1948-09-28-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
būtnes mani nģ^^ ^- novilku 3, palagos un Tūi '^s kopš „JP'' cilvēka: gal^a, ^, iela vecuma .Pēdējo reizi;gui|^. bija stingri, tik^^ man sala, nejau. ka nespētu tos sa- • spilveni saldēja Nē, ,es r^, plato migu, es gu- "V domāju par to , Tagad es zinjj^ ka kai;t; kas ļ>t)2 kas vairs nebija ies visi bijām tie grāmatas, krēsls okšņus; ko nekal [dejiš, tas ļsija hikg, ^*adams: savas 3īkā3 i vajadzēja iznākt ptzSmēja. kādu se-, ihikroalrfvttiotļj I i ,l I I i bmetumā tikko feu. Es to nere-pardēju, kā nobira drpši vien tik nie- :ā ods. Viņš pio. nosēdinādams ai2- ķs durvis, kas šad lēja savā; rāmi. Un "-ies vēl pēc gada, ^ nebūtu vērušās, ē ka tāds; ko tīši zinātu, ka man Seit ķejš uti laikam sāka es dzirdēju tikai Liiktu šalkšanu, bet ājās rūts. Ar savu L^alu tā piesitās iet-ākaut ko jautāda-īgā balsi im ap-kā gaidīdama at- "n piesitās atkal im dpz grabinājās bez vaicāja, atcerējās, īdz stundu, kuras nebiju pieskāries, pa vārdam, sausi savu pito salmu ?tas dzivoja. snibu sakot, nomoci-stundas. Kad saka ma, es cēlos un salietas. Es steidzos, jānoķer pirmais vil- ' palika līdz galam ļva esmu aizgājis un Jatgriēžišos. Es biju Ripa, šīs lietas, ši bi- T^ija inana dzīve, - Uni vairs. Kopš mēs šķīrāmies, tās bija Ivot, kā cilvēki un •a, arī es.; Viss bija niekSu šī istaba uh es. Tikai katrs Jn es atgriezos; ne-fa es gribēju atgūt : man vajadzēja ieiet » kur pasūtināju ^iia likt to pagat<b ;ēja ieiet tai veikala, iedzīves pirmo gra-gultā pie zaļās lam-: pirmo reizi izlasīt at. Un es biju le-ļāt. "un priecājos par :ida ap manām ka-iem, pret ku|iem^. )daiizijos - ]^ • TnD nogurumu, ;ives,:nopaša^Jļ^ drkla, "^^^^ vaidēja veŗot^e^j^ L es pacēlu roku Lms/nepietureia,^ ?| , (jaunas) ^pafl^iļic-Sin. i - mēnesi ŗ^,Ksa!^« mēBesr ^ 0,10 tsam LA:TVIA Latvian ^evvspaper Poblishcd t m i l f T iSUeOM Civil AHair» Divisioo Autborisation Ktttflbfir UNDP 196. Publisher Ud Editor: '(CJ ^rli» Rabācs. [)p Cainp ^i»imk9t2 near Giiiuburg/D. i *rlnter: „Schwāb. Volksbl;". Gii tt2burg/T).. Bgm.' Lindm.-Pl- 7. Girculation: 4000. Published thri »e tim»3 we€kly. Editorial offio.Gfiniburg/Do. Oominikus-Žimti ttiermaTin-Str. 2 LATVTAN NEWSPAPĒR Nr. 81 (186) Otrdien, 1948. g. 28. sept. Iznāk trīs reizes nedēļā. Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K; Rabācs. vieta. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. AL Culltis. H. Mindenbergs. A. Smits. Adrese: Gfinzburg- Do.; red.: Dominikus-Zimmer-mannstr. 2 (tālr. 50). apg.: MarktpL 25, ,(t. 84), spiest: Bgm.-Landmann.