Bavarijas Latviesu vestnesis, October 28, 1948

              •usis
Viņš pielēca DIP
[f bija puķu dX S^!^.
ļejas lefkojas, be^'^ «brinj
ai smaržoja rezēdas v^c!^"'^'^
(faksis nebija visai seS?"^^''
ļ> smaržas nepaēdisa'i v, r l " ^ -
[kāpnes. Jā, te i ! ^ ^r-h
uzsākt! Kādas sk i.,
dzrt_ gar el.a3^p4\ %
¥ ka nezūdies r , ' '
ļcūts rosmei m dan^^'^^^^^
!d vajadzētu
bua VISS jāizpētī •
^irtuves durvis arī bii.
)a. Maksis uzlēca ^ ^ ^ ^
ena un noslaistīja ZĪT'
h Pārdomas V Jirtuve, durvis mr^Jtr''
Tai pašā bridi ur v"''i"'
, kas veda lejā no otrā\'^'""
.satraukti soļi. M a l a , t ^'^
ielēca plīts kaktā. No4 u '
Jram samestie papīri nni t
• mizas un čiekuri '
fapnem lejup slidotais tum'- •
"ežiņā apstājās. Padusē 2,'^
e a kaste - radioaparāts
kas patlaban gaiteni
elosipedu, ari sasprindzis it,
tu ko dzirdēji?" pirmais čuk.
ļkam kāds ienāca "
as par kāpņu margām
tuvrē lāvka.r" zināt! ~> Es teicu
ļāk būs mēnesi tad vēl n^.
. . . Vai logu attaisīji'?"
ļs kārtībā!"
esi, iViaksi! Kur tas V
1?" pagalmā atskanēja
tss... :
kāpnēs satvēra eiežāk ruuu>
}u mi. devās lejā, bet kā tas
dažkārt būt,: ja grib kaut ko
ir pārlieku piesardzību, paf^rio,
paklupa, nobrāzās lejā—"vir. :
Kjiam, kas turēja Velosipēdu. •
>eds un abi vīri :nma^
namā. garšļaukus ar ini]y:''ui ^
Maksis; izbailēs. —: ar ne !N
ironības paliekām — piesila :
m iemetās., gaitenī,
.ns • kas ;te! Žurkas!":: viena'.' ^
•iebumāunizbailē?^ iesaucMs,
— kāds iekšā?", sētnieki^ pa-:'
i'rtuves durvis.-\,Vaļā vinļ.
p nočukstēja,
vasarnīca nodimdēja steidziv •
•kšņu soļos, noslvaneia asi \{M
logs, un /divi viri i/:melā^
. kriamosr Sētnieks drazās :paw
et pakrita pr 1 ekšnam ā' pa r • ve­du;
kas viņam apjukuma jik^i^!,
kas dzTvs.: Zagli, -la.uoil'in,
a, palīgā!" viņš brē':a..čamdi- .
•to, ko •domājās esaui:Dretiiiie-;.:
sataustīja tikai pagalam' m> ..
fā Makša ausis,
hu zaf?l.i izbē£?a, bet, Maksis bija.
hs. . Viņš bijā vzglribis nīdio- :••
Itu un velosinedu. Maiā trūka
sudraba .dakšu.; un Im'ohv ko,:
laikam :'bija; paguvuši :sabā/t
Is.'^'''^:.'::• • .
dienā laikrakstos bija-'Ia8:irn8-:
s 'gabaliņš:' ar virsTakstu ..Va-^^-
i i ^ trusis^*. Diemžēl, IVFaksis nc: .
I lāsit Viņš sēdēja savā sprosta.:
Uādams -burkānus/ ko viņam,
ienā pienesa vairāk neka. pa- ,
Nē, viņš nemaz nel'Kās leņqs,
gan daiidz cilvēku vinu cilāja .
ĒTmv glaudīja pelēko si^alvu un .
