Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1948

              LATVIJA, 1948. g. 04.
D ž e m s T ē r b e rs
PRINGES -1 N MENES
Kādreiz dzīvoja maza princese.
Viņu sauca Leoriora; viņa bija des­mit
gadus veca un dzīvoja sava tēva
pilī, kas :atradās pie jūras. Kādu
dienu mazā princesīte pārēdās jāņ-ogii
kūkas, saslima ,un viņai bija jā­paliek
\gultā.:;;' •;•.>•:••;
Atsauca galma ārstii, kas izmērīja
princesei temperatūru, aptaustīja
puJsu un lika. parādīt meli.. Viriš bija
gaužāna nobažījies un; ziņoja kara­lim.
Karalis apmeklēja slimo prin­cesi
un jautāja: „Vai tev i r kāda vē-l
ē š a n ā S v manu saldumiņ?'VvvIr^
princese, „es vēlētos mēnesi . J a es to
dabūšu, es tūdaļ kļūšu atkal vesela."
Karalis aizgāja atpakaļ savā troņa
zālē, divreiz ga^i uii- vienreiz īsi pa­vilka
pērlēm rotāto zvana saiti, un
tūliņ parādījās lords kambarkungs,
stalts vīrs aŗ milzīgām brillēm, kas
viņa acis padarīja divreiz lielākas
nekā tās īstenībā bija.
„Pagādājiet Wan mēnesi, to vēlas
princese Leonora," teica karalis. ,,Ja
iespējams, vēl šovakar, bet vēlākais
līdz rītdienas agram rītam." Lords
kambarkungs ar zīda mutautu no­slaucīja
pieri un mazliet par skaļu
nošņaucās.
„i;s esmu jau daudz darījis jūsu
labā: majestāt., Man nejausi ir klāt
saraksts par visu." Viņš izvilka no
kabatas gaļ'ū pergamenta tīstokli un
pētīja to- grumbās sarauktu pieri.
,.Es jau esmu apgādājis jūsu majes­tātei
melnās;orchidejas, rozā ziloņus,
zilus pūdeļus, zaļas lauvas, jūras
jaunavas, mārciņu sviesta, divi duči
olu — pag'?! — es aiz pārskatīšanās
ieskatījos savas sievas saraksta . . ."
„Tas nekas!" teica karalis. „Tagad
man nevajaga nekā cita kā mēnesi."
„Par mēnesi nemaz nevar būt ru­na.
Tas atrodas 25.000 jūdžu attālu­mā
un ir lielāks nekā visa troņa
zāle. Pie tam, tas sastāv no kausēta
vara. Nē, mēnesi es nevaru apgādāt.
Visu ko, bet mēnesi nē."
Karalis kļuva nikns, izmeta lordu
.kambarkungs' ārā un aizsūtīja pēc
karaliskā galma burvja. MaģislvO
mākslu meistars bija bēdīgs vīriņš
gari izstieptu seju. Viņš nēsāja
augstu smailu cepuri un zelta pū­cēm
apšūtu uzsvārci. Viņš kļuva bāls
kā siers, kad karalis pavēstīja, ka
tnazajai meitai vajadzīgs mēness uh
karalis, tā sakot, tūliņ to gaida. .
,,Visos sava dienesta gados es es­mu
jums izbūris jau. lielus daudzu­mus,"
teica burvis, „un nejauši man
ir saraksts klāt par tiem. ' Es esmu
no cilvēkiem izspiedis asinis un no
asinīm naudu. ' Iļo pirkstiem es es­mu
izzīdis nodokļus, reformējis va­lūtu,
iztaisījis no nekā kaut ko un
no kaut kā neko,^duci .šujamo adatu
un zvaigžņu zīdu —; stop, tas ir ma­nas
sievas sarakļsts. — bet tas ne­kas
. . ."
„Sodien man nevajaga ne naudas,
ne asiņu," teica karalis. „Man va­jadzīgs
mēness. Princese vēlas mē­nesi.
Ja viņa dabū mēnesi, viņa acu-mdrklī
kļūst vesela." \ ' ^
„Mēnesi neviens nevar pagādāt,"
teica galma maģisko mākslu meis­tars.
