Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1947

              \ DF Jautajmnii arvien vairak nodarbina valstsvfrus un pasaules
pred. Pre^dents ODrumens sava vSstijumä kongresam deklare^: „Es
^teictt kongresam nekavejoties atzit IRO statutus uh nolemt, cik
lidzeklu ASV dos §ai organizäcijai/' Ärlietu ministrs MarSals paziijiojis
seiulta pmidentam Vandenbergam ^7 Jautajumus ASV ärpölitikä/ kufii
ttoskaidroianu y/nfi atzfst par steidi^amu. Pinnais punkts Mariala
programma ir starptautiskis palldzibad organizeSäna Eiropai pec UN-ftRAS
darbib^s izbeigi^ana^ 2. punkts — miera Iiguipu ratificeSana,
Ireäais — pienenit likumu par ASV piedalfSaiibs IRÖ. Pirmajä preses
konference, kö Marials sarikojis, vii^S DP jautäjumä paskaidrojis, ka vei
mv sagatavojies di^kutet par to» eilc DP varetu at|aut ieee}ot ASV.
Vl9§ ptebOdis, ka io jautäJumu parrunas kongresa komisijas.
lespaidigäkfiuis republikätiu parti-| Pasaules organizäcija atjauno§a-rfes
laikröksts- „New,York Herald nai un izglltibas veicinä§anai nole-
'fribune" pagäjuSä sestdiena' velti- musi ASV joslä säkt DP apmäciSariu
jfi ievadrakstu DP jautajumam. un skolosanu. Organizäcijas vice-tSikraksts
aisEPäda, ka dzive nomet- prezidents Lvoviös Islujörkä paskaid-
^nis nav dzive, bet tikai eksiste§ana. rojis, ka apmäcibu noluks bu§ot sa-
'^O^rälis Meknarnijs esDt ieteicis gatavot DP jaunas dzlves iekärtöäa-pSrylötot
adu D? uz Palestinu, Tas, nai citäs zemes.
pk tejtoaksta domäm, esot tipisks DEN^ zii:io no Parizes, ka Fran-
'im^a9U meginäjums novejt at- cijas ärlietu ministrija nolemusi
bUdibuuz anglu pl^dem. Bet, ja Hgt strädniekus Italijä un DP no-pärvietotas
personas atrodas nomet- metnes Väcijä, lai atvietotu väcu
nes amerikäi^u josla, tad äri ameri- kara gustek^us, kurue jäatbrivo tu-kai;^
fem esot jauz^emas atbildiba väkos meneäos. Nobalsoäanäs, kas
par tiera. „Mes domäjam," saka ie- rikotas gusteknu nometnes, pieradl-
Vaflnieks, ^a bQtu laiks Savieno-' ^
tim Vailstlm pän;iemt vadibu ne vien
i!du, bet visu DP jautäjuina atrisi-nä^
anai/' Täläk autors aizräda, ka 1 ^ ^ m
JaatSiumu varetu nodot UN, bet' ^
pirms tam ASV batu konkreti jä-piäHida
griba darit savu tiesu.
Pirms 14 m§ne§iem prezidents Tru-mens
norädijis, ka ASV varetu uz-i;
iemt lÖO.OOa DP uz neizmäntötu
kvptu re]^Ct L, ap 3900 menesi.
Näcoiajos piecos meneSps uzijiemto
skaits bijis nuUe, täläkos 9 mene§os
u;0|j^ti 74^3' jeb 13 pro.c; no iespe-
-J^ilQA'däuSzuma. testldes aizbildi-nijuSäs
^^r .kuiu un ar . konsulätu
-^daäbihieku trakumu. Pirmais aiz;
lililjj^ 4^esl? vöirs n^esot
ip.ek§, otru viegli . növerst. Kvotu
Ju§as, ka no 4000 vacie§iem tikai ap
30 velas ari.pec atbrivosanas no
isosta palikt darbä Francijä.