„MIlais, drošsirdīgais Macsi -
csis, kā visas slavenības, Diltu ^
laimīgāks,: viņu 'Hktu miera.. •
,i es .neteicu," trusene.^vj'ļu ,
ēja,.-,3^otU'pasaulē-pieredze^i',^
. un šausmas vien!. Butu .
iobēs ko labu iekodis-^^Betkiu
dam dēkainim prāts?" •
^ • : Ī I ^ ^ : - - :ļ^^
•i;5. <i5|"Āļ||
ondonaš
ketboia
[dosies uz ^^^^
trv. Šmits atvadoties sportiste ar
[bet basketbolisti ziedus. ^V-.^^^^^j^^ola
\\ spēlēja, Valkas \^'^^l^\\v^
\ pret amerikāņu )Oslas ^^j-^^^ļna til;
[L2 dēmjuimnūatmes,: lkīdāi ^vļaeļc iks es.t5Ve,i^^^4g^m^^, ^ N
fja pretinieku aizsardzības^ M^.^.^„p<,
15I14 (3-7) uzvaru. Sa^i^^A, tniin'
kas yMSVS uir ^^S^
idfa 1-1 r^^'^^J^
bvarejav Vircb^rga Spr<^ \m pārāka biift ar h^slM^^^ . ^ i , ^ ^ ^
L Valkai viesi vircbt^S^
I. un F. Blicavi ^^c) J ^ ^ ^ ^ tf.
L Vircburgas tirgotai^ t^j^ - ŗucn^
Las • latviešu gald^
KWialsb ertpsi, lsēBtears zi.ņvsi,e iu_b^u'e^^t;2^. ^
viešu š a c M s t s f Ar a^^^^
aizceļoja uz Aust^U)^ " ^ ^ ^
kAarlila"u spkēncs tiarm: Ka^n^ d^ ^id^ā^tVa . fotralil^^^ ^:^: .
izlases vienībai. ,,PĪ vi^'"''w"^
meistarsacīkstēs tutboU^^^^
devies pabeigt. _}^'^'ļ% ^1-1 «^'^^
Ingolštatē speleja ^
ACULffiCINlEKA STĀSTS PAR APSTĀKĻIEM
^ LIEPĀJĀ KAPITULĀCIJAS BRi)! 6 LPP. ^
LATVIA
Latvlau Newspaper
Published onder EUGOM Civil
iffflir* DivisioD Authorisation
S fflb" UNDP 196. Publisher
.ndEdltor: Kārli. Rabācs.
DP Cainp Kleink6t2 near
GliiiibarR/O Prlnter: „Schwfib.,
Volksbl." GUuzburg/D.. Bgm.-
Uodm.-Pi. 7. Circulation; 4000.
Pūblishtd thrw timr* wwk]y.
gditorial ofHcc: GūnzUīrg/Do.
Oominikus-ZinimermafU'.-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 94 (199)
Ceturtdien, 1948. g. 28. okt.
Iznāk tris reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK oideviimā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktori: 2.. Barda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese* GOniburg-
Do.; red.: Oominiktis-Zimmer'
maanstr. 2 (tālr. 50). ap«.:
MarktpL 25 (t. «4), spiest:
Bsni:.Landmann.-Pl. 7 (L 9Z\\
padomju Sa
vienību
savas kārtis
Franču laikraksts „Le Monde" zi­ņo
ka UP pārstāvis Parīze no infor­mētām
aprindām uzzinājis par jau­nu
fundamentālu un tālejošu ģeo-politisltu
plānu, ar ko ASV ārlietu
ministrs Maršals gribot piespiest pa-domjii
politiķus līdz- nākošam pava­sarim
atklāt savas kārtis. Sis plāns,
esot apstiprinājis ari Djuljs, lielā
m§rS esot atkarīgs no tā, vai ASV
kongress darbošoties ātri un izšķlrigi.