-Pl. 1 <t. 92) Paiŗtraiiktas tiešās sarunas ar Padomju Savienību Eietumvalstu un Padoniju Saviem konflikts Berlīnes dēļ pēc daudzajām nesekmīgajām sarunām pēdējā nedēļā bija tā saspīlējies, ka apspriežu tu rpināšana šķita gluži bezcerīga un bija jāgaida kāds cits mēģinājums konflikta atrisināšanai. Pēc vēlreizējas notu apmaiņas ar Maskavu,, galīgi noskaidrojās, ka Padomju Savienība pastāv uz rietuinvalsiim - nepieņemam prasībām. Bez tam Maskava, pārkāpdama savstfirļ >ējo nolīgumu, svētdien publicēja vienpusīgu sava viedokļļi iEipgaism/ ajimiu par U sarunām. Tājdēļ trīs rietumu lielvalstu ārlietu ministri, atzīdami pēdējo padomju atbildes notu par nepietiekamu, sv< i'tdien Parizē publicēja paziņojumu, ka Berlīnes problē mu nolemts nodot. UN Drošības padomei, galīgi pārtraucot tiešas sarunas ar Padomju SJavienību. Par Berlīnes krizi :-5s izejas punktu TASS svētdien pel tšņi publicētais padomju komunikē u ij^kata savrupējo valūtas reformu Vācijas rietum-, joslas un vācu maii^kas noteikšanu par maksāšanas liM^zekli Berlīnes rietumu sektoros. A\. uglija, Francija un ASV esot pārkāpa ušas .Potsdamas nolīgumu un četru v^ajistu vienošanos par kopīgu Vācijas jpi ārvaldi. Rietumvalstis' esot sāJc-ri^as „Vācijas sadrupināšanas polīti'^u". Ar savu rīcību valūtas reforn'i-as lietā tās vēlējušās dezorganizēt' padorriju joslas saimniecību un izsplv- no turienes Padomju Savienību.. l'^ā dēļ padomju iestādēm bijis jāaizsarni^ savas joslas vācu iedzīvotāju intereses, radot ierobežojumus transport & starp Berlīni un' rietumjoslām. ^ Maskavas sarunās esot panākta vizēšanās ; izbeigt ifeabežojtiļTius un noteikt visā BerllniV austrumu joslās marku par;; maksāšanas līdzekli ar kopīgu IkorJtroli. Konkrētu projektu uzdots izstrādāt mi-litārgubernātoriem. B\' .*rlinē tomēr nebijis iespējams vienc )tie<;, un jau- , tSjums, atkal'nodots artp?ika} . kavai. Padomju valdibiv uzskata par nepieciešamu' kontr oli: pār gaisa, ūdens, zemesceļu un dzelzceļu satiksmi: ar rieturnu josli! iJn, bet • rle-^ y tumu militār gubernator i šīm prasībām nav piekrituši. T i i ^^ bijusi panākama vienošai iās par kopējās valūtas kontroles \ ^ešjdu. Padomju Savienība nevar»wH piekrist tādam nokārtoj umam, ^ k i sts . ietekmētu naudas apgrozību visā .padomju joslā.,. Komunikē beigās, uzi-«vērts, ka viss; tālākais, resp.varbūti?jasarimu turpināšana tagad atkarālioties. vienīgi no. rietumvalstīm, jo pjidomju valdība savu viedokli escvt <ieklarē- Jusi skaidri un nepārprcrtarni. - ; BBC Sapulcējušies Francijas ārlietu ml-nistrijā, ārlietu ministri ^ Maršals, Bevins un Šumānš svētdien pēcpusdienā pusotras stunas garā apspriedē iepazinās ar atbildēs notu, ko padomju vēstnieki Vašingtonā, Londo-: nā un Parīzē nodeva rietumvalstu valdībām sestdien. Pēc apspriedes ārlietu ministri izdeva pasķaidroju-mu, kurā atzīst, ka Maskavas atbilde uz trīs valstu trešdien iesniegto pēdējo notu atzīstama par nepietiekamu. Tajā trūkst padomju valdības solījuma, ka Berlīnes satiksmi ar Vācijas rietumjoslām atjaunos.' Šādu solījumu pieprasīja rietum-vaistu 22. septembra nota. Tā vietā Maskavas valdība pat vēl pastāv ii pilnīgu preču un pasažieru satiksmes