Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1947

              "m~"
1 kai pgc p i ö S g - s ä kM
m .to ar veco pazul^s
bat sapnis, kas m i^i S
b.Viri.. eksiste un ka tie V r
tep^aj^em musdieira^:
akfa«n; Gromikp nÄ^^^^^
H lasa tikai teut- «
^anpatas. lai gan refe^
k& _yh}Am patik Bai»
Imereni. VM äad tad speK S
m volejbolu. Daä apgalvo
IkiäiDt pastmarkas. Vi^a sie-'
Ba'.,^väjusi' tam divus ber-'
l/toätolijam tagad 15, Emili-pol.
Visbieääfc vins pavada
[OS brivlailiiys kopä. ar
özrj^oio istabu maja, kas
:a celta kädam , amerikäi;m •
cam. Tä hoslepta aiz aug-,
lupiem un plaäa därza, kas
3 >kä 17. g. s. parks. Augusta ;
pmiko pats pir^o reiz Mai-pazu
iepriekä uzrakstrtii jau-j.
atbiM§§anu zurnälistiem. No
Indem izri^teja, Jca Groraiko
|ee|as pl.. 9 ritä, iet gulet pec :
Ke' brokäjstu gal(ia vii;i§ la-
;Jaikrakstu.~Atskaitat krie-
;us^ viipia, mijäkäs. grämatas M
i8fal?aka,.QeteSi Sekspira un , :
pVena^ärbi.^ No amerikäiju
I vfi;iam, visvairäk patik- Ve- ;
51, .ftebeka, Ebe Linkolns I1&
Tii^ä teVs bijis zemnieks. Vi-bralis
un masa, kas dzivo
' : Yiri§ depazmies ar sievu^
IS Minskä. ^
kä Gromiko gust' 'arvien -
panäktmus, vislabak liecina
iädä nmas-atrefere pa- /
feikraksti. ViJ?a runas Drosi- k
pme jau labi sen iespie2 var- ^
l^rdam; Säkuma vii?a vardu
är 7 punktu lieliem bur- ^
jc' pirniajieiri veto burti saka g
laki Pec 8. veto padomju
räkstija Gromiko vardu ar g
biu^iem; Tad virsrakstip^ ^
kluva 18 punktu lieli, oei
iiaikä,sasniegu5i 21 v^f
lieläkais, ko padömju la|- ;;
7ispär pielieto.. Neraugoti^
jadoinju. prese ' joprojam
feromiko attelus. ^ .-
iko^acim red^ami,sava g
•pasakä teicienus k^^^^^^^^
i^rika^u prese.^ Kad^^^^^^^^
irstavis ierosinaja kompron^^
frp" amerikäi^u i^i
5. ?m.6iie amt ciGrtraiei l^,,iTjaass jir atas^ P^
i9upriek§likums g^^^
irti matiemi nopuferets k^^^
ar. lupu zlmuli. f ä^oini^
ietojis raksto P f . J Ä i b a
j meli, tä ka
laikraksts, tad to
(C
|iem, mac. ujeäriem,
fläds amrusbu amuijan "^' ^S , ^
fp^r veltitiei». atvaC" ^
* , Sievä ua ö « » '
^ ^ ^ ^
X^tvian newspaper „Latyi-ja'^
authorized by,EUCOM
HQ avil Affairs Division,
14JulylÖ47,.AG 383,7GEC.'
AGO, — Editor: Kärlis R a -
bäcs, Gönzburg/D., Burger-jneister-
tandmanr^pL 7. —
Population to be iserved:
20.000, ,
Nr. 71 (78)
OMkm. 1947. g. 2S. ^
Izn& divi reia@ sed^^^^^
Izdevgjs: BALK uzdeviuni
LatvieSu preses darbini^u
sadarbibas k ( ^ : . Ptiiiter:
Schwib. Voikä^tt, QCm-bum/
Doa»^ Biirgexo^^^y
Laodni^raplitz 7.
Asas atbildes asajai Vilinska runai
UN pilnsapulce
ARI SOMUA G i m K(iCT UN LOCESLE
Atmpsfafa^ Apvienato Nacijiii pilnsapulce S^iet no dienas dienä kliist
gasprindzinatäka, Pec padomjbi de!e|räta Viglnska negaiditi asas atbildes
Blafialam runäjM vesela Hnd(a citu valstu delegatu, to starpä ari Fran-cjjas
ärlietu ministrs Bido, kijfa ruim Londonas „Sunday Times*' no-saiio
par sensäcäonall un nedzjlrdeti atklätu, Viäinska runa izraisijusi
nebeidzamus komentärus no visu yaltstsviru puses.
