Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1947

              WpmM%AfmK E A l A l ^ E A U U P£C m GADIE.M GUinm
äim pla§äk nezlnäinus dat us par
5lem 1939, g. petijumiem,
„1039. g. Jersikä, Daugavas aug-
5tajä k m t i laimSJis atrast un at-räkt
Latvijas sealaiku kanala Vis­valla
kapu. Udzäs karallm Icapä
atradäs vei karalienea pelnu kopio a
un ma^let attäläk ari karalä zirga
skelets, Karaja krötts atradäm
latos gsidoa aotika sv@rl-
0L pitljumi par l ^ M J a s v^stuii, gan
pic arcfafvu dokw^tiein, gan izra*
kumoa. ^ Sikv d t a noskaidroja }au-tSjumu
par Jerslkiis karall» ko väcu,
IgaQu un krievu vMimitoki ^uca
par V s ^ o d u , kaut gan chronika
funa par r t x Vlsaevalde. Apakatot
. chronista llacibu par Visvalia ara­biin,
vgrojot savu d^goäo pili, kä arl
sioas par to, ta v\x^ v€läk sa-l^
imU Jersikaa no\'adu l§nl no Rlgaa
biskapa, pnrf. A. Sväba sprieda, ka
visUcamäkala ir plai^mums, ka Vls*
valdis bi}l8 iatvialu valdnieks, navis
lenicSJs — krievu lieliktenia ciatoksnl
pie Daugavaa. ^Visvaldls gan bijia
pareizticlp un pla vioa pila atrad|s
baznlcas» bot pareizUcI^ bi^a vlsi
kriatlUa latvieSl pirms vdcu ienäk-ianaa.
So apatSklli JiultOras nesiji'!
noklui^Ja, pauzdiiini pasaukl, ka
aiot t!m pagSniam. Jersikaa
nova^a viaturi 19119, g, i ^ c l l i j a arl
avfiu^un i u m l l u irakstos, Veronika
StrSlerte ^cer^ja 1>alidi, un prot U -
b e i ^ tu;gleznoja VlavaUa ideilo ,,11-
metnl** Rlgas plls i^eprezentäcljas tel-hila
Ka-
Jeraikaa pila viestiä Izrakumus velr
ca p«ot Fr. Baloia virsvadlbä, p^*
tfjuml bi}B pilnS sparä, bet tad sä­lää
kar§ un Udz ar to plaSäm ap-ritt(
iäm rad§s citas intereses. Prof.
Fr. Balodis deväs uz Zviedriju. Ta-
^ d vipd aniedz jinteresantus, lldz
dunci, jo karalis 1239. gadfi
naidnieku kalpu ^oslepkavots,
raliene, kas savam laulätam draugam
bija kapä sekojasi lldz, biJa lietuvju
karalmeita, un ticM täd§J viinas mir-stlgo
palieku pelni bija guldlti ze-n)
es klepi pec lietuvju paraduma —
kaut gan Vlsvaldia pats jau bija
kristits un baznica tals lail:o3 neat-
ISva miroiTius sadedzinät I^iiuns bija
kainala Visvalia liktenis bijis, bet kä
gan mums nesaskatit kadu mu^ägas
talsnibas simboiu karaja mlrstigp
palieku atraSanä tie§l p€c 700 ga-diein,
Latvijas brivvalsts laimigajä
lafka f" Prof. Balodis vSl arl pa­stasta,
ka, pec valsts prezidenta ri-kojuma,
karaja trödi p§r;res^;i uz
Latvijas galvas pUsetu um gulditl
tiur „denlaiku baznldpfi, smiUu kai
niillä latvieSu valsts uzdevumä celtä
velvl*^:;-.
Prof. Balodis pakav§jas ari
v§sturea zipini par karaja Visvalia
l^ikmetu. „1209, g., kad ieinaidniekl
pirmo relzi negaidot bija uzbrukuSi
Visvalla' karalistei un nodedzinäjuSi
pie
Latvijas lauki 1946. gada rudeni
Altajas un Lieituvas PSH darba
zemnieki pSc ^Cloos" inlormädjaa
uzaidnajuäi Padomju Latviju sociä-listiskä
sacenslbä par äträku un la-bi(
ku valsts sagädes pläna izpildl-ianu.
