Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1948

              •.mm ••• .•
- i i •.
ii
mi
• ••'.Jiv.fi]
m
i i
i i i - : !
ii
^•^:•^:';l•-..^«'.V*<iiS
m
^:^:S
• mm
LATVIJA. 1948. g. 30. novembri
Nr. 107 (212) 1948. g. 30. novembrī
Ar iutora parakstu rai Uiiclfiliem pārak-tntajos
rakstos izteiktās domas oav katrā
8lņa redakcijas domas*
ūdenī
Tie četri gadi, kopš atrodamies sve-
Sumā, ir krājuši gan: tādas zīmes,
kas liecina par latviešu gara spēkiem
LUl kā stiprinājums nāks līdzi mūsu
nākotnē, gan arī tādas, ^ par kurām
nav ko priecāties. K ā p a laikam, pir­mās
daudzinām, bet pret otrām pie­veram
acis, līdz tSs, klusībā saņē­mušās,
uzliesmo ar negantu spēku.
Te piederas arī tas, ka visās savās
nedienās palaikam meklējam ārējo
apstākļu un citu vainu. Ja tas nozī­mētu
tikai vairīšanos no pašatbildī-bas,
no ieskatīšanās pašiem sevī,'.sa­vas
tieksmēs, rakstura izpausmē, tad
lieta vēl netoūiu tik ]auna;' pavisam
Jauna tā bfJtu, ja izrādītos, ka paši
sev liekuļojam.
Latvijas aizpogājušajā numurā ie­spiestā
vēstule no Hamburgas ir pel­nījusi,
lai to kā spoguli noliekam sev
priekšā un jautājam: „Kā ir ar
,mums?" Hamburgā pēc sarīkojuma,
kam bija modināt un stiprināt tau­tas
spēku un apziņu, tajā pašā de­koratīvajā
ietvarā noticis, trakulībās
nesavaldīgs deju vakars. 'To papildi-rlsim
te'ar citiem piemēriem.
DUAUN VĪNA KAĶIS
VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
Ir jau vēls vakars, kad farmā ie­brauc
mana jaunā saimnieka mašīna
un aizved uz citu dzīves vietu. Tā ir
maza balta mājiņa pilsētas nomalē.
Mēs pieklauvējām. Pretī mums iz­nāk
kāda paveca dāma un melns ka­ķis.
Ieejam istabā un te sastopam
garu vīrieti. „Tas ir Dzims," saka
mans saimnieks,jūsu (Jarba biedrs.'*
Arī Dzims pieņemts darbā dārznie­cībā
tikai šodien. Saimnieks mūs
abus ievietojis vienā pansijā, šai bal­tajā
mājiņā. ; . •
Otrā dienā agri sākas mūsu darba
gaitas. Mēs pieceļamies pēc sešiem,
saģērbjamies un ejam brokastīs.
Dzims par mani daudz acīgāks. Viņš
paklusām rāda, ka saimniece atver*
piena bundžu un pienam pielej ūde­ni.
Maņas acis vairāk vēršas uz
pannu. ' Es skaidru redzu, ka tur ce­pas
pankūkas — mans mīļākais
ēdiens. Saimniece uzsviež uz šķīvja
divas kūkas. Tikai tagad saprotu,
ka tās: ir kartupeļu- kotletes, īstas
kartupeļu kotletes. Tāda vilšanās!.
Saimniece vēl joprojām gatavo
mūsu azaidu un maizītes pusdienām.
Viņa ir visai runīga dāma un čalo
gandrīz bez apstājas.
Visu dienu strādājam kartupeļu
laukā.; Vakarā esam netīri, kā jau
kartupeļu racēji. Ar lielu labpatiku
ejam glītajā vaniiās istabā, lai siltā
ūdenī noskalotos. Bet te nu mūs sa­gaida
nepatīkams pārsteigums /—sil­tā
ūdens nav. Sūdzamies lēdijai. Viņa
apsola, ka silts ūdens būs pēc pus­stundas.
Tomēr tas nav arī pēc
stundas. Liekamies gultā tādi paši
nemazgājiiišies. Mans sapnis — pēc
trim .mēnešierņ reizi nomazgāties
nepa-vina
7000 dolāru, kāpēc par lēdiju, viņš ļ trīs: lēdija. Dzims un kaķis, bet es
smejas. palieku viens.
