Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1948

              B R I E S M Ī G Ā KO IEROCI
LATVIJA
Latviao Nevvspaper
Publlshed twlce iveekly.
Authorized by EUCOM HO.
Civll Affairs Division I4^ih
july 1947. AG 383 ? GEC-AGO
Editor: Kārlis Ra-bācs.
Prinier: .,Schwābi-sches
Volksblatf^ Gunz-burg'Donau
Burgermeister
- Landmannplatz 7. Popu-lation
to be served: 20.000;
Nr. 15 (120)
Otrdien. 1948. ^g, 24. febr.
iznāk otrdienās nn piekt­dienās.
Izdevējs: B.ALK
uzdevumā Latviešu preses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redakiorsj^:
K. RabāGS, vietn. A. Liepa,
redaktori: Z. Bārda, M.
Culīris. B; Mindenbergs.
LATVĪAN NEWSPAHER
A. Smlts. Adrese:
burg'Donau, ..Latvi
Tālruņi: apg. 84,
spiest 92.
Giinz-a**.
—
red*. 50.
. 10.00aoop tonnu ūdoi.
lielus kuģus un izrA^b
_ .karstu tvaiku ^
vezi, smadzeņu iekal^Z
126315 VISUS šo kuģu aoS
,^3a; tāda b ū t u bijusi
zemūdens atombumba sDrs
g. 25. ^jūlijā. Sešus meSj
- , - nogrima, viens no
vētiem kara kuģiem pasauc
. .,Pnnz Eugen''
'pag. gada janvāri'vel" biia
ā radioaktīvi,.ka stradnie!
lava U2 tiem uzturēties •
u ilgās mainās .pavisam t'.
tras stundas dienā, lietojot
as ierīces, k a s dod/ bridi,
imes , ja 'nonāk pārāk tu-
'ēm izstaro jumiem. Oden^
ini lagūnā kohstateja, ka
ie kuģi saspiesti kā Dapes
Granītamj līdzīgās koraļļi
ras;. dibena, simtiem metra
ija pārvērstas pulveri,
līdēji iegrima līdz kaklam
URĀN^ ^ NEEKSPLODE
TUVĒS? - Tādēļ, ka eks.
vienīgi tīrs urāns 235, bet
da tikai niecīgu daļu no
skā urāna 238, kura! atomi
ās. U-238 . atomi normāli
U-235 atomus, k a tie ne-odēt.
:Plutoniju ; neiegūst
i
h
r
'i.
l i
1:
te
'0:'' '
Ir-
Vidējie austrumi mutuļo politiskās jukās. Jeruzalemē noticis sprā­dziens,
kas sagrāvis namus 100 m rādijā, Tripolē angļi ar šāvieniem un
asaru gāzēm apkaro demonstrantus, no Jemenes ziņo, it kā par Jemenes
valdnieka un viņa ministru prezidenta noslepkavošanu, bet Irākā nota-ots
mēģinājums bojāt svarīgos naftas vadus. Ungārijā oiensiva
pēdējo
1 opozīcijas partiju
bet gan- •apšaudot .U-238 p'
auri tīram grafītam -vai
ūdenim" ar U-235 ato-oniem-
I OTU VIELU ATOMIIK
[? Saskaldīties ļaujas vel
bismuta atomi, bet tic ra-niecīgu
enerģiju, salīdziJiot
un plutonija atomu' drau-
ELI IR ASV A-BUMBU,
? Nedaudzie cilv ēki, kas
'eš klusu. Liekas, ka kra-sevisķi
liels. ,ASV. jopro
la ražot U-23o un pluto-ājot
rezerves tālākiem me-m
atomenerģijas • un. me-ukā.
Nepieciešamības; ga-šīs
vielas varētu diezgan
iestrādāt atombumbas,
pret Japānu ASVTinia-
;ja tikai divas bumbas,
pietika, lai izbeigtu karu
Salā bija Čaula ari vēl
bai, bet- ģenerālis Maršals
^est no ASV tai: V •
Gaidīts politiskā krize Cedioslovakijā iegājusi izšķīrējā posmā.
