Bavarijas Latviesu vestnesis, June 3, 1947

              hm .Bpdlerss bife 17''*'
b a ? li. strups vSrPät*
ife; atbildet, kä^z^^iif^B
Mnerika!" Un aW ?
neverojot Sup^
^«•mi.atkme^us. T a l l"
t,:Ä^tt Wtu vairs nebi a i
f M^veikts, kärtibä! ^ ^
ipraazienu,, atbaisls IH-,
m^.att>älsojäs;a
'-•-kalna tegaze .apsveikdatf
^ ^ ^ ^ ^ ^
leja otrpus ce}am uz
^^..vietu. .Tur vi^i atrada
» ^ ^ , 2 ! ^ , P l a tu krätea No
-.fU^gm gini.Vietä väirs ne.
s>iö§du -r- viss bija
• ^ ^ ^ ^ zeni
iiöä' Vietä D&nss^^ar R o fc
iferinaja ,.iepiriek§ sagatavoto
tJ?! , , P u l k v e d i m ~ | S,^
/eica" amerikapu mi anfu
' 'snieki iin kareivji. ;||s
uret kädU; griel^ ka $
Äes: jusu värdu pazipim
tövenajam ätäbain ierakst!'
töaS;aoziödznieku,. s a r a s i
fclja- • »,St^lrcase Mission"
Isa,likteriigä 1944. gada 6.
p'«^Stäbam nosutija. v§^sti)U'
Bf&dja fed^yusies 'selimigt
;jaVpiehäca sensacipn§l§2i«
^Siljfi NormaridijäI Luk; ka-br/
Vajadzeja but tä.unj^öi
rai:pa§ä laika, kad.pärlÄ-iecäs,.
inv?izij^S' vilnlsHlra--
.»ope^ratfvo- grupu FraniÄ
.^Sj^B^ik^nos un citur i «
:Slepenajä frdnte, vienalfe
Ida:-;gais| svarigu?^ til|iV
' äiezglui cejiis iin nocie|
Vyienä.riakti, dazäs riaklli
liVisa väcu aizmiigure!^ ^
i 5ö operäciju vidu Rodier-
...-nelpalika.' kauna! Galigi
:s:^bi}a' öe vieri dzdzcel§*
it iegrtevusi visa klints mA
lttänip§s;;Va(m"viräpp
ääelsljä uznätja ,,iiivazl|
i:/:Vair§k'nöka menesf m
ia'.dräiid2ainä darbä,lai^%
fetoni'^varigo piegades
risai Eizerihauers.saka m
^•ITäcijas sirdi,Vdaudf
levums: döties iiz pie»
W ariglu misijas, f.
Ä u ä c i j u un: f 5 g
i Eprsgtä gäjiena
^gtvu :Tä bija sknJl.
io' firieka partlzam aiJ||-
ao ötr^ puses 5 t e « :
i ^ . Par laimi onje^S
ieradies preoza
grupa. UntikkoCTS»L,
[<ayj»dBmi!ts jau m ^.r
par 3 tksf»!.
sm' menea P»'
par v i e n s l ^ r^poi
1- toi »tböstfi.»
K m pec P ! J « ^ dodl-ience
adreseja*» -g^p
iSb) Giii»bnW%tt •
AirtliorfSKed by — i J z e i U L - -
izdo^itas atlauja: ICD-
0BSB6 AtbUdigaili redak-tors
IZditor tn^CUet:
Kärii» Babäcs, vielaleks:
Aleksandr s liepa, redakci-jas
gekretärs: Bflaksis Cull-tis;
re^iktori; Andrejs Ru*
daäs <Miiiclieii§), Harijs Bilin«
denbefgs (E^UngeoS). Ar-aolds
Smlts (eports). Zignrds
Birda 't@chiiiskal8 lekixto*
JUOBS)
POLIXA ÄTSÄKÄS PIEDÄLITIES U N B E G I U ORGÄNIZÄCIJÄ
Starpvaldibu beglu komiteja, kiqrä
pärstävetas 38 valstis> pagajuSä
piektdienä Londonä satiäca savä pe-dejä
sesijä pirms komitejas pilnvaru
nodoäanas IRQ. Komitejas generäl-direktörs
sers Herberts Emersons
snieäza zi^ojumu par komitejas dar*
bibu un: beglu jautäjuma stävokU.
