Bavarijas Latviesu vestnesis, October 28, 1948

              •Ti
.mmm
ISiiil
1km
«*iiiiif
l i i i .:
mm-' mm
'••Jiiit;
LATVIJA. 1948. g. oktobn
Nr. 94 (199) 1948. g. 28. oktobri
Ar ftutora paraksna vai Iniciāļiem parak-
Btltajos rakstos iztcIktāB domas, nav katrā
redakcijas domas^
; ka iemīlēt varot,
tikai to, ko redzot, — šādus vārdus,
runājot par,mūsu trimdas turpmā-
.kiem uzdevumiesm, pagājušā LGP
sesijā teica plkv;Ļobe, — bet: mums
jādara viss, lai mūsu. jaunatne ie­mīlētu
dzimto zemi ari to neredzē-
, j u s i . - •"
Aizgājušos četros trimdas gados ir
bezgala daudz runāts un , rakstīts,
kur braukt, kur :izce]ot, bet visumā
mūsu vēlēšanās 'mazrealizējušās. Nav
āri ; izredžu, kā tairpmāk: tas varētu
būt:Citādi.; Apstākļu spiests,-
trimdinieks dodas pasaulē, kaut arī
tā nav ne viņa īstā griba, ne arī yē^
Bet ja. nu trimdas kopībai nav
Iespējams ģeogrāfiski noteikt mūsu
svešumā esošās taiitas daļas turp­mākos
ceļus, tad ar lielāku neatlai­dību
būtu jāpievēršas tiem uzdevu-mi,
em, kas joprojām ir mūsu spēkos,
tas ir cīņai par latviskās • dvēseles
sagMāšanu • svešumā, par mūsu
jaunatnes sagatavošanu izturēt ari;
svešā vidē.
Varētu pieņemt, ķa latviešu skolas
ilgums trimda būs vēl apmēram di­vi
gadi. Tas ir laika posms,, kurā
latviešu audzinātājiem ir dota iespē­ja
vēl iedegt latviešu jaunatnes sir­dis
dzimtās zemes mīlestību, kad at­miņā
dzimtās zemes tēls sāk jau
bālēt vai) -atsevišķos gadījumos ir
jau izdzisis. Ne mazāka vērība bū­tu
veltāma tiem jauniem latviešiem,
kas dzimto zemi /atstāj a m ātes klēpī
vai kas dienas f?aismu sāka skatīt
baraku kaktos. Bet te cīņai par lat­visko
dvēseli visumā ir tikai viens
līdzeklis un tā ir latviešu grāmata,
kurai svešumā iāpilda visaugstākais
un lielākais pienākums — jāmāca
iemīlēt zeme, kas nav vai nu re­dzēta,
vai kuras tēls jau sāci-s 'bā­lēt.
Ja nebūs grāmatas, tad ņebījs
gluži nekā, ar ko svešumā varētu
cīnīties par latviskās dvēseles sagla­bāšanu.
• Tas jāsaka ne tikai par bērniem
un jaunatni. Arī ikvienam citam
pats galvenais cīņas ierocis būs lat­viešu
grāmata. Jau šie četri gadi,
kuros pie tam vai ik uz soļa ir bi­jusi
iespēja runāt Jatviešu .valodā,
klausīties latviešu. dziesmu, ir pie­rādījuši,
cik smagi izjūtams bijis
labas latviešu grāmatas trījkums.
Ari jau tad. kad nirms četriem ga­diem
atstājTim dzimto zemi, daža
balss ieminējās, ka jācenšas līdzi
paņemt grāmatas. Toreiz šai balsij
nebiia atsaucības. TikM vēlāk sa­pratām,
ka pieciešamāks gan būtu
bijis dažs kilograms sviesta, bet lī­dzi
būtu bijusi ņemama latviskā
gara auklētāja — latviešu grāmata.
Ir 'jāpateicas Dievam, ka vienā
ziņā līdzšinējie svešniecības gadi bi­juši
mums labvēlīgi: ir izdevies
daudz ko no mūsu gara bagātībām
restaurēt, daudz vētiga ir radīts no
jHfuna. Šai ziņā- mēs nepavisam
vairs neesam nabagi. Un tieši tā-Ķēc
notiktu vislielākā kļūda, ja ta­gad,
tālākā ceļā dodoties, pie tam
nezinot, cik ilgs tas būs, ceļa somā
aizmirstu vispirms ielikt latviešu
grāmatu.