Jau agrāk sākušos ašo nesaskaņu dēļ ar komunistiem no nacionālās
frontes koalīcijas valdības līdz sestdienai izstājās 12 ministri — tautas
sociālistu, katoļu tautas partijas un slovaku demokrātu partijas biedri.
Ja neizdotos atjaunot nacionālās frontes valdību, no valdības draud
aiziet arī sodāldemokratu ministri. Līdz pirmdienai valsts pre­zidents
Benefs ministru demisiju Vēl nebdja pieņēmis uņ sāka apsprie­des
ar visām četrām partijām. Komunisti masu sapulcēs prasa ;,tai|itas
izšķīrēju spriedumu križes izbeigšanai", aicina strādniekus darba vie­tās
biit modriem un dibināt ,,aktīvistu padomes^Arzeiņēs lielu nozī­mi
piešķir Padomju Savienības ārlietu minīistrā vietnieka Zorina neH
gaidītajam apciemojnmain Prāgā, kaut gan oficiāli tas motivēts ar labī­bas
piegādes kontrolēm. Londona stāvokli Oechbslovakijā, par kuru
īstas skaidrības vēl nav, pielīdzina krizei 1938. g. Minchenes apspriežu
laikā.
valdības, bloka dibināšanā pret sat­versmi.
Tās esot apvienojušās,, lai
kavētu iekšlietu ministriju izmeklēt
atklāto . sazvērstibas. lietu. Ziiļas
par sazvērestības atklāšanu kopisji
publicēja komunistiskais iekšlietu
ministrs Nōsekš un bezpartensk^is
Drausmi
dzelzceļa
9 '
katastrofa
gadsimtā
kā
:SA A-BUMBAS? Tas
no ražoto bumbu dāudzu-amerikāņu
lidotāji vingri-
"bumbu nomešanai. ' Ti-ā
metot bumbu iŗnitācijas,
paskaidroia, ka īstā bum-iem
varbūt būs jānomet-līdz
75miljonus. :^ dolāru..
IR ASY URĀNA KRA*
ī\tas ir noslēpums..Ir zi-
•elas atradnes \Kolorado
Kara laikā ASV bija aj-o
lurāna raktuvēm Kana-kos
apgabalos. Ārpus Ka-ātākās
atradnes ir Beļgi-un
Cechoslovakiia. Pede-olē
Padomju Savieaioa.
•āna ir Zviedrijai. le^P^-
t o v a r .atrast :ari Cne;un.::i;r
_ apgabalos. :
PĒJAMS AIZSABGATII^
UMBU? Aizsardzības _ ļ*
"šinī ziņā ^vienis • pi^tiS;
tnieki, tā militāristi. A12-
nol&o>s ASV.kara.mm^::
izstrādāts plāns.ņev|i
^ bet :^rī: iedzīvotāju;^,
anai. Pārbaudītas an^A^
dziļākās alas, vai
a • rūpnīcu novi^^^
ībasv gadījumā.; ; , :
iA A-BUMBAS ^ O Sg
esardzībašsolū^im^ J
euzticībasdeļASV^?!,
ības starp
•stiem.: Daudzi zinam^^^^
āti, ka.viiius.^^^^^^
ģā armijas viri. Z^^^.^
„ . r o r T netīšu no^^:
Vispirms, piektdieri demisionēja
tautas sociālistu'i; partijas noin^^^
Pēc tam atlū.f^umos iesniedza ka­toļu
tautas partijas pārstāvji, atkāp­šanos
motīvēļot ar to, ka komu­nistiskie
valdības locekļi. nav ie­vērojuši
valdības rīkojumus. Kato­ļiem
sekoja slovaku demokrātu mi­nistri.
No 26 personu liela kabineta
. atkāpušies 12 ministri. Komunistu
partijas izpildkomiteja tūlīt nolēma
mobilizēt visus spēkus komunista
Gotvalda' valdības v atbalstīšanai, kas
esot apņēmusies līdz pēdējam aiz­stāvēt
tautas demokrātijas • lietu.
Stāvoklis • komunistu deklārācijā at­zīts
par nopietnu un iedzīvotāji ai-
. cināti apvienoties' jaunā nacionālā
frontē.
