Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1947

              izdoSanas atjanja: • ICD.
OBSBO AtbUäXgaifi redäk.
ton - E:ditor In-Chief:
^ r t t t BabScs, vteUUekss
iUe&ttdrs Uepa, redakci*
Jas se&rttärs: Maksis CoU-tig;
reiiktori: Andrejs Rn-dd
« (Mliiclienih Harljs Min-denbergs
(EslingenS), Ar-nolds
Smits (sf orts), Zignrds
BSrda techniskais 'iekärto-
' ixaad)
Nr. 9(16)
Otrdieo, 1947. g. 4. IL
I2ii&k oUoieiiSs Oli pioktdi»*
ii28 ladevS^: Bavfiri^
apgaDaJa latviaa koaite)as
ozdevumä LatvieSu prms
darbinieku sadarbibas kopa;i
Redakeija: G{l^arg/D., Btlf*
gemt' ter - Landmann - PL 17,
t 92 :: Priiited by 8c!iwab.
VolksblaU» GOiubarg/DoiiiM
BargernL • Landmanii-Pl. 7ft
- Metiens - Circalatloii: ^
SgUngena, 31. janväri noUka kärtgjS LCK Äelegäcljas darba noza-
-^r^ padomes sede. Sis reguläräs sanäksmes kluvusas par vertigu piere-dsses
tm domu izmai^a.musu darba lietu kärtotäjiem, Ari Soreiz inS. A.
inmiiera vadfta apspriede deva jauniis ierosinäjiimus, kas palidzes tau-ttrifem
trimdä panäkt lielaku materialu iiG^droSiiiäjutnu. Sanäksme ap-
LCK darba nozares izsträdätos priekSlikumus» kurus iesniegs
\ Prakse rada, ka- musu centrälo ie-1 dienä vajaga apm. 160 f r Sarunäs
fitälH ötkärtotic aicinäjumi veltit ar oglraöiem noskaidrots, ka vieni-
Vlslieläko veribu a^odapmäcibai, bi- nieki dzivo ^ pat garäzveidigäs tel-juii
tl^dzigi un tautie§i, kas iz- lieläkas, var nodroäinät vieni-mantaJuSl
kiku lietderigi, tagad at- gi eksistenci. Pirmäs nepiecieSaml-tebj
.atalgotu darbu,/ Ja ari "da- bas preces Bel^ijä ir letas, pärtika^
Us npmetnis -kvalificSti ai^odnieki stavoklis labs. t.oti gruts i r dzivoli-
.va nesträdä savS istä nozare, tad tas Ju jautäjums. Lieläka daja jog^raöu
ir paW^^ stävoklis un drizumä dzivo" barakäs ar cementa gridu.
yarbiU biis pat gruti visus piQprasi- Biezi ekäs pat nav nepieciegamo ap-kmiis
apmierinät.\ Sanäksmes vien- kures ieriöu, nav adens vadu, sani-prätigs
atzinums — tvirpmak veltit, täräs ierices sliktä stävokli. Sträd-n^
eläko''veribu' arodnieciskai ap- nieki dzivo pat garäzu veidigäs tel-macibal
un valodu kursiem. Sis ne- päs.
©iedeianiibas tiUäkä ^ sednäjumä ZiQojuma noslegumä DP delegä-liGK
darba nozare pat atzinai, ka cija^näk ar velejumiem:
Bepiecie§anii paredzet obligätu larod- 1) Musu cilveku, kas lieläko tiesu
^mSpibu ^mnaziju uh tautskolu nekad nav strädajusi raktuves, vieg-
)pld§ja kla§u audzekpiem UA studen- läkai un äträkai apmäci§anai zinä-tiem.;
So ierpsinäjumu nodos izlem- mas nacionälitätes virieö nodarbi-iöialLGP
sesijai/^' j . . |nämi vienä raktuvju apgab?\lä. Ta.s
Jionoras
U N
domes
V
saimniecibas un sociäläs pa-eilveku
tiesibu komisijas
priekgsedetäja Elionöra Ruzvelte ko-ihisijai
iesniegusi savu cilveku tie­sibu
projektu. So tiesibu izsträda-
§ana iij" komjsijas uzdevums. Pec
projekta pieijem§anas komisijä tx)
Ijaredzets nodot visu UN vajstu val-dibäm,
lai §os cilveku tiesibu priri-cipus
pec tam pasludinätu valstu
noligurjaä vai 'starptautiskä .konven-cijä.
