Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1948

              \
spārāiOB rezultātus i«,
»a ražu celSanā urtJ'*"
'eida šedevru.
amaujamles ar vSh^ „
tisīgo, negatīvo
m un l pasvītroja,
oosfairā. Norādīto
ra, flolarnles^celt L aS
1 un varenām/dzieS
.arbu), bet r^SS
liim vardu
danStem un tukšām J
Shecām un sportu) ^
8 Nedalījās L ^ I ^
•bjaidd un tai b U a^
BALK inh
parimētn, kas liecina k
' var rasMes '
nostājas jautājumi).
r y . Lambergs n^.
tormativo iestāžu lomu',m
-1 mūsu valsts suverēni.
oSaņa, bet.LGKkancele.
J. Venners mudinija
Udriāt ar organlzstoīis.
JautSJuttiu kārtoSanu.
apspriedes dallbnidd
vairākiem praktUkas
em, fcuŗua Iedāvinot
toformfidjas birojs te.
sfikt veikt to svarigo lo.
tfi sagaida. Ari šajos ti-
:cent§ts vispirms p i t^
bet nevis šenātiski
jfiozaug no darba un do
ļiem, bet nevis otrādi.
kur nekas nav
8 SUinus nedēļā. Ar to
sal uri pastmarkāa Cl*
tabakai samērā augsta
Iti ai^ dabūt Daudzi ne­ar
4 nedēļu dzīvi no-gan
šķiet, ka šis laiks
IsvStīgs. Esam iepazinū-
IJas apstāl^ļļiem UQ
IcIjīiSies angļu valo(Ja,
ku nqblja jābēdSļos.
rarā nav pieņēmies tikai
, kiaut pārmērīgi karsts
bieži uzlīst lietus, Vis-radījtifni
te ir mušas
Idfbas darbā strādādami
tomēr būsim pa-
)U$ies un savs grasis vS
" ^ E. S.
In 12.
apgabala angļu Joda»
18 sanfikinē 4. lebr. Ba­doties'
liPB .angļu jos"
ekSriiekam O. liepiņa»,,
latvifešu pārstāvis R
.aidfoja, kapecmlliļa-informācijas
nomenu
degti papīra trfl-elz
4iotieik sarunas
izdošanas atjaunoša-
Hamo palīdzību šajl
ari mūsu sūtnis ļ^n-
Sanāksme atfn»
arboiies ar vietējo
latviešu preses d i ^^
12. martā Haņo^^^
apr. Oldenburga^r^
tetvieSu sadarbības
• P.
(Turpinājums no L Ipp.)
Pēc UP ziņām,: Padomju Savienība
nopietni \ brīdinājusi Skandināvijas
valstis pret iesaistīšanos jebkādā sa­vienībā
vai nu Bevina plāna ietva­ros,
vai ari atsevišķos separātos blo­kos
„ar agresīviem nolūkiem, kas
pirmām kārtām vēršas pret Padom­ju
Savienību". Maskavas radiofonā
nolasīts sarkanās flotes laikrakstā
publicēts raksts, kas nosoda „darbi-go
runāšanu par nepieciešamību ra­dīt
ziemeļu bloku", ko veicot labā
spārna politiķi. Zviedrijā uņ Norvē­ģijā,
„Pašrelzējos apstākļos,"^ sāka
krievu raksta aut/Ors, „ziemeļu bloks
kļūtu viens zars Bevina rietumu blo­kā,
kas Ierosināts, lai pārvērstu Ei­ropu
par militāru un saimniecisku
tilta gala poziclju amerikāņu impe­riālismam"
' Raksta nobeigumā teikts: „Ame-liķāņii
diplomātija nav taupījusi pū­les,
lai iesaistītu .Zviedriju savas
ietekmes lokā. M a i ^ a plāns tomēr
nav varējis gūt plašāku piekrišanu
Skandināvijā, Tāpēc tagad Bevlns
steidzas palīgā saviem amerikāņu
kungiem."
Iespējams, ka taisni š! ļoti toasā
pad<wnju nostāja pasteidzināju^
zviedrus korrlģēt savu pirmo dekla­rāciju
par neitralitātes saglabāšanu.