; Ārlietu ministrs Masariks_ piekt­dien,
kad bija atkāpušies vēl tikai
astoņi ministri, transatlantiskā: tele­fona
sarunā kādam amerikāņu pre-a
s ar
enes apsprie-iu
laikā
Jeruzalemē svētdien noticis , sprā- i ku un trim bruņotiem auto. Oficiā-dziens,
kāds šai tik daudz sprfdzinā- 1ās araboi, iestādes to noliedz. Žīdu
tajā pilsētā līdz šim nebija ^gadījies. „Irgun Zvvļai Leumi" slepenais raidī-
Agrā rītā uzspridzināts žīdu preču tājs paziņojis, ka pie sprādziena
nams, bet līdz ar to sagrauti arī ļ esot vainīgi angli. Organizācija esot
daudzi citi ncmal^ 100 m rādijā; Līdz apņēmusies nogalin angļu, ^ . , . - . .
svētdienas vakaram no namiem bija kapavīnis, kas atrodas Palestlna. • ^<^!^eķijas valdība steidzīgi veio
izvākti 75 līķi. Pēc M ^rādzienal ceturtdien UN Drošība^ padomJ S^^s'^^^^^^^^^^^^
saks spriest par starptautiskās poli- pret Markosa partizāniem^ Visi plā..
cijas dibināšanu Palestmai. Līdz šim ni jau esot izstrādāti un parlaments
vel vispār nav skaidrības, kas no- labprātīgi piekritis aiziet atvaļinriju-l±
s pec^gļn karaspēka izvākšanas. mā, lai valdība varētu visu vērību
15. maijā. ASV un Anglija savu ka- veltīt militārām operācijām. Pirms
ŗaspēku negrib dot, Francija Paies- aiziešanas parlaments izteicif Sofu-tinas
jautājumā ir ļoti atturīga. Usa valdībai uzticību.
Bijušās italu kolonijas Lībijas gal- Ofensīvā,, pēc AP ziņām, piedali-.:
Vaspilsētā Tripolē notikušas tik šoties 130.000 vlrū; 'kaujas vienībās,
draudīgas arābu demonstrācijas pret Icarņēr 30.000 policistu un 50.000 ņa-angļu"
militāro pārvaldi, ka demon-: cion^lās ' gvardes locekļu\^ uzturēs
strantu izklīdināšanai vispirms lie- kārtību aizmugurē un aizsargāsa(-
totaS asaru gāzes, un tad angli šā- sevišķus ciemus. 100 ' amerikāņu
iši. Visā Tripolitanijā izsludināts virsnieki būšot „novērotāji". .Mar-izņēmuma
stāvoklis un iedzīvotājiem p^^sā rīcībā esot ne vairāk kā 20.000
pēc 6 vakarā aizliegts atstāt namus, vīru, kas, droši vien,: neielaidī.šoties
Demonstrācijas sākušās pēc tam, atklātā kaujā, ja tos neiclenkšot.. .
kad angļi apcietinājuši arābu mili- York. Herald Tribune" ziņo,
tarās partijas Khutla vadītāju un 52 pēc diplomātu informācjjas no
viņa piekritējus, kas prasa Lībijas Budapeštas ungāru komunisti uz-neatkarību
un apvienošanos ar ara- sākuši _polītisku .ofensīvu, lai iznī-
U , . lr^.^_ - i - X T „ _ -1 _ I H p f l l nprlpir» i m r r o r u n.rvn'7ini i r- >->o>._
aizsardzības ministrs Svoboda.i Sa­zvērestība
.esot plānojusi bruņotu
puču. : To esot organizējuši 1945. g.
