Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1948

              m
BU/8AMEDRISK0 LIETU MNISTRA A. BĒRZIŅA ATMIŅAS
Pē€ tairij kad ministru A. Bērziņu atsvabina no koncentržWig no-inetne%
IKdiaijas uzraudzībā viņu iesaista darbā Berlīnē.
XXXVI
Oktobra sākumā darbā saņēmu
pavēli nākošā dienā ierasties Gesta­po
nodaļā Berlīnes polidjas prezidi­jā
Aleksandra laukumā. Izprātojos
dažādi, kāds iemesls varētu būt, bet
neļco izdomāt nevarēju. Varbūt kāda
sūdzība. Nejutos gluži bez grēkiem,
jo dažu labu reizi sarunās ar pazi­ņām
bijoi izteicis diezgan skaidn sa­vas
domas kā par nacionālsociālis­mu,
tā ari par to, ka Vācija karu
jau zaudējusi. Policijas prezidijā
mani noveda pie padomnieka Rota.
Mazais vīrs raga acenēs apjautājās,
vai es esot Alfrēds Bērziņš. Apstip­rināju.
„Kāpēc neesat paziņojis savu ta­gadējo
adresd?" viņš bargi noprasīja.
„Vai esat aizmirsuši, ka jums ir
pienākums to darīt? Jūs vienmēr
vēl esat policijas uzraudzībā.*V
Ja tik vien tās nelaimes, tad nav
nekas pārāk bīstams, es atviegloti
nodomāju.
: „Nē, neko neesmu aizmirsis. Man
tika teikts dzīves vietas, maiņu pa­ziņot
vai nu personīgi, vai pa pastu.
Jūsu un savas ērtības labad, mainot
dzīves vietu, paziņoju to ar karti.
Nav mana vaina, ja tā, varbūt gaisa
uzbrukumu dēl, nav jūsu iestādi sa­sniegusi
Kā varat pārliecināties no
manas pases, esmu kārtīgi izrakstīts
iepriekšēja un pieteikts tagadējā po­licijas
iecirkni," es atbildēju.
Paskaidrojums policijas padom­nieku
nomierināja. Jau datidz laip­nākā
toni "viņš piedāvāja man
.krēslu.:'/
„īespējams, ka ;jūsu sūtītā kartīte
tiešām gājusi bojā uzlidoju^^
mtims par jums sūdzības nav ienā­kušas,
tad uzskatīsim šo, jautajuņiu
par 'nokārtotu." Brītiņu padomājis,
viņš no; jauna jautāja: ,,ļūs taga
neesat viens. Kot)š augusta pie
Jums iir jūsu mdtiņa. Kā varat iz-tiikt?*
V ^
„Jūs esat labi informēti."
' ,,Tads ir policijas pienākums."
„Pateicos. Ar to; ko saņemu dar­bā,
tas ir 350 markas mēnesī, ar at-vilkuiniem,
protains, mazāk, abi iz­tiekam.
Jūs taču zīfnāt, cik vajadzīgs
lai nopirktu pārtiku, ko saņem uz
kartītēm."
: ,,Ta,Isnībā, bet jūs ta6u Latvijā bi­jāt
pieradis dzīvot citādos ajpstāk-
•ļ09.",-; ^ ^ •
„Tas jau ir sen. Starplaikā esmu
dzīvojis tādos aipstākļos, • pret ku
ŗiem tagadējie ir svētdiena."
„Jūi5 domājat koncentrācijas nd-metni?^'-;
•
„Tā ir," es apstiprināju; un lai
nodrošinātos pret kādiem piedāvāju­miem^
turpināju: „Ar jūsu atļauju,
savus Ufizskatus varu. pateikt arī
jums/*
„tTn kādi tie būtu^" mazliet iz­lies
jautāja Rotovs. \
„Jums nebūs grūti saorast, ka es
neesmu Vācijas draugs," uzmanīgi,
vērodams katru vaibstu bīstamā sa­runas
partnera sejā, turpināju. ,,Bet
es neesmu-arī Vācijas ienaidnieks.
Ka latvieti, citas tautas un vahtis
mani Interese tikai no tā viedokļa,
vai tās manai tautai un valstij ir
draudzīgas vai naidīgas." ^
Biju sagatavojies, ka sekos garā­ka
iztaujāšana un jautāiumi, bet kā
• par brīnumu, Rotovs neko neatbil-
^dēja.
,^a ^ pareizi sapratu, iūs pasvītro-.
ļat, ka esat un paliksiet latviešu
patriots?" viņš pieceldamies jau­tāja.
• : : .v.;.
Aostiprināju.
,,Es to saprotu un cienu, jo arī
mēSi vācieši, mīlam 5avii tēvu .^^emi.
Vn ko mēs par labu atzīstam, to
būtu nepareizi pelt pie citiem," viņš
Toku sniegdams piebilda.
Nokaivēta atzīšanās, es domāju.
