1947-10-10-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
-ti- U" . . . . . . .. ^; ..... . imu.signau celt. Pafirädu^^J? ea^ju, ka Bleldjs nTÄ Ä ^MpmmetartolieSiSJ "fVa. Kad trose satruka « S täläk liekä neSju-'^'' i^s par kaki?" es iautä u Paskatijps. Man pärskreja tlrm 8ls,^peleki svitrot$ kallis ar mehu ismenesi uz pieres stäveja un bb ';U2 mums degoSäm dzeltenamacli ,,Tas pats ,ka]j[is,rteica Tonijs. l^egnbSju ticet. Ätri gäju uz b mdtiltu. »Kaptein" es teicu, ,,kur jfls nj-it- savu kay?^* . • .,Man. nav kal^a," vix}^ atbildeji ;Bet to,,kas uz ku^a?" nepacletld ? CU. ftJ? mana fcu^a kal}:u nav," eica, :iSd2U,.lai, vi^ä näk lidzl paskat!- •s, bet kad nonäcäm tur, ka^s bija vldus kläja pazudis Pännekle«; n kuii. • Jautäjam apkalpei. Tli cad nebija bijis kaljiu, apgalvojä i viri. Pqnijs, vi^ia viri un es vei nedS^ . gaidijäm, vai nereäzesim kaft I nekad to vairs neredzejäm, pat ^ pigs vairs neparädijäs. ustvärdu mikla i l i i i l i i i! Hnenisklf 1, Muhameda - 10. Vienalga. "'S >ils§ta Latvljä. svirs. 18. Homera t värds. 23. lerices gaisa L 24. Trimdä [otäjs. 25. Jaunsudrabi?a lajja sastävdala. *• ehu un to paäubi«^V* epatikama sajuta. IZj »j stai-il Raudas. 17; 21. [20. Stadja Rigas JU" Su ztaätniece. • ^ ftä"l7"aÄSa.\^S^ «i.29. Elektiolite.-^gBisa-,* 10. Amengo O^esp ^^^g ^ pobllshed twiitte weekly, ABthorized by EUCOM HO, Civil Affairs Division,. U-th jUly, 1947, AG 383, 7 GEC-ACrO. Editor: ELärlis Ba-bäcs. Printer: „Schwäbi-gches VolksbIatt*S Giinz-fturg/ Donan, BdrgCTmeister ^ tandmannplatz 7. Popn- ' latHm to be served: 20.000. Stäjusies darbä pärveidota Anglijas strädnieku valdiba Ksralis Dzordis otrdien apstiprinäjis un ministru prezid^ EtliJs tai pa§ä dienä pazi^ojis lidz iam laikam slepenibä turetäs pärkärtoga-oas Anglijas strädnieku valdlbä. No valdibas aiziet pieci gados vecaki mlnistri, galvenoMrt saimniedskajäs nozares, qn kabineta locekln skaits samazinäs no 19 uz 18. Anglijas valdibas pärveidoSana Izdarita lal gekpugäk atrisinatu Änfi?Iijas ak^^ saimnieciskäs problem^ tr^dienas prese kabineta pärveidoSanu visumä uz^emusi^^^^^ 1^^^^^ dal^i uzskatot to par pagrieriepu P^ labl Eabta^^^^ plnnö reizl sanäca vakar. ^ ' No valdibas afeäpies lidzSinejais kara ministrs ^Bellendzers un apgä- • des ministrs ^ Vilmots. Lidzäinejais d ^ e l u miiiistrs Sinvels kjuvis par kara ministru, nepaturot vietu kabineta. Par jauno apgades jnijiistru kluvis G. R. Strauss. Sinvela ^gräko amatu pänjemis Gaitskels. Bez tam 'notiku^as vei citas pärmai\ias un amatu pärkärtojumi, aizgäjuso ministru vietä näkot gados jaunäkiem. fis ir lielikäs pärmaii;ias ang|u strädiiieku' valdiba, kop§ ta pirms vairSk nekä diviem gadlem istajäs amata. Kabineta kodols paliek ne-mainits, un tajä ietilpst mihistru prezidents Etlijs, viijia vietnieks Mo-risops, ärlietu ministrs Bevinis, fi-naniu ministrs E)?iltons un jlun^is .sainmiecibas ministrs Kripss. Koiiyinistu „Paily Worker" kabineta pärmai^as apzime par pagrie-zienu pa labi, tapat ari konservätivä prese, kas gan pa dalai pärmaii;^as tizskata par neriozin^iigäm. „Times" apsveic; Etliju un izsakäs, ka par-kärtojumu nozime vei neesot pilni-bä novertejama. liberä^ apsveic visvairäk degvielu ministra Sinvela mzi^anu. Paäu lebaristu laikraksts ,4)äily Herald" npraida domu, ka l»Ja strädhieku paftijä butunoti-kusi käda SljceBanäs. Valdiba ne-paredzetajam pecki^a grutibam esot stSjusies pretim sekmigi. Ang}u .saimniedskäs^ aprindas seviiSljd ap-xöierinätas ax tb, ka Sinvels ar amatu pärkarto§anu nobidits sameräa m^- zak nozimigajä kara ministra pöste-ni. Vii?i§ veikalnieku aprindäs kliiva nepöpulärs: ar to, k visiir deva priekSroku vienigi arodbiedribu biedriem. Tapat viijudariiä atbildi-gu par degvielu krizi, kaut gan, no otras puses, kalnraöi vi^am stipri uzticejusies. Pärkärtojumi praktiski) skäruSi vi-sas ministrijas, atskaitot kabineta „lielos piecus". Ar otrdien izdaritiem pärkärtojumiem, ieskaitot vei nese-no ministra Grinvuda ft&äpoSano^i Etlija valdiba no amatiem aizgaju§i 12 ministru, no kuriem seSi j^adija pirma svariguma ministrijas. Visa strädnieku valdiba ärlietu ministrs Bevins pieder pie paSiem neatkari-gäkajiem ininistriem, un vii;iam pie-der Etlija uzticiba, kaut gan öpozi-cija Bevinam daudz uzbruk dzivokju krizes jautajumä. Jaimäs valdvbas sastävsi salldzinot ar veco, klirvis jiitami jaunäks gadu ziijiä. BBC treSdien zii^oja, ka, pec valj a s pärstävja paskaidrojimiiem, Szgäjuäe ^strädnieku valdibas nistri hav izstajuSies kadu nesaska-rpx del, vai tade}, ka neatzitu Etlija politiku, bet gan yvienigi,^ läi sekrae-tu cipu pret saimnieclskp krizi. 