Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1947

              NP. U (18) W 7 . g^U. februfiri 0
ArBUtor© virdu voi Inidläliem pa-ralstltajoi
rakstos izteSkt&s domas
mv katri sloS ari redakdljas domas.
Biles dävojain la&meta, miJkrödlL,
Neviens lobrid nezlna. yal §im mij-kr
§slim nakts vai arl modlsles
gai§a, saules apmii^§ta nako^
dierva. Ir zlmes, kas lledna, ka c i l -
vece neatvakäxid • tuvojas k^
fai, kuraa sakas nav pärskatSnm
Bot blakiis ' negätiväm parädibäm
verDjamas'ari pCÄitiväs, un mums
gribas tlcit, ka tla valstsylri, kas
apzinäs jmtaeizSiä stlvokla nopiet-nibu,
^tradls Udzaklua, kä pasaulei
nodroiinit ilgitoltt miiBro, kä jadzie^
dSt vei vienmSf sQrsto^äs rStas, ko
daudzäm tautäm k i mantojumu at^
gtäjis neien pärdzlvptais ka|rS«
Pic talMRtai ufi brivibas ilgojas
@ri latvleiu tauta. Taisnibu un b r i -
vfbtt gaidttm tnSs, filmdinieki, Jo
mes gribäxn atgriezUes brivi Latvijä.
MOfl n^tbHda drupas, mOa neatbai-da
trQkuma un posts» kas mO^ sagai-dftu.
m@9 sinämt ,;Lab§k dzimte-tA
(IdenI nodbrtles no vecaa vlzes
neki svdumft medu §8t no sudraba
ÄRODS, KAS P E M E R O T S A R I SEViUM
Pec taisoilbas un brivibas savfis
airdii sauc visa'm(i9u tauta, ne vien
m§s, kas varam IIs ilgas izteikt vär-dos.
Sai ziDl mflau, trimdinieku»
Uktanii MJis labviUgäks. Pisotams -
m&su iödiena i r lieapskaulama. Pat
tmltlki maize k)(lst röita, ja§d no cittt IQastlbas. Bet brivibas
Rill§tlju tt^utu aitsardsibi m§s to-mir
v ^ m aizstiv€t 18. novembra
Lätviju, runiit un rakstit par to, kä
II Latvi}a tika izpostitta un aizmirsta.
Va ^vairik» mis varam klQt un
mums }äk)Clst par saucSju balsi
vienaldziblas. tuksnesi, kädä tagad
mäMid kari nogurdlnätä^
tautas. Naatlaidigi un bes baU§m
mumd tani Jiatgädina, ka, Dieva un
cQvSka Ukumiem i^kojot, latvieSu
ta^utai ir ttaslbas uz brlvlbu, un ka
no $!m iiesIbiUn m§s neatsaclstmies
a|rt tad, Ja Atlanttjas chartä un po-
Uti]^ doUa i^UJumi Jau bQtu nova-
$oJu§i
T9 ir mOsu, trimdiniaku sQtlba.