Nevis ar koncentrācijas nometnēm
un masu iznicināšanu, bet ar tautu
tiesību atzīšanu vajadzēj a sākt uz­brukumu
austrumos. Bet vēstures
notikumos viena kļūda, viena, noka­vēta
diena dažreiz nav vairs labo­jama.
1944. gada rudens mēnešos nelai­mīgo,
ar kuģiem no Rīgas, Liepājas
vai Ventspils atvesto latviešu strau­me
caur dažādām sadales vietām un
nometnēm izplūda pa visu Vāciju.
Berlīnē uz lafkti ai^^o^s ari oku­pācijas
laika augstākās amata per­sonas.
Parastā satikšanās vieta bija
,,Russischer Hof" viesnīca, :FridnGha
ielas dzelzceļstacijas tuvumā; Tur ar
lielu noslēpumainību un,.šķiet, ar
ne mazāk lielu greizsirdību, tika tai­sīta
arī „lielā politika", gan pilnīgi
bez kādiem loģiskiem; apsvērumiem.
Hitlera Vācija gāja nenovēršami uz
galu un skaidrs,. ka tāds pSt liktenis
gaidīja; arī: visus, kas saistījās kaut
ādā veidā ar to: Un tomēr, vairā­kas
grupas taisya projektus^ iesnie­dza
tosyiestādēm un paklusāni savā
starpā intriģēja. '
Kādu vakaru, pēc neliela uzlido­juma.
Aleksandra laukuma piestāt­nē
gaidīju priekšpilsētas vilcienu uz
Rāndorfu., Staigājot' šurpu turpu,'
mani uzrunāja kāds labi ģērbies
kungs: vai 'nezinot, kad nākamais
vilciens iešot uz - Erkneru. Biju tik-:
pat "gudrs kā vaicātājs. Sākām tēr­zēt.
Izrādījās, ka arī viņš ir latvie-.
tis un rīdzinieks. Dusmojās, ka vā­cieši
gan daudz runājot par labu
kārtību, bet ^Latvijā esot bijis vēl
•labāk, Viņš personīgi gan Ulmaņa
laikā esot'nobankrotējis, bet: to Ul­manim
ļaunā neņemot. Pēc gara
vārdu biruma, viņš apvaicājās, kā
mani, saucot. Pateicu. Bērziņu, esot
daudz. Viens Bērziņš pat esot bijis
Ulmaņa valdībā. Viņš gan neņazi-nis.
to, bet nekas.lādzīgs gān laikam
no tā neesot: biji^ Mūžīgi braukājis
apkārt runādams : un fotografēda­mies.
Bet ko nu pieminēt ar ļaunu,
tas Bērziņš jau sen atpūšoties zem
zemes, kur to pabāzuši boļševiki. —
Sāku šo savii nāv^s zinu apstrīdēt,
bet sarunas biedrs gluži vai apvai­no
j ās. Kā nopietns cilvēks, viņš ne­stāstot,
niekus. Pienākušais vilcierts
mūs izšķīra. Tā viņam neizdevās
mani pārliecināt, ka esmu jau miris,-
bet man viņu, ka esmu^ dzīvs. ' •
Ar vācu iestāžu piekrišanu Berlīnē
atļāva rīkot 18. novembra • atcerv
Bet ne pārāk plaši un skaļi. Pirm^
pieņemšanas sūtniecības savrupmājā
Einēma ielā 5; bija svinīgs dievkal­pojums,
kas bija pulcinājis pilnu
plašo baznīcu ar latviešiem. Profe­sora
Kuhdziņa sirsnīgie vārdi par
latviešu tautas ciešanām dziļi atbal­sojās
klātesošo sirdīs, bet pavisam
oretējs noskaņojums bija nieņem-šanā.
Einēma ielā. Viena daļa jutās
kā oficiālas personas un tēloja „mā-jastēvu"
lomu. Vairums tomēr pie­dali
i āš kā vērotāji. Pie pēdējiem
vārē i u pieskaitīt arī sevi.
/ "Nelieiaiās telpās bija BO—70 per­sonas.
• Sastauu vienu otru agrāko
oazinu, bet diezgan daudz bijā arī
i aunu seiu. Ao pusnakti neizdevu­šos
svinību dalībnieki: klusi izklīda
katrs uz savu pusi Berlīnes naktī.
A l f r ē d s Bē.rziņš
^ - •:•-:::'•.
Turpinājumā lasiet
,,BEIGU SĀKUMS"
LATVIJA, 1948. g. 21. oktobif
Liela centība treniņos vainagojusi Veltu
Bebri (uzņēmumā) pār trimdas rekordi.^ti
diska me§anā (34,24 m). Mūsu izcilā futbo­la
vārtsarga Jāņa Bebra dzīvesbiedre uri divii
bērnu māte ir ari viena no latviešu labāka­jām
basketbolistēm, ;\
i l l e rs tuvbja^g
J . D i m z a s r e k o i - d am
PIEREDZĒJUMI CEĻOJUMA PA FRANKO ZEMI
i Sacīkstēs Hamburgā, kur startēja arī zvied­ru
vieglatlēti, Noldis Miilers svētdien 10,000
skatītā"u acu priekšā izcīļnīja !3. v. Vodes
grūšanā Viņa rezultāts bija 14,90 m. Tad
pat krēfeldietis Bongens pārspēja igauņa
Mālšteina Vācijas šīs sezonas: labāko rezul­tātu
(15,10 m), sasniedzot 15,30 m tālumu.
