Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1947

              Aiitliorizea by — Uzeiis —
izdoSanas at}aiija: . ICD^
OMBG :: AtbUdlgals r^Oak*
tora — Bdltor In-Chief:
Kärll» RabSes, vletnieks:
Aleksandrs Uepo; redakd-
Ja» sekretärs: BSabsis CuII-t!
s; re^iktorl; AitdrSJg Biu
dzis (Miiiclieiie)« Harljs Min*
denbergs (EsUngenS). Ar-nölds
Smlts (sports), Zignrds
Barda 'technlskais tekärto-
JnmS)
ii
IMYim NEWSPAI^
Nr. 38 (45)
Piektdieo» m?, g. 23. mi^S
iSBfik otralenSs on pleiudio*
nSs :r Ise^vSJs: Bavärljaa
ap labala latvleSa tcomitejas
nzdevuing vLaivleSo pr«m
darblniekQ sadarbibaa kopa::
Red8b€lja: GOosborg/D BQr*
germ te? - Landmann Pl.
t sit tl Mater by 8e&wib.
Volksblaii» Qflnsbiirg/Dpii..
Bdrgerm. • Landmana^Pl t::
Mfttena • OlrtSQlatloQt <^
apstSk}u8 väcu
p.V.'
Niti nevar
sastädit Italijas
valdibu Par baltiesu strädniekiem Angliji
atbildlga britti valdiba
, ZE^OJUMI LÄTVIES1J CBNTBÄLAS KOMITESAS SSDE
17. un IB. malja Vircburgä notika j LGK vicepriek§sedis J. Cehns zbjoja
Latvieäu Centrälas Konutejas ame- par päryietoäanos darbä uz ^AngUju,
rikäijiu un ang^u joslu delegäciju ko- irteikdams (ieribu, ka vei Sovasar uz 1 Italijas valdlbas krlze turpinäs.
pejä sede< LCK priek§sedis pröf. A. Angliju pärvedis visus angju josla Niti pec ilgäm äp^edem ar sodä-
Sväbe bija kavets i^sties un sedi dzivojo§os latvie§us, ari bemus un listiem un kri$tigiem demokratiem
vadlja vicepriekSsedis A: Reins im j darba riespejigos. Par eventuälam paskaidrojis, ka viijiam jäatsakäs no
taja piedalijäs ari sekretärs J. emigracijas iesp:;äm no Anglljas irlmeönäjumiem radit jaunu valdibu.
poruks. Pämmäs par tautkopibas vairäkas versijas. Nav noteifctl zi- Nav v-a zinäins, kam pec Niti ne-padomes
darblbu sede piedalijäs jnäms, vai pärbrauceji uz AngHju ari 1 veiksmes n?**^**^ "••''^
tautkopibas padomes priek§sedis 1 tur paliks DP vai klus no §i värda 1 sastädiSanu.
' p ' c vairäk6 administrätivu un fi- 5aSa,'Lr^^^^ S^ u ^ ^ S a m ^ ^ V ^ ^ ^""^'^ ''^'ImJSf ASt-Ä^ nancialu .jautäjumu apsprie§anas, jau ar. iebraiikäanas dienu skaik v!7 hn« HpiKrif«nii5 nnH^rhinS HHn It^nSÄn^^^ ^ ^
LCK apstiprinäja latvieSu tirgotäju laiku, kadu nepiecleäams nodzivot ^ m i m ^ Samneram Vei- Käds bus Lielbntamja nodarbinä- Udu stavokUs Anglijä?
hr.vLv,, lrr^r.oo cfafTiine r^-L A^JrJ.^T i^i ."IVx^^^ lai tas plcrada savus apgalvo- to baltieSu status un vai par ttem vui tr»c oft>sH5 «n i
uzdos. valdlbas
Akdja „Westward Ho", DP iesais- j vienlgl kopä ar ^meni. Kad ^me-tiäanai
darbä Anglijä, turpinäs plSn- nes vares pärvest, nav §obrid vei
vddigi un uz Angliju }au pärvesti 1 pasakäms. Cerams, ka tas notiks
väiräM tukstoSi baltieSu strädnieku. j visa drlzumä, / varbQt nelielu daju
Akcijas gaitä raduäies vairäki jau-[vares pärvest Jau p ^ i va^3 mene-täjumi,
kuriem preses konfer^ice Sieni Tas ir atkarlgs ho a|^me§anäs
X^emgo bija izäeviba saT^emt atbildes^^M^ kas rada lielasngrQtlbas.