Ir veca patiesība, ka jo vairāk iz-
: klīstam, jo vientuļāki paliekam.
Taisni šai vientulībā vajadzēs bezga­la
daudz spēka, lai pastāvētu garīgi
un fiziski. Daudzkārt ir dzirdēts, ka
Amerika, Kanāda un citas aizjūras
zemes ir bagātas un tāpēc visam
tam, ko ņemam līdzi, nav lielas no­zīmes.
Fiziskai eksistencei tur tie­šām
visa kā pietiek, to garantēs
darba griba un roku spēks. Bet ga­rīgi
būsim tuksnesi. Ir veltīgi lolot
cerības, ka ari tur, tāpat kā*še, būs
pieejama latviešu grāmata. Jārēķi­nās,
ka dažs labs ārpus savas ģime­nes
mēnešiem, varbūt pat gadiem
nedzirdēs latviešu valodu. Kas tād
būs tas, kas saistīs mūs pie latvju
tautas, kas stiprinās ticībā savai ze-ja
nebūs grāmatas? —
Ikvienam, kas šodien dodas svešā
pasaulē, būtu jāpārdomā, ka ceļa so­mai
jāveltī visnopietnākā vērība,
jo tai svešuma būs jākalpo ļoti sva­rīgiem
uzdevumiem. Vispirmā kārtā
tai būs jābūt mūsu pašu garīgai
sUprinātājai, latviešu kultūras un
latvisko tikumu reprezentētājai un
visbeidzot mūsu jaunatnes audzinā­tājai.
Kas savu ceļa somu, svešām
zemēm gatavojoties, šos uzdevumu
būs atcerējies, tas airi daudz vieglāk
visiem svešniecības grūtumiem tiks
J>firl Līdz šim Jau saņemts ne viens
vien brtešmu signāls no tiem izceļo­tājiem,
kuru ceļa somās nav bijis
nekā, kas stiprinātu izturībā un lat-
'iskā gara spēkā.
Protams, nevaram līdzi paņemt
olas bibliotēkas, bet katrs savu
lakuma daļu būsim pildījuši, \j
I somās atradīsies piecas, desi.it
iesmil labas latvis grāmatas.
SACEN A AR DZIV
MUSU LĪDZSTRĀDNIEKA ANDREJA GRAUDA VĒSTULE NO ANGLIJAS
„Tur nebūs nedz paģiru, nedz
šķiršanās, nedz kaušanās, nedz
citu tādu sērgu." —
^Ķencis Mērnieku laikos.
Liela 'slimnīca kaut kur Anglijā.
Pamanījis mani nākam, viņš pie­ceļas
gultā pussēdus un steidz skaid­roties:
,;Nav jau nekas nopietns.
Pēdējā laikā strādāju slapjā vietā un
trulus dzenot krietni mirku. Bez tara
augustā tiku pie akorda. Un tad
vairs nav darbam , acīs skatīšanās.
Nauda dzen. Viss jau būtu labi, bet
uzbruka kaulu sāpes un ' nogāza
mani gultā. Paldies Dievam, nu jau
gan atkal iet uz labo pusi."
; Kādreizējais tautsaimnieks . iekož
bumbierī un ar plašu mājienu norā­da
uz pārējiem slimniekiem. „Kaut
gan es Anglijā dzīvoju jau labu lai­ku,
še slimnīcā pirmo reizi tā īsti
esmu starp angļiem, jo tie nedau­dzie,
ar kuriem jāsastopas darbā
un hostelī, ir kā krēiiims,: kurā pirk­stus
nevar iemērkt. Un jāatzīstas, še
es dzirdu un redzu daudz interesan­ta.
Tev taču nav jāsteidzas, vai nē?