Dazas dienas pirms tam Anglijas
darba ministrs paskaidrojis, ka val-diba
velas iesaistit darbos tik daudz
DP^ cik vien iespejams. Katrä ga-dijumä
tomer jäpanäk attieeigo
arodbiedribu piekriäana. Tekstil-nieki
piekritusi .polu iesaisti§^ai
tekstilrupniecibä ar noteikumu, ka
^nglu strädnieki nepaliks bez darba.
iCanadas parlaments päziriojis, - ka
turpana imigräcijas likuma groziju-mu
apsprieäanu. ' Jau pirms gali-giem
lemumierh nospriests atviegli-nät
ieGelo§anu tiem, kam Kanädä
piederigie, ka ari lauksträdniekiem,"
m^zsträdniekiem un kalnraöiem. Ci-les
valdiba paziriojusi, ka 1947. gadä
U2ti;iems 2000 Eiropas begju ar ^-
menem* Ta parakstijusi vienoäanos
ar starpvaldibu komiteju begju jau-täjumiem.
Uzijiems kvalificetus
strädniekus.
Austrälijai nav nodoma grozit
EROSINÄTS NOMETNES ORGANIZEt RA5?Ö$ANAS
KOOPERÄTlVllS
Esiingenä 9. februari apspriede bija pulcejusies H amiitu Meistafl IM
vairäk nekävSO niometnem« Pec parrunäm sanaksmes dattbniekS ^eopi^
pieij^ema Latvieso amatnieku orgaoizäcijas savienHuis statAtiss^^-u^ amat«
nieku biedribu normälstatutus, Amatmeku organizäciju savien^
iesniegs; apBtiprinäsanai LCK. Savienibas mer^is apzinit/ yj^ot un pir-st^
et ärzemSB iatviesu amatniekus un rupgties par viqitt ani^tidecisko ufi
saimniecisko.vajadzibu apmierioäSanu un amatd^^^
Zi^qjumi lieeinäja, ka amatniekiem gandriz visur Jao^^
teriäiu un darba riku sagade un biezijäpiedzlyo pretestiba pat no pafitt iat>
vi6§u puses. Jauiiajai organizäciiai bfis jägäda an pv^^
siskä stävok}a nodroSinaSanu,
cejotäju. No Marselas ostas uz
Austräliju gan izbraucis ku^s ar
apm. 1000 ^idu izcejotäjiem no Po-lijas,
Austrijas, XJngärijas. Austrä-l^
as valdiba at}ävusi tiem iecelot
Sanäksme« ievadijumä Eslingenas j metijitt amatnickt^
koloaijas yecäkais K; Kalni^ä^ svei^^
imigräcijas likumu, bet täs prem-1 ^'^V'!!^'' '^1^^"^^^^ ^^\\ Par j m ^
jerT pazi^ojis AngUjas väldibki, kaP^^^f?^ värda; PasvUro^, ka an au^-^ ^
ielaidis AusträUjä \airäk britu iz-h^!^'^^ ^'^^ vietä jäliek tautas ^o-l^aides priekisSdetaju ievfel^^
^ *Pibas mt^reses, pieradot to ne vien ge^^^^^
värddS; ^>et arl daibbs. LCK delegä- priek^^
cijas darba nbzareivaditajs A. Brun-terso^^^^
ners uzruriä*. horä^dija uz amatnieku | ^ Tomäsu nö Augsbtirgas/ Ö Sai.
