Bavarijas Latviesu vestnesis, April 29, 1947

              Authorized by — Llzenz
izdoSanas atlatija: ICD.
0MB6 :: Atbildlgais redak.
tors - Editor In-Chlef:
KIrU* Rabäcs, vietnleks:
Aleksandrs Liepä, redakci.
Jas sekretärs: Maksis CulU
tis; reiiktorl: Andr§Js Ra*
dzis (Minchene). Harijs Min-denbergs
(EsUngehä). Ar«
nolds Smits (sports). Zignrda
BSrda 'te^bniskais iekärto-
Joms)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 31 (38)
Otrdien, 1947. g. 29. aprOI
isn&k otroienäs on piekUUt-nSs
tr U^evS^s Bavtrijas
apgabala latvieSo konUtejas
uzdevmni LatvieSa pre^
darbinieka sadarbibas kt>i»a:;
Redskcija: Gansbarg/D.. Bdr.
genä ter * Landmann - fL 7,
% n it Priated Seli^ab.
Volksbiau. GOnsbnrg/lloii..
BOrgerm. • Landmaiui-Pli 9^:
Metiens - o^rculatloti: A mt
iiiiiii(iii(i)ii.iiiiiiiiii)iiiiiiiiHiiiiii lllHillliillliiillllltltlilllltillllili
u Valdmanis paliek LCP prieksseza amata
^ un ämeriK
sadala piena
^^^^^^^ D
VASARA GMDÄÄ^
GÄJIENS UZ PALESTlNtI
sesijas lemumi un atzinumi uNRRAs^irektors^
- . , ^ ^ , |käi>u joslä Edvards pagäjuää nedelä
Latvi^Su C^nträlas Padomes ärkärtejä sesija no 20.—22. aprflim ap- preses konference paskaidroja, ka
iprieda Jautäjumus, kas raduSies sakara ar pedejäm parmaij^täm DP ^^i^^^i repatriäcijas pläna un
dzive, no kuram svarigaka ir anglu Joslas tautieju iesaistiSanIs d^-bä r^^^^^l iz$ludina§anas jau
Vacija pallekoSo darba nespejigo aprupe utt SesUä apsprieda ari daudz galvenokärt poU un dienvidslavi. Ja
parrunSto JautaJumu par sadarbibu starp daJädäm latvie§u organixäci- neradi§oties iespeia pärriemt
Jgm. . • I UNRRAs darbu, izteicäs Edvards,
radiSoties milzu problemas. DP lldz
o - ^ o ^ - , , . ^ . I §im no väcu raiojumiem izsniegts
- ' ^.^^V^s velak, §ai tikai päHikas devas pamats^^
z^a iespejami atvii^lojmni, Nauda Kädä mera DP pec U N R ^
lldz v^r oemt RM. 40-, bet täs ap- gas likvideSanäs bus ^äapgädä^
mamiSana nav garanteta. Täpec LCK väcu Mmniecibas av^^^
projekts ir lieko naudu aizbraucot esothosakäms/ Edvards ve^
nodot to tautieSu aprupei, kas vei ka no 750.000 Vädjä dzivoioSiem b
paiks Vacija un no^kupem heläkä amerikäpu^^^^^^j^^^^^^^^
dalabus darba nespejigo un feimei^u 500.000. LidzigiizteiciesarlUNR^^^
ar bemiem. i
. Sesijas darbu levadija LCP priek§-
s§2a A. Valdmai^a uzruna un UN­RRAs
tm igauijiu un lietuvieäu ko-miteju
pärstävju apsveikumi. LGP
prezidija zii^ojumu slegtä sede snie-dza
A. Valdmanis, skardkms jautä-jumus
par DP pärbaudem, darba
ivtenibu kompliekteäanu amerikai;iu
Joslä, -sadarbibu ar Starpvaldibu
b^glu fcomlteju uc- Pec pärrunäm
JiCP 36 klätesoäie locekli piei>ema
§ädu rezoluciju är 27 „par" un 9 „at-turas**
balsim: • „Noklausijusies LCP
priekSsela zii:iojumu, LCP pateicas
prezidijam par veikto darbu, izsaka
LCP priekSsedim A. Valdmanim uz-tlcibu
un ludz vi^u turpinät uzsakto
darbu begju dzives sekmigai kärto-
Sanai.*'
Sekojoää atklätä sede LCK priekä-sedis
prof. A. Sväbe sniedza plaäu
parskatu par vispärejo stävokli lat-vleäu
begju dzlve Väcijä.