ViSinskis pUnsapulces säkumä bi,|a pazi^ojis, ka runäs veläk, bet,
kad Blaräals bija dcMarejis ÄSV priiekSlikumus UN darbibas pärkärto-lanal,
padomju delegäoUa gro^Qa savu lemumu, un ViSinskis runkja jau
piektdienas. vÄkara. Pirms tajpn dazi amerikä^tu laikraksU bija pare^oju-
§i, ka Mariala priekslikumu svarlguma de} varot sagaidit pa§a Molo-tova
ieralands pilnsapulce. ViSinska runu nNeiv York Herald Tr&une"
Aosauc par »ime^ohlgn uzbrulnunu A S V .
. Vi^inskis asi versäs pret pri^2k§la-kumu
grozit veto tiesibas. Vip,^ pa-zii^
oja, ka UN äeS nopietnas ne-veiksmes
täpeo, ka A SV un Lielbri-tanija
izmanto UN „i^dividuälu,
saivtJlu un saurjsirdigu merl^u, vei-cinääan^
i". Par spiti pagajusä kaya
pieredzel, zinämas valstis joprojäm
izdodot lielus lidzekjus brui?oäan§s
vajadzibain. „Lielbritanija un ASV
nevelas atbrui^oties un bremz^& at-brupo
§ai:^s isteno§ahu." Bevinia ne-senais
pazLi^ajums esol?^ skaidrs ap-iiecinäjums
tam, kapee atbrUi;io§a-näs
stävpklis neapmierina. Padomju
Savlenitia, teica Vi^mskis, sperusi
veselu rindu soju, lai atrisinätu
^ atomener^jas jautäjumu, bet tam
cM pl^etojuSies - r yisvairSk ALSV.
ViSin^fs pd^T^pjSi, ka Tntoena
dokt»ina un Mai^^ala plänä esot „Ap-vienoto
Näciju principu pärkäipäana"
un . me^iäjums diktet'citäm
valstim; sä^u politiku^ Vii?ä jäkarbi
noraidiipa IVIarääla pniedcSlikumlus UN'
' darbä kartibas pärveidoäanai, ho-saukdadns
§os priekälikumus par
slikti sllptu me^inäjumu atvietot vai
apiet ÖSrosibas padomi*.
Arvien vairäk noskaidrojas, teica
Viämskis; ka Marjala pläna nol-Qks
ir pak}aut Rietumeiropu ASV virs-kundzibäi
un sa.^jlj;elt Eiropu dlvi da-
}as.
ViSinskis kriti^eja apstäk^as, Grie-
Ifijä, E^ipte, J^lm, Spanijä, Argen-tina
un IndönSzijä. Vii;^ nosauca
vSrdä Veselu rindu amerikäijiu poli-ti}
px un apvainoja tos par ka^pa k u -
dltäjiem.
Vieni^ padomju Ukrainas un citu
slavu valstu delegäti a:plaudeja, kadl
Viäihslcijs, teica, ka Padomju Savie-niba
nebus yiemgä, kas pretojas UN
päikartoSanas pläniem un ka KriC"
vija uzskata par savu pienäkumu pa-celt
biilsi pret ,^ieaugoäo jauna ka­ra
propagandu**» Vi5in^is raudzijäs
U2 ASV ärlietu ministru RilarSalu,
kad teica, ka .A^V ekspansJjas ak-tivitate
k^ust arvien vairäk draudi-ga".
,Slavu valstu delegati aplaude-ja
no jauna, kad Viäinskis pazij;ioja,
ka Krievija kakara negatavojas.
