1948-05-22-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
.^VIJA, 1548. g. 22. u...
s
kļuvusi par tradiciin,
izmantot ,kidtūras^'aS„^ifi5^^^
speķa avotu mūsi, ^^Ji^Us f
viešu pārstāvis s JaLi^^''>^la l
nāja tautiešus ka šļ?^'''">s bfr
dējais lielākais £ , ; ^ F H JV
kultūras sarlkoju^P'^^ ^ A ^ .
d u šm būs vēl iigi^^^^^^
Akta beigās R. ZuikaU.*^
Latvijas himnu p4^°f ^
koncerts. tam '
mūzikas dzīvi..
ba_pirmatskaņojum3 publikf'*^'-'-
iejūtīgus un pateicīgus £ ' ^ i a
Dieva
kas priecīgi čivināja sal
Viešu teātra Zāles jumtT
zkmaic ūēztvi ķiņkieiāem m. KTtiiHkinIpŌdaVrt.āT tSda an.su. t1lR5'^ e kKv ar"tct ^
mūziķiem. Tālāk R. ZuttL , - "^^'^
ris, klausīdams sava diriL»"^
do.roku MeiksmīJSiem^^^^^
tajiem mājieniem, dziedāja vSv
- Pēcpusdienā Silts vēļš, kkhrvin
reto izdevību redzēt vienkopus v '
gleznotāju^^ ne
latvieši pažl, bet ar! angļu un vVc^
yiesi.^Tur bija Ābele, D aS
Orunde,te^^^ Kovaevsi
Kuncite-Baltgalve,; Milts, Rozentāk
Soikans, Sveics un^^p^^^ V. Tone
ķuŗš^ šoreiz piedalijieg ar ncDarasti
daudz darbiem - .13! Interese vlso3
skatītājos bija •Hela. Plkv. Šedelvs
izteica velēšanos iegūt Jē^era Lat-vijas
ainavu, kāda cita angļu viežna
savu sajūsmu par Kovaļevskas da'r-bieni
izpauda, skaļi izsaukdamās'
„0h, how swet^t!" — bet kādg vācti
skalotājs solījās otrā diena vest uz
izstādi visu savu klasi. Pasu lat-viešu
- prieks nebūtu lieki jāpimin.
Pēc tam, kad sarīkojumu ap.
meklētāji bija klausījušies un skati-juši
mākslu: vaigu vaigā, vakarā bija
dota iespēja nometnes kino — teātri
noskatīties latviešu filmas izrādi
„Kas mēs esana im ko mēs J^ribam?'
Nedaudzās minūtēs gar acīm aizsli-dēja
mūsu dzīves, mūsu darba un
mākslas •snieininļu aina Mājup d'>
doties, skatītajiem ' bija daudz kō
runāt par redzēto • un dzirdēto,
Grāmatu izstādes atklāšana notika
otrā'kultūras nedēļas dienā. Tur skatam
bija pavērti' dažādie trimdai
izdevunii, •" gan grāmatas, gaii
laikraksti un žm;'nāli. Tpa.ši interesanti
kā retāk redzētie bija Zviedrijas,'
Anglijas un Amerikas izdevura:,
Sēnalu literatūras stūrītī, kas bija
patīkami mazs, dižojās St, Raznas
un A. Upenieka vārdi.
Vakarā Tatjanas Vestenes iin Eižena
ĻešSevska baleta vakars latviešu
teātra zālē 'bija pulcinājis liel'i
Skatītāju pulku, to starpā
daudzas mazas galviņas ar lic
ziņkārīgām acīm. Par kultūras mi
lestību pašā jaunākajā paaudze le
cināja tas, ka daži piecgadīgi m
ieradušies sarīkojumā pat bez vecāku
pavadības. Baletvakara prograni-ma'bija
samērā plaša un interesanta,
un- baletdejotāji kā :arī piamste
Rindinova-Peina izpelnījās pubii^^^
atsaucību. Vakara daudzie ^vatua.
šķīrās, lai otrā diena sastaptos U ļ';
kas latviešu- teātra izrādē. Latvie^
kultūras gars bija sācis viltot
plūst, lai; nepamestu novaiia
vienu, kam tā slāpst.
I l z e Sķipsn
an
ne-
RED AKCIJA'
0. A p r i ķ i ļ š , Dinkelsbīlē
•Latvijas 36.. numura K. vļ
•aizrāda žurnālistiem, :ka tie jH^^
(tomēr praksē. nav_ piep"
Man žķiet, ka žurnahsU
nav vainojami, Jo viņi iasi'a^^j.jf,
kal paziņo to, kas aug^^s
runāts un spriests. _Viņ ^ ^y
ņemties atbildību, ka. tas « ļ ^
lizēsies; Bet ja arī bu^u i ļ ' ^ ^ ^,5.
'nproatsk,s ēv aDi Pt aidz!vliīedtzo šaarn at ot aP, ļ^aui, . ,30t»
nodibināts jau īsts miers.
Kas attiecās uz nometne.^ . ^
bināto izkārtojumu, pr«". i^^ei
iespējas no katras lielakas^^
būtu viens nodarbinātais ^ ,^ ^..^
žurnālisti neko nevar
vadītājus:mēs pasi; esam • ^^^j.
Ikvienam cilvēkam, Kas j
mierinātību, derētu, ^uiet u^^,.
cu: tur viņš dzirdes, ģebesi^
ūn taisnība meklējama tiKa
. i , tur, vaida Knstus.
0
Profesora Arveda Svābes 60 mūza gadi
25. maijā 112 60 mūža g:adiem atskatās prof.iDr. Arveds Svābe, iftcilš
vēsturnieks, tiesībnieks, rakstnieks un dzejnieks, kura centieni un dai-bs
jau 40 gadus bijuša veltīti zinātnei, latviešu literatūrai un cīņai par savas
tautas tiesībām. Viņa bagātā personība radusi tik daiidaļpusīgu ia-teiksmi,
viņa garīgā enerģUa paudusies ar tādu spēku un nedvešami iz-sirāvojusi
tik daudzās joslas, ka avīzes rakstā nav iespējams raksturot
visas tās apveidiia. Sniedzam še doc. Benno Abera rakstu par pvoii Arveda
Švābes zinātnisko personību.
esora
zinātniekā personībā
Ja liktenis mums nebūtu devis
Arvedu Svābi, tad, gribētos apgalvot,
Latvijas vēsture, folklora un
tiesību vēsture nekad pagājušos politiskās
brīvības gados; nebūtu plēsusi
tik plašus līdumus un Latviešu
konversācijas vārdnīca nebūtu ieguvusi
tik ievērojama nacionāla
moniunenta. nozīmi. Domājot par
Svābes lomu latvju zinātnes vēsturē,
to varētu gleznā salīdzināt ar trej-žuburaino
milzīgo kastani, ko Edvarts
Virza tēlo Straumēnos. Pēti-umi
folklorā, tiesībās un ve3turē ir
tie^ augstie žuburi, kas katram liek
saskatīt Svābes personību latviešu
kultūras sētā.
