Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947

              AuthoTizeä by — Lteens —
todoftaaas atJauJaK^^ICD-OMBO
t: AttoUdlg&te seda^
tors — Edltor In-Clilels
Kirii* Babäcs* yieCDie&st
Aieluandrs Liepä. re<lakcl-jas
seJsfetlm: Maksis Cnll-dzisdiiiiiclieoe).
Bartjs Mia*
ttoldfl imits i^nsK SIgfsirda
Bäpöa fteeSmkltalfi ^Mm*^
LATVIAN NEWSPA1>]
Nr. 4 (11)
Piektdlen, i m g, 17. L
isnSii otraienis on plel^ai«-
apgmt>4|a lameSa bomlt«i&s
utdevumg Latvlela prttes
darblnleliti sadarbrbaa kopatt
B«d9itcya: oaozbarf/O.. Bar-feno'
ter - Lasdmaim - P t 7,
t n :: Prlnted by Sdi^vib.
Volksbtatt, QOoiborf/lxm.,
Btlrfferm. •Xandmaiiii*?!. 7::
Metiens > olrtaUtlon: «e^
Sakari ar valräkiem nozlmlgiem
aotikumlem Mglu dzive, kuru vidu
]&min darba piedävijumi bal*
Ummn ärpus Vädjas un daiu Dien-rtdamerikas
zemju parstävju apcie-aaojumi
biglu mymetnSs, mQsu lidz-
Jträdnieks griezäs pie LCK prezi-ÄJa,
lal uzzihitu latvieSu bSgJu pär-stfivibÄs
doraas Sajos Jautäjumos. Uz
mösu jautHjumlem LCK prezldijs
d@va fiädas atblldea
«LCK par izcejoianu neuisskata
mg\u saistiSanos darbä kadä uö E i -
ropas valfitim. AtUecibä uz täiäkas
emigrMJas iespSJgm un to petlSanu
LCK leväkus) zioas no oflddllem
avotietn par izce)o^na8 iespSJam är­pus
Siropas, bet f^tiski tddas i e i ^ -
Jas pagaidäm Ir iikai atsevi^ljiäm
pr^nöm, privltÄ kirtÄ gädajot i z -
brmikSanas atlaujas, kämer, IHO
fiöks fio lietu kärt<*im2 Böva budäeta
un .uzo^mejas valsts flnanciälo 11-
dzekju robeiäs, P$c LCK Informä-cijas*
visvairäk par baltie§u izvleto-
Sanu savä 2em§ paSlaiJc interes^jas
Kan§das valdiba."
Jautäjumä par darba piedäväjuinu
baltieöiem BelgijI un BraziUJ^s val-dlbas
Imlgräcljas ieredpu mislju DP
nometn§s, LCK noräda: Sakari ar
Bel^las valdlbas piedäväjumu bal-tleSu
b^gjiem salstities oglraktuvju
darbos, LCK un LCP delegädja iz-braukusi
uz Belfeiju iepazities uz vie-tas
ar darba un dzives apstäkjiem,
Pec Sis delegäcijas atgrleäanäs lo
Jautäjumu izlems jaunä LCP savä
pirmajä sesljä. — To personu re^s-treSana
» kas izteikuks Tele§ano$ iz-ceiot
uz Brazil!ju, imtlek jau ilgäku
laiku Londonas^ starpvaldibu beg{u
komitejas uzdevumS, pie kam lldz
llm pieteikuSies galvenä kärtä tau-j^
fih mieru, hef
,,ne par kätru cenu''
XJP zli?o, ka iespaidigäs ASV se-näta
ärlietu komisfjas priek§s5dls,
republlkäou partijas ärpoHtikus va-dUäjs
senätors Vandenbcrgs aleina-
.^Jis jauno. ärllctu ministru Maii'^ ilu
Jzkalt negiozigu amcrikäou ärliotu
p o l U l k a "
Runädams par llclvalstu sadarbi-bu
miera nodro§in§§anal, Vandon-bergs
telcis: „Mes negatävojamies
lekarojumiein. Mes negribam cltu
ickavojumus ne attalsnot, ne pärsa-dzet.