VipS noradija, ka, pec viija domäm,
Eiropäs atlikuSä 600.000—700.000 per-i^
onu . lielä nerepatriejamä kodola
pfdblema. buäot atrisinäta tuväko
4ri^ gadu laikä; IfäkoSos 18 meneSos
Anglija uznemäot vairakus simttuk-stpäus
Eiropas begju lidz ar viijiu
piederigajiem.^ Ari Fraricija pare-
4zot uzoemt lieläku skaitu beg^u
dai:ba roku trukuma noveräanai rup-niecibä.
Beläija gatava uz^emt
20.00,0 beglu un vipu piederigos no
^ ^ ä Q U joslas Väcijä un paSreiz
vedot sarunas par 15.000 uzpem^anu
m anglu joslas. 8000 beglu lidz ar
^jtnenem novieto§ot Hölande. Ko-ifiijejas
uz pienvidameriku nosuti-tas
misijas zipo, ka Brazilija bez pie-teiktiem,
5000 begliem varbut bus ar
mierii uzoemt y ari Ve-necuela,
Peru, Cile, Kolumbija un
Ekvadora pazipojuäas savus skait-lus
vai ari izteiku§as principiälu ga-tavibu
bpglu ui;i3iem§anai. Kanada
uzoemusi 6000 beglu, kam tur ir ^u-vinieki.
un Verve meJiniekus tekstil-strädniekus
un cukurbieäu' strädnie-kus
no Eiropas DP vidus. Öienvid-afrjka
pläno uzijemt 2000^3000 kv%.
lificetu dienyidslavu strädnieku. Mi-
8iju jau^jtirha iskaiidrog^nal uz Vä-dju
un Äustriju sutis ari Australija.
Beidzot esot iespeja novietot ap
10.000 beglu Tunisä un Marokä.
PÖlija§ vparstävis. komitejä, polu
Vesthiöclbas Lbndpnä piririais sekre-tärs
Ston^kis; paskaidroja, kft Po-lija
nepiedalläoties UN J^aditajä
starptautiskajä' beglu organizäcijä,
* jo. liekoties. ka §i' organizäcijä no-versusies
no tiri, cilvecigiem , mer-kiem
macim sägä-dät
darba spekii zinämäm valstim.
' Eiiptes delegäts konsuls Mansoir^
kritizeja kpmitejas plänu par 10.000
beglu nömetinääänu Tunisä un Ma­rokä.
Nometihä&nas mei^l^im esot
jäbut. beglu asimiigäanai, täjäs val-
9tis, kur tie novietoti^ bet arabu yal-
$tls §äda asimileääna nee^ot iespe-lama,
Generäldirektors Emersons atbil-
.d(^ nor^dija, ka komiteja darijusi
visu iespejamo, lai beglus nogädätu
•atpakal viiju pa5u zemes, un säkusi
let citus eelus tikai pec tam, kad re-
^latrilcija vairs nelikusies iespe-iai^
ia.
ASV piedali§anos IRO tagad vien-pratig
äpstiiftlnäjusi ari Tautas
ipärstäviu riama ärlietu komisi ja, sa-inäzinot
ASV paredzeto 6tt4|eta ie-xnaksu
li^lO.no 75 lidz 73,5Nniljo-niein.
dolarii. Kömisija ari nolema
'atväet IRO sagatavo§anas komisijai
avahsu/lai butu iespejams kärtot
Eiropas DP aprupi pec 30.'junija,
;tJMRRAi izbbidzot darbii. Starplaikä
lidz IRO darba säk§anai pilnos ap-m
§ros amerikäiju armijaii Eiropä
bus iespejatas pec IRO sagatavo§a-
;nas komisijasluguma pärpemt apru-pes
darbii. Ärlietu komisijas pie-pemtais
likttoprojekts paredZj ka
ASV piedaliSanäs IRO nekäcji neie-tekme
pastävoSos ASV imigräcijas
likumus. Pirrhais pärstävis IRO
bOSot amerikäiju vestnieks Londonä
liUiss Duglass, ziijo BBC. IRO sa-gatavoSanas
komisi jas generälsekre-tars
Altmeiers, kam §inis dienäs bus
saruna' par b§glu problemäm ar
amerikäiju niilitärguberhätoru Väci­jä
JieneräliKieju, norädijis, ka pa§-
reiz SOproc- na visste pasaules beg-
Uem un DP atrodoties tris rietumu
"okupäcijas josläs Väcijä un Austrijä.
