1947-09-19-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i l ,. _,, WM?7m^^. »rr7Ö,(77) 1947. g. W. 6e)?t6mbH A; putob ySrdvf vai isgicil|ifm pa-fakstlta^ os rakstos Issteiktiia. domas imv ka/ zi^ä ar] ridakdjists domas. V S- ^1 I ä l i i mmi m m 1 m m ms -11,:. Kay^ novijinäta w ixpo^i-ta Eiiopaa gabnnleplba pärdgivo smagu krizl. Nav tom§r paretzi, Ja visii vainu piedeve tikai kara se- .käm vien unkrlzes celo^i4s mekli vienigi Srgjos apstäkjos. Dala gra-tibu celoi;iu meklejama. ,^*ri paSu mäji^: Ka gan citSdi to var npsaukt» ja ne par organizäcijas trukumu, ka tikai tagad, trtf ajä miera gada, iero-sinäta doma par cielBku lii^dairbibUi |ai kopdarbi^es c#)i panSkitu/vajar dzibu m mvrm isdidzina^uiiim. Ja lo kopdarl^ibas domu Siropa^ saim-^ liiecibaa aijaunolanai izdb^ie^ istenot un no)9tiprihät, tad palidslba no arie-i^ ea doi paviaam citu, dau^ii^ Uelgku /efektu. Patläban palidisib^,, ko Ei-: topa sa^qm nö ASV un cltäm aizju-raa Äemim, Ifdzinas pateriija ta^edi-tam, kas jaunas vSrtlbas neracia. Ar valstu iatxnnieclba$ sa5kai;icä^u un Jaunuzbövi Birc^a» merpgfl Ir JS-IjanStc tids (rt&voklls, lai paJIdziba, ko paredz Mjirlala plSns, iedarbotos Udztgl raätoSanäs kirediiam, ka« Vecq pasauli pagläbs no sabrviikujna. Saininieclskd grCtlbu p$rv,ar5äa-liai Firppä vlflllelSkö äktlyitätl Iz-rlda MiV* K i pasauli vartoai liel-valstlj,' Amerikal, bez Saubini, rOp p6Hti5kä' djfoSlba, mlers „ w ^ xirtlba tiklab Siropi, kS ari pSr^jä' paaauli. No kaf a Un zinSmu reiSImu ietekmefi Eiropa .Ir novijlnäta un sajbxijniieciski näbaga, palldzit nabagajami ir ,mo-raliskiuu augfiti JfcQicami. S^fnnie-ciskäjauka tomir äo' morSH reti kad l^gfo un palldzibal vat par^pa-lidzfbu' iiiosauktal akcijai vietimer ir ^i^äs.v^ netieäs sakara ar JiiSkotnes vertSjuriiu no labumu ii^gtiSarias vi^dökja. ^ ' Amerikai^; Jr augsts toves stan- ' dartSi' no kafa neizpostitä saimnie^ clba un kai'a^^.laikä sakapinäts,r^£o- Sanas aparats ar. milzigäm produkci*- jas apeJSm. Paviröi raugoUeis, vare- :tu liktias, ka Amenkal ir vMs un ^ tai novajagfi nekl. Un tomär tä nav.. ;Ari Amerikal ir savas vajadipibas un pati lY^^igaka no tam, neapäiwbaml, if vaja42iba, paturet aavu irt§vokll un Ipmu pa$auie? eaimniecH»8, Ifav parredzamas tSa' aekas^ ka^' varetu iestSties Jaunas pasaul<9S saltoiaci- \bä iin socialS laukäi ja ASV iraJo- ' Sähas. maäineriju vajödjsstu ^^nobrem- ,z§t'*^ k&du trauc^jujmu ije} tirgu^ un noieta pusS* ^ Ani^rikal ir vajadziga clroäa un ^saiiianieclakl $tipya Siropa ar augatto pirkSanas spijim, Kiropai ir JSatplaukat un. Jirada di-oSi jip-atPkli tautu dzivei ilgstoäl mierfi un sadarbiba. Tas, kö aaucam par pa-i3ii; aun5veigas nometne 11 sept. sälicaisies baltieSu strädnieku re|(is-treito darbiem Austrälijä, Austri-lie^ ii mekle laukstradniekus un strildnieki|s^ rOpniecIbS — kräsotä-jus, bavsträdniekus, galdniekus uc, bet; tikai 18-40 g. v. vieniniekus un tädus, ka« nav>ijuäi vicu armiji. Datba ligums jäslSdz uz 1 gadu, p5c karn ie^ieja meklet darbu Austrälijä pgic brlva^ izveles. Izpe}i;ia^ pielldzilnlte • austrälieSu strädnie-kiemj Paskaidrots, ka näkamajä trainisi)orta pie^emSot ari bij. kara-vin^ un Jiimenea cilvlkus ar ber-niem, lai" iesaistitu lauksaimnieci-bas darb&. B^e^strSsana darbiem AustrSlijä tuväkäs aienäs paredzeta ari Li-beka. lis^pSJanis, ka pirmaia transports ar. baltieSu »tridniekiem uz Austrl-llju do3iefli Jau oktobra vidA. Pagai-dto'| rieteikfianäs nav liela. Braun- Sveigä piimajä dlenl refeistrSjiiilieB tikell 8 liftuvieäl. LIdzi?emam5 ba-glXt paredzSta ap 200 kg. Cela Izde-vunoius segp IBO. veiciesiem ieteic palidzet Pl^aSi Izplatltais Sveices laikraksts „Di€^ WeUwoche" par DP problemu ratafta: „Mgs.to dzirdam arvlen no jaurfa: vgl simtiem takstoSu cilvgku atrodas b&glu gaitäs, tQkstoSi nor metnis gaida, ko liktenis par vi^iem lemi Un tas vi$s dlvus gadus p5c kaya beigäm! No mösu — .äveicie-äu — bSgJu notnetnem gandrlz vlsi aizc<»}ojufii tSl&k, tikai dazi takstoäi — vecl, slimi un nevärigi, ^tradls mllsu zomj pastävigu patvSrumu vletii, kas vi^iem ir droga." Lalkralsi;^ gan nemin nekädu$ pianiis par Jaunu DP uz^emäanu Svelfcg, bet. le^elc fivelcieSlem pall- ;dz6t, „lal äle vajätie cilvSkl bez ,dzlmt«nes bQldzot rastu mieru." Alz- ;rädot, ka tas Jäu tä ir dlezgan maz, ko SvelcieSl var darlt un, ka tam nav nekädU oretargumentu, lalk-raksts aiciriadot uri dävlnät lespg-jamo Pärbaudlmo per^u^ari^cstus sa-väkfi IBO novada darba birojs, le-ap §jamsr4ca komisijas apbrauk&s ho-metnes, bet daSiem speciälistiem uz pärbaudi laikaan tomir bOs Jäiero-das' airoddarbnicäs citäs nometnes,^ Donaajams, ka pärbaudes bUs tikai tiein, kas vSlaf iegut arodaplieclbss, bet pär§jie IRO sarakstos kä arod-prateji nefigurgs. Visiem, kas sek*- migi izturis IRO pärabudi, izsniega apliecibas par aroda praSanu. Kam jau tagad ir diplomi un arodaplie-clbas, jäparöpöjas par to pSrtylko- §anu sveSvalodäs, cerot,. ka täläkajä emigräcij & So6 dokumentus attieclgi novertes. No PC IRO Ludvigsburgas rajo-na ZIJ^O, ka tur pSd§jäs dienäs gtrld-niekuÄ pieprasljusi Tunisa un Ma-roka. Vajadzigi vlrieSi 18—45 g. veci, kas^ ap];iemas strädät og}u un dzelzs rddas raktuvgs. Pieprasa ari tvaika katlu kalejus, udensvadu re-montstridniekus, centrälSs > apkures kurinslt&jus/ namdairus un muniie-kus. Atseviäkas Tunisas un Maro-kas finhas pieprajsa kalnu inJenie-fus, buyihJcnieruSf archltektus un bdvtedinikus, 5iem specifilistlem jSiesnledz dzlves un Udrfinejäs darba gaitasapraksts tm tad ättleclgäs firmas, ar tiem^ kufus täs atzls par plemSrotäm, sl5g$ atseyiäkus Hgu-mus. Sie specl8lJ5ti varSäot «lacejot kopä ar ^enSm. Kanadaa pirstävjl sikuäi re|[is-tr §t ameriki]:iu jöslg mijkalpotä-jas. Tapat kä pie me£u cirt§ju llg Sanas, kanldieSi ir )oti ia^iUgi. Ka-nldas namu n^gtes v§loties slaidas un ne vj^iai korpiilentas mijkalpota-jas. " - H. Äl SSATS VIBCBUBOAS RIBIHrMU NOMBINES DZlVE Nav pateiclgs stäyc&Us dslvot liela un ieverojama ^»liiQi^a tuvumir ja par lielo ruhi, tad maso reti atceras. Tä var teikt ar! par "^rcburgas Rie-tumu nometnl, kaä palikusi sava lie-la kaimiii^a — Centrälas nometnea sasniegumu eiiä. Nometnes vicjna no otras atrodas, kä saka^ tikai laba ak-mens sviediena attglumä. Ta(u labus auglus nes m tikai tie koki, kas zied kriäj^em zledlem. Tä Rakstnieku dienas Libekä LatvieSu preses biedrlbas ang^u Joslas kopas jauxia valde nolSmusi organizet sarikojumus lieläkdJSs nometnea, kur tautiajus ie^azbtinäs ar rakstnieku jaunikajiem sacereju-miem. Vispirms Libekä 4. un 5. ok-tobr! notikfl rakstnieku dienas.' 5. okt. viesi vares noskatlties Libe-kas latvieäu teätra pirmizrädi—Mär- Ht^dL Ziverta lugu tiUviks grib dzl* vot. 18. un 19. okt. LlbekE notlks latvielu un UetuvieSu preses kcmte-rence, ko organiza pfeses bled^ai kopa un LatvieSu - lletuvleSu viisnl-ba. Pirmä dienB paredzits kon-> certs, piedaloties abu tautu mBksU-niekiem, oträ dienä. — referSti |ua darba sede. No lietuvieSu puses jau pieteikts prpf. Puzlnas reteräts par latvieSu un lietuvieSu kopBjo ar-diaiolp^| u un pyof. Balina par dai-näm un lietuvieSu tautas dzlesmBmi Emlliil Skulenieks referSs par abu tautu literBtOras sakariam. Preses biedrlbas lestBBanBs anka-tas pieprasBmaa-valdel LIbekB, Marli ielB 90. Turpat IQdz aOtlt ari pa eksempläram no vlsIem latviaSu preses izdevumiem. UPB kopa noll-musi apzinät un uäop^ ari miniSo biedni kapu vietas. IRO daud«ajos uzdevumos ir ari bSgJu un DP atodzinäSanu pirbaudo. /Arodhtlekusr kam nav apeci^lu apUe-clbu/ visä amerlkä^u joslä' pärbau-dls Ipagäs komisljäs. Pie iRO nova-diem' darbosieis vlrskomisijas. un Ansbpidias ^ovadä' tSda jau izrau-dzlta.! TleSas pärbaudes izdaris pa§u DP s|;)eciaiisitu komlsijas. , . P^ci IRp notelkumiem arodu gru- Udzlbu^ Eiropöii, reizö ir nociiroStaS-^ pgjunj)^ ir ääds;' birojl un tirdzniecl- Jums ivl PaSw Amerto iabkläjl- ba, k^lnrupnl«clba un4:Jmiskfi rQp-bai nBkotoi. Tagadejä/ labkläjlba^ nleciba, , lauksaimnlecn a, meäsaim-vieta krize Amerikli . ieradfele? ar., lileclba, ve$ellbas koplana, veteri-pimo kugi, kas no Eijropas. atgrie-, närlletas, tr?msports un ^apgäde, zii^u zlsies atpaka|. ay nepardatä3fn pre^ ^ pärra|d!Sana, metallrapnieciba, tek- C?m. , \ stilrQf^nlecIba, pröfesljas un > mgk-iledzilinotieg to^valrtu sai^iiniecl-, slas, daäSdi amati. Pärbaudämäs bas aloniktQra, kas WarUes kotrferen- Per^^^^^ j§virta darba praktlskä cS iztelkufiäi gatavibu öadarbotles, P^^sm^ ^^i mutvärdu vai rakstveida redzam^ ka pie zlnämlem apstäkjiem atblldi^s. AtiRlstamas darba vietu ap-ir iespBJams vlsmaz daJSJl izlldzinät Uecibas par velkumu kvalifikäciju, un fi^gt'. vajadzibas no atUecIgo bet nevar apmierlnlties ar lleeinieku valstu produkcljas paSä Elropä, i?telcienlem. IpaSos gadljumos virs- Katra yalsts kopigai Eiropaji tautu salmniecibal kaiit ko var dot no sa-viem ^ra2ojumiem, pretim &aa;iemot par tö sev väjadägäs preces, izej- /vielas uä raioSanas Hdzek^us jaunai produkdjai. • Parizes könfeyence sakopotie dati räda,, ka Elropai Sodlen visvairak trpk^ pärtlkas un ogju. Sakara ar väjam raJas Izredzem, pBrtlkas krize nakoSäzienia yar kiat v§l gniagaka un plaSäka nekB lldz Sini un visä ,Eiropas kohtlnenta sagaldämas }oti ' Uelas grOitlba^. TBpat par ylenu no visnoplethalkäm «^Imnjeclbas jiroblS-mBm uzskatäms vispärSJaisi ogju trQkums, kura d^ cieS, saimnieciskä dzlve it visäi? nozarfis: No Eiropas 16 valstim — Parizes konferences Komislja yar tUgt väcu iestades, lai tas Izdara pBrbaudljumus. Rudem väcamäs drögai Pec Bayerlsdier Landesverband j HM 1.80 par kg. Mlzotle kalmju fUr Heijplanzenbesehaffung (BfH), rzemes stumbrl sagatavojaml Itdzlgl, Abt. §an«nler, Weilheimä noradlju- bet pBc sagrieSanas. gabalos rtplgl miem ruden! le^jBcamas ssemfik no<- Jfimlzo, Cena RM S.60 par kg. Mal* rBditBs drogas. ^(BaldriBnu saknes roSu paaugli (Rosa canina uc), IB» (Valeriana of f icinalis) vBiämas no vBtl ar visäm slkl^m maksi RM 3.—- divgadlgiem augiem. PBc IzrakSanas par kg. Par atsBklcftiem paaugUem saknes itrl skalo auksti ttdenl. Lai maksB RM 6.— par kg, Paegju ogas täs aträk iCltu, resnos zemes stum- (Jiinlperus commimis) UvBtas mak brus jä^aSkel. Atkarlbä no sagatavo- sfi RM 6.50 kg. Retenäju zemei Sanas velda, cena par SävetBm sak- stumbrus (Potentilla sllvestafls), pIc nim no RM 1.60<-*2.60 J)ar\kg. Bel- IzrakSanas rQpIgi ^alo, nogrleS stub-ladonnas saknes (Atrpp^ Belladonna) lus un slkBs saknltes* I^ai. itrBk leväc no savvalä vai kultdräs atro- iatu, atlauts pBrSkelt uz pusBm un damlem augiem- ResnBs sullgfis sak- uzvBrt' uz diegiem. C^a RM 8.