Plžnš paredzot: 1) ieg laiku Ber-linēy.
pastiprinot gaisa tiltu, noraidot
: jebkādas sarunas par izlīgumu un
turpinot: niorāHsko spiedienu ar UN
palidzibū; ;2)" pamudināt nēkomūniš-tisko
I5iropu::un,,Vāciju uz' tāleiošu
vienošanos "polītiskāv .saimniecības
un mirtara- laukā; 3V'pieņemt ,5:.mil-
. jardu: budžotu aizdevuma un nomas
V liirumam; 4)pnrakstot'Ziemeļatlantika
;]Mtu> starp ,AŠVv^K^
; taniiu, •Franciiur.'Beneluķsa:; vaintlm
: un Norvēģiju.; 5) panākt ciešu sadar­bību
starp, pārēļām Eiropas valstiin
un 'Brisbles pakta signatārvaistim;
6):visa«;: neķomi:ini.stiskās. valstīsi E i -
• rona pārliecināt, kā tām :jāai:rvieniDias
federācijā^ lai neietu bojā, tai :^ašā
ialkā,atzīstot, :ka Eiropas:savienoto
valstu nodibināšanās vēl ir .•tikai
utopija; 7) aizkavēt komunistu turp-mākps
panākumus Tālajos austru­mos;
8)nQvērst vā j āko • valsi u (Fraņ-
• cijas un Itālijas) iekļūi^anu komūnis-
"ma' lokā un -rūpēties par. to,:ļai vlļ-
: ciņātajās (Argentīna^ un Indija) ne-
• kompromitētu.'koplģo; fronti. /
Maršala Dlāns esot izaudzis no atŗ
ziņas, ka Ruzvelta hipotēzes galīgi
:sabiukusas.; Tagad :esot: jāatzist, ka
nepieciešami ne tikai aizkavēt :Pa-vdpmju
Savienības tālāku izplešanos,
bet tā pat Jaatspiei^ atpakaļ
trunaeiropā: •:
MASKAVAS RĪCĪBA IZJAUC SAPRAŠANOS
UN SABOTĒ MIERA CENTIENUS
Cerības uz starptautiskā^ politiskā saspīlējuma atslābināšanu UN
Drošības padomē pēc pēdējas badomes sēdes izgaisušas, L ī d 2 ar Berlī­nes
problēmas debašu galīgo nfeveiksttii, pēe politisko novērotāju atzi­numa,
jūtami samazinājušās izredzes uz pastāvošo austrumu-rietumu
pretišķību sadraudzīgu atrisinajuiriii. Tāds ir vispārējais secinājums kā
Eiropā, tā arī ASV. Visām cerībām svītru pārvilka .padomju delegāta
Visiriska veto pret Drošības padomes sešu neitrāla valstu i kompromisa
priekšlikumu, ko viņš Izteica padomes pirmdienas sēdē pēe tam, kad
trīs rietumvalstu delegāti bija paziņojuši savu valdību piekrišanu šim
•priekšlikumain.:: • ^ [ • • • • • • • i ' ' :;
:; Kaut arī neitrālo' valstu pārstāvis, pašreizējais:;D
priekšsēdis, Argentīnas ārlietu niiīļīistr līdz pātpēdējam; b^
diin gbdigipialējās;panākt viedokli^saskaņošanu"u^ :šī .iemeslā dēļ
Drošības padomes pirmdienas s^^ pēc divreizējās atlikšanās- nokavē­jās
gandrīz ,par., trim .stundāni, pozi tomēr nebija, ,jo, ķā
jau - gaidīts, Viširiskis lidzšlriē^^ai Padomju Savi:bņīļDās veto sērijai, pie­vienoja
vēl; ļaunu, par spīti A Džesupa pūlēm; vā^^ pēc V i -
;šinskā• noraidī^^ās. deklarācijas ptoākt izlīdzinājumu,' •
: .:Kas notiks; t ā l ā k ,>- t^is ir vgalvē^
ņais temats visiem ;.rictumu preišes
komentāriem un zīlējumiem. : •: Sa-.
