Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947

              i l
,. _,, WM?7m^^.
»rr7Ö,(77) 1947. g. W. 6e)?t6mbH
A; putob ySrdvf vai isgicil|ifm pa-fakstlta^
os rakstos Issteiktiia. domas
imv ka/ zi^ä ar] ridakdjists domas.
V
S-
^1
I
ä
l i i
mmi m
m
1
m
m
ms
-11,:.
Kay^ novijinäta w ixpo^i-ta
Eiiopaa gabnnleplba pärdgivo
smagu krizl. Nav tom§r paretzi, Ja
visii vainu piedeve tikai kara se-
.käm vien unkrlzes celo^i4s mekli
vienigi Srgjos apstäkjos. Dala gra-tibu
celoi;iu meklejama. ,^*ri paSu
mäji^: Ka gan citSdi to var npsaukt»
ja ne par organizäcijas trukumu, ka
tikai tagad, trtf ajä miera gada, iero-sinäta
doma par cielBku lii^dairbibUi
|ai kopdarbi^es c#)i panSkitu/vajar
dzibu m mvrm isdidzina^uiiim. Ja
lo kopdarl^ibas domu Siropa^ saim-^
liiecibaa aijaunolanai izdb^ie^ istenot
un no)9tiprihät, tad palidslba no arie-i^
ea doi paviaam citu, dau^ii^ Uelgku
/efektu. Patläban palidisib^,, ko Ei-:
topa sa^qm nö ASV un cltäm aizju-raa
Äemim, Ifdzinas pateriija ta^edi-tam,
kas jaunas vSrtlbas neracia. Ar
valstu iatxnnieclba$ sa5kai;icä^u un
Jaunuzbövi Birc^a» merpgfl Ir JS-IjanStc
tids (rt&voklls, lai paJIdziba,
ko paredz Mjirlala plSns, iedarbotos
Udztgl raätoSanäs kirediiam, ka« Vecq
pasauli pagläbs no sabrviikujna.
Saininieclskd grCtlbu p$rv,ar5äa-liai
Firppä vlflllelSkö äktlyitätl Iz-rlda
MiV* K i pasauli vartoai liel-valstlj,'
Amerikal, bez Saubini, rOp
p6Hti5kä' djfoSlba, mlers „ w ^ xirtlba
tiklab Siropi, kS ari pSr^jä' paaauli.
No kaf a Un zinSmu reiSImu ietekmefi
Eiropa .Ir novijlnäta un sajbxijniieciski
näbaga, palldzit nabagajami ir ,mo-raliskiuu
augfiti JfcQicami. S^fnnie-ciskäjauka
tomir äo' morSH reti
kad l^gfo un palldzibal vat par^pa-lidzfbu'
iiiosauktal akcijai vietimer ir
^i^äs.v^ netieäs sakara ar JiiSkotnes
vertSjuriiu no labumu ii^gtiSarias
vi^dökja. ^
' Amerikai^; Jr augsts toves stan-
' dartSi' no kafa neizpostitä saimnie^
clba un kai'a^^.laikä sakapinäts,r^£o-
Sanas aparats ar. milzigäm produkci*-
jas apeJSm. Paviröi raugoUeis, vare-
:tu liktias, ka Amenkal ir vMs un
^ tai novajagfi nekl. Un tomär tä nav..
;Ari Amerikal ir savas vajadipibas un
pati lY^^igaka no tam, neapäiwbaml,
if vaja42iba, paturet aavu irt§vokll
un Ipmu pa$auie? eaimniecH»8, Ifav
parredzamas tSa' aekas^ ka^' varetu
iestSties Jaunas pasaul<9S saltoiaci-
\bä iin socialS laukäi ja ASV iraJo-
' Sähas. maäineriju vajödjsstu ^^nobrem-
,z§t'*^ k&du trauc^jujmu ije} tirgu^ un
noieta pusS* ^
Ani^rikal ir vajadziga clroäa un
^saiiianieclakl $tipya Siropa ar
augatto pirkSanas spijim, Kiropai
ir JSatplaukat un. Jirada di-oSi jip-atPkli
tautu dzivei ilgstoäl mierfi un
sadarbiba. Tas, kö aaucam par pa-i3ii;
aun5veigas nometne 11 sept.
sälicaisies baltieSu strädnieku re|(is-treito
darbiem Austrälijä, Austri-lie^
ii mekle laukstradniekus un
strildnieki|s^ rOpniecIbS — kräsotä-jus,
bavsträdniekus, galdniekus uc,
bet; tikai 18-40 g. v. vieniniekus un
tädus, ka« nav>ijuäi vicu armiji.
