1947-09-19-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i .div- 4^^^ valta ta nostäjas Z, ^"«i' Ö & S"*''» jo KrosbiirTl V**»"»! un clti veikalniäd. ,1 I ,1 ^ayalrSk Pär 75.000 doC (h! N ta ir LosandielosM^Sc? ^ viceprezidents Str J S E ' N? P^^Jäm f i t o zvaL t Jsara^sta augggalä vellrOi f hevilende, Marina Ohara,L, r lends, Barbara Stenvlka, Dii] L rmjs, Dorotijä Lamflra, AIM^ r [m Betija Hetone. leprietejal rj; algu. reko^diste Dina DSrbk r: -nopelnija 310.728 dolarus, L :inä nav.minlta, jo tas sablednTai ^"'nav minigtiijai zii?as lesnlepl minetiem algu ienakiiidl ^atskaitämi it prävie nodÄ' m tmi k K r u s t v ä r d u mlk 0 S' / 7 W lU 34 -m mi K ; , (is? SS Liiaieiiii^: 1. Spek&j- ^ rädlba. 6. Noslegta sabl^Ä^i, ra. 19. Agräcäs ^{mM smes värds. 21. KOK&«, rafu. 26. P^S^J^^Sll' ikums. 31. Partikas Skan/ 34. Glezaa, 35, w flste. 1 Stetenteld: 2: Apstiprlnäjmns. S. VK värdu Pn^S^-JsM 22. Pärmaca. zi. .."j « m vokUs. 26. Kok . 28. ^ ^ ments. 30. Stridiga vai" r33. Priekäzflbe. M K L A S m-m: |Temps.9..Ala.ll-AKttJ0,ei| OT. 31. »O SK. 16. Visla. "^kss. SM: ferots. 36. Takse. ». 4- Stf ^i,^' ?t « Itel ^ .Latvian new.spaper ,J^tvi- /ja" autliorized by EUCOM HQ Civil Aitairs Division, 14Julyl947, AG 3S3,7GEC-AGO. — Editoi: Kirlls Ra-bäcs, Gunzburg.^., Blirger-meister- Landmamipl. .7. Population to be served: . 20.000. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 70 (77) Piekdien, ia47, §• 19. sept Iznäk divi reizes nedeja. Izdevejs: BALK uzdevuma- Latvie§u i ) ^ ^ darbini^u sadarbibas kopa. Printer: Sdiwäb. Volkdjlatt, .Gunz-burg/ DoiL, Burgermeister- Landmannplatz jf. ) umos „PRAVDA" CeSSAIDKO/ KÄPEC PADOMJU SAVIENlBA UETO ASV arlietut mlnlstris Rfstrsals 1UN pilnsapuce teicis ^ u , ko pasau-les prese noveite par vilenu ao asäkajäm, kas lidz iim dadi-detas. Sai runä Marsals i^si versas pret Padomju Savienibas taktiku jaukt UN darbu ar obstiokciju. Mariials paziigioja UN pilnsapulcei pilnigu ASV pläpu, kffls s k a r gmärlz vinm svarfgräkos jautäjumus, kufos UN lidz sim nav varejusi siaprasties, Riina, pec BBG^ zi^äm, uziyemta skailem ap-lausiem no vbu delegäeija' vidusi vienigi padomju delegäcijas vaditäjs ViSinskis esot noklaasijies vlenaldaugu seju. Aizrädidain;s m to, ka lielvaistis pec UN chaiftaa ncfteikumiem var lietot veto pilnigi pec savas gribas, Mar§als ierosinäja pilnsapulce ieve-let jaunu komisiju visu sasäipeju^o; miera un kärtilbäs jautäjumu ap-spriesanai. Sai komisijä pec Mar-sala piriekslikunrja vajadzetu, ieiet pärstävjiem no 55 valstim ' (tätad visiem UN biedriem, kaj;ner Drosi-bas padome bija pärstävetas tikai 11 vilstis), 55 yalstii komisija ap^pries- / tu visus miera jautäjumus lidz nä-koSä gadä septcmbrim, kaa vares lemt par täs pilrverisanu pastävigä instituta. Bez ta,m vei Maräals iero- ^näja dibinät Ipasu komisijn, veto jautäjuma apspriesanai, kas ari va-retu darboties lidz