1947-08-09-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m - -"tl •LATVtr A, lm s ^9? [aprakstitäi v f t ^on&ä lnepaz?§änu. -"^'^^ras pietit Martini ResensK . tad es negribltu np?^'" »a-l kä, tikai to, ka '*ti :.JConntersreutäs aSl^ es, neesmu ts nstr^" te. kidzlvolanu" l ^ ^ Ä % |a)-: • - •nanaj. |a,atsauksihe Romk! .u*«' m Tereri f;attwret}es n i t Ä T i ^ [rima mäcitäja M per 9yste4e' 30 ip7 ppfcartne. Acis seko kädk ^Jhkp^t mundri. ^usvarata! & abolu vi^a {o nejut. liok» fas^un sejas mimika ir I «fla dzivotu -m kädas cito ri^eiksmes vaibsti, .dusim m TOkas-tiecas pretim kädal teapi#i ,butei,.seja^staro pMj. [dsaldribä. ' |S\ai.euliecinieks juties gluiiia. p Tereies' Kristus näves vMjaj K «Te vij^.stiepi savas rokaa i ,U2 i)rieklM, safijaudz täi iotiä, te, stp5s cinoties, spid rutlm. Driz viija paliec galva pzienä, no-kuj-a skan knisU raidi. Beidzöt vii?a sabruk # sastingst kä mirusl. Näves k-fe ie bälajS sejä. V Kgi- gutam,' kä lidzi jju.,starpbriios viija atrodas &• [pti^e^ä. Vi^as atbildes Ir |:tgas via.' drausmigä ftanku lä; Vi^as präts lidzinäs 5 ga-psa b^na prätam. Viija neprot paltit, nepazist apustu}us. Ju-raai ir, ,,Der Mo, der den lie-feaahd |ern hat", jo viijs # Ims skupstijis. Peteris ir; „Der päielabscihneidef" utt: Nabes latibä min Tbibeles värdus; Jt pSäftkä bepi..." ku pa britinam viija krit at- Itazf. ' Tad riäk »pacilätä mie- |vdk|I, kuri Kristus vii?u stlp-p' p5tts runäjot ar viijas m* ^ (Turpinäjums sekös) SM' 'M IM: J 1 mäte pa{aiskalnei Mämlacas pag. Radzli?u bsalacas Uraud^es kapos. LP. Br. Plaudes, Dr. pUa un cand. iur. N. iI il i 1 Kaoipe.no I^asRm^g: fbMisO unnd iepna, zi,?D^P: Sgatnoartoinu"m»^ 106. Si^AS" ABON^MBNXS. lot lalfcraksta P» » f J tesempläriem (f^fL^t- KijUektivi vairak par* ^ hem—EM 6.^ »«"S 3 bilsto$9 tel?"'. S pns-fet ne mazäk k» K"* PM»sPän^fduf'Stvi-fLandmann- Pl»** 7. • Au:Sioi:2Srt by - Lizenz — liÄapnas atlaaja: ICD-OAIQG Atbildleais rcidak-lots — Editor in-Cbief: Kärll' Rsibäcs, vietnieks: Aleksandra Llepa, redakcl-j3i tekretftrs: Uaksis Call-tii; reliUito:rl:^ AndtSjs Ra-iUi2 (Miacbenen Harijs Hin-dcnbfcs (EsUnijienä). Ar-noids Smits (sporf;). Zli^dg Bärda 'teclmlskais leklrtO' Ionisi LATVIAN NEWSPAPER Nr. 58 (65) Sestdien, 1941. g. 9. angus^ Unin otrtUenäs OD plelLMie- Q&8 !; isfieiriis: Bavirtjas &psai»ala latvleSn tooiteias usdevumi LatvliSii prms cUrbloiekQ «adartl^ bopan germ te? - Landmaim PL 1. t n :: Piiatta b? 8€bwtb. VoUnbiat^ Qtasbsffg/Om; BOrgerm. - Landmano^PL T:: Paredzeii darba luika pagarinijuins oglrakfyvei vm valdibas konirole par darba speku Anglijas apaiksnams kops treSdienas sivi debate par stradaieku vai-dibas pieteikU^ „tris piinktu" taupibas grogrammu, kani k<ms«Tätiväs opozidjas asi pretpjas. Nerauigoties uz to, ka debates, kam vajadzeja no-ilegties jau ceturtdien, turpinäjäs vei piektdienä, tomer paredzams, ka Etlija valdrba sa:9ems vajadzigo apaksnama balsu vairäkimiu savas prcgrammas r«äl:lze§anai. Pjir pasu priekSlikumu vei nav balsots, bet ir gaii nobalsot^ par koplgo konservätivo un liberäju priekslikumu atzit valdfbas pläitiu par nepietiekamu krizes novi§r§ariai. S np-raidits ar 318 pret 170 balslBo, lidz ar ko uzskatams, ka Etlija plänam jau izteikta uzticiba. Premjers Etlijs pec tstm, kad vii;i§ velreii bija apspriedies ar ministru kabinetu un apmeklejis karalL Dzor-dki, apaksnama s!