Datba ligums jäslSdz uz 1 gadu, p5c
karn ie^ieja meklet darbu Aus­trälijä
pgic brlva^ izveles. Izpe}i;ia^
pielldzilnlte • austrälieSu strädnie-kiemj
Paskaidrots, ka näkamajä
trainisi)orta pie^emSot ari bij. kara-vin^
un Jiimenea cilvlkus ar ber-niem,
lai" iesaistitu lauksaimnieci-bas
darb&.
B^e^strSsana darbiem AustrSlijä
tuväkäs aienäs paredzeta ari Li-beka.
lis^pSJanis, ka pirmaia transports
ar. baltieSu »tridniekiem uz Austrl-llju
do3iefli Jau oktobra vidA. Pagai-dto'|
rieteikfianäs nav liela. Braun-
Sveigä piimajä dlenl refeistrSjiiilieB
tikell 8 liftuvieäl. LIdzi?emam5 ba-glXt
paredzSta ap 200 kg. Cela Izde-vunoius
segp IBO.
veiciesiem ieteic
palidzet
Pl^aSi Izplatltais Sveices laikraksts
„Di€^ WeUwoche" par DP problemu
ratafta: „Mgs.to dzirdam arvlen no
jaurfa: vgl simtiem takstoSu cilvgku
atrodas b&glu gaitäs, tQkstoSi nor
metnis gaida, ko liktenis par vi^iem
lemi Un tas vi$s dlvus gadus p5c
kaya beigäm! No mösu — .äveicie-äu
— bSgJu notnetnem gandrlz vlsi
aizc<»}ojufii tSl&k, tikai dazi takstoäi
— vecl, slimi un nevärigi, ^tradls
mllsu zomj pastävigu patvSrumu
vletii, kas vi^iem ir droga."
Lalkralsi;^ gan nemin nekädu$
pianiis par Jaunu DP uz^emäanu
Svelfcg, bet. le^elc fivelcieSlem pall-
;dz6t, „lal äle vajätie cilvSkl bez
,dzlmt«nes bQldzot rastu mieru." Alz-
;rädot, ka tas Jäu tä ir dlezgan maz,
ko SvelcieSl var darlt un, ka tam
nav nekädU oretargumentu, lalk-raksts
aiciriadot uri dävlnät lespg-jamo
Pärbaudlmo per^u^ari^cstus sa-väkfi
IBO novada darba birojs, le-ap
§jamsr4ca komisijas apbrauk&s ho-metnes,
bet daSiem speciälistiem uz
pärbaudi laikaan tomir bOs Jäiero-das'
airoddarbnicäs citäs nometnes,^
Donaajams, ka pärbaudes bUs tikai
tiein, kas vSlaf iegut arodaplieclbss,
bet pär§jie IRO sarakstos kä arod-prateji
nefigurgs. Visiem, kas sek*-
migi izturis IRO pärabudi, izsniega
apliecibas par aroda praSanu. Kam
jau tagad ir diplomi un arodaplie-clbas,
jäparöpöjas par to pSrtylko-
§anu sveSvalodäs, cerot,. ka täläkajä
emigräcij & So6 dokumentus attieclgi
novertes.
No PC IRO Ludvigsburgas rajo-na
ZIJ^O, ka tur pSd§jäs dienäs gtrld-niekuÄ
pieprasljusi Tunisa un Ma-roka.
Vajadzigi vlrieSi 18—45 g.
veci, kas^ ap];iemas strädät og}u un
dzelzs rddas raktuvgs. Pieprasa ari
tvaika katlu kalejus, udensvadu re-montstridniekus,
centrälSs > apkures
kurinslt&jus/ namdairus un muniie-kus.