,',New York Times" atzime, ka pa-
^ gäjis gads, kop§ 1946. g. 20. maijä
IJuJorkas ostä ieradies pirmais ku^s
.ar..795 Eiropas DP. Sini laikä ASV
.ieceloju§i pavisam 12.000 DP, käs
.apmetusies 156 pilsetäs un citäs pa§-
.valdibäs 35 ^stätos. Bet Eiropas DP
. noxnetnes vei paliekot 834.000'citu
oeglu, — ärsti, juristi, mäksliriieki,
<^ti inteli^ento profesiju pärstävji,
^gotäji, lauksaimniecibas cjarbinie-dazädu
tautibu un ticibu, kas
«ara laikä vergojusi Väcijä, bet ta-gäd
baidäs atgriezties saväs zeiftes^
Norädot velreiz uz.kara laikä neiz-
J»antotajäm ASV imigräcijas kvo
tem. iaikrakstS|apsveic Stretca»
kumprojektu par 400.000 DP ielai-
Sanu ASV.
Agräkais amerikäpu brupoto spe-ku
virspavelnieks Eiropä generälis
Meknamijs IJujorkä izteicies, ka
ASV vajadzetii paSäm pärp^t DP
un beglu jautäjurau amerikäi;iu jos­läs
Väcijä un Austrijä, ja IRO ne-kavejoties
neiesaistäs §o problemu
kärtoäanä. Jau pagäjuää gada no-vembri
biiu§i izsträdäti pläni, saska-
Dä ar kuriem amerikäi^u armijai ar
1. janväri butu bijis jäpärpem DP
nometnes. Pläns tomer nav reäli-zets,
jo UNVizlemusi starptautiskäs
beglu organizäcijas dibinäSanu.
Meknamijs deklareja, ka ikviens
beglis ASV izinaksäjot 300 dolaru
fiadä.
Pec jaunäkäs statistikas, ko publi-cejis
ämerikäpu armijas §täbs
Frankfurte, uz 1. maiju Väcijas
amerikäpu joslä dzivojuSi pavisam
509.651 DP, no tiem 353.402 UN ap-rupetäs
nometnes, bet 156.249 väcu
saimniecibä. Nometnes dzivojo§ö DP
skaits aprili samazinäjies par 10.142.
No nometnes dzivojoSiem lieläkä
grupa ir 125.110 iidu, seko 115.373
poU, 41.397 ilatvieäi. 26.737 lietuvieSi,
13.466 igauui, 8097 krievi, 5620 dien­yidslavu,
9438 bezpavafstnieki, kä ari
mazäksr skaits franöu,norve^u, öe-dioslovaku,
b e l ^ un citu näciju pie^
derigo. Aprili repatrieti 5010 polu,
80 krievu, 27 latvie§i, 12 lietuvieäu,
11 dienvidslavd un 430 citu tautibu
DP un be2pavalstnieku. ^
NYHT, DENA
Blakus darba akcijai uz Ang-liju,
pedejäs dienäs angju joslä
Väcijas ziemelos säkuSi pust ari
vei citi, jauni veji — Libekas no­metnes
29. maijä säkusies iepriek-
§eja re^re§anäs meza darbiem
Kanädä. Jäpasvitro, ka §i ^omer
ir tikai informätiva re^istre^anäs,
un täs zinas. kas par jaono darba
piedäväjumu pieietamas Ubekä,
ir loti nepilnigas. Pieteiirties var
fiziski specigi vieninieki, un tiem
sola izpetau 70 dolaru menesi pie
visa briva. lepriekSejäs registrä-cijas
pirmo dienii rezultäti räda,
ka kandidätu skaits §im pasäku-mam
varetu but diezgan kupls.
Piemeram, Libekä uz Kanada ve-las
braukt apmeram 300 — fiziski
stipräko vlrie§u izlase. PSc neo-ficiälas
informäcijas, Libekä pec
päris nedeläm ieradiSoties ipa§a
kanädieäu misija, un Libekas Ri-gas
nometne Kanädas brauDejitm
iekärtoäot transitnometni.