Kādu nakti es pamostos no liela Otrā rītā pie brokastu galda
trokšņa: Dzims angli5ki lādas un Dzims man jautā: „Vai jums bija
gāž' vai visu māju apkārt. Izrādās, ka nepieciešami naktī radīt tādu trok-lēdijas
kaķis viņu gultā visai nepa- sni?" — Esmu mēma, jo nesaprotu,
tīkamlā kārta iztraucējis. Vispār, šis par kādu troksni iet runa. Uz van-melnais
Tuncis sai mājā cenšas aiz ņas istabu eju zeķēs, cik klusi vien
lēdijas ieņemt nākošo vietu un ir kā iespējams. ^ Tomēr arī lēdija piebal-ģimenēs
loceklis. Kādu rītu redzu, so, ka es esot traucējis viņas nakts
ka tas piegāji-s pie mūsu pusdienu mieru. ••^^---^-^^-^-^^^^
somām un centīgi nolaiza no saim- Tas bija svētdienas rīts. Un es,
nieces sagatavotām sviestmaizēm jau nelaimīgais, biju iedomājies, tieši šo^
tā plāno aizdara- kārtu. Saimniece dien saņemt no saimnieces parakstu
ir puktīga, kad runci izbaram. par (Jzīvoķli manai ģimenei, lai bei-
Pie vakariņu galda Dzims man dzot nokārtotu šo lietu. Mirklis tam
prasa, ko īsti es esot 'darījis savā nav piemērots, tomēr lūdzu lēdijai
dzimtene. : Es pasaku. Lēdijai tas šo paoīru. Atbilde bija stingra: „Nē,
ir milzīgs pārsteigums. Viņa pie- šī māja ir par mazu divām sievie-
Eirop
Sporta
čīkstēs,
nāk man klāt, sit roku uz pleca un tēm.
sauc: ,,Ak, tad jūs esat . . Un ,;Bet jūs solījāties . .
sirmā dāma _atkal izplūst garos stās- „Nē, vēlreiz nē." Viņa savas īsta-tos
par pagātni un nākotni. bas izīrēšot tikai vīriešiem.
Vēlāk es arī Džimam apprasos, kā- Dodos pie sava šefa un izstāstu
dēļ viņš, bagāts cilvēks, ieradies no visas bēdas. Viņš jūtas atbildīgs par
Manitobas te, lai strādātu melno manu nelaimi.' Vecais dārznieks,
darbu par 60 centiem stundā. Dzims brīdi padomājis, nosaka: „Vislabākā
stāsta gandrīz visu savu dzīvi. Un | izeja būtu — sava mājiņa. Es gal­vošu
im jūs nopirksiet zemes gabalu.
r
Kādā Bavārijas nometnē nebijis _ ... „ , .
neviena, kas uzņemtos būt disciplī- i va"?^^ izkūpējis. |et ledija ir^iep
nārā Mlēģijā: Iemesls: lai gan koK^^c^^^^^^^
lēģilaT neesot paredzamas vairāk kā sūdzas, ka pala^
1-4 sēdes gadā, neviens nevēloties b^atii savu Nevar teikt, ka
šis nedaudzās stundas vispārības in- 1f s buču kļuvis netīrs. To gan es re-teresēm
ziedot no sava laika (kas pa- - palags nav nekāds īsts pa­iet
bezdarbībā), ja par to nemaksā- lags, .bet no izbalinātiem cukura
•šot mēnešalgu :un nedošot ar pilnui^ pārklājs. No ta paša
darba laika nodarbināto papildapgā- p^a^
na pārvelkamais. . • / .
Vēl kādā citā nometnē „runas vī- ; Pēc srrlaga darba^^ 9 stundas kar-ri^
kas atzinuši, kā. nometnes lēstā- I^P
dījumu uzturēšanai vajadzīgās un noP^salkusi. Uz galda iizbktasvakari-nometnes
nodarbinātiem iedzīvotā- h^s- pazūd, jau dažas minūtes. Bet
jiem ^iekasējamās nelielās nodevas ledija vilcmās ar papildmajumiem,
sadalāmas, iegaumējot kopības inte- Viņa vajrākas reizes gan 'piedāvā vēl
reses un sociālo principu, pukojušies, P^a^t^^P^l^s un teju. Maizi, bez ku-tiklīdz
uzzinājuši ka šī nodeva pa- ras mes, latvieši, nemaz nevaram iz­redzēta
neprecētiem par P/o augstā- ^^^t uzliek tikai paris šķēlītes. Ga-kanekā
ģimeņu tēviem. Jo lūk, vi,e- 1as devas ir gandrīz mikroskopiskas,
na lieta ir teikt runu, ka tautas nā- Tā tas velkas vairākas; dienas. Tad
kotne ir likta ģimenes klēpī un otra es saņemos, atmetu kaunu, paķeru
samaksāt skolu vai citu latvietības Pats lielo maizes nazi un no blakus
iestādījumu saglabāšanai — vienu galdiņā esošā klaipa nogriežu sa­vācu
marku mēnesī vairāk, nekā bū- vas piecas vai sešas šķēles. Lēdijai
tu jāmaksā, ja tādu ģimeņu nemaz m neērti, bet viņa. it kā atvainoda-nebūtu.