Atseviäkas Tunisas un Maro-kas
finhas pieprajsa kalnu inJenie-fus,
buyihJcnieruSf archltektus un
bdvtedinikus, 5iem specifilistlem
jSiesnledz dzlves un Udrfinejäs dar­ba
gaitasapraksts tm tad ättleclgäs
firmas, ar tiem^ kufus täs atzls par
plemSrotäm, sl5g$ atseyiäkus Hgu-mus.
Sie specl8lJ5ti varSäot «lacejot
kopä ar ^enSm.
Kanadaa pirstävjl sikuäi re|[is-tr
§t ameriki]:iu jöslg mijkalpotä-jas.
Tapat kä pie me£u cirt§ju llg
Sanas, kanldieSi ir )oti ia^iUgi. Ka-nldas
namu n^gtes v§loties slaidas
un ne vj^iai korpiilentas mijkalpota-jas.
" -
H. Äl
SSATS VIBCBUBOAS RIBIHrMU NOMBINES DZlVE
Nav pateiclgs stäyc&Us dslvot liela
un ieverojama ^»liiQi^a tuvumir ja
par lielo ruhi, tad maso reti atceras.
Tä var teikt ar! par "^rcburgas Rie-tumu
nometnl, kaä palikusi sava lie-la
kaimiii^a — Centrälas nometnea
sasniegumu eiiä. Nometnes vicjna no
otras atrodas, kä saka^ tikai laba ak-mens
sviediena attglumä.
Ta(u labus auglus nes m tikai tie
koki, kas zied kriäj^em zledlem. Tä
Rakstnieku dienas
Libekä
LatvieSu preses biedrlbas ang^u
Joslas kopas jauxia valde nolSmusi
organizet sarikojumus lieläkdJSs no­metnea,
kur tautiajus ie^azbtinäs
ar rakstnieku jaunikajiem sacereju-miem.
Vispirms Libekä 4. un 5. ok-tobr!
notikfl rakstnieku dienas.' 5.
okt. viesi vares noskatlties Libe-kas
latvieäu teätra pirmizrädi—Mär-
Ht^dL Ziverta lugu tiUviks grib dzl*
vot. 18. un 19. okt. LlbekE notlks
latvielu un UetuvieSu preses kcmte-rence,
ko organiza pfeses bled^ai
kopa un LatvieSu - lletuvleSu viisnl-ba.
Pirmä dienB paredzits kon->
certs, piedaloties abu tautu mBksU-niekiem,
oträ dienä. — referSti |ua
darba sede. No lietuvieSu puses jau
pieteikts prpf. Puzlnas reteräts par
latvieSu un lietuvieSu kopBjo ar-diaiolp^|
u un pyof. Balina par dai-näm
un lietuvieSu tautas dzlesmBmi
Emlliil Skulenieks referSs par abu
tautu literBtOras sakariam.
Preses biedrlbas lestBBanBs anka-tas
pieprasBmaa-valdel LIbekB, Marli
ielB 90. Turpat IQdz aOtlt ari pa
eksempläram no vlsIem latviaSu pre­ses
izdevumiem. UPB kopa noll-musi
apzinät un uäop^ ari miniSo
biedni kapu vietas.
IRO daud«ajos uzdevumos ir ari
bSgJu un DP atodzinäSanu pirbaudo.
/Arodhtlekusr kam nav apeci^lu apUe-clbu/
visä amerlkä^u joslä' pärbau-dls
Ipagäs komisljäs. Pie iRO nova-diem'
darbosieis vlrskomisijas. un
Ansbpidias ^ovadä' tSda jau izrau-dzlta.!
TleSas pärbaudes izdaris pa§u
DP s|;)eciaiisitu komlsijas.