TädeJ vi^u 194€. gada Äuleni
Latvijas laukos »kaneja saukji:
„V»irak labibös väistiJ! Plaiiäk Iz-ver;
3t "sociällati^kb sacensibu laukos!
Vairäk apkapot buditus un bur-äujisko
nucioaällstu rnö^näjumus
tt^ucet Stajina piecgades pläna
pirf«(sterraiT;ia izpildi^aniu!'*
Sinf Völdibas un kompartijas
aiclnäjurnam visoiR mItli;ios zemnickl
vltmpräff^i ari atsaukuMes, „Cipa'*,
pjijaudamäs ^al laisaucibal, 19: OK-tobrl
raksta: ^Solljumus doJ, lai tos
pllditul Un latvijas zemnieks nav
pieradls doto Vardu nelzpildlt."
^Paiet divas ncdSJas, Kompartlja
gaida sekmes. „cnpä" 30. oktobri
jaa parödäs raksts: „Ärkärtfgl
slikti organl2§ji.^ lablbtis saglidi 28,
oktobri Aluksnos aprii;ilj:is, kam no
dionas uzdcvuma iztrökst 77 to,
Bauskas apr. trulcst 64 to. Ventsplls
62 Ui, Ilukstes 92 to, Re^eknes 92 to,
MinöUe aprl!?|,;l vOl aizvien nav pa-näkuli
JOzumu labibas plegäd^ . . .
velk repubUku atpakaj." Par to
paSu tematu 14. c^cembpa »Ciijias"
numurfl rakstits: — ,,Vut priekfizf-migäkajä
Asaras pagastä, kur zem-niekl
.apsolijäs pilrdot valstlj 45 to
labibas, plirdota?^. tikal J to, Dvletes,
Pilskalnes, Ruberies un daios citos
pagastos vSl nav pärdots neviens
kilogranid labibas valstlj. V i ^ tas
Uecina, ka IlQkirtes a p r i i ^ nav
plenllclgl <wrganiz<&t8 ne izskaidroSa-naa
darbs^ t^^ äiltädja par labibas
pärd<>lanu: l i d z 1947.^ t Janvfi-rim
Itibibas pärdi!>Sana un lepirkSja-^
' na Jövelc^ bet HOkstes aprtijl^is to
aay v^l pat Isti
sadas tii^as näk ari n^ dtiem no-
^adlein. »jdi^s** 10, deccmb^
murä laröm: »JKuldfgas apr Kabiles
Eg. j ^ l ; nav u ^ k t a labltes
narorgsäiizSiana,
darba Seit atstits f ^ I gi
Lldz 8 decembrlm visa ainriipill^!
leplrktl tikal 21CfO kg labibas, bet
Kablles i^gasti pat n e v i ^ kilo-
Lai gan tediiiiBko augu äiidiäte^
nfid hodibinfita ftiaSa ministrlja; to-in
§r Jau 11 riov, valsts plftnavec.
agr. b, V. Stikiös ,»ai^ä" sadijas:
„CukurbieSu sagllde atpaliek
nö kalQidÄra gnilkas. kadu tiotel-kusi
latvijas P S l i minlstni padome
un L K Ö>) G k (Kömpartljas c e n ^ -
konjiteja)v Lldz 1. novenibi]ljm ka-lendSra
pläns izpildits tikal par
47,8«^. It Ipaäi
sagadi Jel^avas icukurfabrlkia^^^i^
vielu baie, kur kalendira plfins i z ­pildits
tikal |>ar ^I8,6«y«. Vissliktäkais
stavc^lis Jini zlojl
k t u i i l ^ u audz^nas mjon^ Jel-
Itavaa im Bauskas apr, Abiem^
aprliri^ero bl^Su sagad§ ir^klreja
. nozln»» jo tielpiegSdft apm. 45®/© no
visaa republlkas piimä paredz§tä
^daudzuma; Sls apstäklis^^i
apriiQyfea vadöMem organiem piena-kumu
radit isU Ibojäevistisku dartja
siilu." Tölik b, SiSkins atzune, ka,
ja tä turpinasies iK>ziedzigä riclba,
tad 1946. gada beigäs Jelgavas
apriijlp starplba starp plänä pare-dz^
to daudzumu un faktlski nodoto
bus 38,011 t a Se^^avas pagasts izpil-dljls
plänu tikai par 21,9^/*, bet
Melnkrogä plei)eim^nas vietä -par
19,S«/«i Lielupes piepcmSanas vie-tas
izplldiju§as plänu par 32,4*/«.