Mes neprasäm sev nekä cita,
kä tikal abpusejl godlgu rlcibu. MO-
, su galigo nostaju notelks Sis ricibas
izveldoäanäs.- M§s neesarn ieintere-
6§ti panäkjt vienoäanos par katru
cenu."
Vandenbergs Izteicles ari. ka:
1) pärök plaäa veto pleliotoäana
varötu päi-v^rst U N darbibu par
^iv^Sanös'* un izjaukt atbrupoSa-
1103.
2) Patreiz5jä »saimnicclsko Ideolo-ftiju
sadursmes A S V neatk5psies no
savas esenciäläs atblldibas."
3) A S V heatbrui;iosies un neattelk-sles
no ,.savas domln5jo§ä9 priekS-rocibas",
ko täm dod atombumba,
kmn§r pasaulel nebus garantiju par
pictiekamu »,aizsardzibu pret node-vibu".
f
4) A S V poHtika Tälajos austrumos
butu jägroza, lal atbalstitu tos, kas
prasa stipru, darboties sp^jigu Ifinu,
varbat generäla CangkaiSeka konstl-tucijas
ietvaros.
5) Väcljai draud diaoss un posts,
Ja krievu un franCu joslas saiinnle-ciskl
nepievlenos anglu - ainerikäou
Josläm, ASV jäparliedna pasaule
par to, ka amerlkäijd „turplnäs oku-päciju,
kamer uzdevums bus veikts."
tieM. kam Braziiijä radi vai tlcibas
bräli (baptisti). No katra reflektanta
tiek prasitas zii:ia8, kas vij^u aicina
uz Brazlliju, kädas vii>am tur ir
darba iespejas un vai vii?5 pats sa-viem
lidzekjiem var segt transporta
izdevumus. Pagaidäm Brazilljas v a l -
diba repatrie no Eiropas tikai savus
pavalstniekus, kas kara apstäklu de]
nevar^ja atgriezties savä tevzeme.
Starp §iem repatriantiem i r ari da-ias
latvieSu iSmenes, kas jau pirms
kara bija Brazllijas pavalstnieki.
Uz jautäjumu, vai L C K stäsies sa-karos
ar §o atsevl5ko val4\TDu Imi-gräcijas
ieredi;iiem pärbaudit viriu
piedäväjumus un dot savas atsauk-smes,
L C K prezldljs atzime: Saskanä
ar mQsu sQtpu norädljumiem, L CK
neatbalsta masveidigu tautieSu Iz^
celoSanu uz Dienvidaimerikas zem§m
un vispär domä, ka pirms Latvijas
starptautiskä, stävokla galigäs no-skaidroSanas'
päragri domät par iz-celoSanu
ärpus Eiropas.
Par darba piedäväjumiem baltle-
§iem Elropä ärpus Väcijas un ar to
saistlto varbQtejo ^mei?u i51j:ir5anu,
L C K prezldijs savu viedokli formule
§ädä atbild§: L C K uzskata ^mfei)tt
$l5:ir§anu par Jaunu, bet lidz äimisa-kara
ar stäSanos darbä Anglljä tä
skärusi tikai da^us siiptus tautie§u.
Par pärrunu stadijä vei esoMem
darba piedäväjumiem pagaidäm pär-agri'
sprlest. D a ^ no vl^iem oaredz
ari ^imenes pärvietoSanos ple^ sava
apgädnieka.
Attlecibä uz zioärfi, it kä darba
iespejas baltleSiem pavertos ari Ang-lijas
lauksaimniecibä un par cven-tuälif
iespeju ,§ajä , darbä salstities
ari amerikäou joslä dzlvojoiiiem tau-tieäiem,
L C K prezidijs noräda. ka
iautajums par baltie^u icsaistiSanos
darbä ang)u lauksaimniecibä uh
darDa •minismja. Ptrt pozitivi to Iz-lemjot,
.p€c IidzSinejiem pledzivoju-mlem
sprieXot, maz ticams, ka tädu
piedäväjumu attiecinäs ari uz amer
rlkäou joslu.