Tas ir jauki. Neviens laikam ne­šaubīsies,
ka ījabiski pacietīgais
Bevins ir viens no vispacifistisķā-kiem
ārlietu , ministriem, kādus vien
vēsture pazīst. Protams, no viņa
donkich.otiskietn plāniem par aus­trumu
• un rietumu, sadarbību. nekas
nav iznācis, bet rāmi un neatlaidīgi
turēdamies pretim Molotova un V i ­si
nska trakošanai, viņš ir panācis pa­visam
ko citu — pieradinājis angļus
pie domām par karu. Jā. par kapa
briesmām te runā daudz. Es domāju,
Ja pi^ varas būtu bijis dinamiskais
Čerčils, kurš' jau sen pret bijušiem
sabiedrotiem būtu lietojis stingrāku
valodu, tad viņš ne tuvu nebūtu ra­dījis
tādu sabiedrības noskaņojumu
kā Bevins. • Mums tas pagrūti sa­protams
, bet ir tādas,'no mūsu: vie­dokļa
pavisam vienkaršas lietas, ku­ras
nevar saprast angļo-sakši. Slim-nīcas
viesu istabā ir radio un kad
man izdodas izmukt no gultas es
labprāt pagrozu tā kloķus. Maska­va,
kas daudzās valodās raida pro­pagandas
runas, raida arī mūziku,
un tā ir" labi atskaņota mūzika. Mas­kavas
raidītājs droši vien zina, ka
Anglijā nav iedomājams simfonisks
koncerts bez Čaikovska— tādam
koncertam vienkārši nebūtu apmek-ju.
Savukārt. Amerikas balss
zultāta jauni ogļraču transporti no
Vācijas vairs nepienāk. Runā gan,
ka janvārī transportu kustība atkal
atjaunošoties, bet šis runas tikpat
labi var būt ari plānveidīgas atkāp­šanās;
segums. - Tālāk, valodu skolas
viena pēc otras likvidējās un to ab­solventi
nbrīkoti' lauksaimniecības
rudens darbos līdz tam laikam, ka-,
mēr raktuvēs radīsies pēc viņiem
vajadzība.. Interesanti atzīmēt,, ka
bijušiem angļu valodas skolotājiem
šajos; darbos uzticēti priekšstrādnie-.
ku amati.' Kopumā tad nu iznāk tā,
ķa ceļš uz ogļraktuvem patlaban
iet- pa garu kartupeļu vagu, kuras
galā : saredzams cukurbiešu ;: lauks
Ķīšezera lielumā.
; Tautas balss zina uzskaitīt veselu
rindu iemeslu, kas kavē DP tipa
ogļraču novietošanu darbā. Vispirms
te vienmēr tiek pieminēta arodbied­rību
pretestība. Nav arī noliedzams,
ka tāda patiesi ir. Bet ir gan grūti
pateikt, vai arodbiedrību •; pōziciju
diktē vienīgi bailes no ārzemnieku
konkureinces uiļ citi saimnieciski ap-raida
lielisku informāciju, bet tai.
seko tik drausmīga, eiropieša gau­mei
neciešama deju mūzika, ķa var
droši teikt: šīs skaņas klausītāju •at­baida.
Tā. ir viena no tām lietām,
ko nesaprot viņi. ; ; :
• Bet piedod, es biju uzkāpis māko­ņos.
Redziv dzīvē daudz kas iznāk
citādi kā domāts. Ar varenu vērie­nu
sāktā ogļu strādnieku vervēšanas
akcija Anglijas raktuvēm patlaban
ir sarāvusies gluži maziņa un puslīdz
droši var secināt, ka šī priekšlaicī­gā
novecošanās ir notikusi pretēji
pasākuma organizētāju; sākotnējai
paredzēšanai. Jau vasarā varēja vē­rot,
ka' no Vācijas importēto Eiropas
brīvprātīgo strādnieku' : izvietošana
raktuvju darbā norit krietni vien
gausākā tempā kā domāts. Kaut
kur kaut kās vienmēr ķērās un. mež­ģījās,
un, ja sava daļa patiesi ogļu
darbos aizgāja, tad pretēji tam —
krietns pulks nākamo ogļraču pie­sala
pie angļu valodas skolu soliem.