Kädi leraesli Sädäm parädlbam?
Köp^ vlenpr&tlgl ple^emtos l€mu-mus
zemnlekl nepllda? Uz to atbildi
dod „CIoas" 254.» n-r3 aprakstltais
gadljuras: — »Kujanunaöina näki Nu
beidzot izkuisim!" - Tä 18. oktobri
prlecäjäs Lauceses Dzilnas mäju
saininieks A. Pai?kovs. Traktorista
N. Kanjilovg ap.städinäja bzllnis
Iraktöru, norikoja filj:unl ku^ammaäl'-
uu, bet patelca, ka kult nevärBot, jo
vli>a galvas pUsgtu Jers&u, Vl^ral-diili
pec zaudetäskaujas Daugava^
ziemeju krastä tikai ar grötlbäm iz-
Izbfgt no sagöstlSanas, Un no
otra krasta, laikam no Digaajasptia-kalna,
dienvidipis no Daugavas, kara-lim
bija jänoskatäs Jersikas liesmÄs;
baznicu un pils izlauplfiai^
po^lsanä, k a r a l l e n i alzv^anfi g<i^^
tä. Indri)^ savä chrpnikä ätstästä
karaW värdul J«iika, mljä
piliäeta! Ai. manu t l \ ^ jnantojumst
Ai, ntahas tautas negaidItS Izpostöa-nä!-;.
B.§<ias:nmn]"
Gan karalim ar lleläm grutlb^m
vei izde^'äs atgOt J e r ^ ^ un par
jaurtu to uzcelt lielu un skaistu kä
senäk, TomSr naldniekl v€l divas
reizes «--1214^11 123
VisvalM karalistei un atkal nppos-tijavir>
as galvas pilsetu,: ; No käda
biskapa Nlkolaja raksta 1239. gadä
zinäm, ka p€c karaja näves Äai gadä
vairs neizdeväs Jersiku uzcelt: bija
redzarria tikii pils vietä. Lldzigl
Zemgales „ karajiem Viesturdm un
Nameiam, Visvaldis bija drosmigi
cinijies par savu zemi, bija al^dzis
arl ligumus alzsardzlbal ar JtalmiT
Oiem/bet pärspgks bija pärak liels...
Tikai p$c 700 gadiera Latvijas briv
valsts baznica s zvans varela atka
godam sveikt io latvie^u karali bri*
väs Latvijas galvas pilsetä.
Ö. L l e p i i >S
:t., kad
las, sa­da
i as
atkal
neosot degvielu. Tikai 22. oi
pats Pai;»kovs sagfidflja degvir
käs kuivana. Bet tä llga tlka
dienas. 25. oktobri traktorisi
pärtrauca kuläanu, paskaid|odams.
ka traktoram nav svcöu. Par noti-ku5o
Lauceses pagasta izpildkonii-tejas
priekSnleka vletnieks b. Kopi-lovs
26. oktobri zli;ioja Lauceses
MTS (Maäinv^ - traktoru itacijas)
direktora vietniekm isrikitin£,m, Pö-ddjals
leradäs Dzilnfis un devö r l -
kojumu säkt kullianu, Z?mnickl
bija Joti lielä nesapra^anä p^r §ädu
rlkojumu, jo ne traktorista Kari^ilo-va,
ne arl vii>a vietnleka Liota pie
kujammaälnas neblja. ACITTI redzot
MTS dir. vietnieks domä, ka pletiek
af rikojurau vien un viss bQs kar-tibä.
