Bavarijas Latviesu vestnesis, June 4, 1948

              s Vions 1595 '''^t'-nieļ,:*-,;
atrada. M M . ' J ; . Vaļi«"
galam. . ' ^ ^ ?r
.pavēsti. Pa!,,.^l'iis
VV^- Gans par
viņa .seko I^t3i3i||
Iespējai,^^^|:•
i'
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher,
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Gamp 'Cleinkotz near
Gunzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Ganzburg/D., Bgm.-
Landm -Pl. 7. Circulation: 4000.
,Publi3hed twice weekly. Edi-torial
office: Gtinzburg/Do;,
Dominikus-Zimraermarm-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
^ Nr. 43 (148)
Piektdien, 1948. g. 4. jūnijā
Iznāk otrdienā."* un piektdienās.
Izdevējs: B.\LK uzdevumā
Larv'iešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. .vie(n..A.
Liepa, . redaktorir Z. Bārda,
M. Culltis, H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: Giinzburg-
Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr.
2 (tālr. 50), aog,:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm..Landraann..Pl. 1 (t. 92)
-ošais ir PZ "''^ ait'
ivS^li^ Minējumi par jaunu ASV „miera
" ' ^ ^ par ^f/>«cTTr,."
es zemi; i)e^x'^«a«4i;i;
-os, ko Sv. p^,*!#l
ofensīvu"
^ērap,ē vca Hšāīdšaan aps aiairWS ^l»
saldams ap 2 l ^ ļ »
,<^s baznīcai vaafi:
lomas valdīs pSn'f
vairāk, amerikāniit
bkuŗs cits. Viņas'ar^iP
da laika sl dāma nofc '
umos. Neviena cita aģentūra
šo zinu -nav apstiprinājusi:
Senatora Vandenberga brālis,
aviācijas ģenerālis Vandenbergs pie­prasījis
drošības labā apjozt visu
Amerikas kontinentu ar radara uz­tvērēju
tīklu.
• Ceturtdienas vakarā kongresa f i -
nanču komisijā sākās apspriedes par
Eiropas atjaunošanas programmas
samazināšanu par 25 proc. resp. par
jau . piešķirto līdzekļu izlietošanas
termiņa pagarināšanu no 12 uz 15
mēnešiem. Pēc BBC ziņām, kongre­sa
tautas vietnieku nams esot par
šāda veida palīdzības sašaurināša­nu,
kamēr senāts šiem projektiem
pretojoties.. BBC, TZ
a^4ļ6^normālas gaŗ^
1 m.;^:
i
las un 138; garāku f:
reģistrēdama
;atra filmā U2T.vēl.dauiifc;
iņa,.; piemēram, zliivl'''
mās. parādās advokāti, i l '
āli^ti un vai tie a « : p } .
i negatīvi. Viņa atzinīgi :
ījumus, kur ir runa pa:} I.;-
vai rasiskidm aizspžl
visas vietas filmās, 4'
s jaunatnes nozieguE
guļamistabu: ainas. Pali
Grīnhausa jaunkundzi 3 |V;*"
nemaz, un viņa navxi:||'-:
e ar ^ vienu •• filmu zvai: p |
'ņa noskatās b u m ē r a i i p -
mas vai to daļas.
stvārdu mikj
Par rekorda bruņošanās budžetu amerikāņu laikraksta nosauc pa­pildu
budžetu ASV armijai un aviācijai, ko kongresa tautas vietnie­ku
nams trešdien pieņēmis ar 346 pret Z{1) balsīm. Pieņemtais pa­pildu
budžets paredz sauszemes un gaisa spēkiem līdz 1949. g. 1. jū­lijam
6,51 miljardu dolāru. Šai gadā, ja kongress piekritīs vispārējai
kara klausībai, armiju paredzēts palielināt līdz 1.250.000 vīru stiprumam.