Siltlba, kas uzliek mums tik pat lie-lu
atbildibu, kadu m§s reiz, pirms
gadu desmitiem, uzticijäm tiejm v i -
riem un JatoekUem, kas gäja nävS,
lai vliQttt tauiä dzlvotu, Sodien ieroöi
k l u ^ . Eiropä atkal iemirdzad tlk
ilgi aptumSotie namu logi. Un —
paldies Di6vam,.ka zobenus atkal
iäk pärkatt lemeSos. BetmSs, mSs
n a d r l k s t a m klus^v. Novien
aavaa izmocltäs tautas, bet visäs d l -
vkes vSrdä mums ir jäsauc: laujiet
brivi dzlvot ar! tam« kas maizs \m
nayarlgsl Atjaunojiet pakul§ tais-nlbas
mieiii, M dlvSdem i^airs ne-bdtu
Jäbäidäs no vaJäSanäm un pie-spiedu
dfeportädjäm, lal ikviens
droä var§tu atgriezties tais robeiäs,
ko ihm sanii aparuii. viegliem koku
Katrs latvietis» kas §odien mit sve-
§umä, labi saprot, ka ufikotnS dro§ä-kais
eksistences pamats bQs prak-tlsks
amats. Ti sasniegSanai gmidrlz
visäs nometnis <iarboJas daiidii aro-du
kursi, bet päiris lieläkajäs nomet-n
^ kur bijis pietlekami uzijemrbas
un pletiekams skaits speciällstu, Iz-veidotas
ari aiodu skolas. , Täda
kop§^ pagäJuSi iiada septembra dar-bojas
ari l l f i b i i ^ ^ nometnS ' pie
Nimt^rgas — prot Nikolajä Maltas
därzkoplbas skola, kura 15, lebruär!
sikas Jatins inä<;^^^
aud^tSkous lui no citäm nDinetnem.
Nav viegli PLIbaciias nometn§ sa-stajpt
äs dcolaa direktoru agr. |It
C^Äöli^u,^^^^^^ K vl^ ir skolä,
kur mäcä vairikui^ priekSmetud, bet
ari jau agpä ritii stundä,^^ s^^ sa-lam^
kopä ar kadu äudz§kKii sparigi
dlä kapli uh läpstu, vtodanas tlni-j
n i Pifibadias v l ^ pat*urus.
,Jiibi, atyilkslm clpui** saka ^^rek-tors,
iecirt kapll easaluiajä zem§ un
pastasta par savas iistädes darbibu.
Pagäjuii gadii septembri därzko­plbas
skola Sakusi darbotles ar 35
audzikQiem lui FiSbadms un Merc-feldas,
tagadäjä» ^Valkas". nomethes.
A u d z ^ vecumä ho 1 ^ 0 gadiem,
no daiädäm pncrfesijäm, sakot ar
nepabdgtu pamatskolas izglitibu,
lld9s au^tekoiu beiguSiem; par Idärz-^
kopjiem mädLB ®rl käds JuristSi un
inSenieris --^ p i n i l ^ Tä kä ^mipä-rijä
fisglltn» 8tli»i dalä^
cäs diväs paraUlHäs klasäa.
Skolas darbs katru dienu 8' stun-das,
no kurlm 4 stundas prieldpus-dienä
praktiskie darbi, bet pScpus-diehä
teoräjj^äs mäd^ 12 m§ne-dos
i z h ^ L a M
koplbas skolas k i u ^ ProgrämmS
visl yajadzigie teo^tiskie un
tiskie priek^meli: latvieSu un
Ja mums iädas sf^tlbas apzihas
trOksti tad mes esam tikai pQIis, v§-
Ja nestas lapas, ko tas sadzinis öupä
kädä i ^ u l e s malä. Tad mes brlv-prätlgi
esam atsacljufiies no savas
pagäthes un mums nebOs ari,nikot-nes.
Tad mSs esam äpkaunojoäi iz-turSJuiUes
pret upurieih, kädus ne-iuSi
liiUdis, kas ticdja un tie Latvi-
Jai, asam pievUuSi tos, k ^ iodien u2
mums raugäs kä ^uz mOsu tautas tie-slbu
un br!\dbas aizstävjiem.
. Aptauja „KQ jas pats domäjat par
savu näkotni?" — jävusi fiaums ie-skatities
Väcijä dizivojoäo . latvieSu
DP ceribu un nodomu aprisäs. Un
lasot atbildes, kädas snieguäi daudzi
tautieäi, guvu iespaidu, ka mis jau
säkam pazaudät to, ko nedrikstitu
zaud§t, proti: tidbu taisnlbas un
brivibas uzvaral. Kä Noasa balodis
mtisu gars tagad lidinäs virs tum-filem
bezcerlbas un äaubu ildei:iiem,
velti rneklidams kadu vietu, kur no-mesties
un atpOtinät savus piekusu-
&DS spämus, * M§s säkam lidzinäties
cilvMem, kas, pavasarl ejot pär upi,
pekSjs, jut, ka ledus zem viiju kä-jäm
sillr lOzt Kä izgläbtles? Kur
atrast droSäku, lieläku ledus gaba-lu?
