1947-08-23-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^»s^äatbilst '^Ssa
Aatborized by — Uzenz -
izdoSanas atianja: ICD-ÖMBG
Attoildigais redaE-tors
Editor ln*Cliief:
Kärli» RabUcs/ vietnlieks:
Aleksättdrs Uepa. redakci-
Jas seiaretä/s: Blaksis CoU-tis;
re*tikti*l: Andrgjs Ru-dzis
(Miiicheö§). Harijs Min-denbcrgs
(EsUngenäi. 4r^i
nolds Smits (itpom>. Zlgurds
r Bärda ^ 'tecliiiSskals lebärto-
Itinui)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr.; 62 (69)
Sestdien, 1847, g. 23. aogosli
Emik oMieais QD pleiiitite*
apgaimm lat^eSti ^omltojas
darbiAle&a saaarblba» kopit:
Eeddkdja: QOas^iirg/O. Bir>
fferm te? > umdmann- Pt 1
t n tt Mated byVMi^^
Volksb^ GSosborg/Doa
Btrgena. > fiindmaiia»Pi fst
Mptlens - otrcQlatfoat HH
oträdi.
lv
vira
äma ar| Skaistiem «K j ,
1 pre^- ietekS^kiS'™"*!'!
restules
teikties.
Kaksta maestih»« ^S^L, I
lerpa.
mä-u
per-
:as tb-
Neuzticas sava
.Ci?iia vaiiäk sporSsk^
<N*ad negaida viru
Labprät lerbjas ti kä Ji
apsvep
bista-ka
Pirmajä nesäpraJanis
Sapi;io, ka vi^as d§ls 1
noto Valstu prezidentt
Doma, ka visi
donhuaiii.
K(^ä ar draudzen&n oreaai
daribu uz plaSiem papiatie
bied- Ir btedre vismaz triios
emazj klubos im bez tam velda!
mitejäs.
Dzimumdienu un citiis
mus nosuta telegrammu'
' Dod priekärokii-skölänii:
un meitej;iu kopeju audzinak
DomS, kä d2ive i r i
räda amerikä^u|ölÄ
Lena
lukta
ne
is, polsterä II
UfMzpotifm
NÄKÖSXS SEZONAS
kri-1 dai Spca^- terpiem tieväli
node reizim v§l atzimets ar j * '
!a|Sji I pärejiem terpiem jostas
kon- nieäu laternai lidzigo pap
l^äzi- ap gumiem väl pastiprui»]
)be^ I läm käbatäm vin vuluv*»,
Krustvarcioi
las
le-ra
udens -satura "jj #
- iestädes apzi"fJ%aud*|
^' mätonja. 18. c u o " ^
2. "AusträliJ^
i. I ätveids. 4- ^j^, .
pi..l4.MaigsveJ>9»
nijä.
Pi^zime:' Sini «»
tjm c, s «aa ^'
•o.
'mm
Gromilfo, Sai nedejä DroSibaJii padome Izteicis ne inaaak k5 5 veto.
Svarigäkie bija Äveto pret rezolucijam Grie^Jjas jaultäjumä. Bez tam
Gromiko isjteicis 3 veto pret Diträibas padomes lemumieib uznenut p^^^^
Apvienoto Näciöu locetllera Eiri, Portugali un Transjordanu- Ämcri-kä^
u pre»e saskaitliusi, ka Udz ar to Gromiko pieUeitojis veto tieslbas
DroSibas jpatlome jau 16 reizes.
Kad Dpoäiibas padome pec ilgäkänci
debatem n^ifcti no otrdienas uz trei§-
dienu ar 9 pret 2.balsTm piei:iema
Austrälijas priel^cSlikumu, ka Grie-ljf:
ijai, Albänijai, Dienvidslavijai Din
Bulgärijai j^pärtrauc savstarpTga
provokäcija, Gromiko, kas kopä ar
Polijas^ pärstavl bija balsojii^i pret
rezoluciju, feteica veto. Tulit pec tam
DroSibas padome apsprieda un tapat
ar 9 pret 2 balsim pienema ASV
lesniegto r^zoluciju^ kai Bul.^ärija,
Dienvidslavija un Albanija atzista-inas
par viEunigäm Grie^ilas partlzä-nu.
atbalisijiganä. Gromiko izteica
; Pedejo v^ito uzskata par vissvari-gako.