Pirms papildu budžeta 'pieņemša­nas
kongresā runājis ; armijas mi­nistrs
Rojals. Viņš uzsvēris, ka Pa­domju
Savienībai ir 4 milj. vīru lie-.
la pastāvīga armija un 14.000 lidma­šīnu
un ka šīs. armijas ātrā laikā
varētu pārpludināt ne tikai Eiropu,
: bet arī Tuvos un Tālos austrumus,
Koreju un Ķīnu.
Rojals runājis arī vietnieku nama
līdzekļu piešķiršanas komisijā, kur
apspriests projekts par papildus \ap­bruņojuma
iegādāšanu 700.000 vīru
vajadzībām. Pēc projekta paredzēts
.. iegādāt 8,5 milj. t municijas un citu
kara materiālu. Sai komisijā Rojals
izteicies, ka ASV vēl ir-iespēja:,,go­dīgi
un .cienīgi novērst kara bries­mas,
lai gan starptautiskais stāvoklis
pasliktinājies.". -
Ceturtdien kongress pieņēma pa-,
pildu budžetu Savienoto; Valstu
kara flotei. 'Laikraksti, kas komen­tē
pieņemtos budžetus armijai un
aviācijai,,aizrāda, ka 'summas ir trīs­reiz
lielākas par tām, ko šīm pašām
.vajadzībām piešķīra 1948. gadā
. Saskaņā ar papildinājumiem kara
flotes budžetā, floti paredzēts palie­lināt
uz 250o kuģiem ar kopā 500.000
vīru apkalpēm. Kongresam ņaziņots.
ka patreiz. ASV Vidusjūras,flotē esot
14 kuģu, kas gatavi kauiai.\
, Bez apstiprinājuma no citas puses
palikusi kāda Kosmos aģentūras
• otrdien izplatīta ziņa, ka ASV vēst-niel'.
a Bedela Smita atvaļinājuma
:. pārtraukšana un atgriešanās Maska­vā
izskaidrojama ar Maršala ļēmu-nui
tomēr uzsākt ,,miera ofensīvu"
•un ievadīt, sarunas ar Padomju Sa-
. vienību papriekš, par mazāk svarī-
. giem jautājumiem, • lai iztaustītu
iespējas-' un noskaidrotu, vai vispār
ir cerības uz vienošanos svarīgākos
Tikai 2 proc.
amerikāņu ieteic
I izlīgšanu ar
' Maskavu
UP ziņo: par rezultātiem aptau­jā,
ko .izdarījis ASV sabiedriskās
domas 'pētīšanas žurnāls ^'Fortu­ne'*,
Aptaujas rādījušas, ka ame-rikāņiļi
• vairākums būtu ar mie­ru
sūtīt karaspēku uz Eiropu,
lai/ novērstu Francijas, Itālijas,
Grieķijas un Turcijas nokļūšanu
padomju varā. Par to izteikušies
52 līdz 56 proc no visiem iztau­jātiem.
Tāpat vairums amerikā­ņu
tagad atzīst ASV un Padomju
Savienības militāro spēku samē­ru
parf tikpat svarīgu jautājumu,
kā patēriņa preču cenas pašā
Amerikā. 81 .proc. vēlas bruņoto
spēku pastiprināšanu, 79 proc.
vēlas vispārēju militāru apmā­cību,
83 proc. vēlas obligātu kara
klausību. Tikai 2 proc. izteikušies
'par jaunu izlīgumu meklēšanu
ar Padomju Savienību.
^ NYHT
Londonas konierences ieteikumi sešu valstu
valdībām
VAI REVERKQMBA DP LlkUM^^
BALTIJAS VALSTU ANEKSIJAS ATZl iANIJ?