Ruzvelte^ priekslikums paredz
visu to cilveku pamattiesibu "garan-tiju,
ksdas noteiktas ASV satversme,
starp täm apmeSanäs vietas, runas,
reli^ij^s briviba un tiesibas uz pri-vätipa^
mu. Sociälä laukä Ruzveltes
prograipama paredz garantet tiesibas
uz darbu un sociälo hodrosinäjumu.
No politiskajäm tiesibam pirmaiä
vietä i | pavalstniecibas tiesibas, ku-ras
neyienam nedrikst atnemt, kä
ari pilsoi^u tiesibas piedalities savas
valsts pärvaldiSänä.
Cilveku tieäibii komisija ar 10
sa-
'/Meklejot därba iespgjas, turpmäk 1 nepieciesams ari kulturäliem un rer P";!^^ ,1?^^!^.^ ^ ^ ^ ^ i nolema dibmat
var nakt konkreti piedäväjumi strä- li^skiem nokärtojumiem. apakäkpmisiju ipreses un mformaci-dät
ärpus Väcijas territorijas. LCP -2) Lai noverstu nometnus negadi- P^^^v^;^^^^^ Viens no
darba nozare .tädej atzinusi par ne- jumus, ko varetu radit jaunu sträd- apakskomisiias uzdevumiem bus
. piecieSamu, lai principiäla nostäju §ai nieku neveriba vai neuzmaniba, ie- •'^^^^^
Jautajiimä iz§l^r LCP sesija. ! Sesi- teicam, lai^^nevienu no musu cilve- P J l ^^{^ • - Kf v - i »
jas .apsprie§'änai nodos ari projektu kiem nesutitu raktuves ar * augstu '^^^^^ janotieK vei sogaa.
p4r ärpus nometnein strädäjoso or- gäzes izpiudumu vai tur, l^ur attis- "
.^iniz^tu gprtS^i kulturälä un saim- tas dg^udzoglu putekju.
pieei^ zi^ä, lerosinäts ari centrä- 3) Tai pasä nolukä ieteicams, ' lai
,,teti'irQpetiös, lidi iurpmäk piemero*- Bel^ijä ielaistu zinämu skaitu musu
starptautisku konferenci z i -
informädjas brivibas jautäju-id.
DENA:
Republikä^u senätors BridiissNkädä runa» M^^^^ »»EiaiS^
MaiL''izteicie8. ka Padomja Savien!^ pärverst VäoijM par
savu satellitu^ Ja Maskavai izdotos lielais pläns apviehot k^
speka rezeryes ar väen tedinisko disciplinn, tad bfitu zandetas pedejis
izredzes pagläbt demokratisko oivilizäciju. Tade) Maskavas konfer^od
esot ärkärtiga nozime. <jt^ bu9 vietä, kur musu Jaunais ärlietu
pieredzes pirmo un iz§|^irigo pärbaulU."
Asi kiitizedams ASV diplomätis-kos
noligumus ar Padomju Savienibu
kara laikä, kä ari PSRS ricibu kop§
kara beigäm, Bridiiss at?^ina, ka visi
nokärtojumi,' kädus amerikäiji panä-kusi
pedejos meneSos, näkuäi > tikai
pec tam, kad amerikäi^i stiprinäjuäi
savu polltiku ar „pQ§ciei;ias terauda
ie§Jircinäjumiem." ASV' pärstävji
gäju§i grutu tin pazemojoSu ceju^ lidz
beigu beigäs sasniegta tä sauktä pa-cietibas
un stingribas politika, tomer
vei arvien esot vairäk pacietibas ne-kä
stingribas. Amerikäiji sagaidot,
ka Maräals spes pretoties skalajal
minoritätei, ko raksturo Henrijs Vel-l^
ss. Novertejot Bernsa darbibi|,
BridJiss atzina Vandenbergä un Ko-nelija
lielos nopelnus, kas izrädiju-
§ies stingri un apzinigi principu aiz-stävji.