Apstākļu spiesta, t. i . nerodot i.z\ne-tošanas
iespēju, ogļu rūpniecības
pārvalde bija spiesta vairākkārtīgi
pagarināt mācības laiku, kas no pa­redzētām
6 nedēļām pieauga pat līdz
4 mēnešiem. Ogļu rūpniecības pār­valdei
tas izmaksāja ļoti dārgi, bet
sarežģījumi ar to neatšķetinājas. Re-
•\ . . . I.
sa adida par
s austrum-as
cūkām
Christian . Science Monitor ziņo,
ka Vācijas krievu joslā nesen iz­dots
rīkojUļms, ar ķo' cūkas aiz­liegts,
nosaukt Tvana vārdā. At­stājot
rnalā apsvērumus, kas rī­kojuma
•devējus ierosinājis tā
rūpēties par to, lai krievu joslas
vācieši savu cūku vārdu izvēlē
būtu delikāti, piebildīsim, ka ne-,
parastais aizliegums nav pir­mais
tāda veida: Latvijā vācu
okupācijas, lajka • iestādes lauk­saimniekiem
arī deva norādīju­mu
pārdēvēt Ādolfa vārdā no­sauktos
buļļus. Par. spīti šīm pū- •
lēm, Hitlers tomēr karu zaudēja.
svērumi, jDiem., bažas par varbūtēju
bezdarbu nākotnē, vai arī . „sliežu
bīdīšanā" piedalās kāda roka, kuras
melnumis nenāk no ogļu putekļiem.
Nav . noslēpums, ka ne . viens vien
svarīgs postenis ogļraču organizāci­jās
ir nonācis „sķolotāja" audzēkņu
rokās. Anglijā ņav ziemas, ir tikai
tāds laika periods, kad salst. Angli­jā
arī nav komunisma — tikai daž­reiz
redzamas tā darbības sekas.
Otrs no 1 svarīgākajiem iemesliem ir
pašu anģļļu I ogļraču pārgrupēšana.
'Anglijas dgļrūpniecības pārvalde ta­gad
pārzinai visas nacionalizētās rak­tuves
un, cik vērojams, pārvalde ir
izstrādājusi kādu plašāku plānu;, pēc
kuras ' mazās un nesaimnieciskās
raktuves • pakāpeniski slēcļz, bet lie­lākās
un rosīgākās modernizē. Šis
process dod zināmu darba spēka ie­taupījumu,,
kas nepaliek bez ietek­mes
uz jaunu darba roku pieprasīju­mu.
' Un beidzot apstākļu pazinēji
stāsta, ka pēdējā laikā, pretēji ie­priekšējiem
gadiem, vairojusies pati
angļu strādnieku vēlēšanās s'.rādāt
raktuvēs. ,
Personīgi par sevi runājat, jasaka,
ka mana ogļrača.karjera ritējusi sa­mērā
gludi. Plānā paredzētajā laikā
es beidzu valodas un aroda skolu un
kopā ar nelielu tautiešu pulciņu sā­ku
drupināt impērijas pamatus —
tā mēs te saucam pazemes darbu.
Ari mācekļa resp. treniņa mēneši
noritēja gludi,, kaut gan ieilga, : jo
raktuves administrācija vienmēr aiz­bildinājās,
ka pie akorda darbiem
neesot brīvu vietu. Bet tad darbā
pieņēma skotus, un tiem akorda
Adetu netrūka. Kronins kādā savā
romānā saka: ja tu bīisi salds kā
medus, tevi apēdīs mušas. Mēs nogri-bēj.
ām būt saldi un darbu uzteicām.
Tas līdzēja, ari mūs iedalīja akorda
darbos.' Bet es ļoti šaubos, vai citos
apstākļos šī recepte derētu. Mūsu
raktuves ir ļoti vecas un šejienieši
tajās negrib strādāt. Bet viņi ari
stipri rūc, kad ārzemniekus norīko
pie akorda darbiem. Tāpēc ari mēs
strādājam grūtaisos akorda darbus.
Netālu no mums , kādā modemā
raktuvē strādā 20 latvieši un tikai
vienam, no viņiem ir tuvākā laikā
apsolīts akorda darbs. Taisnību sa­kot,
es viņu neapskaužu, jo mašīnu
troksni ogļracis nedzird, ko dara
griesti, kas daudzos gadījumos ļoti
svarīgi. Bet neliegsim arī, ka droš
galva ir un paliek laba lieta, ūn ak­meņi
tikai ļotr reti krīt tur, kur
kāds ir apakšā. Citādi jau visi ogļ­rači
sen būtu apsisti. Arodskolā
mūs mācīja, ka pirmā kārtā raktuvēs
vienmēr esot jādomā par drošību.