-^ nes fikälo, sagrieS gabalos uh Btri par kg. SirmdkSlu ogaa (Sorbu^ iäye — yislabBk mBksllgä siltumB. Aucuparia) bez Bemuru katiei^a iB Cena RM 8.50 par kg. Belladonnas vBtas maksa RM 1.80 par kg. Vilk-lapas gan väcamas vasara, bet, tä kB äbelu p^auglus (CSrakegus oxyä»- pBc täm loti llels pieprasljums, pie- cantha) ieteicams iävBt mäksllgä sil-lauj ari vBl nenodzeltBjuSäs zaiäs tuma. Cena HM 2.-- par kg. lapas ieväkt rudenl. Lapas SävBJa- Izmantojlet Sigada,baiBto amilSu mas Btri, vtelabäk mäksllgä siltumB. SrkSku ogu ra2u, jo tBs ir viens no Cena RM 5.r- par kg. Blakte!;iu vBrtlgBkajlem. vltamlna avotlemr Tu-saknes (Ononis spinosa) aug pat lldz I vBki drogu ievBkSanas un piegades 1 m dzijl zemB. Pee izrakSanas no-1 noteikumi atrpdami Latyljai 58. nu-grieX prKvos dzelonainos stublus un | murä. B. J. skalo, ResnBkäs saknes, lai äträki ^tu, gareniiki pärSke}. Cena RM 2.50 par kg. CQkptenenu saknes (Tarayacum officinale), vBrtlgakI® ir no divgadlgiem augiem. PBc skalo- Sanas, lakatu un siko sakn-u nogrle- Sanassaknes iBvB. Cena 130 par, ^, ^ , . ^.y ^, ^t^m^ kg. Kalmju zemes stumbrus (Aco- S" rus calamus) pec izvilk5anas no Y^^t^^ ^ / l ^ S i MgU pazi^^^^^^ udens noskalo, ^griei stubju dalas,bailna3 fW5^^^^ centrälai sikäs saknltes un vecos sapuvuÄOS pf^otBkai: (16) HanauM zemes stumbrus. Noskalotäs saknes f ^asse. Adrese^-nepiecieSamas ves-sagriez apmeram 20 cm gapos gaba^ h ^ g ^ ^ c ^ ^ ^^ los un älävB mäksllgä ailtupä. t:ena | Jg^js^^^^^^^ tBm, kas yecäkas par 60 g. IRO vaali Rietumu nometne, kur ir tikai 5CK) tautieSu, savas pastivBäanas di« vos gados var parädit daiu krietnu veikumu, Rietumnieki nometnB uz* cSluSi divas mupa mäjas. Viena cel* ta Bijuäfi UNRRAs direktora vaja« dzibäm, pateicibä par yiija palidzibu un sapratBja nostäju pret latyieSleoL Materiali. iegOti pamestajäs drupas un tikai da)a i8i;iemta jaunaT Pie biivea strBdBjuSi laudis, kaml agräk ar äädiem dart)iem nav bijusl dari- - Sana. Otru eku päi^ uzijiemigas menes cSlv^as paSas sava kakti^a ie« klirtoSaniäi; ROpBjoties par^bBmien^ nupat iztottvita jatma baraka skolal .Rietumnieki yisus lidzekjus saval' jaunajai äcolai paSi sazitdojuli. Rietumu ndmetnl ir 4 kL tautako»^ la vecäkiie bemi jet uz Centrälo nometni, bBrifiu därzs, kBdi 6 vai 7 kursi, staxp tiem elektrotedmikas, SuSanaSr veselibas kopSanas un grä« m^atvedlbas, un da£Bdas darbnleas vietBJäm vajadzlbäm, MedianiskajB , darbnicä gatavo ar! glltas un samerB ^ IBtas Badiia f igilras. Ar savu kori, kuru vada 2 diri> toitl, riet^mmieki yar bQt Isti l&pid. TajB pledaläs deamltB dala nomatnes iemitnieku. Ari teitri rittumnliM spBlfi pafil I^rädltas jau 4 lugai, — Nometnea dzlvi kopi dibinälanaa va« da A. DueBns, aBkumfi budams ko^ mlteja3 priekSsedis, bat tagad ko-^ mandanta. Komitejas paSreizBjais prlekäsBdis ir prof. J. Asars. DaSu krietnu padomu (tzlvea gudribu nometnea la\idia uzklaiiga ari no ilr» m|L änBtnieka prof. H. Budu^a. Arv. Bleranti Tatitifäem AÄglija l ,,LatvUas" abonem^ts AngUjB tuifpmBk kBrtojama pie miisu plby stfivji: ftjr.v A. Veinbergs. N. S. H. ,C. Wymersley Roid Hostel, HulVYork. Turpatya-rlet pasQtinBt an grämataa un ei» tu» izdeviamus, par kuriem zii^iojBm mösu lölkTakrtB. „LatviJas" mBneSa abonementfi, pasfltlnot kpUektlvl yalrBk par 8 eksemplBrlem, maksB^ 3/8 sh par ekaempiara^ IndlyjduB? Uem abonentlem '8/— ^ . AtseviSlji pBrkot 4 d., bet, iistitot atseviSkv© ekaeihplBrus Pft ^ pastu no pärstävl» ba» AnglijI,. 5. d. par eksemplBru; Abbnentua, kas savB laikB pasö-ttaäjuäl laikrakstu .VäclJB, IQdzam. savlalclgl atjaunot abonementu pte pBrstavJa AnglijB. ome^ijiu Z 1 V 0 Pirms kara Mglija raäoja valrBk kä 230 milj. io ogliu ,gadfi un pasaulB ieijiemli otro viet^ aiz ASV. Tagad Angjijas os}u produkdja neparsniedz Wi no piryns kapa' apmSriem, bet brltu oglu eksports, kas 1938. g. bija 88 milj. to, «arucis 8 kärtlgl. Fraiicijai visvairak trukst pärtl»* kas, öiglu un. maSinu, bet Sis vaja-di?: iba8 apmiierinot pärejBs' valstis varetu sBj^iemt franöu tekstilpreces, klmiklUjas, vinua un citus razoju-muÄ. Bellfija \m I^^^ tekstiltjas, d3!'.elzs m terauda preces, d a l Ä c i m ^ na^^^^^^^ ylläs.sa3>emtogles, kvieSus un ]uSas,ka,tamnebfltu.vajadzlgaat>g. vllnu. Auglus, tabaku un an citas ies. VlsBm pärBjäm' valstim saim- Pf ^ aola l^ircija un Gnekua, ku^ riieclbas bllances pasIvB oglu trö^ ^^^.^f^ ^^^^ ''^J:^: kums 9ta^ paSB p i t ä j ä vletB. ^mm. Znedri^ai im NorvB^ljai ^ :Eirapai trOkst oglu, kaut art rak. Ä T a Ä ^ ^ c Ä tuves to pietiks vismaz l^O^J^^^^^^^ Ogles pieprasa ne tikai ^ agräri^alstis, bet ari tädas zemes, kur^ paääm ir krBJuml un bagätas raktuve». Ta* gadejo stfivokli pUnä mirä var ap-zlmBt par oglu krizi, kuras galvenais cBlonis ir produkcljas atjaiinosanas lenais temps, nöspBja segt pieprasi* jumu&' EiropS ir iesftäjies og|u bads ufi neviena; no 16 valstim ogle3 ne-var piedävät, jo to produkdja rie-sedz lekSzemes patBri^u. AngUJa,. par aplti iekSBjäm gruti* bäm, Eiropas saimhieclbal var dot maSinas, tekstilijas un citus fabrlkä-tus, :bet tai • n^iecieSama kokvilna, wi^m labiba, taukyielas un partika: palikuiins ir Sveicei, Austrijai un Italijai, bet Eire, Islande un Portu-gale sola zivi» un