Tuväkäs dienäs Libekä darbibu
atjaunos ari Anglijas darba mi-nistrijas
komisija. Piebilstams, ka
9. junijä uz Angliju dosies dala
Libekas apavu fabrikas darbinie-ku
kopä ar feimenem. Sis bus
Mrmais gadijums, kad ^menes
ocekliem dota iespeja izbraukt
darbä uz Angliju reize ar t^^me*
nes galväm. Sädu gadijUmu pär-verSana
sistemä pagaidäm tomer
vei neesot paredzeta. A.
ma
omi
.. Amerikäi>u un anglu militäro val-i
äibu §efi Berlin^ parakstijuSi noli-gumu.
ka abäs^rietumu josläs radis
kopigu saihmieclbas padomi, kas
bOs augstäkä väcii valdibas iestäde
uh sastädisies no §o joslu as1x>QU
väcu valstu veletiem pärstävjiem.
Jaunäs iestädes miteklis bus Frank-furte,
kas lidz ar to pec „New
York Herald Tribune" domäm, 1clus
Rietumväcijas ^galvaspilseta. Parer
dzams; kä visus darbus jaunäs gal-vaspilsetas
izveidoSanai paveiks lidz
L oktobrim.
Francijas valdiba pazipojusi, ka
piekrit uzaicinäjumam junija pirmäs
nedelas beigäs uzsäkt sarunas par
pärtikas un apgädes jautäjumu ko-pigu
izkärtoSanu visäs öeträs Väci­jas
okupäcijas josläs. Tai pa§ä lai­kä
Francija tomer piebildusi, ka §i
piekriSana nemainot täs nostaju R\Ä-ras
intemacionälize§anas jautajumä
iin tapat ari Francija joprojäm v§lo-ties,
lai^Reinzemi ati^if no pärejäs
VäcijaS" un padara par neatkarigu
väisti. Zäras apgabala vacu pär­stävjiem
iais apspriedes nelauSot
piedalities. Francija noraidijusi ari
j3adomju .priekSlikumu . konference,
kas notiks Minchene, reize ar pärti­kas
problemäm apspriest ari arod-biedribu
organize§anas jautäjumus.
ASV. ärlietu ministrs MarSals pre-ses
konference izteicies, ka Huyera
priekglikums slegt separätu mieru
ar Väciju vipu loti interesejot. Bet
tuväk vipS to nevarot komentet
BBC zipo, ka Huvera priekSlikums
izraisijis loti dzivu atbalsi ASV
kongresä. Daudzi deputäti to silti
apsveicot un sakot, ka Sis priekSy-kums
varot klut lldzvertigs Trumeha
doktrinai. Loti asi pret Huvera
priekSlikumu verSas Väcijas padom-ju
joslas laikraksti un valstsviri.
SED örgans ,,Neues Deutschland"
raksta, ka „Väcijas dalisana patie-
§äfn izraisitu pasaules sadali§anps
diväs däläs." Täläk tas pats laik-raksts
apgalvo, ka aiz Huvera pläria
slepjoties »amerikäpu ^onopolu
kapitälisms", kas gribot iegut Ruräs
oglraktuves un Stinesa fabrikas. Ta­pat
padomju joslas laikraksti asi kri-tize
ari jauno anglii un amerikäpu
noligumu par kopigu abu joslu saim-niecibas
padomi.
Stutgartes .radio un BBC zipo, ka
väcu sociäldemokratu partijas lide-ris
Dr. äiimadiers ierosinäjis piepra-sit
starptautiski„ . kontroletu tautas
nobalso§anu Väcijas padomju joslä,
lai nöskaidrotu. vai pasi väcieSi ve-las
joslu apvienoSanu vai ne.