näko§am gadam. MarSals paskj^idtrojis, ka,, gadijumä, ja pilnsapulce pdexiemtU sos pfiek5- likumus, tad Dro&Ibas padomes vietä rastos cits instituts, - ku]:äi liel-valstim vairs nebiutu veto ti|esibas. Veto pielietoäana, pec amerikä,]i;iu do-mäm, piekizama tikai divos' jautä-jrnnos — izi^l^ipot tie§u konfliktu ga-dijumus un uz^emot jaunus UN bie-dnis. Runäjot par Balkänu jautäjumu, Maräals .paskaidroja', ka tä atrisinä- §anu Dro§!bas padome trauce^is padomju veto. Täipec ASV iissniedz ' priekslikumus pilnsapulce}. , ASV, ierosina, lai UN pilnsapulqe uzaici-na Albäniju, Dienvidslaviju un Bul-gäriju pärtraukt nemiemieku at-balstiäanu* Griel^ijä. .;,Piln<sapulce nedrikst nosltatities, kä Padomju Savieniba turpina terrorizet vienu UN locekli," teic^, MarSaJs. Palestlnas jautäjumä ASV grib balstities uz UN komisijas atzinu-miem. Lai gan ssaprotams, ka Pales-tinas daliljma iir gruta probl§ma un bus gruti atrast tfidu veidu, kas ap-mierinätti ir arabus, ir ziduis, ASV v§letos, iai pilnsapulce Palestinas • jautäjumä piei;i(Eana viienbalslgu le-mumu, b«?t uz to es^t maz ceribu. Täp^b ASV pall^ausies . vaii^akuma gribaiJ Atomener^ijas kontroles komisijas: darbibu lidz him esot kavejuäas Padomju Savieniba un Polija. Ja §is valstls ari turpmäk tikpat ietiepigi palikiöt ple sava viedokja, tad komisija vispär. vairs nevareäot dar-boties. Vispär teica Mariials — brui;io§anäs sacensibu nevares pärtraukt, kamer ^turpinäsies v^stu , ^^^^.^^ ari ASV savstarpiga neuiKticiba xra v^^^^^ viceministrs Kleitons iespaidigaorganizacija tikai tad, ja nekä Tautu Savieniba". Padomju veto esot novedu§i DroSibas padomi tuyu sabrukumam. Amerikäi;iu po-litil^ is Foresters Dalls ievadijis ra-diodiskusiju par UN ar Sädlem vär-diem: „Dazi jau tagad uzskata UN par nesekmlgu organizäclju. Valstis — milzi sastopas viens ar otru biezi vien dusmlgä noskaijojumä un Ap-vienoto Näciju organizäcija tad lie-kas kä punduritis." Ari „Pravda"' veltijusi ievadrakstu veto jautäjumam. .Tä konstate, ka krievi nebut neesot vienigie, kas veleju5ies veto tiesibas.' To nepie-cie §amlbu vienbalsigi atzinusas visas lielvaistis. Visvairäk to prasijis Ruz-velts. Tagad dazas amerikäiiu iin anglu aprindas esot neapmierinätas täpeCj ka padomju veto nav lävu5i pärverst Drosibas padomi par orga-nu, kas paklausigi apzimo^o zinämu valstu imperiälisma > politiku. Tas^ ka Padomju Savieniba izlietojusi veto pret rezoluciju Grie^jas jautäjumä, pec „Pravdas" domäm, no-zimejot tikai to, ka Padomju Savieniba nav piekritusi nezelojamai re-zolucijai, kuii^as merl^is bijis attais-not grielj:u fa^istu provokätorisko ricibu Zieme]griekijas pierobeiäun novelt vainu Uz cietu§ajiem. Taisni tas pierädot veto nepieciesamibu pa-saules miera un tautu intereses, Princips, ka UN lemumus var pie-i> emt tikai vienbalsigi nodroäinot pret vispärigas drosibas 3pdraude- §anu ar vienpusigiem lemumiem. Padomju veto neverSoties pret ma-zäm tautäm, bet to pielietojot tikai brivibas sargäSanai. Padomju nostä-- ja Griel^ijas, E^iptes un Sirijas ;]au-täjumos vienmer esot bijusi labve-liga mazajäm tautäm. „New York Herald Tri$une", ko-^ mentejot pirmo MarSala runu, ko vii?