20. oktobri atjauhos darbu Anglijas parlaments. Lidz tam laikam valdiba! jäizsträdä tä sauktais ru-dehs budiets. Viens np pirmajiem jautäjumiem, kp apspriedis jaunajä parlamenta sesijä, Uus britU ka-raspeka samazinääsuias projekts. BBC, NYHT Padomju armiJMloma CETRU AMERIKÄl^U K0RESPÖNI)ENTIJ VEROJA ^AIZ BZELZS AiZKAItA'*- ,JIew York Hendd Tribune" öetri arzemju^ korespondenti, kas Infor-mSqljas nolukä apcelojuäi Somiju, Poliju, Cecholsovakiju, Austriju, Un-gäriju, Rumaniju, BuliJäriju un iDienvidslaviju, publicejuSi saviis verojumus kopigä rakstu sexijä „Aiz dzelzs aizkara", kuras pirmie raksti jau parädijuSies. Amerikä^u korespondenti atzist, ta vispäreSä aina valstis „aiz aiz-kara** nav. vienveidiga. Pamatiejzime visa äai Eiropas dajä ir komönistu •partiju, pieaugoSä vara. Pilnigl tas kbntlfle stävokli Rumänijä, Bulga-sWä uÄ Dienvidslavijä. Otra rakstu- Tigäkä iezime ir valsts kontroletu saimniecibas sistemiÄ izveidcksana, kas saistitas Äesi ar Padomju Savie-nibu un atrodas ärpus Mar§aia plä-na. loka, atskaitot Austriju. AtseviSljiu rakstu" konispondenti ^Kerrs, Rasels, Hills un Etvuds velti- JuSi padomju bru^oto spelcu stipru-niam un ietekmei valstis alz ai^.kara, gan uzsverot, ka zi^ias par padomju anaiju stiprumu }oti gruti iegusta-oAs un tikai paticamas, Piecäs no niinetäm astoijäm valstim esot ap-öieram 400.000 viru padomju kai:a-speka, pärljäs.trijäs— Somijä, Ce-choslovakijä un Dienvidslavi.^ä — tadu neesot Klät pieskaitämi vei ap W5,000' viru to valstu arrnijäs, kas padpmju sabiedrotie, kä ari ap 250.000 viru lielä padomju amija Väcijas padomju joslä. Kara beigäs Austonaeiropä bijis tuvu pie 5 mil-jonu"" padomju karavirii. Padomju fPeku stiprumu atsevis^äs valstis «orespondenti verte §ädi: Polijä 120,000—200.000, Austrijä 30.000 lidz 41.000, IJngärijä 40.000, Rumänijä 1Q0.000, Bugärijä 60.000—70.000, Va-cijä 250.000. No vietejäm arnfiijäm söprakä ir Dienvidslavijai - 350.000-400.000. ^No Bulgärijas padomju speKi jäiz-lidz decembra vidum, saska^ä 5J mierliguma noteikumiem, bet ^ ä n i j ä un Uagaxijä- tiem at{auts ^ i k t sakaru nc>drosinäsanai ar Austriju. Polijä ir vairäk padomju nekä liktos vajadzigs tsikaru J^sinäsanai ar Väciju. To Ueiäkä ^aja koncentreta strategisia svari- §aia Silezijä. Qtas; zemes' padcjmju ^P^n stiprums. pec lietprateia ver-tejuma, visumä atbilst to normäla-jiem uzdevumiem. Blakus militärajai nozimei, padomju armiju klatienei §ais valstis ir ärkärtiga politiska un saimnie-ciska nozime. Lidz ar armijäm ierä-du §ies daudz komunistu vaditäju, kas tagad veie pärvaldes ozdevumus sais zemes: ministru .prezidenta vietnieks Ungärijä Rakoöi, Bulgärijas ministru prezidents Dimitrovs, Polijas yalsts prezidents Bieruts. ministru prezidents Gotyaids Cechoslo-vakijä, Kusinens Somijä,; Paukers Rumänijä un Dragoiöeva Bulgärijä. , Täläk mineti padomju armiju po-litiskäs iejaukäanäs piemeri — Be-las Kovaöa gadijums Ungärijä un .Nagija lietä. Ja iespejams, padomju armijas tömer atturas no tieSas po-litisjcäs iejaukäanäs. Toties jo redzamäka ir ietfekme saimnieciskajä laukä. Ungärijä un Rumänijä tädä kärtä panäkta „jaukto saimniecisko sabiedribu" nodibinäSana, kur par SOVo piedaläs Pädon^u SaviemJ)a. Saimnieciskajä laukä vei turpinäjas lielas domstarpibas padomju on rie-tumvalstu starpä austrijä. Tur krievi pän;iemuäi pavisam 340 fabriku, uzskatot täs Visas par väcu ipagumiem, preteji amerikäp.u un anglii ieskatiem. Bulgärijä izdarita pla5a bulgaru paSu armijas tiriSana, izsledzot 2500 no visiem 4500 virsniekiem. Käds tukstotis nosutits darba nometnes, 1200 ati:iemtas politiskäs tiesibas, kä-di 300 pazudusL Korespondenti nav noverojusi padomju virsnieku dar-blbu vietejäs armijas, atskaitot Bul-gäriju. Rumänijä plaSä merogä pie-ska^ ojusies padomju armijas iel:ar-tai, padomju palTdzibu sa- ^ennli polu armijä — dalu vfeglo ieroöu, tankus un 2000—3000_^ padomju virsnieku. Ari poju armijas stäba priekänieks esot krievs. Par vLslieläko, vislabäk apgädäto un rp-mäcito nekrievu armiju Eiropä katrä ziriä jäuzkatot dienvidslayu armija, Kaut gan tajä ir väcu, itaja, amerikäi^u, angju un krievu ierocu sajaukums, täs papildinäsanäi vel-titi 230/0 no Dienvidslavijas budzeta, Visumä padomju armijas ietekmei, tiesi atbalstot vietejps komunlstus Austrumeiropas zemes, esot izdla nozime peckara Eiropa. NYHT. NEWSPAreR Vispasaules baznicas apvienlbas Baltijas komiteja ImSk oträleBSs on p l ^ i^ dlenis. bdevejs: BALS osdevmnl LatvieSu pmes dartrinieto sadarUliQs Inn ^ pa. Albndlfais redaktors: S. Eabfics, visöL A. UeiMU reda&iori: Z. Bärda, M. CttUtis, B. Mtat^denbergs» A. Sniits. Adrese: C^Uos* Irnrg/Donau, O^tvlja**. - THra^t: aps. 81, red. S), spltst n. „nokrejo5anu Divus memorandus — vienu Anglijas' darba mlnistrijai un otru Vispasaules - baznicu apvienibas vadibäi Zenevä treSdien Eslingenä izsträdäja apvienibas Baltijas komiteja ardii-biskapa T. Grinberga vadibä, pieds^- ioties luteräiju, päreizticigo, baptistu uc. konfesiju garidznieku pärstäv-jiem. V Memorandä Anglijas darb4 mi-nistrijai komiteja ludz Anglijä ie-laist baltieSu garidzniekus baltie§u strädniieku garigäs aprupes darbam, bet memorandä Vispasaules baznicu apvienibai sniedz sTkus statistiskus datus par stävokli nometnes, ipaSl norädot uz pakäpeniski slido§o nz-tura stävokli, kas visvairäk apdraud bernus. Memorandä norädits ari uz „nokrejo§anuV, käda