Bavarijas Latviesu vestnesis, August 26, 1948

              •0m
''•'.••i
m
i :
l l l l
1%" •
to--
m
m
I
i
i
1
m
ii'-
vMi'..
i i i •
( i
§1
'.'•-.'-.IV-
•'i
]
ka
tip .
ro;
lie
mi
bO
i a
ko
n i ;
da
na
ūd
mi
pi;
sa
rrv
•Vir
ja :
m
m
bl
nl
tr
to"
m
n<
b\
kt
IT.
bi
P^
ie
ei
b
K
d
k;
n
n
a
n
r
•S. :
k
P
•i?
I
1
Nr. 87 (172) 1948. g. 26. augustā
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītājos
rakstos izteiktās domas oav
katra rlņā redakcijas domas. latviešu valoda, vēsture un ģeogrāfija
LCK IZGLĪTĪBAS NOZARES Pi^SKAlDROJUMS PAR TO, KAS DA­RĪTS
LATVISKAS APZINĀS SAGLABĀŠANAI
UN
atli
. Š.-' g. 1:0. un 11. jūlijā LNPI :4ele-gātu
.sanāk.sitiē prof.. Dr. A. Svābe
iesniedza u i i L N P pieņēma vaiirākas
rezolūcijas .ī3ār latviskā gara un ap-
. I ziriassaglnbā.šanu tālākās trinildas
Ir. pagājis ..apmēram gads, kops gaitās. Nozīmīgākās :pra.sības I te
ķlfltibā pir-mo reiz^ aijskapt-ja: 1^ jāapgādā pietiek-amā v a i -
sinājums par latviešu ^kultūras ver- k^^^g ābece uiīpirmā.sJasāmā.s grd-tibu;.
glabātuvju dibinasanir^uri:»^^ vālilkām ivimāAs .gaitām; h
kārtošanu aļzjura,? zemes. b)S. lero- jāpā,.j,t,,gdā un jāpiemēro svētdienas
slnājums radiia atbalsi prese radās k.,^^,^^^^^^^^^
si:rsniRa, kaut ,nod;rjdzu,^pu.l< y,,ļ,,^,.-_
nās .šai domai,, cenfoties to Iedēstīt i.,tviļa., vēsturē un te^ jā un ja-nrī
mūs]i organtzacim pēc
,viņpus]uras.lalvlcšu_^^^^^^^
gāka t a i k a t a d ļ n atoa^a;ve3lis, ka Ij^.^^,-^ ^^,,1^.
uz .^Q ļcrosinājumu.
lietiSķi un pa.'Si^ar sevi saprotami,
, ,. „, , . . . f' i ^ ^ . l ' ' atskaitot vienīgi jautājumu par B a l -
ku.'irsevišķu- visu savu organizāciju tijas institūtu, kura nodibināšana uh
dibināļuļirDienvjdamerikas L
šu kultūras, archivu,:ievolQt tam s a - l v^ diemžēl, nav; un tik dri/ā laika [vri
vu pagaidu pārvald -1 nebūs.
: S a l , s a k a r p L C K : . jūlija šākunui ļ ^ ^ - ^ I J ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
::.,nolema^archiva ma^^
turas . voi'libas nosūtīt: uzj^labasanai ' ^^^'^p^'^^l .bibliotekal SaVic> ļ .^^^^^^ ^^^^ .^^^^
mnas^^Vals 1^ bet kop^^ ^r,
:Braz Ijas latviešu archiva ļ^^^^
;:Vai:si^^^^ j,^.