ä teica pirms UN pilnsapulces atkiä§anas, ari izsakäs, ka ASV ne-gribot tie§i grozit tagadejo UN cbai tu, bet gan mekleSot celu, lai täs pa5as chartas ietvaros apietu Drosibas padomi. Tas. tad nu ir tas, ko grib panäkt ar Mar§ala ieroslnätäs 55 vs^stu komisijas palidzibu. . BBC, NYHT äräs valdibas atzinumi par repatriäciju un hometinäsanu citäs zemes Izredzes repätriet DP uzskatä-mas par iz^meltäm, konstäte ameri-käi> u militäräs valdibas pedejais mene§a zii?ojums. Fundamentälas politiskas prete§kibas un ,bailes no fepresijäm vai vajäianäm ir tie iemesli, kas amerikäi:iu' joslas DP liek palikt tepat un attureties no atgrieSanäs dzimtenS. Joslä paäreiz veli ir 478.000 Ap-vienoto Näciju DP, no kuriem 328.000 dzivo nometries, bet 150.00 ärpus tam. Kaut gän militärä val-dibä joprojäm veicina repatriäciju, tä kop§ janvära nepärtraukti sama-zinäjusies. Ari ipaJä divu meneSu riäcijas akcija nav devusi gai-panäkumus, tapat padomju, dienvidslavu un baltieSu DP re-patriäcij as gadijumä piesolitä 60 dienu pärtikas premija. Julijä sa-sniegts „galigais limenis" tadu DP repatriäcijä, kas ätzitl par piespiedu kärtä nerepatriejamiem. No 5862 personäm, kas atgriezuSäs dzimtene, tikai 2600 bijuäi Apvienoto Näciju DP, bet pärejie no agräkäm ienäid-nieka valstim. leverojot visu to, militärä valdiba darot visu iespeja-mo, lai tagad vairäk sekmetu DP nometinäSanu citäs zemes. Julijä citäs zemes nometinäti vairäk DP nekä repatrieti, pie kam 5965 no pa-visam 6300 nometinätiem bijuSi Apvienoto Näciju DP. Galvenä DP uzi?emejazeme bijusi Bel^a. Tai pa§ä laikä strauji väirojas nelegälo iecejotäju skaits amerikä-nu joslä. Qenerälis Klejs paskaid-rojis, kä begju skaits, kas no padomju joslas nelegäli ienäkuSi ame-rikäiiu joslä, xiz L septembri sa-sniedzis 55.000. Julijä ap 8000 per-sonu apcietinätas robezas pärieSanas bridi un ap 46.000 aizkavetas robezu päriet. Bavärijas militärä valdiba uzdevusi pagaidäm nelegälos robez-pärnäcejus no padomju joslas vairs liesutit atpakaj. Bet tä kä beglu m>metnes jay tä . pärpijditas, tad esot radies kritisks stävoMis. Tur-klät lieläkä da}a nomet^u iekärto-tas tikai kä caurlaides nometnes un ziemäi nav piemerotas. Jölijä, tur-pretim, vlsä amerikä^u joslä 75 pro-centi robezpämäceju pärpildito cle-tumu de} tikuSi atbrivotl un nosu-titi atpaka}Hz joslu, no kurienes ie-radu §ies. ^ : ^'' • St&Str ta ieveros visu valstu gribu. Marials paziJ?.oja, ka ASV lugs pilnsapulci vlsätrakä laikä riipeties par to,, lai Koreja atkal kjutu neat-kariga un nedallta valsts. AiiJV vai* räkkärtigi uzaicinäjusi Padomju Sa-vienibu vienot!es Korejas jautäjumä, bet lidz §ini