, . P^ci IRp notelkumiem arodu gru-
Udzlbu^ Eiropöii, reizö ir nociiroStaS-^ pgjunj)^ ir ääds;' birojl un tirdzniecl-
Jums ivl PaSw Amerto iabkläjl- ba, k^lnrupnl«clba un4:Jmiskfi rQp-bai
nBkotoi. Tagadejä/ labkläjlba^ nleciba, , lauksaimnlecn a, meäsaim-vieta
krize Amerikli . ieradfele? ar., lileclba, ve$ellbas koplana, veteri-pimo
kugi, kas no Eijropas. atgrie-, närlletas, tr?msports un ^apgäde, zii^u
zlsies atpaka|. ay nepardatä3fn pre^ ^ pärra|d!Sana, metallrapnieciba, tek-
C?m. , \ stilrQf^nlecIba, pröfesljas un > mgk-iledzilinotieg
to^valrtu sai^iiniecl-, slas, daäSdi amati. Pärbaudämäs
bas aloniktQra, kas WarUes kotrferen- Per^^^^^ j§virta darba praktlskä
cS iztelkufiäi gatavibu öadarbotles, P^^sm^ ^^i mutvärdu vai rakstveida
redzam^ ka pie zlnämlem apstäkjiem atblldi^s. AtiRlstamas darba vietu ap-ir
iespBJams vlsmaz daJSJl izlldzinät Uecibas par velkumu kvalifikäciju,
un fi^gt'. vajadzibas no atUecIgo bet nevar apmierlnlties ar lleeinieku
valstu produkcljas paSä Elropä, i?telcienlem. IpaSos gadljumos virs-
Katra yalsts kopigai Eiropaji tautu
salmniecibal kaiit ko var dot no sa-viem
^ra2ojumiem, pretim &aa;iemot
par tö sev väjadägäs preces, izej-
/vielas uä raioSanas Hdzek^us jaunai
produkdjai.
• Parizes könfeyence sakopotie dati
räda,, ka Elropai Sodlen visvairak
trpk^ pärtlkas un ogju. Sakara ar
väjam raJas Izredzem, pBrtlkas krize
nakoSäzienia yar kiat v§l gniagaka
un plaSäka nekB lldz Sini un visä
,Eiropas kohtlnenta sagaldämas }oti
' Uelas grOitlba^. TBpat par ylenu no
visnoplethalkäm «^Imnjeclbas jiroblS-mBm
uzskatäms vispärSJaisi ogju
trQkums, kura d^ cieS, saimnieciskä
dzlve it visäi? nozarfis: No Eiropas
16 valstim — Parizes konferences
Komislja yar tUgt väcu iestades, lai
tas Izdara pBrbaudljumus.
Rudem väcamäs drögai
Pec Bayerlsdier Landesverband j HM 1.80 par kg. Mlzotle kalmju
fUr Heijplanzenbesehaffung (BfH), rzemes stumbrl sagatavojaml Itdzlgl,
Abt. §an«nler, Weilheimä noradlju- bet pBc sagrieSanas. gabalos rtplgl
miem ruden! le^jBcamas ssemfik no<- Jfimlzo, Cena RM S.60 par kg. Mal*
rBditBs drogas. ^(BaldriBnu saknes roSu paaugli (Rosa canina uc), IB»
(Valeriana of f icinalis) vBiämas no vBtl ar visäm slkl^m maksi RM 3.—-
divgadlgiem augiem. PBc IzrakSanas par kg. Par atsBklcftiem paaugUem
saknes itrl skalo auksti ttdenl. Lai maksB RM 6.— par kg, Paegju ogas
täs aträk iCltu, resnos zemes stum- (Jiinlperus commimis) UvBtas mak
brus jä^aSkel. Atkarlbä no sagatavo- sfi RM 6.50 kg. Retenäju zemei
Sanas velda, cena par SävetBm sak- stumbrus (Potentilla sllvestafls), pIc
nim no RM 1.60<-*2.60 J)ar\kg. Bel- IzrakSanas rQpIgi ^alo, nogrleS stub-ladonnas
saknes (Atrpp^ Belladonna) lus un slkBs saknltes* I^ai. itrBk
leväc no savvalä vai kultdräs atro- iatu, atlauts pBrSkelt uz pusBm un
damlem augiem- ResnBs sullgfis sak- uzvBrt' uz diegiem. C^a RM 8.-^
nes fikälo, sagrieS gabalos uh Btri par kg. SirmdkSlu ogaa (Sorbu^
iäye — yislabBk mBksllgä siltumB. Aucuparia) bez Bemuru katiei^a iB
Cena RM 8.50 par kg. Belladonnas vBtas maksa RM 1.80 par kg. Vilk-lapas
gan väcamas vasara, bet, tä kB äbelu p^auglus (CSrakegus oxyä»-
pBc täm loti llels pieprasljums, pie- cantha) ieteicams iävBt mäksllgä sil-lauj
ari vBl nenodzeltBjuSäs zaiäs tuma. Cena HM 2.-- par kg.