AttN*dbas Drolibas padome
sasDile.1i^as' yel väirak. Gandrlz visi
padomes locekli, atzist, ka sapra^a-riäs
nav lespeiama, jo nav do-mäjanis,
ka padome varetu piekrist
Gromiko Dretpriekglikumam likvidet
abas Balkruiu. izmekleSanas komisi-jas
un §0. kbmisiju zinoiumus visnar
neniaz neiisiirzät Sa^aidäms, ka stri-
^dTj?o, Gr3elj:i|ja's jautäiumu nodos UN
pilnsapulce| l^as, ka zintms, sapul-cesies
septetn)3rL
Jau pimris' piJdejä Gromiko veto
amerikäit;iu :prese atzina, ka Grie-
}:ijas , notiktou izraisltais sasplle-ums
var apdraudet Dro§ibas padomes
eksistenci. „New Yprk Times"
rakstija: „Orgahizäciia, ku^as uzde-vums
butu nodroSinät mieiii — UN
proäibas padome — veltijusi vairäk
se^uGri^l^ijas problemas iztirzaSanai,
kä jebkufa cita jautäjuma pärrunä-
§anai, bet, krievu un amerikäi;iu
nespeja sapmsties §ais sedes radijusi
vispareju a|;zlnumu,'ka padome varetu
izrädites.nespejiga §o lietu iz-kärt-
ot. Jaui pagäjugä nedejä ierosi-näts
nodot 'Griel^ijas jautäjumu UN
pilnsapulcei, bet tulit ari radas
laubas, vai pilasapulce spes nokär-tot
Griekijiös stridu. Pilnsapulce gan
lielvalstim nav veto tiesibu, bet pilnsapulce
vati tikai ieteikt un tai nav
nekädas varas savu leteikumu re-alizet"
Prese UKkata, ka ASV priek§li-kums,
pret,ko versies pedejais. Gromiko
veto, zinamä merä bija pedejais
amerikat;iu mefeinäjums panäkt
jautäjuma ^itrisinäSanu ar UN starp-niecibu
pirlms iz§lj:ir§anäs par tiesu
militäru päPidzibu Grielpjas valdi-bai,
ASV ; priekälikuma ' rezolucijä,
ko DroSIbas; padomei iesniedza ai?ie-rikäi;
iu päirstävis. D2onsons, starp
dtu bija tdikts, ka ,^bänijas, Bul-gärijas
uii, Bienvidslavijas atbalsts
partizäniern, räda draudus visparl-gam
mieräm/* kä ari prasits, lai §Ts
3 valstis „pärtrauc un izbeid^ jeb-kädu
turpmäku palidzibu."
lerosinäta Eiropas
muitas uni ja
Parlze notiekogajä Eiropas 16 nä-ciju
saimntecibas konfereiice Mar-
5ala pläiia apspriesanai Bel^jas, Ho-landes,
Luksemburgas, Italijas,
Turcijas uri Islandes pärstävji kon-ferences
kopperäcijas komisijä pirm-dien
ierosinaja radit komisiju Eiropas
muitais iinijas reälizeSanai. Komisijä
buta jäbut pärstävetäm iespe
jami daudmm Eiropas valstTm. Sesu
valstu iesnle^gumu otrdien atbalstija
vei Griel,dj^is. pärstävis.
„New York Times" no „drosieixi
avotiem" zii?,oja, ka Etnopjis muitas
unija butu «varlgs priekSnoteikums
ASV plaiääkai palldzibai Marsala
pläna ietvaros. To aii ASV. esot de-vu
§as saprast Eiropas valstim. Vai-räki
ASV ärlietu ministrijas ieredi;ii
tomer otrdien Vasingtonä paskaidro-jusi,
ka ASV nedomajot MarSala
plana reäliizesanu saistit ar sädu
prieksnoteiiaimu. Amerikäi;iu liet-
Prateji §ädu muitas uniju gan at-zLstot
par valamu Eiropas jaunuzbu-veL
NdF
Politiskie noverotäji tagäd; pec:
Gromiko veto, vei vairäk riekä
pirms tä pärfiecinäti, ka ASV arvion
nopietnäk apsvers tie§u palidzibu
Grielj:ijas valdibai, pämato-joties
uz UN chartas 51 < pantu,, kas
nosaka, ka „UN loceklim, kam uz-bruk
ar brui;iotu varu, ir tieslbas
patstävigi, vai nu individuäli vai
kopä ar citiem, aizstävgties lidz tam
bridim, kamer Droäibas padome sp§-
rusi starptautiskä miera un dfosi-bas
sagläbSanai nepiecieSamos solus."