tas nav izdevies; kaut gan samniis turpinäjuSäs jau 2 gadus., Runas noslegumä Mar§als bridl-näjis pilnsapulci, ka visiem jäpulas visiem spekiem, la^ pasaule pärva-retu vei briesmigäka ka^a draudus, nospiestibu un postu, Pec Marlala pilnsapulce , runäja Meksikas delegäts, kas. gandriz pilnigi atbalstija visus amerik;|li;iu ie-rosinäjumus. Polijas pärstävis pa-zii; ioja, ka Polija ir pret veto tiesibu ierobezoSanu. Grie^djas nemLeini ce-lonis esot svesä ka^^aspeka atrasa-näs sai zeme un, tiklidz to iiz;väk§o1;, ari Grieljiijä iestäSoties miers. V i - §inski«? preses pärstävjiem paskaid-rojis, ka padomju viedokli pilnsapulcei izklästLsot veläk. Pec Marsala nmas slpet, ka veto jautäjums un ASV priek§likums|par jaunas „bez veto" komisijas dibinä-sanu izvertisies par vienu no vissva-rigäkajiem pilnsapulces jautäju-hiiem To räda ari daudzie komen-täri, kas izskaneja jau pimiis Marsala'runas » Pazistamais anglfu poli-tiljds sers Vanzitards Totenhemä iact^Ai^ Jka IIN iai: )Bhv(k viIsU uisäJiC piekritis 16 MarSala pläna valstu komisijas izsträdätajam ziriojuinam un drizumä to iesniegs ASV ärlietu ministrijai, lai amerikäpi varetu konkreti atbildet uz. jautäjumiem par Eiropas valstim nepiecieäamo palidzibu. Pec Stutgartes radiofona zi^äm, republikäijiu kandidäts nako-säm ASV prezidenta vele5anäm Sta-sens preses pärstävjiem. izteicis do-mas, ka drizumä sasauks ärkärtejii kongresa sesiju, bet „New York Herald Tribune" tai paSä laikä raksta, ka uz ärkärtejas sesijas sasaukSanu esot maz ceribu vienkärSi täpec, ka kongresa locekji päräk tälu izkli-du §i. i . ASV : saimniecibas viceministrs Kleitons, kä zinäms, jau vairäkkär-tigi bija pieprasijis 16 valstu dele-gätiem Parize, lai tie savus iesnie-gumus pärsträdä un izsaka.prasibas pec ASV palidzibas konkretäkä vei^ dä, sniedzot ari garantijas, ka viriu pasu saimnieciba iespejami pilnigi izmantota un iekjauta valsts jaunuz-buve un ka äis valstis ar budzetu saskanosanu un infläcijas apkaposa-nu darijusas visu, kas viijiu pa§u spekos. Pirmdien tomer 16 valstu delegäti nolema, ka Eiropas vajadzibas pec saimnieciska atbalsta un savstarpi-gas sadarbosanäs ir päräk lielas, lai varetu vei atlikt pläna publicesanu. Pec franöu priek^likuma pieijema rezoluciju, ku^ä versas pret Kleito-speka \ Kädas territoriöläs parmaipas nbtikuSas - 5 Eiropas valslfs ========= ^ Piecas valstis — Italija, Soraija, Rumänija, Ungärija un Bulgärija; pirmdien dazados laikos of iciäll stä-joties speki mierligumiem, atgrie-zuiäs neatkarigo Eiropas valstu vi-du. Ungärija oficiälo miera iestä^a-nos vestija baznicu zvani. Somija, kufä nav okupäcijas kajraspeka, mierllguma spekä stäianäs noriteja pavisam klusii bet Triestas apgaba-lä, kur notika sabiedroto karaspeka izväk§anäs un dienvidslavu un itaju karaspeka ieieSana jaunnosprausta-jäs robezterritorijäs, tä nepagäja bez starpgadijumiem. Getru daiädu valstu kapaspeka