(ki izklästija valdi-bas pläilu. Vli;i§ rioraidija opozicijas lidera Vinstona Ceröila pärmetumus, teikdams, ka Ceröila apgalvojumi nav patiesi. Vakllhas pläns paredz, ka Anglijai ti]?, intensivi, cik vien iespejams, järazo eksporla preces un jäkoncehtrejas uz tädu paäiem vaja-dzigu preöu razoSanu, kas samazinä-tu ievedumus. Ari koloniju rupnie-clba jäintensivize. Pa5as Anglijas lauksaimniecibas razas japacel par 20 proc. Lal pavairotu ogju produk- •ciju, oglraöiem jästrada ik dienu pusstundu ilgäk. Daja strädnieku vei neesot izpratiisi, ka Heläkas algas un isaks darba laik$ jäatsvep ar ra-cionäläkii darbu. Darba laiks' jäpa-garina ari citäs svarigäs rupnieclbas nozares. • Valdibgi jäpä;niem ierobe-iota köntrole par darba ispekiem, kaut ari täs nozimetu personigo brivrbu sa- §aurinä§anu. Valdiba grib lidz näk. gada martam samazinät Lielbritani-jas bru^otos spekus par 420.000. Ar to tomer nesaisti!§oties nekädi grozi-jumi Anglijas äriijä vai aizsardzibas politikä. SeviJki ierobezos filmu, benzina un luksa priek-lmetu impor-tu, ka ari devS!^ pieSljiirumus. Valdiba stingräk kontroles privätus un sabiedriskus' kapitälus. Reutej^s zi;i:io, ka Etlija prieksliku-mi kolonijäs un domiJiijäs uzi;iemti samerä labviäligi. Kanadas pärstävji izteikusies, ka Kanada droli vien turpmäk bus ar mieru sai;iemt sa-maksu par säviem sutiijumiem Anglijai nevis dolaros, bet marcii?as. Dolaru trukums vispär ir vislie-läkä angju valdlbas rvipe. Täpec se-vi §y svarigs ir paziriojums, ka ari ASV ir ar mieru pärrunät maksaju-mu atvieglinä§anas veidus. Tai paää laikä gan esot zinäms, ka ASV pre-tosies Anglijas nodomiem atteikties no militäriem vai saimnieciskiem pienäkumiem Väcijä. Ärlietu ministrs Mar§als izteicies, ka butu iespejams pärverst ASV-dolaru aizdevumu par alzdevumu; kas atmaksäjams angju märcii:iäs. Zimigi ir lleläkäs amerikäi;iu zii?u a^entiiras AP ärpolitiskä komentä-tora värdi: „Ir dziU jänoielo, ka Anglijai, kas ir demokratijas §Qpu-lis, jämekle gläbii>§ kapa laikam II-dzlgos darba pärvalzu noteikumos. Tikpat bedlgs ir konstatejimis, ka kädreizejä pasaules banlj^iepa riclbä ir vairs tikai 4 xnilj. dolaru." NZ, BBC Generälis Klejs noliedz/ka DP butu spekulanti Qenerälis Klejs pazii^ojis amerikä-i; iu josJas väcu valstu padomei, ka ASV militarä valdiba „necietis" väcu pärmetumus, ka DP butuvainigi plasajä melnajä tirgu, käds izveido-jies Väcijä. Uzrunädams väcu ministru prezi-dentus,- amerikäi;;iu militäras valdl-bas Jefs teica: „Käds augsts väcu ierednis nesen publiski pärmeta DP, ka tie atbildigi par melno tirgu. Säd: apvainojumi pilnigi neloäiskl." Qe-nerälis