Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1948

              y<-.{^i . 1 :.
3<^5^fiti|f3;^^! ' •.'
i\
li
jaSi ilt;^
m
p i i:
: p i l i !
•ii
i i i i f •
. ^, mm
liAi vUA. 1948. g, 7.
0. %' 1,0
Nr, 85. (190) 1948. g. 7. oktobri
Ar autore parakstu vai inidāUem pārak-ft!
ta)06 rftkst09 Mktā^ d^infti n^v kātrS
un
Sarunas fitarp rietumvalstu pto-stāvjiem
un padomju valstsvīriem
beigušās bez panākumiem \m visa
Pfl^avtle «atraukuini min, kas seko?
tālāk. Berlīnes jau-tājuma nodoSana'
I>rolības padomei tik m tā taču ne-velclnāfl
saspīlēto attieksmju uzla­bošanos.
Daži pat domā, ka PSRS
beidzot aizie$ no Apvienoto nāciju
organizācijas, k\#u lad varbiīt, pār-organizēs
u z reģionālas bāzes, kl to
leieidaAngUJas ārlietu min^
vins savā UN pilnsapulcē teiktajā
runā, . - •
Tomēr, spriežot no līdzšinējās Pa­domju
Savienības izturēšanās, lie­kas,
ka tik tālu attīstība nenonāks.
Līdz šim Krievijā vienmēr sargāju­sies
pirmā pārtraukt sarunas ar rie-
:tumvaliitlm, lai henoslēginA^^ceļu sa­vai
projagandal par to, ka Padomju
Savienība Ir mieru mlļotfija valsts,
kas vlši^ 3tan)gadIJtimu8 pGla^
kārtot sarunu eeļā. Tādēļ arī; Mas­kavas
sarunāa padomju pārstāvji pa­cietīgi
mēnešiem ilgi tēloja sarunu
partnerus,, kaut gan, kā to tagad zl-pām,
viņi ir nedomāja .ielaisties kaut
kādos kompromisos. So pašu
pret Latvijas pakļaušanu svešai varai
organizāciju
anādā
2MŅ0JUMS
Pēc Marisa Vētras ierosinājuma Edmontonas ' latviešu biedrības
„Imanta" priekšnieks K. 0obelii 25, šejHeinbri aicināja Kanā­das
latvleiii priattfalciju_ delegātus izšķirties Ip organizāciju
apvienības radīšanu Kanādā. Pēc pārrunām delegāti vienojās, ka līdz
šim nodibinātās latviešu organizācijas Kanādā turpmāk darbosies kā
patstāvīgas vlenFoas, bet latviešu kopējo lietu lizļemša;nai^^ ^^^^^u^^ vienotā
darbības plāna pieņemšanai tās Izvēl sev centrālo v^Ibti. Centrāla.
Jā pagaidu valdi noteica^ locekļus, kas izstrādās organizāciju apvienī­bas
stotfitus. Par pirmo valdes priekšsēdi — organizācijas apvienības va­dītāju
ievēlēja Ki Dobeli, bet valdē — K. VItīņu no Toronto, K. Lazdiņu
:-r- Montreālas, 0/ Breņķl — OkVlles, A. Polu — Hamiltohas.
Atskanot; Latvijas himnai,: Kanā­das
latviešu biedrību delegāti sāka
sanāksmi Toronto, lai kā pirmie ār­pus
Vācijas siHiestu par praktiski
vienotu darbu Latvijas un latviešu
iabā. Par sanāksmes vadītāju ievē­lēja
Okvilē nodarbināto 0. Breņķi,
par sekretāru V / Ziediņu no Toron­to.