Jaltas vienoäanos vesturnie-ki
nosauksot par „lielo amerikäijiu'
kapituläciju Jalta."
Savienotäs Valstis iz§lideda ,savu
morällsko prestizu,Ykäds täm bija pa-leis
apstäkju del nevar strädät tuvju rupniecibä.
irpus'{]fnäjas.' " , 4) Lai aprupetu musu Beliijas tau-
V B^dtijas tautu darba padome, kas tie§u kulturäläs, reli^skäs un citas
•^Tpä cie§ä köntaktä , ar UNRRAs prasibas, ieteicam ielaist Sai zeme no
irbä it^u Heidelfiergä^ atzi]^^^
fte>M4§amu izraudzit oficiäli atzi- lektuälo darbinieku. PfQCQ ffTo -^r-fclefii ot^crk-^-irii^oc» Pr^li-Ioo
pärötävjus pie agpabalu un no- 5)Lai atrisinätu ar i^städem dazä- M- 1 CXoa U lö , Valölll a p o p r i ^ U ^ O ^ I Ulijao
inetau komitejäm. / . | dosjautäjumus, kas rastosar lielaku.
velesanu
KONTROLKOraSUAS. UZRAUDZIBÄ
ASV oficiälo viedokli Polijas vele­sanu
trijas
jautäjumä izteic ärlietu minis-pazii>
ojiims, kupä Polijas pas-Ä4
äo jautäjumu nodos- IJGP se- 1 skaitu musu tautie§u emigräciju
Jjas-atsauksmei. \ \ BeJ^jä, ieteicam dot itiusu nacionä-nb
velamäkiem izkärtoju- lämigrupämitiesibas izraudzit sakaru
iQiem ir nometijiu darbriicu piS^Si- j ieredni. Vajadzibu pec täda atzina
näSana, 'Sai virzienä tiesi pedejäsJ Bel^ijas valdibas pärstävis musu ko-liede)
äs Verojams pozitivs pagrie-l.pejä apspriede Brisele 1947. g. 25.,
äens/ Amerikänu armijas un U N - janv.
•ERAs vaditäji darbinieki, kas pär- | 6) Atgädinot Bel^ijas valdibas so-
^gina pasutinäjumu nodoäanu, devu§i Hjumu uzsäkt 25.000. ogjraöu eku
, , reizeiä valdlba apsudzeta par to, ka
Äarbu ua paredzams ka nometiju sevisj^a veriba Pieäljirama dzivoklu U izpUdiiusi savus solljumus
• darbniras vares paplaSinat, razojot jautaiumam jo tikai si jautajuma j. ^^^^ veleäanu. sarikoäanu 19-
ne toai paäu araujas un XmRRAs steidziga atrisinaäana dös lespeju i j ^^^^^ nedomäjot pär-
, pMutlnajumus Jaunq _ W|devumu stenot paredzeto raktuvju stradnie- ^^^^j^^ diplomätiskas attiecibas ar
. V6ikä_ahai vairakas darbmcas; palreiz ku imigracijas programmu , p^^jL vismaz pa§laik ne. Atstäjot
parkarto un paplasma Eslmgenas | Delegacijas vaditajs V. Korsto Pa^ Vestjieku Lenu un vipa stäbu Var-brauciena
lespaidiem • aikrakstam . J ^
„Tevzeme" sniegto interviju beidz ar cjbät brivibu.
värdiem: . 1 TLi-^i . . . -
„Nevaru nevienam ieteikt braukt, . .•^petu
ne ari kadu atrunät no tä. Katram, teik^ä,-ka tiklab am^^^
eibas ziijojumi • par prieksvelesanu
periodu, kä ari amerikäiju pficiälo
lietä
PO^.U KONGRESS P I E P R A S A J A U N A S V E L E S A N A S SABIEDROTO
kolbnl|a.