g|gaWiet,papildinäjui^
mmm^^^^^^^^:-^^uu^:mm^S ^f^Jf" ^ ^ ^ ^ nometnem, spiesti h^, norädija, ka/ll maija apSpriedeUST^^
^ f f i S ^ ^ f i ^ ^^^i «l^^^ unnaudu Tapec no- prankfurt§ parAmätas i i eJriigräci. ^
me^nes izvfiidos §^s mantas apsaim- h^s un darbä izvietoäanäs problemas"
ro-mt
m
käi^anas AngUjas krasti, vairs ne-«^^^^ . ^
tms .^ärvietotäs^ p ^ ^
bet gan EVW (European v d u n t a r y ™ ^^
workets) - Eiropas brlvprätlgii
stridnlekl^un^tiemapi^^
tapat k ä a r Ikvleiiu Snemnieku, y l ! ^ va^l*^»»»* ^ a r ^ ^ «»-
E W bus atbnd!gabritu valdiba. ,„^^^^i^^
D a r K ^ 3 l Smia ^6gSan^
, paredzeta U2 1 gadu. Käds bas stä- t f l^Äk?, ÄPI.SLÄK.^
sedim un delesäciias vaditälam ame-1 TT"*""* "rt"- . , ,Irakas valdiba degusl robeiu ar [voklis pSc 5i termillä IzbelgSanis? T^ t ^ i rLi^ImT
^ K J - ^ ' r" I'«^ DPtiesibu atpakal atgOSana.
rtatas vertnm un tas lifiVi^^ i" Emigrädjas iespeja^ nellelai^ skai-l f. f «f 1,
dz^lus pakapeni^i idtetojot pah- tam DP paäreiz ir vienigi uz Vene- N emieH iTakaS dzftainom^nesvdpali^uSa]iemve-Luelu. Bmiliju un da4n citäm' •"•l^CUUI^lJl U a n . ad
caliem «n darba nespeji^jiem un oienvidamerikas valstim, bet §ie pie-
^aitem tautteSiem un skolu atbal- däväjumi, kä jau agräk ?tzlts, lat-stam.
Tautkopibas padomelidz turp- ^ieäiem nav Woemwni; DP tiesibu
makam bus pakartota LOC prlekä- ^^pakal atguSanas iespejas vei kär-
Ascrbeidianä
strädäari LCP prezidijs. B^nchene, kas säkuäles Aserbeidianä. Pec §rr brauc tikpl uz 1 gadu. Ja Ir legiitji, . „ «««.^«t.. .u.,*..
ftegensburga, Stutgarte, , Darmätate Lemju noverotäju z^
un Kasele paäreiz darbojas armijas dJanS sacauäies ap 50^0^
komisijas, kas DIf tiesisko stävokli 1 nemiemieku.
pärbauda tiem, kam vei lidz äimi _ ,
pärbaude nav bijusi. Piirms apme-l P^^omju^^S
reaugs temknSun ^rt^o metn§m^^ u^^^^^ cetru nedSju veseljbas udabo-1 ^v.i^s^u- ^i»e.s^^ JJa„m. Ko. V, laCj SIt,o..«tr4s8 da-
Pirmäs latvieSu akademlskäs die-hasVäcijä
notika Vircbvirgä no 15. _ _
Ä Ji l^i^»f ^c ^ Ts xÄ?^t ^n ^^J'^' ^S!^^ h^I d^^i^b^^r «'rSt riaIsiäskai sva7jä't^o Ämin^isafi-ru'. ^lel^i löem bifa ieradies atur^ ^c äem vitsnie^^
dienu kodols_ W]a IV. LatiieSu stu- ^^^^^^ sarunas ari par latvieäu pär-. ar lyanas iadiu, ministru prezidentu
noziml. k9 tur VW strtidät u^^
vöt tik ilgi, cik^ kitrs tö velas. Sa^
protams, darbs jSstrSdS tur. kur
darba ministrija noradiä. Ministrlja f",^*"*^^ ^ ff^ Ä
lillif^u ieii<i^
^^.^i^pl^u^gcäi^ _
arrmjas.ve,
iifliiikai^iii^ M
" " ^ metafu no
dentu kongreSs. Tajä piedalij^ rie- k^g legSlizKanu pie Bavärljas un kara ministru.