, Runas beigäs padotnju delegäts
leshifedza UN pUnsapulcei rezoluci-jas
projektu, kas aicinätu ASV, Tur-ciju
,un. Grie^dju id^eigt „prbpaganr
du' j^unam kapam". Rezolucijas pro-jekta
prasitä atombumbas un citu
,,masu izn^
nä§äha nelikumigiem, iin; ,;vi£h
asSca versaihäs pret visiem jauha ka-^
ra propagandetljiem"^
UN lenerälsekretärs Trigve L i p^JC
tam^ paziijiojfii, kaf sape arji oficiär
lu Padomju Säviönibas piepirasijumiu
uz^iemi pilnkpyices d^ 1 kärtit^ä
Jautäjumu par ,,nozied2igu kara pro-
Pägandu ASV";
Ari darba kärtibas jautäjums i i i -
raisijis XJN sivas debates. Vienbal-sigi
nölemts vlenigi radit 55 valsifcu
komisiju, kas apspriedis Palestinas
JautajteavAr 12 pret^
ilgtm debatem un Gromiko protes-tiem
därba kärtibä uzi^emti^ Gri^l?^
}as jautäjiiins. A r 10 pret 3 balsiin
Piei>emts Austrälijas prielcSIikurris
Pärrunät veto jautäjumu. Grc^niko
PfQtestejis ari pret lemumu jau l ai
pilnsapulce pärnmitltä^
^iguma reviziju.
Par viskräsako aÄdi^^^^V^
Pagaidäm uzskatäma Francijas sir-fetuministxa
Bido rima, kju^^^^
pec BBC zmäm, ar nedzirdetu atklä-tlbu
pazipojis Francijas gatavibu at^
oalstit Eirxjpas atjaimo§anu sadarbi-p
bä ar ASV uin v§rsies pret Padomju
Sayienibas tendencem to kavet
^i^ancija noteikti esot pret Jaunu k a ­ni,
paskaidrojis Bido. Ja tads izcel-
*os> tad Fnandjai äoreiz ni^butu 3|>ar
to nekadas atbildfbas, jo visa atbii-diba
tad gultos uz Padomju Savieni-bu
un ASV. NakoSä kara izraisläa-nai
tomer, pec Bido domäm,4ioteico-
§ais faktors nevaretu but atombum-ba,
bet tikai pasaules sabiedri£*:ä
doma.
-Austrälijas ärlietu ministrs Ivets
savä runä pateica, ka Visinskis esot
meiinäjis apmiglot Padomju Savie-nibas.
väjos punktus un aizkavet pa-tiesi
svarigo jautäjumu* apsprieSanu
pilnsapulce. Angju delegäcijas v a -
ditäjs, ministrs MakNils atbildeja, ka
Vi§inska apvalnojumi bijuäl tikai
propaganda. Vairums vii3La teicienu
dzirdeti jau agräk Maskavas radio-fonä.
ASV delegäte Ruzvelta kundÄe
teica: „Sakum§ Hkas, ka ViäinsMs
nmäs ^oti gudru runu, bet vii?ä r u ­naja
paräk ilgi un visu iespaidu sa-bojäja."
ArgentTnas delegäts Höz§
Aroa teica. ka no5elo, ,yka musu piase
nav neviena pärstävja, kas prasÄ
nities pret veto tikpat nogurdinoSä
un cienijamä veidä, kä to dara V i -
äinskis, veto tiesibas aizstävedams."
ASV kongresa ärpolitiskäs komi-sijas
priekäsedis Itons, ko ViSinskis
bija nosaucis par vienu no galvena-jiem
„kara kuditäjieni", tai paää va-karä
radiorunä atbildejis im paskaid*-
rojis, ka speku izmefeinääana ASV
un Padomju Savienibas starpä ir ne-nover^
ama äädu tris iemeslu d@}:
pasaulei cik driz vien iespejams Jä-izäl^
iras starp abäm pastävoääm dzi-ves
filozofijäm, kas viena otru i z -
sledz; Padomju Savieniba ir tädas
ideolp^jas militärais Instruments,
kas grib iekarot pasauli ar revolu-cijas
palidzibu un kuras metodes ir
tikpat nemoräliskas kä izsalkuSa t l -
äera papemieni; ja padomju ideo­logi
ja necietls neveiksmi, tad tiks
iznicinäta ASV paSparvaldes un b r i -
vas iniciätivas kärtiba. ,
ASV republikäpu partijas ärlietu
padomnieks Dalless, ko ViSinäds ari
nosauca par kara kuditäju/radiorunä
paskaidrojis, ka amerikä^u prfekSli-kimiiem
pärkärtot U N darbibu pre-tojoties
tikai täs valstis, kas grib ar
veto palidzibu turpinät paralizet
DroSibas padgmes darbibu. Nevarot
tomer pielaist, ka ari pilnsapulci Ao-tiesä
bezdarbibai pec tam, kad „,Dro-
§ibas padome jau sasista par kropli."