Ai^eds Svābo apbalvots ar asu loģisku
prātu un lielisku atmiņu. Tāpēc
katram problēmas risinājumam,
ko mēģinājis Svābe, piemīt tā
krietnā zinātni."?ka darba Ipa.^iba, ka
autors nenoslīkst materiālā, bet pār-vālda
to ar skaidru domu. Otrkārt,
bap[Stals atmiņas pūrs dod viņa rīcībā
tik plašu un piemērotu zlnāt-r
niskas municijas krājumu, kāds ne-,
piccir'šams problēmas cietokšņa ieņemšanai.
: ~
Bet te vēl; j āmin trešais apstāklis,
— Arveda Svābes daudzveidīgā dzīves
pieredze visdažādākos ģeogrāfiskos
garuma un platuma grādos,
kas viņu mācījusi kritiski aplūkot
cilvēkus un viņu darbus. Tāpēc
Svābe, lai gan dzejnieks būdams,
savā zinātniskajā darbā arvien pierādījis
spējas atšķirt īsto no neīstā,
atsijāt propagandu no patiesības
un, no otras puses, tā sakot, atklāt
„pasauli • ūdens pilienā", parādīt
senatnes, ainu dažu svarīgu vēstures
avotu atspīdumā.: Un turklāt, veik-
-dams lielus darbus, viņš saglabājis
kritisku attieksmi ari .pret sevi im
saviem rakstiem, jo. viņš . «strādājis
„pilns pazemības kā visi, kas nododas
augstākai kalpošanai" - (Ed.
Virza).
• Svābes izglītība ir eiropiski uni-versāļa,
viņa interešu loks attīstības
gaitā ietvēris ne tikai humanitārās,
, bet pa daļai ari eksaktas zinātnes.
Neaizmirsīsim, ka savā laikā viņš
pašmācības ceļā sagatavojās tiktāl
matemātikā un. dabas zinātnēs, ka
abos. šais priokšmetos ieguva skolotāja
tiesības (lOOT./O^. g.). Svābe arī
ir ar. lielu sajūsmu strādājis par
.skolotāju, aizraujot savus audzēkņus
ar pētnieka garu dabas zinātnēs.
Savā .autobiogrāfijā viņš raksta, ka
mācījis dabas zinātnes pēc Grestes
metodes ar praktiskiem darbiem
klasē, mājā un laulcā. „It īpaši skolnieki
bija priecīgi par mikroskopu,
ko nopirku par savu algu." Viņš pat
uzsāka studijas dabas' zinātnēs Ša-i;
iavska universitātē Maskavā (1911.
g.), bet turpat arī pārgāja uz vēsturi.:
Tāpat daudz laika un pūļu Svā-^
be ziedoja aistētikas un mākslas teorijas,-
sociāloģijas un psīcholoģijas,
• folkloras un valodniecības studijām.
Visam pamatā bija Svābes līdz
kaislībai sakāpinātā mīlestība ^ uz
ideju pcvsauli un grāmatām. „Vispār,
visus savus gadījuma ienākumus no
honorāriem par rakstiem un lekcijām
ieguldīju grāmatām, riskēdams
pirkt arī tādus jau toreiz dārgos un
retos izdevumus kā Kr. Barona Latvju
Dainas un Lerdia-PuAkaiša Teikas
un pasakas. Ko nevarēju nopirkt,
sīki konspektēju, pierakstīdams
veselas burtnīcu kaudzes ar
citātiem no lasītās literatūras."
(„Mana dzīve").
Prāts grāba riekšavām visu lielo
.kultūras tautu gara vērtību apcirk-
^)os, bet Arveda Svābes sirds tomēr
piederēja latviešu tautai-, viņa dvēseles'
saknes bija dziļi ieaugušas
dzimtenes zemē. Tāpēc jau viņa pir-niie
zinātniskie darbi, kas parādījās
1915. oadā, bija par latviskām te-
^nām, i)ar avotu izlietojot mūsu;ga-ra
_ mantas tautas pasakās ^ un
dziesmās. Lai minam te rakstu
•Latviešu Dievs un latviešu velns"
i-ui krievu valodā publicēto ,.Nacio-
: n.^lās cīņas atbalss.,latviešu mīto.lo-
'S'ja". IVIanuskriptā palika vairākas
^'^ejas par latviešu pasai^ām, mīklām
vārda maģiju. Visu pirmā pa-j^
ules kara laiku Svābe turoināja
^atviešu tautas dziesinu pētīšanu,
^omot- palīgā jaunāko angļu etno-
''V;afisko literatūru par totcmismu, kā
^)^ī' rakstus |>ar mūsu kaiiniņtautu
^'^^Ikloru luī vēsturi.
^lineto neatlaidīgo folkloras pēti-
^•^'^ļnu iznākumā radās ne vien pla-f'U3_
apcerējums Ozols un liepa
i^'tviešu reliģijā"'(1920. g.) un citi
^alvsti, kas 1923. g. sakopoti grāmatā
Ģi r 15 S a I n a i s
- S
S T Ā S T S
(1 turpH)āuHns)
,.Pievakarē Lūžņos ir '.e:\.die.^ K
līs," vecenīte pēkšņi n-ič^iksiēja. .,Tu
saproti, ko tas nozīmē,"
Elzas galvti smagi no.^īdē/a lo, .rp,
im abām rokām vimi cieši apzoaudza
sev krūns, kā ar to va'čia savald::
vētru, ko viņā pacēla šio vārdi.
Kalniņos viņš ar milicic^n šorīt
izdarījis kratīšanas,"
Kratīšanas*?" Liza miulsi atkārtoja,
miiMM nespēdama īīf.oni aptvert
teiktā nozīmi, bet vecāmāte cictsirdi-gi
t\irpināia;
„Kalniņu dēlu — jaunāko — viņi
kur
svevie-cilvēks.
Biezi esmu l>rm
d i \'d e smitsie ptiņ us • gad iis
te šajos briesmu laikos va-r-'ijwnl tik
daudz spēka'im gtxia(^prata . Tik"
daudz ciena:> pret savu pagātiiļi'..
ticiv;^ka:
\'^aJuis ir m.iris?" Elzi^ piespieda'
līt
vā
Prof. Arveds Svābe
atraduši siena s];ūnī, kur tas .slēpies
visu ziemu. Viņš aizsūtīt^ uz Vec-guJbeni."
„Vecguibeni?" Elza i7,biKisies cvn-tās
tumsā saskatīt vīramāti.
,.Jā, uz Vecgvilbeni;' veconītes balsi
'bija t-nds asums un nežēlība, ka
Elzai šķita vīramāte šai brīdī ļaun.-^
gars. kas atvedis viņu te. vientulībā,
kārdināt, mocīt im draudēt.