"r.-'^vv-,../
K. Dobells, Ierosinot dibināt lat­viešu
organizāciju apvienību, norā­dīja
uz šādas instances priekšrocī­bām,
l^ā to rāda lietuviešu, poļu uc.
tautību piemērs. Apvienotai latvie­šu
organizācijai pienāktos kārtot vie­notas
informācijas daļas radīšanu,
apsvērumu dēļ PSRS izvairīsies iz- kas presē un radiofonā aizstāvētu
stāties ari no UN, ko bez tam viņa latviešu interesēs. Apvienībai jāsa-
VfUP lieliski izmantot kā starptautisku darbojas ar latviešu sūtņiem un orga-forumu
propagandas runām. Aizejot nlzācijām citās valstīs.' īpaša vērība
no UN, Padomju Savienība nostā- veltāma jauniebraucēju tiesību aiz-ditu
sevi'ļoti neērtā situācijā kā pārstāvēšanai, palīdzības sniegšanai tau-
, īsaulfs miiera organizācijas grāvēja.- tiešiem Vācijā rūpējoties par viņu
Bēt ko tad PSRS darīs tālāk? Vai nokļūšanu Kanādā. Maza illustrā-paliks
mērenāka pēc tam, kad Dro- ci ja: . pagājušajā rudeni Albertas
Sibas padomē rietumivalstls bus mo- province vēlējās ievest 500 latviešu
bilizējušas pret viņu pasaules sa- laukstrādniekus, Ja būtu kāda orga-biedrisko
domu? Vai paliks mērenā- niz^cija, kas apņemas samaksāt če­ka
pēc tam, kad rietumvalstis, sāk- ļa naudu, apm. 70-dolārus personai,
dāmas apbruņoties, būs pierādījušas no Halifaksas līdz darba vietām.
isavu nelokāmo nodomu pretoties geit redzam, cik svarīga būtu M.
agresijai? Vētras ierosinātā latviešu aprūpes
; Uz visu to Jāatbild ar nē. Rietum- fonda radīšana — piezīmēja K. Do-valstis,
sūtīdamas pārstāvjus saru- belis.
nām uz Maskavu un pacietīgi mē- Jaunās organizācijas plānos ietUp-ģinādamas
^lldz p ē d ē j ^ brīdim at- tu arī garīgā aprūpe. Līdz šim tikai
;ra9t izlīguma iespēju, ir pierādīju- Edmontonā nodibināta ev. luterāņu
šas, ka viņām pret Krieviju nav ne- draudze, kuru vadīs māc. Bērziņš,
kādu agresīvu nolūku. Arī tagad; kas drīzumā ieradīsies no Zviedri-pēc
sarunu izbeigšanās, rietumu jas, tāpat sagaida baptistu savienī-velstsvīri
nebeidz atkārtot, ka viņi bas māc. Ekšteiņu. Siltiem .vārdiem
ikatrā laikā ar mieru sniegt roku iz- K. Dobelis atzīmēja aktīvākos lat-līgumam.
No šis rietumu izturēša- viešus, kas pulējušies vispārības la-nās,
valstsvīru runām un rietumu bā — M. Vētru, Dž. Džonesu, Ed.
preses toņa Kremlis ļoti labi redz, Sarapu, A. Karlsonu, Treimani
ka ASV un Anglija, par Franciju M. Vētra bija atsūtījis vēstuli, ku-loemaz
nerunājat, visvairāk baidās ŗā ziņo, ka T. Brilta vadītajā karto-no
jauna kara. Kaut gan rietum­valstis
nevar samierināties ar taga­dējo
stāvokli Vidus- un Austrum­eiropā,
karu ari' viņas neuzsāks, Ja
vien Padomju Savienība paliks sa­vās
tagadējā^ietekmes sfairas robe-llvv^^'
n^l^^ atnācis Savienotās
t 1 ^ S^ta^ lf S^Ss^^-^^^ Septembra saulē. Aijovas
leroCu^varu, rietumvalstis^ ar vis^ smagās vārpas sola vēl nepieredzētu
Jiavu bruņošanos nešaus: pirmo ša- .aiir VislSmkb kas - ^ e r i k l ^ t ^d
^Tlenu, un ka tāpēc Padomju Savie- A^^^®^^^
Ogļračiem Beļģijā izbeidzas darba llguu^^
saistības
VĒSTULE NO UEZAS
tekā apzināti j / u vaii'āk par 2000
Kanādas latviešiem. M. Vētra iero­sinājis
vadīt ari darba sagādes cent­rus
katrā provincē, • tā . izveidojot
plašu tīklu visas Kanādas apjomā.
