Bavarijas Latviesu vestnesis, February 10, 1948

              ITVIJA. 1948. g. 6.
MEMLIS
mtcnāli par
tM labi atmanās. Va»
»m. kas nenobaloja
}ai pa prātam. "''^
[jijd nepazīst šādu Doii^i iu kārtības un depSfi^
[āk raksta aģents
ļiav padota vietējām S
r&SV. Kārtībnieto mS'
lakļauti iekšUetu
^cija. Visur ir komōj
.ancelejas ierēdnis, DZ!
te_ātra vietu i e r ā l t ā JS
mas politiskās poucijjļ*
ŗRestoranos zem eaiL -
krēsliem un t^S? pcuši iebūvēti rtZZ:.
fjāpi^lēdz centSr'g
i uzturēšanu gādā īpaji?
\ personas. Tiklīdz Tofo«
[poUcijas vadītāju,
W darbā. TieWespS
comuni^ jau sen panāima
^eku ledabušanu policijā Z
• varas sagrābšanas tos^Z
ugstināt vadības amatos,
Ķie nesvarīgās vietās strādli
iiņūni;sti saņēmuši rīkojumu
,vu priekšnieku polītiskib
.sakārtot mikrofonus lie. — — " w * w i i U j ļ iļl
I kārtībā un nogaidīt tālāko
L vTa Toļiati tiktu pie varas,
iti kļūtu 'par poUcijas vii^
uņ Musolini policijas
JtU'restaurēta,
ļaģenta K, draugs tagad strā-ļas.
policijas dienestā un snie.
ķtigu informāciju, Viņani
V savukārt, esot daudzi nacio.
^aņoti cilvēki, bet kad viņ§
ojis policijai par kāda drau-lacionālista
pārsviešanos ko
L pusē,,ziņotājs apcietināts,
ļts «sazvērestības simulēšanā"
%ttes vēl tagad cietumā. Ue.
jsāšana tuvākā laikā neesot
ma.
Ijas aparāta pārņemšanas mē-'
Ks:: būs tikai Toļiati tuvākais
r$teta aģents K., turpretiiu
ļtalākie plāni vēršas citā vir-l|
i2l Vatikāna iekarošanu,
lilstu bīstamākais ienald-igjfid
ir Romas katoļu bazhi*
Dmūnisti netic, ka spēs pār-ratiikānu
jau nākamā dienā
ļvērsuma. Bet viņi ar mieru
ļdīt.^ Un nogaidot tie šodien
baznīcu ar visiem iespēja-
)aņēmieniem. Viņi zina, ka
lam ir nepārspējams infor^.
dienests, kuru, tie cer plr-
Viņi arī zina, ka baznīcas
la ir nesalīdzināmi labāka par
_stu totālo disciplīnu. Viņi ap-
' ka tūkstošiem kilometru at«
kāda ciema mācītāja runas
diriģēt no Vatikāna.—
iūnisti Itālijā neuzbrūk b »
ļlālc stāsta K., bet tikai kūda
lācītājiem, ka^ neesot labi,
rī baznīca kā tāda esot „laDa.
usti sludina, ka Kremlis wi
j i s spētu sadarboties, ja
ācitāju vietā stātos , ^ 6 ;
'listi, šķietami aizstāvēdami
j , pāfdabūjusi tūkstošiem ķa-
^vā ptisē. Jo skaļāk Vatikāns
Ika neviens kristīgais nevar
itolis un komunists reize, j
komunisti norāda, ka tie u
jni Amerikas dolāru impem;
I izpaudums. Komunisti jn
da laikrakstu kioskus ar lzc^^
m, kas nonievā baznīcu J
yus. Apkarot tos nav
0 kādu izdevumu 2Xi\^
•'tamā dienā parādās ar
,umu. Pa starpām kom^l
f par, „preses brīvības" fļ
visiem komunismam su^^
ipšo katoļu iebildumieni m
y vainīgā neesot baznic^
ķ% Un tūkstošiem iW ^
Uūnisti- uzbrūk!" secina t
lāklis, ka šī apkapja^J'^,
)astālējusi 2000ļgadu, tem
Nozīmē. Viņi doma, ka Pļ
piem atklāt^
pasauli. UJviņi.ari
ais šķērslis tam ir 2^^^^^^
h Ue var satriekt, ja leg
lu'. Tas arī ir Itālijas komūna
mērķis."