notiek DP izvie-toSanas gaitä, kuras rezultätä Väcija paliek ^menes, vecie un darba nespejigie cilv§ki. Sada riciba ne-saskan ar humänisma principiem. Komiteja Itidz apvieniUu griezties pie attiecigäm valdibäm un iestäties par palidzibu. H. M, ^tbrauc un fliizbtauc Latvie§u kblonijä Eslingenä tre§- dien bija pieteikta Kanädas imigräci-jas komisija. Kolonijas vadiba bija gädäjusi, lai komisiju vispusigi ie-pazistinätu ar latvie§u trimdinieku sastävu, kvälifIkäciju un lidz5lhejo darbu, ffb pieteiktäs komisi jas iera-däs tris dämas, kas interesejäs par mäjkalpotäjäm, apskatija Eslingenas mäkslas salonu un iemeta acis k^da darbnicä, bet sikäk par komisijai sa-gatavotiem materialiem neintercse-jäs. Izdariju5as dazus iepirkumos salona, vi^asaizbrauca. No LQ>ekas ziijo^ ka tur Rigas transitndnetne pa§reiz ir 110 bal-tieäu, poju un ukraipiu drebnleku ar piederigiem,. kas pieteikuäies brau-cienam uz Kanädtt. Precetie viriesi vaj: ^emt lidz ari sievas un bernus, bet drebniecem uz Kanädu jädodas bez viriem, lidzi pemot Hikai bernus. Rigas hometne ieraduSies ari Aus*rär lijas valdibas pärstävji, lai pirmaj am transportäm uz Austräliju izraudzt-tu 100 strädnieku. H. M. * Tedmiskajä skolä Eslingenä, kur, arch. A, Birkhana un doc. A. Bangas vadibä darbojas mechaniskäs un buvtechnikas nodala, Sajäs dienäs bija pirmais izlaidums uri skoMs kursu beidza 18 audzek^i. Mäclbas pirms gada sakot, bija 49 audzek^i, bet intensivä darba slodze lieläkai dalai bija Slptusi par grutu. Kursu beigu§o vidu lieläka da)a bij. kara-viru, kas pai-eizi izpratii5i, ka aroda prasme näkotne mums visiem bus droääkais eksistences balsts. Daudzi viiji arodapmäcibas yel turpinäs äutomechanikä, lai ari tagad iegutäs zinäSanas lidzinäs Latvijas arodsko-läs apjomam. Izlaidums bija saistits ar absolyentu darbu skati. H. M. Kä ievadrakstä par Eiropas DP problemu raksta „The New York T i mes Overseas Weekly", pec IRO sa-gatavoSanas komisi jas ierieräkekre-tära Viljema Taka zii?äm, ASV, kä Viena no 21 IRO dalibniecem, tikSot uzaicinäta lidz 1949. gada beigäm vai 1950. gada säkumam uz-pemt 250.000 DP. Laikraksts pie §is piebilst, ka ASV it labi varetu uz-riemt pat vairäk, pie tam nevis kai-tejot sev, bet gan yöi ar pozitiviem sasniegumiem. Ja ASV velas cilve-kus ar principiem: §ie cilveki ir cie-tu §i prindpu deV — saka ievadniekr, bet ja mes yelamies strädnieku* ar daMdäm spejäm — vixuem tadas ir. Secinäjums — Stretona. likumpro-jekts butu jäpiepem, t3ck6 saiaäks näkosä kärtejä vai ärkärtejä korigre-sa sesija. Tie 1,3 lidz 1,5 mUjoni DP, kas hevelas a^iezties dzimtene, neve-las pakjauties patvajigiem rezi-miem Amerikänim, kas ari ir pret rezimu patva^ibu, to vajadzetu spet saprast NYT riclbai pret «j^imas kommtemes'^ izaicinajumu Jauna starptautiskä komunistiskä inloomäcijas biroia hodibi^ Belgrade ir pasaules preses intereses degpunktä. t ä radijusi lielu pre-testibu he vien rietumu pretkomu-nistu, bet ari sociälistu puse, kas jauno iestädi apzime par jaunu kö-munistisku intemacionäli. ASV tau-tas pärstäyju nämä pretamer&ä-niskäs aktivitätes komisi jas priekä-sedis Tomass trendien vestule tau-tas pärstävju nama prezidentam ieteicä sasaxikt visu rietumu puslo-des valstu konferencl, lai apspriestös par kopigii likumdoSanu pret „jau-näs komintemes manifesta izaicinä- Preteji iepriekSejäm zijjämL, it kä ASV, sakara ar Var§avas deklaräci-ju, butu ar mieru apsvert separäta miera sleg§anu ar Väciju, VaSlngto-nas politiskäs aprindäs päskaidrots, ka iäds separäts miers neesot ASV valdibas interesgs, ASV turpinäSot puleties panäkt normälvU mierligumu ar Väciju, sadarbojoties ar Padomju Savienibu. Cits atrisinäjums pa-redzets tikai tädä gadijumä, ja izrä-ditos neiespejami Sos centienus pie-pijdii ASV ärlietu mlnistri ja otrdien oflciäli pazii:ioja, ka droSibas ap- 0- toi oppzicijai i)ret zFdiem UN Palestinas komisijä Polijas de-legäts izteicies par Palestinas dali- §anu arabu un iidu valstj ar no-teikumu, ka jäizbeidz britu mandäts PalestTnä, jäizväc ang]u karaspeks un j äieiaiS tur iidu DP. Abäm Palestinas daläm tomer butu jäpaliek saim-nieciski vienotäm. legiivums butu ari dajeja DP problemas atrisinä5a-i ha, jo to skaits tad par kädiem 250.000 samazinätos. Tai pa§ä; laikf arabu 1 Igas konfe-rence Sirijas galyaspilsctä Beiruta, kura neoficiali esot piedalfjies ari Jeruzalemes lielmuftijs, piehemts at-zinums, ka arabiem jägatavojas bru-notai pretestibai pret iidiem, «ia UN piehemtu arabiem nevelamuPales-tlhas jautajumä atrisinalumu. Sep-tinas arabu valstis konierpnce par-stav to ministru pre^identi un ärlietu mlnistri, kas, pec „News Chro-nlcle" ziT^ani. izveido§ot sava veida „kombinetu Äenerälstäbu" §ai bru-hotäs opozicijas akcijä. NYHT, BBC as generp'^ Turcijas feenerälstäba prieldnieks generälis Sälihs Omurtaks otrdien ieradäs IjTujörkä un pec tam deväs täläk uz Vaiingtonu, kur säcis ap-spriedes ar ASV valdibas pärstäv-jiem par Turcijas militäro sagatavo-tibu un täs lomu Videjo Austrumu strate^ijä. Kä