lespejams, ka amerikäi?i ta-gad
uzskatis, ka DroSibas padome
nav §os so]us sp§rusi, lidz ar kb
Grieljcijai un täs drau^iem paliek
brivas rokas.
AP zii;io, ka ASV tirdzniecibas
ministrs Avarels Herimens pärmetis
Krievijai, ka tä ir drauds pasaules
mieram un bridinSjiSi ka demokra-tiju
ricibä ir atomieroCi pret agre-soriem.
A^entiira piebilst, ka §is bi-jis
pirmais publiskais pärmetums
Padomju Savienibai, ko izteicis bij.
ASV vestnieks MaskaVä u^^^
jais tirdzniejcibas ministrs, Vii;iaru-na,
pec a^enturas ziijiäm, pirmi^ tam
skatita cauri ärlietu muiis^
runädams ziemejrietumu piekrastes
§tätu tirgotäju apvienn>Ur Herimens
starp citu teicisl „Visur, kur pastäy
diktätura, neatkarigi no ta, vai tä
komunistiska, vai faSistiska, pastäy
drauds brivä cilveka droSibai .un
progresam." Herimens teicis, ka tep
jauns draudigs imperiälisms-poli-cejiskä
valsts Austrumeiröp§; kas
draud pän;iemt ari Rietumeiropu.
"Krievijas vadoi;ii Jic, ka m§s pec
da^iem gadiem piedzivosimi saim-niecisku
depresiju, kas mus nbväji-näs
tä, ka nevaresiim vairs but pasaules
vaditäji, un dps vii?iem iespe-ju
dotles uz priekäji un izplest sa-vus
dominäcijasapgabaliis." Herimens
piebildis: ,,Musu iespe jas ar
musu gaisa spekiem ir: visieverbja-mäkais
lidzeklis pret citu inilit^
akcijäm. Visa pasaule saprot mösu
miermiligos nodomus, un nav ne-viena
miemullga cilveka, kas bai-ditos
no ASV militärä speka."
Starplaikä Grie^ija turpinäjäs si-vas
cii;ias pla5bs apgabaibs, kur par-tizäni
dedzina namus un fabrikas.
Daudzäs yietäs partizänl iegust pär-tikas
kräjumus. Tas noticis paää
Griel^ijas vidiene Peleponesä, kur
partizäni, pec valdibas ziiiojuma, sa-laupijusi,
vesela ciema pärtiku, kä
ari tuvu Turcijas robezai, kur liela
partizänu grupa ieradusies Dadijas
ciemä ar zirgiem un^^jiem, pievä-kusi
pärtiku un i5ec tam atkal no*
zudusi Bulgärijas robezas virzienä.
BBC zi^o, ka ASV nolemusi neat-saukt
savu karaspeku no Italijas, jo
Italijas miera ligums vei nav rati-ficets.
Anglija gan savu karaspeku
atsauk^ot. ASV Italijä ir ap 20 000
karaviru, Anglijai ap 30 000. '
Pärejos 3 veto Gromiko izteica
pret jaunu locekju uzijieem§anu UN.