Citu pienäkumu kavets, sesijä ne-vareja
piedalities LCK vicepriekS-sedis
A. Reins un LCK delegacijas
ÄjaaerBkfc^iu' joslä ziijiöjumu nolasija
J. Venners. Lidz galigai jautäjuma
nokä|i:o§anai par.LCK mitekli,.pa-gaidam
LCK. kanceleja. un ameri-*
ka^U joslas delegacijas mäjoklis bus
Minchene, Hercoga Rudolfa ielä 49,
BALK telpäs. Täläk zit;iojums atzi-meja,
ka par deblolj:etiem Latvijas
yalsts lidzekliem iegädätäs mantas
pienäkuSas Eslingenä. Projekts^ kas
vgl gaida Starptautiskä SK apstipri-näjumu,
paredz täs sadalit tautie§iem
firpus nometnem. Säcis darboties
LCK informäcijas birojs. No militä-räs
p^rvaldes tieslietu dajas lugts
' paskaidrojums par DP tiesibäm uz
Ipaiumu. TJzijiemti sakati- ar mums
draudzigäm anglosakäu organizäci-
Jäm ASV un Kanädä, lal täs rupetos
un atbalstitu imigräcijas likumu gro-zläanu.
Starpvaldibu beg}u komiteja
par latvie§u padomnieku izce^oSanas
lietäs akceptejusi A. Reinu. Sadar-biba
ar §0 komiteju veidojas labi.
BavärijaSi kultöras ministrijä ierosl-näts
jautäjums par latvie§u ^mnsf-ziju
atziäanu. Turpinäs darba vieni-bu
organizeäana.
Par iesaisti§anos-,darbä. Anglijä re^
fer§ja prof, A. Sväbe, uzsverdams,
ka akcija reälizeta pec lieläm pulem
un ir ierobezota. aptvep tikai
100.000 DP no britu joslas, kaut gan
•anglu tekstilrupniecibai vien trukst
100.000 strädnieku:Liekas, ka pec
pieredzes, kadu angji gus pec pirmo
DP kontigentu ierasanäs Anglijä, var
notikt pläna papla§inä5ana, varbut
verveSanu darbam attiecinot arl uz
amerlkäi^u joslu. Akcijas iemesli ir
saimnseciskas un fiskälas dabas, lai
atslogotu anglu nodokju maksätäjus
DP apgäde Väcijä. Ari musu pa§u
staja prasa^ Jai toes varetu strädät
un paäi sevi uzturet.. Akcijä pirmä
kärtä aptvers virie§us un vieninie-kus,
Anglijä mes gan kjusim par
melnsträdniekiem, bet nebusim vairs
tas skrandu proletäriäts, kas Väcijä.
Tur mes busim paedis un ap^erbies
proletäritäs, pielidzinäts angju sträd-niekiem.
\Tä ir noteikta reälitäte, kas
Izbeigs atkaribu no starptautiskajäm
palidzibas organizäcijäm uh §im stä-voklim
raksturigäm nejausibäm, bet
pakjausmus britu strädnieku valdi-bas
gädibai un aizsardzibai,
Akcija ierobeMa ne tikai kvalitä-tivi,
bet satur ari citus nosacijumus.
lerobezots pagaidäm vecums un no­teikta
saura ^menes definicija. Tani
ietilpinäti tikai laulätie un berni ltdz
15 gadiem. Attiecigäs iestädes pär-runäts
ärl • jautäjums, kas bujs. ar
darba nespejigiem. Paskaidrots, ka
jautäjums atrodas skäidro§anas sta­di
jä un var ceret, ka tp izlems mums
labveligi. Tapat paskaidrots, ka
darbä varessaistitiesbij.karaviri, ja
tiem jr DP stattis. Katru menesi pa-redzets
pärvest uz Angliju 15.000
baltiesu (12.000 no Väcijas angju jos­las
un 3.000 no Austrijas). Pärve§ana
• jau säkusies. Lidzijiemamo mantu
apmeri ierobeioti apm. uz 70—80 kg
feeneräldirektors ^enerälis Rukss, kas tu dineju Kremli.