Täds ir L C K prezidija vledoklis
jautäjumos; kas ta£*ad nodarbina
tautle.^u prätus. Tas balstäs uz L CP
un L C K pärrunäin un lemumiem, kä
ari. uz informäcijas, kas musu beglu
vadibal Icnäk no oficiällem avoUem.
Visuma var Izlobit, ka valstis, uz k u -
räm butu le^pcjama täläka emi,i[?rä-clja,
vei arvicn ir Joti atturigas lidz-
Sinöjäs imigräcijas . polltikas radl-kälä
grozi§anä. Nav nekäds brinums,
ka iesnieguml un ierosinäjumi pa-liek
bez atbalss. A r i darba piedävä-jumi
un to piepemSana ir sare'2feiti
jautäjumi. E.
nodomi
jautäjumä
NORAIPtrs LtJGUMS DEBLOIgilET
JAUNAS 8UM1VIAS BEG^.U AT-BAL8TA!
Vi NQ LAVIJA8 VALSTS
UPZEKt^IEM
ASV valdiba, kä zii>o „Nedelas ap-skats'*.
noraidljusi sutina A. Bilmaoa
lOgumu debloket jaunus kreditus no
Amerikä blol^cetajiem Latvijas valsts
lidzekliem latvieSu b§g)u atbalstam.
Noraidijums motivets ar to, ka turp-mäk
par begllem gädäSot IRO.
Par IRO darblbas nodomiem „New
York Times" ziijo, ka tas merl^is esot
likvidet DP nometnes un atrast beg-liem
paliekamas mäjvietas. Daudzi
neiidu austrumelronie§i, kop.^^kaitä
ap 800.000, to VidO 500.000 po)u, 30.000
dienvidslavu un 180.000 baltieSu —
esot savu valstu pa§reiz§jo politisko
reiimu pretinieki un liedzoties at­griezties.
IRO visplrms täpec me^-
näSot dabut garantijas no poUti-sko
beglu dzimten^m, k a atgrieSanäs ga-dljumä
tie netiks vajäti. Kur bQSot
skaldrs, ka repatriäcija. neiespdjama,
tur IRO m§feinä§ot panäkt vienoSa-nos
ar citu valstu valdibäm par beg­lu
grupu uzi>em§anu. KamSr tie ne­bus
no jauna noyietotl, nometn$s
strädils IRO darbinieki un aprupes
begjus, gädäjot tiem pärtiku, pa-jumti
un pec iespejas darbu. Laik-raksts
piebilst, k a §1 ziema b§g)iem
dregnäs barakäs un DP nometn§s
bQäot sevl§ki gruta, gan ne tlk daudz
fiziskl, kä moräliskl. Bezcerlba au-got
un daudzi no nerepatri§jamiem
begliem jQtot, ka pasaule tos alzmir-.
susi. \ —
DENA ziijo, ka plrmä IRO darba
sagatavoSanas komisijas sede säks^ies
11. februäri 2en§vä. UN ö^eräl-sekretära
vietnieks jau izsUtiJis ie-
IQgumus 8 valstlm, kas parakstiju-ÄRLIETU
I^HNISTRU VIEXNlEKI LdNDONÄ UZRLAUSA MAZXKO
VALSTU PRASIBAS VÄCUAI
14. Janvär! Londonä säkäs ^etru llelvaistu Iriieiu ministru vietnieku
apspriedes, kufäs jäveic priekSdarbl ärllcta ministnt padomes «csUal. kas,
sakot ar 10. martu, ^laskavä Izstridäs mtera llgmnus ar VäcUu im Aus^
triju.
Atzimejams, ka izteiktas dbmas, k a
jau tuväkä laikä IRO säks izsniegt
begUem ipa§as pases, kas tiem dos
tiesibas iebraukt 15 da?,ädäs valstls,
kuru valdlbas parakstijuSas jauno
pasu konvenclju. So valstu vidö ir
ari ASV, LicibrHänlja.IiYancija, K a ­nada,
Skandfnavi jas valstis, Austrä-
11 ja, Argentina, Brazilija. Pie zinam
par Latvijas ^enerälknnsuläta dar­blbas
aplureSanu Be-ne, piebilstams,
ka taRad kluvis zinäms, k a ari A r -
gentlnas ärlietu miriistrijä izsaukusl
pie sevis tur > akrediteto Balti uis
valstu pärstävjus un pazipojusi, ka
viou darbiba pärtraucama. Tas, tä
pat kä § vei ces gadi jumä, noticis pec
tam, kad Argentina pärakstljusi
tlrdznlecibas llgumu ar PSRS.