Vecie raktuvju strādnieki par to
smejas — tad jau labāk apakšā lai
nemaz neejot.
Mūsu, t. i . akorda grupas izpeļņa
tagad ir vārda pilnā nozīmē mūsu
pašu rokās un svārstās starp 9—12
mārciņām nedēļā. Var gan izstrādāt
ari vairāk, bet tas jau nozīmē darīt
sev pāri un ari vairs .neatmaksājas,
jo ienākuma nodoklis sakāpj pārāk
augstu. Protams, ģimenes cilvēkiem
ienākuma nodoklis ir mazāks. Piem.
ja ogļracim ir sieva un 2 bērni, tad
no 12 mārciņu izpeļņas nodoklis nav
jāmaksā nemaz, un mūsu rajonā to
attiecina ari uz ārzemēs dzīvojošām
ģimenēm;
Ak Dievs, cik daudz būtu ko
stāstīt, bet es metīšu mieru, jo ta­gad'
man gribētos dzirdēt tevi
stāstam. Se, slimnīcā guļot, es to­mēr
esmu izsalcis pēc latviska
vārda ..
Anglijā, oktobrī
Andrejs Grauds
ome
d
\
ļaveic
VĒSTULE LATVIJAI NO TORONTO
•MEMINGENAS latvieši augustā
nosūtīja Kanādas latviešu klubam
lūgumu atbalstīt 113 ģimenēm dar­ba
sagādi un ieceļošanas iespējas
Kanādā. Klubs atbildējis, ka mēģi­nās
izkārtot šo ģimeņu novietošanu
Edmontonas apgabalā. Darba sagādi
apņēmies kārtot Kanādas latviešu
apvienības prezidents K. Dobclis.
hojā oktobrī sāka 3. gada gājumu.
19. oktobrī iznāca rotētā laikrakstiņa
500. numurs., , Z.B."Icehojas latviešu
nometnes iemītnieku informācijai
iznāk 3'reizes nedēlā. Redaktors ir
J. Jirgensons.
Tā redzam, ka ar lielāko atzinību
vērtējams mūsu - rakstnieku, kompo-:
nistu un citu 1 atv:ešu. gara darbinie-ku
pūles, kas izpaudušās še trimdā.
Bet šim darbam ir nepieciešams arī
atbalsts un atsaucība kā' no visas
• trimdinieku saimes, tā no mūsu va­dības.
Tāpēc varēja pārstei,gt. •pēdē­jā
LCP sesijā debates par dažu.sim­tu
marku atvēlēšanu Latviešu kul­tūras
fondam.
Ŗv F r e i V a 1 d s
Kanādas lauksaimnieki ražo lielā­ko
tiesu noteiktas specialitātes pro-.
dūktus. Ir farmeŗi, kas audzē tikai
tabaku, citi putnus, vēl citi cūkas
vai liellopus, j Prēriju provincēs mil­zīgi
apgabali pārklāti vienīgi kvie­šu
laukiem^ Tāpat ir farmeŗi, kuru
peļņas avots ir vienīgi augļu dārzi
vai atkal kažokzvēru audzēšana.
Latviešus varētu interesēt tieši tie
darbi, kas vipiem būtu jādara, iero­doties
šeit par laukstrādniekiem. Bet
darbi tomēr ir saistīti ar ražoju­miem,
kurus farma audzē. : ; .
Pastāvīgos laukstrādniekus Kanā­dā
daudz netur. Nereti farmeŗi iz-
VURCACHAS: latviešu : nometnē,
franču joslā, ri6| kādreizējiem 300
tautiešiem tagad - palikuši tikai 120.
Dala vieninieku izceļojuši uz Ang­liju,
bet dažas' ģimenes uz Franciju
un Venecuēlu.. Nometne tomēr.nav
•jusi rosību kulturālā, sa-
:iskā un saimnieciskā a.
viešu komitejā uz^l gadu ievēlēti 0.
Gailīte.. J. Kalmīte. A. Kriškāns un
\ ļ J z ; ASV. pēdējos . 2 gados no
Zviedrijas aizbraukuši 114 latvieši.