" „New . York : Times" ievadrakstā,
komentē ASV senātā ar 40 pret 33
balsīm pieņemto papildinājumu pie
Vileja-Reverkcmba likuma, kas pa­augstina
divu gadu laikā ASV ielai­žamo
DP skaitu no 100.000 līdz
200.000. Līdz ar to senāta likum-projekts
šinī svarīgajā punktā pie-^
līdzinājies tautas pārstāvju nama
t. s. Fellova likumprojektam, kd jau
pieņēmusi tautas pārstāvju nama
juridiskā komisija. Principā tātad
abās kongresa , palātās izpaiudusies
vienprātībai vismaz par uzņemamo
DP skaitu. „New York Times" pie
tam skaitli 200.000 atzīst par mini­mālo
, -pieņemamo • normu. Reizē
laikraksts konstatē, ka minētā pa-
•etojas. 10 Upe
ā. 11. Satiksmes v&i'v
4. Atrodas. 15, Jaifg|
•ots; 18.Baroties.,g|
3austrumos. žLVif^fc
ājums. 23. Saik|.2te
elements. 28. K. » i;-
mu$ sabaida, le
ASV senāts pieņēmis likumprojektu par 200 000 DP uzņemšanu. Līdz
ar to palielinās izredzes, ka arī lielāks skaits latviešu DP nākošos divi
gados varēs doties uz ASV. Sekojošais R. Šiliera raksts dod plašu
ieskatu par agrāko latviešu ieceļotāju dzīvi un organizācijām savieno­tajās
Vabtīs un rāda turienes latviešu centienus un palīdzības darbu
tautas brāļiem Eiropā. '
ŗamata.: Ji.^^^^'ļ,
.atvijā. 34. Soda,
38. Tvarsta. 40. K*»"
āls jēdziens. 0
ski: 1. Audums. 1 ^
3. A P ^ ļ ^ ,,
drahiņa romāns, ' ;
6. Jautājums. >•
1/
šu rakstnieks^ ^ nH^'l
is. 18. SMmība.
. Pagasts ZefligJ^ffe
s- 28. Dabas ve^^fc
• Zivs. 33^ smŗ^-
tiešu saules diP'
LAS AHUSlNSļS,!^^
sW: 1. Kŗam^,V- 10. Lēpis.jif;„.i,5jj
.;Vikārs, ^-irap
Ēna. 20. Ada,^-,, |
ts. 26. Deja^ 2^ H.
s). 29. Sk.jO. ļ^„ķr
•Asins-, -^^.iļ
.'Ampēri. \f^,l^
ēt. 13.^I^dl • ^w
. Idras, 24.
3L Si (silicijs)'
Kas ir Amerikas latvieši, cik viņu
ir un ķšds ir viņu sabiedriskais no­grupējums?
Tie ir jautājumi, par
. kuriem Eiropas tautiešiem vēl- jo­projām
; ir neskaidrs jēJr.iens. Vēl
- šad tad dzird runājam par „atlauzto
•zaru" jeb uzskata, ka tie nedara pie-
: tiekami daudz latviešu trimdinieku
.labā. Eiropa brīnās, kad dzird, ka
Amerikas latviešu starpā joprojām
. esot komunisti, • bet ja gadās dabūt
komunistu nedēļas laikrakstu .,Ame-
.rikas Latvietis" un ja tajā lasa
nešpetnības par latviešu tautas na­cionāliem
centieniem un ņirgāšanos
par. tautas ciešanām, tad .brīnīšanās
dažkārt robežo ar.dusmām pret šā­diem
ļaudīm. • Tad rodas viela tā­diem
jēdzieniem kā,„atlauztais zars"
vai par piektā gada revolucionāriem,
kas atsvešinājušies, no tagadnes re-.