Kad DroSibas padome balsoja par
Eires un Transjordänas uzpemäanu
UN, Krievija balsoja pretim, Polija
atturejäs, pärejo 9 valstu pärstävji
par uzi;iemäanu. Lidzigi bija ar Por-tugales
lugumu, Visas 3 valstis lidz
ar to butu uz^emtas, bet Gromiko
pazii;ioja veto. Vei pirms nöbalso§ä-nas
par so valstu uzi;>em5anu bida
pärrunäts Albänijas lugums uzi;iemt
to UN saime. Par Albänijas uzi^em-
§anu balsoja Krievija, Polija un Si-nja,
pret uziiemsanu ASV, Lielbri-tanija,
Be|^ja un Austrälija. 4 valstis
atturejäs. Drosibas padome no-raidija
ari Ärejäs Mongolijas uz-i;
iem§anu UN. Vienigäs valstis, par
kujTU uzi;i€m§anu UN Droäibas padome
vareja vienoties, bija Jemene
un tikko dzimusä Pakistana. Sos lu-gumus
piei;iema vienbalsigi.
Tresdien balsots par^ Ungärijas
uzi;iem§anu UN. Par balsojusi tikai
Sirija, visi citi atturejusies, ar to
liigums noraidits.
NYHT. BBC, NYT
izceloiinii
9
un izcelötajiem
VAI DAI](.AMATNI£KI VABES
STRADAT FRANCUA
.Eslingenä atgriezies Dr. A. Kalj:is,
kas pavadija DP transportu uz Ve-necuela
Transporta ku^s gan tur
palicis tikai 10 stundu, bet §ajä laikä
Dr. Kalpm laimejies sastapt kadu
latvieäu ärstu, kas U2f Venecuelu de-vies
ar iepriekSejo transportu. Sis
ärsts jaunajä dzives vidtä gan atra-dis
darbu, bet klimats zemes iek^ie-he
eiropieäiem esöt tik necieSams, ka
minetais ärsts neiedroSinoties ^meni
uz Venecuelu pärvest. Venecuelä uz-turas
ari pianiste Bluzmane, kas tur
ieraduses ar pirmo transportu. Menosi
vi^a uz valsts releinä nodzivo-jusi
Karakasä, bet darbu neizdevies
atrast, pec kam atrauts ari pabalsts.
Dr, Kaljcis apmeklejis ari tautieSus
IJujorkä. Latvieäi tur visumä iekär-tojuSies
labi. Sievietes pa lieläkai
da)ai nodarbinätas äuäanas darbos,
kas; Amerikä ir sämera ienesigs
amats. Vispär fizLska darbä atraSa-na
tur nesagädä grötibas.
LatvieSu amata meistars P; Smits,
kam ir galdniecTbaö un dailamatnie-cibas
darbnica Bizenbeilä, franöu
joslä, saijiemis atjauju savu darbnicu
pärvietot uz Parizi. Smits jau deyies
uz Franciju nokärtot förmälitätes un
Eslingenas latvieSu amatnieku bie-dribas
uzdevumä ievadis sarunas
ari par citu musu dai}amatnieku no-darbinäSanu
Francijä.
MQsu tautietim N. Gudiem, kas ar
12 latvie5u ^imenem izbrauca uz
Braziliju, Brazilijas konsuläta angju
joslä paskaidrots, ka izcejotäju kvo-ta
uz Braziliju izsmelta, bet re^strg-iahu
atkal säkSot 3. septembri, kad
no Brazilijas- sai^emSot jaunas in-stn^
cijas. ' No Bremerbafenas uz
Kanaäu devies meisträdnieku trans-pprts,
to vidu ari 700 latvieSu. Tur*-
pretim darbiem Holande Eslingenas
lielajä latvieSu kölonijä re^istrejuSäs
tikai septij;;Las tautietes.
H. M
Anglijas premjers Elements EUljs stastUis saviem ta^^UäJiem koi*
legäm Anglijas valdiba, ka vajas veselibas de) vifS galaToJas aOc^ti^
no posteijjia vistuvakaja laika. — Ta 21, augusta sensaoionali ielirpi
sijoja ang)u konservativais laikraksis »»Daily Mlal^ plebilidams, ka
Jau säkuSas diskusijas par vispirlgäm parniai^am strSdniekii^^^^^ v^
Pec parasti labi informStu aprindu informadjas esot jau sii^ms, ka
Etlijis par savu pected izraudsuSot arlietu minisiru Bevinu.