Otro vietu šajās sacīkstēs ieguva zviedrs
Nilsons (14,93 m). . Pinebergaš universitātes
students Miilers tagad ir tikai: 29 cm aiz Jā­ņa
Dimzas 1931. g. sasniegtā Latvijas re­korda
(15,19 m). MiUers, kas startē ro vacņ
'biedrības Hamburger: SV un arī sacīkstēs^ ne­noņem
acenes, augumā ir daudz mazāks ne­kā
Dimza. Taču arī mazi cinīši gāž lielus
vezumus. Vēlēsimies, laiV Milleram beidzot,
tiešām izdotos pārsniegt 16 m tālumu, ar' ko
tiksim soli tuvāk starptautiskai klasei lodes
grūšanā. /: - j ' ' : :
Vieglatlētikas saciksfēs Memingenā, pieda^
loti es latviešiem, igauņiem un lietuviešiem,
R. Lejēns lēca augstumā 1,75 m- E. Vītols
uzvarēja tāllēkšanā (5,58 |m), 800 m 2:33,2
min.) un ieguva 2. v. auģstlēkšaiiā (1,55 m).
Jaunatnes sacensībās 16 g, v. E; Lasis izcī­nīja
1. v. -augsti. (1,55 m), tāli. (5,43 m), 60
m (8,1 sek.) un 2. v". lodē (10i38 m).. :
,^Nu: viss ir atkal kārtībā," saka rekordiste
Mirdza Timraa par pavasarī savainoto kāju
un piebilst: „Nākamaiā vasarā varēšu atkal
startēt." Un tad cits jautpijums rekordistei:
„Kur startēt — tepat Vācijā vai citā zemē?"
Atbilde: „Ja ne Latvijā, tad Vācija gan
•laikam .arī nē. Vajadzēs braukt kaut kur tā­lāk,
varbūt uz to pašu :Aust,rāliju."
t)r. IJ. Raraiņš un Dr. G. Jekāls, kas
pirnis 20 gadiem bija latviešu izlases klases
vieglatlēti, tagad .ir atbildīgi ārsti IRO die­nestā.
Viņi strādā Augsl3urgas izceļotāju
nometnē un uz citām zemēm aizvadījuši daudz
latviešu sportistu. Abi: ārsti domā. doties uz
ASV. . v...v\ 0
Katrai zemei ir savas Ipatnības,
jo sevišķi tas sakāms par Spāniju.
Un ne vien tās relatīvās noslēgtības
dēļ, bet arī sava rakstura dzīlēs
spāņu tauta ir .noslēgta. Bez tam
Spānija ir patiesi daudzsejaina. Kā
atsevišķa šķira^ te vēl dziļi jūtama
aristokrātija. Latvietis to izjūt se­višķi
skaidri. Lai zināmā mērā iz­kausētu
šo šķiru stai^ību, daudz tie­kot
darīts, saka paši spāņi. Tiekot
pasvītrots, ka arī aristokrātiem jā­strādā.
Tiekot gādāts par lauku
dzīves pārgrozīšanu,^ par zemnieku
kultūras līmeņa pacelšanu. Taču
dienvidos vēl joprojām ir milzīgas
latifundijas, kuras sadalīt neesot
iespējams, jo grūtumus radot; māk­slīgās
apūdeņošanas sistēmas sarež­ģītās
un centralizētās ierīces: Tur
tad lauku iedzīvotāju stāvoklis visai
bēdīgs, jo sevišķi: izglītības ziņā < —
daudz analfabētu utt. Arī zemes v i -
dienā un: Pireneiu pamalē redzēiu
milzīgās vīnogulāju platības un
nat milzī2=us . nopļautus labības
kui
; Spānijā ari ļoti liela starpība starp
atsevišķām provincēm. It kā dažādas
tautas te būtu kainiiņos. Baski
tie jau nu gan arī ir pasaules mīkla
ar savu nekam neradniecīgo valodu
un iz cel šanās nosl ēpumu; gali cieši —:
sīkstie rietumnieki,igaišie un. laipnie,
ar savām īpatnējāni dziesmām un
dejām; kastilieši —- sabiedriskie, • bet
drusku paviršie plašo, dzelteno lī­dzenumu
ļaudis, tie ir dlenvidnie-ciski
strauji, bet arī askētiski pieti­cīgi.
Un tādus atšķirīgus raksturo­jumus
var turpināt.