Viņš sariērhis Rīgas filmas ražoto
DP filmu — „Kaš mēs esam, ko mēs
spēļam",'bet tās platums 33. mm Ka­nādā
ai'Zliegts, un pārkopēšana. at-
! autā 46*^ mm platumā izmaksā 250
dolāru . . Vēstules nobeigumā Vēt-^
ra ierosina aķu; Kanādas latviešu
laikrakstu apvienošanu.
./ Biedrību pārstāvji sanāksmē dzī­vi
pārrunāja turpmāko jaunās apvie­nības
darbiļju. J. Goba no Toronto
ierosināja zināmu procentu no katras
latviešu biedrības ienākumiem nodot
apvienības rīcībā, M. īkvildg (Mont-reāla)
atzina, ka nepieciešams aiz-devums
tautiešiem. ^ kam pašiem jā-maksā
par ieceļošanu. . K. Dobelis
izteicās, ka atsevišķām bie<irībām
jādibina , savas emigrācijas ^ komite­jas,
bet kardinālos jautājumus un
aprūpes fondu vadītu . apvienības
centrālā V&lde. ••i
18. novembrī, Latvijas 30 gadu
pastāvēšanas dienā, K. Dobelis iero­sināja,
visiem i. latviešiem; visās -dar­ba
vietās Kanādā vienu stundu strei­kot,
tā protestējot pret mūsu zemes
pakļaušanu naidīgai varai. Vairāki
delegāti aizrādīja, ka: lauksaimniecī­bā
nodarbinātiem vietām ir slikti
darba un dzīves apstākļi, kas būtu
jānovērš, sazinoties ar oficiālām; ie­stādēm.-
Sanāksmē vēl A. Kānbergs
referēja par darba apgādes un emi­grācijas,
iespējām.
• -Telegrāfiski sanāksme sveica sūt­ņi
K. Zariņu, LNP Vācijā, Kanādas
ģenerālgubernatoru Aleksanderu un
Latvijas goda konsulu Toronto Brai-sonu.
• • I. B a t r a ks
. Toronto, 26. sept.
Divu gadu darba līgumu saistības
DP ogļračiem Beļģijā drīz izbeigsies,
pirmajām grupām jau pēc 7 mē­nešiem,
bet ar dažu nedēļu starp­laiku
tām pievienosies nākamās.
Tāpēc ogļrači tagad kavējas domās
— ko darīt" turpmāk?
Kāda Ir līdzšinējā ogļraču dzīve
un darba pieredze Beļģijā? Ogļra­čiem
nav izdevies panākt kopīgu sa­darbību
ne pašu latviešu vidū, ne
ari ar citu^tautibu DP strādniekiem.
Sadarbības trūkums jo krasi ietek­mējis
visu DP strādnieku,dzīvi, jo
nav izdevies kopīgi reaģēt dažādu
apstākļu labvēlīgāka Izkārtošanā,
nekā tas tagad darīts no darba de­vēju
puses.: Atsevišķās darba vietās
šo to negatīvu r ir izdevies novērst,
ja strādnieki bijuši vienoti -un izrā­dījuši
interesi kopīgai rīcībai, taču
visumā 20.000 DP ogļrači saka: pie­tiek
ar divi gadiem, ne dienu ilgāki
Kam vajadzēja rūpēties par ogļ­račiem?
Atsevišķos gadījumos pre­timnākšanu
izrādīja šejienes arod­biedrības,
bet tās visumā kalpo
vispirms savas valsts interesēm, pie
tam ari pašu arodbiedrību vidū ir
politiskas pretišķības. IRO nodaļas
strādnieku acīs ir tikai Izkārtne, kur
velti meklēt palīdzību — viņām nāv
ne praktisku iespēju palīdzēt, ne arī
izteiktas vēlēšanās to darīt, Pusotra
gados nav manīts, ka IRO noda
būtu Interesējušās par DP strādn
ku darba un dzīves apstākļiem. Vie­nīgi
ar pateicību latvieši piemin
Latvijas Sarkano Krustu Beļģijā
sūtņa Valtera kundzi, kas pūlēju­sies,
lai neviens nepaliktu bez pa­doma,
un atbildes.