kontroli, prasot, lai, visa gaisa, ūderis;' zemēs; ceļu un dzelzceļu satiksme • cauri krievu joslai būtu pa- | kļauta padomju militāro iestāžu konsolei. Tas pats īpaši uzsvērts • ari | svētdienas rītā Maskavā publicētajā oficiālajā TASS aģentūras^ komuni- | ke, kas. pēc BBC izteikuma, gandrīz pilnībā • atkārto padomju notas tekstu.. :-.y^'-^,/r---:--'':-^:^'v ;' ; Tvis ārlietu ministri savā paskaidrojumā tālāk norāda, ka padomju | valdība. ār |ādu vienpusīgu sava sarunu attēlojuma publicēšanu "pārkāpusi četru valstu vienošanos atturēties no jebkādu datu publicēšanas par sarunu gaitu līdz to galīgam nobeigumam. Jautājumā par valūtas nokārtojumu Berlīnē, padomju •valdība savā atbildē izturas izvairīgi. Ārlietu ministri paziņoja, ka v i ņu valdības savu- galīgo viedokli paziņos vēl atsevišķā notā Maskavai. Ievērojot padomju valdības neatkāp-šanos no savām - prasībām blokādes lietā un prasību par jauniem ierobežojumiem arī gaisa satiksmē, ASV, Anglijas un Francijas valdība, saskaņā ar UN chartas ietvaros viņām uzlikto atbildību, jūtas spiestas Berlīnes jautājumu nodot Drošības padomei V Oficiālās Parīzes politiskās aprindās radušos stāvokli svētdien novērtēja par ārkārtīgi nopietnu. Pēc visu sarunu dokumentu publicēšanas pasaules atklātībai būs iespējams spriest par konflikta attīstību. Tā- (Beigas 3. Ipp.) ' Stāvokli uzskata par ļoti nopietnu ' Berlīnes krizes radītais stāvoklis jāuzskata par ļoti nopietnu, paskaidroja ASV republikāņu partijas prezidenta kandidāts Djuijs, bet amerikāņu tauta katrā gadījumā stāv aiz savas UN delegācijas Parīzē. Ari angļu prese pirmdien stāvokli .vērtēja ļoti nopietni. Liberālais „News Chro-nicle": Nevar tomēr atmest cerības, ka debatēs Drošības padomē var palīdzēt rast problēmas atrisinājumu. „Manchester Guardian": Liekas gan, ka Maskavu ; var ietekmēt nevis kādas sarunas vai debates,bet tikai saskaņoti aizsardzības Soļi. Konservatīvais „Yorkshire Post": Ir maz izredžu uz vienošanos ari.UN, un tādā gadījumā varētu nopietni ciest Apvienoto nāciju prestižs, ļ Parīzes politiskās aprindās stāvokli vērtēja šādi: Tā' kā tiešas satunas ar Maskavu nedeva panākumus, atlika lietu nodot UN, bet ja Padomju Savienība nolemtu aiziet no UN, tad grūti pateikt, kas būtu darāms.tālāk, ASV valdības pārstāvis Parīzē pirmdien paskaidroja, ka ASV būtu ar mieru atteikties no prezidēšanas Drošības padomē oktobrī, kas tai pienākas maiņas kārtībā pēc angļiem, kuii prezidē septembri. Tā-d^ .