amerikänu, anglu im ixmh prese
Maskavas konference belgusies* Ärlietu ministri nav var§Ju5i vieno-ties
par 6etru vaistu paktu Väcljas atbru^oSanai un par AusU^ijä^ miera
ligumu ar! pedejä sede. Tie vienojuSies Ukai, ka näkoSo konferenci
rikos Londonä novembri, lecela komisiju, kas starplaika turpinis ap-spriest
Vacijas un Austrijas JautäjumusKkS'ari nzdeva Sabiedroto koni*
rblpadomei no 1. junija säkt realizet okupäcijas speku samazInlSahu
Väcijä. Bietumyalstu ndnistri atstäja Maskavu p riti.
„New York Herald Tribune" rak-1 to, ka Maskavas konference bijusl
sta, ka pedejäs ceribas uz vienoSanos vislieläkä vilSanäs kop§ 1945. g., kad
izgaisusas, kad Molotovs pedejä kon-säku§äspirmäs ärlietu ministru ap-ferences
dienä atkal säcis atkärtotspriedes. Tai pa$ä laikä nopietnas
vecos iebildumus tret öetru valstu grutibas radiju§as ari sarunas par
paktu. Bevins, kas §0 pedejo sedi angju un padomju pakta pärveldoSa-vadijis,
pec Molotova runas jautäjis: nu. Väcljas jautäjuma atlik§ana uz
„Vai butu kädi komentäri?" MarSals se§iem meneSiem padariSot vi^oäa-atbildejis:
»Komentäru n a v T a d nos vei 'grutäku. Jau tagad esot
Molotovs atkärtojis vecos iebildumus skaidrs, ka angUem un amerikät^iem
pret rietumu uzskatiem par Väcljas bus savas joslas jäapvienovk de-ipaSumu
definiciju Austrijä. Kad §äk, kamer padomju joslu aclm re-
Molotovs beid2;is, Bevins jautäjis: dzot uzsukSot Austrumeiropas saim-
„Vai butu kädi komentäri?" MarSals nieciskä sistema. Maz izrediu esot
atbildejis: „Komentäru nav." ari uz to, ka panäkumus var§tu gut
Vakarä visi ärlietu ministri, katrs Austrijas jautäjuma täläkai apsprie-ar
devioiem vistuväkiem lidzsträdniö- ^atiai ieceltä komisija, ja viena vai
kiem, 6iju§i gicinäti uz Stalina riko- ^tra puse labprätigi neattelksles no
saväm prasibäm.
Debates par §0 jautäjumu noskaid- patlaban kopä ar UNRRAs direktoru MarSals pecpusdienä* pec pedejäs ' Konservätivais laikraksts „Daily
rojas k^ dazas nometnes re^streti Eiropä — seru Hamfreju Gelu ap- sedes vei Maskavä sarikojis preses Telegraph" raksta, ka Molotovs var­an
darba spejigie, kas vecäki par cejo Eiropas valstis, kas sanemuSas konferenci, kura pazii;iojis, ka tuvä- ^^t blolj:ejis konferenci ceribä, . ka
noteikto 50 g. nobezu, no kä varetu UNRRAs palidzibu. Ja IRO neuz- käs dienäs zii:ios amerikänu täutai ^nierlkä^i k}us nepacietigi un at-secinat,
ka darbä uz Angliju vares säkSot darbu jau pirms 30. junija, par konferenci radio runa. Zurnä- teiksies no intereseSanäs par Eiropas
doties ari vecäki Jaudis, ja tos atzis bez dzimtenes paliku§ie nonäk§ot listiem vin§ pateicis ka esot vilies ^ietäm. Bet tomer ari amerika9iem
par^darba spejigiem. Ir izredzes, ka hoti grutä stävokli. Pec Austrijas un par neizdoäanos panäkt vienoSanoshagad, tapat käangjiem jau agräk,