;: Arī atsevišķu "pilsētu un ; mazāku
administratīvu vienību raksturs ir
stipri'īpatns. Tāpēc arī, ja ar spā­nieti
runā par viņa tautu, tad'viņš,-
gan apzinādamies nacionālo vieno­tību
principā, nekavējoties pats pa­teiks,
ka starp atsevišķām provin­cēm
ir liela starpība. Te liels' svars
raibai ai provinču vēsturei, ievēro­ja
mai dialektu atšķirībai. Visa star­pības
kop^mma : ir labi., jūtama
taisni etnogrāfijā. ::Apbrīnojama ir
tautas mākslas elementu daudzpu­sība.
To sevišķi var redzēt lieliskafā
dailamatiiieku kooperatīva pastāvī­bai
ā izstādē veikala Madridē. Te
ir eksponāti no visām Spānijas ma­lām.
Nebeidzamajā formu, krāsu un
kopskaņas dažādībā te-reprezentējas
Spānijas _provinces. Tikpat atšķirīga
ir arī spāņu dziesma un deja. Vienā
provincē dominē mierfgs; sērīgs ri­tums
un slaids melodijas veidojums,
citā ieskanas ritma trauksme, vie­tām
elegantais melodijas lēnums iz­smalcināti
slēpj dienvidniecisko
trauksmi; cituviet atkal tīri aus­trumnieciskas
ieskaņas vai ik frā­zes
sākumā, kas vēlāk izbirst nervozā
kaskādē. Ar izbrīnu konstatēju, ka
daudzas basku dziesmas ir gandrīz
vai parafrazes par latviešu melodi-jām.
Kā izskaidrojama ši līdzība?
Spānija ir ārkārtīgi bagāta māk­slas
darbiem. Te sastopami ne vien . mā§
celtniecības pieminekļi, bet' arī ar^ llp
kārtīgi bagāti gleznu krājumi. Mad-: | ^
rides Prado ir bagātāks gleznām par
Parīzes Luvru. Bet arī daudzas baz- •^•Sm
nīcās, to sakriste]ās, klosteros : un, I "
domājams, arī ne vienā vien privātā i
pilī, ir daudz izcilu mākslas darbu, i;
Te ir ne vien daudz slavenu : citu !
tautu mākslinieku darbu, bet ari i
lielo spāniešu darbi. Taču^iiĢkas,:^k^ |
spāniešu dvēseU vislabāk ir uzrai» |
nējis un izteicis nevis Goja, Vēlas- I
kezs, vai Muriļo, bet tieši lielais I
svešinieks — El Gi-eko.- Viņa trauk* ,)
smainais gleznu fons, viņā" cilvēku |
pasvītrotais garīgums, kas iemieso ļ
izsmalcināto askētismti tā daiļākajā |
formā, ir tas, kas vēl šodien vislabāk I
izteic spāniešu būtību. : , |
Kas, braukdams uz . Spāniju, cer
tur sastapt vieglo gaišo dienvldnie» |
clskumu, kas tiecas uz bezrūpību, ģifi
tas
dams
pārstei:
SLUDĪNĀ/UMI
Ludz atsaukties vīrieti - vienimeku, kam
izredzes iacelor tikai izsaukšanas ceļā, tespē-jamai
sa\\starpēiai palīdzībai. Ofertes šīs
.. :(V49)
zaļa g a l da
avīzes kantorī Nr. 149.
latviska ģimene, latvisks mājas pavards ir
musu dzīves sauklis! Mēs esam trīs,: kuri,
d_qmā/ot par [aunam svešniccības ce\a ftav-tām,
vēlamies starp tautietēm . atrast uztica­mas
dzīves ceļa līdzgaitnieces. Atsaucaties!
Neizsl. arī atr. un šķirt. Nop. domātas vēst/
ar īsu dziv. aprakstu (vēl. arī ģīmetne) ad­resēt
šis* avīzes kantorī Mārim, •Varim un
. K l u s u ciešana goda lieta. Off. 148.
„LA1TIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinol laikrakstu pa aisevl§ķ\em ek­semplāriem
(IWz 3 eks iesk.V, maksā
DM 3.- mēnesī + DM 0,50 oar oiesū-tlSanti;
p«9w«not kollektlvi vairāk par
3 eks. — DM 3.- mēnesi bar eksem-plSrti;
pasOHnot nz ārzemēm un. maksājot
VficifS DM 3.- mēnesi 4- DM 0,80 par
pies{|(t§ann. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensleffgas nonpareflle tesoiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi-aāfttmi
par poscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naudas pārvedumi un korespondence adre-sējama!
„Latvi|al" (13b) Gfinzburg/Do.,
BflrRermelster-Landmannplalz 7.
Latvila Iznāk trīs reizes nedēlā ~ otr­dienās,
ceturtdienās im sestdienās.