Sarunas par padomju bazcn)i §picb^^
Anglu josla izsniegs
izcelosanas atlaujas
B e r l ! n§, 14. 1. (AP). Anglu
militärä valdiba pazioojusl, ka
sagatavo plänu lerobe*iotu atjau-ju
izsnieg^anai väcieSiem un cit-tautiesiom
izc^osanai no anglu
okupäcijas joslas uz ärvalstim.
Plänä paredzeta. ärzemju pasu
un HzceloSanas atlauju izsnieg^a-na
väcit\^iem un cittautie§iem.
Pirmäm kärtäm atjaujas domätas
cittautieSiem, io daudzi no tiem
dzivQ DP nometnes un dazas
Dienvidamerika^ Valstis , i r är
mieru uz^emt fccelotäjus. Islai-cigus
apmeklt^jumus ärvalstis
pielaus tikäi retos izpemuraa ga­di
jumos.
Pagäju§ä ncdelä Anglijas ärlietu
minlstrljas pärstävis paskaldrojis, ka
Padomju Savleniba lugusi Norve^i-jal
atlaut ierikot militäru bazl Spic­bergenas
saläs. Norvefeijas mini.stru
prezidents attelcies zipas par krievu
pleprasijumu apstiprlnät vai at$aukt,
bet atzinis, ka pec Padomju Savle-nlbas
ierosinäjuma pärrunäta Spic­bergenas
noliguma grozii>ana. Nor-vefeljas
valdlbas publicetä pazipoju-mä
teikts, ka sarunas par pärkärto-jumiem
notiku^as jau 1944, g. ru-deni
un 1945. g, pavasari. Par äim
sarunam, saziriä ar Krieviju, infor-metas
ari citas lielvalstis.
15; janvari public^ta TASS zipa
padomju viedokli jautäjumä par
Padomju Savl^nlbas un Norveftijas
kopigas aizsardzibas neplecieSamlbu
Spicbergenä." TASS apgalvo, ka vle-noSinäs
äai jautäjumä i^ndkta jau
IM. un 1945. gadä, „IeprlekfilJo
sarunu garä" 1948. g. novembri no-tikusi
täläka domu Izmal^a starp
Padomju Savienlbas ärlietu ministru
Molotovti un Norvefeijas ärlietu m i ­nistru
Langl,
Nor\'eiijas valdlbas komunike par
sarunäm. kas publicets pinns TASS
ziQOJuma, pateikts, ka 1944. un 1945.
g. larunäs abas valstis atzinuÄas pa­domju
prasibu pamatotibu, bet no-lemu^
as, ka galigi vares vienoties
tikai pec' kara un caziijä ar valstlm,
kas parakstijuSas Spicbergenas noli-gumu.
So noHgumu, kas nodeva
Spicbergenas salas Norve^jas ricibä,
1920. g. parakstija ASV, Anglija un
täs dominljas» Francija, Italija, J a -
päna, Holande un Skandinavijas
valstis. Padomju Savieniba oficiäl
pievienojäs noligumara 1925. g.
Anglijas ärlietu m i n i s t r i j a tagac
atkärtoti norädijusi, ka noligumä
Spicbergenas salas riodotas Norve^i
jas päryalde ar notcikumu, ka tä
ledrikst izlietot • Sis strate^iski izde-vigäs
salas arbagätäm akmepoglu
atradnem mllitäriern nolökiemv Tä
nedrikst ari at)aut;^to
nocietinäjumus vai mllltaras bazes
nevienal cital valstlj.
/l>:)ndonä noräda, ka Spicbergenas
salas, kas sastav no vlenas lielas uri
daudzäm sikäm saläm starp Norv5-
giju un Grehlandi, guvu^s ^viSljf:u
stratjfeisku nozimi p k p^
amerikäpu me^näjumiem Zleme]-
pola pärlidoianaL Spicbergenas tä­läka
ziemelu sala atrodafl^^^^^^^^^^^
1500 km no pola.