• ālitātcs un nespējot sekot nacionā-
: 1iem centieniem. It kā Latvijas pir-
: rnais ministru prezidents' un ,pē-
:::"^dējais valsts ; prezidents : Kārlis Ul-
': ^anis un daži citi neatkarīgās Lat-
.-.vijas. darbinieki nebūtu - bijuši" piek­tā
gada revolucionāri,'kās dažus sa­va;
mūža gadus arī "pavadījuši Ame-
• rikā! \ : '^vv^^^
• Amerikas latviešu vairākums, at-.
ra^is šinī lielajā- bn brīvajā demo­krātijā
jaunus eksistences pamatus,
protams, galveno .vērību velta še-,
jienes dzīves uzskatos. Tomēr, viņi
reti kāds savā sirdī piemirsis džim-
[ ' ^ u , ;La.tvijU, un-šādā vai tādā vei-
' ^ā reaģē uz viņas, likteņiem, dažs
labs pat ar spītību, kā, piem., jau
:. pieminētie komunisti un viņu" līdz-
. skrējēji, kas. nav . paguvuši atrast
līdzsvaru starp veco un jauno; lie-lais:
vairums, tomēr reaģē ar atsau­cību
un līdzjūtību, it sevišķi tautas
grūtos laikos. Ja tas ne vienmēr pie­tiekami
) skaidri un spilgti izpaužas,
, tad jāatceras Amerikas latviešu sa­mērā
niecīgais skaits, un viņu indi-viduālisftis,
ko viņi. kā tipisku tautas
rakstura vilcienu, paņēmuši līdz no
dzimtenes un kas arī šeit izpaužas
nespējā vai negribā v i s i e m apvie­noties
kopīgu mērķu veicināšanai.
. Nav iespējams, noteikti pateikt,
cik Ziemeļamerikā ir latviešu, Mi-nējunat
svārstās starp 30 līdz 50,000,
ieskaitot latviešus Kanādā, Taisnība
laikam būs vidū, tuvāk pie zemākā
skaitļa. Te ari jāievēro, ka jaunā,
Amerikā dzimusi paaudze, pa lie­lākai
• daļai runā angliski, grozās
šejienes jaunatnes aprindās un pa^
mazām attālinās no latviskuma. Sai
ziņā ir tomēr daudz iepriecinātāju
izņēmumu, un pie labas gribas ne­būtu
neiespējami uzturēt zināmu, tau­tisku
:piederības sajūtu," jo amerikā­ņi
mīl ar pašapzinīgu lepnumu pie­minēt
tautu, nō kuras cēlušies viņu
priekšteči. ' ./
Latvieši Savienotās Valstīs apme­tušies
.visvairāk dažās lielās austru­mu
apgabalu pilsētās., bet mazākās
grupās dzīvo izkaisīti arī citur, it se­višķi
Kalifornijā, Floridā un : vidus
apgabalos. Vērtē, ka Ņujorkā, un tās
tuvākā apkārtnē: dzīvo apm. 5000
latviešu, lai arī liels to vairums ak­tīvi
nepiedalās šejienes latviešu sa­biedriskā
[ dzīvē. Vairāki' tūkstoši
latviešu atrodami Filadelfijā, Bosto­nā
un Čikāgā. Ir arī latviešu kolo­nijas
:: Detroitā..' Klīvelendā, Los-
: andželosā. Sanfranciskā un - citur,
bet pai- to aktivitāti daudz nedzird.
^ ' (Beigas 3. Ipp.)
ar
urna,
to ir
likums
pildinājunaa pieņemšana senātā bi­jusi
pirmā vispārējā nobalsošana kā­dā
kongresa palātā; ar ko oficiāli
apstiprināta praktiski, jau sen atzītā
nepieciešamība ASV; uzņemties va­dību
DP izvietošaiias
Pirmais svarīgais solis
sperts.
. Bet lai Vileja-Rever
būtu tiešām humāns, pēc laikraksta
domām, vēl nepieciešams izmest da­žas
šī „absurdā" likumprojekta
sastāvdaļas, vispirms nosacījumu, ka
pusei ielaižamo DP jļbūt no zemēm,
ko ,,anektējusi" kāda sveša valsts, ar
ko domātas Baltijas valstis. Kā se­nāta
ārlietu komisijā norādījis sena­tors
Smiss, šiis noteikums ne vien pie-šķirot^
priekšrocībās vienai atsevišķai
DP grupai, bet tā pieņemšana arī
nozīmētu, ka oficiāli tiek atzīta
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ie­kļaušana
Padomju Savienībā. Bet
ASV līdz šim atteikušās to atzīt.