lieläko uzd^mu >^^^^^^^^^
amatnieku orgamzäcijam sniegt arf Esiiögert^s-^^K
materlSiu atbalstu. ^ R. Biteniektt no Klein^ecas, T. Bloku
Pirmä amatnieku sa^^^^
organizäcijas komisija Jau bija izsträ-t/^as non^tties, R. Neu » Regensbu^
UNRRAs direktbrs Eiropa Edvards pazinojis, ka UNRRAs galvenol ^^jusi amatnieku savienibas un amat-P»» ^««^ no issimgeaas
no Londonas
cijas joslas UNRRAs
tojumi notie|£» ,
nodibinäjusies. Par^emSana pfM*edzeta 30« Jnnijä. Edvards, peo UP1 darbiba» plönä paredzeu j bojätu mQsu amatnieku labo alayu
i^celögahU väjadzetu veicinät, nevis P^^J^s G-5 nodajas §efs z^^jiojuma
kävet. Ja.tas nepiecie§ams. tadP^P^^resam par DP, starp citu, tei-inU^
äöijas likumus väjadzetu gro- f^?* . „Ka pagaidu aizbild^i.So ne-git
Vai vismaz to iztulkoSanu pada- i?^™^^ ^^^^y^^^^ F^P^i, mes uzska-
J5t Ubefäläku. Tikai tädejädi ASV P^^^^a^u pienakumu noradit,
varetu rädit labu priekäzimi domi-l^^ atbildiba par iespejamo §i jauta-zi^
äm, ari pa^aidrojts, ka pärvietotas personas apmäci^ lai täs pa^as P^''^^^^^^ ^ veicinät amatnieku or-1 ISlomplektejot speciälistus armiias
varetu. pär^en^t savu nomet^tt vadibu tai gädijuma, Ja 30, Juniiäh^^^^^^i*^^**^^''^ ^'^^^ butu/^amä^ ftsiat^
UTNRftAs uzdevumus nepäri[^emtu ne IRO, ne UN, ne A S V armija. Qen.!^^ ^^P^^ atzii^as ua, pieredzi parlnieku organizäciju atsauksme^. Tä ka
Meknam^s uz to atbildejis, ka armija ir ar mieru UNRRAs uzdevumus 1 amatnieku saimniecisko darbibu, rtl-1 turpmäl; darba jäutajumu kärtoSana
pärniemt, bet tai trukst vajadziga lidzek^ kas pfept^ti papiidbttdiet&. rP^^^^ par j m u asiatnieku s^atavo-rcentfratiz^sies LCK dafbä iiozaire$ ro« .\ ^ . I §änu,.un g?id|t par amatnieciskä Stan- käs, velams darba pado
jäutajumu ätbild^i, j6 heesot pietie-l^^^^^a-uzturSSänu amatmeku izsträdä^ j par padomrileki^m' ari amatnieku or-kami
sM izstudejis pieprasijuma 1 i^^^ ganizäciju pärstSvjusi T
attieeigo nodalu. — Austrijas valdi-1 käeijas jaut^jumus, Pilnsai)ulcg8L(Augsburga) nprädija;^^^
bas pärstävis Londonas kbnfererice 1 amatnieku, orgamiäcijäm balsu skaits^liekärtojötj daudz l a b a^
paskaidrojis, ka Austrijas pavalst-^ 1 atkarigs no . biedru skaita; Sa* | göt privStäs iniplativÄ 'c^
niecibu pärvietotäm personäm va-|^^®^^as darbiba sa8kai;iojama ar LGP|da2a8 nometnes äibatoie^^^^^
Pec „New York Times" ?i^äm ör-jAi^
m vai LatI]gLU Amerikas kaimi-
^iem. Visäm Sim zemem kopä, bei-gäs
saka „New York. Herald Tri-pune,"
nebutu nekädu gratibu uz-
$Qkt relätivi mazo pärvietoto per-iohu
skaitu, kuru liktenis prasa stei-jteigu
atrisinäjumu.
juma atrisinäjumu pärsniedz mili-täro
organizäciju kompetences Väci-jas'
ok\;ipäcijas josläs. Jämobilize
starptautiskä sabiedriskä doma, lai
panäktu starptautisku akciju."
Qenerälis Meknarnijs 7* februäri
preses konferenceFranldurte aizrä-
»Btotäsbrokastls, km piedlKjuäies redzams, ka DP vidu valda
I skaQä är amerikäi^u atbalstito poli-tiku,
principä nevienu DP nevarot
reSot pieskirt tikai ^tos iz^emumap^a LCK vispär^jiem norädijumiem, rosibu kave. Ar neatlaidtbu un uz*
gädijumos. Austrijä päälaifc uzturas I ^i'^^ ^^^^ savienibas darba j ^emibu iespejams lauzt cejuartyäcu
saimnieciskä dziv§ un iegfit atlaujas
patstävigiem tiz^emumiem. T9 pani*
.ku§i amatbieki Augsburgä, kUr drpus
nometnes darbusäklatvie§aamat«
nieki (etrgs nozares kurpnieku^
lordi un ärzemju korespondenti; par
DP jäutajumu runäjis bijuSais UN­RRAs.
direktors Eiropä sers Mor-tans.
