1947-10-10-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Anglu joslS pie Bersehbrikas v§cu lemniekfi Sterali nakti pamodtes. Pia vioa durvim käds klauvejts \m 8kaU säucis; .,öffn^! Hler sind die Köhien!" (AtvSrtl T© k ' ogles!) Stemlg näv^ bail§s lidlcU no pieskrejis pie tälriu^a mnijis policljai: „Hilfei Hler sind die Po-len!*^ (Paligä! Te i r polil) poU-sj cija ieradusies, tä apcietihäjusi Stemli un ari viru, kas bijis aiz dur-vim, jo tas bijis spekulants. kas nakts melnuma ätvedis laga S^^^ lem ogles. saulei neJ)atikamo joku — aizsteig-ties prl^kSä un piep^Eiäi nostädit E i - p p u notJkuSa fakta priekSiS — Pa-domju Sävieniba paltdz Francijai un Italija?» Stalins to var§tu izdarit, jo viijam nav jäsasauc l^:ongrei« ärkar-teja sesija, un jä<lomä, ka ja vii>§ aicinäs savu tautu ielrobeiot. partikas paterii;^u, tad täno atl ierobeios. Bet Ftancijas sievletem nav vien-alga, ka pärtikas cenas jopmj§m ce- Jas. K ^ a franftu namamäte nesen „Newswebk" korei^ondentam sacl- Jusi — „Man sird& dreb, kad ritos dödos teiSirkties. Es zinu, ka cenas atkal bus augstäkas nekä vakar-dien," Septembr! krize kjuva asgka nekä jebkad. Bet jau pirms tain cenas c?l§s neticami strauji. Augusta vien partikas cenas Frjmcijä c§läa par CÄurmqril 23 procentlem. Septembri täs auga v§l straujäk un m§ne5a bei-gäs käds franöu 2urnälists izreljiinä-ja, ka pat 22.000 frankiem, ar kupiem franfu rantje 1937. gadä var€ja no-pirkt Cetrvietigu „Citroen" auto, vii?5 tagad tikko var nopirkt rakstämma- Sinu. Par 55 f r a n k im viijiä pirms desmit gadiem pirka viinas segu, tagad tikal kabatas 1j:e^nm!ti. Cilveks, kura riclbä bija 60,000 franku, pirms kara var§ja nopirkt divpadsmit ista-bu vasamlcu, tagad vli?§ labäkä ga-dijumä par §o naudu varetu nopirkt Luija 16; ötila kumodi. Par gaju tagad jau oficiäli jämaksä tas pats, ko vei priekS daiiem meneSiem maksaja melna tirgil. i Pie tam Franclja tr viena no täm zemgm,, kur tauta pa vecam paradu-mam gaa Joti interesejas par paSu mäju saimniecibu un politiku, bet par to, kias notlek citur, neko daudz negrib' zLhät. Kad Prancijas valdiba äai rudeni pazi^oja, ka no 250 m i l - joniem dolaru, ko Francijai aizde-yusi Pasaules banka, palikuäi vairs tikai 30 miljoni, ka Anglijas lemums vairs neitiainit milrci^as pret dola-riem pärsteidzijs Francijas banku ar 52cmil)oJiiem märclrjiu, kas bija uz-krätas mainisanal pret " dolariem^ amerikär;iu preöu pirkäanäi, ka kvie-äu raia äogad bijusi katastrofäli ma-za — 3:750.000 tomu pret 8.150.000 tonnäm 1939. gadä, ka piedeväm vei Soziem bus atkal strilvas ierobeioju-mi, tapat kä pirmajä ziemä pec kara, tad franöi, kas sa^em tikai 200 gra-mu maiies dienä, saka iziet ieläs ar plakätiem un pr^isit Ramadje val-dibas atkäpSanos. Jädomä, ka mesj§ Toress un citi vilja biedri komunistiskä partijä pa-klusäm berzeja rokas, Mazais cilveks ari tad !vel par lieläs starptautiskäs politikas probl(§mäm daudz galvu nelauzijni. Var biat ari, ka vii?