Klejs piebilda, ka 5ädi ap-vainojumi ir ari negodlgi. AP zi2;io, ka augstais väcu ierednis, ko ^ene-räiis Klejs domäjis, ir- Bavärijas saimniecibas ministrs Rudolf s Zoms NYHT Marsals Sokolovskis atsuta atpakal baltas aptaujas lapas 0 AM1EIK£I^ ilEfiOJA AmerikäQU annljas Eiropas virs- ARCHIBISKAPS DR.T.GRlraERGS pavelnieks pärvietoto personu no- ATGRIEZIES VÄCXTÄ §efs pulkveileitnants Dzerijs Sedis runä ASV kongresa iztirzäjis Pec vairäk nekä mene§a prombut-[Eiropas DP problemas, atzimedams nes Zviedrijä iin Dänijä, JEslingenäöetras teoretiskäs iespejas;^§o prob-atgriezies archibiskaps Dr. T. Orin- lemu atrisinäSanai: DP piespiedu bergs un vii^a sekretärs inäc. E. Ro- repatriäciju; nomet^u slegSanu, lie-zitis. Ikot DP iek]auties väcu saimniecibä; „Skaistäkais notikums Vispasaules patureSanu nometnes ari turp-ev. lut draudzu kongresä Stokholmä nometinääanu citäs zemes. bija bridis, kad 36 valstu vairäk ne- , Pulkveileitnants Sedis norädija kä 600 delegätu piecelu§ies käjäs go- *^0P^ ^^ra beigam no visiem 8 dinäja latvieäu un igaui:iu tautu, kas "^yfniem DP, ko amerikä^i atrada atrodas zem smaga cieSanu krusta," P^f^t ^acija, repatnejuSies 7 mil-saka mäc. E. Rozitis, J^^- No aUikuSajiem ap 600.000 vei „Musu archibiskapa tevs kongresa ™ Ä ^ J ^ Ä^ dalibniekiem apliecinäja, ka, spitejot' ves problema prasa tsuterpidmzaamkaus adtzrii - ATBALSnSIBO sevis, dtas gatavojsö täm sekot Bet lETEIC AMERIKÄIV^IEM SEGT ^ ANG^.U JOSLAS OKUPÄCIJAS IZDIEVUMUS Anglijas apak§namä pec gapäkäm debatem par ang]u okupäcijas poli-tiku Väcijä uh Austrijä, ar 298 bal-slm pret 102 nobalsots, oar valdibas lidzäinejo politiku Väcijas jautäju-mä. Tai pa§a laikä amerikäi>u valsts-viru apsprledes Parize nolemts ie-teikt ASV valdibai nekavejoties pär-ijtemt angju josl;as okupäcijas izdevu-mu segäanu dolaros. ASV ärlietu ministrijas valstssek-i^ tärs ICleitons ieteiks savai valdibai piei;iernt Cetru augstäko ärlietu ministrijas pärstävju Parize pie^emtos divus svarigos priek^ilikumus Väcijas jautäjumä: pirmlkärt, pänjemt ang}u joslas okupäcijas izdevumu seg§anu, otrkärt, pan äkt, lai fran^u valdiba piekris1:u väcu rupnieclbas lime^a paaugstinäSanai, lai tä iespe-jami ätri varetu pacelt ogju prodjUk-ciju. Va§ingtonä paskaidrots, ka'sa-nmas par varbiiteju amerikäiju oku^ päcijas spl*ku samazlnäianu Väcijä esot tikai isäkumä, un samazinäsana laikam vare^ot notikt tikai pec tam, kad ärlietu rninistrija bus pän;iemusi amerikä2;iu joslas päi-valdi no kara ministrijas.. Marsala pläna konierences koor-dinäcijas komisija tagad saijiemusi visu 16 nöciju kpildltäs aptaujas lapas » Tädas iesniegusi ari ' Väcijas francu joslas pärvalde, kä ari apvie-notä vanglu-amerikäi:iu joslav turpre-tim padomju iarspa\felnieks Väcijä marsals Sokolovskis nosutijis aptaujas lapas atpakal neizpilditas, pa-skaidrodams,. ka Padomju Savienlba täs nedomäjot izpildit un^ prasitäs ziijas par krievu joslu nevarot sniegt. NYHT lespejama latvieäu piensaimnicku BO-darbinäs^ ana