Lai nospraustu idejiskäs vadlini- ^T-^TrV , » » — » « . u
Jas, iSSc iespejas jäpirredz paSreize- LCKjoceklis Austnja E. Frelyalds
jals stävoMis. So grilto problemu ri- i^teicäs par gaidämajiem parkarto-
«inäja prof. smpS.referiti „Tagad- Mumiem Austrija, kuyurezultate^^^
ne» gara dzive": Eiropas kultQra r?<Jzamf s jabveligas pam^^^^
pirdzivo <j2lttt feizt, kas aptver visus "«^^e? latyieäi^ paäreiz grutajt» d«-
DENA
un
un
...... M
franCu
rei2 tie var braukt käA:^enkSrtl
s^dnieki. Kä Sis jau^
s i ^ väläk, to redz§3 pi^ ieraSahis
Vai nav jains t^Uelinät stzidii*
niöcu vecuma robeSu^
w, - , - j V - A , Pagaidäm vecuma robeia paMÄ 60
,,.Y^.P®f Ir jäsaprot, kaf tas no vlendd
uja bus lespejantö emigret?^^^^^^^^^^^^ t^^^ li^y^ j^a ptrmle uz A j ^ tt
Xa radlsies emigrad^ jaunäkie uii sp&Iigäkle dl^
kati^^aam kaut .art^^^^^ kas sp§j labl unar ku*. ^V^:^^??^^'^^^^^^ ^ aptolfertoitt
neSL- ^grldj^^^^^^^ var pav§rt celu ari vecödera
darblnatiem bös tas paSas tleslbas, gäjumiem v
kä yäcijä palikuäiem. - yai nav lesp^jams paplaäinö J>ie*
äefinfclju, lej&aitot ari vöb&i
joäasldäitam toig^ pijpmäs pakäpes radti
^|i^0lS|^:;t#
^un^ japmetne butu dap^^ mi
> dztlu Knzi, Kas aptver visus r*^"^*? ' v- & r /Tsi i ^ ^^
tm^ }xn saiiriniedskas dzives lai^tis,
-
i*zb>as krize. Ie(?^gäti un bez ie^ irfJlL^^??i?f^ notelkumi.
t^..,.
Jps:.gt*u^ di\?i, lal
m
Tä ir modemä humänisma un sirds- ^^'^^^ i?^!?!^*^^^^ pärstavji un
fÄ^Sml 1^!^ & vadibä paredzetas 2 flocekles.
Graca, Zalcburga un Lmcä , jau 1^"^ amprikSmi un frah^u ioslaq när^
§ajä riedelä säks re^istret lebrauc^^ amerikai^u un Iraneu joslas par-jm
uh, pretejl yäcijai, to daris ne
vien" Austrijas anglu, bi^t ari ameri-^
käiju joslä. Tä kä da]ai Austrijas
So jäutäjumu apspri^ Pagaidäm
l l p l ^ zemnidcie^
i^iii^iiizi^y^^Je]^
i*lä3'ä':vii;iu grupas pa^^ä^s^Ä
ÄiiiyiÄdä^>gri#K
Ä ä ; Grupa deväs uz. pn*«
ifiiip^dettm,^^^^^^
iiäii|{emi$i;ifö^
darbiga speka ir humänisraa pamati,
ösi^ä pasaule un kristiänisms. Cil-
V§ce saäljielta cir^i starp individuär
Hsma un koUefctivisma idejäm. Bet
kultöras vesture rada, ka tur, kur ir
drupäs un krize, dzimst ari jaunas
vSrtibas. — Par latvieäu tautas bio-lo^
sko stipnimu un pastäveäanu ru-nSja
ppof. Buduls.