pärvietoäanäs Triestas apgabalä bija nobeigta nakti uz "treSdienu. Pirms tam, svetdien Triestä notika plaSäki nemieri, kupos pec „Stars ammnaad DpSiieterddiapa lneljsiaä''ssk oaarpne s55p00o .00n00d00 e nccitillavv ^evkkuug. r 4tSeaa-j- u-pS1jagv^ui^ en^rlo bbaei,i u ar akr o.N poerdveeja^ ul.e gasCt ltkäod-i robeias >tbiist 1940. gada somu — padomju pamiera ligumam. Diehvidslavijas, Francijas un Grle- Ijiijas territorijä pärgäjuSo itaju ap-gabaluiedzlvotäji gada laikä var iz-veleties sev velamo pavalstniecibu. Smagäkie zaudejumi Itaiijaiir Af-- rikä, un par agräko itaju koloniju likteni näkamgad vei lems öetras lielvaistis. Abesinija jau kara laikfi atguva neatkaribu. \^ ^ Lieläkäs terrltoriäläs pärmalijias raduSäs Rumänijai. Padomju Savieniba ieguvusi Ziemelbukovinu ua Besarabiju, Dienviddöbrudiu — Bulgärija, bet Rumänija atgust no Ungärijas Transilvaniju; Bulgäru prasibas pec pleejas Egejas jural uz Griekijas redinä noraiditas, bet Griel^ijä ieguva daius apgabalus nö Albänijas. Somljä stäjäs spekä Petsamo apgabalä nodoSana Padomju NYHT, St&Str biedroto militärä valdiba un Triestas policija ieguva kontroll par noteikumiem tikai pec vairäkäm stundäm Venecljas Diulijas pro-vinces policija ziijo, ka pedejäs 48 stundas pirms nÖtiku5ajäm pärmai-i? äm nemieros npnävetas piecas personas. Nemieru lafka giesitas ro-kas granätas, bet policija bija spiesta lietot asaru gäzl un Sauteiju laides. Sabiödroto militärä yaldiba^^^p^ bildigiem nemieros uzskata neat-bildigas itaJu jaunatnes grupas. Nemieru kulminäcija bija isasniegta svetdien ap pl. 6 vakarä, kad ielu 1 Politlsku motivu d§l organizetie kautii^os piedalijäs lieläkas komu- plaSie streikl itaJu lauksalmnieclbä nistu jaunatnes grupas. un rupnieclbä neizbegami apgrutinis Dienvidslavu galvenä sakaru virs- ASV palidzibu Italijai, paskaldrojis nieka pulkveza Kilibordo auto ap- A S V ärlietu mlnistrijas preses ie-turets cejä uz §täbu, un vii?am uz-h'^"^^^ Mek Dermots, Tä bija netie« brucis pulis; Ang}u brlgadiepa atbilde ita}u komunistu vadUäja D^önsona auto apmetäts akrnei^em, Tpliati pedejäm asajäm runam, ku-un uztr^ukuma pilnus brizias: pär^ Täs yiri5 uzbruka ASV, apzimedams dzivojuSi vairäki sabiedroto preses ^^s par pasaules diktäturu^kas gata-korespondentl un fotografi.' Viens vojoties karam. no tiem nosists pie zemes un pec Streiku galvenais or&hizetäjs lp tam begot apmetäts akme^lem. Ari komunistu pärvalditäs, äarba fede-no Polas pilsetas ziijio par uzbruku- räcijas sekretärs, komuhists Diuzepe mu diviem dienvidslavu sakaru di Vitorio, kas izsludinäjis kä lauk-viij- sniekiem. Satracinätajä puli bija strädnieku, tä ari metallsträdnieku juku jukäm redzami gan dienyid- Utreiku, apgalvodams, ka visiem slavu, gan itaju, gan ari daii Triestas streikiem, kupus organlze darba fe-brivvalsts karogi. Triestas neatka- d^äcija, esot tikai tiri salmnieciski ribu otrdien of