Otrs noteikums, kas prasa, lai 50Vo
ieceļotāju būtu ar praksi lauksaim­niecībā,
savukārt, nodarītu pāri pā­rējiem
arodiem.un bez tam.sekmētu
ģimeņu izšķiršanu. Tādēļ, norāda
,,New York Times", abām kongresa
palātām tagad, kad vienošanās par
skaitli 200.000 panākta,, vel atliek
y i ēnoties par tādu DP likumā formu,
kas atbilstu visām humanitātes \uh
praktiskām prasībām. : ; : "
„Newsweek" paredz, ka likumdo­šana
200,000: ielaišanai ASV tagad
kongresā uzskatāma par gandrīz pil­nīgi
drošu. Jautājuma uz priekšu
virzīšanu un labvēlīgu -izšķiršanu
Izraēlas valsts nodibināšana esot
nevis kavējusi, bet veicinājusi. • DP
likumdošanas aizstāvji norādot, ka
gadījumā, jā neatkarīgā žīdu valsts
uzņemtu lielāko; dalu no žīdu bēg­ļiem,
tad DP problēmu iespējams
atrisināt plašā mērogā, ASV un pā­rējām
nācijām sagādājot mājvietu
atiiltušajai.žīdu daļai un;pārējo tau­tību
pāi'vietotajām personām.
NYT, Ņewswe€k
satiksmes ierohe|oiuniii
ate^^^ franču joslu
Ieilgušā sešu valstu konference Londonā, kurai bija jāvienojas par
Rietumvācijas nākotni, otrdienas vakarā pabeigta un trešdien izdots
īss oficiāls komunikē, ka dalībnieču valstu — ASV, Anglijas, Franci­jas
un trīs Beneluksa valstu pārstāvji informatīvas dabas sarunās vie­nojušies
par ieteikumiem savu valstu valdībām visos apspriežamos jau*
tājumos. Plašākus paskaidrojumus par konferences rezultātiem gaida^
tikai nedēļas laikā. -
V Pēc dažādu ziņu aģeritūru informācijas, konferences divi svarīgā­kie
ieteikumi, par kuŗiēm tagad "^s jālemj sešu valstu valdībām, esot
par Rietumvācijas satversmes sa)5ulces sasaukšanu līdz^ 1. septembrim
un par starptautiskas kontroles nodibināšanu Rūras apgabalam, pieda­loties
bez sešām konferences valstīm arī pašai Rietumvācijai. Strīdīgā
jautājuma izšķiršana, vai Rietumvācijas satversmes sapulces 57 delegāti
ievēlami vai ieceļami vācu zemju valdībām, ieteikumā esot atstāta šo
vācu valdību ziņā;
Pēc Šveices radio ziņām, vienoša­nās
Londonā, vel esot panākta par
šādām tēzēm: dalībnieces valstis ap­ņemas
neatsaukt savu karaspēku no
Vācijas un neizbeigt okupāciju bez
pārējo valstu piekrišanas; no repa-rāciju
prasībām pret Vāciju pagai­dām
jāatsakās; ASV jādod pārējām
5 valstīm prasītas militārās garanti­jas
pret eventuālu jaunu Vācijas ag­resiju;
Rūros apgabalu un Reinze-mes
okupācija jāturpina arī pēc
vispārējas Vācijas okupācijas iz­beigšanas;
valūtas reforma Vācijā
realizējama n e vēlāk kā jūlijā. :
Prasība par pagarināto Rūras un
Reinzemes okupāciju, kā domā kp-mentātori,
pieņemta pēc • Francijas