vares paplasinät ari gimeneirjedzie- Cechoslovakijäs apm
nu, ieskaitot tajä ari bemus vecäkus ieradies Var§avä. tälumä. Jau^ pirms izbraukSanäs uz P^^ Reinas un Donavas, neatkarigi
par 18 gadi^m ^ un re^streto vecä- Par DP amerikani* joslas aprvH)es Maskavu vin§ esot paredzelis, ka ne- no tä, vai tas viijiem patik vai ne',
kus. Varbut iMisiespej^^^^ Ari neatkarigäis:,,Time and
izDrauKsana zinamam kollektiyäm prankfurte säkuSäs pärrunas starp Vin§ divos pirmajos jautäjumos esot izsaka domu, ka padomju valstsvirl
vienibam, kas^saistisies yienä darba IRO sagatavo§anas komisi jas pär- darijis visu, ko varejis, bet neesot acim redzot nav gribejuäi panäkt
vieta, piem., darba artejiem, stävjiem un amerikäi?u galvenä §tä- varejis parakstit ligumus ar padomju vieno§anos Väcijas un Austrijas jau-
Pec pärrunäm LCP piei?ema§ädw b^^ jäizsträ- noteikumiem. Pat ja vii>§ butu tam^lm^
atzinumu par . iesaistiSanos darbä I dä DP aprupes pienäkumu sadali- piekritis, esot skaidrs, ka §ädus ligu- ju§ies ar krizi Amerikä. Bet tädä
Apglijä: ,,1); LCp^^.i kongress.' gadijurnä tie pieiaiM to pa§u k^iidu,
Anglijas darba piedaväjtoiu pie-1 ju. DP jautäjumam veltitä ievad- Molotova cena par yienoSanos bijusi ko jäu pielaidis Hitlers, vit^i, pär-i>
emt; 2) atzist, ka j^mehem ar^^^^m^ time§" noräda, ka I päräk aiigsta. Noslegumä MarSals vertöjöt derrM)ki^tijas pcJiiti un
|adigiem^ bemiem bM^^
kopä'^ ^ehies^ v?l panäks. iltäräs sistemas saimnleciskäs
saglabääanai uä iespejami hormäiai DPjri^v nekä dta kä, vienigiJ W vai vii>§ piekrit ASV litiskäs gru^
jautnathes audzinääanai; .3); lugt B$il- bailu nomäkti, gaidit, ko lielvalstu preses pau^tam uzskatäm, ka Väci- verte päräk zemii.
tijas. komitejas latviegu pl^^ ias jautäjuma^^^v^
röpeties par ä), darba spejigo vecu- , 2idu;nacionäläs atbrivo§anas kb- H^n^viem vienoties, Mar^als^ atbilde- poiitika sagädäjusi pat Krievijas pa-ma
skalas ,palieh^^^ draugiem vilSanos uti iz*
b) radniecibas jedziena ^papl^SmaSa- §oväsar esot gaida-iekärps Maskavas konferencesnozi
tiu^un.c) visas tautas kopibas par-^m^ masveida izcejoäana no DPNivispär vares novertet
celSanu^ ieskaitot Jimenes arber- nometnem Väcijä. Desmitiem tuk- pibä. ' v^^^^
niem darba nespejigps un slimos, gtoSiem Mu do§oties cejä uz Palesti- ' ' " ' ' ^ '
d latyieSu^ kulturas lestaäu, darbi- nu. neieverojot vizas un citus iero-nieku
un vertibu parcelSanu". beiojumus.
(Beigas 2. Ipp.) ' DENA, NYHT,.BBC
V
APVIJENOJUSÄS 2IDU TERRORISTU ORGANIZACIJAS
Vakar IJujorkä säkäs UN ärkär­tejä
kopsapulcePalestinas jakäju-ma
apsprieäanai. Pec visäm lidzSi-nejämneveiksmem
panäkt kadu vi­säm
pusem pieijiemamu atrisinäjumu
Palestinä, to tagad gaida no UN. 2i-du
un arabu nostaja tomer tik dia-meträli
preteja un stingra, ka gruti
iedomäties, käds iis atrisinäjums
varetu but.