Bet par to, ka maSlnu-tralv-toru
stacijä nav disclpHnas,, yii^S ne-
. izrädäs, l:a ncapzinigi r![k(oJas
vien lauku laudiÄ,,bet ari;
darbinleki. „Cl!?as" 245. nurhurä l a -
sfims raksts! „KI vadoSie dt^frbinieki
neapzinäs savtis uzdevumus
teikts: , 3 i ^ ^ u pagasts ir
pakaj palikuSais pagastsi
apriirf^v Sis atpallcibas
ne
vaditäjl
Tajä
vistäläk
Valkas
celonls
niieklSjams pagasta izpildkomitejas
priek5^§täja b. Muskata darbä.
Ldkv l a k t i : Hrms daiäm dienäm
Mutots savä salmniecIbSi nokOla
labibui Vaxgja doraät, ka irii?§ tajä
paSä dienä rior€^ihäsles lar vahti,
Bet b. Mu^ät3 ar saistibu nokärto-lahu
nesteldzäs: Raudzlda rnles uz
Miiskatu^lablbu valstlj nedeva ari
dema padoines priekls§d§tä^
lis. BiiztUu pagastä nav ji^as boj-
;ernvlt>a/*
a numu-ehäs
da*
ileyisUskis doas par labrt|)as
ptäna IzpildlSahu^^^^^^p
Un vÖ ^Öijas** 14. d ^
rtt J ! ^ ^
fos p^astos plelaistas rupjjas k|Qd;\s
un . izkix)plojumi. LaSu pi gastä uz
malzes labibas rilfina zemi lieki pir-majfia
dienäs pärdeva v tjus, bet
kaplavää pagastj tlmotlpi sgklas."
atrödarfil
?s vietä s
pienem-
Sersonäla,
rhaj^Inu.
rind^j;,
— C\Xos .,G!i^as** humuros
raksti, ka labibas sägäd
slikti
Sana > par maz techniskä
nepietiek svaru, S^cirojamfti
Zemnieki dicnäm ilgi
lai nodotu labiba Kaltejav^i, ja
tädas ir, nav pietiekaihfi daudivirriä
kuriniämä^^^^^^^^^^ väji :>rgani7cta
zemniekiem--- labibas pie^: adatäJis"?""
k\iltöraiä aplsiilpoSana: sikädcis vie-täs^
nav istabu, kur zeinni Jki varetu
apsUdlties, izlasit avfj^i,^ jX)litiskais
masu darb>s a r labiba s pi ei rad ä t ä j ie m
nenötiek. \. y
Beidzot V savu värdu teikusi
prokuritura, Tä Latvijas PSR
kuräturas uzraudzlbas nodajas pro-kurors
tieslietu padoninieks A.
Chlebt:ukDvs „Cii)ä^* raksta;; — .,Pat-labanv
kad visa padomjii taula c\-
näs par katru rubli, kas svarigs
Stalina piecgades pläna izpiidisiinai,
nav pielaujaj-na . . . . ^äda ncsaim-niedska
riciba. Lai
iemesli vainigic jäsau
dibas-. i
M. ij a u .ra
an
pro-bCUu
pio atbil-
4 . A i t l J A ^ 1941. f. ^ Mmigcf
ezas
Austrijas galvas plMtapamazäm
%|gQt modernas paaaill^ p ^
^ j u . Po^umu te gah netrakst t§**
pat k i diur, bet slavenajam S t e l i i^
am jau uzlikts jauiiii ]umt&
Näuda pädni kluvusi dlrgäka^ k a -
fljai un dgaret§m cenas krit (jo pub-
Uka täs nesp^j iegädfitiesK Udz ar
tb totiogos parädiJuSäs rcK^ pije-c
^ i luksa isriekSmeti, bet! arl veci
niikslas darbl. ko l a l l tirgö tie. kas
spiesti reälizöt savas v&rtlbas. Ista
jaunuzbQve^ kas bötu r
veseJoSanäs 8eka$. tä gan vSl nav,
tomfir . . vtsmaz roslba ir. Sejie-nleSi
savä Ipatnejä V l n ^ >umor§ to
raksturo ar^ izteldenu: »;Mösu stä-vQklls
Ir labs, b ^ iiav bet cerlbäm,**
un prese gandaJlliiml atzim§v^^^^^^^^^^^^^^
sveSäJs valodas, kas tagad skaiK^ VI^
nes id4s, henäkot no dipISu miat^
vien. Seit lerodas äriemju saimnie-clskie
darblnleki (nesen l ^ ^ ^ mese),
futbolisti no Prtgas^aktieri un dzie-d^
täji no Roraas un Pferlzes, U l mu
irupnie^ no ljujoricas . . .