„Vai tu gribi, lai es runāju vēl tā-
„Rakstl par latvju folkloru*', bet arī
ievērojamā „Latvju kultilras vēsture,
I d." (1921. g.). Kā folklorā, tā
vēlāk: tiesību vēsturē Arvedsi Svābe
ir noteikts sociāloģi^ā virziena pārstāvis,
kas pieņem, ka vēsturisko
pai-ādību. „šķietami untumainām
maiņām ir kāds dziļāks pārindivi-duāls
cēlonis, proti: pārmaiņas tautu
un sabiedrības slāņUļ ideālos ub
mentalitātē, kas. ārēji saistī.tas ar
vecās un jaunās paaudzes uzskatu
dažādību un pat cīņu visos ideoloģijas'
laukos" (A. Svābe) Ar savultenis spieda profesoru doties trimdā, ļ ļrj^'pj^ar^ļaunais ga^rdr^^^^^^^
Jaunības darbu" — kā'to,pat's au- l a i viņš te tālāk cīnītos i^ar latviešu „Nerunā, nenmā!^ Lūdzu, kluso!"
tors apzīmē — ar „Latvju kultūras tautas tiesībām. Uļ^^ imisusi satvēra mātes elkoni,
vēsturi, I", Svābe piorādija, ka lat- Nav iespējams te nosaukt atse- „Vai tad tu nesapreci, cik nv\n s:rūti.
viešu tautas dziesmas kā vē.-itures višķi-visus tos uaudzos darbus, ^ Mīļā māt. mēs taču zinām vai katru
avots pa daļai atspoguļo vēl to sa- Svābe saiakstījLs un publicējis Uit- don-yu, katru nojautu, kas ir tevī vai
biedrības attīstības posttnii, kas zi- vijas vēsturē. Tie iespiesti gan īpa- mani."
nātnē pazīstams ar dzimts sa-1 žās grāmatās (piem., Straumes un „Bct nu vairs nav laika d^māp-i!
avoti':), t^anžvnmālos (.Jurista Ties- Saproti tačuh/Vai^^^^t^
lietu Ministrijas Vēstnesī, ..Senatnē, viņu šovakar saņem ciet? 'Tev .tikai
un Mākslā uc), atsevišķos: novilku- jāprot .ņināt-oPaiea-lm
mos, gan Latviešu konversācijas nas, mēneša;;uņgadiv te zina,; kā
vārdnīcā. Svābes darba spējas ir ko- bēi'^sies. šis laiks, bet pienāku
losālas, tāpēc :viņa sīkāko rakstu glābt'dzīvību."
skaits neijārskatāms. Manuprāt Svā- :„Man bail no: šīs sarunas. Visu lai-bes
milzīgas darba spējas un pārva- ku, lesrnw no t i^
rīgais veikums:izskaidrojami ar viņa.mē^iiiāja iegūt;.lai:ku,^^.:b^ bija
gluži fanātisku pieķeršanos savai lie-.pārāk sati'aukta un nežēlīga• savā ap-tai,
ar dai'ba mīlestību, kas vienota ņēmībā, un kļuva niknā,
ar ticību savai, sūtībai. , ^ ,,,Vai; tad; tu: neatceries:-^\^^^
Lai kaut aptuveni novērtētu prof. ^i^i mēnošiem notika ar ta\'u
universitātē tiesības, Svābe ps^r savu I Dr. iur uz I ^^^^^^ Vecgulbenē? Vai tu dribi, specialitāti izraudzījās tiesību vēstu- kādu
ri, jo tā savu senāko posmu l tēloju- čība viņa
mu daļēji dibina uz tautas (gara na,:mun.„ .„ ^ .... ., ., ,
mantām. Tādā kārtā f sUbe kļuva | galvenie vina darbības lauki. ViņšP^^^^-;\-^- ..Tu^pati vari nat/Mkt vmam
ir ne tilpni zinātnieks, bet arī P^^'^^^^^^^'-'^•"^ ^^^^^smam.'
rakstnieks, fivābe bijis Satversmes::' ;,Viņ|,:niaņ:.n^
Sapulces loceklis, Latvijas rakstnie-P^^^':^
ku un žurnālistu arodbiedrības .^^1^^;;:^^^^ zaudējusi .naidīgo
nriekšsēdetāis, Latvijas . Nacionālā j^P^-^^- , . ,-
teātra direkci-as loceklis, Latvijas i .par viņa-begsiinu
tversmea nosaukumu.
Folkloristiakus pētījun^is , un
publicējumus Svābe , turpināja arī
vēlāk, kad viņa galvenā uzmanība
jau bija pievērsta tiesību vēsturei;
Tā 1930. — 1931. g. Svābe publicēja
R. Klaustiņa Latvju dainu izdcvun-\ā
rakstus: Brāļu liel^mene," „MI-:
Icstibas simbolika", „Tālās un tuvās
tautas", „Tilta un laipas: simbolika".
Folklora kā Svābes jaunības mīlestība",
šķiet, bija līdzvainīga arī
tai faktā, ka,: studēdams I/atvijas
ir Ai^eda Svābes veikumu, uzP^<^^^ vecgmoener vai xu unm, lai
varam atskatīties taf^ad patei- P^^^^^s vienīgai.s dēls. kas m;m nalieis.
zina 60 mūža gadu atceres die- arī nogulstas kopējā bedrē?"
Tuims tikai jāiedomājas visi ^-^^ žēlsirdīga," Ki/a
par Latvijas tiesību vēSļtures Jcā zinātniskas
di.sciplīnas. nodibinātāju. -
Viņš arvien ir bijis: visai jūtīfjs
mūsu kultūras vajadzību uztvērējs
un centies aizpildīt roDus, cik vien
tas bijis viņa spēkos. It kā tikai ļ vēstures'in.ititiira loceklis' un Vic'e-i ^^^^ ezeram, viņš domā, ka ar villu
ŗām ejot, savā studiju laikā īSvābe (^ļr^ktors No 19*^7 g līdz 1940 g ^^^^ ^^^^ aizmānīt \ycom no šejic-laida_
klaiā grāmatu L^^^^^ gadu diendienas darbā tevis. Un viss, ko viņam
ras vēsture, Tī d." (1922. g.)J kur 1^^- K-pveds Svābe kā Latviešu k o n s e r v ā - ^ ^ ^ ^ sacītu, viņam lic^kas viltība."