bo8, var icads^ sūtījums, i r , j a u nc)siH^ st rp citu tika at­s
i l t s , sabiedrībai nav zināms,, l^et,. -^^^^^^ ka ārnu^ Vācii'iq naoionālās
ieverolot Šis mūsu kuUūras vērtib
j - "i T U / ' I V . - - , audzmašanas pienākumus pu'mam
aizsardzībai tik ļotr svarīgas lietas v ? ; w + n » v . K r , o i ; ; . L ^ ^ ^ ' . l \ i ^ r .\ lidz5inēio causo kārtoSanoc? lāDie- ^^^^^ jāveic atsevišķam ģime4
lazsmejo _^gauso Kartosanos, J^PiĢ nēm, kāpēc tās, jau atstājot ^Vāciju;
auj varbūtība, ka v e l . nekas nebūs ur, 4 . ; , \;^^r.kA^\.J\uw,Ar.^.'r^u^^^
7dflrTtc3 Dutu jāapgādā ar latviešu abecem un
nirmām lasāmām grāmatām. Prak-
LA^'VIJA, 1948. g. 26.
anas
augusti'
DIVAS KOMISIJAS UN DIVAS UZTVERES I
Austrālijas komisija jūlijā aiz- ļ bija ne priekšrocība, ne kavēkM = i
kājām kultūras vērtībām klinšu alās, ^ , i „ 4 . ; ^ v „ ^ s ,w>- , » o . , + ^ \
un raktuvju .šachtās: esam lasīj u š i v . ^ ^ "^'J
savu kultūras darbmieku tiešām O^^f, i^^amatas.- ^Diemzel, L C K iz^
skumjos sludinaiumus.: ar k u r i em f^^ļ^^^^:
•tie centusies a t ^ t zudušos daku^^^ ^^^^^^P^'^^
lesniesto jrrāmatu tekstus. Viss "
tas būtu citādi, ja savā. laikā aizjū- \J% ^ ^ ^ ^ ^ ^ " ^ I ^ I ^H
ras zemēs būtu tikušas iekārtotas "^'^
. latviešu: bibliatēkas. Daudzi pēdēiā^^^^^^ i i
laika grāmatu meklētāju sluc^riā
.^mitai^ad bijuši veltīg,.un daudzuh^^
autoni.cJarbi paliks; mūsu^^^^p
kiem tikai atstāstījumā. ^ ^ . v i ņ a pirmā-p^ im realiļ^eta
Vai- tad,;: visu ^^nulemin^^^^^
apsverot,^ tiešām . nenoftidīsim,: cik | W Pi™a ^ksama.gramata 1945.
liela nozī
rosin.a:iam.. . . . . . . , . . v , . ^ . o . . c * x rr- i i IN/T i' . i •
ālizē^anai? V a i tiešām Dievs mūs Mv-^J^ ^. Mantinieka ap-sodljis
ar -aklu stulbumu,: l a i pēc f ^2,14 000 ,eks. ^Ta: v i ^ l a t a bija
f n w ^ <.,v.7AUof,V w. t v . . I 1..,• dabu ama. un vel tagad ir kraiuma
pirkt mūsu labāko jaunatnes rakst­nieku
darbi pietiekamā .vairuma : un
tādēļ var šīs lasāmās grāmatas P ^ -
nīgi aizstāt.
Tran.qitnometnēs,. caur kurām.; gā­ja
un iet mūsu izceļotāji, ir noor­ganizēti
grāmatu galdi pēc privātas
icro.^mcs, kādēļ L C K Izgl. nozarei
a t k r i t a vajadzība šādus grāmatu
galdus organizēt no savas pu.ses. M i ­nētās
grāmatas šais grāmatu galdos
varēja un var dabūt izceļotāji, tāpat
tās bija dabūjamas izceļotāju pamat-nonv'tnēs!
Tagad ir gah zināms, ka
britu joslā vienā trānsitnometnē
p^'āinatu galds ir likvidējies grāmatu
pircēju trūkuma dō]. LCK rūpēsies,
lai šie grāmatu galdi turpinātu dar­boties
arī šai pārejas laikā, bet tā­du
inateriālu saisitību L C K nevar uz-ņomtios,
lai pati uzturētu grāmatu
galdus.