Bet kas tad īstenībā tik bēdīgs
šajā laikā noticis, kad līgumiem iz­beidzoties
vairums domā par lldzši- '
nejā darba pārtraukšanu? Ir taču
dzirdētas ari labas ziņas. — Tas
tiesa, atsevišķi izņēmumi sastopami
vienmēr, taču vispārējais vērtējums
un, noskaņojums nav spožs. Sākums
meklējams jau darba līgumos. Tos
parakstījām brīvprātīgi, bet ta­gad
redzam,_. ka līguma teksti
praksē - pierādījušies „stiepjami**.
Tos darba devēji vienkārši arī neie­vēro.
Ir pat atšķirības līguma angļu
uņ franču tekstos. Angļu teksts ir
mazliet patīkamāks DP, tomēr arī
šeit trūkst skaidru formulējumu.
Daudzi cerēja, ka pēc līguma ga­du
nostrādāšanas raktuvēs, .varēs
sākt citu •darbu. Bija taču solīts,
ka tas tā būs. Bet tagad redzam, ka
nav izredžu uz citu darbu. Beļģijas
valdības lēmums gan paredz, ka
ārstu atbrīvotos par pieņemt visos
darbos itfi n ^ ^^
stradmeku, taču tas paliek tikai i , !
papīra jau tagad beļģu bezdarba ^
nieku ir vairāki desmiti tūkstoti
Varbūt veselību sabelgušie, un iMn
DP vidū, kas ogļraču darbu aS
nav sitrādājuši, gadīsies vairāk neS
jaunu cilvēku vidū, var cerēt
pensijām? Jāšaubās. PiemeranL
pirmskara pensijas 'dod iespējas M
menei sagādāt uzturu dažam ned^kl
dienām. Lielas pūles prasīja pat
meņu piemaksas saņemšana kaut'
līgums paredzēja ģftffieņu pieJnaks^
Jau no pirmās dienas. Tāpat izjūtam
kā pārestību, ka no algām atvelk
ceļa izdevumus uz Beļģiju par ko
sakumā Jieminēja ne vfirda. Ja
strādnieks, saslimst un izdarīta
operācija, vi^ijiam pienāktos pabalsts
Vai uzņēmumam ir tiesība šo strād­nieku
pirms ārsta atzinuma' sūtīt
darbā, piedraudot ar izlikšanu no
dzīvokļa? Strādnieki taču maksS 13
proc. no algas sociālai apdrošinā­šanai
. - . ^
Visi šie un vēl citi apstlkļl radī­juši
pašreizējo nenoteiktību. Nākotne
mums daudz nesola. 'Nobeigumā
gribu pateikt, ka latviešu ogļrači cer
ka vispasaules VMCAs pārstāvja K!
Dzirlcaļa nesenais apmeklējums- Beļ­ģijā
nepaliks bez atbMss. Viņa- vēro­jumi
^par šejienes darbu un dzīvi
derēja ziņojumam,' kam' jāpanāk
no^aņojuma maiņa organizācijās un
cilvēkos, kas cīnās par cilvēku tlea-bām
un labklājību.
Lježā, septembra beigās.
B..