citus pärtikas pro-duktuö, , Parljse veiktie priekSdarbi par Ei-ropaa isalmnieclbas struktaru un vie-tBjo reifiiiirsu iieslegSanu saimniecibas atjaunoäanar plänä turpinäs. Va- Singtorla sasauktai ROras konleren-cei un apspniedem Londonä galvenais tematsirVädjas ogJu produkd-jag atjaunosana un robezu nosprau-sana väcu rupniecibas kapacitätci. Pirms kara Väcija razoja 180 un eksporteja 30 milj. to ogJu gadä. Va-cu ogles saijemä Itallja, Francija, Holande. Belfeija un daudz dtas hadzibBm taa |^^yo», 400 valstts. Tagad vacijas ogJu raiu grib PrJöcSmetus. ^ l l e t B m w vaja-käpinät vismaz lldz 300.000 to 41ena, P ^ * ^ , vii?as savBkuSas, drSbea un kas ^adä Udzinätos 65Vo no Pinns- veop^Iru, lasljufiaa ogas m«zbBN kara produkdjas ieväkuSas ap 45 kig zBju W Sodien Eiropas SOS saudens ir — i^^' »ometnes vajadzibäm. MBmulas pärtiku un ogles! Pfirtikas gratlbasPP^^P^l* invalldus, 10 yieninlekus pärvärSt nav iespejams bez ASV un ™ ^imenes uzrauga bBmua, kuru dtu valstu palldzibas, kaut gan ar "^^tes nodarblnätas. Valkas sitvleSu plänoto isadarbibu un JEiropas aaiih- U^^^^^^^ noorganizStajos 4 mBn. niecibas bilances izlidzinääanu SIs SOSanas im rotalUet^^ grutlbas cer ieySrojami mazm P^^"^^ P ^^^^^^^ OgJu kri?es pärvarBSanai atliek vie- No LIbekaa darbB uz Anglijas og nigals celS atjaunot produkclju. faktwBm 12. sepi aizbraukuSi PagäjuSä ^adä og|u trökuma mikstl-1 - . . s näSanai .^SV uz Eiropu sdtlja ik mS- Alterfrades lauksal^^^ un nesi caurmBrä 1,5 milj. to ogJu. Si majturlbas skolä sfcts jamaU mi ASV oglu palldziba gadä spBja dot ^Ibu posms. ParedzM P«nrietoSa-tikai 18 ;inilj. to, vai apmSrin piek- h^s uz Eitmu nenotiks fikolai ir to daju. no tä daudzuina, ko pinush^vas^udrablaps^^^ kara eksportBja galvenäs Eiropas ^as. , PaSu iekartotajä splestuvS ro-ogfu raJotäjas AMlija, Vädja un r^*^^ tedmikä pavairo mäclbas II-Polija. ' |dzek}us. Pärtikas saimniecTbä deficita seg-sanai plänotie pievedumi ir nepie-. SKAISTA D Ä V A I ^A cieSami, Jo Elropai pärtikas nav un ÖÄÄIÖAÄ U A V A I VA arl i^Arm kara rCipniecIbas valstis mUsu drauglem trimdä Ir baznicas daJu pärtikas sedza ar importu. OgJu izdevumi: krizes pärvaresanai turpretlm nav 1) Jä^a evanifems (lliistr.) RM 8.— pamata sagaldit, ka palldziba naks 2) Marka evanftelljs (Uustr.) RM 3,50 no ärienes un ka tä bOs pletiekama 3) Lukasa evan^elijs (ilUstr.) RM 5.— un ilgstoiSa. Tautsaimnieciski tas arl un nebutu attaisnojams. Atliek vienigi 4) Apustu|a Jä^a vBstules RM 0.30 organizet produkdjas atjaunoSanu, Pasiltlnot vairäkus eks. cenas at-iesaistot vlsas briväs darba rokas, laide: katram ev. RM 1.— un katral kä ari nodroSinät taisnlgu' ogJu pro- vestulei 10 fenii;il. dukcijas sadaJi, kas dos Jaunas asi- Pasutinät mäc. Ed. Putni^am: nis sirgstofiai Eiropas sainmieclbai. (13b) Klcinkötz bei Gunzburg./Do. — o e c— I Latvian Camp. RiDAKClJA! E* Are, IngolSitatB < NBMBOIEBAMA GRXMATA Sodien, kad no Väcijas arvleh valrBk tavitieSu dodas darbB uz cl» tam zemBm, bljtu izdevigl, Ja vöpl katrs varBtu Ras:i^mt lldzl pa eksem-plBrajn angju un irahöu valodB sa-rakstltu broSflru,. kuj^ä lletlSkl bQtu aplökots mClsu valsts un kösu tautas un Ud« ar to arl mdsu trimdinle''. ku stBvokiis un ileslbas, Aizbrau*^ . cBjt raksto, ka jaunajBs dzlves un darba yietBs pie vb^iem allai par slem Jautlljumiem InteresBjai, bet; valodas nepräSanas un datu trCiku<i ma dB} .tie ne vi^nmBr var dot tlk^^-^ sikas atbildes, kä interesehti to v8« V Pirtns kBda laika gan bija pBris tidu broSflM ang^u valodB, bet \|a# Jau Izgäjujllaa un nav vairs dabftja» mas. TäpBc vaJadzBtu gBdät vai nu gluSi jaunus tekstus, vai arl i paSas agräkBa iespie^ no jauna. Liekas, par to vaJadzBtu rapetles LCK informficljas birojam, gBdBjoti lal tadu grimatu varBtu panemt lld| katrs aizbraucBjs. _ ^ C. Pankers, OIsenB ^POLMECBBS*^ ^ Lasot ralöstu «Pazudis Tlrlngljas mlnistnit prezldents" Latvijas 9. sepi numura, manu uzinanibu salstljr vBrds „dolme6ere". Man ä^et, ka to paäu jBdzienu latvieSu valodä vS arvienu var Izteikt ar värdU „tulki*% Oandrlz jäplelaii varbutlba, ka, jau 3 ga^us dzlvojot Se Väcijä, mBs sa-kam aizmirst latvieSu valodu. Tie» gan runäts im rakstits par mösu sa-runu valodas tlrlSaiiu, bet tas, lai-kaip, neattiecas uz iespiesto värdu. Plezimeju, ka So paSu iiermänismu „dolmeBers*' latvieSu laikrakstös sastopu jau 3. reizi SajB vasarB. TBpBc bQtu jäpadoiiiä par valodas tiribu arl mösu trimdas prese. BiJ. Latvllas imiversitatei studenSn korporloUu locekiu sanäksme >- at-ceres vakara Esllngenä, Vilhelma lelä 5, kafejnlcB „Lido" plritdlen^ 6. oktobri pl. 17. Informäciju «viedz, N. Straute: (14a) Esslingen/N. Maille P1.4-II, 8 latvju zSni, kara gilstekpi, Jänis matr. 100187 kdo 853, Olfeerts matr. 1001684 kdo 379 un Valdis matr. 1001656'kdo 421, vBlas sarakstUies ar tautietBm. Adrese: Depot 141 St Fpna (Rhone)» France. Sato «lavin«uii^«ö-mm ^-^^ • (jjuliiiointtunjaunogrir Svistiepacietigik plda |iiM,!iö8)letavlrda.ft»l l&etor^B&nlfm, PH LjsiisstBeijSpacleSis, Jlpägä i*a, Auisburga Arturs Bai Q y iffi iliilmeti^i pariä LbettastaJum^'zunv9ä, pilie ISiiei tagjdljftvaju un lasS"' MimGrjmatu plauktiijs ti_. >l!ijisi»{idttofllinuprog»i. • pisiiMrlöi kollskeilas,". kfit e'teit8. tiabä, protaa „ iM Un mdsu mazig k! ta Idtil 'tSrOffllhos, nOVdii »i^tiddblih dofflitos s| ™ mu blbl plriee |S tttajMn fetves Mtam, vi ' J^prttlbMi humöfa ti* flö visagrlkls Öli, ipliälcilvSkukaisltbu i i M l i i i i i M . t k lm posti ti liibi!, \ m .. fjytilsku dieiia». Vii JiffpizMiakt nevaf, m k§{ • Jaifl; vai tur nepiemitig g.^stos|riinah»'lafi!tä »htiHisija puiaudiiis, M m ko nespriedft ua kl Jm gaögis mai«ei labi ™fft. Made iMItljl^atki ra g9u atin6tn6sW. iJiSvlijus nealeffii 'ÄM ar aavin ^^^^ mmm ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470919 |