C^veks, kas nok)uvls tädä ne-apskaiizamä
situädijä, domä tikai
par to» kä iigläbt savu kallo dzivibu.
TädeV äl^etami saprotamas un at-taisnojamas
ir to tautieSu nlpes, kas
grib atrast sev un saviem bemiem
sveäurnä. pdc iespijas siitäku pa-vardu.
Bet — vai tikai tädej, lal mes iz-gläbtu
paäi sevi un sagädätu biezäku
dieniäljLäs maizes klaipu — mums
jästeidzas kärtot emigrädjas jauta-jums?
Vai tadel mums jilatsakäs no
savätn tieslbam Un Latvljas, ja §o-dieninusu
ceribu apvä§ai ir satum-su
§i?/ Vairäki atbildetaji domä, ka
j|meklä iespejas izcelot pat^tädä ga-dijumäi
ja mums nebutu nekädas
garantijas,^ ka mums (aus paturet
musu nadonälo kopibu. Tä^ä gadi-jumä
mes kliisim izklaideti. Fiziskäs
trimdas vietä mus piemekles an ga-riga
trimda. Mups nebQs savu grä
matu^ laikrakstu, m paliks aiz-valoda,
fizfka,: ^imija, botönika,
aiigsna un mäsloianasv^dzek^, a
slinilbas, aug)kopn^, därzkoplba,
därzkoplbas mafilnas un darba riki,
zemstl^ kultaita, därzkopibas bav
nieclba, säklkopiba, putnkopiba, biS-kopiba;
dai|dlirznieclba, selekdja
un ^söklu audzSiäaria, Skolotäji , ir
speciälisU saväir nozar^s, skplä^^^^^^^^^^
bojas ari t r ^
piemäram, z ^
. PagäJuSä rudeni Cakli strädäts:
kultiväts pushekturs Flfibadias vir-
§äja, ttrumam niorakts paprävs pa-kalns
un väl ikölas rlclbä läbs gä-bajs
h e k u l t i v i t i i s ^ ^ kur varas
pmsties jäuhi^ audfeä^^ FiSbadfileSi
smejas; k a agr. OzoUijI vii^ izpos-tlSot
visus vlräus-- nomethesipat-nlbu.
Rudeni led§stiti ari vairäki
desmitl auglu kocli^u ne jati läi
bauditu augjus, bet lai mädtos. Ta­pat
ir sava zemeiciu „plantäcija,"
poraktlskajiem darbiem pavasari sa-gädäti
spraudeltU, potcelmi utt.
"PaSreiz ära darbi l{ärtraukti. Tä
vietä praktiskajos darbos audzekpi
gataVo kastites un logu ietvarus, jo
domä • celt paSi savu siltumnicu. Pa-domä
iegädSties ari maSinu^ z
apsträdääanai un divus krietnus ark­ia
vilcejus — I^tvijas zirgus, ar ku-rlem
no Erlangene^ nofmetnes ns
Fi^bachu sölijies pämäkt käds lauk-*
saimnieks.
Skolai pie nometnes komitejas
savs budiets, ko vasara paä domä
segt, ar nometnes kooperätlva starp-niecibu
päntodot skolis s»n^ aiidz^^
tos därtei^us. Tä cer parädu ne t i ­kai
atdot, bet vei pelnit
Ja Udz Stm prot J^^^
köpibas skolai nebija iespejams pla-ääk
izySrst savu darbu, uzijeraot ari
audzgkhus no dtäm nometziän^ tad
tagad Sada ierobeipjunia vairs nav.