I
m
m
,ATVUAS« ABONEM01TS-_
pūtinot laikrakstu pa »JV
n eksemplāriem (HJ^
p£.). maksļi RM. 1 - « " ^ „e-
Utpūtai". kas «n^JTpasii-
U kollekfivi vairāk pw^-„e9
'iplāriem - ^'^'Jl^iai"
eks., bet ar ,,AjP»«* ^•
RM. 3.- par, viensleJ ^.
ļedrindu vai" tai f^^^0
; piederīgo meklesanas^e
Mumi pa puscenu, .,„5.
Ik ka RM. 6.- par ^
- i #
.bonementu p i e t e * i i ^
Jumi, naudas pa^Tf!,; ,^»''
Jai". (13b) Gunzburg/ļ'
Irmeister-Landmann-'^'
LATVUA
Latviao Newspaper
pablished twlce weekly.
Aatliorized by EUGOM HO.
Civil Affalrs Division. l4-tli
July, 1947, AQ 383, 7 GEC-AGO.
Edltor: Kārlis Ra-ftācs.
Printer: „Schwābi-gches
VoUssblatt**. Giinz-burg^
Donaa, BOrgermelster
— Landmannplatz 7. Popii-
UttiOD to be served: 20.000.
Nr. 11 (116)
Otrdien, 1948. g. 10. febr.
Iznāk otrdienās tin piekt­dienās.
Izdevējs: BALK
uzdevumā Latvieša preses
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs, vietn^ A. Liepa,
redaktori: Z. ^ d a ,
Colitis, Mindenbergs,
A^ Smits. Adrese: GOnz-burg/
Donan, »4^tvija**. ^
Tālraņi: apg, 84, red. 50,
spiest 92,
Besieluksa valstu iebildumi
pret Anglijas ierosināto līguma t^stu
Sensacionāli apgalvojumi par
slepenu anglu-amerikāņu un skandi­nāvu
militāru nolīgumu
Sagatavošanas sarunas par Bietumeiropas savienību jau iesākušās,
bet rezultāti pagaidām ir diezgan negaidīti. Kamēr Beneluksa valstis,
ko likumg uzskatīja par visdrošākajiem Bevina plāna pdeliritejiem,
tagad neoficiāli izteikušas dažādus iebildumus pret angļu un franču
isstrādātiem priekšlikumiem savienības ps^tam, Zviedrija, kas pagāju-
Sas nedēļas sakuma bija pasteigusies paziņot ka par iatni
saglabāt savu neitralitāti, nedēļas beigās šo nostāju grozījusi. Padomju
Savienība acīm redzot uzsākusi propagandas ofensīva pret valstun, kas
VdrSttt kļūt Rietumeiropas savienības locekles.
„Daily, Mail** ziņo,. ka savienības
Eguma projekts, ko izstrādājusi
Anglijas valdība im kam jau piekri­tusi
Francija, visumā esot ļ o ^ lī­dzīgs
Anglijas un Francijai pakta
ļdcstam, kas paredz savstarpēju pa-
Sdzību pret eventuālu Vācijas uz­brukumu.