Description
Title | 1947-09-19-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | i l ,. _,, WM?7m^^. »rr7Ö,(77) 1947. g. W. 6e)?t6mbH A; putob ySrdvf vai isgicil|ifm pa-fakstlta^ os rakstos Issteiktiia. domas imv ka/ zi^ä ar] ridakdjists domas. V S- ^1 I ä l i i mmi m m 1 m m ms -11,:. Kay^ novijinäta w ixpo^i-ta Eiiopaa gabnnleplba pärdgivo smagu krizl. Nav tom§r paretzi, Ja visii vainu piedeve tikai kara se- .käm vien unkrlzes celo^i4s mekli vienigi Srgjos apstäkjos. Dala gra-tibu celoi;iu meklejama. ,^*ri paSu mäji^: Ka gan citSdi to var npsaukt» ja ne par organizäcijas trukumu, ka tikai tagad, trtf ajä miera gada, iero-sinäta doma par cielBku lii^dairbibUi |ai kopdarbi^es c#)i panSkitu/vajar dzibu m mvrm isdidzina^uiiim. Ja lo kopdarl^ibas domu Siropa^ saim-^ liiecibaa aijaunolanai izdb^ie^ istenot un no)9tiprihät, tad palidslba no arie-i^ ea doi paviaam citu, dau^ii^ Uelgku /efektu. Patläban palidisib^,, ko Ei-: topa sa^qm nö ASV un cltäm aizju-raa Äemim, Ifdzinas pateriija ta^edi-tam, kas jaunas vSrtlbas neracia. Ar valstu iatxnnieclba$ sa5kai;icä^u un Jaunuzbövi Birc^a» merpgfl Ir JS-IjanStc tids (rt&voklls, lai paJIdziba, ko paredz Mjirlala plSns, iedarbotos Udztgl raätoSanäs kirediiam, ka« Vecq pasauli pagläbs no sabrviikujna. Saininieclskd grCtlbu p$rv,ar5äa-liai Firppä vlflllelSkö äktlyitätl Iz-rlda MiV* K i pasauli vartoai liel-valstlj,' Amerikal, bez Saubini, rOp p6Hti5kä' djfoSlba, mlers „ w ^ xirtlba tiklab Siropi, kS ari pSr^jä' paaauli. No kaf a Un zinSmu reiSImu ietekmefi Eiropa .Ir novijlnäta un sajbxijniieciski näbaga, palldzit nabagajami ir ,mo-raliskiuu augfiti JfcQicami. S^fnnie-ciskäjauka tomir äo' morSH reti kad l^gfo un palldzibal vat par^pa-lidzfbu' iiiosauktal akcijai vietimer ir ^i^äs.v^ netieäs sakara ar JiiSkotnes vertSjuriiu no labumu ii^gtiSarias vi^dökja. ^ ' Amerikai^; Jr augsts toves stan- ' dartSi' no kafa neizpostitä saimnie^ clba un kai'a^^.laikä sakapinäts,r^£o- Sanas aparats ar. milzigäm produkci*- jas apeJSm. Paviröi raugoUeis, vare- :tu liktias, ka Amenkal ir vMs un ^ tai novajagfi nekl. Un tomär tä nav.. ;Ari Amerikal ir savas vajadipibas un pati lY^^igaka no tam, neapäiwbaml, if vaja42iba, paturet aavu irt§vokll un Ipmu pa$auie? eaimniecH»8, Ifav parredzamas tSa' aekas^ ka^' varetu iestSties Jaunas pasaul<9S saltoiaci- \bä iin socialS laukäi ja ASV iraJo- ' Sähas. maäineriju vajödjsstu ^^nobrem- ,z§t'*^ k&du trauc^jujmu ije} tirgu^ un noieta pusS* ^ Ani^rikal ir vajadziga clroäa un ^saiiianieclakl $tipya Siropa ar augatto pirkSanas spijim, Kiropai ir JSatplaukat un. Jirada di-oSi jip-atPkli tautu dzivei ilgstoäl mierfi un sadarbiba. Tas, kö aaucam par pa-i3ii; aun5veigas nometne 11 sept. sälicaisies baltieSu strädnieku re|(is-treito darbiem Austrälijä, Austri-lie^ ii mekle laukstradniekus un strildnieki|s^ rOpniecIbS — kräsotä-jus, bavsträdniekus, galdniekus uc, bet; tikai 18-40 g. v. vieniniekus un tädus, ka« nav>ijuäi vicu armiji. Datba ligums jäslSdz uz 1 gadu, p5c karn ie^ieja meklet darbu Austrälijä pgic brlva^ izveles. Izpe}i;ia^ pielldzilnlte • austrälieSu strädnie-kiemj Paskaidrots, ka näkamajä trainisi)orta pie^emSot ari bij. kara-vin^ un Jiimenea cilvlkus ar ber-niem, lai" iesaistitu lauksaimnieci-bas darb&. B^e^strSsana darbiem AustrSlijä tuväkäs aienäs paredzeta ari Li-beka. lis^pSJanis, ka pirmaia transports ar. baltieSu »tridniekiem uz Austrl-llju do3iefli Jau oktobra vidA. Pagai-dto'| rieteikfianäs nav liela. Braun- Sveigä piimajä dlenl refeistrSjiiilieB tikell 8 liftuvieäl. LIdzi?emam5 ba-glXt paredzSta ap 200 kg. Cela Izde-vunoius segp IBO. veiciesiem ieteic palidzet Pl^aSi Izplatltais Sveices laikraksts „Di€^ WeUwoche" par DP problemu ratafta: „Mgs.to dzirdam arvlen no jaurfa: vgl simtiem takstoSu cilvgku atrodas b&glu gaitäs, tQkstoSi nor metnis gaida, ko liktenis par vi^iem lemi Un tas vi$s dlvus gadus p5c kaya beigäm! No mösu — .