ä tad v a i r s negribeja i>ar starptautis-ko poiitlku domät, jo liekas, ka viena . no skarbäkäm patiesibäm, kas pedejos meneSos iztcjikta, i r Maräala replika: „Ar izjsalkiiSo acim rau^o-tles, pa;r politiku nevar niinät" Francijä septembri vies'ojäs ame-rikäijiu lauksaimnieku delegäcija, lai tie5i parliecinätos p>iar §is zemes ie-spejäni un postu. Viens no delega-cijas locekliem L. C Petersons no Jovas ^tata ieatiijieÄ rindä pie partikas veikala Parizi\ Vi2;ia priekSä bija madame Zara Cigelmane, kas Jilrka pupas un tomätus. Bet pupas bija saglumejuäas un tomäti iepu-. vu§i. Vli:ia gribl^ja pirkt galu, jo tei-ca,^ ka bemi veselu nedeju nav ga]u redzgjuili, bet vlj;iai pietruica naudas. Tad amerikänis säcis ar vii;iu runä-ties.- Tikko vii?i pateica, ka i r ame-rikänis, ap v^i>iem sapulcejas vai-räki simti lau2u, jo Parizes priek§- pllsetäs amerikil^ tomer aari tagad ir reta parädiba. ; Vispirms Peteräons ar pärsteigu-mu konstateja, ka gandrlz neviens no visiem franöiem ap vii?u likäs nebija dzirdejis, kas ' i r . Marjala Pläns, Kad Petersons im vina tulks mg^lnajuSi to izskaidrot, uz ziepju kastes uzlecis käds komunistu a^i-tStors un savukart izskaidrojis pu-lim, ka tas i r imperiälistisks ameri-; k§i?u manevrs, lal atjaunotu Väciju. Daii amerikäou piekriteji teikuäi pretrunas. Käds satraukts dienvid-amerikänis, kas gadijies pulka, sau-cis apvainojumus &avienotäm V a l - ^im, runädams sliktä franöu valodä. Beidzot Petersons nolemis atkäpties. Komunists turpinajis runät, dien-vidamerikänis kudit, un vajadzeji^ iejaukties polidjaL Par siaimnieciskäm krizem pa l a l - Palfdzibu Francijai, protams ne-kain viBVairak ruinä Viri, bet visvai- izSlpir un neizS^rs tikal tas ' vai rak täs irjut sievas. Tas notlek ari franöi pietiekami galanti pateiks Francijll,.,kas ptepe§l atkal k}uvusi paldies. Talredzlgäkie ameriksiiu pasaules politUm deirpui^ts nevis polltiy un financisti jau sen atzlnu-savas varenibas, bet gan savas ne- §1, ka palidziba täm Eiropas zem§m, varn)as d§l Bido bijis pie Trumena kas v§l nav aiz dzelzs priekäkara, ir un vlsas pasaules lalkraksti aprieJ, palidziba paäas Amerikas näkotnel. dk driz amerikäiji palidzes jaunä Pa5äs pidejäs dienäs, kopä VaSing-dolam tfQkumä non^kuäajal Franci- tonä säkuääs sarunas par Margala jai. Täs ir v i ru runes. ; pläna reäliz§§anu, amerikärjiu prese Francijas s i e v i e tm puslidz vien- redzams' jauns tlpisks nosaukums — alga, ko domä Trumens un vai Mar- ' „zelta alzkars" pret »dzelzs aizkaru". ,, §als mv norupejles par to, k a Sta- Bet amerlkäi:d krl sQdzas, ka franftl, A8v_tnUltäräs p ^^ Jins un Molotovs varetu izspelet tapat k i daudzas citas tautas kopS i ^^^^^^^^^^^^^^^ amerik§:^iienl un pär?ijai rietumu pa- kara belgäm nevarot atbrlvoties no notäs Valstlfe. Vina^^^v^ vidu stäsies kädreizejais MiCigänas Stäta gubernätors yagonens, kas k a du laiku bijis ari ^en. Kleija padom-nieks. UN päfiikas komlslji ÄSV pärstän vis atkärtoti uzsveris, k a äoziem E l - ropä aiz bada inir§ot valräk c l l v l ku nekä vislleläkos galsa uzbrukumos kara•laikä; -:: : - ^' 4 svarigäs ]>Us§täs ap Mukdenu nostiprlnäjuSäs komunistu vienibas. Tie pärtrauku§i visu satiksmi är 5o apgabalu. Stävoklis ^Inä klQst ar-vlen saspllgtäks. 