ArUintRAsatlauju^skolu varas ap-meklät
audzäkiid ari no d tu ap$abalu
npmetnem. P ^ dk^ktora a ^ a l ^
jumc^ paireiz^^ apstäk^^s un ar ta-gadäjo
mäclbas speku kadru skölä
varStu usa:iem^ äp 100 yai^^^^^^
Jauriu ^ d z l k i j E CItu nometi^u ie-mltnieki
täps^ kä fiSbachieSi |kolä
saijiemtu nzturu kä ari no^
darbinäto papilddevas, un, ja to sa-näktu
Ueläcs gkaitSy^^V in-temätu.
IM iabäs iespäjas varetu
izmantDt visi, kam interese mädties
därzkopibu, 15. (ebruäri atv&rs j a u -
nu klasi. Interesentiem jäiesniedz
uzi^emSanas IQgums skolas direkto-ram
(13a, Fisdibadi bei NUmberg
DP Centre). ; Beflektantlem jäbät
pärbaudltiem (skrlnätiem). Ja pec
15. februära vei sanäktu pieti^kami
daudz audzäkpu, tad lidz aprija v i -
dum atksd varätu sä^ klasi
SeyiS]^ skola ieteicäma pfunatsko-lu
beiguäiem jaunieSlem, jo arods ta­gad
värtlgäks par vienä jeb divos ga-dos
vidusskolä' iegQto vispäräjo iz­glitibu.
Därzkoplba piemärota #r
sievietäm. TaCu patOcaniäk sttädä
vesellgu darbu svalgä galsä, nekS
kopt slimniekus vai mazgät viesnicä
traukus, Arv. B o l S t e i n s
190 ESBA mäMLUAB L A T Y I ^ A VESTULSS ^-^^^^^^^^^^
nLabo bräli, Tu valcä par musu 1 pärveSanu Brazilijä. Sini oträ sa«
dzlves st^dartu, Protams, ari §eit jrakstä bija apm. 65 persona värdi.
kar§ ir uzspiedis savu seku zImogu|GrQtibas palaikam rada datu tnl«
dzlves därdzibas un preöu pieprasi-1 k\ims, jo Sarkanais Krusts prasa
juma zipä, tomer ari algas ir atbil-lmlnet personas teva värdu, mdtas
stöSas, un katrs, kas strädä, var dzi- uzvärdu, dzim§anas datumu un vie*
vot Piemeram^. piecgalvaini^ i^ime- tu utt Komiteja sudzas, ka nesaije*
nes (2 pieauguSi im S faimi) uzturä- mot nekädu informäciju no Väcijas
Sanai, i^laatot a p ^ b u un mpdernu latvieSu iestäfi^^ par im. g,
dzivokllti Sau Paula, menesi jäiz- decembri un 1946, g. augustä Latvi*
dod apm. 2250 kruzeiru (100 dolaru), jas Sarkanajam Krustam Väcijä no*
kamär lidotäja pUotä alga ir SOOtf j sÖtlto Seit sazledöto mantu saxjem*
kruzeiru. §anu. kaut gan Latvijas sutnis Lon-
Par iespejäm lauksaimnieclbä im donä zihojis, ka mantas uz Vädju
vlstkoplbä varu teikt, ka tam, kamjnösutljls.- ••-^•^
§is darbs patik, izredzeslabas. Daudz j Pats par sevi varu vestit, ka män
musu tautieSu, patieäbä vi^u vairä-1 iet labi. Strädäju par buvinieniert
kums, dzivö kolöi^Jäs, savos lauku 1 un nupat Sau Paula säkiicveidot pa-ipaSuraoa
i%r kd^^^ oelth^kuru