, G R S M A T U DRAUGA"
J A U N Ā K I E IZDEVUMI
Mēnešraksta „Laiks" 29. numurs ar
sevišķi bagātu un interesantu saturu DM 2 . -
„Laiks" bērniem 4. numurs. - Sa-
: turā A. Milna visā pasaulē: pazīsta-
; mais bērnu stāstS; „Lācīša Pū bri-nišķlgie
piedzīvojumi" ar 90 ilustrā-
, cijām. Šis .izdevums sagādās ma­zajiem
sevišķu prieku DM2.—
Somu rakstnieka Mika Valtari ievēro-jāmais
darbs „Mēs nemirsim ne-
. kad". Ilustrēts izdevums : DM 2 . -
Visas grāmatas dabūjamas .nometņu grā­matnīcās:
Tās var pasūtināt arī tieši no ap­gāda,
piesūtot samaksu ar pasta pārvedumu
vai pastmarkās.
Piesūtīšanai jāpievieno 20 fen. par katru
rrnrnatu. ;
Apgāds „ Grama tu Draugs",
(H. Rudzītis)
(l-4a) Stuttgart-SiUenbuch, KernbUckstr, 39
Nevar nemaz saskaitīt, cik d,audz m:āzo balto
bumbiņu sasists, kamēr izauguši mūsu jaunie
galda tenisa talanti trimdā. Vai galda teniss'
maz ir īsts sporta veids? Tomēr," kaut daž­kārt
dzirdēti arī citādi spriedumi. Spēle pie
zaļā galda kļuvusi par jauniešu iemīļotu iz­klaidēšanās
veidu. Kā visur, arī te meistari
nekrīt no debesīm. Latvijai „mažajā tenisā"
agrāk vienmēr; bija lieli čempioni, kas pa­saules
meistarsacīkstēs nespēja būt gan paši
piriTiie, tomēr allaž. izcīnīia redzamus-..'panā­kumu?.
• .f
Kas ir Latvijas visu laiku labākais galda
tenisists?V Tas jāmeklē trijotnē, kurā ietilpa
M,- Finbergs, A. Ošiņš un D. Štams^ Pir­mais
jau Latvijas :brīvības laika aizbrauca uz
Palestīnu, OšiņŠ tagad dzīvo Šveicē, bet D.
Stams 1944. g. rudenī krita ķaŗa kņadā dzim­tenē.:
Katrā ziņā pasaules kldse būtu tas :vīrs_,
kas sevī apvietiotu ar kreiso roku spēlējošā
Finberga dižo techniku, Osiņa taktisko viltību
un Štama ātrumu. Ka tiešām var but galda
tenisists ar visāni šīm īpašībām, gluži' labi
reiz pieredzēja arī rīdzinieki. Tas bija toreiz,
kad Latvijas metropolē viesojās vairākkārtē­jais
pasaules meistars ungārs G. Barna, kas-ieradās
Rīgā kopa ar austriešu izcilo spēlē­tāju
A. Konu. skaidrības, labā der pateikt,
ka Barna galda, tenisā ir tas pats, kas, pie­mēram,
Pāvo Nurmi skriešanā. Taču arī pa­saules
> meistari pa reizei zaudē punktu tikpat
viegii kā kurš katrs „mirstīgais": --. bumbiņa
ielido tīkliņā var gaŗāra galdam: Jauktajā
divspēlē viesu partneres - bija mūsu sportis­tes.
Barna pārī ar Ernu Eltermuni-Mikel-soni
uzvarēja Konu,' kura „sabiedrotās" lomā
uzstā'ās meistare ,Sofija Povalō-Švijķovskaja.
Vārdu sakot, mēs ļoti- labi zipāiŗi, kas ir
īsti teicams. galda - teniss, kāpēc par to, ko.
spējam /pašreiz, nav, un nevar būļt nekādu ne-'-
pareizu ilūziju.: • /v
Kopš Latvijas laikietn g?Llda tenisam vēl'
vienmēr uzticīga ir mūsu ilggadēja meistare:
Zinaīda Bērziņa. Arī viņas ikdienas nodar­bošanās
palikusi: t ā : pati, kas bija dzimtenē.
Bērziņa jaunkundze ir saimniecisko lietu va­dītāja
sava radinieka Georga Bērziņa uzņē­mumā
— Augsburgas restorānā Oāze. Rīgā
viņa to pašu darīja Alharabrā un vasarās Rt-gas
Jūrmalā — greznajā Lido, kura dārzā ne­vienu
vasaru neiztrūka arī zaļais galds. Viesi
tur bija daudzi izcili mūsu spēlētāji, bet vis
biežāk straujais meistars Dirņitrijs Štams.
Šodien tomēr arī Zinaīda Bērziņa pārliecinā­jusies,
ka trimdā izaugušas jaunas „zvaigznes".
. Cik izdevies vērot un redzēt, tad vīriešu
sacensībās no mūsu jaunajiem spēlētajiem ļoti
iespaidīgu darbību pie zaļā galda pieprot
Āugshurg^ dzīvojošais: Žulps,:: kam ir; skais­tais
. vārds Miernesis.:. Viņš nav vēl /"Nr; -1
trimdā,. bet tāds noteikti var būt, jo Žulpara
ir viss tas, kas vajadzīgs teicamam galda te­nisistam.