Bet vislnteresantäkcds ir skatuves
mäkslai uzplaukums. Atkal rosigi
strädä daudzi no pirmskafa laikiem
pazistami sp§ki un, Uc^aSi i^ku^^^
ätri vJaunceBahu" ncjvar parädit ka
teätrl. kur lmp<»ajittem aasnlegu-miem
pletiek ar d r f i u , paplra deko^
rädjäm un päris stanneSlein.
gän neatceziis vinieSu mOuli, skarbo
vienm&' repertiiärfi turas arl victt
vede Vtoe^ .Jclaslii," kömp^
trari Nestrojs un Raimunda
Ari kädieiz slavenä VIniss opara
taisäs atdzimt D^IziJäM siigalda at^
gtleiamies no Amerikäs populÄro
VJstule nl^atriiai*^ no^^
Daudz cilvdku, piespieduSies vlehs
pie otrfi. Visi Joti, Joti nopietni. Daja
vaigä p^t dzijas skmjas --- ^
Sis naV bSru gSjieris, bet Bostonas
pazejmes vllciena vagons agrä rita
stundä. Amerikäi;d brauc uz darbu.
Vilcieps Sajä stundä Ir 'pärplldits
pretim, pie droSIbas roktu^-a
piek§rusi^s, SCipojas paveca kundze
bafflem matipni. Käiä^^
tikko skar vagonagridu. Zem elko^a
iespiesta rokassomli?a, bet rokä pa-plra
kiillte ar sylifestnialzera; Slrmfi
kundze bäilgiskatässavakalniipa
rokaspulkstenl, kas V
turpat acu prlekSä, Jo kalmlp5 at-balstliis
savu avizl pret kundzes
plecu; Sorit clenijarriä; A^cä däma
nokavejusl savu parasto vilclenu un
iekfipusi näkoSajä, kas iet apajas tris
mlnöt^s vfääk. Nu vli;ia zOS,^^^^^
iznäks darba vietä lerastlespiecpad-smit
sekundes par velu. Kontn^les
automäts to re^i:re8 ar nepielödza-inu
preclrltätlv un sestdienas" algas
Izinaksa tnlks tieSi 20 centa i
Sbla stiri iespiedles, sei jauns
puisis turnM i^eguSu seju^ V i ^^
r5tu saukt skaistu, ja tikai tas neri-ditu
tik briesinigi Ignu valgu, kas
liekas^ apvalnojam vlsus päröjc^s
braucejus par kadu nezinämu, bet
dziju pärestibu. Jaunais puisis t§r-pies
diezgan noskrai^duiäs darba
drebes, un ar to viipiS lldzlnäjas sirh-^
tlem citu amerlkäiju, kas astopas
dienas sakuma stundas atgadina ap-lam
rröplukuäus klaidoijius^^^^^b^ asto-nas
vakara stundas— labl situetus
dientiniepui No rita jQs vtegli at-
Skirsit kräsotäju no auto medianil)»
vai aidvokätu no'^aldnieka, bet va­kara
vii>i visi i r roireni banku d l -
rektort, -'^
Amerlkäijii nen>n S^dfpt melnu dar­bu
no balta. Svarlgäkals — kä tas
atrnaksäja8^Tmpretim vli^^y^
robeiu starp darbu un dzl\d, Darbs
un „business^' nav p r i ^ a , bet nau-das
avots. Darbs nekad nav paSmÖr-kis,
bet Udzeklis. Un dölars i r
Amerlkänis Ir Cajkls^ u^^^^^^
Vip§ rezervä sev prieku arvicn He­lako
riaudas kräjumä; Nelalme vie-nfgl
tä, ka var Izgadltiea no
pirms 51 kräjurria IzUetoSanas.