Emigrädjas un darbä izvieto§anas
Jautäjumus iztirzäia un uz jautäju-stavi
leveleja T. Erdmani (Eslinge-na),
bet otra pärstäve r^rezenteö
angju jöslu. YWGAs organizäclja
nieki. Ja akdja turpinäsies, tad vi- j Vai baltieäiem, kas nodarbinäti
^em bus ie^)^ams pieteikties. 1 okupädjas speku dienestä vai xi^ia
Väl tie; kas tagad rie^^ va- darbos un kas nav ppofeaionfili meia
r& to izdarft v§l^^^^ ^ J strädnleki, ir jäturplna darbs Wdjä
Jä. Vlspirms uz Angliju pärvedis Jeb ar! v ^ var reftstreties 6iebm
latvieSu Mmenu niederiffie atrodas P^"^^^
Vädiä latvle§u oärstävii ieraduäies darba vienibäm un rupesies par Uträdnieku ilmenes locekji, bet trö- Ari viijius reöstre. Vl^tu pärV^§a« S^britulSKSa S^Sr^^^^^^^^ assi
1
1^ ^ >kas feastävigi '»ii.
däöaä Sdäe^
^ ^ i i ? V 8 y i | ö j i ^
ipiiiäffi;;p)d2^^^^^
Iplpl^ltak^i^
m:.
tm
SI
m
mm
vai-nebutu iespejama §ädu gime^u
apvienoianäs. Paskaidrots, ka ap-atbJld^
rLok ^vicepriSeii 1 vienD§anäs nebuäot vajadziga,vjo iz-
Beins un Celras un LCK loceklis braukSanu darba uz Angliju^attiea-
Niedra. Darba. roku triikums pa- ?fsot ^ Vadjas amenkai?u
saulg liels un darba piedäväjumiH"^"-. . _^
LCK pienäk arvien vairäk. Prof. ^ Rreiyalds noradya, ka paäre z
Starcs aizrädija, ka studijii iespejas Austnjas DP piedaya izcejoäanu m
Vldjä izmanto amas cik vien var. Dieijyidamenkas valstim. Venecue-
Pttrf. Buricevics zipoja, ka Virtem- Masj™gräcijas a|arti d ^
bergas kultus ministrija panäkts, ka P«teji cHam labpratjuqem jRo^^^^^^^b^^^
Latvijas univ. tedinlsko f akultääu ^5""^*?™" ^menes. Kad p l e t e ^ sagatavoäanas komisi ja
beiguäos pielidzina Vädjas universi- P»! paris gimenes^kuru »ceky prot gi^j, npijj^gm pärveldoju^^^^^ iz-"
tetes beigu§iem. SareliJitäk dabQt vaurakas sveäyalt^as, tas nav pie- piidkomiteju un pi^^ IRO
«plieca» par himiinitäro gradu at- h>emtas. par atraidiSanas lemeslupa- gg^^^^^
sSlanu. ' Ucaidrojot valodu praäanu. Vislabak pg^^^t
Par latvieäu stäju sveäumä dedzi- Venecudas parstavjl Pie^emot Jau- bgglu un
gus väfdus kongresä meta LCK lo- ^is, kas nma tikai savu tevu valodu. ij^zekius un personälu, kä^^^
cdcUs Lobe, aicinäd&is sargät musU Lidzigs gaaijums bijis an agrjk, kad yaldibu^^^ b^^^
garigo kodölu. brai&äanai uz Brazibju pieteikuäies parakstijuääm valstim sa-
. Kongresa darbs riteja se§äs komi- vairaki lietuvieäi: par velamlem _at; g^^y^^j^j^gg j^^^g^^^^^^^g^^
djäs. PilnsaiJulcg piepemtas rezo- pti takai tie kam bijxai yismazäka piedalijäs asto?^. Pärrunäts ari
iQdjas - emigrädjas gadljumä tu- i/g^itiba^ Minetie fakti liecrna. ka ja^,täjunis par DienvidauStrumdrt-
»§ties kopä ar tautu un lugt anglu äo vaMu Imlgracijas I » W J t a ^ ^ ^^^^^^^^^^^^
valdlbas iestädes pärcelt un novietot mums grutl izprotami un nepieqe-Lj^^,j^ ^pj^^j^g^^j^^^
un pakSpeniski, lai netiktu
paSreizejais darba processr-
^ucSts
mmm
ilU>^ SÄKS AKTlVi; DARBU
• .;J;
pbgiik^lBält^
priekUleS
^23) "m
limlfikseinplärie»^
koUektivi vairäk par 3J
i Ä i i i * par v i e r ' -^
iridu Var toi »'
ii^derigo m e k l e i^
germeister - Landm»»»
V ' . ~
Baltijas universitätes studentus un
?aädbas spekus vienkopus. Kärtot
lo lietu Anglijä jau ieradies Baltijas
iniversitätes prezldents prot Gulbis.