166.586 angji pagäjuSajä gadä iz- JöjuSi, gdvehokärt uz Kimädu ASV, Izcelo§ana pSdejos gados ple-pemusies. KomQn^sttis jpärig^ ASV kongress drlz nemainls uzska-tus par Väcijas salmnieclsko stä-voklt » iztelciesBa väri jaa lauksaim-hieclbas mlnistrs Baumgart^ nädäms lielä zemnleku sanäksmS. Bavärljal vajagpt valräk lldzeklu partikas ieveSanai, jo jau 1948. täs lidzekli bQSöt galigi izsmelti. Maizes pietiekot vairs tikai lldz jan-värim un kartupeju ra£a Sögäd sllk-täka kä jebkad. l^lnistrs aiclnäjis zemniekus nodot p§d§jo pllienu piena un saucis: „Kam5r mes te sedam, häves enÄells jau stalgä pa Bavärl-jas pllsetäm un liek bSmiem mas-veidlgi mirtl" Tababas siurrogite l e v e l ^ lai taupltu Anglijas dplarus, nöraidiju-si Anglijas salmnieclbas inlnlstrlja pSc tam, kad 92 gadu vecs lietpratSjs pazlopjis, ka ieteiktäls tabakas $ur-roRäts tomgr nav labs. Ne paieicis on par to landriE no-linSots 26 gadu vecais^^^ M^^ Liölta, kas jau kopä ar llgavu bija nometies cejos pie altära Santa Maria Puliano baznlcä Romä. linftot yiijiu gribS-juSi llgavas radinlekl^ bet iejaiiku^ sies policija. m DP no Prankfories aizbraukuSi uz Zviedrlju, kur tiem piedäväta jauna mäjvieta. V i ^ U a pttdelii U d o m äl| palieli-nätas „Idaho Star" lapas puses. Tai dienä, kad laikraksts säcis iznfikt lauriäv lieläkg formätä. apgäds^^a^^^ )1J: „Idaho Star" direkcija ar prie-ku zii?o, ka tagad var Izplldit to l a - sitäju v§l§Sanos, kas< jau vairäkkärt sadzgjuSles par mösu laikraksta ne-pkroclga formätu vlskija pudejii i ^ ^ saiijoSanäi. Tagad to var&izd^^^^ §rti." 50.000 df a r d n atrastas, pärbaudot Hamburgas • Mindienes ätrvilcienu „iUpen-Nordsee Express**. Apcieti-nfttas vairäkas personas, par kuräm dpmä, ka täs nozaguSas cigaretes ho käda amerlkänu transportvllciena. 330.000 bifUan po plQdu plemek-letäs Liöhingas pmvinces, Ivtend^^^ rijä, nav vairs nekä clta ko §st, kä tikai zäle, zlpo Iflnas centrälS v a l - dlba. Valräk kä 2 milj. akru ap^ pludinäjusi Liaijo upe. Pati> savtt nl\inJM^itnis f i l m i käds zvledru f l i mu operätors Karibu jQ-rä, zem udcns filmljot käda kuÄa i z - celäanu; Operätoru nonäveja hai-zivs, bet 51 aina bija uia;iemta filmä, ko v§läk ätrada. „bagätä krustteva pslchozes". Vli;d uziskatot, ka amerikäiiiu palidziba ir pati par sevi saprotama, un Ir loti pa-teicigi, ja citl vlplem kaut ko uzdä-vlna. Gandrlz katrs francilzis atce-rotles, ka Padomju Savienlba atsQ-tljusi Francijai da^as k u ^ kravas kvieäu un ka no Argentlnas pienäk glltl sainöi, bet tie pa8l cilvekl sOro-jas, ka amerikäQi „atkal vildnäjas mums palldzät". Pec daJu amerlkäiju domäm, Francijas posts ari eitä zlnä Izskaidro-jams ar pslcholo&sku parädibu, kas raksturlga visal peckara Elropai — franöiem vairs negribas strädät. Franöi mefeinot vainot gan savu, gan citas valdlbas, bet loti maz esot tä-du, kas grib§tu skatlties acis reäli-tätel, ka vienlgais Istais gläbii>il ii:; pastiprinäts darbs. Visvairäk „nav värts" psIchok)&lja ietekm$jusi sträd-niekus, kas vHuSies par to, ka at-zelSana päc kara tik gausa, ka nav pietiekami ko Sst, nav darba