lui tonier mlllgö Paulu^^^^V
arl rldzinieklem bija pazlstama no
daudzämfllniäia Tagad vlija pie-dziyojusi
jaunu triumtu pppulärajä
Fransuä Marlaka lugl »»Asmöd^
Uzstäjas arl kino kornlljds^^
JCemps un dcjotäjs fctäralds K ^ i c -
bergs. TanI paSä laiki akad§mlja,
mäkslas amatnlecibas mOzejä, gale-rljäs
notiek yecäs un Jaunäs mSk-slas
izstädes, bet meses plll bija Iz-städltas
pastmarku koUekdJas. r 2ur-hälu
« lalkxakstu iznäk JoU da
Vlhö visos laikos bijusi slavena kä
teätru piisata. Tagad gandrlz katru
dienu ir plmUzrades, pavisam kopfi
darbojas 18 skätuves — IjTuJorkä v i -
uu i r tikai divreiz valrik kä Sai öet-^
ru Joslu piisata! Pag. gkda belgäa
lielikals nötikiuns bija ieverojamä
tagad Jau sixTnivfieu traidkÄAlber-ta
Basermaoa idesolanäs^ kas uzsti-
Jäs diväs lugäs: amerikäoa Ösborna
.J)ebesl8 gldda" (Mlndiene^ l ^ ^
ar nosaukiunu ^Näve äbeia'-) uiv Ib­seniä
„NamdarI Zölnesä." Abos gä-balos
vtnu suntinäja bväcijanl VI-nes
„pastävigäkais'^ skatuves miksli-nieks
ir Rauls A s l i i ^ ko ^ v i Isikä
re^ejäm tllmis un arl nz pastkar-tam
kä biazata ,^elegimita vlrieSa**
tipa pärslävi Aslänara jau
juSi pari un sudrabs iemeties inatos
VlpS varaja nosvin§t 25 gadu Jubi-leju,
kofÄ darbojas daudzinätaj&
Burgteätr! kä Viens no Izciiäkajieru
spakiem. 1^ rakstniekanv' Mirtco
Zeluzidam. kas bija apsQdzats par
sin^patijäm pret nadonälsodäll^u,
vajadzaja atkäpties no direktora
arnatai Asläns näcavij;ia vietä. 60
gadu dzimSanlas dienä Aalinäm pie-
Skira Vines pUsatas ;,gbda gredianu "
Ari operas lauka vlnieSiem^ i ^
^ensädja PIc tam; kad aUsMeSm
bija iepriednäjijsi i^rizes liäia^^^o
ra ar kräSpu peblsi , ^ k a s a un^^^^
llzandes" vieslzrädl (Austrlju Jau
väirs neskalta par lenaidnleku zemi,
bet drizak par kädreiz Hitlera oku-potu
zemit), pafimäju elegantais V i l -
lijs Forsts Inscenaja pärsträdäto un
mbdemlzeto Ofenbadia .,Örfejs pa-zem^.^
Fantazijas bagäto uzvedu-mu
noskatijäs tleSäm „vl8a Vlne.**
Starp jaunäkajlein teätra gaballem
vai var minet: amerikäp^a Sarojana
lugu «Vlenreiz (taivas" kas hotlek
Sanfranclskas ostas kvartälä, un
kädreiz godalgotä, bet Hitlera laiki
enilgrajuSä yäcu dränaatifea Kärla
(^vtnaljera Jmjaidart^ „Velna leiie-rälis."