Trumciis iecelis
mos
Prezidents Trumens uzdevis pa-matigi
pärbaudit DP problemu. Sim
nolukam Eiropä ieradisies ASV
kongresa komisija, loqra piedalisies
9 republikäi;iu un 6 demokratu de-putäti.
Par speclälpilnvaroto visu
DP jautäjuniu pärbaudel Trumens
iecelis lidzäinejp iece}o§anas un nä-turälizäcijas
noda]as vaditäju Ugo
Keruisu. Vipam jäkonstate vispäre-jais
DP stävoklis un nömetinääanas
iespejas. '•.:';
Tä kä Eiropa esot saskaldljusies
divos saimnieciskos blokps un nekur
Eiropä nepastävot ticiba pastävigam
un ilgsto5am mieram, tad daudzi ei-ropieSl
veloties pamest dzimteni un
izcejot, paskaidrojis Austrälijas ie-ce|
o§anas ministrs Kolvels VaSingto-nä.
Kolvels..nesen apmeklejis septi-pas
Eiropas valstis un visur, ieskai-tot
Angliju, noverojls §ädu tendenci.
EiropieSi yeibties izcejot uz tädu
vietu, kur viijd varetu dzivot mierä.
IRO Frankfurte pazij;iojusi, ka in-tensivä
ikampaij^a ogJraCu rekröteSa-nai
Francijai amerikäi;iu joslä ieva-dita,
sakot ar 18. augustu. Rekrute-jamo
amerikäpu joslas DP skaits
nav noteikts.
Par Nimbergä notikuSo baltleSu
DP sapulci, kur padomju pulkvedis
aicinäjis DP atgriezties Padomju Sa-vienlbä,
Nimbergas policijas prezidents
Leo Stäls paskaidro, ka poli-cija
sa^emusi amerikäi>u militaräs
valdibas norädijumu uzaicinät pi*
setä dzivojo§os baltieius uz referä-tu,
.kur padomju virsnieks tos aicir
näs repatrieties, Sim nolukäm iz-mantoti
veci policijas formuläri,
kädus lieto dzlvokju, satiksmes iin
kriminällietäs.
Etlijs pats esot piekritls tam, ka
vii?5 paliks valdibas priekSgalä lidz
tam laikam, kamer " salmnieciskäs
sarunas VaSingtonä par ASV dolaru
aizdevuma pärverSanu märcii;iu aiz-devumä
buSot päri vlskrltiskäkajai
stadijai. Ja sarunas nedotu panä-kumus,
Anglijas valdiba bez Saubäm
atrastos tik kritiskä stävokli, ka
iespejama ari plänoto pärmaipu at-likSana.
Etlijs otrdien devies atvalinäjumä
uz Ziemejvelsu un viija' vietu pa-gaidäm
izpildis vicepremjers Mori-sons.
Atvalinäjumä devies ari Be-vins
un citi ministrl, bet visi ar no-runu,
ka vajadzibas brldi nekavi-sies
atc^riezties Londonä.
„Daily Mail" piebilst, ka 2 gadi
premjera posteni un darbs pirms
I ASV un Anglija
norupejusics par
Uhgäriju un Bulgäriju
ASV sutnis Budape§tä Gepins un
anglu lietvedis Veläs pirmdien savu
valdlbu uzdevumä pieprasija Ungärijas
ministru prezidentam Dinjesam
ihformäciju par gaidämäm veleSapäm
Ungärij ä. Dinjess atsauca „visas är-zemes
izplatltäs aplamäs zii;ias" par
veleäanäm un norädlja, ka täs bQ§ot
skaidrs un farlvs tautäs gribas Iz-paudums.'
'
ASV arlietu ministrija, uzdoddt
sutnim Cepinam ieväkt BudapeStä
ziijas vele§anu jautäjuma, paskai-dröja^
kav ASV vaidlba uzzinäjusi
par veleSanu tiesibu ati>em§anu vie-nam
miljonam jeb 20% Ungärijas
veletäju. Viss lielais vairums §o per-sonu
esot pretkomuriistiskl noskaijio-tas.