Kopä 1900. g: Spicbergenä"^irok
akmepogles, Ueläkäs raktuves pirms
kara piedereja norv^feiem, bet da-ias
izmantoja ari k r i e v l N0rvei;u
un krievu oglraöus I94L g. no sa­las
alzvedakanädieÄu ekspedlcijas
karaspäks, Pic tam väcieSi raktu­ves
sapostija; Tagad täs pa dajai
atjaunotas un pag, j^dä raioja
50.000 to öglu:Sigada prpdukclja
paredzeta jau 400:000 tö. Saläs at^
rodas ap ICKH) horveinJ og)ra6u^^
gäju5ä novembri krievi pazipoja,
kä käda padomju petnieku un rak-tuvju
speclälistu grupa izbraukusi
no tepihgradas uz Spicbergenu ar
16.Ö00 to buvmateriäla krieviem pie-deroSo
raktuvju atjaimoSanal lidz
1948. gadam.; Norv^^ biju§i pär-steigti
par nodomu sasniegt Spicber­genu
ziemä un ta gadizsakäs, ka jo-projära
ari neesot zii?u, ka ekspe>-
dicija but^ merki sasniegusi
Viens no pirmajiem ärlietu minis­tru
vietnieku uzdevumiem London^
bus uzklausit „ieintereseto valstu^*
domäs Väcijas jautäjumä: Uz So kon-ferencl
ielugti pärstävii no Belgijäs,
Holandes, Cechosloväkijas, Polijai,
Dienvidsiavijas, Griekijas, Austräl^-
jas, Dlenvidafrikas, Kanädas, IJln
Norveöjas, Dänijas, Indijas, Jaunz.
landes. Baltkrievijas, Ukrainas, BnJ-ztlljas
un Luksemburgas. Par
teresetäm valstim" sauc visas Väcj|-
jas kaimlpvalstis, kä ari täs väisti
kas tieSi pret Väciju karoju5as. Na
paredzeta paSu väcieSu domu uzklai^-
siäana.
VACUAS KAlMHjVALSTU
PRASIBAS
p§c Londonas «Times" informäcijfls
bäs i^ä^as:
F r a n c i j a par visäm lietam
prasa. lal Zäras apgabald sainmic[-
ciski iekjauj Francija. kaut ari to
polltiski atstätu Väcljai. Reinzeiiie
tio pär^jäs Vädjas jäatdala, Jäsa-skalda
sikäkäs valstipäs un Jipil-klauj
pastSviga okupäcijas karasp^
ka kontrolei lUiras apgabals Jäpa-klauj
starptautiskai kontroles iest^-
dei. Eha^ un LotringiJä fran.
pieprasa sikäkus robehi pärlabojik-mus.
Vispär v i ^ grib, lai Väciju
pärviri par valstlfliu federidju.
B e l f t i j a prasa nellelu pt^bi»«
ias apgabalu pie Mon5avas, rcpar^-
cijas, tlesibas piedalitles to väcu zje-mes
bagätlbu izmantoSanä, kas clrb-das
tuvu BelÖJas robeiai, garantl-jas,
k a väcu pre5u transits/ netiks
novirzits no dabiskä cela caur Be|-
H o l a n d e prasa, lai tai rle§?jdf
1750 kvadrätkilometru l i e lu apgabälu
ar oglraktuv§m diehvidos no Venlo
un Burdapas naftas lauku. Svarigas
i r ari holandieSu territorläläs prabl-bas
Emsas grivas apgabalä. kas tiem
esot vajadzigas, lai reälizötu pui^vu
un märäu zemju nosustnäSanu. Ho­lande
vei prasa koneesi jas daiäs
väcu oglu un kalija raktuves un ta­pat
kä belfeigrlb garantijas, k a väcu
precesyedis caur vipu ostäm. i
P o i l j ä s svarigäkä prasiba Ir, jlal
ari mleraligumä par Väcijas austru-mu
robeiu nosaka Oderas un Neisas
linlju. Savä laikä ASV äriictumi-nlstrs
Bernss i r paskaldrojis, (ka
ASV tam nepiekrituun robcia daMs
vletäs jäpabida par apm. 150 km at^
pakal uz austrumiem. Sis jautäjums
laikamibus viens no grutaklemäe-bates
par miera llgumu ar Väciju.
