,; j6 'karā; gadījumāļ• britu
flotē anīšies;patštāvī ; Kopīgajā :
i aizsardzības: padcmaē
vēti bēļģuv' hotandiēšu^^^^^ u^ luksem-burgiešu
virsnieki, - ķ a s ' ņ o d ā ^ ;
gan ar tediniskienri,; g ^ k t^Hiskiem '
ūmiem,^^-- ;':;•; ; : : i . •: ;;!..•;'^':'-j:.'':':•
i amerikāņtr k virsm
širigtonā:; izteikūMes,;' ka^ v^
par. kc^īgukvirspavēlnieki^
Rietuineiropas: valstīm ir svarīgākais •
polītiskais ņotikunfts/to -p^a^ule y ā - ;
:;rējiisi; :atzīmēt :pēdē|a<Iaffiaļ; ļljīd
izteicies;:arī-. \ Beļ^ms;: aizsaŗdzjlDas;:
ministrs pulkvedis /De^ Geireitprs}
;f