no. amata atlaistā ģenerāļa Prchalas
piekritēji, bet sazvērestības vadī­tājs
Raihls esot sakaros ar agrākā
poļu virspavēlnieka Itāli 1 ā ģenerāļ a
Andersa piekritējiem.- Raihls . esot
uzņēmis, sakarus aŗ ukraiņiem Ce-choslovakijā
un vācis militāru in­formāciju
kādai ārvalstij. Masu;
sapulcē pieņemta rezolūciia, kurā
teikts, ka šai brīdī, kad Cechoslo-'
vakijā plosoties apvienota iekšējā
un ārējā reakciia, kas gribot iznīci­nāt
čechu un slovaku vienību, (CSot
nepieciešama visciešākā saslēgša­nās
. vienotā tautas frontē. Pēc sa­pulces
Gotvalds aicināja strādnie­kus
atgriezties darba vietās, bet pa­likt
gatavības stāvoklī. Benešs rezo­lūcijas,
riļodevējiem' paskaidrojis,, ka
Cechoslbvakija katrā ziņā paturēšot
parlamentāru iekārtu un koalīcijas
valdību. Viņš arī nepi ekritīšot ne­vienai
jaunai valdībai bez. komū-
7 • sai
• Svētdien Šveicē notikusi viena
no briesmīgākām dzelzceļa ka­tastrofām
šai gadu simtenī. Ap­ledojušu
sliežu dēļ kāda tūristu
vilciena vadītājam vairs nebija
iespējams vilcienu nobremzēt, un
t'as pa ceļu, kas gājis no kalna
lejup, sācis drāzties arvien ātrāk
garām visām staci^'ām, sasniedzot
vairāk nekā 70 km āti-umu stun­dā.
Staciju priekšnieki, nelaimi
redzēdami, arvien ziņojuši nāko­šai
stacijai, lai neapturamo vil­cienu
novirzCi uz brīviem sliežu
ceļiem, kamēr vienā stacijā tas
vairs nebijis iespēdams un šīs sta­cijas
dežurants ātrumā izšķīries
novirzīt vilcienu uz strupceļa, ce-
' rēdams, ka lokomotīve atdursies
pret strupceļa barjeru. Vilciens
tomēr samalis barjeru un ar- visu
sparu iedrāzies, trīsstāvu preču
namā sliežu galā, to pilnīgi sa­graudams
un pats aorakdamies
nama drupās. Pirmie četri vago­ni
pilnīgi sadzīti viens otrā. Par
laimi pasažieri jau laikus aptvē­ruši
katastrofu un pārgājuši uz
pēdēiiem vagoniem. Tomēr ne­laimē
nogalināti 20 cilvēki un 60
ievainoti. Vilcienā bijis pavisam
450 tūristu.
bu līgas valstīm'. Oficiālais iemesls p^^^^ Pēdējo ungāru opozīcijas par-neatiautu
demonstrāciju rīkošana P^^^ , nodibinātu „taulas fronti"
Neskaidras ir zinas par' notiku-r^P^^ Rumānijā, Bulgā^ihjā un
miem arābu valstī Jemenē. Pēc tam,P^^^vidslavija. Pēdējā opozīcija esot /
kad vairākkāri; bija atsaukta zina, \^^^^s demokrātu partijā,; kas pē- /
dejās vēlēšanās ieguvusi 16 proc. no
balsīiTi; : „Pravda'\ pēc Rdutora in-formācijas,
raksta, ka ar Padomju
Savienības — Ungārijas pakta pia-rakstīšanu
Padomju Savienībai ta­gad'
esot draudzības ;un: savstarpējas l
palīdzības pakti ar visām valstīm '
ka miris Jemenes valdnieks- imans
Haniids el-Dins, Kairā pagāiušās ne­dēļas
beigās saņemts oficiāls • pazi­ņojums,
ka miris ne vien imans, bet
|,arī trīs viņa dēli un ministru pre­zidents.
Viens no imana 11 dēliem,'
kas bijis opozīcijā pret tēva valdību.
cais imans esot noslepkavots AP I P^^'^^^^^^^^
esot ievēlēts par ,J.onstitūcionālas ^^'/'^'^TH ''^^^""^ ^^-^'^"^
valdības galvu" un iecēlis sev pado-P^i'^^ līdz Baltijas jurai. Kāda ru--
mi. Pēc citām zinām, 83 gadu v e - ^ T ^^^^^'^as delegācija izbļaukiisi
. . . TTo...,,,, 1.. K. . . . . . . -m^r^^ļ.
imu.!
DM. :
• '•"
Izmantoti DPieiistil-strādnieku
kpMii-i
saņēmusi ziņas, ka troņmantinieks
ar, 180 karavīriem devies uz Jeme­nes
galvaspilsētu, bet ceļā viņu aiz­turējuši
jaunā režīma piekritēji.