lapas ieväkt rudenl. Lapas SävBJa- Izmantojlet Sigada,baiBto amilSu
mas Btri, vtelabäk mäksllgä siltumB. SrkSku ogu ra2u, jo tBs ir viens no
Cena RM 5.r- par kg. Blakte!;iu vBrtlgBkajlem. vltamlna avotlemr Tu-saknes
(Ononis spinosa) aug pat lldz I vBki drogu ievBkSanas un piegades
1 m dzijl zemB. Pee izrakSanas no-1 noteikumi atrpdami Latyljai 58. nu-grieX
prKvos dzelonainos stublus un | murä. B. J.
skalo, ResnBkäs saknes, lai äträki
^tu, gareniiki pärSke}. Cena RM
2.50 par kg. CQkptenenu saknes
(Tarayacum officinale), vBrtlgakI® ir
no divgadlgiem augiem. PBc skalo-
Sanas, lakatu un siko sakn-u nogrle-
Sanassaknes iBvB. Cena 130 par, ^, ^ , . ^.y ^, ^t^m^
kg. Kalmju zemes stumbrus (Aco- S"
rus calamus) pec izvilk5anas no Y^^t^^ ^ / l ^ S i MgU pazi^^^^^^
udens noskalo, ^griei stubju dalas,bailna3 fW5^^^^ centrälai
sikäs saknltes un vecos sapuvuÄOS pf^otBkai: (16) HanauM
zemes stumbrus. Noskalotäs saknes f ^asse. Adrese^-nepiecieSamas ves-sagriez
apmeram 20 cm gapos gaba^ h ^ g ^ ^ c ^ ^ ^^
los un älävB mäksllgä ailtupä. t:ena | Jg^js^^^^^^^
tBm, kas yecäkas par 60 g. IRO va­ali
Rietumu nometne, kur ir tikai
5CK) tautieSu, savas pastivBäanas di«
vos gados var parädit daiu krietnu
veikumu, Rietumnieki nometnB uz*
cSluSi divas mupa mäjas. Viena cel*
ta Bijuäfi UNRRAs direktora vaja«
dzibäm, pateicibä par yiija palidzibu
un sapratBja nostäju pret latyieSleoL
Materiali. iegOti pamestajäs drupas
un tikai da)a i8i;iemta jaunaT Pie
biivea strBdBjuSi laudis, kaml agräk
ar äädiem dart)iem nav bijusl dari- -
Sana. Otru eku päi^ uzijiemigas
menes cSlv^as paSas sava kakti^a ie«
klirtoSaniäi; ROpBjoties par^bBmien^
nupat iztottvita jatma baraka skolal
.Rietumnieki yisus lidzekjus saval'
jaunajai äcolai paSi sazitdojuli.
Rietumu ndmetnl ir 4 kL tautako»^
la vecäkiie bemi jet uz Centrälo
nometni, bBrifiu därzs, kBdi 6 vai 7
kursi, staxp tiem elektrotedmikas,
SuSanaSr veselibas kopSanas un grä«
m^atvedlbas, un da£Bdas darbnleas
vietBJäm vajadzlbäm, MedianiskajB ,
darbnicä gatavo ar! glltas un samerB ^
IBtas Badiia f igilras.
Ar savu kori, kuru vada 2 diri>
toitl, riet^mmieki yar bQt Isti l&pid.
TajB pledaläs deamltB dala nomatnes
iemitnieku. Ari teitri rittumnliM
spBlfi pafil I^rädltas jau 4 lugai, —
Nometnea dzlvi kopi dibinälanaa va«
da A. DueBns, aBkumfi budams ko^
mlteja3 priekSsedis, bat tagad ko-^
mandanta. Komitejas paSreizBjais
prlekäsBdis ir prof. J. Asars. DaSu
krietnu padomu (tzlvea gudribu
nometnea la\idia uzklaiiga ari no ilr»
m|L änBtnieka prof. H. Budu^a.