Beneluksa valstis tagad
Jau neoficiāli paskaidrojušas, k a pe-vēloties
pievienoties paktam, kas
vērsts tikai pret Vāciju, jo atzīst,
ka vienotp Rietumeiropa nepiedeša-
ID! jāiekļauj ar! Bietumvācija. Bez
tam Beļģija, Holande un Luksem-burga
vēlas an, lai Rietumeiropas
savienīb/ffl plānus pēc iespējas cieši
saistītu ar Panamerikas aizsardzības
paktu, jo atzīst, ka Rietumeiropas
savienībai absolūti nepieciešama
ASV palīdzība.
Anglijas ārlietu ministra pārstāvis
sarunām ar Beneluksa valstīm mi­nistrs
MakNīls paskaidrojis, ka Ang-
Ija arī nekādā ziņā pepieprasot, lai
vienošanos panāktu tieši par to lī­guma
tekstu, ko ierosinājusi Angli­ja.
Viņš piebildis, ka angļu valdībai
esot pilnīgi skaidrs, ko tā vēlas pa­nākt,
u n arī Beļģijai, Holandei u n
liUksemburgai vajadzētu to noskaid­rot
Ar! Francijas ārlietu ministrs Bido
nedēļas beigās Ruanā runājis par
sadarbošanās' nepieciešamību u n iz­teicies,
ka viņš vēlētos pieredzēt E i ­ropas
savienoto valstu tapšanu. E i - :
Mpu nedrīkstot sadalīt ar „priekš-karim**
un vēl labālc būtu, ja Eiro­pu
vairs nešķeltu robežas un demar­kācijas
līnijas. Bez Anglijas un
Francijas tomēr jaunu Eiropu ne­varēšot
uzcelt. Ari jaunās pretko-mūnistiskās
franču arodbiedrību ap­vienības
prezidents" Zuo Kelā runā
atbalstījis Eiropas sjavienoto valstu
ideju ASV atbalstā.
Zīmīgu runu Vašingtonas preses
klubā' teicis ģenerālis Eizenhauers
Viņš pateicis, ka, pēc viņa domām,
„Eiropa uz rietumiem n o Volgas ir
stratēģiski vissvarīgākais apgabals
pasaulē ASV drošībai". Iepriekšējā
dienā gan Eizenhauers pateicis, ka
Krievijai „šodien nfiv iespējams i z ­cīnīt
globālu Icaŗu." Viņš teicis žur-na%
tiem: „Vara!t būt' pārliecināti,
ka Kdz tam laikam, kamēr viņas stā­voklis
būs tācfc, ka tai liksies iespē­jams
viegli uzv'arēt karā, Krievija
tīši karu nesāi<:s." Bet piebildis:
„Tomēr mazas dzirkstelītes var i z ­raisīt
l i d u ugunsgrēku."
Pēc Reuterā ziņām no Stokhol­mas,
Zvie:'rijas valdība, kas vispirms
paziņoļa, ka katrā ,ziņā grib sagla­bāt
savu neitralitāti u n tāpēc Bevi­na
plānotajā Rietumeiropas savie­nībā
nepiedalīšoties, tagad tomēr sa­vu
nostāju revidējuisi u n ārlietu mi­nistrs
^Undens parlamenta debašu
tiu-pinājumā paziņojis, ka Zviedrija
tomēi' būtu gatava piedalīties Bevina
plāna realizēšanā, ja šis plāns pa­redzēšot
pirmām kārtām Rietumei­ropas
valstu šJidarbību Maršala plā­na
ietvaros.
Jauno Zviedrijas viedokli ārlietu
Tninistrs deklarējis pēc tam, kad
Anglijas ārlietu ministiija oficiāli
bija norādījusi, ka zviedru atturīgā
nostāja acīm redzot esot izskaidro-
}air>a ar nepareizi iztulkotu Bevina
runu, kas vispirms prasījusi Rietum­eiropas
morālisko un materiālo spē-,
ku sakopšanu. !