lāko tiesu aplī^<oti- tikai svešās kun- ^^.^^ vārdnīcas Galvenais redaktr)rs ^ i ' ^ ' ^ ' ' ""^'^^ aplika roku an vedeklas
gu ka^as feodālie i^st^dnumi ^ ^ e d i - ^ ē u s visus tās 21 sējunmi uz- P^"^^^^^^"^'^ '-^^ redzi." viņa klusi
amati, bet kā savu b.abilltācijas d^r-l ^-^r^^' .^^^^-^ ^^^ļ^^ļ^^^^J bezspēcīgi teica, arī mana a p n e m i -
bu uz nlasu archivu .studiiju pan-vata p^ŗgonlbas zīmom ' t>a. izbeidzas. M.ī]o .meit. cian k a zmi
sarakstīja ,,Pagasta vēsturij I: d.'^ ^ _ , ,
Bet: cauri visam im pari visam
.redzam/Arvedu Svābi latvieti, kas
pēc - Sa.v.as labākās ..apzinās^^.u^
viskvēlāko ;sirds degsmi allaž kal-
, . . ^ . , poiis savai tautai un kultūrai, kaloojis
Varbūt, ^varētu runāt par ^^iināmu ļ ^^^^^^^ Latvijas valstij kā ari mākslai
un zinātnei
:Benno A b ē r s
0926. g.), kur centrā izvirzīts latviešu
zemnieks" ar savām nastām un
lauku sabiedrība, -kas organizēta pagastos.
Dori vai nedari. Mēs 03ām vienm-n
saipratušās. Tu esi stiprs im godīg.'-
pieri mātes p^lānajiem īpatiem.
vecenīte tikko spōja vai
neiz-kliectu skaļu nē. bot
tāja dzirkiņele, kā sāpe vļ-ņai
deniņos.
..Kāpēc tad īrn^s te nāc^m?
tc viicināimos,".un tikai
vilkusi vedeklu st*v klāt,
vluseja. ..Kādas gan t\u
varčtu būt šaivbas," beidzo^t
un
seN'i; lai
dedzinā-jedūrās
Ķ o i n ē s .
āk pie-vūjiiji
brīdi
metit. v^
ņedi^-^ši
praj.x)ršči-
vI ē-st\Uē.
, i
pit^ilda. ,.K'āds iemesls
v'am Kamolam būtu melot
No puJka palikiL^i dzīvi trt^dcsniit
d i v i . . . Taisni tinsdesjuit | jiivi . ..
Pinskas punčos . , . Un nu jaij raksta
arī avīzes par noCieviļgrienil .ģenerāliem
. , . Katru sīku ziņu tirpati esi
tvērusi par tām kaiiuun,^, Taihiū trīsdesmit
divi . , Visi; zinc rafetīt un
stāstīt — i:aisiii tan.sKlcsmi. mv divi.".. :
Mt^s abas, pat Juritls, Yui-ain visu to
no galvas ..
Elza pacēla g-alvu un al^brīvojās no.
mātes rokām., Viņas abis, timisā'
nlnti ieplēstas, .^^atījās r
kas veidojās debesis, rin>stot vējam,
ugstu pār
a l s i .svītrā,
vina doniā-kur.
tur
sargā visu
kā kāds būtu pacelies i
mākoņu ku.stīgicm itiltienVim izsviedis
no zicrneļiem uz dienv idiom riek-:
mil/īfzu, baitu, zvīņu kurvi mia*-
d/čšanu vijJ nejāva sa'^^a īt klīstošās
sniega pārsla.s un retai» iletUij lāses,
..Es tvļČu ticu tev. Dievs,"
.a, ,.ticu. ka tu esi kair:
tālu projām no inums luī
labo. Un ja tu e.^ tur, vai nav jāiet
pie tevis? Vai man mana sirds ir
jādara vēl nemierīgāka, iai citu darītu
s]KMi,q\i cīnīties un dzīvot?"
„K() tu domā, meit^" Viņa dzij-dē-ja
l<hisu. lūdzējas bal^^si, pilnu cieša-;
nu uņ nevarīf:ju aizdon^iu. 1 y
.,Neko." vina atl^ildēiji. '^Varbūt.,. .
Jā. Varbūt. t(A' lai.«šniba, māt. Varbūt
man tomoj* jāiet . . . Mīļā māt,**
viī^a, ātri a:)k:un-ixi .sirmgalvi un pievilka
.sev riošj klāt. .,Tu |.denmēr esi
bijusi man."^ .^^tinrum.s un mans SD^is.
Es r-smu ]'e<lzeiusi, kā tu pārf^uusi
nerimsi ies daii)ā, esnia redzējusi, kā
tu sausām arnn zaudē vi.^u, ko mūžā
e.si krāj\wi un cēlusi, im "esmu redzējusi,
kā tu zaudē savius mīļākos
cilvēkus, viena atrāvusies no
citii^m, lai neviens ncreclzē-tu tavasi
mf)il\as. Kad mani nonīākiisi grui-sir-dība,
tu csi_ pirmā/sn\ai-fliī]ūsi, kaut
našai sirds asiņo
dienas dienā,
bagāta, māt."
adu
a .siixis nav
no
t i ik
(Tunoinajums a«-kos)
enciklopēdisku tieksmi .!visā Svābes
zinātniskās darbības : raksturā, —-
tieksmi aptvert vairāli' un •pla.^āk,
neievērojot šo zinātņu vēsturi.*>kās
tradicionāli nospraustās robežas. Bet
šo tieksmi galu galā vienmēr vadījis
kāds nemaldīgs instinkts kalt>ot sa-I A r t u r s Ka u g a rs
vai tautai un zinātnei un noskaidrot _ * / *
tos svarīgos jautājumus, uz kuriem LCitVlCŠā JJāVāSāriS
atbilde ir vajadzīga un kur- tās
trūkst. Haksturigs piemērs • i r tas, ļ Ir cīruļu un strazdu laiks,
ka sakarā ar bijušo Latvijas liel- Stingst naktis, dienas kaist. ;
gruntnieku sildzību Taŗatu Savienībā ..No spurdzēm tvīkst kā; zelta tvaiks.
(1928. g.) Svābe valdības uzilevumā Ir cīruļu un strazdu laiks,
izstrādāja latvju agrSitās vēstures,] Ir tev tīk svilpi laist.
Dārskatu, no kura vēlāk jizauga viņa
Latvijas agrārvēsture vācu (1928. g,), [Nu augt. kā visiem licis Dievs,
angļu un franču valodā (1929. g.), Ar pazemību lēnu.
kas tika pārstrādāta laijviski 1930,. g. Un ziedu acīm skatlties-kā„
Zcmes attīstību un zemes refor- It visā. augt k^m licis Dievs
mu vēsture Latvijā". . | Ir saulē, ir pa ēnu.