T & S O J V M I B E ^ I J F A S O G L ^ .^
R A K T U Y H S
19. Janväri uz B^Ji^Ju bija izbrau-taisi
13 Viru delegäcija ar pärstäv- apsverot visus apstäkJuS, savu vese-
Jemno latvieiu, lietuvieäu, igauiju, Hbu un näkotnes nodömus, §aja jau-
I»lu,,ukraiou un dienvidslavu DP. täjumä jäiz§yras br^vi un neietek-
Pelegäciju vadija iktvieiu pärstävis meti."
ICy vicepriekäsedis V. Korsts no Tiem tautieiiem, kas braucot uz
HaiM^vas. Otrs lätvieSu pärstävis Bel|iju varbut cer pec zinama pos-bila
P. Griezis no Kaselfes.; Delegä- ma oglraktuves pariet cita darba, ja-dia
Bel^jl apmeklejusi 4. raktyvju rioräda uz Belfeij^s heslietu mmistn-.
apgabalus siki lenazistoties lar darba Jas aizrädijumu 1946. g. 2. un 3, dec. aib^ nevarot .atzit, Ka outu i;?puam
S Ä ' J ä e S ' ^ * S S c £ l S konsta^tf, ka pedejä laikä n o - J a ^ s un F^stdjmas^ h^^^^^^^
lespSJamo i ^ / m ä j o k l u iautäju-| verota ^para_di_b^ Seksäs
uzskatijusi par savu
ar Angliju un Pa-veleäanu
noverotäju zi^ojumi ap-stiprinot
A S V valdibas" agräkäs ba-zas
— ka veleäanas nebus brivas..
Sos ziQOjumus savukärt vei apstip-rinct
ärzemju korespondentu infof-mäcija.
:• Tädos apstäkjos A S V val-
»w savu atzmumu zi^ojumu. ' z^cniiix^^^**, r; : r : -
Ollraktuves BelÖJä iedalämas 2 tuves turpmat sabojatas veseHbas
impaks iinv Lecaälukväjse rära kutunv ems odWerenzääs, dQe^la, j uäines tmaded;azt tisepceicgiäasla ieasrtästdae sa plelmies-
Kampenä. Vecajä baseinä raktuves par varbuteju viiiu iesaistl§anu c i -
«iaxäk mechanizetas, bagätas ogju 1 tur: H. M.
putekjiem. Oglu slänis plänäks un
s^ditas zemäkas. Kampenas rajonä
t^tuves apgädätas ar modemu me-Ömnisku
iekärta Raktuves strädä
P L A S A A M A T N I E K U S A N Ä K S ME
Eslingenä 9. februäri notiks amat
24 stundas no vietas 3 darba mai-lniekli sanäksme no visäm Väcijais
Nobeigumä ärlietu ministrija$ pa-ojumä
paskaidrots, ka ASV yal-ä
noteikti nodoftiäjusi ari turp­mäk.
uzturet savu interesi par
tautas labkläjibu.
enätors Vacidenbergs, ka ziijö
_ uters, Polijas. vel§§anas no^aucis
pär 4aunprätigu brivibas un demo-kratijas.
izsmieklu" un senätä pie
^s." ' Temperätura pazeme ir no rietumu okupäcijas josläm. Lidz sim priisijis hekäyejoties sasat^^^ ASV,
T25«-309, pat ^+38° C. Minim&läs Mau pielTeikusies pärstävji no 18 no-JAngHjas un PSRS pä^^^
algas noteiktas ar valdibas rikojumu metnem. Dalibniekiem jäsapulcejas spriedes §ihl jautäjumä: yestnieks
8 stundu darba laikam täs ir 140j Hindenburga ielä 13, Pils skolä, 10. L|ehs paskaidrojis, ka v i i^
lidz 220-iranku par pazemes darbu/^ istabä. Sanäksme apspriedis amat- gie növerojiuhiapstipriM
Pec statistikas oglu cirtejs caurmerä nieku'apvienibas statutus, veles pa- verotäjuzii^as par pl^Su vSe^^^^^
izpelna 250 franku dienä. No sis gaidu, valdi un iztirzäs daiädus haidiSähas un apcietinä^^
izpeto atskaita sociäläs un profe- amatniecibas j&utäjumus. Bez lidz- päijti _ pjims^^^^^^^ ^^^^^^^^
sionälas nodevas. Atvilkumi svär- sinejäm amatnieku biedribäm Esiin- repubtikäniskais gubernätors Devejs
Pföc. zemäkäm
gemaksas: ipa. ^ ^. - - ii - - -
bemiem 1570 fr., 6 berhiem 1730 fr. par feiedribas prieksnieku ievelets A. ka ASV nevar akceptet §o^^^'v^^^
mSnesi. Pec delegäcijas atzinuma Tomass, bet Memingenä — A. rezultatus. Po|a köhgte^
4 Personu gimenei minitoälial* iztikai 1 Strauss. I prezidentam Trumeiuu^ ärlietu
ministram Mar§alam pieprasijis jau­nu
vele§anu sariko§anu Polijä sa-biednito-
kontrolkomisijas uzrau-dzibä.