^adījumā Berlīnes apspriežu laikā amerikāņu vietā sēdes vadītu Argentīnas p ā r o i:;vis, BBC, BB SŪTŅA J. FELDMAŅA INFORMĀCIJA PAR SARUNĀM Z E N E V A AH KANĀDAS DARBA MINISTRU MICELI ŪN UGO KĀRUSI IRO padomes locekļi noskatās latviešu bēgļu filmu Latviešu pārstāvim IRO galvenajā štābā Ženēvā, sūtnim J.Feldma-nim, bijusi saruna ar Kanādas darba ministru H. Mičeli un ASV DP ieceļošanas komisijas prezidentu Ugo Kārusi, Kā Mičels tā Kārusi piedalījās IRO padomes konferencē, kur sniedza ziņojumus. Par šiem ziņojumiem sūtnis J. Feldmanls mums raksta: ;,M i č e 1 i s Vācijā inspicējis Kanādas DP vervēšanas komisiju dai'- blbu un iepazinies ar bēgļu dzīvi. Viņš pats ir dzimis Anglijā un jaunībā izceļojis uz Kanādu, tādēļ viņam emigrantu dzīve pazīstama. Kanādā jau esot nometināti 30.000 bēgļu, kas tur labi iedzīvojušies un jūtoties labi. Ir taisnība, teica Mičeļis, mēs uzņemam ar izlasi un strādnieku valdība sadarbojas ar darba dēvē ju-^trādnieku organizācijām. Pēdējās sākumā manāmi pretojās jaunu ieceļotāju ielaišanai, bet tagad panākta galīga saprašanās. No darba devējiem prasām, lai tie garantē ieceļotājiem darbu 10 mēnešiem, ari ieceļotājiem šinī laika sprīdī jāstrādā norādītais darbs, pēc tam tie ir brīvi un var braukt, kur vēlas un darīt, ko grib. Nekādus kontraktus ar ieceļotājiem neslēdzam. Mūsu galvenās rūpes, lai ieceļotāji nepa-zemina strādnieku dzīves standartu, kas nāktu par^sliktu arī viņiem pašiem. Sākumā uzņemam ģimenos galvas, pēc tam viņiem pakaļ i brauc pārējie ģimenes locekļi. Tuvākā laikā uz Kanādu izbrauks 3000 tur, novietoto strādnieku ģimenes locekļu. Uz jautājumu, cik'vispār Kaninia domā uzņemt bēgļu, ministrs atbildēja: .,Ierobežo jumu nav. Sākumā runāja par 75.000, bet tagad jau n i - nā par 100.000, un tas arī nav >i 11.' ASV Lielbritānijas un Frand^ kopēja atbilde Pirmdien, pl. 7. no rīta, Parīzē, Londonā un Vašingtonā vienlaicīgi publicēja rietumu sabiedroto ārlietu ministru notu, kas iesniegta Maskļavai un kurā paziņots, ka Berlīnes problēmu nodos Drošības padomei. BBC pl. 9 rītā pat nenolasīja parasto komentāru, aizbildinoties ar svarīgu politisku informāciju". Nota precizēta 14 punktos. Parallēli tai Vašingtonā vēl publicēta Baltā grāmata, kurā sīki raksturotas līdzšinējās sarunas Maskavā. Baltā grāmata satur 24.000 vārdu. PRESE VIŠINSKA RtiNU SALĪDZINA AR HITLERA RUNĀM Apvienoto nāciju pagāji ašas sestdienas sēdē kulminācija bija padomju delegācijas vadītāja Višinsl ka runa. Viceministrs gribēja runāt jau piekt- ^en. Šajo teātra plašā zāle bija publikas un preses cilvēku pārpildīta, io visi gaidīja, ka Višinskis neskoposies asiem vārdiem. Bet tad paziņo-ļa, ka padomju delegācijas Valdītājs ,,saslimis". Sestdien Višinskis runā- 45 minūtes, bet tik ātri, ibi tulki tikko spēja viņam sekot. nu trešdaļu un pilnīgi aizliedz atomieročus. Lai to panāktu, jānodibina starptautiska kontrolkomisija. Višinska runas laika Savienoto Valstu ārlietu ministrs sēdēja pilnīgi nekustīgs, kamēr viņa franču kol-lēga visu laiku šķirstīja aktis un neveltīja notikumiem zālē ne mazāko uzmanību: Kāds ASV delegācijas . vadītājs sestdienas vakarā paskaidroja; ka Vašingtona apsveic Višinska ierosinājumus. Jau priekš diviem gadiem ASV ierosinājušas atomieroču, kon-, ti'oli, ko pieņēmuš.as visas valstis, atskaitot Padomju Savienību, Ari tagad Vašingtona ar mieru pārbaudīt katru nopietni domātu pi^ekšli-kumu. y\ :) (Beigas 3. Ipp.) faunas sākumā Višinskis v izbruka 'cietumu kara kūdītājiem^', be^ it, ^višķi ASV, kas gatavojot jaunu ka- ^ ' Par" pierādījumu viņš .mi'neja ^ ^ i k ā ņ u un britu kombinēti ;»s flo-manevrus Atlantijas ' ok.