riku* Gandrlz neviens franöu strädnieks vairs nesträdäjot ar tädu api:iämibu, kä to darlja pirms kara. Lai gan. Francijai trakst dairba^späka, visasi maläs redzama izSlj:erdIga darba spS-ka izvletoSana mazsvarlgäs vletäs. Parizes spekulantu restoränos, kuz* viss dabajams par melnä tirgus ce-näm, ap vienu galdli:iu fetävot pied sulaisi. Pie katra kino teätra dur-v im garlaikojoties vaifäki polldstl. Ministrijas esot tik piinaa ierädi^u, ka tie käpjot viens ötram uz käjäm, teätri pärplldltl, veikalos vairäk pärdevSju nekä plrcSju. Nedelas laikraksts „Time", par to pasu problemu rakstidams, saka, ka anglu sociälistiem vairs nav mono-poltleslbu uz saimnlecisku k r i i u sa-* rikoäanu, ari franöu sociällsti pie-teikuSi, ka Francijas saimnleclba drlz sabruks. Tapat kä angju sträd-nlekt^ valdiba, ari Francijas sociälistl domä, ka gläbipS ir salmnleclska dzlve, kas leprleki izplänota no A lldz Z. Plemgra dejvlaikraksts pa-räda kädä veidä plänoäanas komlsi-jas Ramadjg uzdevumä izkallailS or maiju pakalpojumu cenas. Slm nolQ*^ kam Izsträdäta ipaSa formula, kais izskatäs Sädi: öinfieriiam. V A I PADOMJU ARMIJA m L A B Ä K A PASAULSt Pec A P ziijiäm, padomju-poliiiskais un Uteräraia laikraksts ,.Znar^ deklärgjis, ka anglu armlja kara pt-dienäs esot llgiisi ar väcieSiem, l a l varetu ie^emt Berllnl bez krlevu un amerlkäi;iu palidzibas un iegut uz^/äräs laurus angUem. ,»Cer6ils gribgja ' uzspodrlnät anglu arml f as ar Berllnes ienemianu,'* teikts ralcstä, kas nosaukts par „Otru fronti'* un it kä dlbinotles uz kara körespondenta Kraminova p i e z l m^ dlenasgrämatä. Raksts nolasits ari Mjiskavas radiöfona. IfCraminovs rakstljis, ka „llelä sle-penibä pret saviem sabiedrotlem angU gatavojäs lelet Berllne. Tiklidz anglu slepenals diepests bija atklä-jls, k a väcieäi praktlski pametuSl rle-tumu fronti hesargatu» Möntgome-rijs uz Ceriila rikojumu tzveidojis atijeylSku grupu ar diväm tanku^ vi<mu izplStpulgceju un vienu me-chanlzgtu diviziju ^ 51m uzdevumam, Aiiglu aprgljdni toinör izjuka, kad tie atduräs uz stipru pretestibu pie Bre-menes. Tad vlnl uzsaka sarunas ar väcu komandierlem. So sarunu re-zultätä väde§i ne tikvien izbeidza pretoSanös, bet pät uÄela dlvus t l l - tus upes pärjeäanai, un väcu gaml-zoni Elbas austrumu krastä kapituleja Viens pec otra. V51äk no at-seviäklem izteicleniem kluva skaldrs, ka Montgomerijs nmäjls ne vien par to spöcu kapltulädju, k a p ^ ^ l^ sektorä, bet par y i ^ v i c u ' padoSanos." NoslSgumä ,^Zhanije*Vpärmet ang un amerlkai?lem, ka viiji n^^^ esot bljull godigi, iiosprauM kScijas llniju, kurai p§c Jaltas noU-guma esot bijis jäiet gar LIboka&- Elbas kanäll. Anglijas kara minlstrijas;p^ uz § 0 rakstu atbildejls: „Tä i r p l l n l - ga maldi§anäs, ka mes bQtu grib§- ju§i kautles Berlin?." * NeoficlälaU amerlkfinn laikraksts .JAnnored zinäm konstatejisv ka »Jvrieylja, domä jams, varetu tenemt un j ökupet visu Rietumeiropu 48 s&nd laikä, leverojot augsto Ä goSanäs Ilmeni, kfed^uzt\:u^ts^ padomju armijä kopi kara beigänt Laikraksta r e d a k t o r s a ^^ krlevu armija Sodien uzskatäma par vlslabäk apmäcltb \m v i ^ ram sagatavoftp kaujas viimibu pa-saule. Tai Elropäes(^ desmit mo-torizStu koipusu, par kthriem^^i^ Ica tajä katrä Ir 50--66;000 viru,^ V^^ sas padomju armias s i ^ esot v©r-täjäms uz 3 , 5 ^ rhilj, vlruv^^te^^^ K r i a - -vljal pavlsam esot ap 40 mllj, apmi-citu persona. Okup§tps s ^ ^ a l c ^; armljas karavirus turpincrt apnlcÄ 6 dienas nedälä.