Blakussava lätkä aizUegtalim
väcu lugäm un d tu tautu novititam,
komponlstu Röbatu StolciJ, kas ixa*
dcMlk>ciäiisinai iaikä^^^ b^ atradia
nr patvarumu. Tas atvedfeot denaa
cukuHm savu-iaunäko s^
Jiktenis un mOzika" Li^z vihiäni
jrauk^ot -kädreiz populärais^^^^^ ak^
tleris irnests Defcs, kam vajad»Bja
, , T r ^ i^alsti*^ aeäHs^
Sahls daj; Tl^6u plrms 15 gadiem
imenltt^ kapletistu konia-
M«>*«-i^4K ly-i-t h l VI 1 I V i l l i if PaU—
nereckas:
ir nad<>»
O. L
rensja —• F r i d Grinbaumu
lu Morganu vinleli valra
tie starp däudziem dtiem
nälsocialisma lipurl
SPEaALZIiyOJUllS NE.
»jL^^rVUAT NO lUENVIoroLA
SK A I T t O J A ^ BRlNUÄrtJ
KcmbridM, r A ^ demonstrata
skaitjöjämä inaälnay kas daifis se-ltund
§s sareizina 9 dparu skaitjus,
bet saskaita sekunda plektdaji Da-i
u stiepiu kopgarura maMtias iek-
^ien§ Ir ap 300 km. Brlnumma^Ina
ir 20 m gara un 17 m plata. P@c
DENA z t ^ m , angjtt zinätnield drtt
beigSot liB.000 spuldiu aparätu, kais
sekundas atrisinäSot matania-uzdeviimusv
kiirus • lietpra^j
var paveikt 10 ;diehäsV Jauitetp^nä
esot aparäts, ar ko varot spelöt
BCYE OTRU M1L2U TELESKOI^U
Kalifomijas universitätcs Lika
observätorijä säkta pasaules otra
lieläkä teleskopa buve. zii>o D E NA
Teleskopa sp<^[xilim bQs 3 m ca ur-m
§rs. Teleskopu grozis motot^s, kas
atradisies zem 27 m caurmera ku-pola
un bus pieejams no \äsam pu-sem.
Teleskopa buvi paredz nobcigt
4 gados un ar to bus iespejams no-verot
visu debess telpu, atskaltot
jo&lu lidz ;5 gradiem virs -apvarapa,
un petit ari attäläkos piena cela
'.:vriU>nu gpipöjumus.
UDMASINA
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
PAE
8v tebniärl^^^-J^
fabrika E3 Seffimdfi. Kalifornij^^
zit;io yp, Uetpratajieni p i r^
demonstraa Jaumi anxerikiijiU flotes
eksperimentfilu lidmaSInu Jt>ebe^
svltra,^ kas bQvata, lai päTO
skaijas ätruniu. Tä i r vi«ivletlga,
ar ^dcnu turblhas tipa motoru. Kon-struktorl
cer, k a l i d ^ ^ spas p i r^
varit vJJretestlbaa ^ ^ t J i , " käda^
stäyot pie skaijÄs Jibruma r o b ^ s,
45 G B A M U D2BMPERIS
Angju zinätnleki tEveldojuSi Jaunu
v ilnas audumu, kas Ir tlk mlksts k j
ioriets, bet Joti Vlegls. Dänaas dieni-peris,
kas lldz ötm rvöra 170 gramii,
no jaur\ä materiäla svej- tikai 45
gramus.
JAUNS ELSMENTS
Profesors Slborgs no I^ujorkas z i -
no, ka izdevies izolöt jaunu elemen­tti
— ^amerldju". Tas ir viens no
6etriem jauniem elemenUem, kas
atkiäti atomenerftijas patijuroos-Pä-rejes
tris sauc: kurljs, neptunijs un
Plutoni js.
Pa t i l n i i i l no mllsii
gauiä no*
skrlnlnga
no dzlvot
d i l p u a t -
Uenot tur
llton te Dlert^ddpoli vakcrt^ aaktl
gadljäs tlk dlvalns sapnls, k a grlba
par to pastästit art lasltäjl^m V l d j t.
SapKioJu^ ka paSä ppli, tur ktir liieva
Iztirbis fcaurunau zem^ a
btrs caiHrums, pa kiirti hokäpj paza»
in^i Snlepi bidä biju tlk
salis, ka Vilja Augstlbafi
komisijä izsvit^oja mani
tleslgo s a r ^ un ar
voda pie cauruma. Lal,
iekSfi. Esot
neko löbäku arl neesot pelnljis, mQ-ilgi
södzadanvles par vlslem^kias pa
kärtai manv zemi atbrlvmuSl^
Tad hu kapu ar* leja. Satiku
daudz; pazisterhu gan no tlem, kas
brivpiröilgf devuSles darb^ dtäm
z^publlkämv gan arl n^ kas tlk-pat
brivpratlgl kara lalka lest^
dainedaiädos le^onösr B^^ cU»
väki, kas redzSttvastui^sgräinatäs.