velkot kopā visas - iesnēiamās varbū­tības,
:kopisecinā jums i r tāds, ka aus­trumu
^urv-rjetuinu. tālākajās attiek­smēs
iestājusies jauna fāze; kas Var
radīt ; bažas: par iespējamiem jau­niem
pārsteigumiem; un tam līdzi
jauniem riskiem. ; . : . "
:' Ir ziņas, ka neatlaidīgais .Braiņuļa
gatavo vēl kādu ļaunu kompromisai
priekšlikumu, kam;,tomēr lielas sek-ines
iievat; Daredzētr jo tam būtu ļ
nozīmē jūtama atkāpšanās no vienas:
vai otras puses deklarētajiem. irdņi-'
mālājiem 'prieksnotēiķuiniēm^^ 'No
rietumu: puses.;normāli:' sagaidāmā
rīcība bīitu Berlīnes problēmas :'ņo-;
došana. UN kopsapulcei; bet. iespēs'
jains,' ka t o a r ī nemaz;nemēģinās; jo
sabaidāmie rezultāti būtu minimālie.
Vēl lielāku intei^si, veltī • minēju^:
iniem, kas tālāk būtu gaidāms no
Padomju Savienības puses. Par ti(ia-;
nīāko iespēju uzskata; priekšlikiimu
atvilkt pkupācij.as spēkus ^ rio Vācijas,
jo no pādoinju p\i5ēs nodi'oširiājumu
joslā mes
(i 7
BERLĪNES SATIKSMES SPROSTS ĢE
Padomju Savienība jau tuvākajā nākotnē paredzot pieteikt sava
karaspēka Izvākšann no Vācijas padomju joslas, reizē uzdodot ar krievu
oliupācijas varas gādību un atbalstu noorganizētajam ^,yācu tautās kong­resam"
izveidot „vācu valdību", ziņo Berlīnes laikraksts „Montag
-Echo" Pēc laikraksta liiformācUas,SEDvadītāj
lak pārrunājot Austrumvacljas valsts izveidošanu, kas laika ziņa but^
apvienota ar krievu okupācijas spēku atvilkšanu. Arī rietumu politiska-jas
aprindās priekšlikumu par okupācijas spēku atvilkšanu no Vācijas
ajskata par vienu no Iespējamām tālākajām Maskavas kombinācijām
pec Drošības padomes apspriežu sabrukuma.
Sadu krievu rīcību 'tomēr nevar
gaiditātršk, iēkām nav galīgļ noor-
' : 'MT^^ Maskavai: uzticīga „Zeīdllca
• ™ija",:k aiz austrumu
•M^ policijas izkārtnes. Rietumu
galvaspilsētās iegūtā informācija
. l^tiprina, ka - šis maskētās armijas
jŗ^ani7ēšana: norit ārkārtīgi inteh-;
Sivi. .P§c zinām no :Loņdonas,: krle-
:. ;p:Joslas policijāv Vkās":: :līelā mērā
/^omplektējas no Padomju Savienībā
. v'-Pšrskolotīem*' vācu kara gūstekņiem,:
•zveidp. dažādas nozaresr politisko,
^oežapsardzībās, garnizonu un fab-
^^Ku policiju.: Visas tās atrodas: Pa-
^on^^:Savienībā: nodibinātās. .„Brī-
^^Všcijas" komitejas^virsnieku va-:
: an3i ';;;;;,;;•;•.:.;.-:;.;;. •;•-:.•
; ::^^e^=zlņu parādīšanās: par :bij;;ģ0-
:; ^^'^la^Zeidlica atgriešanos Vācijā un^
^'ērsto a ķrie--
: }^ Hcencētā vācu prese tiešā veidā
.neapstrīdēja, bet gan : nosodīja
:, f }m^. :'Tās- laižot,':apgrozībā,-, lai-^
: ;J';'^;^^stu atklātības : uzmanību no
^l^ļetumvādjas • militā Tur
;,^^^!dojot militāras formācijas :.:un
; naidīgas militarizētas: organi-
D i f ' P ^ c . fašistiskiem paraugiem.:
: • f.^"^^^am,;rūpniecības -policiju : jeb
,;^^auktos:.,.,melnkreklus'V^
• hru^^' gan krievu: licencētie vācu
yQ?^^stī kategoriski noraida apģal-
W -^^ padomju joslā organizē­tu
kara- armiju", nav bijis
noslēpjams, ka austrunru joslas ļ.po-liciju'*
apbruņo ar automātiskiem ie­ročiem.