DENA, NYHT
PBESSIDBNTS IZSLUDINÄTI PÄB VÄLSTS KO0EViJIEH[
Peo valdlbn k r i z ^ F!raadja im Italia satasia ^raldibas kste i d
Ungarija. 3et at§]^irib§ no iepriekiSiim i i iesl&oMes na fnrpfads ap*>
staklos» kas nosaucami vismaa par drämatistdem vai pai par s^dOaini^
Ungarljas minislam preddents im irlietn miidste isdndinitt par fali
nodevejiem. Sastidita jaopa valdQRm. Uniirijss,sodali@M m bomiadi^
pieprasa stingm valsts stiprilLas partiJh» sllutemnieka tTriiaaii. \ ^
Anglijas strädnieku partijas gads-kärtejä
konference ar lielu vairäku-mu
izteikusi uzticibu Bevina ärpoli^
tikaL Bevins savä stundu ilga runä
kas bija konferences smagumpunkts
teica, ka turpinäs centienus radit
Väcijas saimniecisko vienlbu, Mäs-kavas
konferences nevienprätibu
vin§ neuzskatot par galigu. Tuvo
austrumu jautajumä Bevins paskaid­roja,
ka Anglija nevarot atjautles
zaudet tur savas 'pa§reizejäs pozid^
jas, Anglija joprojäm vei esot ar
mieru runät par Dardanelu liguma
revizijii, bet padomju prasibas pec
atbalsta punkta Dardanelos tä nekä-dä
gadijumä nevarot piepemt, jo tas
nozimetu Tiircijas neatkaribas iero-bezo
§anu.
SeviSkuveribu Bevins veltijaTälo
austrumu jautäjumiem. Pasaules
miers, ilgäkam laikam lielä m§rä
esot atkarigs no Indijas problemas
atrisinäjuma. Koreja sevi slepjot
nopietnu briesmu draudus. Bevins
ieteica säkt uzmanibu lieläkä merä
no Eiropas pieverst Talajiem austru-miem.
Visa aziätiskä pasaule pa§-
reiz pärdzivojot tik lielas pärmaipas,
ka gadijumä, ja Tälo austrumu
problemas aizmirstu, kar§ varetu iz-celties
pavisam neparedzetä veidä*
Starptautisko politisko pärrunu
centrä no jauna izvirzijusies Gren-landes
problema. ASV' ärlietu mi­nistrs
MarSals paskaidr.Qjis, ka^ ASV
esot gatavas säkt jaunas sarunas ar
Däniju uii Grenlandi, ieverojpt-ASV
un visas rietumu puslodes dibinätas
aizsardzibas intereses. Esot velams,
lai Grenlandi käds uzbrucejs neva-retu
izmantot par launa ASV'un rie­tumu
puslodes aizsardzibai. Dänijas
valdiba apstiprinäjusi ASV priek§^
likiima sapeitisanu, Dänijas kpmu-nisti
uzaicinäjuSi valdibu' sakt ofi-ciälu
ricibu Dänijas ' suvareftitätes
atiaimoSanai Grenlande.
b£NA, NYHT
Pirmäs neskaidräs zipas par Un-gärijas
valdibas krizi kluva s^inamas
pec tam, kad ceturtdienas vakärä
velu daiädas ajl^enturas * vestija» ka
Ungärijas ministru prezid^nts Na-,
gijs, kas paSlaik uzturas atvalinllju^
mä Sveice, 1 a i k a m attieicies no
amata. P§c pirmajäm AP, INS un
Reutera zloäm, ministru prezidents
esot pazii^ojis savu atkäpSanos tele-foniskä
sarunä ar BudapeStu.
PaSä BudapeStä Nagija atkäpSanos
oficiäli pavestita 30. mäijä. Oficiäiä
Ungärijas zipu a^entiära viena tei-kumä
pavestija, ka ministru prezi­dents
Nagijs, atrazdamies atvalinä-jumä
Lokarnä, piezvanijis pa tele**
fonu Ungärijas sutniecibai Beme un
IQdzis to informet valsts prezidentu
Tildiju, ka vixiS no sava postepa at-sakäs.
AP ziooja, ka BudapeStas
laikrakstiem nav atlauts iespiest pii?
setä izplatitäsbaumas, ka Nagijs ne-atgriezisies
Ungarija. Svetdienä to-mSr
zinas no Sveices rädija, ka ne
tikai pats Nagijs nedomä atgriezties,
bet vip§ izsaucis pie sevis ari savu
deliL
Svetdienas vakarä paziQots jaimäs
Ungärijas valdibas sastävs. i^^istru
prezidents ir sikzemnieku pariiijas
kreisär spärna pärstävis,. viens vipa
vietnieks sociälists, otrs komunists.