Starplaikā padomju aģentūra TASS
atsaukdamās uz dāņu laikrakstu
„Folk", bija publicējusi sensacionā­lu
ziņo juihu, ka ASV un Lielbritā­nija
it kā esot noslēgušai slepenu
militāru līgumu ar Zviedriju, Nor­vēģiju
un Dāniju. Dāņu laikraksts
it kā esot apgalvojis, ka Anglija ap­gādājot
Skandināvijas valstis ar tur­bīnu
lidmašīnām un par to saņēmu­si
solījumu, ka kara gadījumā sma­gie
amerikāņu bumbvedēji drīkstē­šot
izmantot Skandināvijas lidlau­kus.
Dāņu laikraksts savu sensacionāli
pasniegto \ rakstu vēl papildinājis ar
citātu no zviedru laikraksta ,,Syen-ska
Morgenbladet*', kās esot apgalvo­jis,
ka Zviedrija pievienojusies ame­rikāņu
vm angļu nolīgumam par ie­roču
standartizēšanu, un ka Zvied­rija
jau otrreiz nodevusi Anglijai
lielu tui'bīnlidmašīnu pasūtinājumu
pirms- divi nedēļām. „Folk" no savas
puses apgalvojot, ka neesot zināms
pasuļtināto lidmašīnu skaits, bet esot
skaiirs, ka šis otrs pasūtinājums bijis
daudz lielālcs par pirmo, kas nodots
priekš dažiem/mēnešiem, kad esot
pasūtinātas 300 angļu turbīnlldmašī-nas
— iznīcinātāji.
„Folk" no tā secinājis, ka viss tas
esot daļa no slepena anglu-ameri­kāņu
pakta ar Skandināvijas val­stīm,
kas, pēc laikraksta zūiām. sa-:
ņemšot angļu iznīcinātājus, bei ne
smagos bumbvedējus. Ar bumbve­dējiem,
pēc „Folk" domām, rīkošo­ties
paši amerikāņi, gan arī no skan­dināvu
bāzēm.
TASS publicēja šos sensacionālos
dāņu laikraksta apgalvojumus tūlīt
pēc tam, kad Zviedrijas ārlietu mi­nistrs
Undens parlamentā bija ap­galvojis,
ka Zviedrija vēlas palikt
neitrāla. Anglijas ārlietu ministrija
tai pašā dienā atsauca ziņas, ka pa^
stāvētu jebkādi slepeni nolīgiuni ar
Skandināvijas valstīm. ./
(Beigas 3. Ipp.)
Esiingenas latviešu DP Otomars Cirsa parāda savu vērpēja prasmi
kādas Kanādas firmas pārstāvim Padonammi I Kanādas darba minis­trijas
ierēdnim .Sairam. Firma ^avās fabrikās sola darbu 100 tekstil­niekiem,
kurus pārvedīs uz Kanādu lidmašīnā, galvenokārt uz firmas
rēķina. Flrmar kandidātus pārbaudēm komplektējusi pēc IRO darba
kartotēkas.
RietumVācijas atveseļošanas plāns
paredz visu DP izvietošanu
STSJUSIES SP|K5 APVIENOTO JOSLU «SAIMNIECĪBAS C H A R T A "
i i . I II I I III»
PADOraU PRIEKŠLIKUMI PAR VSCIJAS VALŪTAS REFORMU
ASV kongresam 5. februārī iesniegta plaša programma Vācijas apvie­notās
angļu-amerikāmi joslas saimnieciskai un administratīvai pārkārto­šanai,
lai sekmētu Rietumvācijas atveseļošanos Maršala plāna ietvaros.
Programma paredz Rietumvāfeijas saimniecisko neatkarību, demontāžu
pārtraultšanu un drīzu likumīgas vāca valdības dibināšanu, kas varētu
pievienoties plānotajai Baetiuneironas ūnijai. Tai pašā laikā amerikāņu
un m^lu militārgubernātori Vācijā/ģenerālis Klejs un ģenerālis Ro­bert
soļ[is, publicējuši apvienotās joslas „saimnieciskās pārvaldes diartu",
kas stājās spēka vakar.