Anglljas valdibas oficiälo konsta-tejumu
Polijas ve|e§anu jautäjumä
sagaida äonedel pfeirlamentä no är­lietu
ministra Bevina. Sagaida, ka
valdlba nestelgsies ari ar jauna
vestnieka izraudzi§anu lidzsinejäK^-
vendiSa-Bentika vietä, kas atstäj
savu posteni un paredzams, avanse-sot
amatä/ Polu iestädes vestniekam
piedeveja sakarus ar polu pagrid-niekiem.
Anglu valdiba oficiäli
kohstateja, ka §iem apvainojumiem
nav pamata. Kaut gan neesot sa-gaidäms,
ka anglu valdiba pärtrauk-tu
diplomätiskas attiecibas ar PoU-ju,
tomer lielä neapmieripätiba
Londonas oficiälaj äs aprindäs ar
Polijas vele§anäm varot novilcinät
jauna vestnieka izraudziäanu.
Vestnieks Kevendi§s - Bentiks no-tä
Polijas ärlietu ministra vietnie-kam^
Modzelevskim prasijis paskaid-rojumus
par vestniecibas polu dar-binieces
Maliiiovskas apcietinääanu.
Viiju arestejuM trls dro§ibas polici-jas
ieredni vi^as dzivokli, un Poli­jas
ärlietu ministrijas ärzemju pre-ses
nodalas vaditäjs ^enerälis GroSs
paskaidrojis, ka pret Malinovsku
cel&ot smagu apsudzibu. MaUnovska
vestniecibä strädäjusi kop§ 1945. g.
septembra, pirms ka^a darbojusies
ASV vestniecibä un kapa laikä pie-dalijusies
poju pagrides kustibä.
Qenerälis GroSs pagäju§ä neidelä
uzbruka anglu radiosabiedrlbai
BBC. Täs raidijumi polu valodä ar
savu ienaida un prövokäcijas no-skaijiojumu
esot /kaut kas täds, kas
varot uzmudinät Polijas iedzTyotäju
uz slepkavoSanäm. Daii no §o rai-dijumu
autoriem osot lidz atbildigi
par asins izli^äanäm.
Pec Reutera zii;iäm, polu zeninieku
partijas vaditäjs Mikolai^'iks, iztei-des,
ka, neatkarigi no tä, kädi bus
rezultäti viiia iesniegumam. Augstä-kjajä
tiesä par vele§anu anulesanu,
vii?§. nedomäjot atatät Poliju, bet no­teikti
palikSot sävä zeme.
DENA, Reuters, NYHT, DM
saules tautäs, atlaudamas Krievijal
sagräbt savu kaimii;iu territorio
un uzspiest 100.000.000 cflvekiÄ »a- /
vu kontroli ar vecajiem, pazi
jiem stipräs rokas paQ^mieni
teica Bridzisa Vii:i§ nespejot
prast amerikänu apmierinäti
to, ka „Stalina^ Molotova un
ska kungs beidzot nodomäj
smaidit mums, kad pec miera riovil
cinä§anas par veseliem pusotral ga-dietn
un daudzu, gan draugu» gan
ienaidnieku apgabalu izsaimnife] vak^
nas itremlis un augstsirdigi piefcrit
runät; par mierligumieiA. „Pilna p»-
tiesibk i r tä,** teica Bridiiss, „kÄ, par
spiti iedomätai piekäpibai, krievi
nav atdevuSi nekä nozimiga. V i i ^
tura to, ko pa^emuSi, un ar di/kar-
§u ätrumu turpina konsolidet s^vu
imperiju." • Norädijis, • ka Krievija
nekad neesot vilcinäjusies mesi ylSu
savu morälo^ politisko un ekom )n3ts-ko
speku svaru kausä, lai it visur
atbalstitu savas^tellitu valdibas m
piektäs kolonnas,.BridM3S seciik, ka
AjSV nevajadzetu bat äini zipa kaut^
rigäkäm un viemer un visur mest
visu savu svaru oträ kausä par
briyj^juv :par;4e?^pto:a,tisfctem
niem, pec liberälas pasaules tirqiznie*
cibas un, paii visam» par eUvika.