Reuters ziho, runa laikam bö§ot ari par aviacijas un flbtes atbalsta punktu iekärto§anu par ASV kbngresa atveletajam sum-mäm un taläku Turcijas aizsardzibas pastiprinäsanu. Qeneräli Omurtaku pavada vei 14 citu turku ^enerälStäba virsnieku, un pec apspriedem Vasingtonä turku viesi iepazisies ar militäräm iericem un rupnicäm ASV. Apspriedes, ka INS papildus zihO, pärrunäSot ari kara materialu piegädl Turcijai, sa-skaTiä ar Trumena palidzibas nro-grammu. NYHT as Saskapä ar prezidenta Trumena un vii?a raditäs pärtikas taupiSanas komisi jas aicinäjumu partikas pa-teripa ierobe^oSanai, ASV otrdien piedzivoja pirmo „bezgalas dienu" kop5 kara beigäm. Tä tomer neesot izdevusies pilnTbä, jo restoräniem un viesnicäm pec Trumena uzsau-kuma vei ncbljis laika pärkartot pil-higi edienu kartes. TadeJ näko§a otrdieria buSot vei pilnigäka „bezga-las diena" amerikähu pateretäjam. Alkohöla razotäjus aicinäs uz 60 die-näm atteikties no labibas izsträdä- §anas dzerienos. 6OV0 dzerienu fabriku jau noiemuSäs samazinät labibas paterihu uz pusi. Ceptuvju no-zare taupibas akcija doSot ap lO^/o ietaupijumu kvie§u paterilla jeb 3 nuljonus buseju menesl. ^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^ » N^ sveruma de} komiinistisku, nacistisku vai faSistidcu pailiju biedru uzpem- §ana amerikähu ärlietu ministrijas dienestä nav iespejama. Tas pats attiecpties iiz personäm, kas atrodas „ieradunia väi cieSäs attiöcsm^ ar aprindäm, kuras, domäjams, pärstäv kädas ärzemju valdibas intereses". Pec Stutgartes radio zihäm, ASV" valdibas pärstävis paziijiojis, ka,y ieverojot savstarpibas principus, valdiba bus spiesta dajijl ierobeiot padomju pilsoi;ai t i e s i t ASV, at-bil §Jo§i tiem ierobetojumienv kädl amerikähu pilso^iem pastäv Padomju Savienibä. Jaunäs pärmai^ias levadiSot kustibas brivibas ierobe-ioSana padomju preses pärstäv jiem, militärataJejiem un zemäkiem vSst-niecibu darbiniekiem. Padomju 4ur-hälistu d33W)jumi buäot pakjauti cöi-zurai. ASV darba lietu pärvalde otrdien v savukärt pazihojusi, ka atcelts l i ^ teikums par abu lielo amerikähu • arodbiedribu savienibu AFL un CIO amatpersonu nozverinääanu. Saska-hä ar tä saukto Tafta-Hartleja l i - kumu, äiem arodorganlzädju funkr cipnäriem bija jäzvSr, ka vihi hav \ kömönistu partjjas biedri. Lemuma grozi§anu panäöa \ amerikähu kaln-raöu arodbiedribas vaditä js Dions Ljuiss un yairäki citl arodbiedribu vaditäji, kas attelcäs zverestUxnodoi Koment§jot komunistiskä inför-mäcijas biroja nodibinä5anu, Ce-chosiovakijas ministrs sociäldemö-krats Firllngers izteicäs, ka komu-nistl me^inot propagandas celä väjl-nät un iznicihät socläldemokratus. \ Austrijas socläldemokratl domi, ka komunistu lemurhs varetu labveligl ietekmet domu par socläldemokra* ti?kas internacionäles / organizeSanu. Ungäru socläldemokrati attura^ no komentäriem, : bet piimin sociälde-mokratiskä Informäcljas birpja nodl-binäSanu Kieltona. DähuMsoclälde-mokrati atzist, ka jaunäs örgänl-zacljas cehtrs heapSaUbämi buäot Maskavä, ari vihu zviedru kollegas baiijas par iespejamu komuhistisku intervenciju Zvledrij ä. Francijas so-ciälisti, kuru valräkiem vaditäjlem Var§avas deklaräcljä asi uzbrukts,;.. noraida jebkädu „komlnternes atdzi-vinaSanu", ka&nozimejot pilmgu komunistu partiju päklauSanos Padomju Savienibal. To valstu komunistu par ti jas, kas pä§as VarSavas rezolucljä nepiedali-jäs, pa5"u faktu gan apsveic, bet^^x turas no plasäkiem kome^tärierai\ Padomju Savleniba tomeif vismaz tagad vei nevelas, lai notiktu atklä-ta sa§lj:el§ähäs ar rietumiem, raksta „New York Times" tre5diehas nu-murä. To apliecinot Padomju Sa-vienibas piekriiäna piedalities 25. novembri Londpnä säkamäs ärlietu ministru apspriedes par Väcijas mierligumu. • "'^^-Z^- NYHT, BBC II ' No franöu valdibai tuväm aprindäm otrdien zlhoja, ka neesot izsleg-ta Francijas valdibas sastäva pär-veidoSana, samazinot ministru skai-tu. Ramadje tad laikam uzpemt^s iekSlietu ministra pienäkumus, lal uzsäktu pastiprinätu akciju pret spe-kuläciju. :.- //-•'''"\''' ^ Lidz rudehs beigäm po Irakas iz-väks visu anglu karaspeku, Izpemot dlväs aviäcljas vienibasv otrdien ofi-ciäli pazihoja London! . Republikäiju paredzamais kandl-däts ASV prezidenta veleSanäm Ha-rolds Stasens kädä runä • DioväS §ta-tä otrdienas vakarä präsija izdarit valutas reformu Väcijä, jo tas esot priekSnoteikums Eiropas saimniecis-kai atjaunöSanai, tapat kä fran6u frahka un italu liras stabilizeSana. Griel^u armija patlaban izcinot „totälu "karu" jpret nemiemiekiem, pec 14 dienu inspekcij as rjaskaidrö-ja Griekijas karalis Pauls/ TesäHjä ielenkts ienerälis Markoa är 5000 viriem, • ; f No- slimnicäs aizbegu5ais apcieti-nätais Bavärijas biju5ais denadfl-käcijas ministrs Lorics DENAs a|en-tOrai piesutita vestule pazihojis, ka vinS atrodoties Baväri jä un viegii nepadoSöties savu ienaidhl^^ intrigäm, 'X'-'--'' I • i5 « l i : •«ii : ; r sipsi jftöi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 10, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471010 |