Vii^S telojis DP stävokli ang­lu
joslä un pieprasijis, lai tos stei-feägi
pärved uz An^iju, lai pagläb-angju
parlamentärieäu .delegäcija,nawJt^. ^
kas peta DP jäutajumu. Sanäksme piei^ema ari normälsta-
Dienvidslavijas valdiba pagäjuSä Itiitus amatnieku biedribäm, kas di-sestdienä
izsludinäjusi amnestiju vi^ | binämas vlsäs nomc^tnes, ku^äs ir ne
siem begUem, kas 2 mene§u laikä mazäk kä 20 amata meistaru un. ^.^^
atgriezisies mäjäs. Ar~ zinämiem zeUu. Nometn§s,kuräsmazäkskvali.hf^^" Z noteikumiem amnestes ari 5eti?ikus ficeto amatnieku skaits, biedribu di-]S.liLt^^^^
un ustaSus. Tiem, ka§ '2 meneSosI binät nevar, bet §ädu nomet^uläraat-neatgriezisies,
atijems pavaistnie-1 nieki var iestäties par biedriem td-cibu.
DENA,.NYHT, DM | väkä biedribä vai ari mazäko no-u
„The Saturday Evening Post*" är-pret
savu gribu tepatriet, ja nepa-stävot
ipasi apstäkli, t i . , ja sis per*
sonas nav aktiyi sadarbojusäs ar na-cionälsociälistiem,
nav kara noziedz-tu
vious ^0 dzeki aizkara-6ims.«|jSiJi,,^^j„»^^^^^^^^^
Visplrms Morgans runäjis par ^ i - ^äcHSrvTi l^rattau-dlem,
bet tad piebildis: ..Daudzus .Y^^^J™''^^^ -
DP - baltleäus: ukrai^us/dienvid- - .f/,^^^^^^ redaktors Martins. Somers sa-Äavus.
Bolus kiäi dzelzs aizkara Stradaäana vacu rupmeciba vai yjj lai^akstä raksta par oträ pasau-
LIr ^aoustärklÄis akanq v^a^r ulna kfa sp ^a^r^i^ ^m et S^^Samtaamtar 'psaar XsabaaSroaonsaonoTs aarr Tle-- ^.^g y^j^g leguvis naoiz kualuisgesmtak Zieml-ielgm
bezdibena Snu" Nosleeumä *^ b: staxuxos .no^iKxs, Kai apg^iyo, ka ASV gatavojusi mvazi- ^MSVIÄ^^ . V a f S p f ä ^ ^ ^^v^^^g^ Pie^Piestju Francijä jau 1943. g.'oen. Mar-dona
tie§äm nespej darit neko.labä- atgi^^^^ies vipu zemes. g^ls un nelaikis Harijs Hopkins jau
, ku, kä domät par iespejäm antipo- Par pP piespiedu repatriesanu 1942. g. aprili Londonä ieguvuSi
äos? Vai VaSingtona nevar darit ko vairäkkärt runäts ari ärlietu minis- Ceröila un angju militäro §täbu pie-vairäk,
kä tikai apsvert Dienvid- i vietnieku konference Londonä. 1 kri§anu säkt inväziju Normandijä
ameökas iespejas DP uznemäanai? I Klarks jau pagäjiiää nedejä 1943. g. julijä, Bet daius mene§us
Tamd^^ vien ka varas ka$ ne arji^sniedzis priekälikumu paredzet veläk Vasingtohä ieradies lords
ka nerekinäjas varetu izmailtot §os ^^^^ ligumä ar Austriju ipa^u Mbnbatens^ un • ar, loti noteiktiem ar-
DP saviem merkiem, kä tas pagätnejklaujulu DP pasargää^nai no pie- gumentiem i^teicies pret §o Jau reiz
jau pierädijies mums jästeidzina spiedu repatriacijas. Pec tam tomer alxepteto planu. 1942. g. 18, junija
i Jöutajuma atrisinä§ana Ukrainas pärstävis paskaidrojis,-ka Va§ingtonä ieradies pats Ceröils un
"Ukraina iesniegusi pieprasljumu, pierunajis Ruzveltii, ka pläns jägro-
^ .kura teikts: „Nepiecie§ama visu zsu Tordz ari nolemts, cik driz vien
Miris SCIlitorS !• KilaCS 1 Austrijas territorijä _ eso§Q DP re- iespejams "uzbrukt TidusjOrä. Pec
_ j patriäcija, jo vi^u vidu ir daudz väcieäu padziSanas no Ziemelafri-
. PIc grutas slimibas Detmoldä 1. koloborätoru, kvislingu un citu-no- kas, näkoäais sofis butu Dienvidita-jebruäri
79. g., vecumä miris un 8. ziedzigu elementu. kas nodarbojas liJas okupeSana, iin inväzija konti-februari
turpat apglabäts LSK pre- ar fasistisku propagandu un ar ap- nentä caur Balkäniem.