Stokholmā svētdien Iesākās.Zviedri­jas,
Norvēģijas, Dānijas, Islandes un
Somijas sociālistu kongress, kurā
pārrunās vispārēju sadarbību un ar
eventuālu piesliešanos rietumu sa-vierilbai
Pirmdien, iesākās trīs
Skandināvijas valstu — Zviedrijas
Norvēģijas un Dānijas ministru pre­zidentu
apspriedes par Skandināvi­jas,
muitas ūniju, ttriJznlecTbas līgu­mu
paplašināšanu un Bevina plānu.
Norvē^jas ārlietu ministrs Laņge
pirms izbraukšanas uz šo konferen­ci
parlamentā izteicies, ka Norvēģi­jai
tagad jāpalīdz noskaidrot austru­mu
un rietumu saspīlētai attiecību
krize. Viņš atzinis, ka bez ASV pa­līdzības
Rietumeiropa neglābjami
ietu bojā.
Briselē franču un itāļu delegāti
tikai ar vienkāršu muitas tlnij^^^^^K^^
gurnu vien, bet vajadzētu panākt
plbiigu saimnieci^ ūniju abu val­stu
starpā. Kaut ari grūtības esot
lielas, delegāti turpināšot sarunas
par šo iespēju. Francija tai pašā
laikā ievadījusi sarunas ari par mui­tas
ūniju ar Beneluksa valstīm. Ang­lija
šinīs dienās para&s^usl tirdz­niecības
līgumu ar Beļģiju, kurā pa­redzēts,
ka Anglija saņems no Beļ­ģijas
zināmu daudzumu zelta. Aiig*
lija parakstījusi līgumu ari ar Dien-vidāfrikas
ūniju, kas aizdos Amt^-
jai zeltu par 80 milj. ddaru.
Tuvākās^ dienās sāksies Anglijas
un Francijas sarunas par abu val­stu
koloniju sadarbību un iespēju
radīt angļu un franču kolcmiju „an-tanti^^^^-'^^--:
ŅZ, BBC
P ē t e r i s Ē r m a n is K n u t s L e s i ņ l
m
Kad sirds grib vaļā tikt no laika
sloga,
Cjk jauki, zvirbuļi ja atlaižas.
Tie knakšķotknābā drusciņas pie loga
Un reizē adzspurkš kā pēc komandas*
Mazs mirklis. IzK^cs tuvojas da&
drošāks.
Trīs četri tad. Driz barā atkal tie.
Kaš gan vēl nebēdīgāks, kas vēl
^ ^ / •-T.-.• • "Vv-.moŽākS
Kā Sterjus Čirkstētāji pel^^
ZIEMSVĒTKI TĒVA
ĀJĀ
i t i i i I I
(li. turpinājums)
„Jā varbūt — mīlestības — ko
neviens netraucē , ; Mgas jčtun-kundze
piebilst.
,,Sid mājai i r pagātiie, kas nāk
to nevar pamest vienā dienā kā
novalkātu kurpi, hesatriecot visa.
un to visērtāk var izdarit birzē. Ne­kas
nav notids,ī$te^ kas
varētu pārgrozīt mūsu attieksmes no
Kairēnu māju viedokļa, un šai mājM
ir pirmtiesības visās • lietās.
Eglīte izkrāšņota, balle var sākties.
Pamazām goda istaba un citas tel-
Reijg€dļā slavu paudu Latvijā,
Un ņu šais bēdīgos un grūtos gados
P r i ^ mostj», dzirdot gaUi fjvešumā.
igas bet tāda ir katra pa- gumi no kapa malas līdz šūpulinr un
- ... , •. V '.. apģērbu gabali, sākot ar vecās ma-
- o ? * - ^ ^ ! , ^ r :iSr lakatiņu līdz jauno laiku lakkur-
. ^ T ^ ^ ^ Sākumā
noinetnē-uaskuinjām ef^Ute,
Un kaut uz bridi it kā gaismu vied.
Šķiet, smaidītu pat ziivbt; rit inan
• v;-: v'"vjāmiilst^^'^^
J«i d z i K i ^ : par; dzīvi gatids dzied!