^ NYHT mm Viens delegäts piepeäl IzvUka pano otra auss, otrs pastlepa^^i^ ku gaisä, paij§ma ho turienes pu^u puäljl un pasnled25a to dämai. V i siem kopä izdeyäs bärä iztfirSt llelus daudzumus konjaka. Pat blazStä P a - rtze bija sajQsmä par k o n f e r e n c i— starptautisko burvju tnäkslinlekti sanäksird. Pavlsam bi ju mäksliniekl no 18 valstlm. Luten •djas viesnlcas apakSstävä viiDd ska-t l j a caurl JaunäkSs grämiitas i ^ ^^ burvju mäkslu un 2§lojäs pai|^vis-plänäkä japäijiu zlda^^^t kara pasaulf. Augäs^^^ käm skatuvem vi^l rädlja jaunäkös trlkus vlakritiskäkajal p u b p a l , — - r citlem burvju mäksllnidciein. Anglls Berts Deksters saleja veselu alus kiiusu mazä liljciera gläzit?, uz;61 gadu vecä skota Diona 'Ramzeja pirkstlem uzziedäja pul^es, kas töllt atkal pazuda. Francuzis Ro2elo ple-ka ätceras no galvas vlsus plecus^ Francijas V§sturea^^^^ s un LarQJa kpnversäcijM yärdnlcu. Franöu matSmatlljris profesors Valtona turpmäk nebQs mäclbas . spSks augstskolä, Jo aMnis par izdev^ To M N Mo"^" Vo-^^^No T nozime braukSanas maksu, To jaunobraukSanas maksu, bet citi burti nozime ormai:ia izpeli^u, zirgu eenas, auzu cenas un vei citas lietän. Parizes laikraksts „Le Figaro** nesen i^elojäs par zärku cenäm un tei-ca: „Nomirt tagad ir tUcpat grQti, kä dzlvoti" Bet jädomä, ka orma^ll, kam braukSanas maksas bQtu jäap-reldna p§c iepHekä^jäs formulasi, gan §im uzskatam neplevfenosles. Un jädomä, ka i r v§l d t i , kas tam neplekrit, jo — tä ir viena no liecl-bäm tam, ka franöu vltälltäte tomSr nav lauzta — dzlmuäo skaits Fran-djä pagäju5os möneSos sasniedzls jaunu rekordu.' Dzlmstlba vairojas un mlrstiba mazinäjas, plrmo reiz kop§ 11 gadiem franCu tauta atkal kluvusi.lieläka dablskä celä. A.Lj>. Cits iesaino sevi kastii bM c^^ viens pats pari 7 Vlsbädenes militärä tiesa sodljuiri ar R M 100.— naudas ^sodu Dorlsu Brigitu fon Knoblauchu par to, J c a vina bez pletiekamiem dokun^n-tiem mefeinäjusi atstät N^amerikäi^u okupäcijas joslu." Dorisa Knoblau-cha bija iesaij;iojusl pati sevi 75 cm garäV 52 cm platä un 60 cm dzllä kaste, ko viijas draudzene pec tam nodeva Frankfurtes gaisa osta kä gaisa pasta sutljumu uz ASV, kuir dzivo Knoblauchas ligavalnis. PSsc divdesmit, stundu pavadiSanas gaisa ostas kravas telpäs vii>a tomär nav izturejusi un pati atkal no kast^is izkjuvusi.^ Lidotäji izteikuSles, ka tas loti labi, jo driz pec tam kas1;e butu iekrauta lidma5inä, kur to hauras telpas del no iekSpuses vairs ne-varetu atvert, un tad jaunä sieviet^e lidojuma laikä negläbjami butu no-salusi. Knoblaudias draudiene Zigrida Krafta, kas vii:iai palTdzejusi iesai-ooties kaste, gribejusi noskatities, kä Knoblauchai izies, un tad tJkt uz Ameriku tai paSI c^ä. ar R M 50.