Attiecībā uz otru ierosinājumu
man jāatbild'tā: ja ir runa Dar r a ­dikālu
programmu pārstrādāšanu,
.aunu mācības grāmatu sakārtošanu
pēc šām programmām un arī iespie-šfuiu
pēc nule notiku.šās ,naudas re-forn;
ias, tad katrs ,gan var saprast,
ka to nevar izdarīt viena mēneša
laikā. L C K izglītības nozarē ir tikai
divi darbinieki — katrā joslā viens —
un tie abi kopā arī vienā mēnesī
šādus brīnuma darbus nevar veikt.
Ka L C K izglītības nozare bez l i e ­kas
kavēšanās ir stājusies pie pro-
,grammu pārkārtošanas, i r runājusi ar
autoriem un izdevējiem, kā to visu
v e i k t par to, man šķiet, nebija v a ­jadzības
rakstīt presē. J a nu tomēr
publiski- to prasa, tad jāatbild isi: —•
Jā! Sistemātisks latviešu valodas
mrļcības kurss, Latvijas vēsture un
Latvijas ģeogrāfija tiks iespiestas no
Jauna vistuvākā laikā. Tāpat i r ie­vadīti'
priekšdarbi chrestomatijas sa­stādīšanai,
kas dotu lasāmvielu līdz
tautskolas I V kasei.
A. D r a v n i e k s , •
L C K . izgl. nozares vadītāja
vietnieks
gas, Minchenes un Gautingas IRO kums bija: ..Vai jums ir ziu5
apgabaliem. Kopš šī laika maiiā Austrālijā 2 gadus bus jābūt''
izveidotajā Augsburgas izceļošanas strādnieku?'' ^
nometnē ir ]oti dzīva kustība. T( ) 1 i \ i r Ī 7 -livhv^no '
Audience pie austrāliešu ārsta, | Venecuēlas "^omi^i^n-pie^^^
maz^ aizķeršanās sirmo matu un re- j^j, darbības laikā nomotnes'nh'' '
tas dēl rokā, tad au.^trālictis tam p^^almi drīzāk at^^ldmaj'i bernu^^
nepievērsa nekādu vērību. Vajadze- -^.^ļ^ laukumu nc^ka fcniigrantu , ' '
ja pietupties turot rokas sānos un ļ j^-^^.^ni. Jā. venecuēlii^i bija'kār -
MM
me var but pieminētā le- f l?46.^g.^diyl'iespiedumos^ i r izdo-
,a ātrai un onerģiskaire- l^^P^^, ierosmes
|il2lŽ
. tagf
fViel'
bet i
dilli"
i<i'»»'"lS5dalīelum
s\0 0
nav mandeles, pa^ipieda vēderu, pa- ļ t,a .bērnus. Ja nu kādiV ināie'i nVh'
teica: „Mund auf" un „Mund zu", vairāk, kā pāris mazo tdd v •
un procedūra bija galā. Nekādu tos formāli vajadzēja uziicēt k S
iebildumu ^ nav pret acenēm un k j ^ a i ģimenei, kurai bērnu nav
mākslīgiem zobiem.' Slikti gan, jah^^^g |^ŗ^^^^ māmiņa, kas tos var n*! 'W^^f M v i ^ .