^anā, ;J^ācijas manevrus Lielbritānijā, ^;o3, piedalījušies arī ASV Hdj\pa- ^^^m amerikāņu laikrakstus., kas :^^kaunīgā, toni ļaujot ārprp^^^^ 'p^ļ?'iztirzāt uzbrukuma plānu.' J pret ^ ™ j u Savienību". Višinski:s tad .nosauca ASV aizsardzības mi Distra ;?festāla un kara ministra E tojala . vārdus. : - \ ..^^^ asajiem uzbrukumiem pao'am- ^^aelegācijas' vadītājs iesniedza ;^^^ciju, lai visas piecas lielva Istis laikā samazina savus sau iSze- '^i-ūdens ua gaisa spēkus par' vie- Notas sākumā rietumu ārlietu ministri norāda, ka Berlīnes blokāde apdraud [sabiedroto okupācijas karaspēku un draud ar badu ber līni e-šiem. Rietumu' demokrātijas bijušas aŗ mieru meklēt izeju sarunās, bet tās nepieļaus savu tiesību ierobežošanu. Maskavas sarunās izdevās panākt vienošanos par blokādes atcel-: sanu un kopēju valūtas kontroli. Ari Staļins apsolīja, ka Padomju Savienība atcels visus ierobežojumus, kas sākušies pēc 18. jūlija. Bet turpmākajos apspriedēs Berlīnē. rietumvalstu militārie gubemātori konstatējuši, ka maršals Sokolovskis : nerespektē Maskavas vienošanos. Viņš noraidījis, četru valstu valūtas kontroli lin prasījis ne vien virsuzraudzībai pār dzelzceļiem un ūdensceļu, bet arī pār gaisa satiksmi. Sarunu laikā Padomju Savienība pacietuši" demonstrācijas, kuru nolūks bija gāzt Berlīnes maģistrātu. 14. septembrī rietumu sabiedroto diplomāti norādīja Kremli, ka maršals Sokolovskis nerespektē to, kas norunāts Maskavā. 18. septembrī padomju ivaldība. tomēr apstiprināja, ka Sokplovskis rīkojas saskaņā ' ar instrukcijām. 22. septembrī rietumu diplomāti vēlreiz jautāja Kremlī, vai Padomju Savienība ir ar mig^ru at-c^ elt blokādi, tai pašā laikā norādot, ka; nav nozīmes:sarunas turpināt, ja Maskava nerespektē to, par ko jau panākta vienošanās. 4tbildes nota no padomju valdības saņemta. 25. septembrī, bet tā rietumu sabiedrotos neapmierina: valūtas ktetrole pēc Padomju Savienības priekšlikuma ir. illūzija, .krievi grib dabūt virsuzraudzību ari { pār gaisa satiksmi, lai varētu atkal blokādi katrā laikā atjaunot. Tas nozīmē,' ka Maskava grib iznīcināt ..rietumu sabiedroto tiesības. Pēc ārlie-tji ministru ieskatiem. Berlīnes problēma nav techniskas, betgan\polItis-kas dabas. Padomju Savienība nelegālā ceļā mēģina iegūt pilnīgu noteikšanu, lai^ vēlāk ; varētu iekļau Berlīni ļ ^ v ā joslā." • V ; ' Sādā situācijā rietumu sabiedrotie uzskata Maskavu par atbildīgu turpmākajos notikumos un patur sev ri-gais skaitlis. Viss atkarāsies ^ no transporta iespējām. Ar kuģi' m braulcs 3000 mēnesi, ņemsim paļi;;;] arī lidmašīnas." Uz jautāJLunu, kādēļ pieņem til;.u strādniekus, ministrs albildēj.i: „Katrs cilvēks ir savas laimes k ; i - lējs. Neviens ieceļotājiem nelir.'