Par latvieäu studentu savienibas
^oriekssedi ieveleja E. ^todersonu no
Vircburgas, par vicepriekSseäem:
tmöu joslas pärstävl G. Äbolu un
anglu joalas pärstävl V. KJavii:iu,\
par locekjiem prezidijS A Vatvaru
^ Vlrd>urgas un A Kalni^u no
J. Krastii^ä
mami motivL
(Beigas 2. li^.)
m.
m.
«MÄ'
viem
PNRRAs repatriädjas un emigrä-fftäas
birojs izdarija aptauju par Es^
Ibgenas latvieSu kolonijas DP turp-,
fiäkajiem nodomiem dzives vietas
f^vele. No »kolonijas 5087 tautiesiem
pasreiz dzimtene atgrieztie^ velas 1,
be* ari palikt Vädjä tikai 1 tautie-tis,
5086 lafvieSi grib izcejot uz aiz-
©keana vai da^ädara dtam ISropas
?mem, Visvairäk, 1600 tautieSu, iz-teiku
§i vele§anos doties uz ASV vai
Kanädu, Ir ari'tädi, kas grib un
cer nökjut Jaunzllande, Haiti uc
i^alsti^, H, Iit
pitvati ciga
resu sutTjuimi no
izteides pret iädu ierosinäjumu,
„New York Herald Trlbune" zii^io,
ka Baltais nams, ärlietu ministrija
un tieslietu ministrija prlndpä esot
piekrituSas tä sauktajam Stretona l i -
kumprojektam par 400.000 Eiropas
DP u2oem§anu ASV näfa^o öetru
gadu laikä. Tautas pärstävju nama
Amerikäi^u armijas vadiba pirm-1 tieslietu komisijas imigrädjas apak§-
dien izdevusi rikojumu, kas aizliedz kocaisija nolemusl likumprojektu
dävanu sainiäos priyätpersonäm Vä- säkt apspfiest' 4. junijä. Tapat sa-djä
sutit dgaretes vai tabaku. Aiz- gaida, ka kongre® piekritis ASV
liegums stäjas spekä 26. maijä. lldzdälibai IRC, atvelot paredzetos
Käds ASV valdlbas pärstävis pec 73,5 miljonus dolaru §is örganizädjas
DENAS zii^äm paskaidrojis, ka par- buclzetam. Ja kongress Stretonp 11-
tikas siitijumi no ASV näko§os tris 1 kumprojektu piei^emtu un IJN ru-meneSos
pat pärsniegSot paredzetas dens sesijä izdotos panäkt ari pie-i,
2 milj. tonnas, jo pärtikas pärsuti- kri§anu 100.000 zidu uzpemlanai Pa­hana
veicoties aträk nekä cerets. 1 lestinä, raksta „New York Herald
Preses konference ärlietu nii- Tribune" korespond.ents Kellijs, Vä-nistrs
Marsals izteides, ka pec djas amerikäiju un ang]u joslä dzi-vii?
a ieskatiem ärlietu ministrijai yojo§o apmeram 1 miljona DP prob-butu
jäpär^em no kapa ministrijas lema butu puscejä uz atrisinäjumu;
ASV okupeto apgabalu pärvalde Vä- atlikuSos 500.000 DP tad varetu ar
djä, Austrijä iin Japänä. Qenerälis j IRO gädibu novietot citas zemes, pie
Meknamijs IJujorkä uteicies, ka ari jkam laba daja varetu rast vietu no-vii?
§ ieteiktu Väci a.~ annerikä^u jos- mierinätaiä Palestinä.
las pärvi4l'i pärncUit ärlietu miisis-1 Stretona likumprojekts paredz
400.000 DP uzoem5anu Tio Väcljas,
Austrijas un Italijas pastäyigai dzi-trijai.
. ;mija vienmer esot
par to. DENA, NYHT
Kädä no Anglijäs sat^emtä ofidälä
rakstä teikts, ka iekstlb^pnieclb^^
iesaista darbä vienigi slevletes vie«
ninieces vecumä tio 20—30 gl Vai tas
atbllst patiesibal?