Daudz baltiešu 'šajās .dienās reģis­trējušies
iiļceļošanai uz Kanādu, jo
Stokholmā darbu sākusi kanādiešu
misija.; ./r ļ V.')'/,.'V .•
F L C N S B U R G A S DP" j ū r s k o l ā abās nod. (ku­ģu
vad, un p e c h a n i ķ u ) jauns kurss sāksies
1949. g. janvāri. Uzņems audzēkņus no ame­r
i k ā ņ u un angļu joslas ne jaunākus par 17 g.,
sngafavošanās klasēs ar raufskolas, \bcf •pir­majās
klasēs ar vidusskolas izglītību. Lūgumi
j ā i e s ū t a līdz 30,ļ novembrim caur DPACCSiem,
kur dabūjami attiecīgi formulāri.. Tos var pie­prasīt
arī tieši skolā: {24b) FHcnsburg, . 0P
Navigation and Sea — Bngineering Shool,
Alenketoft 1. . .Audzēkņi; • s a ņ e m s nodarbināto
devas un cigaretes. Slcolas 2 if*du. pas.tSvčža-nas
laikā darbā izvietoti ja^u vairāki simti
jiudzēkņu, .ijio kuriem vairāki pilda kuģu >lr8-
nicku pienākumus. Solīts, ka turpmftk lElO ari
saviem kubiem daļu personāla v c r v ^ oo DP
j ū r s k o l a s .
tiek tikai ar savu ģimeni un tika
ražas novākšanai piesaista lielāku
strādnieku skaitu. Lauku darbi pa­rasti
mechanizēti. Aŗ, sēj un pļau
ar mašīnām. Ir arī kooperatīvas
strādnieku brigādes, kas ražas no­vākšanas
laikā ar saviem kombai­niem
un automašīnām b r a u k no
viena saimnieka pie otra. Tā kā
territorijas, kur audzē kviešus, ir
milzīgas, tad viņi, nokop^iSi vienā
vietā laukus, brauc tālāk, kur raža
pašreiz nogatavojas. Kombaini no­pļauto
labību savā ķermenī izkuļ un
graudus pa speciālu trubu izpūš bla-lais
automašīnā, kas tos nogādā tā­lāk
uz elevatoriem. Visjaunākās
konstrukcijas zāles pļāvējs nopļauto
zāli tūliņ izkaltē un aiz sevis pame
sausu, sienu.
Kur nav slaucamās mašīnas, go­vis
ar rokām slauc vīrieši. Ievesto
laukstrādnieku mēneša. atalgojums
nav liels. apm. 45 dol. mēnesī, uzturs
un dzīvoklis. Labs amatnieks pilsē­tā
to var nopelnīt vienā nedēļā. Par
sezonas (ražas- novākšanas) darbiem
maksā.arī akorda atalgojimiu. Piem.,
pie tabakas novākšanas par vienas
kaltes piepildīšanu, • Bet tabakas
novālcsana ir smags darbs. Cauru
dienu- sa līkušam ātrā tempā jāsoļo
pa vagām un jāplūc no stādiem no­gatavojušās
lapas. No rīta jau pir­majās
minūtēs strādnieki rasā iz­mirkst
slapji līdz ādai, bet tikko
saule paceļas augstāk, sākas kar­stums.
Ir ļaudis, kas nemaz nevar
tabaku vākt, jo to āda saskarē ar ta­baku
iekaist un vēlāk visa miesa
pārklājas, ar niezig:em izsitumiem.
. • Šeit īpata parādība ir, ka ļoti maz
audzē kartupeļus Kartupeļi ir vie­nā
cenā ar āboliem. Tāpat sen ne­baudīts
gardums ir mums tik pa­rastā
melnā rudzu maize.
Toronto. —S—
'1
SKAUTU
u ^ta piesētām. Pau-
SKAUTU UN GAIDU VADlTSju
SANĀKSME KARLSRUE
Dienvidjoslas skautu un gaidu va­dītāju
kārtējā i-udens sanāksmē
Karlsrūē ieradās ari skautu starp-tautiskā
biroja ceļojošais inspektors
Monē. Viņš teica: „Es ticu, ka pec
dažiem gadiem un varbūt pat ātrāk
kā to paši varat iedomāties, jūs at-griezīsieties
Latvijā. Tamdēļ jums
savi zēni jāaudzina tā, lai tie atkal
dzimtenē nonākuši būtu spējīgi pa-līdzēt
tās atjaunošanā, Tur jūs sa-gaidīs
milzīgs darbs, palīdzot atjau­not
arī sagrauto morāli Tā nebūs
tikai atbildība par savu mazskautu
pulciņu vai roveŗu dzimtu, bet at­bildība
par savas zemes kā pasaules
sastāvdaļas atjaunošanu. Bet tuvS-kā
nākotne ir mazliet citāda, jus ai­cinās
no Vācijas uz jaunām mājvie­tām.