. „Tas ir 150.000 jūdžu tālu, no
zaļā zāļu siera un divreiz lielāks par
pili." .
. Karalim uznāca jauna dusmu lēk­me,
un viņš burvi lika ieslodzīt mā­jas
arestā. Tad karalis pasauca gal-,
ma matemātiķi, . plikpaurainu, īsre­dzīgu
vīru ar melnu zīda. kapucīti
galvā un resnu zīmuli aiz auss.
„Saudzējat iinani ar. savu sarak­stu!"
karalis jau sākumā iebilda.
„Man pavisam vienkārši • vajadzīgs
. mēness." ' ' - C ' ^^
„Ārkārtīgi žēlīgi no jūsu majestā­tes.
Es tomēr, starp citu, gribētu at­ļauties
piebilst, ka man ir; izdevies
izrēķināt, cik kopš 1945. gada nopel­nījuši
spekulanti, cik miesnieki no­miruši
badā. cik teātru intendanti..."
. „Pavisam neinteresanti. Man ba­žīgs
mēness." . ^ :.
„Mēness atrodas no mums 300.000
jūdžu ,ir apaļš un plakans kā naudas
gabals,' gatavots no azbesta un lie­lāks
nekā pus karaļvalsts. Bez tam
tas pielipināts \ izplatījumam līdzīgi
plāksterim un" neviens to nevar at-lupināt."
•
Karalis trakoja un padzina mate­mātiķi
no savām acīm. . Tad viņš
zvanīja pēc galma nerra, kas lēk­dams
iesteidzās troņa zālē. .,Ko jūsu
majestāte pavēl?" . • ; : j
„Princese Leonora sadomā jusies
Dēc mēness." norūpējies teica kara­lis,
„bet neviens man negrib to pagā­dāt.
. Jo vairāk ļaudīm es prasu, jo
mēness kļūst lielāks un .arvien vai­rāk
attālinās; Tu manā labā nevari
darīt nekā cita kā spēlēt kokli. Bet,
lūdzu, kaut "ko melancholisku." ^
,.Cik liels pēc tavu mācīto vīru do-:
mām. ir mēness.. Un cik tālu tas ir no
mums?" Karalis sadrūmis nosauca
viņam skaitļus.
Galma nerrs domīei noliecās pār
savu instrumentu: „Tavi zinību vīri
if gudri ļaudis un viņiem īsteni va­jadzēja
zināt, kā tas ir. Bet par* to
vispār nav runas, galvenais ir tas, cik
liels un tāls mēness ir princesei." —
..Par to es nemaz neesmu padomā­jis,"
teica karalis, — „Es viņai pa­vaicāšu."
• Mazā princese priecājās, kad ie­raudzīja
?alma nerru. Bet viņas se­jiņa
bija bāla ka ma^fiōlija un bal-stiņa-
vāja kā diega, pavediens. .,Vai
tu man atnesi mēnesi?": viņa M
stēja. .;Vēl nē," teica nerrs. .,Bet es
vinu tūliņ atnesīšu. Gik lielam tam
iābūt?" —. „Mazliet mazākam, par
manu īkšķa naeu," sacīja princese
,.j0',kad • es savu īkšķa nagu turu.tam
pretim, es ar to taisni varu mēnesi
aizs'^^t.". — ,.Un cik t^s ir . tālu?"
nerrs turpināja iautāt. • ,.Netālu,'.'.
teica princese; ,,Taisni virs lielā ķo-ka
mana loga priekšā. Daudzreiz tas
pat aizķeras, koka zaros." — ,,Kad
mēness šonakt izlīdīs, es uzkāpšu
kokā un to tev atnesīšu," teica nerrs.
Tad likās, ka viņam vēl kas iešāvies
prātā. ,.No kā mēness īsteni ir gata-votls?"
— i,,No zelta, protams, mazais
vientiesi." .
Galma nerrs devās pie zeltkaļa un
lika pagatavot princesei mazu zelta
mēnesi. To viņš iekāra tievā ķēdītē,
lai princese varētu nēsāt ap kaklu.