.s meklēt un atrast piemērotu d a i ļ v . i, vajaga tikai viņiem nodrošin-āi darbu pirmiem- 10 mēnešiem, pēc tam viņi var darīt, ko grib." ASV ieceļošanas komisijas prezidents Ugo K ā r u s i . izteic:^;: „Katrs Amerikā var brīvi dzīvai, kur' grib, un darīt, ko grib. TyM(>I valdība nedomā ieceļotājiem noradīt dzīves vietas. Pieprasījumi pēc PP' ienāk tūkstošiem. Tādā karr:^ katrs ieceļotājs nonāks tādā vjf'H i . kur tam būs darbs un dzīvoklis.ļV!;•^'^ sagatavošanas, darbs notiek Ameki' k, Tur mēs klasificējam pieprasijumu.s, kas ienāk no zemkopjiem, tirgfU'ā-jiem, fabrikantiem, visādām organi» (Beigas 2. Ipp.) čības brīvību. Tā kā. saskaņā ar UN cliartas 33. pantu, • notikumi Berlīnē apdraud vispārējo kārtību un pasau-es mieru, ASV, Lielbritānija mi Francija nolēmusi nodot svarīgo kompleksu Drošības padomes kompetencei. Vašingtonā vakar publicētā Baltā rāmata par sarunu gaitu ar Maskavu Berlīnes jautājumā aptver 77 mašīnraksta lappuses, un taj ā sīki at-. tēloti apstākļi, kas noveda pie rietumvalstu domstarpībām ar Maskavu. Baltās grāmatas pirmā daļa veltīta notikumu attīstībai līdz 3. jūlijam, bet otrā daļā, kas saucas „Mas-kavas diskusijas", atstāstīta sarunu gaita Maskavā pa posmiem, sākot ar 6, jūlija apspried^ Kremlī, Maskavas 14. jūlija paskaidroj umos padomju vadības pirmo reizi reflektēja uz Berlīni kā uz padomju okupācijas joslas sastāvdaļu. Pēc apspriedēm ar Molotovu. tālākajās sarunās ar Staļinu, pēdējais izrādījis iecietīgāku nostāju nekā Molotovs. Pēc sarunām ar Staļinu izstrādāts otrs kopīga paskaidrojuma. teksts, bet arī tas nav apmierinājis Kremli. 23. augusta sarunās Staļins prasījis, lai rietumvalstis atsakās no saviem Rietum vāci jaš plāniem. • Tikai pēc. tam, kad nav izdevies gūt panākumus nedz Maskavas, nedz Berlīnes sarunās, sekojusi notu apmaiņa, kurā noskaidrojušās Kremļa nepieņemamās prasības. BBC ARKTIKA IZMĒĢINA .JAUNAS AMERIKĀŅU ZEMfJOENI>>, Sērs Huberts Vilkinss, pazistarnas arktikas pētnieks, izteicies, ka a.i-;-.- tikā patlaban notiekot ajnr]iļ,;<M zemūdeņu izmēģinājumi. Nai.^-a karā zemūdenes, noslēpušās :^,om ari - ikas ledus, kontrolēšot •tālšāvini-^ Zem biezās ledus segas zcmūdoP'^: nespēšot konstatēt arī ar radara BEVINS NOSKAŅOTS DRŪMI Lielbritānijas ārlietu Rilnistrs Bevins: pirmdien: teica runu Apvienoto nāciju pilnsapulcē. Ievērojot pēdējos politiskos notikumus, ārlietu ministra nmas tonis bija drūms. Bevins norādīja, ka pasauli apdraud „atombumbu melnais nezvērs", kār pēc katram jāapzinās savas atbildības lielums. Tālāk ministrs norādīja, ka Lielbritānija redz tuvo Apvienoto nāciju galu, ja neizdosies nokārto konfliktu austrumu un rietumu starpā. Tāpēc vajadzētu jau tagad padomāt, kā