Aplūkodams Latvijas 'agrārās
vēstures problēmas, Svābe 'nf»reti
nonāca visasākā pretrunā ar agrāko
un modem\3 Baltijas vāciešu vēsturnieku
uzskatiem, j0 pēdējie joprojām
mēdza sJcatlties pāri latviešu
zemniekiem it k ā no^iauslaiku bruņinieka
pils torņa lodziņa, zemniekus
apakšā nemaz lāga nesaredzot,
Svābem viņi savukārt pārmeta objektivitātes
trīikumu. Bet savai doktora
disertācijai Svābe'' izriiudzījas.
tematu taisni no feodālajlm bruņinieku
ties'bām (..Livnniļ^as eenās
bruņinieku tiesības", 1932. g.) un
pierādīja, ka arī šai nozarē viņš ir
pārāks mi var dot jaunasļ zinātniskas
atzinās.
Kādus 12 gadus Arveds Svābe in-,
tensīvi :darbojās par Latvijas universitātes
mācības sp^ku. Np 1929.
g, kā privātdocents, kons 19:^0. g jau
kā docents im no 1932. g. kā pro-
Kanādā iāu dzīvo ap 3000 lāiyiešu
VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
DP māksimiūkiem
izredzes reprezen-iēiies
ASV
Tuvākā laikā amerikāņu joslā gaida
ierodamies 'amerikāņu impresa-riju
HiraJra. kas pašlaik uzturas Parīzē.
.Viii-š. interesējas, par DP.māksi
in ieku t urnej u rIk0šanu,: SaV,. Va 1 -:
stīs —- visvairāk par mūziķiem un;
dziedātājiem.. JRO informācijas da-
Edmontonas latviešu biedrība
Imanta šajās dienās : aizvadīja
rosmes pilnu. pirmo darbības gadu.
Organizācija par savu devīzi izvēlējusies
i nevienam latvir'tim svētos
vārdus — Dievs, svētī Latviju. Arī
lldziinējais darbs veltīts cīņai par
Latvijas neatkarības atgūšanu un
palīdzībai trimdā nonākušajiem
tautiešiem.
Imantas; dibināšanu ierosināja
viens no Kanādas vecākajiem latviešiem
— pašaizliedzīgais Džvuis
Džonesa tēvs, bet biedrību jau no
pirmās dienas vada tautietis Konrāds
Dobelis. Pagājušā gadā „vecie" Ka-'
nādas latvieši vienojās, ka jaiinat-braiikušo
tautie.^u aprūpes darbu
Rietumkanādas 4 provincēs vadīs
Toronto latviešu nacionālā kopa.
Arī latviešu kongresā Filadelf i jā
Kanādas tautiešus pārstāvēja K.
tad te no-
',v e i dv) juties
pulcēšanas
Dobelis un E. Saraij^s. Licķ biedrības
nodibināšanai latviešu ļ jautājums
kanādiešiem bija svešs. 'Sākās apmeklējumi
valdības iestfļdēs, un ja
šodien latviešu skaits Kanādā pieaudzis
no 1000 līdz 3000,
pelni arī Imantai, kas i;
par nozīmīgu lat\(icšu
centra Kanādā.
Pa.^ā pēdējā laikā Imanta, sadarbībā
ar pārējām latviešu! bicdiibām,
stājusies pie latviešu laikraksta noorganizēšanas
Kanādā. Ievadīti ari
prix>kšdarbi pinnajai latviešu
mākslas skatei ar.prof. V, Tpne.s, A.
Dārziņas, A, Offules ud. cļarbicm.
Biedrības aicināti, RietUmkanādas
latvieši šogad pulcēsi^s^-kopējos Jānos,
bet Latvijas dibiriā.^aKas 30.
gadu dionā Edmontonā notU^s kon-arī
salas
vadītājs Scderlends-Denliņger?..
kas sniedza šo informāciju preses
konferencē Bad-Kisingenā. naskai-dr^
ja arī. ka apgabalu štābi jau a s -
rāk uzaicināti sagatavot māksliniekus
šim apmeklējumam un ka, tik- '
fesors viņš kalpoja studentjem. lasī- ^^^^ Hirakš ieradīsies, par to ziņos
dams Latvijas tiesību vēsļun ^un
vispārējo tiesību vēsturi. ^1936. g.
viņš pārgāja no tautsaimniecības, un
tiesību zinātņu fakultātes^ ūz filolo-cV^.
ias un filozofijas fakultāti, lai tiu-lasītu
lekcijas vm vadītu seminārus
I>atvijas vēsturē. Bet pēc • nedaudz
?!adiem šo universitātešļ: darbu Svābem
pārtrauca vācu okupācijas vara.
atlaižot studentu iemiipto. bet |reak-cionāro
vācu aprindu, v=ļSvair^āk
neieredzēto profesorui i o viņa , katedras.
1944. g. nepelnīti ļauns lik-arl
presei.
L i e l u interesi IRO .^v-bā Žeņevā
izraisīju.-as zinas par DP mākslas
izstādi ^ ^ L U t g a r t l Sederlond-Den-lirigei^
i7,t?ica cer'ba-. ka labāko š's
i'^^tādcs darbu izlasi varēs o^irādīt
EiroDas .^alva^^oi/^^ōtās un A.SV.
aumoram pievienotas 2 lapaspuses,
kuras saņem .ATPŪTAI
pasūtinātāJL
certš un i7,.stāde. Ievadītas
runas par latviešu , raidljumien:i Ed-niontx)
na3 radiofonā. . 1
Pirms dažām dienām -1^ maija sā-
•iumā Edmontonas sieviešu organizācijas
rīkoja tautu festivilij. vSo-
::;ad pirmo reizi teicami kija pārstāvēti
arī latvieši:/4nūsu nov'otne ar
latviešu daiļamatnieclļpas darināju-
' mJom guva ievērību un kļlias atšaut:'-
mes" prcscvf Sarīkojumā ' izkārtošanā
daudz kilējās I. Dooeic un
V. Beķere. j \^
Edmonton.ļ'. maijā--
A l f,i r e d s R ī d ž i ri i e k s
Vecais Kanādas latv'"'iv I) -
Džoness — Edmontonas latviešu bie-:
dribas Iir-antas Roda prezidents. Uzņēmumā:
Džoness ar savas audzētavas
sudrablapsām.
Pazriamais aktieris, režisļors un
d'..:];iniatoi's ( Kri.staps Ļindē, poc
.,Cī^nu.>>'' ziņām, miris 66 ig. vecumā
V(;n>-pili, kur strādājis T\C\X dikcijas
un ^.kaluvc-s mākslas .sko'lotā;u.
Mēnešraksta Ceļš {-jurLajca iz-nāku.^
i. Saturā P, Aigpra.j ! Zinaī-
'^a.s Lazdas, P. Ermaņa. A. Dziiuma,
T. 7/-iliņa, J. Sarmas, VI Strēlertcs,
-M. Cuibes, K. Dziļir^jas. Andreja Eg-kša.
J I^ieola. Elza:; Ke/f^^-rp.s, R;i.s-
)na,s Galeniece.s, V. M^t-žezpra, N.