Pilnsapulces darba kärtibas komi-sija
uzpemusi darba kärtiba ari
priekSlikiimus par U N locek^u uz-pemganas
noteikumu groziäanu.
Austrälija pieprasa, lai pibisapulce
uz^em par UN biedru Eiri, bet AP
zipo no Helsinkiem, ka ari Somija
telegrafiski lugusi uzi;iemt viiju UN
NYHT, BBC, NZ
i r as i
Bavärijas laridtägs sesMienas sede
ar lielu balsu yairäkumu apstiprina-ja
öetru socialdemokratu miinistru
izstä§anos no valdibas un mlinistru
prezidenta Dr. Eharda izraudzitos v i ­pu
pecniekus. Tapat ar lielu balsu
vairakunra noraidija sociäldemokratu
pieprasijumu nekavejoties atlaist
landtägu un izsludinät jaunas land-täga
velesanas 26. oktobrL Pret' §o
priekäiikumu izteicäs visu parejo
partiju un valdibas pärstävjl. Minis­tru
prezidents Dr. Ehards sodälde-mokratu
izstäsanos no valdibas radio­runä
apzimeja i w nemotivetu un
nesaprotamu. Sociäldemokrati ir
uzskatos, ka paSreizejais Bavärijas
landtäga sastävs vairs neatbilstot
tautas gribai, bet darba speju zipa
landtägs n^tbästot laika pnisibäm.
Anglijäs finanöu ministrs Dalt<His
preses konference piehrtdien izteicäs,
ka Anglijas tinances nonäkuäas
strupceja, käde^ paredsjets pärdot vei
vairäk angju zelta, lai iegutu dola-rus
no Starptautiskä valutas fonda,
lidz biäs lidzsvarota Anglijas ärtirdz-nieciba.
Nepiecie§amiba Ijierties pie
rezervem esot bridinäjuma zime tam,
dk stäyoklis nopietns, bet Daltons
tomer cerot, ka izdo§oties no strup-ce}
a izkjut un saskapot; eksporta un
importu. Pec radio zipäm, ari Zvied-rija
nolemusi pärdot ASV zeltu par
17 mijoniem dolaru, iegustot nepie-cieSamo
dolaru valutu.
Pgc 6. oktobra visi anglijas iedzi-votäji,
virieSi un sievietes, kas bus
bez darba un atteiksies piepemt dar­ba
pärvaliu noräditos darbus väistij
svarigäs nozares, bus pakjauti jau-najiem
noteikumiem, kas paredz 100
märcipu naudas sodu, 3 meneäu cie-tuma
sodu vai abus sodus kopä. Jau-nos
noteikumus komentejot, darba
ministrs Izäks noradija, ka darba
kontrole bus tikai ärkärtejs lidzeklis,
lai cinitos pret saimnlecisko krizi.
Ja ari tä nelidzetu, tad iespejama vei
radikäläka riciba. Ja noteikumi i z -
räditos derigi, tos uztureäot i>pekä
lidz näkoää gada beigäm. Noteiku­miem
paklauti tikai tie stradnleki,
kas paliku§i bez darba. Jaunä darbä
tie vares stäties vienigi ar darbu bir-hi
starpniecibu. Täs lidz §im refeis-trejuSas
ap 200.000 bezdarbnieku
menesi, bet lidz ar dafu nesvarigu
ruppiecibas nozaru slegSanu, toskaits
pieaugSot Hdz 400,000.
DM. BBC
miuitm I IIII /•
Griekija prasa
UN paHdzibu,
pirins izveidojas
komunistu diktätura
Hrmajä lielajä nmä par, Balkanu
jautäjumu Grid}:ijas pärstävis Den-dramiss
aicinä ja UN pilnsapulci stei*>
dzigi rikoties, lai aizkavetu Albäni-jas,
Bulgärtjas im Dienvidslavijas
centienus radIt ,,komunlstlsku dikta-turu"
Griel^jä.