Holandi Emigräcijas jautäjumä pedejä laikä ie$2imlgäku jaunu notikumu nav. Par iizbeJoSanu U2 Franciju tuvakus norädljumus joprojäm nav izdevies iegut. Sai;iemtas gan zii^as no Ho-landes, ka tur varbut darbu vares rast daja latvieSu piensaimnicku. Tuväku ziipiu pagaidäm vei nav. Starpvaldibu beglu birojs Eslinge-nä latvie§u kolonijä säcis izbrauceju re^stresanu uz Venecuelu, Tunisu un Maroku. Pieteiku^ies ap 100 tau-tieiu. Sajäs dienäs Eslingenä gaida Venecuelas delegäcijas ieraSanos. Stutgarte un Minchene refeistre iz-braucejus uz Kanädu. Noteikumi ir loti stingri. ^isäm griitrbä^^ AmerikäDU armija gan SfTzvar^^^^ TeleSSal^^^^^^^ ^ veicina^repatriäciju. bet Das uzvarai. Latvlesu clelegacija to nespiei, jo seviSl^i Austrumu bijazviedru presesuzmani^^ ra un musu archibiskaps vei izpelm^ tiesai nevelas at-jas lev^rlbu ka v ^ n p visve^^ jieni kongresa^dallbm^^^^ zviedru laikraksti lespieda archibis- ieklauäana väcu saimniecibä ~ pec kap^teva^^ tas ti^fcsko^liktem m pärvietötäs personas nevelas atgriez-zep dzivi trimda.^^ A ^^ daSus viTia^^vardus, ^as^^^^ angUi^valoda,iano^ un^dzirdeja ari zviedru kino apmek-1 tä nenormäli palielinäjuiSi no ci-tam valstim Izraidltie väcleSi, \m Archibiskaps Zviedrijä vadija 15 nipnieciba un dzivokji • lielä merä dievkalpojumus^ kui^ P^c^if^ sapostlti. daudz tautieSu. Latvie§u sanäksmes Tikpat neiespejami ir ^tstät DP vii?§ stästija par musu dzlvi Väcijä. nometnes, kur viijiem jäi^Ivo bez Kongresa laikä ieveribu izpelnijäs ^erlbäm ^z labäku dzlvi un, kur skate, kur kätra valsts izstädija rak- dzlvodami, vii;ii ari nepärtraukti ap-sturlgäko sava reli^skajä dzlve. grutinäs amerikäi?u nodokju maksä- Latvie5i rädljfgrämatas. Apmekle- täjus. Izveloties ceturto izeju, daias täji daudz xizmanibas veltija mäk- valstis jau pasaku§as uzijemt DP pie slinieka S. Vidberga grämatai „Säp-ju cel§*^•.;^,•^•; ^ Kongresa plaii pärrunäja begju jautäjuniuse Visplrejais uitskats bija täds, ka pienacis p§dejais laiks rea-lai palldzibai un nedrikst vairs ap-mierinäties ar skaistiem värdiem par humänitäti. Visu valstu ev. lut. baznicas vaditäji solljäs g].iezties pie saväm valdlbäm, UN un IRO, lai paätrinätu beg}u jautäjumä taisnlgu iz§lj:ir§anu. Ardiibiskapa tevam bija sarunasi Amerikäiju un angju militärie gu-ijiemt un dot darbu visiem emigrä- protestus pret padomju cijä esoäiem latvieäiem. Viss atka- clbu, pän^emot padomju ipa^uma rlgs tikai no vienas lonnälitätes — Austrijas lieläko naftas rafinefiju grozljumiem likumä par emigräciju. Ix>bauä pie Vines. Notäs uzsverts, Archibiskaps Dr. t. Qiinbergs nö 1 " ^ ^ ^ ^ ^^ Zviedrijas deväs uz Däniju, kur at-kal vadija vairäkus dievkalpojumus, ari lielaja biskäpa katedrale Kopen-hagenä. Dänijä ardiiblskaps tikäs ar daudziem tautie§iem. Sarunä ar Ipär^emis naktl uz sestdienu. Pa-rakstnieku V. Dambergu noskaidro- domju iestaiu pärstävji p^c tam sajäs, ka pedejäis paSreiz daudz stradä saukuM^ uzi^emuma ^ strädnlekus xui — = j««uR» * paziijiojuji, ka fabrikas