Visi tris radiorunäs uzsveruäi, ka
krtzi un nemlerus Ungarija radot ti­kai
reakcionärie elementi.
Ministru prezldepts Nagijs atkä
pies täpec, ka Padlo^jtiju Savlemba
apvainojusi vipu „sazverestibä pret
ungäru demokratiju". Lidz ar vipu,
pec UP zipäm, ^pvainots ari ärlietu
ministrs un parlamenta prezidents,
kas ari apzimeti par valsts nodeve-jiem.
Sis krizes säkuml mekl§jami
jau februäri, kad, kä zinäms, tädu
paSu iemeslu del apcietinäja Ungäri­jas
stipräkäs partijas — sikzemnie­ku
^ sekretäru BeluKovaöu. Pa­domju
speku virspavelnieks Unga­rija
Sviridpvs noraidijis vairäkkär-tigos
Nagija valdibas pieprasljumus
nodot par spiegoSanu up sazverctsti-bu
apyainoto Kovaöu ungäru iestaiu
ricibä. Ministru prezidents Nagijs
izbraucis atvalinäjumä uz Sveici 14.
maijä. Vipam lidz braukusi vipa
^mene, izpemot vipa 5 gadus veco
delu. Pec DENAs zipäm, Nagijam
pirms izbraukiJanas ho Ungärijas bi-juSas
garäkas sarunas är ASV vest-nieku
un Anglijas sutnieclbas dar-biniekiem.
Pec AP zipäm, Budapeitä starp­laikä
pärmeklSts Nagija dzlvoklis w
apdetinäts vipa sekretirs ICapois. ,
Ple sekretara esot atrastas Nag^a '
meitas vistules, kas noderot smagai
apsudzibai pret vipas tevu. Sis vSf->
tules pierädot, ka vipä no Svelo^
mlilinijis uzpemt sakarus ar un^E^
pagrTdniekiem.
Londonas nTimes" korei^nd^t^
raksta, ka Ungärijas krize esot i3«
skaidrojama ar to, kä krievi, gat$vo-^^
damies tam, ka pec miera liguito
parakstlSanas bUs jSatsauc okupSct-jas
karahka, gribot Jau laikus
dot varu to partiju rokäs, kam :tit
var mticSties.
DENA. NYHT, N?
Pec ilgäm sarunäm Degasperi 30.
maijä pazipojis, ka izdevies sastädlt
jaunu Italiias valdlbu. Tajä neple*
daläskomunisti; Ministru preziden*
ta vietnieks ir.neatkar%s liborSIls,
ärlietu ministrs paliek neatkarlg^ts
gräfs Sforca, visi pär§jie minlstri
kristigie demokrati.
Degasperi paskaidrojis, ka yaldi-bas;
. p ^ m pa^ipoSana novilcinälu*
si^iäipSc,. ka vipam bljis Jähogäi<^
Milänas lielrupnieka Mercagom
piekriSana aicinäjumam pli^emt
sainuriecibas ministrs post^, jo
pats Mercägora. patlpban. >f ti^pdas
Brazilija. Degasperi valdibasUekS^i
lietu ministrs izteicis baias par tp,
ka komunisti tm kreisä späma so-ciälisti
Nenni vadibä atblldesylpu
izsIegSanainö valdibas arhemiem
rlköSanu. So partiju laikraksti §Sdu
ji^pejii noliedz;-- Nferinigan pazipo­jis,
ka ir pret jauno valdlbu, bet
„mes nedomäjam ätbildet Degasperi
dekainajam pasäkumam ar citiem
dekainiem pasäkumiem'*.
UP zipo no.VaSingtOTias, ka drizu-mä
gaidäma Italijas miera liguma
ratificääisma. BBC zipo, kä jQnija
säkumä Londonä säksies v,(letru Ui
lo" komisi jas apspriedes par ItäUJas
koloni ju Eritrejas, Kiterialkäa. "^ti-poks
un Somalizemes näkotnL Sa«
skapä ar Italijas miera Itgumune*
esot domäjams, ka täs ari tuipm§k
varetu palikt Italijas ipa$um&.. Vls*
ticamäkais:esot, ka täs' izsludinäs
par „starptautisklem mandätu apga-*
baliem". ^ »2
Turcilas ministru prezidents Pe-kers
parlamenta debates par Izpe-muma
stävokla pagarinä§^u piero-bezas
apgabalos paskaidrojis, ka kä-da
zinäma valsts piesutijuöi Turctjas
valdibai notu, kas pieprasa milltä-ms
atbalsta punktus Turcijä. I^e-kers
nav §o väisti värdä nosaucis,
bet piebildis, ka pieprasijums . „ie-terpts
kopigas aizsardzibas ietvaros".