; „Sai bridi," viijÄ teica, Jis^ valstis
sutä ieroöus un municäju pari robe-
2ai Grielftjäi lai iznidnätu UN locek-les
pditisko neatkarlbu un territot
riälo neaizkaramibu. Nav jautäjums,
vai GrieljLija kjust atkariga no vienas
vai no otras lielValsts, bet gan vai to
pret paSas gribu absorbS komunis-tiskä
diktätura, vai ari Jaus palikt
brivai un neatkarigai.** G r i e l ^ pär-sfävis
gan neapvainoja Padomju Sa-vienibu
par piedaliSanos Albänijas,
Bulgärijas un Dienvidslavijas plänos,
bet vii^S pärmeta tai, ka ta kav§ Jau-tajuma
atrisinäSanu DroSibas pado^
m§. Vii?S noliedza ViSinrica apgalvo-jumus,
ka ASV iejaucas Gnelpljas
iekSejäs lietäs. >
AP zii;io, ka Grieljijas valdiba pa§-
laik apsvef iespejas paHelinät savu
armiju par 70.000 viriem un tai pafiä
laikä radit ari nadonälo gvardi, ari
ar 70.000 viriem. Diyt bijuSie ELAS
Ienerä}!, kas agräk cinijäs pret val-dibu,
tagad pazi^ojuSi, ka päriet val­dibas
piekriteju puse un piedäväju-iies
vadit cii>as pret partizäniem.
BBC zii>o, ka T\ir^
bas jriedalifioties ASV V i d u ^ t o^
flotes manevru braucienos.
,JDaily Madl" spedälkorespondeni
GrieljJjä zLpiö, ka vaditäjas aprindäs
arvien vairojas hoskai?a, ka Sbfulisa
valdibas piedävätai amnestijai Uem
nemiemiekiem, kas noliks i ^
nÄus pähakumu. Kopä i^gäjuääis
tre§dienas valdibas lldmaäinas kaisa
tOkstoäiem skrejiiipu pär partizänu
atkäpäanäs celiem kalnos, un radio-fons
nemitiga atkärto valdibas am-nestijäs
solijumusi, bet to skaits; kas
tieääm holiek iero(his, i r ärkartij "
niecigs. Valdiba gan vei ofidäli ne^
grib atzit, ka amnestijas piedäVaju-mam
nav panäkumu, bet tomer zi^o,
ka disdplina nemiemieku vidu i r }p-ti
stingra. Partizänu vadoi>i esot spe-ru5i
}oti stingrus solus, lai aizkavetu
savu speku käpitulädju. Qeneräl'
Markoss persoiiigä payele esot a i d -
näjis visus virsniekus neasaudzigiem
lidzekliem apkarot „yäjumu saväs
Griel^upartizänu radio raidltajs
izsmejis Sofulisa valdibas piedävä-jumu
un pazi^ojis, ka Sofuliss tur-pinot
to darbu, ko darijuSi väcie§i
un kvfclingu valdibas galva Raliss.
NYHT, DM, BBC
16 valstu plans celo u i Vallngtonu
Ja pedeji brid! nebiis raduSies Deparedziti
septembi% lidmaSiiS uz VaSingtona dosiea 16 Ek^im
parstavisi lai iestdegta ASV ariktu ministi^
salmniedskal sadarbibai on lugumu sa^wt ASV .
dejiem gnKdjomiem paredzets 17,7 miljardu dolarm
öe^em gadiem.
vaisto toMd^Haii
P§dejais Sl^ersUs pirms svinigäs 16
valstu kopsapulces sasaukSanas un
pläna parakstiäanas bija Zviedrijas
un Sveices liegSanSs ari turpmäk
piedalities konferences, kas pärrau-dzitu
pläna reälizeSanos. Tikai pagä-ju
§äs nede}as beigäs ari dis valstis
savu pretoäanos §im nodomam i z -
beidza. lesniegumu ärlietu minis-tram
MarSalam, kas galigä veidä
aptvers 44 lappuses, parakstija piln­sapulce,
ko pirmdien Parize vadija
Anglijas ärlietu ministrs Bevins.
No iesnieguma svitrots to Valstu
saraksts, kas ir gatavas pievienoties
Francijas priekSlUcumam radit vispä-rigu
Eiropas midtas uniju. Franci­jas
piedäväjums radit Somuitas uni­ju
tomer^paliek spekä.