—. / Uz Ameriku Jaudis cen5as noklQt ari pa cltiem cellem. Slnis dienäs sagaida, ka Bremene atvedis kaptelni Osbomu, kas ' nesekmlgl mesinä jis §V^lrsot okeanu yieiis nellelä bOrti lalvä. Vioa laivai no-luzis masts un vinä öetras nede]as mStäjies ökeana viln<»r kariiär atradls tvaikonis „Bohifadon", kas celä uz Bremeni. Pa radio pa ka bez kaptelna Osborna uz ledragä-täs jachtas atrasts vei viens pasa-i i e r i s , k o O s b b r n 8 savukart ixgl^^^^ bis no avarijuäas buru lalvas okea-na vidu. Par §o nezinämo laivinie-ku Bremene izplatljuSäs visdaiädä-kas baumas, daii apgalvo, ka tas käds izmisis DP, kas laivipä gribe-jls SkSrsot okeanu, bet citi runä, kä atrasta värdu un nodarbo§anos radio telegrammäs nemin tikai täpec, ka vii>5 esot daudzinätais nad Sefs Martiod Bonnans. ho gaisa pj!»öduc§t bezgällg\i Jau aiz-* dedzlnätu dgareiu vlxiaiii pie Jaunais §al trikä i r täs, k a prote©» nemaz nekustina rokas. Neviens tomer nepärsp§janelaiW De Koltu, kura piemii;ias godiniöanal kbnf^ rence bija 8asaukta,y Vii^a labäkais triks bijis hbvletot tö^ galda O coUaä garu, platu un aitgstu-^k^ Kad vin§ pieskäräs/^ktibam,^\tas^^^ pletas lldz 3 p?du^ apmerlisyna^^^^ to pec tam pacelafuz galda zem ku« ba sideja De Koltas sievä, a as miiiistiru Kä zinäms, blju^ais Lietuvas mt-nistru prezldents Jonas Cemius iz-celojls par läiiksträdnlekui^^ ju. ,JDaily MalVl kprespöhdents par tp ziijio §ädl: ,,vienä no vlentuilka-jäm färmäm Kentä^^strä^ Cernlus, 49 gadus.vecs lletuvietis, v i - rikotles ar spfilu kärtim vec3, 01 Stäsla, k a cifvikl gribot mieru, saka zvledru laikraksts »»Aftonbladet", bet par spiti t ^ i zemes löde pede- J<is -7 gadu desmitos gandrlz nemitl-gi dungjusi llelgabalu uguhls. Karl gan Izciniti daXädäs pasaules maläs, bet 70 gadu viecs dlv6ks ya^ bijis 42 daiädu karu llecinleks. Kopä 1877.—1947. gadam dlv§ki IzcInijuSi Siädus ^karus:-;: 1877.—78. gadä krievu-turku kar5, 1B78. g f Ä Austiija iek^^^ un Hercogovlnu, angU karoja ar Af-ganlstanu, 1879. g. angU karoja ar Miikaferiem, 1879.---82; g. Dlenyid-amerlkä karoja Cile pret Peru un Bollviju, 1879.--81. g. no j a i ^ Ijesmoja anglu karS ar Aiganistanu, 1880.-^1. g. plrpials bQru kar§, 188L g. franftl lekaroja Tunlsu. 1882. g. austrleSi iebruka Dalmäciljä. krievl karoja pret turkiem, angli karoja E^pte, 1883.—86. g. fränd karoja HÄadagäskara un Tonklngä,, 1884.--85. g: angU karoja pret Mädlju Sudanä, 1885. g. ahgU karoja pret Burniu, E i - ropä karoja serbi un bUlgäri, 1892. g. frand lekaroja Dahomu,, 1893.-94. g, pilsoiju *kar5 Brazil!jä, 1893.-96. g. vädeSi karoja Dleiiyldafrika, 1894.-95. g. Jj;inie5u un japäpu kar^, frand karoja Madagaskarä, 1898. g. itali iebruka Abeslnijä, 1896.—98. g. anglu un §Öptie5u lebrukums Sudanä, 1897. g. grie^:u-turku kar5, 1898. g. späpu - amerlkäpu karS, 1899.— 1902. g. böru kär5, 1900. g. bokseru dumpis Iflna, 1904.—05. g. krlevu-ja-päpu kap&, 1909. g. späpu kara pret rifkabl}iem, 1911. g. italu-turku kar§ Tripoles del, 1912. g. pirmais nu kar§, 1913. g. otrs Balkinu 1914.