Padomju Savieniba domä, ka jautä­jums
jau lz§lj:irts un ärlietu mlrils-triem
faktiski nospraustä Poli jas rie-tumu
robeJta tikal oficläll jäapstlp-rlna,
Francija atbalsta Poli jas A ie-dökli,
bet Anglija domä, ka apslri-m\
e apgabaii pagaidäm jänodod
Poli jas apsalmrileko§anai ar notciku­mu,
ka PoUJa Izpilda ari cltus P^ts-damas
tiollgumÄ notelkumus.
Eiropas probl^ma un Eiropas pn^b*
leina esot pasaules problema. „Iz*
vestijas" päi-metums» ka ASV un
AngUja neiev^rojot Potsdamas noli-girniu
un neuzskalot Väciju i^ar
nsaimniecisku vienibu". esot tieSl
tas pats, ko ASV piärmetot Krievijal
Katra lielvalsts bQtu prieciga, Ja
retu apvienot Väciji* pöc sava leska-ta,.
Bet nelaime esot tä. ka komö»
nistu sistema absolQti nesaskapojo*
ma ar amerikäpd kapit&lisma sist^
mu un ne Krievlja. m ASV, ne Ang­lija
nevarot plekrlst domai. ka Vö*
cija gluii vienkäräl varötu kJQt po-
Utiski un saimniedski atk&Hga no
vienas paSas Uelvabts.
„New York Times" alzifidi^, ka
Bernss pirms piekriäaoas Masllcavas
konferencei iesniedzis Molotovam
divas praslbasp kam pievienojuäi^
ari Anglijas un Frandjas ärlietu
mini^d. HrniB prasiba bijud, lal
pirms Maskavas konferences uzklau*
situmazäko valstu prlekälikumusj
otra, lai Maskavi ftrzemju pr^m
pörstfivjiem bQtu täda pat brivlba\
kS Nujorkä, Londcmi un PoxM. V
Molotovs apsoUJls. ka izpildis abas
praslbas. ,.|^ew York TImef" par to
starp citu raksta: ,frem un runas
brl^iba liks pilnfgi pSrgrosdt pa*
stivoSo Krievijas kSrUbu ps^m u&
radio iakam kfirt^iimä. mmm
vislem tiem firvaistu preses korea-pondentlem,
kuvus turp s0.tlt nolema
prcses vai radio organLtäciJaa, iie«
jautäjot, vai tie Ir .y-ölami" vai nö.
Ki^levljal bOs plUiigi jaattakaa no
izsatämo zitjiu centaras, tä lal s>resea
Äl^ojumi netiktu ne aaisinÄti, ne aa-flrqxtti.
m lal to^ i^iltiSana n<^iktu
a l ä c a v ^ 'Tapat bQI n^piedeiama
kustlbas briviba viäem kortsponf ^
dentiem un delegätiem, l e s k e t ibii«>^
vibu satikties ar otru« nepiedeäm^
garantijas. ka neapdetinäs ari krtfV
vus, kas palidzSsfirzemnlekiem, an
garantijas. ka ärzemniekus nenovi*
ros ar slepenäs" polidjas diktafo*
niem. Beidzpt^^^^^^ b^^
briviba sapemt visas zlpas no Ärval*
stim, ja ari na krievu tautal paöal,
tad vismäz ärzemju delegätiem, lal
tie zinätu, ko par vipu darbu domi
un spriel \.Ja Maskava nevär ila
brlvibas garantöt,^ saka York
Times**, ..tad päröjiem sabiedrotieni
nav tieslbu rikot könferenci par tik
svarigu jaiitäjumu Maslcavä.*'
j,PRESE8 ARMIJA GAtÄ^
Cechöslov8iklJa^^^^^ s^^^
apsverumu d§l pieprasa väcu aijga-balus
Sud§tu kalnu nogäzes un brl-vas
kui;o§ana8 tlesibas pa Elbu un
Donavu, kä isiri tlesibas Izmantot
Hamburgas ostu.