Amerikäpu valdiba, budama sa-biedroto
kontrolkomisijas löcekle
Ungärijä, esot nprupejusies par Ungärijas
yaldlbas rlclbu. Ang}u arlietu
ministrija tani paSä sakarlbä
paskaidroja, ka Anglijas valdiba sa-i;
igmusi uzträucoSas zii^as par saga-tavoSanos
veleSänäm Ungärijä. Kär
da BudapeStas slimnlcä no 40 ärstiem
tikai divi pielaisti veleSanäs, kädam
amerikäQU virshiekam paskaidrojis
viens no slimnlcas ärstiem. Bez tam
yisus ätstus pastävigi mudinot iestä-ties
komunistu partijä. ;
Amerikäiiiu un anglu valdiba no-täs
^enerälleitnantam Cerepanovam^
sabiedroto kontrolkomisij as priekS-sedim
Bulgärijä, lugu§as to ietek-met
komunistisko Bulgärijas valdlbu
par labu näves soda atlik5änai
Petkovam.* Tagad publicetajä anglu
notä teikts, ka pec anglu valdibas
uzskatiem paSreiz notiekot tiesas no-ziegums.
Sl präva un spriedums varetu no-pietni
atsaukties uz iekäejo mieru
Bulgärijä. Saskatjiä ar Jaltas noll-gumu
visas tris Bulgärijas kontrol-komlsijä
pärstävetäs valstis vienlldz
ieinteresetas Bulgärijas politiskftja
strukturä. Nota prasitasteidzlga r i cibä
Sini jautäjuma un tunteja at-bilde.
NYHT, BBC
tam Certila ka^a
sagravis Etlija vesellbu» it sei
vipa nervus. Pec idaiu ministru In-formäcijas,
premjera mailina gaid&«
ma septembra säkumä. Sagaldäms
ari, ka Beyina vietä tad naks HdzSi^
liejais valsts kases ministrs Daltons,
Daltona lldzSinejo posteni par^ems
tirdzniecibas ministrs Stafords
Kripss, bet par apgades mitnlstni
laikam näkäot lldz§in§jais veselibas
ministrs Bevans. DN
no-un
sma iiu
Lalviesu skauti
pie lielä ugunskura
Pasaules miera dzamborejä 40.000
skautu vidu pie lielä ugunskura bija
ari latvie§i. Musu skauti piedalTjäs
vairäkäs sacenslbäs, giidami uzvaras.
DP skauti sevisl^ priecäjas par Heliskö
uzturu. H. M.
Turcijä nolaidusies rumäpu pasa-iiefu
lidmaslna ar 3 yirsniekiem un
7 civlliem pasaiieriem. Virsniekl,
pec AP zinäm, tulit paskaidrojiiM,
ka ce)ä no§ävu§i lidma§inas pilotu,
jo tas atteicies klausit vii;iu mudinä-jumam
mainit kursu un begt uz
Turciju. Viens no virsniekrem tad
viiju nogävis, bet otrs piesedies pie
stures.. 7 ci vilisti, kas atradusies
ma§Inä, noskatijuäies i a i ainä sastin-gu5i
aiz §ausmäm. Lidmasina nolaidusies
tuvu kädam Dardanelucie-toksnim.
Virsnieki nosutiti uz Istan^
bulas centrälo cietumu. Civilistiem
kas atradusies maSinä, atlauts pa-
§iem izSl^irties, vai vi:;ii grib atgriezties
mäjäs, vai palikt Turcijä.
NYHT
Atjaunoti tramporti
uz Angliju
Atjaunojama Westward Ho akdji
relfistreto darblnieku nogädS^ana
caurlaldes nometnö7 laixpSc tam
dotos täläk uz Angliju, täds Ir jau-näkais
rikojums/ kas sai;iemts LI«
bekä. Rikojumsf vispirms skaf sie«
vietes -~ vieninieces. Täs jau atstä-juSas
Lioeku un ieraduSas caurlai*
des nometnes. AizbraukSana vii^am
soilta äträk neka gaidltäliem».kas
Ventorfä un citur dzlvo päris me-neäu.