Sevišķi iespaidīgs šis jauniņais pui­sis,
kas, pretēji daudziem citiem galdā teni
sistiem, arī fiziski spēcīgs, ir uzbruma spēlē,
šajā ziņā, atgādinādams Štamu. 2,ulpam un
arī visiem citiem jaunajiem spēlētājiem to­mēr
jāzina, ka galda, teniss ir maza taktiska
matemātika, kad izšķīrējos brīžos jāprot
daudz . „knifu" un nevar; „trakoi" tikai ar
forsētu uzbrukumu.
Masa, kas DP nomemē šodien spēlē galda
tenisu, mums ir milzīga. Nav šaubu, ka tur
slēpjas arī vairāki izcili nākotnes dienu
meistari. . Arnolds g m i t s
ED. PAEGLE —:.L. rakstu ĀBEOlTE
ar 166 oriģinālzīmēj, pēc. etnogr. -materiāliem:
cimdiem, jostām, ielokiem uc. .
. Maksā DM "5,— ar piesūtīšanu.
(17a) Karlsruhe^I'orstner Kaserne.
. No atsauksmēm: „Ab.ccīte brīnišķīgi pade­vusies.
: Tā būtu jāiegādājas ikvienam aiziū-
Pasaules smagā svara boksa meistars Džo
Luiss sācis nodarboties ar žurnālistiku un
laikrakstam: „New Yprk Age" katru nedēļu
nodod:.divus rakstus. Amerikāņi domā, ka
„\auva' vēl: nav beidzis rūkt'' un cer Luisu
atkal, redzēt ringā, jo viņš nesen zīmīgi iz
teicies: „Es gari sacīju, ka vairs neboksēšos,
bet: r a k s t i s k i es neko neesmu apliecinājis.
Iespējams, ka es vēlreiz uzstājos." ,,
Austrietis Karls Sestā, \ o uzskata par vienu
no visu laiku labākiem futbolistiem pasaulē,
saistījies par treneri itāļu klubā - F C Genua.
Ijiiešu nometni ^:c^
, Zmo. Komisija paredz jau nifeiā
^\!nisijas darbinield tikai nesen iemausi
listrātoŗa vietnieka A . Brīvkalna,
^ un'darba daļas vadītāja K. Um
dzivi blokmājās m Kalna novie
iifl.
S ievērību-saistīja naa
%&m daiļamatniecības
Lakalu darbnīca kolo- ņosanu, near
JiļaGRuskinai atmiņai pa- Šāds temps
auskarus; bet M.
<.z„™. S„S„.eU. nav „ l^'^Sm^AfS
gs, ne pārāk skaļš, ne ari. pa-, gadiem studējis V i ­viršs.
Jā — ::p8A;:tādā'ma.su^^^^ \
mā sasprindzinājumā kā vēršu ;el- ^
ņās, tur nav masu aizrautības, bet | l i
indMduālu:.pārdzīvoiumu^^^k^^ ^ m * i ķ i r o t i ^ ^ e i (^
ma\ visai, rezervM..:izpausme.^^^^
Meklēdami^ pēc: vietas; : fe
niiiā franGisid un vāciski, ar
j,:Kiigu sāka.dzīvii ^ sarunu
stundas dieni
jumu veiktu,:
šana, ieskaitoļ
ņosanu, riedrtl
savas svešniecības gaitās,: mēs :daž--^Sij atzinīgiem nar
reiz piemmam ari Spamju.v; Pirrr^'f^^Uģ^ +ST.ninfl;m- rroeii^zĀē npiipe+t^eiipcnoift
:nPGr-
Pec mājkalpo-Ķ
apskates,:: visi. trīs viesi
ceļojuma man jau bija , sarunas
spāniešiem sai jautājumā.; Biju pa>/iS
steigts,- kāriēc" viņi, citādi laipni cii-veki;
pie šādiem jautājumiem;^
atturīgi. .Nepārliecmāja:.vipu^.a^
dinasanās'ar :Spām.jas ,^ņabadzība:^|^
Skaidrība radās tikai šajā- brau- ::>M ' • / .
ciena.
• Un^slēdziens ir/ .skaidrs — mesl|iL .ŗ^.^.. . ^ . .--.„_ .
nevaram emigrēt uz Spāniju. ^ / ļ ^ i * ' ^ ^
: Tām ir vairāk iemeslu.^^^^ ^yM
precīza i(
amerikāņiem.
Koloni jas
laikā izmanto
sarunās ar
iekārtotājiem
viešu uzskatu
dot par iTdzsin
I vešanas.:
iitt, A. L.