Princese bija ļoti laimīga, un jau
nākamajā dienā viņa varēja celties
un dārz.ā rotaļāties.-.:
I Bet , karalis ; baiļojās no īstā mē­ness,
kas nakti atkal parādīsies pie
debess uri princesei rādīs, ka tas, ko
i^ina nēsā'' ķēdītē, nemaz nav īstais
mēness'. Tādēļ karalis teica . lordam
bambļaŗkungam: ,.Mums jāpasargā
princese, lai tā šonakt neredzētu mē­nesi.
Izdomā kaut ko."
,,Mēs varētu; viņai uzlikt melnas
acenes." '-v.;\::.: •
„Neprāts!;.. Viņa taču kluptu pār
visām ēm." dusmīgi teica ka­ralis
un bez žēlastības atlaida kam-bai^
kungū.
• ,,Es zinu, ko darīsim." teica at­sauktais
galma bui-vis.. „Mēs piekār-sim
Vjsu d!ārzu ar melnām samta se­gām
līdzīgi kā cirka teltī."
Karalis uzskaTija šo priekšlikumu
par tik muļķīgu, ka spēja pamāt t i ­kai
ai" rokām. Viņš lika ierasties ma­temātiķim.
,.Mēs varētu sakurt t ā -
•du ugunskuru, kas mēnesi padara
neredzamu." ' ; ;
Karalis klusēja. Tad viņš nosūtīja
pēc galma inerra, jo pie horizonta ja\i
parādījās mēness ragi. ..Spēlē man
kādu . sērīgu [ melodiju. Kad princese
ieraudzīs mēnesi, viņa tūdaļ atkal
kļūs slima." ^
Nerrs noskaņoja savu kokli. . „Ko
domā ta\l'i zinību vīri?" Viņi ne­ko
nevar izdomāt."
„Ja tavi gudreļi nevar mēnesi no^
slēpt, tad neko nevar darīt. Bet kas
mums mācīja, kā. mēnesi dabūt?
Princese! Tātad viņa ir gudrāka par
visienp gudreļiem. Paprasīsim viņai
paš'ai." Un pirms karalis varēja v i ­ņu
.aizturēt, nerrs bija ieslīdējis ma­zās
ptinceses guļamistabā.
I Princese jau. gulēja, bet lielām
acīm skaitījās pa logu uz maigi .mir­dzošo
• mēnesi. Savos pirkstos viņa
grozīja ļ mazo zelta nieciņu, ko nerrs
biia dāvinājis.
: • Nerrs skumji sacjīja: ,,Kā gan mē­ness
var būt pie debess, ja. tas taču
karājās tavā kakla saitītē."
Princese viņu uzskatīja un smējās
..Cik. tu esi muļķis! Ja man izkrīt
kāds zobs, tad taču tas tūliņ atkal
ieaug. Un ja dārznieks nogriež rozi,
tās Vietā' tūliņ rodas jauna.''
,.Par.to es nebiju padomājis."
„Gluži tāpat ir ar mēnesi, un ar
visām lietām pasaulē," princesītes
balss kļuva klusāka, un nerrs redzē­ja,
ka viņa bija iemigusi.'
DOMAS PAR PASA ULES
MORĀLISKO KRĪZI
augusi^ I
60 gadu vecumā miris ievērojamais
franču raksmieks 2oržs Bernanoss, kas
par savu darbu „Lauku māclīāja dienas
grāmata" 4936. g. ieguva Franču akadē-
. mijas godalgu. Sīs grāmatas saturs tagad
iemantots ari filmai. Pēdējais viņa darbs
ir „Francija pret robotiem", un no šī
darba, kas raksturo Bernanosa cīņu pret
pasaules dziļo, morālisko pagrimšanu,
dodam^ šeit tulkojumā dažus raksturīgus
izvilkumus.
Pasaule, kuru iekarojusi technika,
ir brīvībai zudusi. Tā izteicoties,
man jāpasmejas par domu,' ka es
vājākiem gariem varbūt daru pāri
- cilvēkiem, kas mēdz patiesībai
pretī mest tādus vārdus, kuri bīsta­mā
mērā zaudējuši savu dziļāko.sa­turu,
kā, piemēram, vārds demokrā­tija.