Pedejäs apsriedes plänoSanas ko-misija
vei samazinäjusi pabalsta pra-sibas
ASV. Pec ASV ärUetu ministii-jas
saimniecibas vicemixistra Kielto^
na paskaidrojiuniem, tomer kopsum-ma
— 17,7 miljardi dolaru — JC^JTO-jäm
i r päri& a u g ^ . K(miisija pHn^
varojusi savu priek§sedi angli O l i -
veru doties ar iesniegumu uz Va-
Hingtonu uh sniegt ärlietu ministram
Maräalam papildu paskaldrojumm..
Maräals, pec^UPzi^äm, SonedöJ
apspriedisies ar prezidentu TrumenU \
ari par vispärijo pärtikas stavokU
Eiropä. Sais apspriedes izäi^iräot ari
jautäjumu, vai sasauks ärkärtSju
kongresasesiju vai n§. IpaSi apsprie*
diSot Frandjas. pSrtikas stävokU un
iespejamo palidzibu Francljal, ko
Mar§als pagäjuSä nedälä pärrunajis
ar Francijas ärlietu ministru Bido.
NYHT, N Z ^
Väciesiam vairäk pasiem järöpijas
par sevi
Generäja Kleja paskaidrojumi preses
konference
Vädeäierii jäbeidz gausties, par gai-dämopärtlkas
krizi ziemä un. jäsäk
pozitiva rfciba grutibu pärvarelanai,
P I I ^ konference Frankfurte pagä-juSajä
nede)S norädija ameri^äi^iu
militärgubemätors %enerälis Klejs.
Vii?S paskaidroja, ka väcieSiem bQtu
laiks atmest iedömu, it kä ameiikä
i;iu un ang^u militärai valdibai butu
obligats pienäkums väcie§us paedi-nät
No yädeäu puses izteikti pär-metumi,
ka amerikäpu un angju mi-litärä
valdiba kavejot zivju importu
no NorveÖjas, tauku ievädumus no
Dänljas xm därzei^u piegädi no Ho-landes.
Istenibä ir tä, ka neviena
valsts, izi^emot ASV un Angliju, nav
ar mieru preces piegädat pret velä»
ku samaksu.
Julijä un augustä Väcijä ievests
apmeram 1 miljons tonnu maizes l a -
bibas jeb par 400.0(W tonnu vairäk
nekä §lm periodam bija paredzets.
Kaut gan pärtikas apgädes stävcrfcli»
Väcijä iozlem bOs nopietns, nora­dija
Klejs, tomer Väcijas amerikä^u
un angJu Joslas pärtikas kräjumi
varbut esot l i e l ^ i ndkä citäm Eiro­pas
valstim, Uzkrät Väcijä vei lie-läkas
pärtikas rezerves bötu netaisni
pret citäm trOkumcietejäm zemem
pasaule. Nopietnu pärtikas grutibu
noveräanal väcu iestädem gan ne-piedeSami
enerfeiskl rikoties, lai no-droSinätu
pärtikas nodevu pilnigu
saväkSanu. Militäräs valdibas kon-troles
pieradijuSas, ka lidz äim ap*
m§ram treSä dala visas väcu pärti­kas
produkcijas aiziet melnajä tirgtl.
Oenerälis Klejs ari raksturoja
amerikä^U nostäju demokratijas un
sociälisma jautäjumä; Demökratijsis
i:qprateju skaits vacieäii vldu gan val-rojoties,
bet Väcijas pilnigai demo-kratizeäanai
vajadze§ot vei yairäku
gadu. Käds sabiedroto korespondents
Jautäja, vai militärä valdiba domäjot
kaut ko darit pret sodälistiicu vm
markslstisku ideju izplatiSanu. Uz to
generälls atbUdeja: ,jSaut gan mes
domäjam, ka Väcijä ir partijas, kas
nay demokratlskas, un ka vieias par­tijas
sistema nevar buit dembkratislca,
mes tomer ticam uz^atu brivfbat,
kamer tä izpaniias legälä veldä.^
AnieÄcäi^i nedomäjöt nevienu pa^^
tiju äpspiest, Jo ar to dcniiokratljai
nebutu pakalpots. Amcrikai^u tauta
neticot sociälismam tm marltsismam;
tä tikusi pie turibas ar brivo uzi:!,e-mibu
un i i c 5ai slstmai. Arnerika^^^
tomer nedotnäjot Vadjai iizfj^^
du saimniedsku vai pqlitlsku sist^
mu. Ja spciälisms un marksisms ri­ko
jas ar demokratiskäm metodem un
tauta to var pilnigi brivi pieoemt
vai lioraidi, amerikäi>i ari §is idejas
Väcijä atziäot.