Vairäkas arabu ligas .valstis —
Arabija, E^ipte, Sirija, Iraka un L i -
banona iesnieguSas UN ^enerälsekre-täram
Li pazioojumu, ku]:ä prasa
papla§inät sesijas darba kärtibu,
pärrunäjot arabu ierosinäjumu par
tuliteju angju mandäta likvidesanu
Palestinä. Amerikäi;ii un. angji bija
sagatavojuSies aiZ'Stävet säkotne jo
darba kärtibu, kura paredzets vieni-gi
dibiuät izmekleäanas komisiju ga-ligä
lemuma sagatavo§anai UN kär-tejä
sesijä septembri. Vispirms pa§-
reizejai sesijai jäapspriez jautäjums,
kädas valstis pielaist Sini komisija
un vai tajä pieaicinämi ari kädi iidu
pärstävji. Lugumus iesniegusi „Je-wish
Agency" un Vispasaules iidu
padome. „Jewish Agency" prasibu
atbalsta ari ASV iIdu padome. Vis­pasaules
zidu padome ari iesniegusi
UN prasibu dibinät Palestinä zidu
väisti un radit ipa§u IRO nodaju
zidu lietäm. „Jewish Agency" pär-stävis
jau agräk paskaidrojis, ka vi­lja
organizäci ja prasis lemt par to
ierobezojumu atcelSanu, kas lids; §im
aizkave bez dzimtenes palikuSo zidu
nokluSanu viigiu- likumigajäs mäjäs.
UP zi^oja, ka UN ^enerälsekretärs
1 4 pirms sapulces säkSanäs sanemis
könfidencionälu Lielbritanijas iesnie-gumu
Palestinas lietä.;
Palestinä pa to laiku turpinäs zidu
terrora vilnis ar uzbrukumiem ^ang­lu
automobiliem, karaviru mitnem
uniericem. AFP zipo, ka apvieno-ju
§as abas iidu terroristu organizä-cijas
— „Irgun Zvai Leumi" un
„Zvaigznes grupa".
NYHT, DENA, BBC
Ari amerikäpuunfranöupresepec pärvaldiäänu
konferences uzsver, ka vei ir päräk t;^^ tas biis jädära bez Krievijas.
agri galigä yeidä^sipriest par^as^iz-^ K
doSanos .vai neizdosanos. Sadiem g^^^^^
vertejumiem esot nepieaeSama dis- tä^^^n^^
tance. Visuma tomer rietumu preses kas tagad radieS,ir tik pilnsbi$tam\l-balsis
diezgan nagtas.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ 1^^^^
„New York Herald Tribune" rak- les var noverst luzumu un pavert
sta, ka, Maskavas konferencei nö- jaunas iespejas istai sadörbibai.
beidzoties, varbut beigSoties ari era, Franöu prese visumä deklare, ka
ko kädreiz nosauks par „peckara Maskavas konference bijusi pilniga
eru". Si era pierädijusi, ka nodoms neizdoSanäs. konservätivais ,,Fi-pärvaldit
pasauli un nodro$inätmie-garo" raksta, ka pedejä s
ru ar Helvalstu sadarbibu nayizde-^drumamelanc^^^
vies. Varbut, ka neizdoSanassaku-iaipniba, kas izräd^^
sies jau Potsdama 1945. gada.Visas neesot uzlabojusi näkbtnes izredzes,
iepriek^ejäs konferences Atlantijas . ... \. . . ,
nkpanA Teheranä Jalta un Sanfran- Atzimejams vei amerikaiju laik-varpq
närvaldit lielvalstis un UN ievadraksts, - kas gan neskar tie§i
h konference beigusies ar kompro- veidoia UN chartu amerikänu tAutaa
vienu. Maskavas Konierence raaox, 13^^^.^!^^^^^ nekädä gadijumä nebutu
ka tagad labäkä gadijumä atliek ce- atzinu§i UN satversmi bez veto tie-ret
uz kompromisiem, uz preteju
speku izbalansesanu, bet ne uz sa-skaijotu
vienotibu. Lielo valstu au-toritäte
väjinäta, un praktiski pali-sibäm.