sīs lietas cilvēkam vajaga, bet nav. .a^^zīt. Kā šie „dnrījunii'' attai; "ļ^dn^lJūsu^
Austrālijas konsulam nevajadzēja nosies; jānogaida. Skaidrs gan ka ' - ļ % u # ^ ^ ^ ^^
tēlot arī analfabētu. Taisni otrādi —ļ šķēršļi izceļošanai tā tika nojaukti 'ļ'^'^^m un^^n^^^^^^^^
jušī skolā?" Tos, kas pateica, ka .ti- jautājumu. Līdzi katrs var ņemt lOO
kai pāris gadus, konsuls tūlīt ek- ļ kg, tāpat kā uz citām zemēm. Bet
no tā tieši lidmašīnā tikai 30vkg
vpieaugulie, . 10; kg • bērni līdz 2 ga- ^
•diern un 12: kg līdz, 15 g. v: Pārējais
iet i ar. ķūģi, .Tāpēc ap šī lidmašin|Ķ
saiņa - svēršanu Tiotiek :liela gudrfc
šana: u n . tīri • ģinienisk^^^
promisu". debates. Ja sievai svaiļ-:
gāks gludeklis^:,tad vīram ūdcriszli-i3aķiy
• Ja : sievai klikatas,: tad; viraļu
lietusmētelis, , pr i-.
Sīkas zii;ias par Austrālijas da­bu,
darba un dzīves apstākļiem
lasāmas A . C e i c h n e r a brošūrā
r kāda m e t
kas š&, n e t
Pieprasiet nometņu grāmatnīcās.
Cena D M 1,50.
saminēja. Kādam ukraiilim va­jadzēja
saskaitīt uz: papīra divus
pieczīmju skaitļus. Pēc lielas svī­šanas
iznākums bija -divzīmju skait­lis,
un konsuls ukraini atraidīja.
Simpātiski bija ari tas, k a nevie­nam
viņa
Holande n^^
atpūtas nainsi^
agrākā nodarbošanās ne- UĪT C e C u U StUdentieni
L i * atomu _
.^5p3r-..aiilesuzl
Darbnīcas gaida mācekļus
ESLINGENAS PARSKOLOŠANAS CENTRĀ VARĒS MĀCĪTIES ARĪ
CITU NOMETŅU IEMĪTNIEKI
tan^: iznīcinātu bez minas un bez^, ^ , . , -
pēdāmr Karādamies^ pār bezdibeni, "^^i^d' ābeces un pirmās
: mēs vēl: esam sīkumaini un stūrgāl-^!^;^^^^^^"^^^^^^^^ ^'^^
V \jļ-ya\ trūcis ne. šeit uz vietas dzīvojot, ne
i . a i kiiltū ^s^vija
darbu varētu: sekmīgi veikt, tajā.^ jā- ^"^""^ vel krājumā; 150 eks.
piedalās ikvienam latvietim Vācijā, .^^'J^. ^bece Valodiņa draudēja
: Austrijā, Zviedrijā,:Anglijā un citur. ™ ^ ^'^^^ tad Fišbaehas koopbrā-
So archīvu: un bibliotēku pildtšana^ saziņa . a r L C K izglītības nozari
• darbs nav vienīgi L C K un citu or-^''^^^^ prof. Ed., Zicāna trimdā sastā-ganizāciju
pienākums vien. Tā ir abecl, kas būs iespiesta septem-i
t i n visu: latviešu lieta. bra: sakumā 3000 eks. Matricas no
, Grāmatu, laikrakstu ; komplektu, - ^^spleduma uzglab|s, l a i dotu Jau­nošu
un fotogrāfiju krājumu depo- ^Vi iespiedumu, kad pēe tā bus va-
: nešanu vajadzētu veikt pašiem ap- ^^^f^^ Iegūti līdzekļi šim
..gadiem uri autoriem, kas no k nolūkam:
metiena katram archīvam kārtēji ^^^^^^^^^^ klasei mums gan nav
varētu nosūtīt vismaz pa 2 eksem- H^^^^^^ '^^^^^^^ grāmatas, bet totieb
pļāriem ņo ikkatra iespieddarba vai|;^^ iespiesti un; .atsevišķi dabūjami
fotogrāfiju izlaiduma.- Kopsumma
tas nebūtu vairāk par 6 eksemplā-,
riem (sūtot ari Londonai), uh, pie- ; i^linS Zl
skaitot .sūtīšanas izdevumus, nevie- l • yr-- , i
nam,apgādam vai izdevējam tas ne- 1^4. juliJa miris viens no vecās pa­būtu
pārāk jūtams upuris. Mazliet :audzes botāniķiem prof. Nikolajs
jūtamāks būtu Jau upuris, ko pra-?^^^^'^^^^^^^^^^^^^ S^^^ P a ­situ
Jau agrāk iznākušo iespieddar-^^^^^^^^^^ ciemā J e -
bu un izdevumu nosūtīšana, bet ari Mingenā pie Mindeles upes. Ne-
• . t a s . Šķiet,;tautislm briedumu i m l i e - ^^^^ atcerēsies ņo Terb^taš
tas izpratni, parādot, nekādus^^ņ^^^ pavadī-pietnākus
satricinājumus apgadū unj lis; sava mūža lielāko daļu.