Ir nejēdzīgi runāt par dikta­tūrām
kā par briesmīgām, kas mier­mīlīgajā
demokrātiskajā pasaulē no­krituši
it kā no mēness.
Tā diena vairs varbūt nav tālu,
kad mums. liksies tikpat dabiski at­stāt
savu dzīvokļa .durvju atslēgu
durvīs, lai policiju varētu pie mums
ienākt gan pa dienu, gan pa nakti,
kā atvērt savu naudasmaku katra
kontroles ierēdņa priekšā. Un ja
valsts atzīs, lai saviem neskaitā­majiem
kontrolieriem ietaupītu lai­ku,
par praktiskāko mūs ārēji iezī­mēt,
tad kāpēc gan lai mēs kavētos
sev uz vaiga vai muguras atļaut ie­dedzināt
zīmi, kā to dara ar lopiem?
Kaitīgo iznīdēšana, kas totali­tārajām
iekārtām ir sirdslieta, tā
būtu ievērojami vieglāk veicama.
Modernais karš, totālais karš dar­bojas
par labu totalitārajai valstij,
dod tai savas cilvēku masas, rada
jaunu cilvēku sugu, ko šī kara
pārdzīvojumi darījuši gļēvu un bez
pretestības tieksmēm, kas atsakās
kaut ko „izprast" un kurai pilso­niskās
brīvības tikušas neomulīgas
jo no tām tā reiz par visām reizēm
.atradinājusies.
• . . * • .... •
Katrs tagad spēj no mākoņiem
ceturtdaļstundā iznīcināt tūkstošiem
bērnu, . pats baudīdams vislielāko
komfortu un sajuzdams riebumu t i ­kai
tad, kad viņam lidojumā rodas
Trumens uz vulkāna
Kad pi-ezidents • Trumens reiz ap-
Mekiēja Maksiku, viņam rādīja arī
tikko daitoties sākušo Parikufmī vul­kānu.
Pi'ezidents to apskatīja ar lielu
interesi. Mājas tēvs, Meksikas pre­zidents
Alemans, Trumenam vaicāja,
ko viņš par uguns nezvēru domājot.
„Tas tiešām ir īsts meksikāņu vul­kāns,"
Trumens atbildēja, „bet tas
tomēr ir nieks salīdzinot ar to, uz
kura es sēžu Vašingtonā.".
Kāds plaši pazīstams Amerikas
kurpju fabrikants savā fabrikā • ie­kārtojis
slavenu vīru nonēsāto kurp-
.ju muzeju, kurā atrodas Trumena,
Cerčila, Staļina,;Vaņdēnberga un ci­tu
ievērojamu politiķu un valstsvīru
veci apavi. Fabrikants pirms pāris
: mēnešiem pieklājīgā vēs­tulē
lūdza Robertu Suma­nu,
kas toreiz vēl bija Fran-cijas
ministru' prezidents,
lai : arī viņš muzejam pie­sūtītu
kādu pāri savu no­valkāto
kurpju. Kurpes
bieži vien pārsteidzoši pa-
• :v; \ reizi norādot uz īpašnie­ka
zināmām rakstura īpašībām, un
šāda iemesla dēļ muzejs arī esot ie­kārtots.
^ : V'^.^
.Šumans, būdams pieklājīgs vīrs,
lika savam kalpotājam iesaiņot pāri
vecu .kurpju un nosūt'ja tās uz Ame­riku.