Arī tur jūsu jaunieši varēs
daudz ko mācīties savas" zemes at­jaunošanai.
Man patiess prieks dzir­dēt
par latviešu skautu vienībām
Anglijā un Kanādā. Tādas jācenšas
radīt arī Austrālrjā, ASV un pāre­jās
zemēs, uz kurām aizbrauks lat­viešu
jaunatne."
Sanāksmē pieņēma vadītāja A
Lūka izstrādātos noteikumus latvis­kās
skautu organizācijas saglabāša­nai
un pārvaldei, skautiem izklīstot
pa visu pasauli. Nākamam darba
posmam skautu priekšnieks. V.
Klētnieks devis mudi — Pasaules tā­lēs
augsim vienoti. Latvijai! Sa­nāksmē
pasludināja arī skautu vie­nību
pēdējā darb^, posma sacensību
rezultātus. 1. v. ieguvusi Pērses (37.)
vienība Eslingenā", 2. v. Staburaga
(1.) V. Lībekā, bet 3. v. Burtnieku
(16.) V. Lībekā. ,
Par latviešu skautu priekšnieka
vietnieku Vācijas dienvidu joslai ari
nākamam darbības gadam ievelēja
mag. oec. J. Dombrovski un par
gaidu priekšnieces vietnieci E.
Canku.
- a k -
cente ar
'•3 C s <«"*^-;ira+iem mauru celt-
^^^lelāV Alka-
•pas jau ir no
m m
i i
- ,ŗ.
m %XļSļg pilsoņu Kara xm""
Ma« ir tik teiksmaina ska-
.ļŗ^fjose Moscardo, .k^„ vadiia
S^es^ virkne dažādu pOsē- mi^^rL atsauksies noteik- 4-^^^StS to tās piemin.
• f K S W Valadolida...
• P A pilsētās pa lielākai
' / S ^ ' g ^ s s tik smag^ ka
' • i J S nn krlslā var p a g » .
. l l^lSienl vēl daļa lestazu
@7
m
fjMirs tad nemaz nestrādā, -
tte norisinās vakarā. Tad
. . i Sniegs, patiesībā - t r o -
rifttij. Katra pilsēta ir_ vismaz
Uitosļ bulvāris, dārzs vm
LĪDZ 1949. GADA
VASARAI SOLA
IZVIETOT 50 X DP
NO IRO galvenās mītnes Zenēva
ziņo, ka līdz 1949. gada vasarai jau­nās
dzīves vietās bf5s izvietoti 50%
no pašreizējiem DP un bēgļiem,
1947./49. darbības gadā IRO Rietum­eiropā
un aizjūras zemēs izvietojusi
206.000 bē'^lus, nāko.sā gadā cer iz­vietot
:^^0 000, no tiem 75.000 ui
ASV, 50.000 un Brazīliju, 60.000 uz
Kanādu un pārējos fiz Franciju,
Angliju, Argentīnu, Austrāliju un
citām zemēm.
> 4m Izraudzi'^ kāda platāka iela,
M ļoj Ir bagātīgi apgaismota un kur
/mvskm pastaigas - katru va-
::| ^ §i vieta ir pārpOdlta, Skan va-
^ 'jļjj siīiieldl
Vai pie jums vienmēr ix tā? Tā-,
i? - Nesaprašanā spānietim
ceļotājs. ^ •
"-Kādi svētki?