^dija loceklis im- Augstäkäs sabied- versuma rikoäanu pret Austrijas Somers täläk izsakäs: „Kaut ari
nskäs tiesas priekSsedis senätörs kaimi^valstim,^' Lidzigu pieprasi- viiji vei nevar izteikties publiski,
Jänis Kalacs. jumu Ukraina iesniegusi ari komisi-1 dazi no mu?u spejigäkajiem militä-
Nelaikis bija trikatietis im-no Lat- jai, kas apsträdä miera ligumu ar ristiem ir pärliecinäti, ka inväzija
vijas valsts pirmajiem gadiem dar- Väciju. ASV pärstävis Merfijs jau- Ziemelafrikä un yisa griitä Italijas
bojäs tiesu resorä, säkumä par. täjis ukrai^u pärstävim, vai vii;i§| _^ /
priek§sedi Daugavpils apgabaltiesä, veloties so personu brivu vai pie-veläk
par Senäta^ administrätiva de- spiedu repatrieäanu — pie kam jau-
Partamenta prie^gsedi. Ar savu r%k-1 täjums neattiecoties uz kara no*^
stura nosvertibu uniecietibu, nekad ziedzniekiem. Ukrai^u delegäts Se-neaizmirsdäms,
ka tiesnesa, darba h>ins atbildejis, ka nezinot neviena
kriterijs ir likums un paia sirdsap- gadijiuna, kad käda persona, k®s
zi^a, ar- saväm plaSajäm zinä§anäm j nebutu sadarbojusies ar ienaidnie-vm
pieredzi, senätors bija iecienitä ku vai citädä veidä noziegusies,
ne vien juristu aprindäs, bet ari pla- butuatteikaisies^ atgriezties dzimte-
§äk§ sabiedribä, Bez pienäkumiem ne, Kad Merfijs täläk jautäjis, vai
tiesu resorä, vii3i§ darbojäs ari sa- tas nozimejot, ka visas personas, kas
biedriskä laukä un sniedzisrakstus tagad dsuvo DP nometnes, butu jä-par
speciäliem jautäjumiem. perio-1 piespieÄ atgriezties vii?u dzimtpn§s,
E. A- Iseoins atbildejis, Ica nevarot uz io
Amerikani un krievi par Cer^ila
l o i kara
DE FACTO, B£T N E D E JURE
Anglijas vaidlfjas pärstävis uz
käda konservätivo deputäta jäu­tajumu
Anglijas apak§nama se-de,
käds ir iLielbritänijas viedok-llis
Baltijas valstu jautäjumä, pa-sskaidrojis,
ka. lielbritänija atzist
Baltijas valstu iekjauäanu Pa-domju
Savienibä de facto, bet ne
<le jure, BBC
stallätpru darbnica.
btirga) pasvltroja/ kia darbnlcäm jä»
cenSasdaböt vainu armijas, vai väen
iestäen aijauja/ pret§ja gadijiimä, no*
methgm pärkärtojoties^ amätei^^
zaudSt iegulditos HdzekJus/^^^^^J^
(Kleinkeca) aicinäja steidingi pänäkt
amatnieku tiesiskä stävol^ nokärto*
jumu. I>audzäs vietäs csiilitäräs vai*
dibas vaditäji darbinieki strikti iedzi*
vina rikojiimu/ ka DP nedrikst n©
kauja bija nevajadziga, bet istäjväcu saimniecibas pirkt ne norm§tä8,
diena bija nokaveta. Tä bijusi k}u- ne ari nenormetäs preces. legädäjo*
da neuzbrukt Normandijä 1943. ga- ties mate|iälus, amatnleki var nonäkt
dä. Vi]>i domä, ka, kamer väcu lini-1 uz apsudzeto sola.