Description
Title | 1947-10-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | -ti- U" . . . . . . .. ^; ..... . imu.signau celt. Pafirädu^^J? ea^ju, ka Bleldjs nTÄ Ä ^MpmmetartolieSiSJ "fVa. Kad trose satruka « S täläk liekä neSju-'^'' i^s par kaki?" es iautä u Paskatijps. Man pärskreja tlrm 8ls,^peleki svitrot$ kallis ar mehu ismenesi uz pieres stäveja un bb ';U2 mums degoSäm dzeltenamacli ,,Tas pats ,ka]j[is,rteica Tonijs. l^egnbSju ticet. Ätri gäju uz b mdtiltu. »Kaptein" es teicu, ,,kur jfls nj-it- savu kay?^* . • .,Man. nav kal^a," vix}^ atbildeji ;Bet to,,kas uz ku^a?" nepacletld ? CU. ftJ? mana fcu^a kal}:u nav," eica, :iSd2U,.lai, vi^ä näk lidzl paskat!- •s, bet kad nonäcäm tur, ka^s bija vldus kläja pazudis Pännekle«; n kuii. • Jautäjam apkalpei. Tli cad nebija bijis kaljiu, apgalvojä i viri. Pqnijs, vi^ia viri un es vei nedS^ . gaidijäm, vai nereäzesim kaft I nekad to vairs neredzejäm, pat ^ pigs vairs neparädijäs. ustvärdu mikla i l i i i l i i i! Hnenisklf 1, Muhameda - 10. Vienalga. "'S >ils§ta Latvljä. svirs. 18. Homera t värds. 23. lerices gaisa L 24. Trimdä [otäjs. 25. Jaunsudrabi?a lajja sastävdala. *• ehu un to paäubi«^V* epatikama sajuta. IZj »j stai-il Raudas. 17; 21. [20. Stadja Rigas JU" Su ztaätniece. • ^ ftä"l7"aÄSa.\^S^ «i.29. Elektiolite.-^gBisa-,* 10. Amengo O^esp ^^^g ^ pobllshed twiitte weekly, ABthorized by EUCOM HO, Civil Affairs Division,. U-th jUly, 1947, AG 383, 7 GEC-ACrO. Editor: ELärlis Ba-bäcs. Printer: „Schwäbi-gches VolksbIatt*S Giinz-fturg/ Donan, BdrgCTmeister ^ tandmannplatz 7. Popn- ' latHm to be served: 20.000. Stäjusies darbä pärveidota Anglijas strädnieku valdiba Ksralis Dzordis otrdien apstiprinäjis un ministru prezid^ EtliJs tai pa§ä dienä pazi^ojis lidz iam laikam slepenibä turetäs pärkärtoga-oas Anglijas strädnieku valdlbä. No valdibas aiziet pieci gados vecaki mlnistri, galvenoMrt saimniedskajäs nozares, qn kabineta locekln skaits samazinäs no 19 uz 18. Anglijas valdibas pärveidoSana Izdarita lal gekpugäk atrisinatu Änfi?Iijas ak^^ saimnieciskäs problem^ tr^dienas prese kabineta pärveidoSanu visumä uz^emusi^^^^^ 1^^^^^ dal^i uzskatot to par pagrieriepu P^ labl Eabta^^^^ plnnö reizl sanäca vakar. ^ ' No valdibas afeäpies lidzSinejais kara ministrs ^Bellendzers un apgä- • des ministrs ^ Vilmots. Lidzäinejais d ^ e l u miiiistrs Sinvels kjuvis par kara ministru, nepaturot vietu kabineta. Par jauno apgades jnijiistru kluvis G. R. Strauss. Sinvela ^gräko amatu pänjemis Gaitskels. Bez tam 'notiku^as vei citas pärmai\ias un amatu pärkärtojumi, aizgäjuso ministru vietä näkot gados jaunäkiem. fis ir lielikäs pärmaii;ias ang|u strädiiieku' valdiba, kop§ ta pirms vairSk nekä diviem gadlem istajäs amata. Kabineta kodols paliek ne-mainits, un tajä ietilpst mihistru prezidents Etlijs, viijia vietnieks Mo-risops, ärlietu ministrs Bevinis, fi-naniu ministrs E)?iltons un jlun^is .sainmiecibas ministrs Kripss. Koiiyinistu „Paily Worker" kabineta pärmai^as apzime par pagrie-zienu pa labi, tapat ari konservätivä prese, kas gan pa dalai pärmaii;^as tizskata par neriozin^iigäm. „Times" apsveic; Etliju un izsakäs, ka par-kärtojumu nozime vei neesot pilni-bä novertejama. liberä^ apsveic visvairäk degvielu ministra Sinvela mzi^anu. Paäu lebaristu laikraksts ,4)äily Herald" npraida domu, ka l»Ja strädhieku paftijä butunoti-kusi käda SljceBanäs. Valdiba ne-paredzetajam pecki^a grutibam esot stSjusies pretim sekmigi. Ang}u .saimniedskäs^ aprindas seviiSljd ap-xöierinätas ax tb, ka Sinvels ar amatu pärkarto§anu nobidits sameräa m^- zak nozimigajä kara ministra pöste-ni. Vii?i§ veikalnieku aprindäs kliiva nepöpulärs: ar to, k visiir deva priekSroku vienigi arodbiedribu biedriem. Tapat viijudariiä atbildi-gu par degvielu krizi, kaut gan, no otras puses, kalnraöi vi^am stipri uzticejusies. Pärkärtojumi praktiski) skäruSi vi-sas ministrijas, atskaitot kabineta „lielos piecus". Ar otrdien izdaritiem pärkärtojumiem, ieskaitot vei nese-no ministra Grinvuda ft&äpoSano^i Etlija valdiba no amatiem aizgaju§i 12 ministru, no kuriem seSi j^adija pirma svariguma ministrijas. Visa strädnieku valdiba ärlietu ministrs Bevins pieder pie paSiem neatkari-gäkajiem ininistriem, un vii;iam pie-der Etlija uzticiba, kaut gan öpozi-cija Bevinam daudz uzbruk dzivokju krizes jautajumä. Jaimäs valdvbas sastävsi salldzinot ar veco, klirvis jiitami jaunäks gadu ziijiä. BBC treSdien zii^oja, ka, pec valj a s pärstävja paskaidrojimiiem, Szgäjuäe ^strädnieku valdibas nistri hav izstajuSies kadu nesaska-rpx del, vai tade}, ka neatzitu Etlija politiku, bet gan yvienigi,^ läi sekrae-tu cipu pret saimnieclskp krizi. 