Rietumvācijas atveseļošanas pro-f^
rammu ASV kongresam iesnieguši
ārzemju, palīdzības komisijas locekli;
kas to izstrādājuši. piecļi mēnešu
darbā, pēc informācijas brauciena pa
Vāciju pagājušaiā Vasarā. Program­mā
norādīts,^ ka. Rietumvācijai jādod
iespēja saimnieciski noMāties ,uz sa-.
vām kājām. Vācu darbaspēks, izej­vielu
avoti im produkcijas spējas' jā­liek
lietā pasaules saimniecības sta­bilizēšanai.
Jārada • demokrātiska
Vāci;ja,' kas būtu valnis pasaules
uniera aizsardzībai. ASV piekrītot
galvenā atbildība par to, vai Rie­tumvācijas
40 mUj . cilvēku- darba spē­jas
veicinās kārtību pasaulē vai
jaunas nekārtības. - Pasaulē neesot
atjaunojama labklājība i m drošība,
neiekļaujot vācu tautu kopējā tautu
saimē, bet vienota Vācijas pārvalde
pēc Londonas konferences izjukša­nas
pagaidām esot neiespējama.
Programma aptver 22 politiskus
un saimnieciskus punktus. Tie, starp
citu, paredz, ka līdzšinējās militārās
valdības funkcijas nododamas iestā­dei,
kuras ģenerāldirektors' būtu
tieši atbildīgs ASV prezidentam un
^urai piekristu galvenokārt tikai
kontroles funkcijas. Ar Franciju ie­vadāmas
sarunas par Virtembergas
un Bādenes vēsturisld saistīto apga­balu
apvienošanu. Zāras apgabals
pievienojams Francijai. No saimnie­ciskajiem
punktiem syarīgākais ir
ieteikums nekavējoties reāMzēt va­lūtas
reformu un < pārtraukt līdz
turpmākam visas demontāžas.
(Beigas 3. Ipp.)
^roi»fti visumā šogad jlaikam foiis
V€fl mazāk ko ēst nekā [ 1947. gadā.
Ti^rauda, ogļu un dolāru trūkums
viur ļoti ievērojami kavēt Eiroua;s^^al;>
jaunošanu, t^kts UN saimndecības
lietu nodaļas publicēta 275 lappušu
giiŗā ziņojumā par šis nodaļas\izda-rītiem
pētijumiem Eiropā^ Azijā^Va-dejos
austrumos un Dienvidameŗilcā*
Tnikst ziņu par Padomju Savienību;"
UN saimniecības speciālisti atzi­nuši,
ka visgrūtākā Eiropas prp- /
b.lēma arī 1948. g. paliks pārtikas ap­gāde
im ka inflācijas vairošanās E i ­ropas
valstīs draud ne vien kavēt,
bet pat atsviest atpakaļ saimniecis­kās
jaunuzbūves procesu.
Pārtikas IcDājumi Eiiropā 1948. g.
būšot vēl m a z ^ nekā 1947. g. un
īsftā lauksaamnaec^pbas atzelsana n ^
esot gaidāma agrāk kā 1950. g.
Tai pašā laikā „New York Herald
Tribune" raksta, ka Francija šogad
gaidot vislabāko ražu kopš priekš­kara
gadiem, jo šī ziema esot mai­gākā
kopš 1875. gada. Arī citām
Rietumeiropas zemēm esot izredzes
uz labām ražām.
DM, NyT NYHT
Giieku ^
partizāni 20 km
no Atēnām
ASV PĀRMET PADOMJU SAVIE^
NKAI SPIEDIENA IZDARĪŠANU
UZ TURCUU
Kā Rlbenirops un Molotovs daiTja Eiropu
ii
l
„New YDrk Times" ievietojas šo karti, lai iUustrētu nesen publicētos Ribentropa un Molotova srepeno
sarunu protokolus. Karte pa lu-eisi rāda, kāda izskatījās Eiropa 1939. g. pavasarī, bet karte pa labi, kā to gri­bēja
sadalīt saskaņā ar slepenajiem protokoliem. Ar melnu iekrāsoti apgabali, ko bija; paredzēts pakļaut
Padomju Savienībai, ar svītrujuihu iekirāsoti apgabali, ko g r i b ^ iegat Vācija.