Raksturīgi ir arī tas, ka
gandrīz visi padomju joslas atsevišķo
zemju •iekšlietu ministri, kas' tieši
atbildīgi par : pplicijās: spēkiem, liļ
agrākie „Brīvās Vācijas" komitejas
locekļi vai virsnieki, piemēram ,Bran-denburgas;
iekšlietu ministrs ģenerāŗ.
liS:^ .Be(±ilers vai Zāķsījaš ;; iekšlietu
ministrs,; kas Spānijas pilsoņu karš
kļuva pazīstams; ar -^ģerierāļa^:- Go-^
meza"-vārdu, •,:•::.-.'•• : •^ ^ " • ; l - - -
Ari pastiprināto Berlīnes pieved­c
e ļ u ,kontroīi:. uzskata par korhūnistu
ģenerālmēģinājumu", lai pārbaudī-
^tu,. vaī^krievu:: joslas ;iestādēs -un.,po­licija;
spēj sekmīgļv nošprostoļ , Bbr-
-līni. •;:^.-..^^;;•--;'.":':•• - : - : " - " . ' • . • " ^ • : ' : • ; : ' . - - . I - ^
:Rēl<Jnōties ar Vācijas joslas ^ie^ē-jamo
• galīgo pakļaušanu IVEaskavai;
raksturīgi ir S:ED 'otrā • \. priekšsēža
IJlbriciita izteikums; pēc atgriepatiās
no 7: dienu ils^a Polijas apcietņojuma.;
Ulbrichts deklarēja, ;ka vācu k p i p ū -
nistī •.'atzīstoi :^ Qderas-Neisesļ:;robēž-līniju.-
^Sāda: deklarācija vi^glī; -sa­protama,'
jo pēc tam," kad Austruņi-'
Vācija būtu kļuvusi-par pilnīgu Mas­kavas
satelītUv vairs medrīksiētubū
nekādas nopietnas ..rīv-ēšanās''^^^
polieiTĻ, kaS' k ā : zināms.:. stingri :pa-.
stāv uz to, ka Oderas-Neises • ŗobež-
1 īnij a / ir galīga, u n negrozāma.. '
- BBC,M
šādai :iespējai' gādā: jau kopš; āka
1 aiiva. §is. nodroŠin ā,)uins. būtu Krem­lim
uzticīgās bi*unotas varas pame­šana
padomju josla, pēc te
ku; atvilkšanas.: Sa jā pāŠā sakarībā
arī min iespējamo Austrumvācijas'
valdības .organizēšanu- :Trīs riēturn-vi^
lstu' tālākais: viedoklis mōskaidro-sies
pēc pēdējām trīs ārlietu minis­tru
apspriedēm, kupu galvenais te­mats
ir:: jaunā: situ aci j a pec Višinska
veto, Tāoat^savā starpā ^apspriedušās
rietumvalstu :ŪNdelēgāeij Vi­šinska
noraidītā sešu - valstu priokš-likuma
autbri. 'v
lepriekšējds seciņājumus atbalsta
ārzemju •pix^$t\'5:kbint»ntārr:^^p^^^
jlem. nolikumiēin Drošībās. padomē.
Angļu; preses luīmentāros :un ievad­rakstos
: Berļines; ^' pr:obiērna •. pēdejās
dienās bjja vpirmajā: \^ietā,;-v^
tai pašā: laikā, atklāja Lielbritaiiljas
parlamenta jauno sesiju. •,.,.Times"
spriedums bija tāds, ka Višinskis iz­postījis
; rietumvalstu c^^ kas
gan; nav. bijušās' nekādas lielās. Rie­tumvalstīm
tagad neatli:eķ nekas
cits, kā pastiprināt gaisa -tiltu;: uz
Berlīni 'un ; turpināt; Rietuinvacijas
jaunuzbīivi: Liberālais: .vManchester
Guardian"; ņorādīja, kā.;. Viši ņska
priekšlikumi: vienīgi
novest -atpakaļ . p i e : ;Stāv6kla^ kāds
bijā:., četru valstu• sarunās: augustā.