Arv. Bleranti
Tatitifäem AÄglija l
,,LatvUas" abonem^ts AngUjB
tuifpmBk kBrtojama pie miisu plby
stfivji: ftjr.v A. Veinbergs.
N. S. H. ,C. Wymersley Roid
Hostel, HulVYork. Turpatya-rlet
pasQtinBt an grämataa un ei»
tu» izdeviamus, par kuriem zii^iojBm
mösu lölkTakrtB. „LatviJas" mBneSa
abonementfi, pasfltlnot kpUektlvl
yalrBk par 8 eksemplBrlem, maksB^
3/8 sh par ekaempiara^ IndlyjduB?
Uem abonentlem '8/— ^ . AtseviSlji
pBrkot 4 d., bet, iistitot atseviSkv©
ekaeihplBrus Pft ^ pastu no pärstävl»
ba» AnglijI,. 5. d. par eksemplBru;
Abbnentua, kas savB laikB pasö-ttaäjuäl
laikrakstu .VäclJB, IQdzam.
savlalclgl atjaunot abonementu pte
pBrstavJa AnglijB.
ome^ijiu
Z 1 V 0
Pirms kara Mglija raäoja valrBk kä
230 milj. io ogliu ,gadfi un pasaulB
ieijiemli otro viet^ aiz ASV. Tagad
Angjijas os}u produkdja neparsniedz
Wi no piryns kapa' apmSriem, bet
brltu oglu eksports, kas 1938. g. bija
88 milj. to, «arucis 8 kärtlgl.
Fraiicijai visvairak trukst pärtl»*
kas, öiglu un. maSinu, bet Sis vaja-di?:
iba8 apmiierinot pärejBs' valstis
varetu sBj^iemt franöu tekstilpreces,
klmiklUjas, vinua un citus razoju-muÄ.
Bellfija \m I^^^
tekstiltjas, d3!'.elzs m terauda preces,
d a l Ä c i m ^ na^^^^^^^ ylläs.sa3>emtogles, kvieSus un
]uSas,ka,tamnebfltu.vajadzlgaat>g. vllnu. Auglus, tabaku un an citas
ies. VlsBm pärBjäm' valstim saim- Pf ^ aola l^ircija un Gnekua, ku^
riieclbas bllances pasIvB oglu trö^ ^^^.^f^ ^^^^ ''^J:^:
kums 9ta^ paSB p i t ä j ä vletB. ^mm. Znedri^ai im NorvB^ljai
^ :Eirapai trOkst oglu, kaut art rak. Ä T a Ä ^ ^ c Ä
tuves to pietiks vismaz l^O^J^^^^^^^
Ogles pieprasa ne tikai ^ agräri^alstis,
bet ari tädas zemes, kur^ paääm
ir krBJuml un bagätas raktuve». Ta*
gadejo stfivokli pUnä mirä var ap-zlmBt
par oglu krizi, kuras galvenais
cBlonis ir produkcljas atjaiinosanas
lenais temps, nöspBja segt pieprasi*
jumu&' EiropS ir iesftäjies og|u bads
ufi neviena; no 16 valstim ogle3 ne-var
piedävät, jo to produkdja rie-sedz
lekSzemes patBri^u.
AngUJa,. par aplti iekSBjäm gruti*
bäm, Eiropas saimhieclbal var dot
maSinas, tekstilijas un citus fabrlkä-tus,
:bet tai • n^iecieSama kokvilna,
wi^m labiba, taukyielas un partika:
palikuiins ir Sveicei, Austrijai un
Italijai, bet Eire, Islande un Portu-gale
sola zivi» un citus pärtikas pro-duktuö,
,
Parljse veiktie priekSdarbi par Ei-ropaa
isalmnieclbas struktaru un vie-tBjo
reifiiiirsu iieslegSanu saimniecibas
atjaunoäanar plänä turpinäs. Va-
Singtorla sasauktai ROras konleren-cei
un apspniedem Londonä galve­nais
tematsirVädjas ogJu produkd-jag
atjaunosana un robezu nosprau-sana
väcu rupniecibas kapacitätci.