clbäs pie dtiem latvieäu ir • samärä j 4—5 gados ceru nobeigt BrazilieSi
mazs procents. Darfea roku tr^
kums BraziUjä paSlaik loti^^^^
lauku darlK>8gröti atrast esam i e d z i ^ apstäk-strädhiekus,
Daudz meklä ari labus j IQS, grau varam aptyert j0su nebrl-spedpstus
medianikÄS,
uc nozaräs. Tiem, käm^^^
lecejotäjiem jänodzlvo mazäkals | lojot, bUs par 100 proc labäk nekä
piecus gadu8,*4ai tie varätu kandi- Uem, kas iebrauks l ^ z kaut käda at-det
uz Brazilijas pavalstnieclbu. Ir balsta. Ja liitvijä esi Jasljis „MQ2a
iinämi amati un arodi, kas ärzem- mela maldus," tad vari tic§t, ka tur
(festhadbtä, Spakenbergas latvieSu;
nometnä EmQa Skujehieka 25 gadus
literäräa darbibas atceri ievädlja j u -
bilära jaundarba Dirlfehts pirmuz-vedums
ar rakstnieka Olfeerta Liepl-
T?a ievada värdiem. Svinibu turpi-nSjumä
Spakenbergas sanäksmju
zälä rakstnieku ritä savus darbur
nolasljatv O. liepiijS, E. Raisters, M.
Eglitis, H. KrQmiQS, E. Kalme, J .
SudrabUiS un A. Kalva. Jubilära
tiilkotps UetuvieSu rakstnieku^^^^^
laslja LIbekas t^ätpa äktieris E.
Upermanis un pats gavi^nieks. Pec-pusdienä
notika rakstnieka godinä-äanas
akts, kura par vipa darbiem
un dzlvi refei^ja
Mäksliniedskajos priekSnesiimos pie-dalijäs
Teodors Brilts, Rita Sefere,
Spakenbergas koris un drämas köpas
dalibhieki. P§c priekSnesumiem ju-biläru
sveica un pasniedza Veltes
Spakenbergas un lietuvieSu nomet­nes
pärstävis, lietuvieSu rakstnieks
A. Rimidias. UNRRAs 130. vienibas
mäkslinieku .saime (velte), E. Rais­ters
no Ned§las Apskata (aploksne),
J. SurabiijS na„Iiatvietis'* redakdjas
(glezna), E. Rirdäns, H. Krumipä udc.
a a
slggtas pat dievnamu durvis, ja mes
tur Visuvareno velesimies lugt savä
tevu valodä. Tä mums zudis ari ie-speja
aizstävet tos, kas mums jäaiz-stäv,
runät par to, par* ko mums jä-nmä,
ja mg? vispär vei velesimies
sagaidit Latvijas augääipcelSanäs
dienu. Vai tä bQtu pilnv§rtlga d z i -
ve, kas attaisnotu masu esfbu? Ne —
tä batu tikai ve^eteSana.
Un vefeetSt m§s varam visur. Lai
ye4et§tu,^urhs nemaz nav jästei-dz8s
ar aizbraukäanu, jo agri vai
v§lu mums täit sveSumä tik un tä
bQs jänokalst. Neaizmirsisim, ka
emigräcija dod ne vien tiesibas, bet
uzliek ari pitehäkumus. Neviena
valsts nevelesle^ mus vadät uz
priekSu un atpakaj. Neviena valsts
to tnedaris taldi, kad mfs to velesi­mies.
Un ar ciauriem zäbakiem mes
no. tala sveäuma tik viegli mäjäs ne-pärnäksim,
kä tas mums Sodien,
varbut, Izliekasi.