Bet, atsākot veCbs; ceļus, nebij^: arī
ne mazāko garantiju, :kay Maskava
atteiktos no; vecajām metodēņĻ
Labā .spārna „DaiIy Ēxpres$"' ^z-svēra,
• ka runa nav tikai pār: Berliini,
bet gan par- problēmu, kuras: apjoms
Sniedzas nb Baltijas:jūras līdz -pat
Ķīnai. ICrievu. veto no jauna :likvi­dējis
rietujnnieku godīgo miera pie­dāvājumu.
A.rī koņsei-vātīvais .,York-shire
.Post" domā, ka i4etumyalstu
Vienīgā iespēj a; ir pas tiprin āt g a i -
sa • t i Itu uz: B erl i n i i par s pīti vi si e m
iespēj amiem traucē jumiem • -kā ar i
turpināt RietUmvacijas . jauņuZbūvi.
. Franču labā spārna ķikrāksti, do­mā
,: ka Ģrošības: padomes • pēdēj ais
lēmums pat.bijtūieskaitāms par rie­tumvalstu;
vi ēdpkļa
pasaulei esot i galīgi atklājies;. Pa-dpmju
Savienības viedoklis. Tai:- pa­šā
laikā franču ' komunistiska prese
pūlējās: attaisnot .Višinska rīcību:
Vašingtonas .politiskajās 'aprindās
•noteicēja:ir; dorna, ka: Berlīnes, jau­tā
jumu,' iJN:: kopsapulcei nemaz ne­nodos,
jo: tur, labākā gadījumā, gai-dāma
tikai pret. Padomju; Savienību
vērsta rezolūcija, kurai tomēr ne­kā
daš noteikšanas nevar' būt. • Pēc
BBC domām, jautājums par to, vai
Berlīnes problēma ,būV) nododama
: I : :\. •• (Beigas:-5,;ipp.):;;.:.'.•;
Lielbritānijas
karalis stāvokli
Berlīne atzīst
par smagu
otrdien Lielbritānijas karalis
Džordžs VI svinīgā ceremoniālā
atklāja parlamenta rudens sesiju."
Karaļa braucienu no Bekinghe-mas
pils uz augšnamu zeltltS ka­rietē,
ko pavadīja .gvardes es­korts,
. noskatījās tūkstošiem' lon-doniešUi
skaļām gavilēm sveict>t
savu valdnieku. Kad Džordžs VI
kai'alienes pavadībā ienāca augš-namā
un cuurī zālei lēni devšls
uz troni, visi pēri piecēlās kājās.
Pēc desmit gadiem karalim atkal
galvā kronis, bet rokā valsts
scepteris. Sekojot vecai: tradicijai,
Džordžs VI aicināja . augšnamā
ieiet arī apakšnama deputātus. .
Troņa runā karalis norādi ja, ka
valdības galvenais uzdevums būs
stiprināt Lielbritānijas aizsardzību
un izveidot rezerves spēkus. Stā--
vokli Berlīnē karalis apzīmēja pa,ŗ
smagu. Runājot par Lielbritāni­jas
iekšpolītiska jām problēmām,
Džordžs VI paziņoja, ka parla­mentam
būs jāapspriež l a likum­projektu,
ku]TA starpā atrodas arī
svarīgais tērauda' rūpniecības na­cionalizācijas
likums.
Debates pai' karaļa Džordža VI
troņa runu atklāja premjers Et-lijs,
arī pasvītrodams valsts aiz­sardzības
problēmu. BBC
Bailes kā draudīgs
mākonis satumsis
pār pasauli
„Padomju komunisms varas lī­dzekļiem,"
teica ASV delegācijas.lo-ceklis
Forsters Dalless, „grib uzkun­dzēties
visā pasaulē. Kur vien rau­gies,
, visur redzams viens uņ.' tas
pats — no ārienes spiediens, iekšienē
draudi, lai radītu nedrošību, un bal--
Ies. Apvienotās Nācijas nekā nav
spējīgas darīt. Konflikti pēc UN
chartas būtu jānovērš Drošības pa­domei,
bet tiu- Padomju Savienībai
ir veto tiesības." Dalless runāja Dro­šības
:padomeu politiskajā komisijā,
iesniedzot sabiedLroto un Ķīnas vārdā
rezolūciju Grieķijas jautājumā, kas
pār grieķu komunistu atbalstītājiem
konstatē' Dienvidslāviju, Bulgāriju
un Albāniju.