K;j]nina, Ak^k.ša Knln.'-.^jļ Kl KMrk-l;
ņ:i. L. LCrzina. K. |K Rai-sl^-
ra. O. Gulbja. E. Ble.sis. L Pērļupe,^.
A. Tamuials, V. J a n ī n a uc
darbi
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-05-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480522 |
Description
| Title | 1948-05-22-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
.^VIJA, 1548. g. 22. u...
s
kļuvusi par tradiciin,
izmantot ,kidtūras^'aS„^ifi5^^^
speķa avotu mūsi, ^^Ji^Us f
viešu pārstāvis s JaLi^^''>^la l
nāja tautiešus ka šļ?^'''">s bfr
dējais lielākais £ , ; ^ F H JV
kultūras sarlkoju^P'^^ ^ A ^ .
d u šm būs vēl iigi^^^^^^
Akta beigās R. ZuikaU.*^
Latvijas himnu p4^°f ^
koncerts. tam '
mūzikas dzīvi..
ba_pirmatskaņojum3 publikf'*^'-'-
iejūtīgus un pateicīgus £ ' ^ i a
Dieva
kas priecīgi čivināja sal
Viešu teātra Zāles jumtT
zkmaic ūēztvi ķiņkieiāem m. KTtiiHkinIpŌdaVrt.āT tSda an.su. t1lR5'^ e kKv ar"tct ^
mūziķiem. Tālāk R. ZuttL , - "^^'^
ris, klausīdams sava diriL»"^
do.roku MeiksmīJSiem^^^^^
tajiem mājieniem, dziedāja vSv
- Pēcpusdienā Silts vēļš, kkhrvin
reto izdevību redzēt vienkopus v '
gleznotāju^^ ne
latvieši pažl, bet ar! angļu un vVc^
yiesi.^Tur bija Ābele, D aS
Orunde,te^^^ Kovaevsi
Kuncite-Baltgalve,; Milts, Rozentāk
Soikans, Sveics un^^p^^^ V. Tone
ķuŗš^ šoreiz piedalijieg ar ncDarasti
daudz darbiem - .13! Interese vlso3
skatītājos bija •Hela. Plkv. Šedelvs
izteica velēšanos iegūt Jē^era Lat-vijas
ainavu, kāda cita angļu viežna
savu sajūsmu par Kovaļevskas da'r-bieni
izpauda, skaļi izsaukdamās'
„0h, how swet^t!" — bet kādg vācti
skalotājs solījās otrā diena vest uz
izstādi visu savu klasi. Pasu lat-viešu
- prieks nebūtu lieki jāpimin.
Pēc tam, kad sarīkojumu ap.
meklētāji bija klausījušies un skati-juši
mākslu: vaigu vaigā, vakarā bija
dota iespēja nometnes kino — teātri
noskatīties latviešu filmas izrādi
„Kas mēs esana im ko mēs J^ribam?'
Nedaudzās minūtēs gar acīm aizsli-dēja
mūsu dzīves, mūsu darba un
mākslas •snieininļu aina Mājup d'>
doties, skatītajiem ' bija daudz kō
runāt par redzēto • un dzirdēto,
Grāmatu izstādes atklāšana notika
otrā'kultūras nedēļas dienā. Tur skatam
bija pavērti' dažādie trimdai
izdevunii, •" gan grāmatas, gaii
laikraksti un žm;'nāli. Tpa.ši interesanti
kā retāk redzētie bija Zviedrijas,'
Anglijas un Amerikas izdevura:,
Sēnalu literatūras stūrītī, kas bija
patīkami mazs, dižojās St, Raznas
un A. Upenieka vārdi.
Vakarā Tatjanas Vestenes iin Eižena
ĻešSevska baleta vakars latviešu
teātra zālē 'bija pulcinājis liel'i
Skatītāju pulku, to starpā
daudzas mazas galviņas ar lic
ziņkārīgām acīm. Par kultūras mi
lestību pašā jaunākajā paaudze le
cināja tas, ka daži piecgadīgi m
ieradušies sarīkojumā pat bez vecāku
pavadības. Baletvakara prograni-ma'bija
samērā plaša un interesanta,
un- baletdejotāji kā :arī piamste
Rindinova-Peina izpelnījās pubii^^^
atsaucību. Vakara daudzie ^vatua.
šķīrās, lai otrā diena sastaptos U ļ';
kas latviešu- teātra izrādē. Latvie^
kultūras gars bija sācis viltot
plūst, lai; nepamestu novaiia
vienu, kam tā slāpst.
I l z e Sķipsn
an
ne-
RED AKCIJA'
0. A p r i ķ i ļ š , Dinkelsbīlē
•Latvijas 36.. numura K. vļ
•aizrāda žurnālistiem, :ka tie jH^^
(tomēr praksē. nav_ piep"
Man žķiet, ka žurnahsU
nav vainojami, Jo viņi iasi'a^^j.jf,
kal paziņo to, kas aug^^s
runāts un spriests. _Viņ ^ ^y
ņemties atbildību, ka. tas « ļ ^
lizēsies; Bet ja arī bu^u i ļ ' ^ ^ ^,5.
'nproatsk,s ēv aDi Pt aidz!vliīedtzo šaarn at ot aP, ļ^aui, . ,30t»
nodibināts jau īsts miers.
Kas attiecās uz nometne.^ . ^
bināto izkārtojumu, pr«". i^^ei
iespējas no katras lielakas^^
būtu viens nodarbinātais ^ ,^ ^..^
žurnālisti neko nevar
vadītājus:mēs pasi; esam • ^^^j.
Ikvienam cilvēkam, Kas j
mierinātību, derētu, ^uiet u^^,.
cu: tur viņš dzirdes, ģebesi^
ūn taisnība meklējama tiKa
. i , tur, vaida Knstus.
0
Profesora Arveda Svābes 60 mūza gadi
25. maijā 112 60 mūža g:adiem atskatās prof.iDr. Arveds Svābe, iftcilš
vēsturnieks, tiesībnieks, rakstnieks un dzejnieks, kura centieni un dai-bs
jau 40 gadus bijuša veltīti zinātnei, latviešu literatūrai un cīņai par savas
tautas tiesībām. Viņa bagātā personība radusi tik daiidaļpusīgu ia-teiksmi,
viņa garīgā enerģUa paudusies ar tādu spēku un nedvešami iz-sirāvojusi
tik daudzās joslas, ka avīzes rakstā nav iespējams raksturot
visas tās apveidiia. Sniedzam še doc. Benno Abera rakstu par pvoii Arveda
Švābes zinātnisko personību.
esora
zinātniekā personībā
Ja liktenis mums nebūtu devis
Arvedu Svābi, tad, gribētos apgalvot,
Latvijas vēsture, folklora un
tiesību vēsture nekad pagājušos politiskās
brīvības gados; nebūtu plēsusi
tik plašus līdumus un Latviešu
konversācijas vārdnīca nebūtu ieguvusi
tik ievērojama nacionāla
moniunenta. nozīmi. Domājot par
Svābes lomu latvju zinātnes vēsturē,
to varētu gleznā salīdzināt ar trej-žuburaino
milzīgo kastani, ko Edvarts
Virza tēlo Straumēnos. Pēti-umi
folklorā, tiesībās un ve3turē ir
tie^ augstie žuburi, kas katram liek
saskatīt Svābes personību latviešu
kultūras sētā.