- Nu, iie cilvēki te. Vai tad Vi-lis
darba nemaz nav? •:
-Bet vakarā taču neviens ne-m
'ii ai
m
m
IRO publicējusi arī pārskatu par
pašreizējo izvietošanas
ir nesaskaņa. Viņi ne-ĶOtvien^/
Otru. "Bet.^ viņus jau ari
:ttalumi... ^ )
.eram stundas braucienā no
, pelēko kaM^ masīvu ie-f^
birts, paceļas karaļa Filipa II cel-
^ii Morials - milzīgais no ārpu-sshrbais
sava līniju veldoļumā
ilmsas pelēkumā monumeritālo
k komplekts. Lielā četrstūri te ir
srienota liela katedrāe, pils \m\^
Ws ar iekļautajiem un piegulo^p
^tem un parkiem, ar dzīvo-
^ niāiu jostu, arī pelēku im vi
« a d s vācietis esot izmērnis ^
. • | * i a l a gaiteņu garuma To iz
'^limometri.. .
i
|Jf?iatoi.cete^
•arsKaiu - .«omli,z eui^d^e-a s.autora - , F-rimllDpaa lHi i Vle
gaitu un iz- ::SCkrbif/f-^^^^^^
redzēm uz atsevišķām valstīm. Iz-' '^JilMteirib^ S ^^^J™- ^ z - rā
vietošanu uz Austrāliju līdz šim jū- '-M^r^mZu^t^^^ un.vare- tami kavē ku^ trūkums. Līdz ši:^H»/aSn^ ^ vien- n^
gada beigām IRO uz Austrāliju to^ Sf f7 P^sam, ar
j-
.i" "Ī^S^Ī^ļ
—
"I"" '"'
mēr cer vēl pārvest 11.000 DP.-/^if^bg^nļ^ ^^^^^^ redzļK
Kanādas valdība bēgļu kvotu paaug* " '^^^-^
stinājusi no 20.000 uz 30.000. Tuvā-' 11
kā laikā uz Kanādu varēs Izceļot v'CļlL^^^^^^
tur jau atrodošo piederīgie; Pastāv J f f , ^ ^^«i retumis
nodoms r»!rmQ fl!7hrpnk5anaq visUS V:'ilr ™ MSU laukiiTn! i.s I ^
^ .... ..... .
ms pirms aizbraukšanas visus Y;;|lt ™ ^ laukumi,
Simenfes piederīgos novietot kā- - ^ĶJ^ skatu kadā aiz
S^^is, lal'le.
it kā
aiztelpas
dā kopējā nometnē Vācijā, lai tui Šg^'^'.^^S pusē ir plašs
iepazīstinātu ar Kanādas dzīves ap- '"-^l^iu'.'^'^is ir ffrihpi?c
stākliem. Starp IRO
valdību noslēgts jauns
no ieceļotājiem, paredzēti
•tina varēs ieceļot vēl 30.000 DP. ^ -ff^ ^niniaturn TTT» -
Novembra beigās IRO rīcībā būs 25 istļ šedervi ^,1?^?^^"^^
kuģi, kāpēc ir cerības, ka Iidz gada ;;ļļ*Ietaj^ Pieietam!
beigām uz aizjūras zemēm varēs vel - ^ ^^ilul^ s§žu 731^
izvietot 20.000 DP. ' "^^^^^^ •
C. S ī l i s , Vēddē
VAI INTERESES TRtjKUMS?
Ir pašsaprotami, ka mums ir jfr*
mm pārpilnas. To
k
pn
pai
Pi
būi
sa$
nas
piē
agf
un/
du|
rioi
ci.
i
li
i
vairs nevai
tā ir pirmā nepieciešamība. Esaxn,/::|'|^^'Ja Džo
lodu. Tamdēļ ir apbrīnojami, ka "^^'^t^t^'^Z^ ^i^s
l » t \ H tsi k^^'v^- ^0 saln
, i^žorciŗ^. Bet si;;
diezgan labi par to informēti, ^das ; salas f^^^^ Nodibināja
prieksrocīl:)as ir tiemi, kas pn>t
lodu. Tamdēļ ir apbrīnojami, k
metnēs it kā apsTkiisl interese
valodu kursiem. Piemēram,
nometnē kopd neatminamleBO
kursi«m. Pl«nftn«n, ^''M^^^t
ki.n. netiek-ar««xlzJti M M^J^mČ ^^^^^^m du kursi. Vai tiesām .s^tarp
tūkstoša cilvēkiem • nav mazAS
jlņas, ka^ . ētos mā ci tie ;o v
mm
^ bet . PostiJfUu -
_ i
- i