Pirms kara Väcija razoja 180 un
eksporteja 30 milj. to ogJu gadä. Va-cu
ogles saijemä Itallja, Francija,
Holande. Belfeija un daudz dtas hadzibBm taa |^^yo», 400
valstts. Tagad vacijas ogJu raiu grib PrJöcSmetus. ^ l l e t B m w vaja-käpinät
vismaz lldz 300.000 to 41ena, P ^ * ^ , vii?as savBkuSas, drSbea un
kas ^adä Udzinätos 65Vo no Pinns- veop^Iru, lasljufiaa ogas m«zbBN
kara produkdjas ieväkuSas ap 45 kig zBju W
Sodien Eiropas SOS saudens ir — i^^' »ometnes vajadzibäm. MBmulas
pärtiku un ogles! Pfirtikas gratlbasPP^^P^l* invalldus, 10 yieninlekus
pärvärSt nav iespejams bez ASV un ™ ^imenes uzrauga bBmua, kuru
dtu valstu palldzibas, kaut gan ar "^^tes nodarblnätas. Valkas sitvleSu
plänoto isadarbibu un JEiropas aaiih- U^^^^^^^ noorganizStajos 4 mBn.
niecibas bilances izlidzinääanu SIs SOSanas im rotalUet^^
grutlbas cer ieySrojami mazm P^^"^^ P ^^^^^^^
OgJu kri?es pärvarBSanai atliek vie- No LIbekaa darbB uz Anglijas og
nigals celS atjaunot produkclju. faktwBm 12. sepi aizbraukuSi
PagäjuSä ^adä og|u trökuma mikstl-1 - . . s
näSanai .^SV uz Eiropu sdtlja ik mS- Alterfrades lauksal^^^ un
nesi caurmBrä 1,5 milj. to ogJu. Si majturlbas skolä sfcts jamaU mi
ASV oglu palldziba gadä spBja dot ^Ibu posms. ParedzM P«nrietoSa-tikai
18 ;inilj. to, vai apmSrin piek- h^s uz Eitmu nenotiks fikolai ir
to daju. no tä daudzuina, ko pinush^vas^udrablaps^^^
kara eksportBja galvenäs Eiropas ^as. , PaSu iekartotajä splestuvS ro-ogfu
raJotäjas AMlija, Vädja un r^*^^ tedmikä pavairo mäclbas II-Polija.
' |dzek}us.
Pärtikas saimniecTbä deficita seg-sanai
plänotie pievedumi ir nepie-. SKAISTA D Ä V A I ^A
cieSami, Jo Elropai pärtikas nav un ÖÄÄIÖAÄ U A V A I VA
arl i^Arm kara rCipniecIbas valstis mUsu drauglem trimdä Ir baznicas
daJu pärtikas sedza ar importu. OgJu izdevumi:
krizes pärvaresanai turpretlm nav 1) Jä^a evanifems (lliistr.) RM 8.—
pamata sagaldit, ka palldziba naks 2) Marka evanftelljs (Uustr.) RM 3,50
no ärienes un ka tä bOs pletiekama 3) Lukasa evan^elijs (ilUstr.) RM 5.—
un ilgstoiSa. Tautsaimnieciski tas arl un
nebutu attaisnojams. Atliek vienigi 4) Apustu|a Jä^a vBstules RM 0.30
organizet produkdjas atjaunoSanu, Pasiltlnot vairäkus eks. cenas at-iesaistot
vlsas briväs darba rokas, laide: katram ev. RM 1.— un katral
kä ari nodroSinät taisnlgu' ogJu pro- vestulei 10 fenii;il.
dukcijas sadaJi, kas dos Jaunas asi- Pasutinät mäc. Ed. Putni^am:
nis sirgstofiai Eiropas sainmieclbai. (13b) Klcinkötz bei Gunzburg./Do.
— o e c— I Latvian Camp.
RiDAKClJA!