iciäll pasludinäja iemeÄ Darba federacija apvleno angju virspavelnieka vietnleks V I - pavisam 6 miljonus itaJu strädnieku. dusjuras telpä ienerälis Eri. Kä 850.000 metallsträdnieku streiks Iz-vecäkais sabiedroto J^irsnidcs, VIT:I5 sludinäts tikai uz diväm dienäm, kä paliek par triestas pagaidu guber-prötests pret dzives därdzibii, bet tas nätoru, kamer Droäibas padomei ir tikai viens no veselas streiku se-beidzot izdosies Izraudzit Isto. rijas pedejäs nedejäs. Lauksträd- Anglijas ministru prezidents Et- nieku streiks aptvep apmeram mil-lijs, Ärlietu ministrs Bevins un ag- jonusträdnieku. Darba federacija räkais sabiedroto virspavelnieks Ita- mudlnauz streiku ari 2.130.000 ta-lijä feldmarääls Aleksadrs piesuti- bakas, dzelzceju un tekstilrupnieci-ju §i apsveikmrius Italijas valdibas bas strädniekus un valsts leredpus. galvam, ärlietu mini^r^am un aiz- j ^ - ^ ^ ^ ^ ^ ^ Romä, kur pledaliju-sardzibas ministr^m. ^BBC noraidija g.^^ ap 100.000 strädnieku, Toliätl ru-specialu raidijumu ,Som«ai mier- — j^ikä atskanejuSi saucleni:„Nävi liguma^peka staSanas gadijiuna^beU^^^,^^ Isä laika del nav jams saväkt pilnigus datus par iekSejäm saimniecibas problem^m kä ari par citiem jautäjumiem, ku-fus pedejä bndi gribejuSl^noskaidr^^^ amerikät?L ; Francijas pärstävis Alfands paskaldrojis, ka jästeidzina ari paSu E i ropas valstu sadarboSanäs, iin pazi-noja, ka Francija gatava iestäties muitas unijä ar ylsäm pärejäm valstim. Bez tam franCu pärstävis ai-cinäjis visu valstu delegätus pa-rakstit koplgu vpiecu pantu^JQgumu ASV, kas saturetu^ ari dazas no .täm garantijäm, ko velas amerikäni. PriekSlikumam tomer pretojas an-gju un skandinavu pärstävji. Vieni-gais jautäjums, par ko vienojäs visi, bija praslba sanemt izejvielas, par ku-fam samaksätu ar älzdevumu no Starptautiskäs jaunuzbuves bankas. ^New York Herald Tribune" zii?o. ka Francija izrädljusies tä valsts, kas visvairäk ieintcreseta Marjala pläna reälizeSanä. Täs p^iekSliku-mam nodibinät vispärigu muitas uni-ju tomer pievienojusies vienigi Italija. Ari par piecu punktu luguma parakstlSariu bez liekas kavesanäs izteikusies tikai tä pati Italija. Kad ierosinäts drizumä sasaukt jaunu konferenci Eiropas valstu saimnie-ciskäs sadarbibas padzilinä^änai. Sveices pärstävis norädljis, ka vii)a valdiba yarbut nevele§oties visu procesu atkärtot. Sveice esot pie-tiekami neatkarlga no amerikäpu atbalsta, läi päliktu mälä. NYHT. BBC NYHT, St&Str. Iltiiiiiiiiiilil nekädi öficiäll apsveikumi vai vesti-jumi nav nosutltl Rumänijai, Ungä-rijai un Bulgärijai. Ärlietu mlnlstrs Bevins Vestijumä ärlietu minlstram Sforcam atzime, ka daii mierllguma noteikumi daudziem itaUem varot likties netaisnl, bet ar labu grl-1 pagajuää nedejä pahäkts noKgums bu §is problemas vei varot apsvert,s^ajp Angllju un Dienvldslaviiu par un Anglijal netrukstot vislabakas dienvidslavu DP repatriäciju, Kas at-gribas atjaunot