—18. g. pirmais pasaules 1920. g; bolSevlku kar§ pret Poliju, 1921. ^ 2 2 ; g ; giieku-turkukar^, 1926. g. säkäs pilsoi?u karS Kina, 1926—28. g. kar§' ar rifkabiliem, 1932. g. sakäs japäi?u-^inle§u kar§, 1934.—35.' B o l i - as un Paragvajas kar§, 1935;—36. dels Vitautas; Jfohas pelna 2 mär-clnas, 12 äilipu un 6 perisus nedSlä. V i p i i r DP^ kas, z ^ ipaSumus. Viss, kas vli^am palicls^ ir atmlpas. Jo 1939. gadä Jonas Cer-» nl us bij a Lietuväs ministru prezi* dents un sävas zetnes ^nerälStäba §efs. Vlp5 pelnlja diydesmit reiies vairäk nekä tagad. f Vlparn paSam pledereja Hela farma uh vip5 dzlvo-ja greznä septinu Istabu dzlvokll Kaupä; No 10 mUilstrleip, kas bija vloa kablnetä, septini i r padomju koncenträcijas nometnSs un päräjle klist pasaulg kä bggll. Vlpa 20 gadu vecä melta Daputa mlra badä plo väcleSlem. Vina brälls ir krlevu gustä. VinS pat nedrikst rakstit sa-vai vecajal mätei Lletuvä aiz bäi-lem no spaldlem pret vipy^ meneSa darba minlstrija pieäl^ira v i - uam darbu Vringstidas Korta fannä. Qeherälls Cernlus kluvls lauksträd-nieks. Vin5 saka, ka i r lalmlgs, bet slrdi vij?^ joprojäiii; i r karavlrs, V ! - Oam; ir zinätniskas izglitibas gradl". g. Italu karS ar abesiniem, 1938. g. säkäs pilsoi^u kar§ Spänijä, 1939.— 45. g. otrs lem Angli/as valdiba publicöjusipir» mäs iastrukcijas darba pärvaldera, kädi darbl uzskatämi par mazsvarl-gtem. No tiem y i s p l m i j n te deveji sTktirdzniecibä uh>^ y tirdzniecibä,' atskaltot pärt&äs sar dali, täläk Izpri^qu un Q)orta! darbl-niekl, ieskaltoVi fiÄtbolä^tlliiätortt ieredpus, frizieji, logu tiritäji, per-sonigu pakalpojumu veiceji, zälu laukumu un sporta laukumu uzraugl» visäda veida zemes celu satl^mes darbinieki, izpemot autobusu un strädnieku busu darbiniekus. Valdi-bas Instrukdjä vei piebllsts, ka pa8- laik nav v€lams, lal paltelinätos dar* binieku skait$ • buvuzoemumos vai privätos m^enieru pasakumos. Instrukdjä noteikts ari, ka pirmäm kärtäm darba Piärvaldemjarup^^ par strädnieku sagädä5anu röjHU-cäm, kam to trulist. bet visvairäk oglraktuvem, lauksaMianieGlbai, dzelzs un terauda rupniecibai, k& ari ek-sportarupnlecibalv sakot ^^^^^ nas un viinas äustuvem, ) DM
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 10, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471010 |
Description
Title | 1947-10-10-05 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Anglu joslS pie Bersehbrikas v§cu
lemniekfi Sterali nakti pamodtes.
Pia vioa durvim käds klauvejts \m
8kaU säucis; .,öffn^! Hler sind die
Köhien!" (AtvSrtl T© k ' ogles!)
Stemlg näv^ bail§s lidlcU no
pieskrejis pie tälriu^a mnijis
policljai: „Hilfei Hler sind die Po-len!*^
(Paligä! Te i r polil) poU-sj
cija ieradusies, tä apcietihäjusi
Stemli un ari viru, kas bijis aiz dur-vim,
jo tas bijis spekulants. kas
nakts melnuma ätvedis laga S^^^
lem ogles.
saulei neJ)atikamo joku — aizsteig-ties
prl^kSä un piep^Eiäi nostädit E i -
p p u notJkuSa fakta priekSiS — Pa-domju
Sävieniba paltdz Francijai un
Italija?» Stalins to var§tu izdarit, jo
viijam nav jäsasauc l^:ongrei« ärkar-teja
sesija, un jä |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-10-05