Ne» Ari
plei;^eni visu katiggoriju^^^^^^^^^
tapat kä dtäslnozares.
vei ASV, ielaiibt viijus kä ärpuskvo- j Vai Anglijä bus baJitleäu ^ i a § ua
tes emigrantus. Cetros gados ik ga-1 berhudärzl? - x /
du ielaistu pa 100.000 personu, pie Skolas organizes, tapat bernudär*
kam Sieori DP biitu jäatbilst täm zus, bet vlsiem pöstlprinätl jämicäs
prasibäm, kädas uzstäda uz pastävi- angju valoda, sevlS^ bemlem, lai
gu dzivl leläizamiem iecejötäjiem — tie eventuäli varetu kjut par k r i ^
personigo ipaSibu un speju, veselibas 1 niem Anglijas pilsoplem.
un sairniiiedsko speju 2i^ä.^^^^^^^V bus atbalsts ^imenes k)»
ari butu jämaksä parasta 8 dodaioi cekju uztureSanai? Vai tas bfls pie-
„galvasnauda^vun 10 dolam jpat'\i^uJ^^ varStu vlsal Jl-kä
ari paäiem vai ar! ar sveSu atbal- menei ij^irkt pieäfclrtos api^rba ku*
stu jäsedz pärveSanas izdevuml. ponus?
Priekärdcu Stretona likumpröjekö So jautäjumu apsprlel Katrä zl*
paredz ASV pavalstnieku radinie- p ä pabalsts bus pietlekams, lai va*.
klem lidz efeturtai pakäpd. Tautas retu Ömenl uzturet.
pärstävju nama tieslietu komiisijas 1 Bagäias daudzums, ko var pärvest
priekSsedis Izteides, ka, pec yina do- uz Angliju, ir Joti lerobeSots. SeviSl^
mäm, esot maz Izrediu, ka Tautas lllelas grdtibas tas rada j;imenes cD-pärstävju
nams uh senäts likumpro- vekiem. ^ Vai to nav IcspSjams pa-jektupieijiems.
^ Helinät, un vai Ir spekä priekSraksta^
Nespeja rast truksto5os strädnle"- ka DP personigä lidzoemamä manta
kus daiäm rupnieclbas nozarem 1 emigrädjas gadljumä gimenel nevar
Anglijä, seviSIji tekstilrupniecibä, pärsniegt RM 500.— j^ertibu?
novediäot pie valdlbas politlkas mai- j Lidzoemamäs bag^s apmerua
oas jautäjumä par ärzemju strädnie* 1 riosaka iespejamlbu rcWia.s. Qime-ku
leve§anu, r^^^ i^emt lidz vairäk nekä
Mriistrs M o n s ^ par RM 500.—-
ba roku truliums tekstilrupniecibä vertibu ir neparelzas vn nepamato-var
spiesl valdibu uz henoteiktu lai- tas;
ku racionet ap^rbu sadali. Tädel, Vai Anglijä nodarbinätie sträd»
preteji arodbiedrlbu iebildumiem, 1 nieki vares pärsutit daju algrs sa-vairäk
nekä 200.000 DP strädniekul värri ^menem uz Väciju^ \
no Väcijas un Austrijas piedävä§ot Naudu nevares sutlt. vienigi sainl-darba
llgumus Anglijä, apmerarn §us ar radonetäm pärtikä^ vleläm,
treädajii no tiemnodarbinot tek.stil^ lietotus apj|5rba gabalui» uc, kä to
nozare. Näkosos diyos meneSos paredz spekä eso.^ie nciteikumf.
Anglijä steidzinäsot DP nometpu pii- Cik mums /.inams, Raltijas sutijl
setii>u izbuvi. Tiir organizeSpt sarl- Londonä informeti, ka Anglijä no-kojufhus
pa§u DP valodä, k^^^
kärtösot autobusu satiksrni «i* no-^ [ savä aprupc britu darba ininistiHJa
motriom. Valdiba pa.^reiz apsvejrot 1 vai Britu Sark. Kr Vai tas athibt.
domu par Austrumeiropas DP par- patieslbai un kädi prpktjRJd ROH fsi
cel^anuuz Angliju veseläs. vlenlbäs, virziena jau sperti? i
ar visäm ^menem, roJot piemerotu Qimenes Väcljä 'Orl turpmäk apgä-nodarbibu
ari ^enes^^^b das UNRRA vai knda cita organiz^-*
t m
I
\