SlevietSm uz Angliju ^rlz'sekös
jau refeistretle vIrieSi #^ vieni^
nlekl. 10---14 äienas p§c tam, kad
LIbeku atstäs pirmie sievleSu trans-portl,
paredzäms izvletot piri Ven-torfas
nometnes ^menes/ Qimexii
gan skaitis tikai viru tm islera,>be^
citus piedertgos ierlndös vieninle^
Pagaidam nav hekädu zlijtii
saistlSänos Westward-^^^^i^
jau^lem llgumiem.
a
Holandes arlietu ministrija pazl-
^0jusi, ka pie^em Droäibas padomes
priekllikumu uzdöt ASV, Anglijas,
Austrälijas, Belgijas,lflmas, FMici-jas
un Svelces konsuliein -Baravijä
izsträdät koplgu ziijiojumu par stävokli
Indonezijä un priekälikjainu f§\
izkärtoSanai. Tai paää laikfistomerN
turpinäjäs slyasdebates pa,r Indo- u
neziju Droälbas padomg un pSc» paSu
indonezieäu zi^äm Jävä un Sumatra
turplnotles kaujas par spltl
tam, ka holandieäi it kä butu
paklausijuSl DroSIbas padomes ai-clnäjumam
kafa darbibu pärtraukt.
Indonezijas eenträlä arodu organl-zäcija
radiofoni aicinajusi pasaules
arodbiedribu apvlenibu sätit Indo*
nezijai pallgä „labi apbru^otu pa-llgbrigädi"
Jo citä(il nebiäSot iespe-jams
pärtraukt kaj^ darbibu un
piespiest holandieSus atsaukt kafa-
NYHT, BBC
• i •
Ugals sausums tlk Jotl samazihäjis
ödens kräjumus Dlenvidväcijas up§s,
ka Bavärijäs spekstad jas valrs
f^spej raiöt pletiekaml daudz elek7
triskäs strävas. Bavärijäs ener^jas
sagädes pärvalde noteikusl töliteju
30 proc. paterilla ierobeiojumu
siem elektrlbas pateretäjlem. Izi^^e-mumi
ir vienlgl slimnlcas, pasts, radio,
satiksmes uz^emumi un pärti-kas
rupnieciba.
Strävas samazinäSana skaf ari
spiestuves, käpec järeljdnäjas, ka ari
niusu laikrakstu kadu laiku nevare-sim
izdot tik plaäu, cik paäi to vele-tos,
kä ari ar to, ka tä iespieSana
var nokaveties. /Ja tas notiktu,
ludzam lasitäjus §os trukumus aiz-bildinät
un lldz ar redakdju" ceret,
ka drlz bus krietns lietusT jo — tä
oficiäli paskaidrots — liQtus ir vie-nigais,
kas spetu atkal nzlabot elektrlbas
apgädL
liiillMiilii
' H
s
i i
Mm
S
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 23, 1947 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1947-08-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari470823 |
Description
| Title | 1947-08-23-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
^»s^äatbilst '^Ssa
Aatborized by — Uzenz -
izdoSanas atianja: ICD-ÖMBG
Attoildigais redaE-tors
Editor ln*Cliief:
Kärli» RabUcs/ vietnlieks:
Aleksättdrs Uepa. redakci-
Jas seiaretä/s: Blaksis CoU-tis;
re*tikti*l: Andrgjs Ru-dzis
(Miiicheö§). Harijs Min-denbcrgs
(EsUngenäi. 4r^i
nolds Smits (itpom>. Zlgurds
r Bärda ^ 'tecliiiSskals lebärto-
Itinui)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr.; 62 (69)
Sestdien, 1847, g. 23. aogosli
Emik oMieais QD pleiiitite*
apgaimm lat^eSti ^omltojas
darbiAle&a saaarblba» kopit:
Eeddkdja: QOas^iirg/O. Bir>
fferm te? > umdmann- Pt 1
t n tt Mated byVMi^^
Volksb^ GSosborg/Doa
Btrgena. > fiindmaiia»Pi fst
Mptlens - otrcQlatfoat HH
oträdi.
lv
vira
äma ar| Skaistiem «K j ,
1 pre^- ietekS^kiS'™"*!'!
restules
teikties.
Kaksta maestih»« ^S^L, I
lerpa.
mä-u
per-
:as tb-
Neuzticas sava
.Ci?iia vaiiäk sporSsk^
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-08-23-01