•1 • -
ii s »1 mm
10
Bulgārijas nacionālā sapulce «prin­cipā"
pieņēmusi likumprojektu par
.saimniecisku mobilizāciju", kurai
pakļaujami visi iedzīvotāji no 15 līdz
50 gadu vecumam. Tas pats likums
paredz ari, ka valsts un sabiedrības
labā vajadzības gadījumā var ,,mo-
(Turpinā]wns no 1; l$>pj
Dažās stundas pirms
prāvas bij.
nolec no cietuma
Programmas 20. punkts paredz^ ka
Eiropas muitas ūnijas konferencei ļ visi Vācijā dzīvojošie DP jāizvieto
paziņojuši, ka pārrunājuši iespēja- citās zemēs.
tMas anKyu u?n atzzinu&si, ka nepietiktu ļ ^^^^A^^^ meri^kā^ņ^u^ u^n avnāgcļuu mpiālirtsātrāgvujibeemr-,
izstrādātā apvienotās joslas ,^lm-niecībiis
diarta" dod Frankfurtes
saimniecības padomei lielāku neat­karību
un stiprina tās stāvokli pret
atsevišķo vācu zemju valdībām.
Chartā ievērots ari vienīgais vācu
pārstāvju vienprātīgi lesni
pretpriekšlikums, kas vēršas pret
pār to pārvaldes centrālizēSanu.
Abu militāro valdību pārstāvji to-ļ
mēr deklarējuši, ka charta nav uz-
Visā angļu un. amerikāņu joslā skatāma par līdzīgu „satversmei",
pašlaik meklē bijušo Amerikas vā- jo nav visas vācu tautas brīvas gri-dešu
apvi^ibas vadītāju Frici K ū - b a s izpaudums, bet ir tikai pagaidu
nu,^kam pagājušā nedēļā izdevies atrisinājums. Jaunās iestādes ar
izbēgt no intemēšanas nometnes ļ turpmāk būs daļēji atkarīgas no
Dachavā. Kūnu pagājušā gadā iz- divvalstu kontrolpārvaldes. Vācu po-raidīja
no ASV par spiegošanu kara ntiķi diartu daļēji apsveic, daļēji
laikā. Tūlīt pēc ierašanās Vācijā vir-[kritizē. Bavārijas ministru prezi-ņu
intemēja. Viņš izbēdzis dienu dents Dr. Ēhards to apzīmējis par
pirms tam, kad viņam vajadzēja lie- „abu militāro valdību vienpusīgi
cināt Nimbergas tribunālā. diktētu rīkojumu", dti tai pārmet
Pažas stundas pirms prāvas sāk- pārāku centrālisma veicināšanu. Ko-pret
viņu pašu un 13 citiem mūnlstl deklarējuši, ka tagad „pro-vācu
Ģenerāliem no augsta | klamēta Vācijas sadalīšana". Soclār
tcŗņa Nimbergas cietumā nolēcis Usti diartai pārmet, ka tā dodot pā-kādreizējais
vācu 8. armijas virspa,- rāk lielu varu atsevišķu zemju val-vēlnieks
Blaskbvics. Viņš, iedams dībām. Londonas „Tlmes** nožēlo,
pa kādu aizžogotu i galeriju, pēkšņi ka diarta publicēta pirms Londonas
pārrāpies pāri 7 pēdu augstam stiep- trisvalstu sarunām 19. februāri, kur
ļu žogam un nolēcis 10 metru zem^ franči Varētu IzteM vēl savas do-pagalmā.
Drīz pēc lēciena bijušais ļ mas.