'^•*>?£e<^S noteikumu
Vsc^as s?ēku tālāku
pša%i!SagQstekņusuņ JS^^tStS' ī S S s , kas pa-b
i«u5i īpa^u poli-
CiuSaļienibaJ5^* kursu. Sada
:te]0ties
licijas ļ
pgc Lon'
g p 3 & ^Tkāda.2000
^^^^S pastiprinājuma
Ar^nmā ieradīšoties
nometnē Falkenzea pie Ber,
Kāpa,*'
ir vispār
P^r zīmi
vēstule Latvijai
no zeļošas
nība var atļauties sev ļoti daudz, ar
Jaunu kapu nentez neri^ējot.
pieredzēta. Oregonā un Vašingtonā
pļauj kviešus. «Septiņu tauko gadu"
ŠI atriAa kateā STlSiucItaās H^S, kas amerikāņu farmeriem sā-
: Kremli ui jauniem elSceslem m ko- gJ** Hnf
mūnlstu partiju darbības aktivizē- Kf. ^ ^ , 5 .^"il'^^T
«anu ārvalstīs. Un tas nozimē, ka hj^^^^^^^^^ "^^^ ip
turpmSkle mēneSi nesis vēl d^udz Jil^<''^^/f'^;f'^jf
pārsteigumu un -satraukumu. Vai «P^? ^'^J l :
liinīsakukumu sērijā var i ^ ^^
loi lūzums, kas izraisa katastrofu, " ^ ^ ^ pi-eadentu. Vai tas bus ta-to
nezina neviens. Tas var
ijn var ari nenotM. ^ -
zive
„Lūk,'' sauca ļaudis, ,iur ir Džoana
Benneta, Hamprijs , Bogarts, Bekal-la!"
Holivuda, kā zināms, ir viena
no Losanželosas' daudzajām sastāv­daļām,
uņ tāpēc Trumena apsveik­šanas
goda kpmitejā nedrīkstēja
trūkt savs pusducis filmzvaigžņu.
' Vēl lielāku interesi 'izpelnījās
Djuija parādīšanās. Holivudas „bļo-
1
gadējais — Harijs S. Trumens, vai
arī republikāņu kandidāts Tomass
E. Djuijs, to rādīs tikai novembris,
prezidenta un jaunu senāta locekļu
vēlēšanu mēnesis. Šonedēļ abu kan­didātu
speciālvilcieni ripo. pa visu
Ameriku. No Atlantijas līdz Klu­sajam
okeānam t ā l r u ņ o s dārd solī­jumi
un kritikas, ko kandidāti saka
pilsētās un ari vismazākajās dzelz-
ZIEDOT augļus, ābeces m- apavus ļ ^^1^ piestātnēs,
lianenkles bērnu nama iemītniekiem Prezidenta vēlēšanu. Icampaņai sā- j
aicina Bavārijas apgabala latviešu koties, neitrālākā amerikāņu preses
konaiteja. Ja katra Bavārijas lat- daļa (kas ņav nekāda lielā), atzīmē
' inieSu nometoe ziedotu kaut " tikai divi raksturīgas parādības. Viena ir
Idlogramu augļu, 1 skolas grāmatu tā, ka lieli ļaužu pulki sveic augu-
\m 1 pāri apavu, ari tad jau būtu noā mazo, rosīgo, bet republikāņu
līdzēts. Siitljuml adresējami bērnu nepatikas apbērto Trumenu, kam
nama komitejas priekšsēdei V. Ar- sabiedriskās donoias pētīšanas un re-cimovL5ai:
Cfolf Hotel, Hahnaiklee zultātu ^ pareģošanas biroji paredz
(20b). ; ' neveiksmi. Otra raksturīga parādī-
IZCEĻOSANAI uz Clli Memin- ba ir vēlēšanu propagandas miermī-genas
nometnē pieteikušies 138 ie- Ilgais tonis: kandidāti cīnoties „ pa
mītnieki, visvairāk latvieši. Izceļo- draugam". Iebraucējam no Eiropas
iiana solīta kopā ar ģimenēm, bet tu- šī „draudzlgā cīņa" gan liekas asa,
vālcaS: informācijas nav. \ miermīlīgumu nevar noliegt
GROSENBRODĒ par nometnes klausītājiem. lx)sanželdsas ielās
jjrupas komandantu izvēlēts A. Vai- tūkstoši gājēju nupat jo sirsnīgi uz-liers,.