Vlspär burzma blja tik Ilola, ka Jä«
se<±ia, ka SI patl vietä ari I r v ^
rajals bögju IzvietoSanas punkts^-^
slem tlem, kas atsttjljemep vlnsimm
ka tädu debesu nemaz istenl^
Bija JoU karsts; Ögjraa alz-liegt^
ötreikpt un diplpiem ar iJikum^ ^
olzUegts telkt, ka^^^^^^^^U^ darbara
ogjrairtuyaa pieman)tl( Jo clt vle(-
tejäls partorgs nemaz ne\ar uzturat>--^
pac graflka paredzato tem ^äturu.
• NekiävaSu lafItäju ar slkäklem'
jÄkles un velna^ a
kas vei nav velhu r e d^
drlzumä to noteikti dabQs redzat Si»
käkpakavaSos tikal pie Irtervijasar
i>ferpniL -/'/^'^
Neronam, kä zihtoa, bljuM carka-nl
matl, vtoä Jaodedzlnäjlii Romu un
bez (tam Ijljls J^etzars. Par td ^ tas
tr par Rcmias dedzlriääaii^
tagad sad uz sarkanas^^ u
spaia viJoU. Mani novlctoja blakus
vtijam par to, k a hometn^ biju iälo-/
ies,^ ka kainxIoS aiz sienfi s no rIta
Idz yakanun spaia 1^^^
ka Nerohs spaia uz mata tikpat
slikti im ari \deiimSr vlenu im
paSu dzlesriiu.
Pä starpäJTO mums
aErrunätles,
„Vai Jös te^uz ugims ce^
un vijoll spaiedams,^ a^^^^^
nptiek jmjto^^
biju datidz mäz pie uguns svelmcs
izdeväs
s. (GllySks. kä paSl
rod pie vlsäm apriipes me x)dÖm),
^ä,*rtelca NercMw: : E S
jls visaa Jaunäkäs baumas."
tad
zlnät, ple-nu
dzirda-sakät
par
Vlss jau
ry/.-
gan sauca
4- kä meta
Liltäts bija
, ^ ! " es tdcu, ^
SIsdierias pasauii?"
„Kas tur liels, koteikt
pa vecain.**
wEJat nul" sa^uUs lesautos;
tiKi j ^ i e k atombuniba?!';
- ,,Vart5dJa/^ attdca W n ' n ^ i r no-v
i l iu loci^u pa vljok^^
kai vecas taraas vai^dja^
dlvak^ LOk; tur pretim kfid Kalna.
Tas ar to zlmi l;4erav^^ plrmais
Izgudroja t t Uetu, Vlp^
to tikid
Abelani pa gaUru — rezi
tas pats."
; B ^ tagad ir
jauna veida tlemokratija.''
^Variädjarv atrauca Nerona,
na y d d a defeokJiatijas pistävöJuSaa
viemnar. Dzivu Urannu paSu zemaa
vlspär nav. ^ pats ari k
biju tikai dievuAugstäk^ padona^
Vaiats pärstä v t l M u m i ronaieSiem.
atceratles, bija daudz dleva veselfl
biröjs, Ja gribat* >
„Un tad bagju rcpatriädjaa JautÄ-jums!"
es ncatlaidos.
Nenms nidnoSi novars^
späiaja ,MJ<Ätini zilais.-^
Isl iznieta: ,,Man ari 7-mä blja tädl
brä i. Tie föuca sevi par
Bet es, k,ä
vlenktrSt"
un uz-
Tad vli?i
kristlgiem^
zinät, tikti galä i^vlsam
Ö I p I t l s L , '
,JLätvijas^ spedaife<a^gpogw>fflni^