izdevēju.budžetos nerādītu tādēļ tie^^:^^^^^ l^^- ^^^^
: s^vu artavu iK)«QtIS^^ vārētu uz- ļ ^ - ™ ^ ā Tērbatā, t u i r i ^ tirgotāju
sākt tūltt ģimene. Pec Tērbatas universitātes
Privāti ŠL pastūma ::tMd^^^ beigšanas mO.
m autori būtu aicināti ziedot uh pie,
nosūtrt Latvijā un citur izdotas ^^^^^^^^^^ 7"^^.
, grāmatas : un citus materiālus - ^?
kara, Okupācijas laiku, nom ^^^^
vea, svētku, dzimtenes ainavu, tau-^^^l^^^ pirma pasaules
taa rokdarbu un uzvalku fot(^^^^^ ^}^,t^
Ja^ ar atbilstošiem aprakstiem, d i a - : p ^ ^^^^
: nientusvv^ to ^^ā^-
žurnālus un laikrakstus, kas iznā­kusi
Latvijā vai citur, tautisku au-adljumu
un izšuvumu parau-niskSs
biedrībās,: Vairākus gadus
strādā arī ārstniecības augu uzņē-mnjmā
par dcspertu:^
gus vai zīmējumus utt. Arī viņiem
n ^ t u jākavējas un sūtāmais jānes
U2 pastu drīzāk šodien nekā rīt.
Pasta noteikumi tagad pieļauj sūtī-jimaus
: dāvinājumus līdz 3 kg
R. J
Jauna adrese
Latvijas sūtniecībai Vašingtonā tagad jp-na
adrese. :Vi5a korespondence sūtāma: Lat-
Smagāfi pakās," bet ja sūtāmais ir 1/^»^" Lcgatipn, 1346 Gonnecticut Avenue
vViieennāa fgfaatb>aallaā,. ttaadd pnfattt lTlīHd^z 5f^^ ^kV^ g. Washiņgton 6; D. €., U,S.A. I
Mantu savākšanai , un pārsūtīša­nas
līdzekļu iegūšanai varētu arī
organizēt ziedojumu vākšanu ar
listēm. Šādā veida archīvu pildīša­nas
darba varētu ieslēgties atse­višķas
noonetņu komitejas un
Zviedrijas tm citu zemju latviešu
oi^anizācijas. Tā arī varētu savākt
dažu labu tādu materiālu, par kura
vērtību tā turētājam pašam, nav
ja\^iias ua kas to kādreiz ir pat
Tautas augstskolas darbam pār­kārtojoties,
turpmāk Eslingenā arod­apmācība
pāriet IRO pārskološanās
centra virsuzraudzībā. Kolonijas v a ­dība
arī turpmāk visiem spēkiem
sekmēs pārskološanos, un speciālistu
vadībā darbnīcās gatavošanās turp­mākai
dzīvei risināsies vēl plašāka
mērogā nekā līdz šim: ar IRO at­balstu
dažādos kursos tagad var pie­dalīties
tautieši arī no citām nomet­nēm.