tiesibam. ,
Senätors Brid^ss savu runu^teioa
Mräs dienas pec tam, kad vli>a k o l ­lega,
demokrats Mekmehons ikteica
domas, ka pa to lalku, kamei pa­domju
un amerikäjju pärstävji de*
ba:te par vispasaules meroga ^ piä-nijm
atomeneröjas konttolei wn at-brui:
io§anai, Krievija izbuvejot atom-ener^
ijas röpnicu Urälos. Mdkme-hons
ir agräkais kongresa atomjener-.
^ijas icomisijas priekäsedis. »»MUstt
pa§u droäibas intereses ir dabut no-verotäjus
aiz augstajäm sienäiii; lal
mes zinätu, kas isti: notiek^ i ^ m a
vei esam paklauti varbutibaii ka
pek§i;ii musu vidu spragst atom^um-ba,"
norädija Mekmehons: ASJV ta«»
gad neesot zinäms, ko citas yalstifl
dara atomieroCu iautaJumS, bet tite
daudz gan esot zinäms, :ka dtas nä-cijas
Sini virzienä strädäjot naktl un
dienu. Tädel, iekams neesot ijflnigl
droSäs kontroles, ASV nevarot at*
lauties nodot atömenerfeiju ar izlie»
toSanai miera nolukiem. Ari atom*
ener^ jas komisi jas prid:§8edis| I i -
lientals kongresä izteicäs, ka ^gad
vairäk nekäkapa laikä pastavot ne*
piecieSamiba saglabät atomenejr^jäs
petijumu noslSpumu ASV.
UP zioo no Berlines, ka Padomju
Savieniba gan iev§rojami samiudnot
savu okupäcijas speku stiprumu Vä-cijä,
bet tai vei vienmer esot apme*
ram tikpat lieli spgki. Väcijä ka pä«
rejäm trim okupäcijas VAlstim kopä,
Lidz marta beigäm padomju okupä*
cijas armijas apmerusgribotsaW
nät lidz apmeram lOÖ.OOO vint Tas/
nozimetu 60—70 proc. lielu samazi-näjumu,
salidzinot ar pa§reia§jiem
krievu okupäcijas spekiem, | kuru
stiprumu vertjp starp 300/K)p un
400.000. Amerikäi^u militäras p l d i*
bas atbildigi darbinieki dbmäjot, ka
padomju speku samazmäSana ir
viens no veidiem, kä Pädomjln Sa­vieniba
cen§oties iegujt väcieäu lab*
velibu pirms Väci^s mierliguma
sarunu säkganäs rtiartä Maskavl
Päre jo valstu okupäcijas speki uz 1.
janväri biju§i apsneram' äädi: ame-rikäriu
— 181.000, franöu -p ap
75.000. Par /angliem dömä, ka tie
savus spekus samazinäju5i visyairäk.
Pec paticamiem vertejumiem yäcijä
esot ap 75.—80.000 anglu vir^nieku
un kär^ivjUi bet visu ökudäcijas
speku stiprums, ieskaitot aii militä-räs
valdibas 'persoriälu, polu, b e l ^
un norvej^u c^upäcijas: kapaspeku —
zeml50;000.Nesen anglu josiä ier
radäs ap 40,000 bel^u 'kapaviru, bet
pagäjuSä nedelä ari 3000 viru nor-okupäcijas
kapaspeka.
N Y H T , PM