Turcija uzskatot. ka Sädi pieprasl-jumi
ir lidzigi territoriäläm prasl-bäm,
käpec valdiba esot spiesta §ai
briesmu atmosfairä palikt piesardzi-bas
stävokll. Pekers izteicies, ka
vipam neesot täds iespaids, ka Sis
prasTbas varetu ari vei atsaukt Pec
ruplgiem apsvervuniem täpec valdi­ba
atzinusi, ka demobilizäcija nav
iespejama. Intervijä Pekers pa-skaidrojis,
ka Turcija gan veloties
draudzigas kaimipu attiecibas ar
PSRS, bet tä nepiekritlSot draudzl-bai
„Minchenes noteikumu garä".
Reuters zipo, ka Londonä Pekera
runu parlannentä uzskata par pazimi
tam, ka Dardanelu jautäjums tuväkä
näkotne atkal klus aktuäls. Lai gan
Pekers neef^ot to väisti, kas iesnie-gusi..
notu, värdä nosaucis, „esot
gruti nedomät, ka tä butu Padomju
Savientba". 1«48. gadä Padomju
Savieniba lesniegusi Turcijai vese-las
tris notzis par ^o jautäjumu. Ka
äogäd jaiitäjums ve) neesot kusti-tfiäts.
tas, pec ^^ndonas diploroätu
uzskatiem. esot izskaidrojams ar to.
ka lielvalstis bijusas aizpemtas ar
Väcijas ja\2taiuma kirtoianu.
Kreisals Lpndonas laikrakto „Tri^
bune'' raksta, ka pacbm^u < ppU^ika
Tuvejos austrumos esoi mbijijfiies.
Tagad krievi. acim redzot ilzskatot
par vissvarigäko uzdevumu aWirit^
amerikäpus no - Tuvajiem auijtru-miem.
Anglu intereses Sai apfa)»dä
tiem tagad Sl^etot matik svariga^
Amerikäpu militäräs misijas saru­nas
ar Turdjas valdibu par tqxicu
armijas motoriz^Sanu un täs ieroifu
standartize§anu tuvojas noslfigU'-
mam. Drizumä säksies sanmas par
Turdjas saimnieclbas re:)rgani2i§a*
nu. ^ Sais sarunas izäl^s 10.(m km
jaunu celu im vairäku jaunu fl0ta
buvL Tä kä §iem darbiem ar Jau
pIe§kirto 100 milj. dolaru aä^alstu
nepietiks, paredzams, ka t(^ finaod^
Pasaules banka un ASV import^ m
eksporta banka. . .
Amerikäpu pre^plaSi komente
UN Balkänu komisijas Mp^^
DroSibas padomei ,^ew Orleans
States" raksta: , ,JIeatkarigi no tä,
vai Gromiko iztciks savu veto pret
§0 zipojumu, vai he, tas tomer ple-räda,
ka ASV politika atbalstit CMt-kiju
un Turciju bijusi vienlga parei- •
za.** Tai pa§5 laikä J^ew York He­rald
Tribune" zipo,, ka padOTju pir-
.stävis iebildis pret priekSlikumu. lal_.
pati UN pieprasa Bulgärijäf atlaut
izmeklet täs territorijä, dk pamafeJÖ
ir apgalvojumi, ka Bulgärija lyeidna
Griekijasj partizanu darbibu. Sada
prasiba neietilpstot izmekle&anas ko-misijas
kompetenc&
OENÄ» KYfifr,
f.
mi h'}
?f il-
1
•M
^ t i
mm.
IM m
täit .ssfi i i n
11-1
IKI
te HÄ
- . &
If.' u
I ^%
Mm.
•4! M; •
| ! i
'miM:
mm lp
m
m
i i i
mm .
m.
Sm m$
rl
mm
HM