bet komitejā V. Svētulis, j . sauca korso brauciena priekšgalā
Vestfālis, A. Pētersons, A, Skrastiņš redzan^jam Trumenam: .,Hai, Ha-un
A. Vilde. Iedzīvotāju pieaugums, rij!" un tikpat atsaucīgi uzņēma
sakarā ^ar daļas Svarcenbekas tau- arī Djuiju, kas ieradās nākamajā
tiešu pārcelšanu uz šejieni, devis je- dienā. Tagadējo prezidentu lielajā
spēju plašāk izvērst sabiedriski-kul- Gilmoras stadionā, klausījās 17.000
tūrālo dzīvi, ļ losanželosiešu. Trīs stundas viņus
: DALĪBNIEKU grāmatiņas izsniegt iepriecināja desmiti orķestru. „grā-visiem
YMCAs/YWCAs biedriem no- vēju", dziedātāju un citu laikā ka-lemts
latviešu YMCAs/YWCAs..ame-vētāju, un tad tilcai. runātāja pa-rikāņu
un franču joslas nodaļu vai- augstinājumā kāpa pats prezidents:
. des sēdē. Organizācijas darbs bijis Bet klausītāju un skatītāju uzmanī-sekmīgs,:
pz'ēzldijā un sekretāiiātā bu ne mazāk saistīja ari aiz prezi-ievēlēti
līdzšinējie darbinieki. Identa redzamās lilmslavenību sejas.
#
VIŅAM JĀIZŠĶIRAS
„Vainīgi demokrāti!" sauc repub-likāņu
skajruiiis, „Vainīgi republi­kāņi!"
apgalvo demokrāti, bet ame­rikāņu
vēlētajam pašam j^zšķlŗas.
--^-r-^r:-:- NYT
dā" — brīvdabas milzīgajā klausī­tavā,
kur ik vasaru skan Holivudas
slavenie „koncerti zem zvaigznēm",
drūzmējās- 20.000 ziņkārigo. Viņi ne
tikai dzirdēja 194.4jg^ vēlēšanās sakau­to
republikāņu kandidātu, bet redzēja
ari ekrāna elku GerijuĶuperu, Džin-džēru
Rodžersu, Liju Trēsiju. Pirms
tam rīkotajā dinejā Djuiju apsveica
un apdziedāja Barbara Stenvika, Ro­berts
TAqrsi Lajonels Barrimors,
zīmējumu filmu ,jkaralis" Volts Dis-nijs
un ne mazums citu fllrriu pilsē­tas
diženo. 'Holivuda ir Amerikas
lielā kapitāla iestādījums, bet re­publikāņu
partija ir .,vecā: labā par­tija",
kas pārstāv Savienoto Valstu
financistu un uzņēmēju cerības. •/
Amerikāņi uzgavilē abiem galve­najiem
kandidātiem. Viņi aplaudē
Tmmena vārdiem'; kas vēršas pret
Vollstrītu un kongresu, kas centies
aizkavēt vai visus demokrātu un
Trumena ierosinātos likuniprojek-tus,
un pret visiem tagadējiem, vai;
nākamajiem Amerikas lauksaimnie­ku
un „mazo ļaužu" interešu ap­draudētājiem.
Tikpat skaļi aplausi
uzņem Djuija solījumu dot Savieno­tām
Valstīm „jaunu slotu", kas no
Baltā nama un valdības izmēzīs vi-
^.Jf^II! sus sarkanos'un viņu līdzskrējējus.
Amerikāņiem patīk kā viens, tā otrs.
-Brīvības zemes Iemītnieki to var at­ļauties:
raža ir bagātīgākā, darba
un peļņa.s netrūkst nevienam. Visi
pārtikuši:un apmierināti. . :
Djuijs ((amerikāņi viņu sāk saukt
vienkārši par Tomu) ar republikā­ņu
kandidātu viceprezidenta ama­tam
Erlu Vorrenu, tagadējo Kali-fomijas
gubernatoru, runā rāmi, pat
pazemīgi. Viņu pamatdoma: pēc
demokrātu 16.valdīšanas gadiem ir
pienācis laiks pārņemt stūri jaunās
r)kās.