Sainim toreizējais premjers
pievienoja vēstuli, kurā piebilda, ka
Francijas ministru prezidenta gada
alga esot tikai trūcīgi 3504 dolāri,, ka
taksometri Parīzē esot ļoti reti, un
šoferi par braucienu: prasot dārgas
cenas, tādēļ apavi ārkārtīgi ātri no­nēsā
joties. ;
Apavu fabrikants saprata diplomā­tisko
mājienu, un Šumanam nāka­majos
gados droši vien vairs. ne:būs
jāpērk jaunas kurpes. : ;; : "
,JEs labprāt vēlētos, lai tu nelasītu,
nuļaiis, jo es briesmīgi nevaru ciest
šo robu grāmatu skapi." ,
Austrumindijas iedzimtie brīžiem
ir ārkārtīgi pieklājīgi ļaudis. Kad
reiz viens. no viņiem medības pava­dīja
kādu tiesnesi, viņam pēc atgrie­šanās
jautāja, kāda laime bijusi
medniekam. Iedzimtais vienkārši at­bildēja:
.,.Tiesneša kungs šāva lielis­ki,
taču debesis putniem bija žēlī­gas,
un tie visi paguva izbēgt." —
Apmeklējot Angliju, Marks T\'ens
reiz viesojās kāda zinātnieka slave­nā
mājā. Vakara sarunas risinājās
arī par to, kas īsti - Šekspīrs vai Be­kons,
sacerējis nemirstīgos literatū­ras
meistardarbus. Marks Tvens
smīnēdams piebilda: ,.Pagaidiet. ka­mēr
es nonākšu debesīs, tad es §ek-
; spīram pajautāšu, ķas- sarakstijis. v i -
;ņa darbus." — ,.Es neticu, vai jūs
Šekspīru debesis atradīsit." atbildēja
kāds anglis. ,,Nu, tad pajautājiet jūs
viņam.". Tvens atcirta. .— Kādam
Parīzē' akreditētam arābu diplomā­tam
skaista francūziete vaicāja par
muhamedāņu vidu izplatīto poligā­miju.
Diplomāts diplomātiski glai­mīgi
/ atbildēja:,„Mādam, poligamija
pie ;mums ir atļauta,;• j0 mūsu zemē
pie vairākām sievietēm, jāmeklē tās
burvīgās: īpašības, ko šeit visas var
atrast pie vienas vienīgas skaistu­les
: . .!" • •-••-••^
• ••••• . • •. • . I • •. .
kāda tieša kļūme. Šāds kuno,
nav neko redzējis, nav
pieskāries: mašīna ir i^^^
VISU
pats
nekam |
Ja 1939. gada cilvēku salīdzinSm ^^i
ar 1914. un abus tos ar to %
priekšteci no 1789. gada, tad S ī ^ l
ka esam cietuši ievērojamu n S #
nalas substances ' zaudējumu t ^
mums šo modes izteicienu visnāV ru
lietot. 1789. gadā garīgi izcilie b i ^ S
savās vietās.^ tas ir tautas prieki ^1
pulkos. Pec 150 gadiem tie atrodal^^^i
pakaļgalā — vezumniekos. Vini to^-
tagad atzīst par pilnīgi pareizu un'ž
atstāj visu risku tautai.
Tas nesaprot no modernās civili '
zācijas itin neko, kas pasā sākumlil-ļJa
neaptver, ka ta ir universāla sazve«''^l W
restība pret k^tra veida cilvika i
iekšējo dvēseles dzīvie \ ^'lfl|ļļl5
Mašīnu civilizācija ir techniķu ci*t^
vīlizācija, un tedmikas pārvaldītāji'^^
dzīvē vadītāja amatā var būt tas kar^ a i ^ " ^
viens iedomīgs vientiesis, 'nemeta?fyaSdas.sal^^^
nebeigdams but vientiesis. V^mimiM'l'^^^^Tmt-skaita
tirannija ir viltīga '^^'^m'fS^^ •^fikiru sadarbība, jau-šanos.
Skaits veido sabiedrību,'kajV^^fl ana, kā ^
ir.tā atspulgs, sabiedrību no b k j ^ ^ iJ»*^'! „3§mas. Reuters
^"J^™^.!1 !yL!^L"«\ Ji^"^da^a^!tia,ka apspriedē par;
ir viena otrai lidzigas^:!! fi^'f Sjlikinus ASV
atšķiras tikai • ar saviem pirkitii-s'^ Li'ai rīcībai ar-
'**'"*aiaSbas gadījumā-
Ses %as sākās,]au
Si labi informe-
*8S?fS=.:,ka 'Fores--
nospiedumiem.
Akla paklausība-un'neatbildiguitis'^?iko«ferSeM"eks,ia^ s sākās jau
ir divi maģiskie vārdi, kas rit at-i^'^l
vērs mašīnu laikmeta paradizefi^'jlj
vārtus.