20. oktobri atjauhos darbu Anglijas parlaments. Lidz tam laikam valdiba! jäizsträdä tä sauktais ru-dehs budiets. Viens np pirmajiem jautäjumiem, kp apspriedis jaunajä parlamenta sesijä, Uus britU ka-raspeka samazinääsuias projekts. BBC, NYHT Padomju armiJMloma CETRU AMERIKÄl^U K0RESPÖNI)ENTIJ VEROJA ^AIZ BZELZS AiZKAItA'*- ,JIew York Hendd Tribune" öetri arzemju^ korespondenti, kas Infor-mSqljas nolukä apcelojuäi Somiju, Poliju, Cecholsovakiju, Austriju, Un-gäriju, Rumaniju, BuliJäriju un iDienvidslaviju, publicejuSi saviis verojumus kopigä rakstu sexijä „Aiz dzelzs aizkara", kuras pirmie raksti jau parädijuSies. Amerikä^u korespondenti atzist, ta vispäreSä aina valstis „aiz aiz-kara** nav. vienveidiga. Pamatiejzime visa äai Eiropas dajä ir komönistu •partiju, pieaugoSä vara. Pilnigl tas kbntlfle stävokli Rumänijä, Bulga-sWä uÄ Dienvidslavijä. Otra rakstu- Tigäkä iezime ir valsts kontroletu saimniecibas sistemiÄ izveidcksana, kas saistitas Äesi ar Padomju Savie-nibu un atrodas ärpus Mar§aia plä-na. loka, atskaitot Austriju. AtseviSljiu rakstu" konispondenti ^Kerrs, Rasels, Hills un Etvuds velti- JuSi padomju bru^oto spelcu stipru-niam un ietekmei valstis alz ai^.kara, gan uzsverot, ka zi^ias par padomju anaiju stiprumu }oti gruti iegusta-oAs un tikai paticamas, Piecäs no niinetäm astoijäm valstim esot ap-öieram 400.000 viru padomju kai:a-speka, pärljäs.trijäs— Somijä, Ce-choslovakijä un Dienvidslavi.^ä — tadu neesot Klät pieskaitämi vei ap W5,000' viru to valstu arrnijäs, kas padpmju sabiedrotie, kä ari ap 250.000 viru lielä padomju amija Väcijas padomju joslä. Kara beigäs Austonaeiropä bijis tuvu pie 5 mil-jonu"" padomju karavirii. Padomju fPeku stiprumu atsevis^äs valstis «orespondenti verte §ädi: Polijä 120,000—200.000, Austrijä 30.000 lidz 41.000, IJngärijä 40.000, Rumänijä 1Q0.000, Bugärijä 60.000—70.000, Va-cijä 250.000. No vietejäm arnfiijäm söprakä ir Dienvidslavijai - 350.000-400.000. ^No Bulgärijas padomju speKi jäiz-lidz decembra vidum, saska^ä 5J mierliguma noteikumiem, bet ^ ä n i j ä un Uagaxijä- tiem at{auts ^ i k t sakaru nc>drosinäsanai ar Austriju. Polijä ir vairäk padomju nekä liktos vajadzigs tsikaru J^sinäsanai ar Väciju. To Ueiäkä ^aja koncentreta strategisia svari- §aia Silezijä. Qtas; zemes' padcjmju ^P^n stiprums. pec lietprateia ver-tejuma, visumä atbilst to normäla-jiem uzdevumiem. Blakus militärajai nozimei, padomju armiju klatienei §ais valstis ir ärkärtiga politiska un saimnie-ciska nozime. Lidz ar armijäm ierä-du §ies daudz komunistu vaditäju, kas tagad veie pärvaldes ozdevumus sais zemes: ministru .prezidenta vietnieks Ungärijä Rakoöi, Bulgärijas ministru prezidents Dimitrovs, Polijas yalsts prezidents Bieruts. ministru prezidents Gotyaids Cechoslo-vakijä, Kusinens Somijä,; Paukers Rumänijä un Dragoiöeva Bulgärijä. , Täläk mineti padomju armiju po-litiskäs iejaukäanäs piemeri — Be-las Kovaöa gadijums Ungärijä un .Nagija lietä. Ja iespejams, padomju armijas tömer atturas no tieSas po-litisjcäs iejaukäanäs. Toties jo redzamäka ir ietfekme saimnieciskajä laukä. Ungärijä un Rumänijä tädä kärtä panäkta „jaukto saimniecisko sabiedribu" nodibinäSana, kur par SOVo piedaläs Pädon^u SaviemJ)a. Saimnieciskajä laukä vei turpinäjas lielas domstarpibas padomju on rie-tumvalstu starpä austrijä. Tur krievi pän;iemuäi pavisam 340 fabriku, uzskatot täs Visas par väcu ipagumiem, preteji amerikäp.u un anglii ieskatiem. Bulgärijä izdarita pla5a bulgaru paSu armijas tiriSana, izsledzot 2500 no visiem 4500 virsniekiem. Käds tukstotis nosutits darba nometnes, 1200 ati:iemtas politiskäs tiesibas, kä-di 300 pazudusL Korespondenti nav noverojusi padomju virsnieku dar-blbu vietejäs armijas, atskaitot Bul-gäriju. Rumänijä plaSä merogä pie-ska^ ojusies padomju armijas iel:ar-tai, padomju palTdzibu sa- ^ennli polu armijä — dalu vfeglo ieroöu, tankus un 2000—3000_^ padomju virsnieku. Ari poju armijas stäba priekänieks esot krievs. Par vLslieläko, vislabäk apgädäto un rp-mäcito nekrievu armiju Eiropä katrä ziriä jäuzkatot dienvidslayu armija, Kaut gan tajä ir väcu, itaja, amerikäi^u, angju un krievu ierocu sajaukums, täs papildinäsanäi vel-titi 230/0 no Dienvidslavijas budzeta, Visumä padomju armijas ietekmei, tiesi atbalstot vietejps komunlstus Austrumeiropas zemes, esot izdla nozime peckara Eiropa. NYHT. NEWSPAreR Vispasaules baznicas apvienlbas Baltijas komiteja ImSk oträleBSs on p l ^ i^ dlenis. bdevejs: BALS osdevmnl LatvieSu pmes dartrinieto sadarUliQs Inn ^ pa. Albndlfais redaktors: S. Eabfics, visöL A. UeiMU reda&iori: Z. Bärda, M. CttUtis, B. Mtat^denbergs» A. Sniits. Adrese: C^Uos* Irnrg/Donau, O^tvlja**. - THra^t: aps. 81, red. S), spltst n. „nokrejo5anu Divus memorandus — vienu Anglijas' darba mlnistrijai un otru Vispasaules - baznicu apvienibas vadibäi Zenevä treSdien Eslingenä izsträdäja apvienibas Baltijas komiteja ardii-biskapa T. Grinberga vadibä, pieds^- ioties luteräiju, päreizticigo, baptistu uc. konfesiju garidznieku pärstäv-jiem. V Memorandä Anglijas darb4 mi-nistrijai komiteja ludz Anglijä ie-laist baltieSu garidzniekus baltie§u strädniieku garigäs aprupes darbam, bet memorandä Vispasaules baznicu apvienibai sniedz sTkus statistiskus datus par stävokli nometnes, ipaSl norädot uz pakäpeniski slido§o nz-tura stävokli, kas visvairäk apdraud