pārveidot UN pēc reģionāliem principieaa» M īdzību. Zemūdenes bušoi apy;ād.. s •adio kontrolinstrumentiem; ralv; i Dumbām un ledus urbjiem, lai t- iS spētu atkal sasniegt jūras vii'spui. VUkinss tikai nesen atgriezies nu ]'•"- tījumiem arktlkā. kur kopš 1942. :.. darbojies ASV militārā plānoša:i'i> biroja uzdevumā un zem ledius z e mūdenē tuvojies ziemeļpolam lai-: 550 km. NYHT^ Par ko runāts Krimas konferencē Labi informētās aprindās Buka-restā pagāj-ušās nedēļās «^oeigās apstiprināja informāciju, ka mar.ša]s : Staļins Krimā sastapies ar Cecho.'Jo-vakijas valsts prezidentu (lotvaldu,- Rumānijas;, ārlietu -ministii Annu Paukeri un Bulgārijas mml^ira prezidentu Dimitrovu. • Paukere ļjčc piecu dienu prombūtes ceturtdien atgriezās un piedalījās rumāņu valdības sēdē. Turpretim Prāgā ziņa par Gotvalda piedalīšanos konicjieli-cē pie Staļina enerģiski dcm^.^-^U'j^;, ^ bet, pēc saskanīgas informācija? -v.^. Londonas un Bukarestas, arī vi/ \ sanāksmē piedalījies. Pēc AFP ziņām, esot debatēts ŗ^iir šādiem jautājumiem: 1. par plān '^^n galīgai • Austrumeiropas zemnic.^v. opozīcijas apspiešanai, kas pretoja.: • kollcktīvizācijai; 2. „apņēmī,gas" p ' - lītikas izstrādāšana pret Dienv. slavjju, lai to atkal dabūtu u-z ,,;sl,' komunisma ceļa"; 3, Maskavr.s v- • pārējo Austrumeiropas vaLsl-j a'*'> • mju kon:solidēšana, ievēroj<';t Kon sekvences, kādas radītu Bcrj;.^'-.'. konflikts. Informāciju, ka .2at^^^'7 ^);'^ ties Cechoslovakijas iekļaušana 'j^a-domju republiku .skaitā, Prā/^Ēi ap- zīmēja .par i,pilnīgi smiek O l U1 '', tādēļ neprasot īpaša,atsaukimvj. NZ, # m Ml
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 28, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-09-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480928 |
Description
Title | 1948-09-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
būtnes mani nģ^^
^- novilku 3,
palagos un Tūi '^s kopš „JP''
cilvēka: gal^a, ^,
iela vecuma
.Pēdējo reizi;gui|^.
bija stingri, tik^^
man sala, nejau.
ka nespētu tos sa-
• spilveni saldēja
Nē, ,es r^,
plato migu, es gu-
"V domāju par to
, Tagad es zinjj^
ka kai;t; kas ļ>t)2
kas vairs nebija
ies visi bijām tie
grāmatas, krēsls
okšņus; ko nekal
[dejiš, tas ļsija hikg,
^*adams: savas 3īkā3
i vajadzēja iznākt
ptzSmēja. kādu se-,
ihikroalrfvttiotļj
I
i
,l
I
I
i
bmetumā tikko
feu. Es to nere-pardēju,
kā nobira
drpši vien tik nie-
:ā ods. Viņš pio.
nosēdinādams ai2-
ķs durvis, kas šad
lēja savā; rāmi. Un
"-ies vēl pēc gada,
^ nebūtu vērušās,
ē ka tāds; ko tīši
zinātu, ka man Seit
ķejš uti laikam sāka
es dzirdēju tikai
Liiktu šalkšanu, bet
ājās rūts. Ar savu
L^alu tā piesitās iet-ākaut
ko jautāda-īgā
balsi im ap-kā
gaidīdama at-
"n piesitās atkal im
dpz grabinājās bez
vaicāja, atcerējās,
īdz stundu, kuras
nebiju pieskāries,
pa vārdam, sausi
savu pito salmu
?tas dzivoja.
snibu sakot, nomoci-stundas.