draudzigas attiecibasi Vadjas un Austrljas angju ar Italiju. i joslä. Pec angju vestnleka Belgradö rtalijas ätgrieSanäs neatkarigo domäm, ligums atbUstQt Dienvldsla-valstu saime saistlta ar visu täs Af-1 yi jas valdibas likumiga jäm prasibäm rikas koloniju zaudeSanu. Bez tam uh relze aizstävot ari DP tiesibas. tä zaudejusi Dodekanesu salas Ege- Kiagenfurte paredzets dlblnät anglu-jas jurä, lieläko dalu salu Adrljas dienvidslavu komlslju, kas kärtos juräv kä ari 3000 kvadrätjildiu pär„balto" (nevalhigo), „peleko" (apSau- §as Italijas cietzemesterritorijas. Nä" bämo) un „melno" repatriäciju. koSo 7 gadu laikä Italijai reparaci- „Melnös" uzskatis par kafa noziedz-jäs Padoitiju Sayienibat^ Abesinijai, Grielj:!jai un Dienvidsla- no Väcljas un Austrljas, ja Dienvld vijai jäsamäksä 360 miljonu dolaruJ glavlja iesniegs pletiekamu apöQ-N6 zaudetäs territorijas nellelu ga- dzibas materiälu. Tlem DP, kufus balu ^ Alpos iegust Francija, bet 2 meneSu laikä pec llguma noslegSa- Istrijas pussalu Dienvidslavija, lidz nas nepieprasis, Dienvldslävijas val-ar Polas un Fiumes ostu'. diba izsludinäjusi amnestiju. Bez tam pie Adrijas juras radu- „ r»/sismi,ci ,,^+0 sies jauna Triestas brivvalsts. Tä ^^^nija ^^I^J^,;^^.^.^ . - 7 vienas un Anglija un ASV no otra^ is, ka Dani a nevelotl^^m siegt puses. Triestas pärvaldi' pagaidäm Jaunuligumu par: GrenlandL parpem sabiedroto militärä valdiba, | Jaimals Ungärijas parlaments alz-bct veläk pärvaldes organi bus pa- gäjis atvalinäjumä uz n^otelktu §as Triestas valdiba. Sabiedroto ka- | laiku. raspeka izväksana 90 dienu laikä uiz 1941. g. Triestas brlvyalsti neattiecas. Ti;ir paliek vei pa 5000 viru' anglu un amerikäiju karaspeka, tapat tur nö-vietosies täds pats skaits dienvld- Zviedrijä Izdevusl loti stingrus no-teikumu'^ par valutas izvefenu-ur d-täm zemem. Par puslitru vaja alus Bav§ri|ä driz bus jänodod 10 g\maizes taloöi. i 1 I il m m 'i .••--<Äl-i;>;'W mm .-1 ^-^iV-:^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470919 |
Description
Title | 1947-09-19-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i .div- 4^^^
valta
ta nostäjas Z,
^"«i' Ö & S"*''»
jo KrosbiirTl V**»"»!
un clti veikalniäd.
,1
I
,1
^ayalrSk Pär 75.000 doC (h!
N ta ir LosandielosM^Sc?
^ viceprezidents Str J S
E ' N? P^^Jäm f i t o zvaL
t Jsara^sta augggalä vellrOi
f hevilende, Marina Ohara,L,
r lends, Barbara Stenvlka, Dii]
L rmjs, Dorotijä Lamflra, AIM^
r [m Betija Hetone. leprietejal
rj; algu. reko^diste Dina DSrbk
r: -nopelnija 310.728 dolarus,
L :inä nav.minlta, jo tas sablednTai
^"'nav minigtiijai zii?as lesnlepl
minetiem algu ienakiiidl
^atskaitämi it prävie nodÄ'
m
tmi
k K r u s t v ä r d u mlk
0
S'
/ 7
W
lU
34
-m
mi
K ; , (is?
SS
Liiaieiiii^: 1. Spek&j- ^
rädlba. 6. Noslegta sabl^Ä^i,
ra. 19. Agräcäs ^{mM
smes värds. 21. KOK&«,
rafu. 26. P^S^J^^Sll'
ikums. 31. Partikas
Skan/ 34. Glezaa, 35, w
flste.