bernus. Memorandä norädits ari uz „nokrejo§anuV, käda notiek DP izvie-toSanas gaitä, kuras rezultätä Väcija paliek ^menes, vecie un darba nespejigie cilv§ki. Sada riciba ne-saskan ar humänisma principiem. Komiteja Itidz apvieniUu griezties pie attiecigäm valdibäm un iestäties par palidzibu. H. M, ^tbrauc un fliizbtauc Latvie§u kblonijä Eslingenä tre§- dien bija pieteikta Kanädas imigräci-jas komisija. Kolonijas vadiba bija gädäjusi, lai komisiju vispusigi ie-pazistinätu ar latvie§u trimdinieku sastävu, kvälifIkäciju un lidz5lhejo darbu, ffb pieteiktäs komisi jas iera-däs tris dämas, kas interesejäs par mäjkalpotäjäm, apskatija Eslingenas mäkslas salonu un iemeta acis k^da darbnicä, bet sikäk par komisijai sa-gatavotiem materialiem neintercse-jäs. Izdariju5as dazus iepirkumos salona, vi^asaizbrauca. No LQ>ekas ziijo^ ka tur Rigas transitndnetne pa§reiz ir 110 bal-tieäu, poju un ukraipiu drebnleku ar piederigiem,. kas pieteikuäies brau-cienam uz Kanädtt. Precetie viriesi vaj: ^emt lidz ari sievas un bernus, bet drebniecem uz Kanädu jädodas bez viriem, lidzi pemot Hikai bernus. Rigas hometne ieraduSies ari Aus*rär lijas valdibas pärstävji, lai pirmaj am transportäm uz Austräliju izraudzt-tu 100 strädnieku. H. M. * Tedmiskajä skolä Eslingenä, kur, arch. A, Birkhana un doc. A. Bangas vadibä darbojas mechaniskäs un buvtechnikas nodala, Sajäs dienäs bija pirmais izlaidums uri skoMs kursu beidza 18 audzek^i. Mäclbas pirms gada sakot, bija 49 audzek^i, bet intensivä darba slodze lieläkai dalai bija Slptusi par grutu. Kursu beigu§o vidu lieläka da)a bij. kara-viru, kas pai-eizi izpratii5i, ka aroda prasme näkotne mums visiem bus droääkais eksistences balsts. Daudzi viiji arodapmäcibas yel turpinäs äutomechanikä, lai ari tagad iegutäs zinäSanas lidzinäs Latvijas arodsko-läs apjomam. Izlaidums bija saistits ar absolyentu darbu skati. H. M. Kä ievadrakstä par Eiropas DP problemu raksta „The New York T i mes Overseas Weekly", pec IRO sa-gatavoSanas komisi jas ierieräkekre-tära Viljema Taka zii?äm, ASV, kä Viena no 21 IRO dalibniecem, tikSot uzaicinäta lidz 1949. gada beigäm vai 1950. gada säkumam uz-pemt 250.000 DP. Laikraksts pie §is piebilst, ka ASV it labi varetu uz-riemt pat vairäk, pie tam nevis kai-tejot sev, bet gan yöi ar pozitiviem sasniegumiem. Ja ASV velas cilve-kus ar principiem: §ie cilveki ir cie-tu §i prindpu deV — saka ievadniekr, bet ja mes yelamies strädnieku* ar daMdäm spejäm — vixuem tadas ir. Secinäjums — Stretona. likumpro-jekts butu jäpiepem, t3ck6 saiaäks näkosä kärtejä vai ärkärtejä korigre-sa sesija. Tie 1,3 lidz 1,5 mUjoni DP, kas hevelas a^iezties dzimtene, neve-las pakjauties patvajigiem rezi-miem Amerikänim, kas ari ir pret rezimu patva^ibu, to vajadzetu spet saprast NYT riclbai pret «j^imas kommtemes'^ izaicinajumu Jauna starptautiskä komunistiskä inloomäcijas biroia hodibi^ Belgrade ir pasaules preses intereses degpunktä. t ä radijusi lielu pre-testibu he vien rietumu pretkomu-nistu, bet ari sociälistu puse, kas jauno iestädi apzime par jaunu kö-munistisku intemacionäli. ASV tau-tas pärstäyju nämä pretamer&ä-niskäs aktivitätes komisi jas priekä-sedis Tomass trendien vestule tau-tas pärstävju nama prezidentam ieteicä sasaxikt visu rietumu puslo-des valstu konferencl, lai apspriestös par kopigii likumdoSanu pret „jau-näs komintemes manifesta izaicinä- Preteji iepriekSejäm zijjämL, it kä ASV, sakara ar Var§avas deklaräci-ju, butu ar mieru apsvert separäta miera sleg§anu ar Väciju, VaSlngto-nas politiskäs aprindäs päskaidrots, ka iäds separäts miers neesot ASV valdibas interesgs, ASV turpinäSot puleties panäkt normälvU mierligumu ar Väciju, sadarbojoties ar Padomju Savienibu. Cits atrisinäjums pa-redzets tikai tädä gadijumä, ja izrä-ditos neiespejami Sos centienus pie-pijdii ASV ärlietu mlnistri ja otrdien oflciäli pazii:ioja, ka droSibas ap- 0- toi oppzicijai i)ret zFdiem UN Palestinas komisijä Polijas de-legäts izteicies par Palestinas dali- §anu arabu un iidu valstj ar no-teikumu, ka jäizbeidz britu mandäts PalestTnä, jäizväc ang]u karaspeks un j äieiaiS tur iidu DP. Abäm Palestinas daläm tomer butu jäpaliek saim-nieciski vienotäm. legiivums butu ari dajeja DP problemas atrisinä5a-i ha, jo to skaits tad par kädiem 250.000 samazinätos. Tai pa§ä; laikf arabu 1 Igas konfe-rence Sirijas galyaspilsctä Beiruta, kura neoficiali esot piedalfjies ari Jeruzalemes lielmuftijs, piehemts at-zinums, ka arabiem jägatavojas bru-notai pretestibai pret iidiem, «ia UN piehemtu arabiem nevelamuPales-tlhas jautajumä atrisinalumu. Sep-tinas arabu valstis konierpnce par-stav to ministru pre^identi un ärlietu mlnistri, kas, pec „News Chro-nlcle" ziT^ani. izveido§ot sava veida „kombinetu Äenerälstäbu" §ai bru-hotäs opozicijas akcijä. NYHT, BBC as generp'^ Turcijas feenerälstäba prieldnieks generälis Sälihs Omurtaks otrdien ieradäs IjTujörkä un pec tam deväs täläk uz Vaiingtonu, kur säcis ap-spriedes ar ASV valdibas pärstäv-jiem par Turcijas militäro sagatavo-tibu