Jo rosīgi arī citi kandidāti. Tā
; Gaucamās. progresīvās vai „trešās"
i partijas kandidāts Vplless vilciena
vietā Izvēlējies lidmašīnu, lai ātrāk
kļūtu pie iespējami lielāka vēlētāju
skaita. Ļoti cenšas no .Trumena par­tijas
atdalījušies dienvidu štatu de­mokrāti,
kam netīk tagadējās val­dības
centieni nēģerus visās pilsoņu
tiesībās pielīdzināt baltajiem. Ir arī
vismaz 10 citas sīkas partijas un no­virzieni.
Vēlēšanu mēnesim tuvojo­ties,
viņu mazās balstlņas tomēr no­māc
demokrātu un' republikāņu
kampaņas varenā dārdoņa. ;
Abu lielo partiju „cīņa pa drau­gam"
labi izteic politisko stāvokli
Savienotās Valstīs. Abas tās ideolo­ģiski
gandrīz neatšķiras, ārpolitikā
to viedokļi ir gandrīz līdzīgi. Iekš­politiski
amerikāņu vēlētāju miljo­niem
jāizšķiras par to kandidātu uri
partiju, kas, pēc viņu domām,, būs
visaktīvākā patlaban'ējo augsto cenu
izlīdzināšanā, jaunu. māju un dzī­vokļu
; sagādē un pašreizējās labās,
pārticīgās dzīves drošākā turpinā-
* Jau 14 valstis pievienojušās jau­na
pasaules kalendāra^ plānam, kas
atrisinātu visas līdzšinējās kalendāra
sistēmas problēmas. (Sads būtujeda-līts
četros Ceturkšņos, katrā pa 91
dienai, katrs ceturksnis 3 mēnešos,
no kuriem pirmajam būtu 31, pārē­jiem
30 dienas. Lieldienām un Va-sarvētkiem
būtu noteikts datums,
Gads vienmēr sāktos ar svētdiena
(WE)
* Noltimeru laulātam pārim Kali-fomijā,
ASV, ar lieliem grūtumiem
izdevās adoptēt divus attālākus ra­diniekus,
desmitgadīgus bāreņus x\o
Vācijas, bet nupat Noltimeri dabū­juši
atļauju sūtīt bāreņus atpakaļ,,
jo „viņi ir naci," teicis Noltimera
kungs. „Viņi bija šeit tikai trīs mē
nēšus, bet tas izlikās kā 50 gadu."
(N)
* Kāds aņglu flotes virsnielts tik | |
nikni nostrostēja savu sievu par to, 1g
ka viņa nepiecēlās, radiofonā atška- | i
not Anglijas himnai, ka sieva piepra
sija laulības šķiršanu, un laulība
šķirta. „Jūs ar savu sievu esat ap-rājies
kā ar savas zemūdenes fnatrOf H
žiem," paskaidroja tiesnesis. (DT)
»*Sai*d^ BBC, tam esct
i
e(
"•"k^^speku izvākšanu no
?i ^ ^riSo krievu joslas po-
'mumf^'^,.ā.^T zīmi,
"fiffSenlba drīz atkal
par
la
v
kā
Spānijas
mmeju
m
;ana.
Zīmīga ir amerikāņu pieeja liela
jiem politiskajiem - notikumiem un
s a vi ^ ^ 0 nim i e m E i ra p ā un pārējā pa­saulē.
Kandidāts Djuijs, runādams
VESl ULĒ5
REDAKCIJAI
V. T a u b e, Ravensburgā
KUSTĪBAS TIESĪBAS
NO paskaidrojumiemaRO presēsi
konferencē kļuvis zināms, ka DP |
kustības ierobežojumu M^^^^ ^
kāds sabiedroto nollgilis. Ma».fi ^.
uztverē šie ierobežojumi, kas jopro- "ģ
jārn spēkā,*kaut gan "vāciešiem vairs r
nepastāv,' atgādina dzimtsbūšanu. |
Tajā pašā laikā UN cilvēku pamat-1
tiesību aizsargāšanai ir- Izstrādāts j
projekts, pēc kura kustības brīvība j
pieskaitīta tieši pamattiesībām.