1 Stetenteld:
2: Apstiprlnäjmns. S. VK
värdu Pn^S^-JsM
22. Pärmaca. zi. .."j « m
vokUs. 26. Kok . 28. ^ ^
ments. 30. Stridiga vai"
r33. Priekäzflbe.
M K L A S
m-m:
|Temps.9..Ala.ll-AKttJ0,ei|
OT. 31. »O
SK. 16. Visla. "^kss. SM:
ferots. 36. Takse.
». 4- Stf ^i,^' ?t «
Itel ^
.Latvian new.spaper ,J^tvi-
/ja" autliorized by EUCOM
HQ Civil Aitairs Division,
14Julyl947, AG 3S3,7GEC-AGO.
— Editoi: Kirlls Ra-bäcs,
Gunzburg.^., Blirger-meister-
Landmamipl. .7.
Population to be served:
. 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 70 (77)
Piekdien, ia47, §• 19. sept
Iznäk divi reizes nedeja.
Izdevejs: BALK uzdevuma-
Latvie§u i ) ^ ^ darbini^u
sadarbibas kopa. Printer:
Sdiwäb. Volkdjlatt, .Gunz-burg/
DoiL, Burgermeister-
Landmannplatz jf.
)
umos
„PRAVDA" CeSSAIDKO/ KÄPEC PADOMJU SAVIENlBA UETO
ASV arlietut mlnlstris Rfstrsals 1UN pilnsapuce teicis ^ u , ko pasau-les
prese noveite par vilenu ao asäkajäm, kas lidz iim dadi-detas. Sai
runä Marsals i^si versas pret Padomju Savienibas taktiku jaukt UN
darbu ar obstiokciju. Mariials paziigioja UN pilnsapulcei pilnigu ASV
pläpu, kffls s k a r gmärlz vinm svarfgräkos jautäjumus, kufos UN lidz sim
nav varejusi siaprasties, Riina, pec BBG^ zi^äm, uziyemta skailem ap-lausiem
no vbu delegäeija' vidusi vienigi padomju delegäcijas vaditäjs
ViSinskis esot noklaasijies vlenaldaugu seju.
Aizrädidain;s m to, ka lielvaistis
pec UN chaiftaa ncfteikumiem var
lietot veto pilnigi pec savas gribas,
Mar§als ierosinäja pilnsapulce ieve-let
jaunu komisiju visu sasäipeju^o;
miera un kärtilbäs jautäjumu ap-spriesanai.
Sai komisijä pec Mar-sala
piriekslikunrja vajadzetu, ieiet
pärstävjiem no 55 valstim ' (tätad
visiem UN biedriem, kaj;ner Drosi-bas
padome bija pärstävetas tikai 11
vilstis), 55 yalstii komisija ap^pries-
/ tu visus miera jautäjumus lidz nä-koSä
gadä septcmbrim, kaa vares
lemt par täs pilrverisanu pastävigä
instituta. Bez ta,m vei Maräals iero-
^näja dibinät Ipasu komisijn, veto
jautäjuma apspriesanai, kas ari va-retu
darboties lidz näko§am gadam.
MarSals paskj^idtrojis, ka,, gadijumä,
ja pilnsapulce pdexiemtU sos pfiek5-
likumus, tad Dro&Ibas padomes vietä
rastos cits instituts, - ku]:äi liel-valstim
vairs nebiutu veto ti|esibas.
Veto pielietoäana, pec amerikä,]i;iu do-mäm,
piekizama tikai divos' jautä-jrnnos
— izi^l^ipot tie§u konfliktu ga-dijumus
un uz^emot jaunus UN bie-dnis.
Runäjot par Balkänu jautäjumu,
Maräals .paskaidroja', ka tä atrisinä-
§anu Dro§!bas padome trauce^is padomju
veto. Täipec ASV iissniedz
' priekslikumus pilnsapulce}. , ASV,
ierosina, lai UN pilnsapulqe uzaici-na
Albäniju, Dienvidslaviju un Bul-gäriju
pärtraukt nemiemieku at-balstiäanu*
Griel^ijä. .;,Piln |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-19-01