Grieķijas valdība oficiāli paziņo­jusi,
ka izklīdināta kāda partizānu
banda, kas nokļuvusi pašā Atēnu
pievārtē. Pēdējās kaujas ^notikušas
tikai 20 km no galvaspilsētas. Ziņo­jumā
tomēr teikts, ka šis iebrukums
nav nemanis nopietni. Bandā esot
bijuši tikai daži simti vīru un. viņu
pasākums uzskatāms tikai par pajr-tizānu
„spēka demonstrāciju". ^
Grieķijā nodibināta' kara padome,
kurā ietilpst ministru prezidents,
kara un sabiedrisko lietu ministri un
ģcuierālštāha priekšnieks. Armijas
virspavēlnieks publicējis pavēli grie­ķu
kara flotei šaut uz visām nepa­zīstamām
zemūdenēm, kas paiļādās
Grieķijas territoriālos ūdeņos. Turp­māk
kuģus, kas piegādā Grieķijas
valdībai kara materiālus, apsargāšot
kara flotes vienības.
No Vašingtonas ziņo par ASV—val­dības
atzimunu, ka Maršala plānā\
paredzētie 6,8 miljardi dolāru Eiro­pas
atbalstīšanai faktiski būšot jā­palielina,
uz 9,33 miljardiem dolafu,
jo pēc 1. aprīļa būšot jādod jauni
pabalsti Grieķijai un Turcijai. Esot
gan sagaidāms, ka i»eiirasījumam
piešķirt šo valstu armijām 300 milj.
dolāru sastapšot stipru opozīciju.
ASV ārlietu ministrija 5. februārī
publicējusi oficiālu memorandu, k u ­rā
pārmet Padomju Savienībai, ka
tā Dardaneļu dēļ izdarot pastāvīgu
spiedienu u z Turciju un tā piespie­žot
šo valsti pastāvīgi turēt kara­spēku
kara laika stiprumā. Spiediens
turpinoties kopš 1945. g. marta, kad
Maskava paziņoja, ka neatjaimos 20
gadu veco krievu-turku draudzības/
līgumu. Kāds turku ārlietu ; minis­trijas
pārstāvis tai pašā dienā no­sauca
baumas par turku-4crievu at­tiecību
pasliktināšanos par „nepar
matotām". Turcijas sūtnis, kas at­saukts
no' Maskavas, pēc kāda laika
tur atkal atgriezīšoties.
Angļu liberālais laikraksts „Man-chester
Guardian" raksta, ka steidzī­gi
jāatrod veids, kā radīt Padomju
Savienībai lielāku drošību Dardane-ļos
un Mebiā jūrā, tad pašā laikā
pasargājot ari Turcijas neatkarību.
Nevarot noliegt, ka krievu argumen^
tierņ esot daudz taisnības. Bez tam
jāievērojot, ka krievi gan pēc kara
e.sot guvuši daudz priekšrocību, bet
vienā jautājumā, kas tiem licies 1^
svarigs, ka tādēļ tie bijuši ar miCTU.
līgt pat ar Hitleru,: proti, Dardaneļu
jautājumā, viņi neesot paņ'ākuši
nekā. " ļ f
TASS pagājušā nedēļā pubUcēja
ziņu, ka „amerikāņu sapieru daļas
izkāpušas malā. stratēģiski svarīgos
punktos britu okupētā Lībijā."
NYHT, DM, NZ, ,
īliP
Ml
/ i
'i.
i
l M m ii *
Mmm
• u^iķ^Mi - i i i l r