Arābu Kga gribot iocelt speciālu ko­misiju,
kas dotos uz Jemeni pār­baudīt
apstākļus uz vietas.
īrakā atklāts mēģinājums saplosīt
naftas un elektriskos vadus, kas pie­der
angļu pārvaldei Šiabahal lidlau­kā.
Irākas valdība piedraudējusi sa-botieŗiem
ar visbarefāķiem sodiem.
ja5 un Polijas draudzības līg
NYHT,
īšu vai ai'ī netu
•anu draud smagi sodi.
AR . ATO^IEN^BJ.
I? Šai kontrolei
rikāņa plāns _ IT: ^^^^^^
u. ražošanas lence^^J^^.
aikā nodot pedejo. -
oslēpumus visani_.^ļ,-^^^
dīt inspektoru
u tiesības pārbaudīt J.^^
s urāna rakWes.M,s
dju un. atomener.i^
ādā gadījuma
krājumus. _>z,"'^',^,
.s ir: amerikāņiem
idna-savas bunja., ^^,1
d pārējām nacijarn ^ļļ.,
Pārējās nācuas^agsti-:
āšanas neiatiantoV ..^^j^a
em Padomju kādu inspektoru le
uses.
ses; pārstāvim: izteicās, ka valdības
locekļu demisija;s sekas varot bū
, parlamenta atlaišana un jaunu vē-
1 Iešanu izsludināšana. ;:;:
Sociāldemokrātu partijas vadība
izteikusies, ka vajadzētu saglabāt
pašreizējo piecu • partiju koalīciju
vel līdz nākošajām vēlēšanām. Mi-
.nistru prezidents .Gotvalds gatavojo-ties
iesniegt prezidentam jaunas
valdības projektu, komplektējot val-
<iību no: komunistiem sociāldemo-.
krātiem, arodbiedrību, zemnieku or-
• ganizāciju, pretestības kustības, ka-
Ta dalībnieku un progresīvās inteli-gences
pārstāvjieiņ. Pēc : Šveices
radio ziņām, Benešs pret šādu pro-
, jektu izturoties -noraidoši un vēlo-
4 ^S:palikt pie •tagadējās nacionālā?
: ļjontes koalīcijas : un novilcināt
Krizi: līdz vēlēšanām aprīlī. Benešs
arī^ uzsvēris nepieciešamību pašreiz
! cieši sadarboties ar Padomju Savie-
^^^11. Jautājumā par varbūtēiām
.: . deitļ^n^+'--' un neknrtī-bam
-Benešs norādījis, ka policiju
••Norīkot pret strādniekiem .laikam
gan neizdošoties, : • ./^
.• Katoļu: tautas partija paskaidro-Ķsi,;
ka ministru demisionēšana ne-
. riozīmē^ot • viņu partiju . izstāšanos
. ^acionolās frontes un Gotvaidam
; :^esot, tiesību šīs trīs partijas ^ uz-
: S M i t - par opozici^as partijām. Pēc
ziņām,: Gotvalds vēstulē Be-
; nesam ieteicis .saglabāt līdzšinēio
^?'dibu.: : aizstājot- aizgājušos
'Mistrus ar citiem.
_ .Sestdien- Prāgas tirgus laukumā
p V ^riasu sapulce, kurā runāja
^.^tvalds.. Viņš apsūdzēja tris labā
.virziena partijas, kas izstājušās no
nīstiem, jo tiem kā lielākai partijai visā pilsētā no jauna uzliesmojušas Stāvoklis Irākā tomēr joprojām ne-pienākoties
• ministru prezidenta sadursmes, kupās nogalināti arī skaidrs. Bagdades, prese runājot par
postenis. angļi. Pēc neoficiālām zinām, spri- Usnēkošaņos staro tautas spēli lem un
' K ā d s ; komunistu dep kaszinātāji esot bijuši arābu policisti, ^^^^^Iļl^^^ļJ^i^j^^^ ^^ļ^^
pārstāv ari arodbiedrības, p i e p r i - p ^ ^^^^^ sprādziena braukusi angļu mtereses un feodālo sistēmu. ;
sījis .nekavējoties nacionalizēt visus I cauri, Jeruzalemes vecpilsētai ar tan- NYHT, DM
uzņēmumus, kas nodarbina vairāk
nekā 50 strādnieku, draudēdams
pretējā gadījumā jau otrdien izraisīt
ģenerālstreiku.