Visu laiku mes esam runäjuäi par
kopä tureSanos, esam värdos uh r u -
näs apli^dnäjuäi nadonälo paäapzi-ou,
tautas un teyijas milestibu. Un
nu musu skaistie värdi draud izäljist
kä ziepju buirbulis!: Mes gribam
braukt, un jau säkam saii;iot ceja
somasi Bet uz mums horaugäs sirm-galvji,
daudzbemu ^menes, grutam
darbam nepiemerbtie, laudis, kas
Latvijai, varbut, reiz daudz ir devu-äi
» bet tagad i^espej säkt dzIvi no
gala.; Uz kruka atspiedies, mOs vero
invölids, kas tautai ziedojis vairäk
kä mes citi...Kas notiks ar Uem c i l -
veldem? Vai mes viijus atstäsim
Väcijas nabaismäjäs? Vai musu
sinisapzi^a ätjaus' to darlt?
„Mums jäkjiist briviem! Mums
jäbut tik daudaj drosmei, lai nemitigi
un visiem spekiem kliegtu pec tais-nibas.'*
— Sädu atbildi Kleinkecas
nometn§ deyis käds jauneklis, kam
tikai divdesmit otrais gads. Ar^lep-numu
un prieku pildäs sirds, lasot
tädus värdus. Sis jauneklis zina, par
ko vipS cinijies un grib cinities. Vii;i§
nedomä tikai par sevi, jo vii;i§ grib
dzivot, he ve^etet. Un pilnvertigai
dzivei mums jäatgQst Latvijas bri-viba.
Neteiksim, ka atbildes devejs
neaptver reälo situäciju, kädä atro-damies.^
Nedomäsim, ka vip§ ir fari-tasts
un sapi^otäjs. Bet viiju vada
s u t i b a s apzii^a. Vioa värdoö
ruiiä latviskä sirdsapzii?a, kuru m§s
nedrikstam nolikt kä vecas, noval-kätas
drinas. Tädus cilväkus
kjaut ari tie bQtu fantasti — Dievs
sQta pasaule, lai vi!?i modinätu
snaudoäos un gläbtu pa§labuma mek-letäjus,
kas, vätral tingjoties, sargä-damies
samQk saväs alas. Ar Sädu
fantastu un sapi^otäju xipurlem tau­tas
kjust brivas. :
Musu pienäh;ums tädäl ir Sai mij-kreSJa
laikmetä klut par savas tautas
tiesibu un brivibas aizstävjiem. Tas
ir musu pirmais un svarigäkais uz-devums.
Sädu padomu mums dod
musu sutijii, Sädu viedokli aizstäv
musu uzticibas virifTädjä. No Sada
viedokla jävadäs ari. mums, Jo Lat­vijas
näkotne vei nav izlemta. Ta­gad
par mums klusä, bet reiz tom§r
bQs järunä. Ja mäs paSi par Latviju
negribam cinities, tad tieSäm nav
verts, ka mes tajä esam dzivojuSi.
Ja Lal vi ja mums zQd, tad esani visu
zaudejuäi. tad zinämä merä ir vlen-alga,
kur braucam, kä braugam,
un — kad braucam. Musu ^näkotnes
Izredzes visur bus puslidz vienädas.
Bet neaizmirsisim, ka poITtika ir
veikals, kura lieläkos veksejus iz-p5rk
pedejos, Mäs rQgti maldltos,
domädami, ka rietumu demokratijas
vairs nezina, ko täs grib. Un ari
mes nedrikstam dezertet, pirms ne-esam
saijemuSi nepärprotamu atbil-niekiem
liegti. Jäprot ari portugä- rakstltais par 95 proc saskan ar pa«
lieSu valoda; tiesibu (kolonija Palma). Un tomär
Lldotäjs Cukurs ir apmeties Rio atkal Ir kJuvuSi rosigi tie, kas ro*
de ianeirä uh iekärtojls tur mötor- mänä notfilöt^^
laivu darbnlöu. Sai pilsltä darbojas ma par latvieSu un dtu^^V
ari Latvijas sQtniecibas vaditäjs V i - toSo bägju ,,izdevlgu'* kolonliSäntt
lis tomsons, (Brasil, Rio de Janeiro, eiropieSiemnevesellgaJä plaSajä Bo»
Av. Almirante Barrosö, 90. S. 903). llvijas zeraä ir tiki»t vSr^, kä pa-
UtviJas könsuls Sau Paidl ir^^^^^^^G^^^^^
Stäls, p§c tautibas zviedrs, bet ari I akmeni. Noitädas ^paUdzIbas^pie-
VIQS aktivi darbojas latvieSu pali- j tjemSanas Ikviens nopietni brldl*
dzibas darbä.^Ar „eomit§ de Socor-lnäma.