pārstāvja. īpaša pieprasījuma. Dar
žādajos minējumos nav skaidrības
par ASV Francijai doto militāro ga­rantiju
apmēriem. Jautājumā par
Rietumvācijas satversmes. sapulci
franči visumā gan piekāpušies, bet
joprojām vēl esot domāsj kā sat­versme
drīkstētu stāties spēkā tikai
pēc militāro gubernatoru apstirpri-nājuma
un dibinaniai vācu pagaidu
valdībai nebūtu • dodamas, plašas
pilnvaras." Anglijas ārlietu ministri­jas
pārstāvis atteicies atbildēt uz
jautājumu, vai par Londonas kon­ferences
rezultātiem informēta arī
Padomju Savienība. Vācu zemju
ministm prezidenti par to vēl nav
informētL Londonas „Times" norā­da,
ka ASV bijis nepieciešams no­mierināt
franču prasības ar militā­rām
garantijā^n pret Vāciju, bet jau­tājumā
par pītiem varbūtējiem agre­soriem
amerikāņi neesot vēlējušies
sīkāk izteikties. ASV gan esot pie-/
kritušas, ka katra uzbrukuma gad.ī-jumā
no austrumiem ASV uzskatītu
sevi par autorhatiski iejauktām karā;
kamēr vien amerikāņu kai'aspēks
atrastos Vācijā, un tas būšot vēl ilgi.
Francijas ministru kabinets par
Londonas ieteikumiem .spriedīs īpa­šā
sēdē vēl šonedēļ, pēc kam tos
nodos nacionālajai sapulcei. Franču
prese par konferences rezultātiem
pesimistiska: Bido klusēšana .esoti
aizdomīga. Nacionālās sapulces ār-i
politiskā komisija ar 15 pret 4 baln
sīm uzaicinājusi Bido pārtraukt šo
klusēšanu, f^ranču radio komentā-tori
uzsver, ka vēl esot cerības arī
uz „četru lielo" vienošanos/Vācijas
jautājumā. Arī ..Times" pafedz, ka
ar Londonas rezultātiem ncbilšot ap­mierināti
nedz franču sociālisti, nedz
degolisti.
Pārveidojoties Anglijas valdības
sastāvam, lords- Pckenhems atstājis
savu līdzšinējo Vācijas un Austrijas
lietu ministra posteni, pāmemdams
civilās aviācijas ministriju aizgāju­šā
lorda Nātana vietā. . Angļu oku­pācijas
joslu - pārvaldi pārņem ār­lietu
ministrs Bevins. Kabinetā at­k
a l : aicināts agrākais finanču mi­nistrs
Daltons, kas pildīšot īpašas
svarīgas ^funkcijas.
(Beigas 5. Ipp.)
amicrs sāk-
' Ceturtdienas pusdienas laikā radio
vēstīja, ka Drošības Padome nolē-:
musi arī pamiera sākuma termiņā
noteikšanu Palestīnas karotā,]i .m uz­ticēt
grāfam. Bernadotam, Šais ap­spriedēs
nav piedalījusies Padomju
Savienības • un Ukrainas delegāti.
Pieņem, ka pēc šī lēmuma pamiers
Palestīnā vārētu sākties pēc 4—5
dienām. ,
āUGOS
V 100.000 krievu tagad dzīvojot Ka-ralaučos,
ziņo • Berlīnes ,,Der Tag",
bet no kādreizējiem 300.000 vācie­šiem
esot \|)ālikuši tikai 3000-4000;-
Pēc vācu ārstu vērtējuma, kopš karā
beigām Karaļaučos ar tīfu vai no
badā esot miruši ap 56.000 vāciesu.