ģimenes es arī
tu vļensļ pāri
piederīgiem b
stākļos kā ji:
jot par izre^
zinuiiis bija; ,
darbu un rriai
i varēja vē-ir
iieia un spiigia; vesmre, Kas ir sis j(?Mu-^w*t*'." F^B<^':
tautas dzīva sastāvdaļa, Vēstures'llirf
īpatnējais raksturs ir šīs taute pa-ļi^"^^ apstājas dūc 9
sas: i^kstura-.raksturotā j ^
tam visam vienmēr būs svešinieks. iHģ
Vēstures un tautas rakstuira
cīta ir arī Spānijas tagadne
:KOMtJNISTU
rāli, i politiski, i - saimnieciski..- I M'mm- I M ^
tā ir stipri atšķirīga kā no/ mūsu . J *VlgaS
nāšu dzīves, "tā no mfisu .iecerēm. ^ ^ļ?! „
Individuālistam latvietim, kas mil 'i:^;i|pj jj
pats savu uzskatu, sastopoties ar , •
ģenerāla
Višķus drosmīgus spāniešus ^i^sakā-^^aiestālSm^
mies, ka viņiem • derētu svaigi V ē j i , , ^ ^ ; , ^ ^
i » fc^otu sev
m, pa-kaut
vai: lauku::dzīvē,ta5u^.t
groža: patiesos ^.apštāklus;.;;^Ja:^-^^^^
Krustvārdu mīkla
ras braucējam' (142)
IZNĀCIS ; • ^ ^ ^
• • •. . ' .. - • -ļ' ' •'• •,'
' foK» amata meistara K. Pūriņa
attēlu krājums
DZIESMU DIENA F I Š B A C HA
1948. .g. 27. jūnijā.
Komp. J.. Poruka ievads. Krīta papīrs. Cena
tikai D M 1,80. Izsūta uz .iēcmāksu, pieskai­tot
pasta izdevumus. Atkalpārdevējiem lO'/o
atlaide. Pasūtināms LAB DAUGAVAS VA­NAGI
grāmatnīcā, A / C Valka', .flSa) Nurn-
2. ^ :;. : (141)
JAUNAS GRĀMATAS
Piezīmju kalendārs (kab. form.) 1949.
g. ar 1948. g. nbv. un dec.. kalendā-nju
un bagātu saturu : DM 0.80
Lokaitiesi mežu gali — 175 tautas un
oriģināldziesmas ar notīm (1 balss) . D M 1.80
Nepieciešams katra trimdinieka
ceļa soma;
Prof. P. šmita Latvju tautas anekdoti DM 1.50
Jelgava ainās DM 0.70
Uepāja ainās (ierob.) DM 0.70
— 100 ainās ar plānu (ierob.) DM 1.50
.Izsūta pret naudas pārvedumu vai ar uz-iiktu
pēctnaksu, picskaliot pasta izdevumus.
Izd. j . Liepiņš,
IŖO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ­ŠANAS
DIENESTS, AROLSENA,
•VMEKLE;: ^
Amāliju Stālu, dz. 1875. Rīgā, p. z. no Pots-danias;
Ādolfu Stālu, Ti. g; v., bijis vācu ar­mija;
Herbertu Štālu,.. 22^ g. v., dz. Rīgā;
Rūdolfu Staileru,'dz. 1923., Rīgā.: Velgu Stim-banu,
dz. "1920., p. z.: no Drczde'nes; Adelīnu
Stokraani, dz. 1911., Zūras paj:., p. z, no Pil­tenes
;; Zani:. Arnoldu Stopiņu-; Elvīru Straumi,
40 g. v.; Iv.arii' StrauTTi'i^ 11. g- v.; Andrēļu
Strausu,.:dz. 8. 2.' 1926., -Tukumā; Gvido Vei-su
dz. 18. 12.: 1917;, p, z. no .Bergenes Bel-senes;
Ed. Vilisteru.; M a r i j u Vilisteru, p;z. no
Vejsikendortas; Genoveva d'z. 18. 11.
1943,; p. .z.. no, Demutas: Ijāzepu Vilkausi^ dz;'
1913. Stirnienē; : n m ā r u Vilku, dz. 22. 4.
1940.; : Māru Vilku, dz. 21. , 4. 1943: Miidu
Vilku, .dz. 7. 10. 1910. Vij'ciema. pag., par
1 2 3 4 ō 6 7 8 . 9
lU i i
12
13 14
15
IB
B 53
18
20
p n
»0<! m 23
Ī 6 "
31.
A.
24 m2 6
27 28 2^ 30
26
32 33
34 35
m p
^ņas,: tad Joti maz :tiGams^; ka: :sveši-ivieks.
te gūtu: ķādUs pans^OTtKis: ^^^S^Ē^iimat
ņā ar tradidiām. ^ .