ros äs Vltimas da Guerra na LettÖ- Dlenvidbrazilijas Statu: ' Rlu
nia ä Cäruz Vermelha tirasileira" Grande du Sulas, Santa Katarinas,
starpniecibu nQle iesniedzäm jau Parähas, Sau Paulas, Minas^^Z^^
otrii pieprasijumu iimr zinämu Väci- sas un Rio de Zaneiras semi (kalnu
jä dzivojoSu latvieSu i^laiSanu un | gridu) klimats ir vidSji mitrs un
merehs. Stepjainajäs 500--^00 m^^^
virs jQras Ilmepä esoSajäs augstie*
nes, kas pazeminäs pret rietuhiiem,
kurp, prom no jQras uz milzigo Pa»
ränas upi tropisko Matu Grosas mu-pÄksti^
iuhiiäru biia sv^^
jienes lieläkäs upes, klimats eiropie-daudzi
rakstnieclbas un skatuves L . . labi nlnesanw Netälu
darblnieki Pateikdamies par novä- ^ ^ ^ . ^ ^
lälumiem aizkustinäfeis lubilärs ^^^^^ atrpdas ari So augstiepu ! i ^ f S ^ S Paula, Kuritiba, KampJnaisa^Da-svinibu
dallbnieki. vlenojäs dziesma | ^ apvidos Seit ziemuN^ad Eiropä
„Sv§t8 mantojunis.'
ARI SUMNIEKI CENäAS P EC
vasara) ir pät vieglas näktssalnas,
un klimats vasaru te ir vispär daudz
vesellgäks nekä Ziemelargentinas
un Paragvajas zemienes, kur kars»
T^IRRAs p P tuberkulozes slimni- tums eiröpietim gruti padeSams."
cä Neiburgä pie Donavas 260 pacien-tu
vidu ir ari 21 latvietis un 12 lat­vieSu
darbinieki. Viegläki slimo
nod£^bibäm pie slimnlcas paSreiz
organizä mäkslas amatniecibas darb-nicu.
Vajadzigie darba riki ir, bet
trukst lldzeklu un ieQ>§ju iegädät
kräsas, lakas, otas, materiälus utt
LatvleSiem trOkst ari laikrakstu;
grämatu. Slimie bQtu |oti pateicigi,
ja atrastos tautleSi, kas visu to zie-dotu,
Zledojumi adresäjami „F. Bur-vis,
Administraior of UNRRA Area
Team 1067, T. B. Hospital, Neu-
Donaa (13b).
B. K.
Itakverä, 1948. g. decembri.