Vi.sā pasimlē komunisti mēģinot;
nekornūnistiskā^]; valdības vispirms ^
vājināt un tad gāzt, norādīja Dalless,^
pie tam vi .m zemj u komunisti Izpil-^
dot vienīgi savu ārzemju pavēlnieku
rīkojumus. Komunistiem viņu vadība:
arvien rio jauna iegalvojot; ka Pa­domju
Savienības drošība garantēta
vienīgi tad;' ja nekomūnlstiskās nā­cijas
būs vājinātas ka skaita, tā ie­tekmes
ziņā un komunismam nodro­šināta,
absolūta noteikšana / visā pa­saulē.
Saskaņā ar komunistu mācī-'
bām„ tas nav sasniedzams mierīgas
attīstības ceļā, bet vienīgi ar varas
līdzekļiem. Tādēļ Savienotajām Val­stīm
jādara viss iespējamaivS, lai no­vērstu
šos draudus, aizlcavētu varas
lietošanu un tā novēr.stu bailes, kas:
kā draudīgs mākonis/ satuiasis pār
pasauli. i
Vairums^ UN delegātū^-Dallesa runā
saskata gaidāmo ASV nostāju pret
Kremli pēc tam, kad pēc Djuija' uz­varas
vēlēšanās Dalless stātos ārlietu
ministra Maršala vietā. BBC, GZ
Francijā jau laiž darbā tankus
un rokas granātas (
STREIKOTĀJI MINE RAKTUVES UN DRAUD fSS UZSPRIDZINĀT
.^Jo apdraudētiem rajoniem evakuē bērnus
Saspīlējums Francijā saasinās. Ja vēl priekš pāris dienām kaln­rači
par uzbrukuma ieročiem i^slietoja akmeņus ūn dzelzs laužņus, otr­dien
karaspēks laida darbā tankus, bet strādnieki rokaii granātas. Pa­gaidām
nav nekādu pazīmju, ka komunistu kontrolētā arodbiedrība
būtu ar mieru streikus izbeigt. Pēdējās dienās publicētajos uzsaukumos
tā pieteikusi cīņu līdz strādnieku „pilnīgai uzvarai". Bet arī valdība, lieŗ
ļkas, nedomā piekāpties. Parīzes prese raksta, ka Keja kabinets nav do­mājis
atjaunot sarunas ar streikotājiem; iekām tie neuzsāks darbus. U/
apdraudētajiem apgabaliem valdība pastiprinātā kārtā sūta karaspēku,
kas jau pārsniedz 100.000 vīru. Pirmdien smagajos automobiļos Sant Et-jēnā
ieradās 36. kājnieku divīzija.