un täs lomu Videjo Austrumu strate^ijä. Kä Reuters ziho, runa laikam bö§ot ari par aviacijas un flbtes atbalsta punktu iekärto§anu par ASV kbngresa atveletajam sum-mäm un taläku Turcijas aizsardzibas pastiprinäsanu. Qeneräli Omurtaku pavada vei 14 citu turku ^enerälStäba virsnieku, un pec apspriedem Vasingtonä turku viesi iepazisies ar militäräm iericem un rupnicäm ASV. Apspriedes, ka INS papildus zihO, pärrunäSot ari kara materialu piegädl Turcijai, sa-skaTiä ar Trumena palidzibas nro-grammu. NYHT as Saskapä ar prezidenta Trumena un vii?a raditäs pärtikas taupiSanas komisi jas aicinäjumu partikas pa-teripa ierobe^oSanai, ASV otrdien piedzivoja pirmo „bezgalas dienu" kop5 kara beigäm. Tä tomer neesot izdevusies pilnTbä, jo restoräniem un viesnicäm pec Trumena uzsau-kuma vei ncbljis laika pärkartot pil-higi edienu kartes. TadeJ näko§a otrdieria buSot vei pilnigäka „bezga-las diena" amerikähu pateretäjam. Alkohöla razotäjus aicinäs uz 60 die-näm atteikties no labibas izsträdä- §anas dzerienos. 6OV0 dzerienu fabriku jau noiemuSäs samazinät labibas paterihu uz pusi. Ceptuvju no-zare taupibas akcija doSot ap lO^/o ietaupijumu kvie§u paterilla jeb 3 nuljonus buseju menesl. ^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^ » N^ sveruma de} komiinistisku, nacistisku vai faSistidcu pailiju biedru uzpem- §ana amerikähu ärlietu ministrijas dienestä nav iespejama. Tas pats attiecpties iiz personäm, kas atrodas „ieradunia väi cieSäs attiöcsm^ ar aprindäm, kuras, domäjams, pärstäv kädas ärzemju valdibas intereses". Pec Stutgartes radio zihäm, ASV" valdibas pärstävis paziijiojis, ka,y ieverojot savstarpibas principus, valdiba bus spiesta dajijl ierobeiot padomju pilsoi;ai t i e s i t ASV, at-bil §Jo§i tiem ierobetojumienv kädl amerikähu pilso^iem pastäv Padomju Savienibä. Jaunäs pärmai^ias levadiSot kustibas brivibas ierobe-ioSana padomju preses pärstäv jiem, militärataJejiem un zemäkiem vSst-niecibu darbiniekiem. Padomju 4ur-hälistu d33W)jumi buäot pakjauti cöi-zurai. ASV darba lietu pärvalde otrdien v savukärt pazihojusi, ka atcelts l i ^ teikums par abu lielo amerikähu • arodbiedribu savienibu AFL un CIO amatpersonu nozverinääanu. Saska-hä ar tä saukto Tafta-Hartleja l i - kumu, äiem arodorganlzädju funkr cipnäriem bija jäzvSr, ka vihi hav \ kömönistu partjjas biedri. Lemuma grozi§anu panäöa \ amerikähu kaln-raöu arodbiedribas vaditä js Dions Ljuiss un yairäki citl arodbiedribu vaditäji, kas attelcäs zverestUxnodoi Koment§jot komunistiskä inför-mäcijas biroja nodibinä5anu, Ce-chosiovakijas ministrs sociäldemö-krats Firllngers izteicäs, ka komu-nistl me^inot propagandas celä väjl-nät un iznicihät socläldemokratus. \ Austrijas socläldemokratl domi, ka komunistu lemurhs varetu labveligl ietekmet domu par socläldemokra* ti?kas internacionäles / organizeSanu. Ungäru socläldemokrati attura^ no komentäriem, : bet piimin sociälde-mokratiskä Informäcljas birpja nodl-binäSanu Kieltona. DähuMsoclälde-mokrati atzist, ka jaunäs örgänl-zacljas cehtrs heapSaUbämi buäot Maskavä, ari vihu zviedru kollegas baiijas par iespejamu komuhistisku intervenciju Zvledrij ä. Francijas so-ciälisti, kuru valräkiem vaditäjlem Var§avas deklaräcljä asi uzbrukts,;.. noraida jebkädu „komlnternes atdzi-vinaSanu", ka&nozimejot pilmgu komunistu partiju päklauSanos Padomju Savienibal. To valstu komunistu par ti jas, kas pä§as VarSavas rezolucljä nepiedali-jäs, pa5"u faktu gan apsveic, bet^^x turas no plasäkiem kome^tärierai\ Padomju Savleniba tomeif vismaz tagad vei nevelas, lai notiktu atklä-ta sa§lj:el§ähäs ar rietumiem, raksta „New York Times" tre5diehas nu-murä. To apliecinot Padomju Sa-vienibas piekriiäna piedalities 25. novembri Londpnä säkamäs ärlietu ministru apspriedes par Väcijas mierligumu. • "'^^-Z^- NYHT, BBC II ' No franöu valdibai tuväm aprindäm otrdien zlhoja, ka neesot izsleg-ta Francijas valdibas sastäva pär-veidoSana, samazinot ministru skai-tu. Ramadje tad laikam uzpemt^s iekSlietu ministra pienäkumus, lal uzsäktu pastiprinätu akciju pret spe-kuläciju. :.- //-•'''"\''' ^ Lidz rudehs beigäm po Irakas iz-väks visu anglu karaspeku, Izpemot dlväs aviäcljas vienibasv otrdien ofi-ciäli pazihoja London! . Republikäiju paredzamais kandl-däts ASV prezidenta veleSanäm Ha-rolds Stasens kädä runä • DioväS §ta-tä otrdienas vakarä präsija izdarit valutas reformu Väcijä, jo tas esot priekSnoteikums Eiropas saimniecis-kai atjaunöSanai, tapat kä fran6u frahka un italu liras stabilizeSana. Griel^u armija patlaban izcinot „totälu "karu" jpret nemiemiekiem, pec 14 dienu inspekcij as rjaskaidrö-ja Griekijas karalis Pauls/ TesäHjä ielenkts ienerälis Markoa är 5000 viriem, • ; f No- slimnicäs aizbegu5ais apcieti-nätais Bavärijas biju5ais denadfl-käcijas ministrs Lorics DENAs a|en-tOrai piesutita vestule pazihojis, ka vinS atrodoties Baväri jä un viegii nepadoSöties savu ienaidhl^^ intrigäm, 'X'-'--'' I • i5 « l i : •«ii : ; r sipsi jftöi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-10-01