Pārskološanās centra direktors,
līdzšinējais. Eslingeņas tautas augst-skoķs
arodu nozares vadītājs agr.
A. Āboliņš domā, k a pašā Eslingeņas
jkolonijā drīz visi būs pārskolojušies
un par arodapmācības centra turp­māko
darbu pastāsta:
„Trīs aizvadītajos gados Eslinge­ņas
taiitaa augstskola daudz pūļu
veltījusi darbnīcu paplašināšanai,
mašīnu un darba rīku sagādei, tā kā
taigad apmācības var notikt nekavē­tā
I plūdumā. Ari speciālistu kadrs
pietiekami plašs visdažādākās noza­res.'
Mazākās nometnēs apstākļi nav
tik labvēlīgi- Tā kā tagad beidzot
izkārtojusies pārskaitīšana kursu
laikā no. pamatnometnes uz Eslin-genu.
tad tautiešiem šo iespēju v a ­jadzētu
arī izmantot." •
' iKā kārtojama pārnākšana uz Es-
Hngenu?
„Vispirms rakstiski jāpieteicas .Es­lingeņas
kolonijas darba daļā, H i n -
denburga ielā 35. Pieliekot pastmar­kas
atbildei, ikviens saņems pazi­ņojumu
par- attiecīgo kursu sākša­nos.
Pārskaitīšana uzturā notiek ar
'vietējās nometnes vadības rakstisku
paziņojumu kolonijas darba - daļai.
Tie, kas kursu laika Eslingenā ne­v
a r apmesties p i e paziņām, varēs
dzīvot internātā. Līdzi jāņem gultas
veļa, segas un, protams, nepiecieša-
'mie ikdienas priekšmeti. Ēšana pa­redzēta
kopgaldā. Pinns izbraukša­nas
ieteicams vēl sazināties ar d a r ba
daļu."
• V a i pārskološanās" centrs, pētījis
darba iespējas, citās zemēs? Kādi
arodi A S V , ' Kanādā. Austrālijā uņ
citur visvairāk pieprasīti un visla.-
bāk atalsoti?
Holandes apvienotās universitites
uņ. kolledžas rīkoja studentu starp­tautisko
vasaras sesiju. 20 tautu
pārstāvju v i d u bija' arī tns^latvieJl:
no Vācijas Edg. Andersons, 'Zviedri­jas
S. Muižnieks un Holandes i j -
L. Vanags. Igauņus reprezentēja IA.
tiešiem ar vispārējām priekšzināša- ļ Kovamēss, kas plaši referēja iw
nām lauksaimniecībā, speciālistiem studentu dzīvi aiz ,,dzelzs priekS-dārzkopībā,
putnkopībā, arī kādā kara", bet E. Andersons stāstīja par
citā nozarē vissiltāk ieteicams bēgļu stāvokli un mūsu nožēlojamam
beigt traktoristu kursus. Sievietēm izredzēm.
pirmā vietā šūšana. Nākoties darba 2.-13. augustam latviešu par-plāna
esam paredzējuši a n aurultā^i E . Andersonu pielaida par ofi-specializešanos.
Piemēram elektro- ^ . - ^ ^ novērtotāju U N E S C , 0 - k oW
techmķi varētu dažas nedēļas papil- ^ " ^
dināties enkuru pārtīšanā. Katrā .no­zarē
var atrast šaurāku specialitāti.
Plānojam kursus arī apūdeņošanā,
aku urbšanā un vēl vienā otrā no-
;!,Wu kodols,:.*
•ļijastav no t . s . l
! i e m , s t a f p : . r t e m ^ i
ļ.:;.;n elektrons: ir: pSd^]
Jl'alari t ā s m veself
'gi Ir droši norādījumi,
:kd ir^inaza^^.to
fiiiiap savu: aslp^gto
^ : ! ! , i ' ' ' - -
M
kad metam: s k a t u
•t^ bezgalībā. - V i e l a s .