äveicie-äu — bSgJu notnetnem gandrlz vlsi aizc<»}ojufii tSl&k, tikai dazi takstoäi — vecl, slimi un nevärigi, ^tradls mllsu zomj pastävigu patvSrumu vletii, kas vi^iem ir droga." Lalkralsi;^ gan nemin nekädu$ pianiis par Jaunu DP uz^emäanu Svelfcg, bet. le^elc fivelcieSlem pall- ;dz6t, „lal äle vajätie cilvSkl bez ,dzlmt«nes bQldzot rastu mieru." Alz- ;rädot, ka tas Jäu tä ir dlezgan maz, ko SvelcieSl var darlt un, ka tam nav nekädU oretargumentu, lalk-raksts aiciriadot uri dävlnät lespg-jamo Pärbaudlmo per^u^ari^cstus sa-väkfi IBO novada darba birojs, le-ap §jamsr4ca komisijas apbrauk&s ho-metnes, bet daSiem speciälistiem uz pärbaudi laikaan tomir bOs Jäiero-das' airoddarbnicäs citäs nometnes,^ Donaajams, ka pärbaudes bUs tikai tiein, kas vSlaf iegut arodaplieclbss, bet pär§jie IRO sarakstos kä arod-prateji nefigurgs. Visiem, kas sek*- migi izturis IRO pärabudi, izsniega apliecibas par aroda praSanu. Kam jau tagad ir diplomi un arodaplie-clbas, jäparöpöjas par to pSrtylko- §anu sveSvalodäs, cerot,. ka täläkajä emigräcij & So6 dokumentus attieclgi novertes. No PC IRO Ludvigsburgas rajo-na ZIJ^O, ka tur pSd§jäs dienäs gtrld-niekuÄ pieprasljusi Tunisa un Ma-roka. Vajadzigi vlrieSi 18—45 g. veci, kas^ ap];iemas strädät og}u un dzelzs rddas raktuvgs. Pieprasa ari tvaika katlu kalejus, udensvadu re-montstridniekus, centrälSs > apkures kurinslt&jus/ namdairus un muniie-kus. Atseviäkas Tunisas un Maro-kas finhas pieprajsa kalnu inJenie-fus, buyihJcnieruSf archltektus un bdvtedinikus, 5iem specifilistlem jSiesnledz dzlves un Udrfinejäs darba gaitasapraksts tm tad ättleclgäs firmas, ar tiem^ kufus täs atzls par plemSrotäm, sl5g$ atseyiäkus Hgu-mus. Sie specl8lJ5ti varSäot «lacejot kopä ar ^enSm. Kanadaa pirstävjl sikuäi re|[is-tr §t ameriki]:iu jöslg mijkalpotä-jas. Tapat kä pie me£u cirt§ju llg Sanas, kanldieSi ir )oti ia^iUgi. Ka-nldas namu n^gtes v§loties slaidas un ne vj^iai korpiilentas mijkalpota-jas. " - H. Äl SSATS VIBCBUBOAS RIBIHrMU NOMBINES DZlVE Nav pateiclgs stäyc&Us dslvot liela un ieverojama ^»liiQi^a tuvumir ja par lielo ruhi, tad maso reti atceras. Tä var teikt ar! par "^rcburgas Rie-tumu nometnl, kaä palikusi sava lie-la kaimiii^a — Centrälas nometnea sasniegumu eiiä. Nometnes vicjna no otras atrodas, kä saka^ tikai laba ak-mens sviediena attglumä. Ta(u labus auglus nes m tikai tie koki, kas zied kriäj^em zledlem. Tä Rakstnieku dienas Libekä LatvieSu preses biedrlbas ang^u Joslas kopas jauxia valde nolSmusi organizet sarikojumus lieläkdJSs nometnea, kur tautiajus ie^azbtinäs ar rakstnieku jaunikajiem sacereju-miem. Vispirms Libekä 4. un 5. ok-tobr! notikfl rakstnieku dienas.' 5. okt. viesi vares noskatlties Libe-kas latvieäu teätra pirmizrädi—Mär- Ht^dL Ziverta lugu tiUviks grib dzl* vot. 18. un 19. okt. LlbekE notlks latvielu un UetuvieSu preses kcmte-rence, ko organiza pfeses bled^ai kopa un LatvieSu - lletuvleSu viisnl-ba. Pirmä dienB paredzits kon-> certs, piedaloties abu tautu mBksU-niekiem, oträ dienä. — referSti |ua darba sede. No lietuvieSu puses jau pieteikts prpf. Puzlnas reteräts par latvieSu un lietuvieSu kopBjo ar-diaiolp^| u un pyof. Balina par dai-näm un lietuvieSu tautas dzlesmBmi Emlliil Skulenieks referSs par abu tautu literBtOras sakariam. Preses biedrlbas lestBBanBs anka-tas pieprasBmaa-valdel LIbekB, Marli ielB 90. Turpat IQdz aOtlt ari pa eksempläram no vlsIem latviaSu preses izdevumiem. UPB kopa noll-musi apzinät un uäop^ ari miniSo biedni kapu vietas. IRO daud«ajos uzdevumos ir ari bSgJu un DP atodzinäSanu pirbaudo. /Arodhtlekusr kam nav apeci^lu apUe-clbu/ visä amerlkä^u joslä' pärbau-dls Ipagäs komisljäs. Pie iRO nova-diem' darbosieis vlrskomisijas. un Ansbpidias ^ovadä' tSda jau izrau-dzlta.! TleSas pärbaudes izdaris pa§u DP s|;)eciaiisitu komlsijas. , . P^ci IRp notelkumiem arodu gru- Udzlbu^ Eiropöii, reizö ir nociiroStaS-^ pgjunj)^ ir ääds;' birojl un tirdzniecl- Jums ivl PaSw Amerto iabkläjl- ba, k^lnrupnl«clba un4:Jmiskfi rQp-bai nBkotoi. Tagadejä/ labkläjlba^ nleciba, , lauksaimnlecn a, meäsaim-vieta krize Amerikli . ieradfele? ar., lileclba, ve$ellbas koplana, veteri-pimo kugi, kas no Eijropas. atgrie-, närlletas, tr?msports un ^apgäde, zii^u zlsies atpaka|. ay nepardatä3fn pre^ ^ pärra|d!Sana, metallrapnieciba, tek- C?m. , \ stilrQf^nlecIba, pröfesljas un > mgk-iledzilinotieg to^valrtu sai^iiniecl-, slas, daäSdi amati. Pärbaudämäs bas aloniktQra, kas WarUes kotrferen- Per^^^^^ j§virta darba praktlskä cS iztelkufiäi gatavibu öadarbotles, P^^sm^ ^^i mutvärdu vai rakstveida redzam^ ka pie zlnämlem apstäkjiem atblldi^s. AtiRlstamas darba vietu ap-ir iespBJams vlsmaz daJSJl izlldzinät Uecibas par velkumu kvalifikäciju, un fi^gt'. vajadzibas no atUecIgo bet nevar apmierlnlties ar lleeinieku valstu produkcljas paSä Elropä, i?telcienlem. IpaSos gadljumos virs- Katra yalsts kopigai Eiropaji tautu salmniecibal kaiit ko var dot no sa-viem ^ra2ojumiem, pretim &aa;iemot par tö sev väjadägäs preces, izej- /vielas uä raioSanas Hdzek^us jaunai produkdjai. • Parizes könfeyence sakopotie dati räda,, ka Elropai Sodlen visvairak trpk^ pärtlkas un ogju. Sakara ar väjam raJas Izredzem, pBrtlkas krize nakoSäzienia yar kiat v§l gniagaka un plaSäka nekB lldz Sini un visä ,Eiropas kohtlnenta sagaldämas }oti ' Uelas grOitlba^. TBpat par ylenu no visnoplethalkäm «^Imnjeclbas jiroblS-mBm uzskatäms vispärSJaisi ogju trQkums, kura d^ cieS, saimnieciskä dzlve it visäi? nozarfis: No Eiropas 16 valstim — Parizes konferences Komislja yar tUgt väcu iestades, lai tas Izdara pBrbaudljumus. Rudem väcamäs drögai Pec Bayerlsdier Landesverband j HM 1.80 par kg. Mlzotle kalmju fUr Heijplanzenbesehaffung (BfH), rzemes stumbrl sagatavojaml Itdzlgl, Abt. §an«nler, Weilheimä noradlju- bet pBc sagrieSanas. gabalos rtplgl miem ruden! le^jBcamas ssemfik no<- Jfimlzo, Cena RM S.60 par kg. Mal* rBditBs drogas. ^(BaldriBnu saknes roSu paaugli (Rosa canina uc), IB» (Valeriana of f icinalis) vBiämas no vBtl ar visäm slkl^m maksi RM 3.