Polijas iekarotājs miris. Padomju armijafi laikraksts „Tāg
" Tikai divas dienas pēc tam Parizē Jiche Ruņdsdiau" publicējis rakcUn
Cietumā pakāries kādreizējais vācu kurā rietumvalstīm pārmestas cerī-
Jirspavēlnieks Francijā Stilpnāgels, bas sašķelt Vāciju vēl tālāk ar at-bija
sagūstīts Vācijā, bet izdots sevišķu naudas reformu rietumu jos-
*^cijail tiesāšanai par kara nozie-ļiās un par priekšnoteikumu vispārē-
. Viņai vairs nezlņkāro, ko. un kaimiņu bērni skaita pie eglītes
^ ^ « f t A o r r t a i rvbr rs^o^^»sKo T« dzlesmu pantlņus, paT ko sa-
Kadrenos, vlsa^^^^ šodien Sr^^^^^t^^ n<^cis^ nekadl^^^^^^^U^ tagad ir S^ k d^
aluži dcaidrs; kSd&l tfti» ma/ni J g^^^ tai vietas pie galda
īsti nav paredzētas, viņi/Var pie-man
nekas nepieder. I ļ ^ ^ ^ ; ^ ^ ^ ^
Man i r bailes, ka to Icāds n ^ e m 5w i ^ t ^^
hesa\idzlgām n>kām un nesapratēja f?^ ^ ^ ^ u ^ ' starp^kuŗiem.
sirdi. Lai viņa stāv labāk, kāda ir, a r ^ ^ , f ^ , ^ ^ ^ ^ ^ ] ^
mežu un ar tēva brāli - f ūsaini kā sami, dts pašaustos pe-
-* a kļūs pasaka, kā viņas iemm l§lws svārkos, dts veclaiku melnajā
nieki, kā kādreiz ^ pats un inans f ^ ' ^ ^ ā . : Sordz ari t ē ^
mūžs, pass&a — stāstāma zUajfi f ^ apķ^: nevar paHķt gluži
bilizēt" maāīnsfi im d a ^ švītiem,
visiem tīffl^ēmimde^^ karu. •-- kāds piemērani Iŗ sārts,
Cedioiilovaklja iesākusies vēlēšanu Bdvins sagaida mūs; trzcirtiēs zilā, koptām Qsām, allaž iesmar-kampaņiivisp&
rējām vēlēšanām, kas^^ kopš sendienām meiču mīlu-ndtiks
F»avasar!. Labā spārna un smaržojie^^ gan tagad kļuvušas vec-centra
partijas grib^ lai vēlēšanas ļ^v^ kaut ko nojauš? ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^p^^
notiktu 19. aprll!,8odāldeiiiok^ it kā teiktu: tevi, blēdi,
9. maijā,, bet komūnisU grib, M tās p i|w^" viņš saka, un tas skan maz- niēs pazMam! Labi, ka esi vecs, un
atliek līdz maija bedgāitt Pagājušās ļ liet aizdomīgi. Reizēm viņš man Īle- ar jaunajām vair)s vis neveiksies! —
nedēļas beigās jau notikušas pirmās | kas kā kādas Zālamana giidribas Bet tā gluži nava, jo Orņu tēvs prot
šadursnMSs, kad kādā vēlētāju sapul-^vots. No kāda prāta viņš pārtiek? izrunāties ari ar jaunajām un bez
cē Prāgā sākuSi kauties komflnteai| Bet viņš nekā neprasa un, Elgas aplinkiem noprasa Grauda sievai:
jauitondzd kažoku novilcis, atkal „Kad dosi buču?" \
pazūd viiriļuvē kaut ko pārrunāt ar „Kad tev ataugs mati!" viņa at-
Cērt un iet Jokodama no viena pie
i Mūsu promienes laikā mājinieki otra, būdama it kā visu šo paaudžu
paveikuši lielu dart)u. Man drusku vienotāja saite, saprazdamās laķpat
kauns,^ka neesmu,tajā piedalījies, ar vecajiem kā ar jaunajiem un
Tas taču mūsu dēļ — Elgas jaun- bērniem, tai ziņā atgādinādama Ed-.
kundz! — No ļgoda istabas izvāktas vīnui kas šovakar ir/ arī) k a ^
mēbeles un pnek&meti, kas h^elstars, uzsākdams ūz'vijoles deju
un tautas partijas pidoitēji.