-ū\
zare.
Līdztekus apmācību darbnīcām
Eslingenā labi izveidotas . vairākas
ražošanas darbnīcas, kurās beigušie
varēs savas jauniegūtās zināšanas
padziļināt un reizē sākt ari pelnīt.
L a i dotu iespēju arodapmācības tur­pināt
strādātājiem, k u r vien iespē­jams,
kursus iekārtos pēcpusdienās
un vakaros. Šovasar, plašākā mēro­gā
praktiskiem arodiem piesaistīti
arī ģimnāziju audzēkņi. Auto me-chanikas
kursos mācās 30 ģimnā­zisti,
par mūrniekiem 10, galdniecl-
_ bu 8, šūšanas skolu apmeklē 20 ģim­nāzistes.
A r i mājkalpotāju un f r i ­zieru
kursos mācās vairākas skol­nieces.
Daudzi ģimnāzisti nodomā­juši
arodapmācības nepārtraukt arī
skolām sākoties.
r Pārskološanās centra vadītāja p r i ­vātā
adrese ir: FiSlingenā, Breite
ielā 6. H. M .
gatavs aizmest . uh iznieināt. yi-sas
organizētās .akcijas, vadību Vācijā'
va j ad zētu uzņ em ti es L C K . i i
:Nekavēsim.ies: i t i n neviens un , at­sauksimies
aicinājumam pildīt savas
kultūras :• vērtību sēklas apcirkņus
.aizjūras zemēs.: l a i pēc:, ļaunām die­nām
. nākotnē:. mums nepietrūktu ne
: sēt, ne ko.pļaut.;-:
: L a i m o n s ^ R u d z ī t i s
No
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
iBĪSKAPS J . RANCĀNS vizitāci-as
braucienā apmeklēja .Hegenšbur-gas
katoļu ":$aimi.:: :Bīskaps,: uzrunā^
jot katoļu draudzi iin nometnes
iedzīvotājus, .mudināja' būt iztu^^
giem un saglabāt:ticību brīvai dzim­tenei.:
Sv. A n t o n a : baznīcā vhotika
k u p l i apmeklēts dievkalpoj
tam bīskaps Rancāns devās tālāk
sayā vizitācijas braucienā. pie lat­viešu.
trimdas ķatoļūdraudzēmr::
• Manheinias nornētnes : pārcelšana^
uz;;Ludvigsburgū:-: galīgi '^^n^
tuvākajās:: dienās;: Līdz šina- pārcelša­na
kavējas :centrālapkures:ierīču' re­monta
.dēļ,::.k:as.- tagad pabeigts...Pa­visam:
paredzēts :; pārvietot vllOO; Gil-'
:vēku, kurus Ludvigsblu^gā izvietos
:Jauņajās;;artileŗ:i.jas kazarmās,•.:.
D I S E L D O R F A . ^ : . m e d i c ī n a s : a k a d ē m i j u beigu-,
ši. latviešu vāVsil ;:.Rašma,; : ; V ī t o i a - u n . ' . K ā V j is
.Viti-..i!.ngs.• 1 c p . r i c V . : ' ē j o s ' s ē m e t r o s šo •. m'āclbas.
mecl^aniķi var labi pelnīt A S V . T a u - ':ā;l^:^h^t:š^Tz^i::::' "'
„Skaidroti Šie jautājumi i r . Z i ­nāmu
priekšstatu dod bijušo k u r ­santu
vēstules. Pieredze rāda, l^a
arī tajās valstīs, kas Vācijā D P vidū'
vervē tikai fiziska darba strādnie­kus,
amatnieki aizvien var iekārto­ties
labāk. Visā pasaulē trūkst būv-amatnicku.