pärgajuäas Padomju Savienlbas Ipa§umä. DP problemas atrisin§§ana ar plaSa meroga nometinä&anas programmu vares sekmeties tikai tad. noridlia Sedis, ja ari ASV uzoems lieläoa skaitu pärvietoto personu. Beidzot Sedid uzsvera/ ka tagad kongresam paSam Jaizäl^irot, kiu^ no visiem iespejaniiem jautäjumä atrisinäju-miem butu labäkais. V Amerikäou virspavelnieciba Siro* pä pasii^ojusi, ka IRO turpmak sa-oems visu to pa^u financialo atbal* stu no amerikäi>u armijas, kadu ag^ räk saoema UNRRA. Drizumä vi-sam amerikäi^u armijas iesttdem piesutis instrukdju. kas paredz, ka visas amerikäQu, sabiedroto un nei-trälo näciju personas, kas nodarbl-nätas IRO, apgädäjamas ai* dzlvokli un pärtiku un täm pie^iranii vlsl tie atvieglojumi, kädus saijem ASV kara ministrijas darbinieki un sa-biedroto un neiträio näciju dvfUe d£urbinieki amerikäou armijä. Vie-tejiem komandantiem uzdots agräko UNRRAs mantu pärrakstlt uz IRO. tapat IRO kontrolel pakjaus UNR-RAs ärpus Väcijas iepirktos agri-kos amerikäpu armijas materifilua. Armija ari aizdos tränspprta lidzek-lus DP un apgädes transport Dzelzcetu transportus armija vajadzibäm veiks bez aaldzlbas. Brivprätlgäs organlzäcijas, ^kas ag-räk bija pievienojuSäs UNRRAi, tä-gad pakjautas IRO. V Amerikäpu virspavelniecibas vilo lietu nodala paskaidroj usl, ka IRO pagaidäm vei neuzsäks darbu ar pilnu jaudu. Starplaikä tie pa§l uzdevumi un täda paiti atbildlba ple-kritls IRO sagatavoSanas kpmisijai. :-6 rafinefijas un amerikä^u Jcoplgu IpaSumu, kop§ 1939. gadä tajä ieguldljuSi sa-vus kapitälus. Padomju käfaspeks rafineriju savä literärajä darbä. Ardiibiskapa teVs pec gara ce]oju-xna Eslingenä atgriezäs mois un spirgts. H. M. Kritize komunistu dominetäs valdifcas Väcijas lietu ministrs lords Peken-hemas augsnamä asi uzbruka komunistu dominetajäm' valdlbäm Dien-vidaustrumu Eiropä, pärmetot tam iebaidiSanas politiku un sistematis^ kus centienus väjinät zemnieku par-tijas, kuras Rumanijä, Bulgärijä un Ungärijä atbalsta liels tautas vairä-kums. Käds ärlietu ministrijas pärstävis izteicies, ka jaunais Dienyidslavijas- Bulgärijas saitnnieciskais un drau-dzibas llgums anglu valdibas izprat-ne nevarot tilct uzskatits par miera veicinätäju Balkänos. Ligimis, lie-kas, versts pret grieljiu valdiba un §i llguma iemesli tadel nevar but Anglijai simpatiski. DM räki strädnieki atlaisti, domäjams, politiku iemeslu de}, Uz^emuma valdes locekU paskaidrojujil, ka vi-ijiiem aizliegts staties sakaros ar savu iizpemumu. Apl^Ilääana notikusi bez iepriek§eja bridinäjuma, pie kam padomju iestädes lidz äim neblja iz-teikuSas prasibas pec dl UiO^emuma. Angju, ämerikäpu un frän6u iestädes Vine izteikuäas izbrinu par §ädu padomju ricibu. Turklät tä notikxisl laikä, kad Cetru valstu kö- Lielbritanijas lietvedis informejis 1 misijä vedusi sarunas par Austrijas Grieljijas valdibu, ka anglu kara- naftas rupnieclbas ipa^uma tiesi-speku no Griel^ijas paredz atsaukt bäm. Pec anglu ärlietu ministrijas lidz ok^rim. Pailaik vei Griel^jä