: Svētdien Gotvalds runāja darba
vietu komiteju pārstāvju sanāksmē,
kurā aicināja strādniekus pieņemt
taisnīgu spriedumu krīzes izbeigša-.-
nai" un dibināt darba vietās „aktī-vistu
padomes". Aizgājušie mi­nistri
esot kalpojuši reakcionāram
ārzemju kapitālam,' kas gribot iz­jaukt
Cechoslovakijas draudzību ar
Padomju Savienību. Tādēļ valdībā
esot jānāk citiem. vīriem. Masu sa­pulces
notikušas arī citās pilsētās.
Provincē esot dzirdēti aicinājumi
dibināt t.. s, ^tautas padomes".- Pēc
darba .. vietu komiteju sanāksmes
arodbiedrību savienības vadītājs,pa­ziņojis,
ka aicināšot. strādniekus uz
ģenerālstreiku, lai tā ātrāk panāktu
krīzes. atrisināšanu un tautas pra­sību
ievērošanu.
dējā notikumu attīstība sākusies
jau no brīža, kad Padomju Savienī-,
ba aizliegusi Cechoslovakijai pieda­līties
Maršala plāna konferencē Pa­rīzē,
pēc tam komunisti mēģinā­juši
iebaidīt sociāldemokrātus, bet
tie tomēr komunistiem draudzīgo
.partijas vadītāju Fīrlingeru apmai­nījuši.,
pret taGradējo Laušmani. • Arī
Slovākijā nesekmējies mēģinājums,
izjaukt Slovākijas komisāriskās'pa­domes
darbību. Pašreiz esot sācies
komunistu mēģinājums vēl pirms
vēlēžanām panākt notikumu novirr
zīšanu viņiem vēlamā .virzienā-. Ne-,
i jmnnisti.^kie spēki ^ Cccho?lovakijā
tomēr vēl ^sot diezgan stipri, un
aiiī Benešs tomēr stāvot par. demo­krātiju...
. '\
..Simdav Timcs''-' domā, ka komū-iniistiem.
liekoties pienācis laiks rīcī­bai,
lai nokožas vēlēšanās Cccho-slovakijā
būtu vairs tikai viens kan-dam!"
TASS kādā ziņojumā norāda,
ka krizei Prāgā esot/tiešs sakars ar
ASV vēstnieka Steinharda atgrieša­nos;
tas bijis signāls opozīcijai Če-choslovakijā
radīt krizi.
Pirmdienas. priekšbusdiēnā 12 at­kāpušies
ministri ap'spriedās ar Be-nešu.
Atsevišķi apspriedās arī so­ciāldemokrāti,
bet par lēmumiem
nekas nav ziņots. BBC, NZ.
genti Vācija
Tā kā darbam angļu tekstihlūpnio-cībā
piemēroto sieviešu skait$ ame­rikāņu
^joslas DP nometnes tagad
esot rzlietots, tad Anglijas darba mi­nistri
j a ieteikusi darba devējiem^ un
arodbiedrībām nodarbināt angļjji
fabrikās neprecētas vācu tel^stļl-strādnieces,
ziņo angļu nedēla's Ja/k-raksts
„Manchestei^ Guardian
Weekly". Angļu „padomdevēj}a rūp­niecības
komisija" principā esot tarņ
piekritusi, ja vien nodrošinātos prejt
politiski nevēlamu personu ickļūšaŗ
nu Anglijā. Līgumus ar vācietēm
sākumā slēgtu uz īsu laiku.'
AP ziņo no Varšavas, ka
plānojot 10. martā sākt polu
repatrlāci ias akciju no Vācijas
joslas. Pirmie 12.000 poļu repatri­antu
došoties ceļā no Hamburgas un
Hanoveras. NYHT, BBC '
Polija
ma^u
angļu
\ Prāgā svētdien. nodibināta jauna
Padomju . S a v i ē n I b a s—Č e ch o s 1 o \ • a k i -
j-as draudz'bas .. apvienība, likvidējot
visas"; līdzšinējās, šāda ra>stūra or­ganizācijas.