Vārds „revolūcija" mums
tukšs vārds. Mēs zinām, ka ^l^mW^ ' ofeiā?to-lūcija
nozīmē lūzumu, kaut ko
solūtu. Nav tādēļ 'mērenu revolui^^""
ciju, tāpat nav vadāmu revoliiciju^^f*
piemēram, kā.runājam par vadāmi?
saimniecību. Revolūcija, ko m^.r>:
šeit pieteicam, graus pašreizējpf'^t.1
sistēmu visā tās visumā — vai arf'^V
tās it nemaz nebūs. Y '
nar savām lepriel^se
\^^.;-ioiol par S^A
'unai , . . . . . . .
-;myn aizsardzības mmistru
vai arisiprob-
• « ā apspriede Nupor-
•ita. Abu valstu lidzsi-
X^ apspriesta kaŗ.a
" rūpniecības saskaņo-un
munīcijas•
i>! I.JU Pēc amerikāņu
m^mm^ bridma-jauna
Mākslīgo valodu esot tuvu simtam,
bet tikai pāris no tām . iekarojušas
pasaulē kaut cik atzītu stāvokli, bet
liar Vi sām vairāk esperanto. Kā cilvē­ki
pūlējušies un kādas trakas idejas
mēģinājuši realizēt, lai atrastu valo­du,
ko, bez sevišķiem grūtumiem ie-rriācoties,'
varētu runāt visu rasu un
kontinentu^ ļaudis. . Panākumi viņu
pūlēm bijuši gauži mazi, taču arī tas
tagad neatbaida dažu izgudrotāju.
Valodas skolotājs Kanādā Ivans Pe-telka,
pēc tautības ukrainis, kas pats
brīvi runā astoņas valodas, arī ne­sen
iedomājās radīt jaunu valodu, jo
Viņam bija apnicis vienmēr no jauna
ieceļotājiem mācīt angliski. Viņš i z ­gudroja
numuru valodu: uzrakstīja
kodu, pēc kura var saprasties ķīnietis
aŗ eskimosu, turks ar indi āni vai
katru citu, kas vien pazīst skaitļus.
Nr. 1 nozīmē ,.es", Nr. 2. — „tu" utt.
..Vīrs" apzīmēts ar nr.' 330, tas pats
vārds daudzskaitlī — nr. 330X. Vār-dam
.„mīle.stība" ir skaitlis 3333, „de-mokratija"
— 8730. ' P r ā t ā jucis"
saucas — 672. Kas zina, vai arī jau­nais
izgudrot āj s nav — 672!
Itonās zēni bez
Tto'nā, vienā no vecākajām un diž­ciltīgākajām
Anglijas kolledžām, at­celta
kopš. iestādes dibināšanas pa­stāvējusī
V tradīcija: audzēkņiem
vairs obligāti nav jānēsā ; cilindri.
1130 Itonas zēni" jau ilgāku laiku bija
revolucionāri noskaņoti piet savu ce­remoniālo
galvas segu un izteicās par
to visai ironiski. Tā kolledžas laik­raksts
,.Eton Coliege chronicle'V kād­reiz
'rakstīja: . , . . : Cilindrs dikti no­der
ne tikai ka ornarņentāla galvas
sega, tfet to var .arī lieliski izlietot
kā kājbumbu. Tā izmantošana par
somu olām. tintei, zemenēm vai le-duskrēmam
ir labi zināma un izmē­ģināta
lai gan vasaras laikā.cilindri
ilgi I nēsāt •ieduskrēmu:'ir visai ris­kanti.
ZVĒRI CIEŠOT NO BEZMIEGA
tāpat ka cilvēki, apgalvo kāds ame­rikāņu
speciālists. Govis nevarot
\P labi gulēt, ja dienā
i^anāmpulkā notikū-r
• ^as'ķildās'.vai gani
7 bijuši nelaipni. Z i r -
Ļ gi bieži tā ņemot
pie sirds šķiršanos
no saviem pierās-tajiem
staļļa bied­riem,
ka nedēļām
nevarot nolikties gulēt. īsti neiro­tiķi
starp mājas dzīvniekiem esot
aitas, bet to pretstats cūkas, ku­rām
esot ļoti dziļš miegs.