öSanäs
nav
ASV äriietu ministrs Maräals savä
pirmajä preses konferehce 7. februari,
dazas dienas pec lam/kad prezidents
Truiheni , västijumä kongresam "bija
PIC S^Sa^ldreses IQdz nieteik-1 P*^'^'^' nozlmti, bet ASV
fii^ fiJxJ^^n^fnolikt ieroöus/ kamer nebus
mu vveeilaa mmvaooi aaittraa ilDgeooPjiuu, mmgluum.. enes stävokli un>i aa ap« «mmt sea«rcTiki»bä«ap, uA A SäCrVVp opliat»ik un epviaecriaetSaa matub, allusatiri t
ar pozitivu militäru späku. Polijas
jauiäjumä MarSals paskaidroja/ ka
ASV vestnieku drizumä izsauks no
VarSavas tieSäm pärrunäm par Polijas'
veleSanäm. Preiejl ang}u^ krievu ua
aMSträlieäu iebildumiem, ASV jaa EP
Bij. Mercf eldas latvieSu nometnes 1 ^ f ebruäri i^sniegSot Droäibas pa«
iemitnieM, kas decmbri no ziemä ^o"^«» pieprasijumu ^odotKlusäok©»
apdzIvoSanai nepiemerptajäm bara- ana salas, kas bija Japänas mandatä,
käm pärceläs uz piris kilometru at- ,,strate^i8kai uzticibas pärvaU
tälo bijuSo gustekpu norrietpi, pagu-guSi
jau iekärtoties un savti jauno i^S zipo, ka DroSIbas padomes
mitni nosaukuSi par Valku, SeitPP^^^^^^ ^on^igija^atbrupoSanäs jauiä-äräjais
i z s k ^ nepievilclgs, bet tel- iMmä nevarejusi panäkt vienoSanös.
pas, kaut an barakäs, tomär labä- ASV demokratu partijas prickSsg»
kas. lAi äräjä^^^i^^
darltu glltäkUi säk^ panijas kandidäts prezidenta vällSa?^
stieplu Jögus. LatvieSi iekärtojuSi 1 ^48. gadä bQs Hari ja Trumens,
jau skolas, slimnlcu un sporta zäli. 1 DENA, NYHT
Tuväkä näkdtnä izbQyäs darbrilcas,
kas bQtu plemgrotas ari arodu ap-mäclbai,
bet pädäjä stipri apgrQtinä-ta,
jo vecäkiem par 18 gadiem päc
UNRRAs noteikuma obiigäti jä-strädä.
LatvieSu nometnä Rotenburgä pär-stävibas
välSSanas nevargja notikt 1T. O r a u d i p S , HerSingä,
kandidätu trOkuma däV Ari FiSba- 2001. slimnicä
dias latvieSu nometnes väläSanäsko- .v p^^.p^, ™
mitejas priekSsäia amatam nebija r'^ PATIESI GRIB P A L i p Z lT
neviena kandidäta. ; Esmu visu zaudejis, täviju, Veseli-
Neiätingas apripl^I dzivojoSie tau- bu — visu. Kad tagad därdu par
tieSi par savas komitejas priekSs^di piedäväjumu doties uz
ievelejuSi lldzSinäjo — N. TrepSu, tad tomgr nevaru iedomäties, Vai tie-bet
par locekjiem P. Seksti, L. Lat- Säm ar to grib mums palidzät. Man
kovski, A. Ciniliy A. Budzi, Skrindu Uekas, SI at-
VESTULES
REDAKCIJAl
. A
. - 'i \1 •
/ •;
•••/•• -
un P. Avotipu. rautu pedejo, kas v§l vienai dajai
Veidenes latvieSi nodibinäjuSt tautieSu palicis — veselibu Kad
YMCAs nodv parkufaspagaidu valdes tas bus noticis, kas tad par vipiem
priekSs§di ievöläta EmiHja Spilber- rup§sies, kas gädäs? Ja käds patiesl
ga. Noda]a rupäsles ne vien par un nopietni grib palidzet mums, tad
. - - > §ejienes tautieSu sporta dzlves lai vispirms gädä, ka atkal at^stam
ai kas ^notiks ar Latviju. Ar demo- izkopSanu, bet centisies rosinät ari brivu dlveku tiesibas. Kä tiesigi
kratiskam valstim stavesim nomodä sabiedriski-kulturälö dzivi, vispirms cilvöki mes lielä merä varesim ari
par ciemokratisku Latviju. ^ stäjoties pife rokdarbu darbnicas or- paSi- sev palidzet un vairs nebusim
Macitajs A r n o i d s-LQ s i s ' ganize§anas. ' ' | tikai slogs uz dtu pledem.