Kad saka
ma, es cēlos un salietas.
Es steidzos,
jānoķer pirmais vil-
' palika līdz galam
ļva esmu aizgājis un
Jatgriēžišos. Es biju
Ripa, šīs lietas, ši bi-
T^ija inana dzīve, -
Uni vairs. Kopš mēs
šķīrāmies, tās bija
Ivot, kā cilvēki un
•a, arī es.; Viss bija
niekSu šī istaba
uh es. Tikai katrs
Jn es atgriezos; ne-fa
es gribēju atgūt :
man vajadzēja ieiet
» kur pasūtināju
^iia likt to pagatējo nolīgumu, svētdien publicēja vienpusīgu sava
viedokļļi iEipgaism/ ajimiu par U sarunām. Tājdēļ trīs rietumu
lielvalstu ārlietu ministri, atzīdami pēdējo padomju atbildes notu par
nepietiekamu, sv< i'tdien Parizē publicēja paziņojumu, ka Berlīnes problē
mu nolemts nodot. UN Drošības padomei, galīgi pārtraucot tiešas sarunas
ar Padomju SJavienību.
Par Berlīnes krizi :-5s izejas punktu
TASS svētdien pel tšņi publicētais
padomju komunikē u ij^kata savrupējo
valūtas reformu Vācijas rietum-,
joslas un vācu maii^kas noteikšanu
par maksāšanas liM^zekli Berlīnes
rietumu sektoros. A\. uglija, Francija
un ASV esot pārkāpa ušas .Potsdamas
nolīgumu un četru v^ajistu vienošanos
par kopīgu Vācijas jpi ārvaldi. Rietumvalstis'
esot sāJc-ri^as „Vācijas
sadrupināšanas polīti'^u". Ar savu
rīcību valūtas reforn'i-as lietā tās vēlējušās
dezorganizēt' padorriju joslas
saimniecību un izsplv- no turienes
Padomju Savienību.. l'^ā dēļ padomju
iestādēm bijis jāaizsarni^ savas joslas
vācu iedzīvotāju intereses, radot ierobežojumus
transport & starp Berlīni
un' rietumjoslām. ^
Maskavas sarunās esot panākta
vizēšanās ; izbeigt ifeabežojtiļTius
un noteikt visā BerllniV austrumu
joslās marku par;; maksāšanas
līdzekli ar kopīgu IkorJtroli. Konkrētu
projektu uzdots izstrādāt mi-litārgubernātoriem.
B\' .*rlinē tomēr
nebijis iespējams vienc )tie<;, un jau-
, tSjums, atkal'nodots artp?ika}
. kavai. Padomju valdibiv uzskata
par nepieciešamu' kontr oli: pār gaisa,
ūdens, zemesceļu un dzelzceļu
satiksmi: ar rieturnu josli! iJn, bet • rle-^
y tumu militār gubernator i šīm prasībām
nav piekrituši. T i i ^^
bijusi panākama vienošai iās par kopējās
valūtas kontroles \ ^ešjdu. Padomju
Savienība nevar»wH piekrist
tādam nokārtoj umam, ^ k i sts . ietekmētu
naudas apgrozību visā .padomju
joslā.,.
Komunikē beigās, uzi-«vērts, ka
viss; tālākais, resp.varbūti?jasarimu
turpināšana tagad atkarālioties. vienīgi
no. rietumvalstīm, jo pjidomju
valdība savu viedokli escvt |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-28-01