VAI KRIEVirÄ 8AGÄ0Ä8
PÄESTEIGUMtJS?
stas
DENA, NZ,.,New York He­rald
Tribun^
Pai- lielvalstu prasibäm vei
skäldribas nav. A P pärstävis Maska-vänesenzipoja,
ka krievi Maskavas
konferendS pärsteigM sabledrotos
ar jauniern priekSlikumiem, täpalt kä
vlpl to darijufii atbrupoäanäs jautä­jumä,
Krievijai esot jaunas domas
Väcijas jautäjumä. Stajina atgrieia-näs
no atyallnäjuma esot jauns pa-mudlnäjums
visai padomju ärpolitl-l:
kaL•.•^:•:^,:^-;^;^••••:^•^^^^
ASV nostaja tapat vdl svkiir^os
nav zinäma, it sevl^ki vei tad^l, ka
Väcijas jautäjumä Izlem^na tagad
llelä merä kluvusi atkarlga no J a u ­nä
äriictu ministra Mai:^ala.Bet
amerikäpi jau rekinäjan ar to, ka
jautäjums bus joti icruts...New Yörk
Herald Tribune" nesen ievadrakstä
atbildeja ^.Izveslljäs'^ nikniem, uz-brukumiem
amerikuyu un anglu
okupäcijas politlkäi yäcija,;^^^:^^
rakst*? säk ar atgädinaiUrnu. k;a SIH
„lzvcstijas" uzbrukums ir noplctns
bridinäjums tiemv kas cer, ka
kavas könference varetu gut vleglus
panäkumus. Väcijas problemai esot
Ar virsrakstu ^Pr^^iJirndjÄ^^^^^^^^^^
tavojas sojpt uz Maskavu*' par to
paSu jautäjumu raksta ari ».Dailjr
Mair* lidzsträdnleks Randolfs Cer*
eils. Vlpfi iesäk ar aizrädijumu. ka
Molotovs varbMnoi^loäöt Bernsain
doto solijuniu. ljujorkfi UN pilnsa-pulcl
v^rojUSi vairäk kä 1WK) iurnfi*
listit Uz Mask^^^ kor^ ar tiem,
kas bOs norikoti 3^
lietu ministru aipiqpfledlra. doioUei
daudzi. kas grlb«öt izmantot reto
gadljumu. lai ieskatltos d^^
pieejamajä Krievijl Esot JÄdomi,ka
Krievi Jas vizas pieprasia vismaa Wi
iuniällstu. Amerlkä^u,^^^
frantu firUetu ministrus paviö4IW
vlsmazväl 600 viru, Jo katru
tru fiädä konferenca pavadot ap 2(KI
persoriu. Täs vien jau sagfid^ot lie­las
gratlbas Maskavas ne^^^
viesnicäm.
Tam; ka ivmiiUstl Maskavä^^ n^^
SÖt pakiauU pafii aviiniaki
r^c Gerdla domäm Vii Istt netlcot.
Ja tas t(Än§r tä batu. tad varliot
telkt, ka Bernss pätieSäm pacSUs
dzelzs aizkaru Tas bOfiöt pagrie-ziens
Krievijas v^sturlL TbtäUtärat
iekärtas atzlnulas, ka cenzQra ir ne-piecieiania
dlktätöras "pastävManal.
Un zipas, kas äödlcn Izkjastdt no
F^domju Savienlbas, liecinot, ka täs
valdiba ncklQstot vls llbcrälaka.
b e t— talBnv bträdl ctn^oties pär-yaret
p^ckapa gruUbas ar jo Jtingrä-ku
konlralif .No k\ viedokla raugo-ti(
is ^1 saka Cerais, ^Uekas. k a Molo-tova
luipnais Aests p ^ pasaules
presi'läganesaskane<iar padomju
p<)litikas/geheralo Unija. Un voi va^
ram ari piedzivot, ka vina sporitan}[>
lern u mu ^pär^^pzia |ipa kollega s V|Ä
D E N A . | N Z , ..Nev/ York Herald
TribuneV, .^Continental Daily
M a l i "