US ii
y Vācijas:padomju: joslas: saimniecī­bas
komīsijav kas ir faktiskā- augstā­kā
pārvaldes: iestāde; visās.joslas mē­rogā,
otrdienas, vakarā :paziņoj
jau novembrī gaidāmi svarīgi pār-
[,kārtojumī- ,joslas ;saimniecibā,;. radot
tā saukto^ :„.brīvo.:.; tirgu" :vienai -daļai
pārtikas - precu.. •; Gaļa. .olas,: sviests,
piens un::siers: joprojām būšot":nor-mētaspreces,:
bet pārējie pārtikas lī­dzekļi
būšot pieejami brīva ja tirgū'*
par paaugstinātām cenām. BBC
Līdz šim nopietnākās sadursmes
otrdien notika. Aiē apgabalā. Policij;5
un kaļ-aspēks vēlējās okupēt ogļi-ak-tuves,
kurās bija aizbarikadējušies
strādnieki. Kad karaspēka -vienības
tuvojās šachtām, pret tām nobira ak­mens
un dzelzs laužņu ki-usa. Tikai
pārgrupējot: spēkus, solī pa soliir
streikotājus izdevās atspiest. Seviš­ķi'
grūti ,bija. ieņemt barikādes; pre';
vienu karaspēka vienības no tan-,
kiem bija spiestas atklāt uguni!;''
Strādnieki savukārt šāva pretī un'
meta rokas granātas. Viena .persona
nonāvēta, bet 12 ievainotas, to vidū
ari, 2 karavīri. .Apcietināti 12 ogļ­rači.:
Pārbaudot dokumentus, polici­ja
atklāja, ka viņu vidū ir 10 ārzem­nieku,
kurus, saskaņā ar . valdības
oēdēiiem rīkojumiem, nekavējoties
izraidīs no Francijas. . :
Zieme^francijā stāvoklis pēdējās
divi dienās nedaudz nomierinājies.
Pirmdien karaspēks: te realizēja gan­drīz
kara laika manevru: apmēram
45 km plašs apgabals tika ielenkts
un pēc visiem taktiskiem manevriem
okupēts.. Sapieru vienības pašreiz
veic ūdens izsūknēšanas darbus no
šachtām. Daudz nopietnāks stāvoklis
ir ar'koksa krāsnīm.- No 55 apmē­ram
52 izdzisušas. Paies vairāk mē­nešu,
iekām tās atkal izdosies ieku­ri
n āt un . sākt ak meņogļu pārstrādā-šanu.
.Vairākos Ziemelfrancijas. apgaba­los
. Sarkanais Krusts uzsācis : bērnu
evakuāciju, jo trīs nedēļu streika
dēļ kalnračiem izbeigušies pārtikas
krājumi. Iekšlietu ministrija psizi-ņojusl,
ka. vairākas ieejas Ziomeļ- v
francijas šachtās strādnieki mīnē­juši-
un piedraudējuši (tās; uzspiidzi-nāt\
ja .karaspēks tmļ policija vēlē­sies
ogļraktuves oklipēt. .Franču
saimniecība līdz šim zaudējusi vai­rāk
nekā 3 miljoni ton'nu--o'gļu. §ī
krājuma būtu pieticis dzelzeeļium
Mriem mēnešiem, bet -elektīiskām
spēkstacijām 6 nedēļām. Fabrika;-;
strādā vairs tilcai četras dienas ne­dēļā,
bet mājsaimniecības aizliegts
lietot elektrisko strāvu divi dienas.
Sant Etjenas apgabalā, kas skaitām,
par nemieru centru, komunistu konļr
rolētā arodbiedrība izgludinājusi' 24.
.gtundu ģenerālstrerku. Turienes pre­fekts
pieprasījis karaspēka lon poli­cijas
pastiprinājumus. Sadursmes at-zīniētas
arī līdz šim mierīgajā ^-Mar-seļas
apgabalā. Streiks Francijai die­nā
izmaksā apmēram 3 miiioniv^o-^/
aru. Tā ir tikpat liela summa, SK
franču saimniecība saņem no Savie-notajām
Valstīm Maršala plāna
ietvaros.
Par Francijas ogļraču streika po­litiskajiem
motīviem liecina " vairāk!
apstākļi, bet it sevišķi tas. ka dau­dzas
Padomju Savienības sateJītval-i-
tis to atbalsta naudas līdzekļiem'
Ungāru uņ čechu: arodbiedrībārn~1ž^
gad pievienojušies arī poļd- būv­strādnieki,
kas apsolījuši 3- miljoni
zlotu Uelu atbalstu. lOOn Vnārciņu'
franču streikotājiem pie3ķīru.si skotu
kalnraču arodbiedrība, lai gan brltii
strādnieki^ visumā streiku Franci jži
nosoda. Komunisti noliedz, ka b'trād- -
.Beigas 5. Ipp.)
•V.