—- divgadlgiem augiem. PBc IzrakSanas par kg. Par atsBklcftiem paaugUem saknes itrl skalo auksti ttdenl. Lai maksB RM 6.— par kg, Paegju ogas täs aträk iCltu, resnos zemes stum- (Jiinlperus commimis) UvBtas mak brus jä^aSkel. Atkarlbä no sagatavo- sfi RM 6.50 kg. Retenäju zemei Sanas velda, cena par SävetBm sak- stumbrus (Potentilla sllvestafls), pIc nim no RM 1.60<-*2.60 J)ar\kg. Bel- IzrakSanas rQpIgi ^alo, nogrleS stub-ladonnas saknes (Atrpp^ Belladonna) lus un slkBs saknltes* I^ai. itrBk leväc no savvalä vai kultdräs atro- iatu, atlauts pBrSkelt uz pusBm un damlem augiem- ResnBs sullgfis sak- uzvBrt' uz diegiem. C^a RM 8.-^ nes fikälo, sagrieS gabalos uh Btri par kg. SirmdkSlu ogaa (Sorbu^ iäye — yislabBk mBksllgä siltumB. Aucuparia) bez Bemuru katiei^a iB Cena RM 8.50 par kg. Belladonnas vBtas maksa RM 1.80 par kg. Vilk-lapas gan väcamas vasara, bet, tä kB äbelu p^auglus (CSrakegus oxyä»- pBc täm loti llels pieprasljums, pie- cantha) ieteicams iävBt mäksllgä sil-lauj ari vBl nenodzeltBjuSäs zaiäs tuma. Cena HM 2.-- par kg. lapas ieväkt rudenl. Lapas SävBJa- Izmantojlet Sigada,baiBto amilSu mas Btri, vtelabäk mäksllgä siltumB. SrkSku ogu ra2u, jo tBs ir viens no Cena RM 5.r- par kg. Blakte!;iu vBrtlgBkajlem. vltamlna avotlemr Tu-saknes (Ononis spinosa) aug pat lldz I vBki drogu ievBkSanas un piegades 1 m dzijl zemB. Pee izrakSanas no-1 noteikumi atrpdami Latyljai 58. nu-grieX prKvos dzelonainos stublus un | murä. B. J. skalo, ResnBkäs saknes, lai äträki ^tu, gareniiki pärSke}. Cena RM 2.50 par kg. CQkptenenu saknes (Tarayacum officinale), vBrtlgakI® ir no divgadlgiem augiem. PBc skalo- Sanas, lakatu un siko sakn-u nogrle- Sanassaknes iBvB. Cena 130 par, ^, ^ , . ^.y ^, ^t^m^ kg. Kalmju zemes stumbrus (Aco- S" rus calamus) pec izvilk5anas no Y^^t^^ ^ / l ^ S i MgU pazi^^^^^^ udens noskalo, ^griei stubju dalas,bailna3 fW5^^^^ centrälai sikäs saknltes un vecos sapuvuÄOS pf^otBkai: (16) HanauM zemes stumbrus. Noskalotäs saknes f ^asse. Adrese^-nepiecieSamas ves-sagriez apmeram 20 cm gapos gaba^ h ^ g ^ ^ c ^ ^ ^^ los un älävB mäksllgä ailtupä. t:ena | Jg^js^^^^^^^ tBm, kas yecäkas par 60 g. IRO vaali Rietumu nometne, kur ir tikai 5CK) tautieSu, savas pastivBäanas di« vos gados var parädit daiu krietnu veikumu, Rietumnieki nometnB uz* cSluSi divas mupa mäjas. Viena cel* ta Bijuäfi UNRRAs direktora vaja« dzibäm, pateicibä par yiija palidzibu un sapratBja nostäju pret latyieSleoL Materiali. iegOti pamestajäs drupas un tikai da)a i8i;iemta jaunaT Pie biivea strBdBjuSi laudis, kaml agräk ar äädiem dart)iem nav bijusl dari- - Sana. Otru eku päi^ uzijiemigas menes cSlv^as paSas sava kakti^a ie« klirtoSaniäi; ROpBjoties par^bBmien^ nupat iztottvita jatma baraka skolal .Rietumnieki yisus lidzekjus saval' jaunajai äcolai paSi sazitdojuli. Rietumu ndmetnl ir 4 kL tautako»^ la vecäkiie bemi jet uz Centrälo nometni, bBrifiu därzs, kBdi 6 vai 7 kursi, staxp tiem elektrotedmikas, SuSanaSr veselibas kopSanas un grä« m^atvedlbas, un da£Bdas darbnleas vietBJäm vajadzlbäm, MedianiskajB , darbnicä gatavo ar! glltas un samerB ^ IBtas Badiia f igilras. Ar savu kori, kuru vada 2 diri> toitl, riet^mmieki yar bQt Isti l&pid. TajB pledaläs deamltB dala nomatnes iemitnieku. Ari teitri rittumnliM spBlfi pafil I^rädltas jau 4 lugai, — Nometnea dzlvi kopi dibinälanaa va« da A. DueBns, aBkumfi budams ko^ mlteja3 priekSsedis, bat tagad ko-^ mandanta. Komitejas paSreizBjais prlekäsBdis ir prof. J. Asars. DaSu krietnu padomu (tzlvea gudribu nometnea la\idia uzklaiiga ari no ilr» m|L änBtnieka prof. H. Budu^a. Arv. Bleranti Tatitifäem AÄglija l ,,LatvUas" abonem^ts AngUjB tuifpmBk kBrtojama pie miisu plby stfivji: ftjr.v A. Veinbergs. N. S. H. ,C. Wymersley Roid Hostel, HulVYork. Turpatya-rlet pasQtinBt an grämataa un ei» tu» izdeviamus, par kuriem zii^iojBm mösu lölkTakrtB. „LatviJas" mBneSa abonementfi, pasfltlnot kpUektlvl yalrBk par 8 eksemplBrlem, maksB^ 3/8 sh par ekaempiara^ IndlyjduB? Uem abonentlem '8/— ^ . AtseviSlji pBrkot 4 d., bet, iistitot atseviSkv© ekaeihplBrus Pft ^ pastu no pärstävl» ba» AnglijI,. 5. d. par eksemplBru; Abbnentua, kas savB laikB pasö-ttaäjuäl laikrakstu .VäclJB, IQdzam. savlalclgl atjaunot abonementu pte pBrstavJa AnglijB. ome^ijiu Z 1 V 0 Pirms kara Mglija raäoja valrBk kä 230 milj. io ogliu ,gadfi un pasaulB ieijiemli otro viet^ aiz ASV. Tagad Angjijas os}u produkdja neparsniedz Wi no piryns kapa' apmSriem, bet brltu oglu eksports, kas 1938. g. bija 88 milj. to, «arucis 8 kärtlgl. Fraiicijai visvairak trukst pärtl»* kas, öiglu un. maSinu, bet Sis vaja-di?: iba8 apmiierinot pärejBs' valstis varetu sBj^iemt franöu tekstilpreces, klmiklUjas, vinua un citus razoju-muÄ. Bellfija \m I^^^ tekstiltjas, d3!'.elzs m terauda preces, d a l Ä c i m ^ na^^^^^^^ ylläs.sa3>emtogles, kvieSus un ]uSas,ka,tamnebfltu.vajadzlgaat>g. vllnu. Auglus, tabaku un an citas ies. VlsBm pärBjäm' valstim saim- Pf ^ aola l^ircija un Gnekua, ku^ riieclbas bllances pasIvB oglu trö^ ^^^.