Ai^eds Svābo apbalvots ar asu loģisku
prātu un lielisku atmiņu. Tāpēc
katram problēmas risinājumam,
ko mēģinājis Svābe, piemīt tā
krietnā zinātni."?ka darba Ipa.^iba, ka
autors nenoslīkst materiālā, bet pār-vālda
to ar skaidru domu. Otrkārt,
bap[Stals atmiņas pūrs dod viņa rīcībā
tik plašu un piemērotu zlnāt-r
niskas municijas krājumu, kāds ne-,
piccir'šams problēmas cietokšņa ieņemšanai.
: ~
Bet te vēl; j āmin trešais apstāklis,
— Arveda Svābes daudzveidīgā dzīves
pieredze visdažādākos ģeogrāfiskos
garuma un platuma grādos,
kas viņu mācījusi kritiski aplūkot
cilvēkus un viņu darbus. Tāpēc
Svābe, lai gan dzejnieks būdams,
savā zinātniskajā darbā arvien pierādījis
spējas atšķirt īsto no neīstā,
atsijāt propagandu no patiesības
un, no otras puses, tā sakot, atklāt
„pasauli • ūdens pilienā", parādīt
senatnes, ainu dažu svarīgu vēstures
avotu atspīdumā.: Un turklāt, veik-
-dams lielus darbus, viņš saglabājis
kritisku attieksmi ari .pret sevi im
saviem rakstiem, jo. viņš . «strādājis
„pilns pazemības kā visi, kas nododas
augstākai kalpošanai" - (Ed.
Virza).
• Svābes izglītība ir eiropiski uni-versāļa,
viņa interešu loks attīstības
gaitā ietvēris ne tikai humanitārās,
, bet pa daļai ari eksaktas zinātnes.
Neaizmirsīsim, ka savā laikā viņš
pašmācības ceļā sagatavojās tiktāl
matemātikā un. dabas zinātnēs, ka
abos. šais priokšmetos ieguva skolotāja
tiesības (lOOT./O^. g.). Svābe arī
ir ar. lielu sajūsmu strādājis par
.skolotāju, aizraujot savus audzēkņus
ar pētnieka garu dabas zinātnēs.
Savā .autobiogrāfijā viņš raksta, ka
mācījis dabas zinātnes pēc Grestes
metodes ar praktiskiem darbiem
klasē, mājā un laulcā. „It īpaši skolnieki
bija priecīgi par mikroskopu,
ko nopirku par savu algu." Viņš pat
uzsāka studijas dabas' zinātnēs Ša-i;
iavska universitātē Maskavā (1911.
g.), bet turpat arī pārgāja uz vēsturi.:
Tāpat daudz laika un pūļu Svā-^
be ziedoja aistētikas un mākslas teorijas,-
sociāloģijas un psīcholoģijas,
• folkloras un valodniecības studijām.
Visam pamatā bija Svābes līdz
kaislībai sakāpinātā mīlestība ^ uz
ideju pcvsauli un grāmatām. „Vispār,
visus savus gadījuma ienākumus no
honorāriem par rakstiem un lekcijām
ieguldīju grāmatām, riskēdams
pirkt arī tādus jau toreiz dārgos un
retos izdevumus kā Kr. Barona Latvju
Dainas un Lerdia-PuAkaiša Teikas
un pasakas. Ko nevarēju nopirkt,
sīki konspektēju, pierakstīdams
veselas burtnīcu kaudzes ar
citātiem no lasītās literatūras."
(„Mana dzīve").
Prāts grāba riekšavām visu lielo
.kultūras tautu gara vērtību apcirk-
^)os, bet Arveda Svābes sirds tomēr
piederēja latviešu tautai-, viņa dvēseles'
saknes bija dziļi ieaugušas
dzimtenes zemē. Tāpēc jau viņa pir-niie
zinātniskie darbi, kas parādījās
1915. oadā, bija par latviskām te-
^nām, i)ar avotu izlietojot mūsu;ga-ra
_ mantas tautas pasakās ^ un
dziesmās. Lai minam te rakstu
•Latviešu Dievs un latviešu velns"
i-ui krievu valodā publicēto ,.Nacio-
: n.^lās cīņas atbalss.,latviešu mīto.lo-
'S'ja". IVIanuskriptā palika vairākas
^'^ejas par latviešu pasai^ām, mīklām
vārda maģiju. Visu pirmā pa-j^
ules kara laiku Svābe turoināja
^atviešu tautas dziesinu pētīšanu,
^omot- palīgā jaunāko angļu etno-
''V;afisko literatūru par totcmismu, kā
^)^ī' rakstus |>ar mūsu kaiiniņtautu
^'^^Ikloru luī vēsturi.
^lineto neatlaidīgo folkloras pēti-
^•^'^ļnu iznākumā radās ne vien pla-f'U3_
apcerējums Ozols un liepa
i^'tviešu reliģijā"'(1920. g.) un citi
^alvsti, kas 1923. g. sakopoti grāmatā
Ģi r 15 S a I n a i s
- S
S T Ā S T S
(1 turpH)āuHns)
,.Pievakarē Lūžņos ir '.e:\.die.^ K
līs," vecenīte pēkšņi n-ič^iksiēja. .,Tu
saproti, ko tas nozīmē,"
Elzas galvti smagi no.^īdē/a lo, .rp,
im abām rokām vimi cieši apzoaudza
sev krūns, kā ar to va'čia savald::
vētru, ko viņā pacēla šio vārdi.
Kalniņos viņš ar milicic^n šorīt
izdarījis kratīšanas,"
Kratīšanas*?" Liza miulsi atkārtoja,
miiMM nespēdama īīf.oni aptvert
teiktā nozīmi, bet vecāmāte cictsirdi-gi
t\irpināia;
„Kalniņu dēlu — jaunāko — viņi
kur
svevie-cilvēks.
Biezi esmu l>rm
d i \'d e smitsie ptiņ us • gad iis
te šajos briesmu laikos va-r-'ijwnl tik
daudz spēka'im gtxia(^prata . Tik"
daudz ciena:> pret savu pagātiiļi'..
ticiv;^ka:
\'^aJuis ir m.iris?" Elzi^ piespieda'
līt
vā
Prof. Arveds Svābe
atraduši siena s];ūnī, kur tas .slēpies
visu ziemu. Viņš aizsūtīt^ uz Vec-guJbeni."