Sanāksmē klāt bi^'is arī:
padomju ārlietu ministra vietnieks
Zorihs, kas oficiāli ieradies Prastā
saimniecisku. ^lietu • ; k ā r t a n a i . Ār­zemēs
viņa pēkšņai .vizītei Prāgā
pašreizējā situācijā tomēr piešķir
daudz lielāku nozīmi. Jaunās orga­nizācijas
dibināšanu : telegramma
ap sveic i s a rī • v a 1 sts .p r ezi den ts B e -
nešs, vēlreiz uzsverot nepieciešamī­bu
uzturēt ciešas saites ar PSRS.
BBC komentātors svētdien stā­vokli
Cechoslovakijā pielīdzināja',
notikumiem pii'ms 10 gadiem. Taga-didātu
sarak.^^TS. Savam rakstam
avīze liek virsrakstu: ..Komunisti
rl^no' sa::rābt varu ČGchoslovakiiā''.
..Nev/s Chronicle" raksta, ka Č3chu
dembļiratija un brīvība esot ap­draudēta.
Esot • gaidāma Ungāri'as
un Balkānu V8lstu notikumu atkār­tošanās.
Arī amerikāņa privātos ko-m'entāros
izteiktas bažas, ka tagad
apdraudēta Čc-choslcvakijas līdzši­nējā,
kaut daļējā neatka-rība no
Ma?k.ava3,
„Pravda" s^'ētdien uzsvēra, ka vi­sa
čechu.. un slovaku • tauta vienprā­tīgi
stāvot .aiz Gotvalda un esot sa-
<?atavojusies . savu tiesību aizsargā­šanai.
' Maskavas radio citēja Prā­gas
demonstrāciiu saukļus, staro
tidm 'saukli: Visu varu Gotvai-naudas
reformas gaaimma
BALTIEŠU CENTRĀLĀS KOMITEJAS SASKAŅO DARBĪBU;
Eslingenā 20. februārī nolika ijjauņu, lietuviešu un latviešu centrālo
komlte.ju priekšsēžu ap.spriede. No lietuviešiem piedalījās prof.- Giliuss,
i5;auņiem prof. Eins un īvasks un latviešiem LCK priekšsēdis; prof,
j . Vītols, Virtombergas-Bādenes apgabala komitejas priekšsēdis V.SJ<aist-lauks
un LCK administratīvi juridiskās nozares vadītājs E. Rūvļalds.'
Vienprātībā un saskaņā Baltijas tautu CK priekšsēži apsprieda svari-gākos
trimdas dzīves jautājumus. \
IRO izdotie papildinūi^jmi par DP
reģistrāciju dod atrisinājumu bal­tiešu
karavīru jautājumā. CK pri CKS-sēži
vienojās saskaņot sexvu rīcību
un visiem iespējamiem :līdzekļiem
palīdzēt .bij..-karavīriem atgūt DP
statusu. Tuvāka informācija par to
saņemama attiecīgā apgabala komi­tejā.
Sanāksmē, nolērna ieteikt vi­siem
izskrīnētajiem noteikti iet uz
vēlreizēju pārbaudi vai arī iesniegt
par izskrīnēšanu. pārsūdzību. Visos
gadījumos, kad noraidīta DP statusa
pic.sķir.^ana, jāie:jni^odz pārsūdzība
IRO Zcnevji (To the Prcsideņt of'
.semijudick machinary PCĪRO
HQu Pālais ^de Nations Gep'c^ve,
Suiss). Pārsūdzību izkārtošanā ' juri­diskā
palīdzība saņemama tuvākā
nometnē vai angalDala komitejā.' Lie­tuviešu
pārstāvi.s'prof. Gilius infor­mēja,
ka no vinu icsniectārn 32ļ pār­sūdzībām
2cncvā 31 personaiļ pie­šķirts'
DP stutuss.
-(Beigas 2. Ipp.)