DP kui5tības tiesību ierobežošanas
attaisnošanai par iemesliem minēta
ari melntirdzniecibas apkarošana, cī-1
na ar noziedzībām, satiksmes līdzek­ļu
pārslogošana utt: Visi šie Iemesli
neiztur kritiku. Kas vainojams
melritirdzniecībā, to parādīja nau*^
das reforma, kad vācu tirdzniecība» |
un rūpniecības uzņēmumos pēWļ
atklājās milzīgi preču krājumi. Ka|
DP nepastrādā vairāk noziedzību k&'l
vācu iedzīvotāji, to liecina oficiāla ^
statistika, ,bet satiksmes ^^f^i
šobrīd nebuf nav pārslogoti. Ari tai, ; |
ja tas tā būtu, vienas niecīgas ieJzi-votāju
daļas izslēgšana no satiksmes, |
to nebūt neatslogotu:
Tāpēc es domājti, ka DP kustib^v
ierobežojumi na^ nekas cits,
diskriminācija, kas:'iziet uz to, :|
DP radītu sliktu stāvokU kā materia-lā,
ta tiesiskā ziņā. 4
, (Tujtpinājums nc 1, Ipp.)
^ un • dot ierosinājumtis-mm
Jūras un gaisa spēku sa-tolbas
tālākai uzlabošanai.
Kc atgriešanās no' Poi^gales se-irs
(Jeŗnejs otrdienas vakarā Va-fc^
§ paskaidroja, ka nākošajā
teļim sesljj pieprasīšot militāru
ļ(I* Eiropai jauna ,^zdošanas
%wm līguma" ietvarb5, jo mill-atbalits^
Rietumeiropai esot la-nodrošinājums
pašām ASV.
ļļļ nolūkā amerikāņu brurtošanās
iplecības kapacitāte esot jākāpina
I pedeļai Iespējai. Tālāk Gemejs
Um,;h atbalstīšot Spānijas ie-Ķm
MaršMa-palīdzIbas.plānos.
Wja Jau kopš 1938., g. cihijusies
sikomiinisma," teica Gemejs, „uri
tovalsts,kascīnās pret komūnis-
Ir līto draugs."
! M\y Mali" speciālkores-
5*zii;iam, ģenerālis Franko
Izteicis iādas trīs : pretprasības
)iļ gatavību sadarboties ar rietum-
* pastāvošo starptautisko or-
Mju ietvaros: Spānijas uz-
* u UN,Jas iekļaušanu- Mar-:
plānā un pilnīE^u dip-
5ko attieksmju) atjaunošanu ar:
ii
f^fe-ienerilštāba priekšnie-
S^ z a gaidām.ais apciemo^
^ļndona,ka-ziņo Reutera dip-
^ t e korespondents, devis vie-
Jumiem politiskās aprindās,
«ama P^^^^^^ iesūtīšana
gmnja. Pē Bādenbādenes
I j i ŗ ^ ^ ' ^ ^ ^ Pieņēmis
te^^^ngtonas wi Maskavas
vakar Sakramento pilsētā, Kalifor-'pyi l
nljā, šādi reaģēja uz jauno ziņu t>^īģ
Berlīnes krizes tālāku paa-sināianos; | |
..Amerikāņu tautai un.cilvēkiem
sās citās zemēs jāvienojas ^gSanaSK^
r>ar mieru." — Šie vārdi teikti da-žas
stundas pēc tam, kad rietumu;,^
sabiedrotie bija pateikuži savu ap-<!'0
ņēmību nodot Berlīnas jautāiun»'||
izšķiršanu Drošības padomei.
pre-
^ 'rfl.atjaunot
V i k 10 r s B a 11 k ā j i s ' 5 ^ Spāniju ^i gas at-
Losanželosā 1948. g. 27. septembri'-.v^lssļ. aMndasVa!^^
Ž?S^'>»5 gan
nl
min"
tedc
savu
vēro
-arkā
teiea
i'oda
cik
neat*
dau
zīst,
noti=