AngUja iesniegusi asu notu Bul- „
gārijas valdībai, protestējot pret to, ļ traucēt brīvu apgroziSanos. ļ Meldiņus; otra vijole, ISeii* ūn pāris
ka bulgāru ostas izmantotas nelegā- P*;* '^^^^ Edvīna stunša ar grā- mandolīnu viņam palīdz. Kapele bez
lai žīdu izceļošanai mPal€stīhu.M?*",r^'*^^^ šai
Anglijas valdībai esot pamats pie- .1^ , ļ*" .^1^*» " čalā, bet spēlē ar aizrautību un
ņemtt ka šie izceļotāji ieradušies K S f ^ . . * ^ Tur
Bulgārijā bez derīgiem dokumentiem S^<fm^ ^^^^^"^ Divas kāds ^aSīnmeistara ve-un
bijuši ierakstīti , , k o l l e k t i v o s ^ [ J ^ ^ kāds stn-
Tai pašā laikā Anglijas pārstāvis tā, uzkopts un uzkāriots vie^^ ģērbušies.
UN iesniedzis sūdzību pret četrām dlšanai.-- JCaktā liela egle, gandriz I (Turpinājums fekos)
arābu grupām, kas no dtām valstīm ļHdz griestiem. Ap to rīkojas Anni-ielauzušās
Palestīnā, tādējādi ap- ņa, iesiedama zaros pa sārtam ābo-draudot
niieru. Arābu valstis norai- ļ lam, Miims palicis vienīgais darbs —
dljušas u:Kaidnājūmu sūtīt UN Pa- ļ viņai palīdzēt, Mēs sākam iestii>ri-nāt
svecītes im nokaisīt zarus ar va­tes
pārslām.
,JS:ur tik ilgi bijāt?" Anniņa pra­sa.
Es netieku gudrs, vai viņa doniā-lestlnas
komisijā savu pārstāvi. Baltijas tautu^ sieviešu padome
martā rīkos baltiešu rakstnieču un
Ir jau tiesa tam sencim, kas
atmodies im iebrēcies, ka vecums no
gurniem. NYHT
DP policijai
varas
jai Vādjas naudas reformai prasīta
centrālas Vācijas bankas un centrā­las
finanču pārvaldes dibināšana.
„New York Herald Tribune" raksta,
ka angļu un amerikāņu finanču liet­pratēji
prindpāplnlgi piekritot
dai domai un nekad neesot
mā iestudējusi Rāvensburgas Metu-viešu
drāmas studija. Režisore Alek­sandra
Gugtaite.^ notiks 16,
febr.pl. 20 Rāvensburgas koncerta
namā.
10() koncertu nbdzi latviešu
koilš Mērbdcā, ko vada diriģents K.
Lietiņš. Pēc koiiceita, ķo noklauaf-jās
ari daudzi angļu viesi, kori svei­ca
plkv. piuids, Mērbekas latviešu
sabiedrības pārstāvji im prof. Jāzeps
VItoLs, kas ir kora goda biedrs. Ko­ris
a3: lieliem panākumiem driedājis
ne vien angļu joslas nometnēs, bet
viesojies arī amerikāņu joslā.
Gleznotājs Harijs Eberšteins
laulājies ar mūziķi Irēnu Bērziņu.
I, Oldenburga
tAMlBA
SitolSakuSl
^ vairs P g , ;
Lai tomēr ben"
n šis bērnu. <tp.