Atenu valdiba paireizeja s^^<^a,L^^^^^*^ kad partizanu uzbrukumi valsts »e-1^^^^ ^^pj^j^^»^ kontrole ame-melos nemitas, uzpemusi anglu pazi- L^gJ^^ un anglu naftas sabiedrlbas pojmnu ar zinämäm baiäm. Pec uu kas raio 25 proc. np Visäm Aus^ „Daily Mali" zi3;iam, aagaida, ka trijas degvieläm. Krievi apl^fläJuSl griel^d lugs ASV sutit kar? ^peku, lai ari naftas vadus uz Ostersdorfas nodroänätu stabilitäti vaL<tI. Bez naftas laukiem pie Vfaes, aOta^r sta-tam valdiba parruna pLänus jaunai [ciias un citas ierices. mobilizäcijai, lai palieUnätu 155.000 viru griej^u armiju par 50.000 vi-rienL ^r:'-''-^-'/^ Ministru prezkients Maksimoss Iz-strädäjis plänus, lai pärorganizetu | cLeillOllStraCliaS Grielj:Ijas valdlba^^^ reälizet tiklidz no TJujoritas atgrie-zisies ministru prezidenta vietni^cs u n ^ u m i ^ Dro§Ibas padome turpma nesek- pretzidu deraonsträdiäs turpinä-raigi debatet par Griel^pas jautäju- ^ vei §onedeJ. Nakti uz tre§- mu, Francijas pärstävis ieteicis visu dienu vien apcietinäti 70 demon-jautäjurou nodot UN pilnsa-^ulcei strantu. Pretildu demonsträdjas no-sqptembrl. | tikuSas ne vien Londonä, Liverpule un Manöesträ, bet ari Huili im Remsgetä, kur izdauzlti sihagogas iogi.';.:;:;;.::;;::\;:;v^ Pec iestäiu atzinuma §is demon-sträcijas nav organizetas, bet ^ vie^ nigi atseviSl^u personu un grupiLie<^ atlaidlga riclba, kas nevar pärstä-vet britu sabiedrisko doniUv^^ A ^ prese pretiidu ekscesus nosoda, jo täda riciba darot negodu Llelbrita-nijai. Liberalais »Manchester Guardian" raksta, ka uz terrorismu Pa-lestlnä atbildet ar tädu pa§u ricibu Anglijä butu tlrais hitlerisms. Po-lidjai dots rlkojums nesaudzigl ap-karot 5Is parädibas. flesas Liverpule un ManCesträ demonstrantiem piesprieduSas bargus sodus. Di vi anglu kareivji soditi ax 3 un 4 me-neSiem detumä. / zidu mm . « Il Iimerikäi^u us Ap 50 personu liels iidu DP tar» pagaju&ä nedelä Ansbadias iela^ zio* laupija divus amerikäi;iu kareivjus, nogädäja uz Bleidomas barc^ no^ metöi un tur, i3(K) nometneii iemlt-niekiem klätesot, piekäva. VBeidzot nometnl ielauzäs daii amärlki]^ yiraiieki un kareivjus s^^gläba no täiäkas yardarbibaa i ^ i azn^ skolas audzeki^ un ap pom^sA vienam nolaupiti dä2ä<iga viet^ uz ielas nometnes tuvumä. ^ Brigades generalia Vatsons pic-prasi jis nometnes admii^atradiai izdot vatnigos, bet t& liegu^ sniegt jebkadas zi^as. Zidi ar §0 aktu esot gribejuSi atrtebttea par divu nepazistamu amerikai^u ka-relvju uzbrukumu daiiem 4Idu pl tani pat diena. Virspavelhidta/ vi»;^ - hleks Eiropä feenerälleitnants (Jiuti - ners io uzbrukumu, pat ja tak bul ; provocets, uzskata par nopietnu n - cienlbas gadijumu pret amerikäi; armijas unif ormu un pieprasljifi tie - §u un siku informaciju par §0 g dijumu. ra III n-1 m Mi 1 11 \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-08-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470809 |
Description
Title | 1947-08-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m
- -"tl
•LATVtr A, lm
s
^9?