E* Are, IngolSitatB <
NBMBOIEBAMA GRXMATA
Sodien, kad no Väcijas arvleh
valrBk tavitieSu dodas darbB uz cl»
tam zemBm, bljtu izdevigl, Ja vöpl
katrs varBtu Ras:i^mt lldzl pa eksem-plBrajn
angju un irahöu valodB sa-rakstltu
broSflru,. kuj^ä lletlSkl bQtu
aplökots mClsu valsts un kösu tau­tas
un Ud« ar to arl mdsu trimdinle''.
ku stBvokiis un ileslbas, Aizbrau*^ .
cBjt raksto, ka jaunajBs dzlves un
darba yietBs pie vb^iem allai par
slem Jautlljumiem InteresBjai, bet;
valodas nepräSanas un datu trCiku<i
ma dB} .tie ne vi^nmBr var dot tlk^^-^
sikas atbildes, kä interesehti to v8«
V
Pirtns kBda laika gan bija pBris
tidu broSflM ang^u valodB, bet \|a#
Jau Izgäjujllaa un nav vairs dabftja»
mas. TäpBc vaJadzBtu gBdät vai nu
gluSi jaunus tekstus, vai arl i
paSas agräkBa iespie^ no jauna.
Liekas, par to vaJadzBtu rapetles
LCK informficljas birojam, gBdBjoti
lal tadu grimatu varBtu panemt lld|
katrs aizbraucBjs. _ ^
C. Pankers, OIsenB
^POLMECBBS*^ ^
Lasot ralöstu «Pazudis Tlrlngljas
mlnistnit prezldents" Latvijas 9. sepi
numura, manu uzinanibu salstljr
vBrds „dolme6ere". Man ä^et, ka
to paäu jBdzienu latvieSu valodä vS
arvienu var Izteikt ar värdU „tulki*%
Oandrlz jäplelaii varbutlba, ka, jau
3 ga^us dzlvojot Se Väcijä, mBs sa-kam
aizmirst latvieSu valodu. Tie»
gan runäts im rakstits par mösu sa-runu
valodas tlrlSaiiu, bet tas, lai-kaip,
neattiecas uz iespiesto värdu.
Plezimeju, ka So paSu iiermänismu
„dolmeBers*' latvieSu laikrakstös
sastopu jau 3. reizi SajB vasarB.
TBpBc bQtu jäpadoiiiä par valodas
tiribu arl mösu trimdas prese.
BiJ. Latvllas imiversitatei studenSn
korporloUu locekiu sanäksme >- at-ceres
vakara Esllngenä, Vilhelma
lelä 5, kafejnlcB „Lido" plritdlen^
6. oktobri pl. 17. Informäciju «viedz,
N. Straute: (14a) Esslingen/N. Maille
P1.4-II,
8 latvju zSni, kara gilstekpi, Jänis
matr. 100187 kdo 853, Olfeerts matr.
1001684 kdo 379 un Valdis matr.
1001656'kdo 421, vBlas sarakstUies
ar tautietBm. Adrese: Depot 141 St
Fpna (Rhone)» France.
Sato «lavin«uii^«ö-mm
^-^^ •
(jjuliiiointtunjaunogrir
Svistiepacietigik plda
|iiM,!iö8)letavlrda.ft»l
l&etor^B&nlfm, PH
LjsiisstBeijSpacleSis, Jlpägä
i*a, Auisburga Arturs Bai
Q y iffi iliilmeti^i pariä
LbettastaJum^'zunv9ä, pilie
ISiiei tagjdljftvaju un lasS"'
MimGrjmatu plauktiijs ti_.
>l!ijisi»{idttofllinuprog»i.
• pisiiMrlöi kollskeilas,". kfit
e'teit8. tiabä, protaa
„ iM Un mdsu mazig k!
ta Idtil 'tSrOffllhos, nOVdii
»i^tiddblih dofflitos s|
™ mu blbl plriee |S
tttajMn fetves Mtam, vi
' J^prttlbMi humöfa
ti* flö visagrlkls Öli,
ipliälcilvSkukaisltbu i
i M l i i i i i M . t k lm posti ti
liibi!, \ m
.. fjytilsku dieiia». Vii
JiffpizMiakt nevaf, m k§{
• Jaifl; vai tur nepiemitig
g.^stos|riinah»'lafi!tä
»htiHisija puiaudiiis, M
m ko nespriedft ua kl
Jm gaögis mai«ei labi
™fft. Made iMItljl^atki
ra g9u atin6tn6sW.
iJiSvlijus nealeffii
'ÄM ar
aavin
^^^^
mmm
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^