lā par citu ceļu
lutas pnaassaakkuu gram»^
darījis. niiie-bet
varētu ka ^?^ļ\l^
ņemt līdzi v ^ ļ ^
nākamas paa^ ^
ar labu grib^ ^ -
Amerikāņu galvenā štāba Eiropā Pret to. Krievu valūtas
dvīlo lietu nodaļa griezusies pie vi- ierosinājumus kontrolpadomē tie
8iem amerikāņu joslas DP ar uzsau- zīstot par necerēti pieņemamiem. Ti­kumu,
kurā konstatē, ka neliels kai jā jautājot, vai krievi ari gatavi
s^ts kriminālu elementu DP vidū tos līdz galam realizēt. „Tāglidie
pasliktina visu DP stāvokli. Uzsau- Rundschau" norāda, ka arī gadlju-toaā,
ko izlilc,Q visās norrietnēs, piā, ja vienošanos panāktu, naudas
teikts, ka šo nedaudzo personu dēļ reforma nevarētu notikt tik driz, jo
iegūst sliktu slavu. Dažreiz tiem ja'unās naudas iespiešana vien ilgtu
pārmet noziegumus, kuros tie nemaz apmēram pusgadu. Pa to laiku butu
nav vainīgi, bet biežie pārkāpumi, iespējams noorganizēt visas centra-
N*us DP izdara, šādiem aplamiem 1as finanču iestādes,
galvojumiem un apsūdzībām pa- Amerikāņu tarās valdības pār-lidz
piešķirt ticamību. ASV un citās stāvji preses k aferencē Frankfurtē
valstīs pieņemas noskaņojums pret izteikušies, ka gadījumā, ja vācu ie-
Parvietotām personām šo atsevišķo stādes un zemnieki izrādīsies nespē-noziedzīgo
elementu dēļ. Bez tam jīgi savākt un pievadīt legālajam
j u k u m ā paziņots, ka militārā vai- tirgum esošos pārtikas krājumus,
^loa devusi DPpolidjai, lielākas tad ieispējamaf sabiedroto karaspēka
pilnvaras. NZ ļ iesaistīšana pārtikas savākšanai.
Tas, protams, nenozīmējot, ka ka­reivji
paši ik dienas apstaigātu vācu
zemnieku sētas, slaukdami govis, pie-
^//^ visu kauto cūku aizejot melnā ^^^^^^^^^^^^^ ^ ^ ^ V
tirgū, presd paskaidrojis Bavārijas ^ ? ^ ^ . ^ t ^ ' ^ ^ ^ ^ ^ ^^
W r ā s valdības pārstāvis, kritizē- ^ ^ ^ J ^ ^ ^ . ^ ^
^ vācu iestāžu iieoietiek^ U2.1 nuem nonakot legālajā tirgu.
no
u-raudabu.
MYHT, NZ,DM
žurnālistu dienu. Visas latviešu
rakstnieces, dzejnieces im žurnāiBs-jua
mūsu pāmādenu vai vispār, ļ tes, kas vēlētos sargcojumā piedalī-kur
esam bijuši,-bet uztveru jautāju- tieš, lūgtas līdz 20. febr.pid«dkties^
mu no patīkamākā viedokļa un pa- Baltijas tautu slevieSu^^^p^^
stāstu par demošaiK>s pde jaunsaim- retllriātā: (I4a) Ečslirigen/^^^^^^ ZoU-nddca.
bergstaŗ. 1. '
Anniņamierīgi noklausās; pēc lai- Aleksandra Grina ,,Dyēseļu p * ^
«Edvīns zvanīja r-^^^^^^n^ „Ja«sialā
S m j ī b a s n e ^ ^
tāpēc vecie ndco vairs nespēj un ne- ^ runa: par Edvīna Rūdolfa Blaumaņa Indrānus liete-var?
Dumjības, tikpat veikli kā ve^ ^ aiziešanas no viešu valodā A. Liaugmina tidkojt»-
de, izdara ari jaunie. Dažreiz va ^ ^ūtu zvanījis 1 «^a A^..ARU.M -D^—«u—^
trakākas! Hemēram, izgudro tMu - taču sacaJdlia^^ es neno-spridzeklV
kas^ v ^ ^
zeiT^ lodi s^^ „Gribējai«t pretī, vai neesat ap-modi.
Var tomēr an at^it, ka paš- J nv^^jjju^es "
laik jaunie k ļ u ^^
lielu nevai' izdarīt, neaprunājoties smiedamies saku: „Ta^ var tumšā
^r vecajiem, ķuŗu dzīvības vecītes ļ gg^^^s • .