[aprakstitäi v f t ^on&ä
lnepaz?§änu. -"^'^^ras pietit
Martini ResensK
. tad es negribltu np?^'" »a-l
kä, tikai to, ka '*ti
:.JConntersreutäs aSl^
es, neesmu ts nstr^" te.
kidzlvolanu" l ^ ^ Ä %
|a)-: • - •nanaj.
|a,atsauksihe Romk! .u*«'
m Tereri
f;attwret}es n i t Ä T i ^
[rima mäcitäja M
per 9yste4e' 30 ip7
ppfcartne. Acis seko kädk
^Jhkp^t mundri. ^usvarata!
& abolu vi^a {o nejut. liok»
fas^un sejas mimika ir
I «fla dzivotu -m kädas cito
ri^eiksmes vaibsti, .dusim
m TOkas-tiecas pretim kädal
teapi#i ,butei,.seja^staro pMj.
[dsaldribä. '
|S\ai.euliecinieks juties gluiiia.
p Tereies' Kristus näves vMjaj
K «Te vij^.stiepi savas rokaa
i ,U2 i)rieklM, safijaudz täi
iotiä, te, stp5s cinoties, spid
rutlm. Driz viija paliec galva
pzienä, no-kuj-a skan knisU
raidi. Beidzöt vii?a sabruk #
sastingst kä mirusl. Näves k-fe
ie bälajS sejä. V
Kgi- gutam,' kä lidzi
jju.,starpbriios viija atrodas &•
[pti^e^ä. Vi^as atbildes Ir
|:tgas via.' drausmigä ftanku
lä; Vi^as präts lidzinäs 5 ga-psa
b^na prätam. Viija neprot
paltit, nepazist apustu}us. Ju-raai
ir, ,,Der Mo, der den lie-feaahd
|ern hat", jo viijs #
Ims skupstijis. Peteris ir; „Der
päielabscihneidef" utt: Nabes
latibä min Tbibeles värdus; Jt
pSäftkä bepi..."
ku pa britinam viija krit at-
Itazf. ' Tad riäk »pacilätä mie-
|vdk|I, kuri Kristus vii?u stlp-p'
p5tts runäjot ar viijas m* ^
(Turpinäjums sekös)
SM'
'M
IM:
J
1
mäte
pa{aiskalnei
Mämlacas pag. Radzli?u
bsalacas Uraud^es kapos.
LP. Br. Plaudes, Dr.
pUa un cand. iur. N.
iI
il
i
1 Kaoipe.no I^asRm^g:
fbMisO unnd iepna, zi,?D^P: Sgatnoartoinu"m»^
106.
Si^AS" ABON^MBNXS.
lot lalfcraksta P» » f J
tesempläriem (f^fL^t-
KijUektivi vairak par* ^
hem—EM 6.^ »«"S 3
bilsto$9 tel?"'. S pns-fet
ne mazäk k» K"*
PM»sPän^fduf'Stvi-fLandmann-
Pl»** 7.
•
Au:Sioi:2Srt by - Lizenz —
liÄapnas atlaaja: ICD-OAIQG
Atbildleais rcidak-lots
— Editor in-Cbief:
Kärll' Rsibäcs, vietnieks:
Aleksandra Llepa, redakcl-j3i
tekretftrs: Uaksis Call-tii;
reliUito:rl:^ AndtSjs Ra-iUi2
(Miacbenen Harijs Hin-dcnbfcs
(EsUnijienä). Ar-noids
Smits (sporf;). Zli^dg
Bärda 'teclmlskais leklrtO'
Ionisi
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 58 (65)
Sestdien, 1941. g. 9. angus^
Unin otrtUenäs OD plelLMie-
Q&8 !; isfieiriis: Bavirtjas
&psai»ala latvleSn tooiteias
usdevumi LatvliSii prms
cUrbloiekQ «adartl^ bopan
germ te? - Landmaim PL 1.
t n :: Piiatta b? 8€bwtb.
VoUnbiat^ Qtasbsffg/Om;
BOrgerm. - Landmano^PL T::
Paredzeii darba luika pagarinijuins oglrakfyvei
vm valdibas konirole par darba speku
Anglijas apaiksnams kops treSdienas sivi debate par stradaieku vai-dibas
pieteikU^ „tris piinktu" taupibas grogrammu, kani k |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-08-09-01