•LIELUS GRĒKU PLŪDUS 1960.
vai 1961. g. pareģoja soms Are Vel-dejcvs.
Plūdi ilgšot 700 dienas, un
tādēļ Veldejevs kādā sludinājumā
laikrakstā uzaidnāja savus tautiešus
savākt 2 miijardi kronu lielas flotes
būvei.
PIECSTĀVU NAMU, kas atradās
taisni ceļā un traucēja kāda Ņujor­kas
lidlauka paplašināšanu, uzlika
uz riteņiem un transportēja pa ielu
kā mēbeļu vāģi. Brauciens līdz nā­kamajai
nama „dzīves vietai" ilga
pusotras dienas un tā laikā 35 iemīt­nieku
ģimenes neizvācās, bet palika
savos dzīvokļos; namam nepār­traukti
darbojās arī gāzes, strāvas
un ūdens piegāde.
IEVAINOJUMUS
NO AUTO guva 42.
g.. vecā: Pont jakas
pilsētas, ASV, iedzī­votāja
Stotlmejre,
guļot savā gultā na­ma
2. stāvā. Vāģis,
kura vadītājs nebija
spējis to vairs valdīt, „uzrāpās" pa
nama sienu uz augšu, izrāva dāmu.
no gultas un ievainoja viņu galvā.
ZILONIS pirms dažām dienām
bija izbēdzis no Turinas zooloģiskā
dārza un pilsētā apstādināja visu
satiksmi. Pašā • dzīvākajā tirdzniecī­bas
laikā sešgadīgais milzis lauza
sev, ceļu pa galvenajām ielām un
iepriecināja sevi apgāžot riteņbrau­cējus
un kā spalviņas paceļot gaisā
motorratus. Beidzot kādam dūšī­gam
vīram izdevās , ar garu kārti
Jumba noturēt uz vietas tik ilgi,
kamēr Ieradās viņa kopēji un rņilzi
ņēma savā_zinā. •
Ar 20 VĀCU MARKĀM Freibur-gas
šefenu. tiesa .jau otro reizi sodīja
kādu liecinieku, jo viņš tiesā lieci­nāt
bija ieradies īsās biksēs.
OBERURSELAS POLICIJA vaiga
sviedros medīja kādu vecu recidi-vistu.
Notika apšaudīšanās, no­ziedznieku
ievainoja, bet tomēr caur
kādu labības lauku viņš paguva
aizbēgt. . Meklēšana palika bez sek­mēm
un policija jau gatavojās do­ties
mājās; kad vienu tās vāģi uz
lauku ceļa aizturēja kāds pieklājīgs
vairākus kilometrus.^ Viņi bija v^ļļ^
vīrs un lūdza viņu paņemt H d z l j j j augstākiĢin amerikāņu
„Labprāt," teica policisti, saspiedai;;!^;!^,;^^ vadifājiem paskaidro-ciešāk
un pavizināja svešinieka 141
duši meklēto noziedznieku.
1(8. Padomju Savie-i
«'ku no/Sibīrijas izdarīt
1 rfretus un straujus aviaci-
^ l ; i ' . : E d e n u s p r e t Kanādu un
mm ii Forestals otrdien slepenā
» ft jauta
uportas apspriedēs esot
venaķart par ASV aiz-umiem.
lifs apspriedes par valsts
jailtājumiem notiku-ārkārtēja
Anglijas minis-
Kavas sarunas iz-
:ļ vai nevajadzētu jau ta-iiTia;
ināt,yai pārtraukt de-
BBC, M. DM
PAR SAVU GALVENO MANTI^Jg?