dziest, un gars, kā saka, iet dtā, 1^^
m;[gāk£p pasaulē, kur nav ne ienaida, jļj^ — tikai krēslā . . es iziie-ne
baiļu, kartīšu devas^ ne komū- kos, ka man šis temats pārāk vien-nujtū,
ne demokrātu, ne opozīcijas, aldzigs, lai pie tā kavētos. Edvīna,
ne emigrācijas . . . Kāpēc tad mums paldies Dievam, nav Māt. Bet Elgas
vii5)ār šajā pasaulē jākārpās pēc jaunkundze man nenāk talkā. Viņa
ideāliem, pēc arodapmācībām? | atkal ierāvusies savā noslēpumainās
^ , , , . ., „ ^ . , klusētājas čaulā, liekas, pat nebūtu
3?a dzīves ielejas vidu dlv&s ci- sarunu dzirdējusi Viņa nopēti Ah-nājs
ar dumjībām pēc spējām un sa- niņas kājas. Tās ir glītas kājas, jeb-prjišanas,
Varētii pierādīt, ķa^^^p^^
guiirākais ir zīdainis. Viņš grib ēst niņas kleitai un v^aram zeķes ir' Vesmie munCSiem
un brēc. Un dabū ēst. Vecāki iedod, gaišām, tās ir vasaras zeķes . . . , i/MrtM nm ^^^c
Paraug puika. Grib ēst, m noēd, ^^^^^ Z^meS
plūismaš mudināts, devu vienā paņē^^^ laikrakstu pa-ihienā.
Vīra gados dlvScs ari grib to izkrituSo pusstundu mūsu laMlidzfe^ izdodas tādā
ēst un pelna maizīti; Re,
muļķt, salldrinot ar zīdaini! Un pašā kamanu pulkstentiņa, mūsējās ~- priecīgs saņemt ziņas par šādām sa-vecimiā
dlvēks nebrēc^ pēc ēdiena, vl^ārSi pēc pulksteņa. ^ vām grāmatām, lai varētii tās iegūt
ne pats ņejifi, ne pelna, bet tāp^^^^^^ nekur nepazūd, kas iegrā- aizņemties noorol^i^a^ vai izlūg-vieia
gaida, kad bērni \m bērnu bēr- matots laika milagajā grāmata, vi- ties nciraķstus pret kādu
mdos. ^ If^^savrierne^
ļaudis dnz sāks runāt, ka esmu at- Tauri<aitnniAirc im tm^ ws«*«
Un tāpat ir visās cttās btīganSs. Uucis šeit svētkos noviit brālēnam hJP!?^^
Emigrācijā, kas vairs vecos ņems līgavu? Jo to Ja« ari visi^^^^ kā Sumi ^ - ^ i S .
pāri lifeUem dīķiem? Vedemķaut kas šai lietā pajucis. Kaut gan S S s * < 5 u S £ £ ^ S ^'
dibināt savas padomes, f o n J e s i ^ tas « e š k SSdJ^tiS^ dus, klubus un biedribas.PubU^
aMnājumiB im U B ^ ^ | fca esmu izdarWs;labu daŗbii t^^^ l | ? S ' ^ ' ' ^ l u S j a ? ^
iu,rn> cr>e«r^ēs+t. I a• j ^ - • 1 ^ ^ . X ^^^-^ ^^ I vas un nedzīvas pikes",U ^Pirmais
: B<?t ari jaimie reiz kļūs ved, tadH^jLf^^^^^ mums taujājot, saulītē". - Ar pateicību saņemtu zi-viņi
redzēs, ka tam sendm ir tais- 7^
nlba, kas teicis sākuma
vārdus. Tāpiit kā taisnība laikam ir Parastajā, drusku nešpetnajā veida, jānis Jaur i < u d r a b i nš
ko, pde velna, esam birze vienu stun- J a ņ ī s j a u n s u o r a o i ņ s , .
du darijuši, es būtu gluži mierīgs. | (21) Gŗēweh/Westf^en, l^ttenlager.
Bd; viņš iznekāsi, it kā tas vi^^
neziņkārotu. Nu, protams, viņš var ļSim numuram pievienotas 2 lapa®»
iedomāties, ka esam ar j aunkundzd poseti, koŗaš siaņem ATPŪTAI
āt
atUek
Edvardam Vulfam, kas saka: ,,Lai-mlģ
»- tas, kas nav vēl dzimis, lai-mlgs
tas, kas nonurisl" Kam vēl va­rētu
būt taisnība?
• i ī
1
i
Bet gaiļa sauder^ gaišam
rados, VI p i e n ā k ^ {
I