PazuduSä agräkä Tirhigijas minis­tru
prezidenta Paula lietä generaJis
Klejs paskaidroja, ka vii?i> nezin-ot,
kur Pauls atrodas Vii>am ari neesot
zinäms neviens gadijimis, kur kads
politisks beglis pec ieraSanäs ameri-k
i ^ u joslk butu nosutits a ^ k aV
Berline seötdlen säkäs sociälistis-käs
vienibas partijas SED otrs parti­jas
kongress. Padomju militäräs val­dibas
värdä runäja pulkvedls TuljH-novs,
n o r ä ^ ka visa krieya t a ^
ar uzmanibu sekojot SED^ctijai par
demokratiju. Vii?S uzslav§ja parti­jas
darbu. kas esot „augstu soclölls-tlsku
l<Rju caurausts". Padomju
militärä valdiba esot vlenigfi Vädjfi.
kas prasot strädnleku Sl^lras vlenibu
un Väcijas vlenibu. „Jums pleder
näkotne!" pulkvedls uzdauca^ parti­jas
sanäksmes dalibnieklem. Preteji
demokratiska rakstura austr^omu jos-lai
pastävot vei otra Vädja — är-zemju
un amerikäi;iu kapltala zeme,
kas tautu atkal ledziäot kara. Mark-slstu
partlja Vadjä esot SED, teica
Tulpanovs, un Marksa, Engelsa, t-e*
plna un- Stajina teorija esot atslega
visu problemu atrisinäSanai^ Parti­jas
kongresä bija pärstav.u no Pa­domju
Savienibas komtolstu parti­jas
centrälkomitejas, no Dienvidsla­vijas,
Ungärijas, Frandlas, Svelces,
Zviedrijas un Norve^jas.
UP zii;io no Berlines, ka„ pec ame-rikä^
u licensetä laikraksta „Der Ta^
gespiegel" zl^äm, Drezdene izplatiti
vairäki tukstoäi eksempläru neiegä-la
sociäldemokratu laikraksta, kas
lieto padomju iestäiu ^tbalstitä lalk-raksta
„Sädislsche yolkszeitung**
galvu. Nelegälals laikraksts ?isl ,uz-bruk
„dlktataral austruinu Joslä*/. l e -
vadrakstä norädits: ,>Ja Jaudls -ne-balditos
no no§au5anas, tad leläs at-skanetu
desmitlem tOkstoSu cilveku
saudenl pec brivibas, maizes un c l l -
vedbas ekslstences." Lasitäjiem
laikraksts jautä: • „Ko jas esat dari-juSl
cii?ä pret dlktätiöru/uh apspie-
§anu?** Bremenes senätors Volters
7. septembri kädä s o c i i M i^^s Jau^
hatnes konferencS Hamburgä izt«-
des, ka padomju joslä orgahizeSotles
,.proletäriska sodällsti^ pretestibas
kustiba".
Hesene pedejos meneSoi leradusles
pavisam ap 100.000 b§glu no padom-u
Jöslas, paskaidroja Iteienes iekS-Hetu
miiilstrs; KarlsrUes socläldemo^
kratl im Köburgas l&ertldexnokraU
piepemuSirezomdjaSj kiiras ludz
iestädes un ^eneräll Kleju dot Siem
begjiem patvenimu, jo tie bljuM
spiesti pamest padomju joslu perso-nigas
droSibas de}. No Halles un
Velmäras atkal zi^o par vairäku pa-zistamu
personu miklalnu pazu5anu.
Tai palä laikä »Jzve^ija^orada, ka
visa 1946. gadä un 7 Sigadä mene§os
tikai päristukstb§uyiacistu^W Itara
nozledznidcu meljinäjuäi no padom­ju
ioslas noklut rietumu josläs, jo
tur vii?i jutoties droSoki Tai paSa
laikä v a i J ^ n d c ä 100.000 cUvöcu
me^inajuM päriet robeiu pretejä v i r -
zienä, uz padomju Jdslu., Tie esot
gälvenokärt tädi d l v l k i , uz kuriem
n€«ttlecas denadfIkadjas likums, bet
tie rietumu Josläsnevw>tatra^ dar­bu.
NYHT, f t t
r
^1
' f l l
m
mt
mm
m'.