NIECI nesen -mirušais •ameriksuņa'^^l
gleznotājs Mekklilends Baslijs \QQQ\J1^^
savu agrāko modeli, skaisto Madiļa.jlāiišela sē^ē pirmdien, pie-
ForsterL- Modelis-mantoja 1500%«jsta^^^ virspavēl-dolarus,
lauku māju pie jūras, otnl^l^a^ Ļ'štāi3u priekšniekiem,
māju kalnos un lielisko g^^^^ot^i^Mjim korespon-Ņujorkas
dzīvokli ar visu '^^^^^^jĶhm ^&vt\māis, ko
AR SPĪDOŠIEM BURTIEM bij|f
iespiests kāds spāņu laikraksts-„LU|£|
minaria" laikam tādēļ, lai to varet^S
lasīt arī tumsā. Līdzīgs retums
kāds franču laikraksts, kas iespied
ar fosforizētiem zaļiem burtiem 1^^^^^
melna papīra. Pēdējais bija skatai^fp"
arī nesen notikušajā preses izstādi-^f
Minchenē.
PACEĻOT TAKTS ZIZLI simf<^i|
nijas uvertīras sākuma akordieršp
kāds simfoniskā orķestra dirigea®;^.
Springfīldā, ASV, tik spēcīgi izmež-^;;^!
ģīja mugurkaulu, ka tā izdziedeša*;f'-
nai viņam sešas nedēļas bija JāP*;Jj
vada slimnīcā. ^ ^ .'JjJ
SAVU BĒRNU. DZIMŠANAS
TUS UN VIETAS nevarēja atcerĶ,„%-
ties kāds ungāru bēgļu pāris, k^.Ļ
dzīvo Guncehhauzenas apkārtn^^^^
ciemā, kad viņiem ļtos vajadzēja u^.;r|
dot vietējā pašvaldībā. \ ^ ^
11 STUNDAS DIENĀ RAlDlS,A*,ļt
NU PILNĪGI PĀRTRAUC ka%ļ|
raidstacija Luisvillā, ASV. ļ Kafei^
matraču fabrikants, kas ieintdres^^|
lai ļaudis mazāk traucētu raāio^v^Jfļ
u rezims n
delegāts pasaules b
ISaPS PROF. DR. T. G R l
PIRMAJSKONPEREN
režīms
f ^droja ASV rep
.m\fslak padomnieks
«¥» .ministru DjuUa
Mbiteriāņu baz
snis un viņi vairāk lietotu fabrikan|;;a%-u^^^ Pastāvi-ražojumus,
maksā par ^usajatJ^^^J,, archibīskaps
stundām tik daudz, cik raidstaci^.nJij^J^gs, atldāja svēt-neieņem
par parastajiem ahonem^iMu.. net)ār+ra„i,«
maksājumiem. Raidstacijai ni^^^f
dzētu vēl tikai pāris šādus ..aboneņfŗ^l^jf^ Konferen-tus"
un tā varētu eksistēt ari PlF.fAifcJ^kur ieradās arī
V ;
'^5«eaalās42 zemju
pareizticīgo baz-nīgi
klusējot.
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVARDUm;::^;^-';ļ»inaja ofici§K
f #^ S^'^"'^as. Pare-
>i'-^^ * i i ' J ^ reizi n •
Līmeniski: 1. Samaļ. 6. Jūs. 1^1'ii^ centrālw^^
Ūkas. 10. Indusi. 12. 4:as. 13. Gūt. A^^^af^esisaiZ^^teja &
MĪKLAS ATRISINĀJUMS
9r savu
es
OK. 26. RTO. 28. Āzēt. 29. Mi-^.
Airēt. 32. Rūk. 33. LNP. 34. Si.
Tīne. 38. īsas. 39. Kreses. O.WT.
niski: I. Sūkāt. 2. Ak! 3. Mātīte M > e s g^j, č^^^, ka
Asas. 5. Angažēt. 6. Jūt. 7. US. 8. ^^^^liT"^ P^reizti-rot.
U . Dunēt. 15.^ Tips. 17. Posts. u^avas L T^^^ repre^
Askēts. 21. Liriķis.. 23. Roze. %f0^^±^ Patna.ni..
Oāze. 31. INS. 35. Ik. 37. Nē.
Atis. "16. San. 17. Po.i 18.'Tit. 20. % m t -
lot. 22. Persietis. 24. Os (osmmm). ^liģ^f^
"garīgu Mar-kārtī-
SKAITĻU MIKLAS ATRISINAJUIVM^
1.Vermuts. 2. Spīdzināt. 3. ArģUift
dinid.
r
e
k
P
ti
n