Tā tad mūrniekiem,
namdariem utt. izredzes labas. Auto
sā^Štrechtā, kur pulcēj^^ dalibniaf
no 34 valstīm, to vidū U N pārstāvji^
Kuplā skaitā bija arī Padomju Sa-vienības
satelītvalstū^ delegāti. Ka­nādieši
apsolījās sagatavot --^adio
reportāžu' par Baltijas universitāti
un mūsu trimdas dzīvi. Arī daudzu
citu zemju studenti solījās ar savas
preses palīdzību informēt pasailli
par baltiešu traģēdiju. Holandieti
jau noorganizējuši palīdzības fondu
čechu un baltiešu studentiem, ,un
Strechtā' viņiem i^ārtots atpūtas
nams. Pirmie latviešu studenti ļno
Vācijas pašreiz ieradušies lauku ra-žas
novākšanas darbos Holande, kur
studē t i k a i 4 latvieši. Leidene k&ds
holandiešu i d e n t u .draugu p i ^
nosaukts par , ; 5 v e M " , uņ tur pieži
atskan latviešu dziesmas. Holand^
latviešu studentu saiņiltl vada cand.
med. Laimons Vanags.
Holandē dzīvo ap \200la^eļa
Puse no tiem apvienojušies blearioa
ar mītni Strechtā. SkēveniD^enw
kūrvietā pie Hāgas dzīvo latvi(?w
ģenerālkonsuls Br. Pavasaris, iŗŗ
viešu attieksmes ar vietējiem lfi<»i-votājiem
ļoti sirsnīgas. Sabicdri^a-
Jā dzīvē aktīvi darbojas Dr. MaksW-
• nieks, Vichertu ģimene uc 1»«tie«L
VES1 Uli±
REDAKCIJAI
0. U p e n i e k s, Stutgartē ,
GRĀMATAS
Bieži esmu lasījis, ka nej^ecic^a"
mi sagādāt mācības grāmatas, 1?^
viešu valodā, literatūrā, vēsture, ge^
grafijā, kas nogādājamas tiem oer-niem,
kam nav vairs picietamas lat­viešu
skolas. Tirgū tādu grāii^^,
cik esmu taujājis, vairs nav. :
Bet labs skaits šo grāmatu būs vel
mūsu nometņu skolās. Tās gan i j '
totas, varbūt sadriskātas, bet jaja^
tagad iesietu, tad būtu atkal lie^"
jamas.
Sīs grāmatas tad arī vajadzētu sa­vākt,
iesiet un nosūtīt tur, kur ja
nepieciešamas. Tad nemaz_ nevaja-•
dzētu iespiest jaunas. Ietaupītos •.
da citām vaJadzīibājTV
:!!;s2aam,neieQDmfcijai
r3jitemi-no;ķa.,ve
ir apmēram "tād
'ji'ia saules sistēmai: •
Ir saule,-kam;, llļ
;aij!;Srt joņo planētās;:;:
'%planetu:sistē:ma;.tod
i[;?jteilit!s .pasaules: v i
«cfivai saules .nākošai
iiik'jjaslelpa'ar atru^^
felni sekunde, irļāskrl
mMi li sasniedz mur
fenl, P a s a u l e s - t e lp
riioļi tuk.ša,::vēi d.aud:
'šl5l(is.':Un savādi ta
4iiil(5iimā- tomēr
i25iluzbiive "kā. a t o m ā :
tiikstoši-ha^i
2^55l^ta,:-chaotiskā v
^ vienības; t.:s.-galak'
J^iilesjistēma- ^pieder.
'^*:vlenibas,.k:asi
% l^ojia. T ā d u z v ai
' ^ : t a z k y i s a s : . z v a i g
t t ^ i v a i g z
^'•^^ & u centrālu
f^.^ SP-10| gluži t ā p a t k
āri te vēl analogi I
:i: ļjttfc
1
Viena:.;liela vi
J »W universa^ J
"%Ku:]eļ
fts kāda ga
it k ā • od
: ^ ' « s s t a s j
'"'tagac
pats,.