Divos gados tagad krievl II
reizes izmantojuSi veto. Rezultätä
amerikäpu senätors" Bairds jau pie-prasijis
norelj:lnä§anos ar krleviem
veto tiesibäs. Vip§. pieprasfjis, ki
jäpanäk tas, lai krievi vai nu atsa-
Degols ietcic radll
francu-anölu bloku
. „New York Herald Tribune" ziiio,
ka pec Degola lidzsträdnieku iztei-cieniem
vii>a nodibinätajä jaunajälkusi tikai iespeja atteikties no teore.r^^^^
partijä 9 dienu laikä iestäju§ies jau tiski velamä par, labu reälitätei. ganL lai k^^^^^^^
ap 500.000 biedru^dz §im^ specigä- .Richmond Times - Dispatch" rak- h^^^ no veto,' vai ari atstäj Apvleno-kai
poh iskai partijai - ]a)m^ ka m eli^ents cilveks var iema- täs Näcijas. Daudzl amerikai^i jau
tiem esot an tikai ap 900.000 biedru, cities anglu, franöu un knevu valo- ^^^^ säkuSi domät par to vai UN
kädelesot paredzanis ka Degola du bet nevar iemäcities „padomiu"L,i3pär spejiga darboties, kamer veto
^ranöu tautas unija;' tuvakajas ne- valodu, ja vm§ nav padomju ma- pastäv Bet, saka laikraksts,
delas biedru skaita zipa parspeSot §0 ceklis, un tapat nevar saprast rietu-jg^^äjums tome^^
savu pretmieku galeja kreisa sparna. mu demokratiju valodu, ja pats nav K^rievija aizletu no UN aizletu
r^gäjuSä rudens veleSanäs komu- rietumu demo^rats. Ka^^ vasajvalstis, täläk bOtu daudz
nisti dabuja vairak par 5 miljoni konference runajis par tp, ka okupe- ^^^^^ vilcinätos pievienoties
^ ^ " ^ ' . ^ ^ par ijas biedru ^ skaits tajai territonjai vajadziga divH^^^^^
kop§ 1946. g., kad tas sasniedza 1 nevis vienas partijas sistema, Molo- nistiska. Franrija, Ijlina un Skandi-miljonu,
samazmajies. Pasludinot- tovs atbildejis, ka labprat runätu par navijas valstis nevaretu atlautles sa-jaunäs
kustibas dibinäsanu un sevi §0 jautäjumu ar Bevina kungu, bet kj^^^^oties arSädu bloku patLiel-par
tas vaditaju, Degols 14. aprili tikai piemerota laikä un vietä. Sisk^itanija atrastos smagas dilemmas
paskaidroja, ka tä neesot politiska jautäjums neesot konferences darba priekSä Pasaule saSkeltos diväs no-partija,
bet drizäk pulcesanäs centrs kärtibä. Tä esot bijusi Molotova |^e^j^^s'ar daudzämvalstim starp
visu partiju piekritejiem, kuri, tapat kjuda. Lai gan demokratijas un to- Esot gan vlegll patelkt ka fak-kä
vir^L^ pats, ätzist. ka revi de jama tälitärisma problema neesot ieraksti- tiski *täds stävoklis pastäv'jau §0-
Francijas konstitucija. ta konferences darba kärtibä, ta pa- dien UN tomer joprojäm radot
Uz jautäjumu, vai vii>§ karu ASV tiesibä esot bijusi pati galvenä prob- yigncjtibas sajutu un joprojäm ir
un PSRS Starpa uzskatot par neizbe- lema, kas praktiski skärusi katru niaSlnerija starptautiskai sadarbibai.
gamu, Degols at|>Hdeja, ka vei esot konferences darba kärtibas punktu. Vai butu pareizi vienkärSi uzspridzi-laiks
to aizkavet. Eiropas miera sa- Täpec ari neesot brinuras, ka dazi nät to un atgrieztiespie kailas va-glabäsanai
viQ§ jeJ;eicot dibinät fran- I konferences dalibnieki täs panäku-1 v«^« c?^fs»^oc9 Toiira Acrrf
tu - anglu bloku, kuram varetu pie­vienoties
ari Väcijä, BeJlSja, Holan-de,
Italija, Austrija, varbiit ari Ce-ehoslovakija,,
bet.ne Spänija. Säds
ras un kara sistemas? Laiks esot
mus noverteju§i par „drusku mazäk demokratiju saiiedrotais. Paliekot
nekä nulle." pie UN politikas, eso.t iemesls ticet,
DENA zipo, ka Londonas verotaji ka komunisma idejäs ekspansljas
pec Maskavas konferences beigäm speks ar laiku mazinäjas. Un no §1
bloks bQtu" ietekinigs pfetsvars Pa-1 uzskata ilgstoäu Eiropas sadali§ariu sabiedrotä nevajadzetu atteiktles.
domju Savienibai. NYHT, DENA 'par nenoversamu. Neesot §aubu pari DENA. NYHT