„Vecguibeni?" Elza i7,biKisies cvn-tās
tumsā saskatīt vīramāti.
,.Jā, uz Vecgvilbeni;' veconītes balsi
'bija t-nds asums un nežēlība, ka
Elzai šķita vīramāte šai brīdī ļaun.-^
gars. kas atvedis viņu te. vientulībā,
kārdināt, mocīt im draudēt.
„Vai tu gribi, lai es runāju vēl tā-
„Rakstl par latvju folkloru*', bet arī
ievērojamā „Latvju kultilras vēsture,
I d." (1921. g.). Kā folklorā, tā
vēlāk: tiesību vēsturē Arvedsi Svābe
ir noteikts sociāloģi^ā virziena pārstāvis,
kas pieņem, ka vēsturisko
pai-ādību. „šķietami untumainām
maiņām ir kāds dziļāks pārindivi-duāls
cēlonis, proti: pārmaiņas tautu
un sabiedrības slāņUļ ideālos ub
mentalitātē, kas. ārēji saistī.tas ar
vecās un jaunās paaudzes uzskatu
dažādību un pat cīņu visos ideoloģijas'
laukos" (A. Svābe) Ar savultenis spieda profesoru doties trimdā, ļ ļrj^'pj^ar^ļaunais ga^rdr^^^^^^^
Jaunības darbu" — kā'to,pat's au- l a i viņš te tālāk cīnītos i^ar latviešu „Nerunā, nenmā!^ Lūdzu, kluso!"
tors apzīmē — ar „Latvju kultūras tautas tiesībām. Uļ^^ imisusi satvēra mātes elkoni,
vēsturi, I", Svābe piorādija, ka lat- Nav iespējams te nosaukt atse- „Vai tad tu nesapreci, cik nv\n s:rūti.
viešu tautas dziesmas kā vē.-itures višķi-visus tos uaudzos darbus, ^ Mīļā māt. mēs taču zinām vai katru
avots pa daļai atspoguļo vēl to sa- Svābe saiakstījLs un publicējis Uit- don-yu, katru nojautu, kas ir tevī vai
biedrības attīstības posttnii, kas zi- vijas vēsturē. Tie iespiesti gan īpa- mani."
nātnē pazīstams ar dzimts sa-1 žās grāmatās (piem., Straumes un „Bct nu vairs nav laika d^māp-i!
avoti':), t^anžvnmālos (.Jurista Ties- Saproti tačuh/Vai^^^^t^
lietu Ministrijas Vēstnesī, ..Senatnē, viņu šovakar saņem ciet? 'Tev .tikai
un Mākslā uc), atsevišķos: novilku- jāprot .ņināt-oPaiea-lm
mos, gan Latviešu konversācijas nas, mēneša;;uņgadiv te zina,; kā
vārdnīcā. Svābes darba spējas ir ko- bēi'^sies. šis laiks, bet pienāku
losālas, tāpēc :viņa sīkāko rakstu glābt'dzīvību."
skaits neijārskatāms. Manuprāt Svā- :„Man bail no: šīs sarunas. Visu lai-bes
milzīgas darba spējas un pārva- ku, lesrnw no t i^
rīgais veikums:izskaidrojami ar viņa.mē^iiiāja iegūt;.lai:ku,^^.:b^ bija
gluži fanātisku pieķeršanos savai lie-.pārāk sati'aukta un nežēlīga• savā ap-tai,
ar dai'ba mīlestību, kas vienota ņēmībā, un kļuva niknā,
ar ticību savai, sūtībai. , ^ ,,,Vai; tad; tu: neatceries:-^\^^^
Lai kaut aptuveni novērtētu prof. ^i^i mēnošiem notika ar ta\'u
universitātē tiesības, Svābe ps^r savu I Dr. iur uz I ^^^^^^ Vecgulbenē? Vai tu dribi, specialitāti izraudzījās tiesību vēstu- kādu
ri, jo tā savu senāko posmu l tēloju- čība viņa
mu daļēji dibina uz tautas (gara na,:mun.„ .„ ^ .... ., ., ,
mantām. Tādā kārtā f sUbe kļuva | galvenie vina darbības lauki. ViņšP^^^^-;\-^- ..Tu^pati vari nat/Mkt vmam
ir ne tilpni zinātnieks, bet arī P^^'^^^^^^^'-'^•"^ ^^^^^smam.'
rakstnieks, fivābe bijis Satversmes::' ;,Viņ|,:niaņ:.n^
Sapulces loceklis, Latvijas rakstnie-P^^^':^
ku un žurnālistu arodbiedrības .^^1^^;;:^^^^ zaudējusi .naidīgo
nriekšsēdetāis, Latvijas . Nacionālā j^P^-^^- , . ,-
teātra direkci-as loceklis, Latvijas i .par viņa-begsiinu
tversmea nosaukumu.
Folkloristiakus pētījun^is , un
publicējumus Svābe , turpināja arī
vēlāk, kad viņa galvenā uzmanība
jau bija pievērsta tiesību vēsturei;
Tā 1930. — 1931. g. Svābe publicēja
R. Klaustiņa Latvju dainu izdcvun-\ā
rakstus: Brāļu liel^mene," „MI-:
Icstibas simbolika", „Tālās un tuvās
tautas", „Tilta un laipas: simbolika".
Folklora kā Svābes jaunības mīlestība",
šķiet, bija līdzvainīga arī
tai faktā, ka,: studēdams I/atvijas
ir Ai^eda Svābes veikumu, uzP^<^^^ vecgmoener vai xu unm, lai
varam atskatīties taf^ad patei- P^^^^^s vienīgai.s dēls. kas m;m nalieis.
zina 60 mūža gadu atceres die- arī nogulstas kopējā bedrē?"
Tuims tikai jāiedomājas visi ^-^^ žēlsirdīga," Ki/a
par Latvijas tiesību vēSļtures Jcā zinātniskas
di.sciplīnas. nodibinātāju. -
Viņš arvien ir bijis: visai jūtīfjs
mūsu kultūras vajadzību uztvērējs
un centies aizpildīt roDus, cik vien
tas bijis viņa spēkos. It kā tikai ļ vēstures'in.ititiira loceklis' un Vic'e-i ^^^^ ezeram, viņš domā, ka ar villu
ŗām ejot, savā studiju laikā īSvābe (^ļr^ktors No 19*^7 g līdz 1940 g ^^^^ ^^^^ aizmānīt \ycom no šejic-laida_
klaiā grāmatu L^^^^^ gadu diendienas darbā tevis. Un viss, ko viņam
ras vēsture, Tī d." (1922. g.)J kur 1^^- K-pveds Svābe kā Latviešu k o n s e r v ā - ^ ^ ^ ^ sacītu, viņam lic^kas viltība."
lāko tiesu aplī^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-22-03