jas bija plaSl izverstas pret krie-| ^ . . ^ - , , .
viem,^ anglu un amerikäpu armijas l?^^
butu varljuäas iztriekties cauri U'.^^^^^ ^^^^^ ^f^^^^^^^
Frandjai, päri Väc?ijai, tälu PoUjäP.^^"?^^^^ ^; Ozols np ;Veisenburgas
Austrijä un Cechoslovakijä. Tad ^.1, ""^f^-
nevis Krievija, bet Anglija un ASV sagäd§ sai^em visheläko
pärvalditu svarigäko Eiropas; daju, pretimnäkSnu. Kronadias liometni
un Italijai tapat butu jäpadodas! ^"^^^.'^if» matenälusar^UNRRAs ap.
Isi izsakoties, täpec. ka kludijämiesh!!?"^^^^ nometnes komitejas, piepra.
un neizpildijäm 1943. g. inväzijashi^umu sai^em no väcu .iestadSm.
plänus, Krlevijai tagad Eiropä ir
pärspeks pret mmns. Ironiska kär-ffi,^5^^^^^^ "Sl^P^^^.. ^5!
tä izrädijies, ka, ja kri^yi butu 1943. ^^^Pf^^J» amatm^pibas
g. pieredzejuäi inväziju,; ko tie tik M^^^^^""^^*-
loti gribeja, tad tie nebutu biju§i par j Sanäksmes beigäs latvieSu kooper§«
to sevi§ki laimigL cijas organizäciju centra pärstävis h
Pec AP ziQäm Maskavä nupat 1 Veidis ierosinäja likvidet nometpts
publiceta jaUna ^enerälisima Sta- j darbnicas kä tadaS/ tm pärorganizJst
Iina biografija. Tajä; starp citu, läs par ra2o§anai kooperätiviem,
teikts, ka Ceröils bijis spiests uz^ kuru ipaSnieki Mtu tie amatnieki; kas
säkt inväziju täpec, ka StaUna stra-1 nomet];Lu darbnicas faktiski vada un
te^ja 1944. g. devusi Krievijai ie-1 tajäs strädä. Amatnieki; p5c kooperä*
speju vienai paSai okupet visu Vä-| cijas organizäciju centra, ttz?kata,or«
ciju un atbrlvot Franciju. „Sis ap-jganizejami amatnieku kopdarbibas sa*
stäklis," saka StaUna biografs, „pie-| biedribäs, kuras savS darbibä varetu
spieda . bijuSo Anglijas premjeru j iet divus cejus — pirmkärt, apvienot
Geröilu, kas lidz tam^)!ja pret oträs 1 atsevi§kas amatnieku darbnicas un
frontes radiSanu Eiropä, uzsäkt in-1 mäjamatniekus darba riku^ materiälu
väziju Rietumeiropä."
JAUNS PRIEKSUKUMS
PALESTl^AS JTAtTÄJUMÄ
un maäinu sagädel un amatnieku ra«
^ojumu pärdoSanai un, otrkärt, —^
apvienot amatniekus, kam palreii
nav savu darbnicu un näv pa
spekam «tädas ierikot; kopdarbnicu
Anglijas valdiba izsträdäjusi jau-1 i^kärtoSanai, kas darbotos kä viens
nu priekäUkumu Palestinas jautäju-j uzi;iemums pec latvie§u" kooperäcijas
ma atrisinäämiai näkoSos divilörganizä^^ centra rai^oäanas koo*
gadus atjaut ik meneäus iecelot 4000 perätivu därbibas noteikumiem. No-iidiem,
bet pec tam pärbaudit stä- metnu amatniekr sikäkas zii;ias par
vokll no jauna. Pec INS zi^äm, ari kopdarbibas veido§anu var sapemt no
§0 priekSUkumu noraida kä iidi, tä 7. Vei^a Augsburgä, Haunatetenes.no-arabL
1 metne, Fiadisstr. 54. H. M,
lm
•li
i i i
i
mk
• l i i