^f^ ^^^^ ''^J:^: kums 9ta^ paSB p i t ä j ä vletB. ^mm. Znedri^ai im NorvB^ljai ^ :Eirapai trOkst oglu, kaut art rak. Ä T a Ä ^ ^ c Ä tuves to pietiks vismaz l^O^J^^^^^^^ Ogles pieprasa ne tikai ^ agräri^alstis, bet ari tädas zemes, kur^ paääm ir krBJuml un bagätas raktuve». Ta* gadejo stfivokli pUnä mirä var ap-zlmBt par oglu krizi, kuras galvenais cBlonis ir produkcljas atjaiinosanas lenais temps, nöspBja segt pieprasi* jumu&' EiropS ir iesftäjies og|u bads ufi neviena; no 16 valstim ogle3 ne-var piedävät, jo to produkdja rie-sedz lekSzemes patBri^u. AngUJa,. par aplti iekSBjäm gruti* bäm, Eiropas saimhieclbal var dot maSinas, tekstilijas un citus fabrlkä-tus, :bet tai • n^iecieSama kokvilna, wi^m labiba, taukyielas un partika: palikuiins ir Sveicei, Austrijai un Italijai, bet Eire, Islande un Portu-gale sola zivi» un citus pärtikas pro-duktuö, , Parljse veiktie priekSdarbi par Ei-ropaa isalmnieclbas struktaru un vie-tBjo reifiiiirsu iieslegSanu saimniecibas atjaunoäanar plänä turpinäs. Va- Singtorla sasauktai ROras konleren-cei un apspniedem Londonä galvenais tematsirVädjas ogJu produkd-jag atjaunosana un robezu nosprau-sana väcu rupniecibas kapacitätci. Pirms kara Väcija razoja 180 un eksporteja 30 milj. to ogJu gadä. Va-cu ogles saijemä Itallja, Francija, Holande. Belfeija un daudz dtas hadzibBm taa |^^yo», 400 valstts. Tagad vacijas ogJu raiu grib PrJöcSmetus. ^ l l e t B m w vaja-käpinät vismaz lldz 300.000 to 41ena, P ^ * ^ , vii?as savBkuSas, drSbea un kas ^adä Udzinätos 65Vo no Pinns- veop^Iru, lasljufiaa ogas m«zbBN kara produkdjas ieväkuSas ap 45 kig zBju W Sodien Eiropas SOS saudens ir — i^^' »ometnes vajadzibäm. MBmulas pärtiku un ogles! Pfirtikas gratlbasPP^^P^l* invalldus, 10 yieninlekus pärvärSt nav iespejams bez ASV un ™ ^imenes uzrauga bBmua, kuru dtu valstu palldzibas, kaut gan ar "^^tes nodarblnätas. Valkas sitvleSu plänoto isadarbibu un JEiropas aaiih- U^^^^^^^ noorganizStajos 4 mBn. niecibas bilances izlidzinääanu SIs SOSanas im rotalUet^^ grutlbas cer ieySrojami mazm P^^"^^ P ^^^^^^^ OgJu kri?es pärvarBSanai atliek vie- No LIbekaa darbB uz Anglijas og nigals celS atjaunot produkclju. faktwBm 12. sepi aizbraukuSi PagäjuSä ^adä og|u trökuma mikstl-1 - . . s näSanai .^SV uz Eiropu sdtlja ik mS- Alterfrades lauksal^^^ un nesi caurmBrä 1,5 milj. to ogJu. Si majturlbas skolä sfcts jamaU mi ASV oglu palldziba gadä spBja dot ^Ibu posms. ParedzM P«nrietoSa-tikai 18 ;inilj. to, vai apmSrin piek- h^s uz Eitmu nenotiks fikolai ir to daju. no tä daudzuina, ko pinush^vas^udrablaps^^^ kara eksportBja galvenäs Eiropas ^as. , PaSu iekartotajä splestuvS ro-ogfu raJotäjas AMlija, Vädja un r^*^^ tedmikä pavairo mäclbas II-Polija. ' |dzek}us. Pärtikas saimniecTbä deficita seg-sanai plänotie pievedumi ir nepie-. SKAISTA D Ä V A I ^A cieSami, Jo Elropai pärtikas nav un ÖÄÄIÖAÄ U A V A I VA arl i^Arm kara rCipniecIbas valstis mUsu drauglem trimdä Ir baznicas daJu pärtikas sedza ar importu. OgJu izdevumi: krizes pärvaresanai turpretlm nav 1) Jä^a evanifems (lliistr.) RM 8.— pamata sagaldit, ka palldziba naks 2) Marka evanftelljs (Uustr.) RM 3,50 no ärienes un ka tä bOs pletiekama 3) Lukasa evan^elijs (ilUstr.) RM 5.— un ilgstoiSa. Tautsaimnieciski tas arl un nebutu attaisnojams. Atliek vienigi 4) Apustu|a Jä^a vBstules RM 0.30 organizet produkdjas atjaunoSanu, Pasiltlnot vairäkus eks. cenas at-iesaistot vlsas briväs darba rokas, laide: katram ev. RM 1.— un katral kä ari nodroSinät taisnlgu' ogJu pro- vestulei 10 fenii;il. dukcijas sadaJi, kas dos Jaunas asi- Pasutinät mäc. Ed. Putni^am: nis sirgstofiai Eiropas sainmieclbai. (13b) Klcinkötz bei Gunzburg./Do. — o e c— I Latvian Camp. RiDAKClJA! E* Are, IngolSitatB < NBMBOIEBAMA GRXMATA Sodien, kad no Väcijas arvleh valrBk tavitieSu dodas darbB uz cl» tam zemBm, bljtu izdevigl, Ja vöpl katrs varBtu Ras:i^mt lldzl pa eksem-plBrajn angju un irahöu valodB sa-rakstltu broSflru,. kuj^ä lletlSkl bQtu aplökots mClsu valsts un kösu tautas un Ud« ar to arl mdsu trimdinle''. ku stBvokiis un ileslbas, Aizbrau*^ . cBjt raksto, ka jaunajBs dzlves un darba yietBs pie vb^iem allai par slem Jautlljumiem InteresBjai, bet; valodas nepräSanas un datu trCiku- at-ceres vakara Esllngenä, Vilhelma lelä 5, kafejnlcB „Lido" plritdlen^ 6. oktobri pl. 17. Informäciju «viedz, N. Straute: (14a) Esslingen/N. Maille P1.4-II, 8 latvju zSni, kara gilstekpi, Jänis matr. 100187 kdo 853, Olfeerts matr. 1001684 kdo 379 un Valdis matr. 1001656'kdo 421, vBlas sarakstUies ar tautietBm. Adrese: Depot 141 St Fpna (Rhone)» France. Sato «lavin«uii^«ö-mm ^-^^ • (jjuliiiointtunjaunogrir Svistiepacietigik plda |iiM,!iö8)letavlrda.ft»l l&etor^B&nlfm, PH LjsiisstBeijSpacleSis, Jlpägä i*a, Auisburga Arturs Bai Q y iffi iliilmeti^i pariä LbettastaJum^'zunv9ä, pilie ISiiei tagjdljftvaju un lasS"' MimGrjmatu plauktiijs ti_. >l!ijisi»{idttofllinuprog»i. • pisiiMrlöi kollskeilas,". kfit e'teit8. tiabä, protaa „ iM Un mdsu mazig k! ta Idtil 'tSrOffllhos, nOVdii »i^tiddblih dofflitos s| ™ mu blbl plriee |S tttajMn fetves Mtam, vi ' J^prttlbMi humöfa ti* flö visagrlkls Öli, ipliälcilvSkukaisltbu i i M l i i i i i M . t k lm posti ti liibi!, \ m .. fjytilsku dieiia». Vii JiffpizMiakt nevaf, m k§{ • Jaifl; vai tur nepiemitig g.^stos|riinah»'lafi!tä »htiHisija puiaudiiis, M m ko nespriedft ua kl Jm gaögis mai«ei labi ™fft. Made iMItljl^atki ra g9u atin6tn6sW. iJiSvlijus nealeffii 'ÄM ar aavin ^^^^ mmm ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-19-02