Otrkārt:-mūsu eeļš:^var vest t i k a i ; ? i ^ m e i r o p a s
u^: tādām V zemēm,
saimnieciska konjunktūra ; iespēja-;J^aķ^^^^ pamatus
mal brīvībai. Ja tā būs zeme, kas :,fS|i^ojl'^^^^ aprindās tomēr
labprāt veicina imigrāciju, tad ta ^((ļ^^ ^ Visļaunākā
nebūs pārāk stingra pret jauniebrau- ^^^H^ Vajadzētu'
cēju nacionālajām sa^TOpvēlmem, . ^^^^ ^^^^^
Dienvidazi jaļi,
ka komunlM
spriest, ķā n
ļšķi sv
Pirmās • zināsi
rejā pasauli' aj
niā;r:
iu .Savienī]
(14a) Essliagen'a.N., Plochingerstr, 17. (151) visiem p. i . no Ventspils.
Līmeniski: 1. Pirmdzīvnieks. 5. Jumta sa­stāvdaļas.
10. Saites. 12. Baudviela. _13.. Bieži
lietots saīsinā.jums. 14. Sala Vidusjūrā. : 15.
Satiksmes v. 16. Zvejas rīki. 18. Dauzīt. 20.
Upe Vidzemē. 22. Labības noliktava.' 24.
Dzīvnieku mājoklis. 26. Paēdusi. 29. Pie­stātne/
31. Vietniekvārds. 32, Dzīvnieks. 33..
Izsauciens.. 34. Kukainis,: 36. Krāsa. 38. Sala
Ziemeļjūrā. 39. Slimība.
Stateniski: 1.^ Naudas vienība. .2.. Vētra.
3. Lielvalsts apzīmējums (onģinālr^.kstībāj.
4. Instrumenti, ti.. Darba rīki. 7. Nots. 8.
Gaiteņi. .9. Latviešu rakstnieks. 11. Matemā­tisks:
ļēdziens. 17. . Murdēt. 19. Krāsns sa-s:
d\daU 20. l e i o c i s . 21. Giieķu burts. 23.
Piedēkli. . 25. Labība. 27. Pagasts Latvijā.
2S jokot. 29. AugllĶn Meta. 30. Silueti. 35.
Skaitlis••"ļ.a^ītiu:.rakstība,-:.37.-/:Ņo.. ' -V; • '
(Atrisinājums • nākamajā numurā)
Spāniju
ka nevi-_- „ .
kas pašreiz studē Spānijā, ^^-'SĶ^^molai i?v^iA ,
toļot loti plašo spāņu palīdzību, ^e*''>M?J^^*uktoru, i? ^^1^
loio cerības pēc studiju beigšanas :!4fv4*mašanai D?~^^^*
palikt Spānijā. Tā kā Spānijas unin. -^^T^v^]^^^ pakāpe-versitātes
dipiomi bauda ievēroja-^^^^^^^^^
mas priekšrocības Dienvidamerika, .c-U- Kad kodoic t^'
tie jau tagad izrauga sev ^^^^f'^-^'^^^^^^^ Pil-kurp
doties, ja, studijas noslēdzat^ .vl^^^^ i^i J^^^ va-vēl
nebūtu iespējas atgriezties-dzim-.; r±M^ armji,, P^,/ilg-tenē.
• ^ WiS ^l, ^50.000
Tā tad īsi un skaidri: ja kādam ^-cU^ei^^^^^ vairāk
ir līdzekli ceļošanai, ja tas grib at- ^ .^J, ]^ ; j a tos
rast brīnumskaistu dabu, lieliskus ' i^aisti+u ^ ^ietum"^
pagātnes celtniecības pieminekļus, • armijā uz
ārkārtēju daudzumu izcilu mākslas, . ŗ^M ^
darbu, pakavēties simpātiskas, raŗ ^^^^spondent^
zikālas un skaistas tautas vidu, tad- ka A S V
tas pareizi darīs, izvēloties par ce-/
loļuma mērķi Spāniju. Turpretim, v;i?aras DaU^.
kāds meklē savas izpostītās dzīves ^strs^^^^J^ma
atjaunošanai mājvietu, kaut ari .Hkai ^ a t g r i e l a ? -^
tos spēkus: .:'r
vienībām .esot
deinpnstrācijas
^aldi im^aem<
nu".Bet Koreja
vēl aizvien oki
tai: paš4 laika k
stou. Sākumā:
^alas:;da|>as,^ u^
ttem viegli^ļikl
dienas vakarā
vidkoreja izsli _
voklis. Vēlāk g
piesardzības rik'
apJeiikuma stāv
pussalas dalās,
^ nīajoritāte.: "
Amerikāņu ka
gaidām izturas
cas korejiešu
tomēr paskaidro
^rasi mainīties,
apdraudēs vai n
5000 virū. stipras
jau paguvušas 0'
Pilsētas. Koreja
ievadījis
clibas locekļu
redzes nemierus
Cita informaciļ
stāvoklis ir dau
lenerāļa Mekait
Dienvidkorejas-^
lūdzis';st
HA^arētu ^rum
'ju smagiem autorf
t!?.^ šim neinieri
3US1 vairāk nekā
W2 zināms Icj
nīsi nonāvēt krī
eekļus un pēc tai
g^s^s korejiešil ST'i^^ 3000
Vas okupēt JoTii r
"l^ku kolonnaJl
stipra, no-ķ-