Grieķu pārt|^^ piedava mieru, b et
d i ^ ī ^ diskutēt
Par starptiieķu pieteiciļBS Tito
; Grieķijas partizānu raidītājs otrdienas naktī pārsteidza pasauli ar
zjņojumu, ka „ģenerāļa Markosa demokrātiskā pagaidu valdība" katrā
laikā esot gatava apsveikt jebkuru iniciatīvu miera atjaunošanai Grie­ķijā
un to arī atbalstīt. „Pagaidu valdībai" neesot vēlēšanās iegūt no­teikšanu
ar varas līdzekļiem. „Mēs gribam mēģināt izbeigt asins izlie­šanu
Grieķijā. Ja tomēr monarcho-fašisti Atēnās uz to neieies, tad mēs
pieradīsim, ka mums pietiekami daudz spēka, lai aizstāvētu grieķu tau­tas
intereses pret viņiem un viņu amerikāņu un britu balstītājiem- No­devēji
Atēnās maldās, ja viņi uzskata mūsu priekšlikumus par vājuma
• pazīmi" ' .; -' • •
Par .priekšnoteikumu miera sarunu
uzsākšanai partizāni pra.sa jebkāda
veida ārvalstu iejauķšanās izslēgša-ņu,
lai grieķu tauta „viena pati un
brīvi varētu lemt pār saviem likte-
Vispirms šis Markosa „yaldības"
paziņojums izraisīja lielu sensāciju
ne vien Grieķijā, bet arī pārējā pa­saulē.
; :Trešdienas priekšpusdienā
daļa Atēnu laikrakstu zināja vēstīt,
ka valdība ; pārrunā.ļusi partizānu
•priekšlikumus un nolēmusi, ka par
mieru var runāt tikai, ja - partizāni
bez noteikumiem kapitulē. Vakarā
ministru prezidenta vietnieks un ār­lietu,
ministrs: Caldariss tomēr at­sauca
šīs ziņas un paskaidroja, ka
āri: par kapitulēšanu bez noteiku­miem
neesot tādā veidā runāts. Viņš
esot vienojies ar ministru preziden­tu
Sofulisu, ka Markosa priekšliku­miem
vispār nemaz neatbildēs. „MēS'
nezinām.' v a i tas ir godīgs lū?ums
•vai polIti.sks;^ manevrs • Bet neatka-rīģi
no tā, kādi nolūki slēptos aiz
priekšlikumiem, valsts nav ar mieru
ne diskutēt, ne līgt. Partizānierri pa­šiem
jāizvēlas staro-pilnīfu iznīcinā-šanos
vai kapitulēšanu bez noteiku-dariss
vēl piebildis, ka miera piedā­vājums
visdrīzāk uzskatā m:s par
Markosa manevru laika iegūšanai un
ASV sabiedriskās domas ietekmēša­nai.
Pēc AFP ziņām.'^ Atēnuypo]ī-tiskās
aprindas uz.skata visu šo lietu
par noteiktu partizānu vājuma ap­liecinājumu.
Pēc visu aģentūru ziņām kauju
darbībā. Grieķijā lamā: iniciatīva
pi 1 nīgi pārgājusi Valdības karvasnē 1 ca
rokās, kas uzbrūk Traķijā. Maķedo­nijā,
Tesaliiā un Gri'"4:iias vid;''mē.
Ģenerālis Marko.ssnostiprinājies E p i -
ra' kalnos gar visu Albānijas piero­bežu.
Vidusgrieki jā partizāni arvien
straujāk atkāpjas un viņu sr/"ki
rūk. Visos citos apgabalos oporē tikai
nelielas partizānu grupiņas.
slapstās kalnos un mežos, šod U(] 'r,-
darīdamas pēkšņus uzbrukumu'^.
Papildus pie zinām pnr Vi'^rknHU
miera piedāvājumiiem UP zino n^j
Atēnām, ka par starpnieku .sarunām
starp valdību un nar'izāniom ^'.^ot
pieteicies Dienvidslāvijas rr.ri-^-ils
Tito.
Grieķijas valdība uzaicinrl ,usi 7
kaimiņvalstis^atdot ar varu aizvestos
grieķu bērnus, solīdama pati rūoē-miem."
Pēc BBC informācijas, Cal- ties par transportu BBC, TZ