mās tomēr n63aka: „Grieziet tikai...'*
: Un visbeidzot — LCP savā pēdējā Viņa šķiet laipna bez gala. Pati
sesijā no 24.-26. novembrim noteica Piedāvā izīrēt; pūsmāju manas ģi-iauiiās
LCP.vēlēšanas, taču par spīti menes novieto^šaņai. Esmu^ laimīgs,.]^
tam, ka šis termiņš bija zināms jau m beidzot varēšu imigrācijas noza- ^ ^ _
divi mēnešus iepriekš, mazākais vie- jei iesniegt sen kāroto rakstu par jo vairāk viņš stāsta, jo skaidrāk re- ciālistu J. Ringi,
nā apgabalā (Virtembergā) „technis- ^^IP^ sagādi, ko. mans agrākais f^aim- K^^u, ka >mans bagātais darba biedrs T P^rf^iā vp.st.nlp
ku" apstākļu dēļ tās atliktas uz de- hi^^s atteicas parakstīt un tieši tā- pats avarējis cilvēks kā es.
Kiiltor^^ fondam!
Budžeta kārtībā paredzētajā lī­dzekļu,
sagādē Kultūras fondam
paredzēti grūtumi. Tāpēc / nācis
ierosinajums papildināt KF lī­dzekļus
ar labprātīgiem ziedoju­miem.
Šim ierosinājumam jau
bijuši' panākumi. KF iemaksāju­ši
—- A; Dravnieks, Augustdorfā,
30DM. N. Kalniņš, Fuldā, 10 DM,
Ansbachas nometnes kooperatīvs
Venta 2(1)0 DM un laikraksts Lat­vija
300 DM. i
Izsakot ļirsnīģu; pateicību zie­dotājiem,
lūdzu ari pārējos tau-tiešusv
kooperatīvus uc saimniecī­bas
uzņēmumus nometnēs neaiz­mirst,
ka mums visiem ir pienā­kums
rūpēties un gādāt par tiem,
kas strādā mūžīgai Latvijai. Ta-
.gadējos grūtajos apstākļos tautle-:
šu vairākums jau pilda apzinīgi
savas saistībās pret trimdas kopī­bu.
Bet, ja kāds vel var- atlicināt
kādu artavu pēc vispārējo saistī­bu
nokārtošar^as tentrālām iestā­dēm,
tad lūdzu un aicinu neaiz­mirst
arī Kultūrās fondu!
Ziedojumus, ar atzīmi Kultūras
fondam, lūdzu pārsūtīt LCK
saimniecības nozares vadītājam
J. Niedram: {21a) Augustdorf bei
Detmold, liatvian DP Camp.
J. Celms,
LCP un KF pārv. priekšsēdis
nopirksiet arī materiālus, uzcelsiet
savu māju un palēnām visu nomak­sāsiet.
Vispār, es jums galvoju —
jūs varat strādāt pie manis gadu,
divus vai vairāk.'* Un lai pierādītu
savu vārdu nopietnību, šis džentl-mens
mani iesēdina savā limuzīnā,
izved pilsētas nomalē im parāda vai­rākus
zemes gabalus.
Gitos apstākļos es būtu sajūsmi­nāts,
bet šoreiz tas taču mani ne­glābj
—-dzīvoklis vajadzīgs steidza­mi.-
Bet Kanāda ir savāda zeme -
dzīvokļus ģimenēm ar bērniem te
neizīrē. Vēl nesen kāds kaiiādietis
na Ontario aizbrauca uz Angliju, jo
piecos gados tam nebija izdevies at­rast
dzīvokli savai ģimenei. Un tā
arī es tagad atrodos ceļa jutīs: man
jāmaina darbs un pilsēta tikai tādēļ,
^a te nav dzīvokļa maniem piederī­gajiem.
Ontario, novembrī.
A l b . K a l n i ņš
SAPLŪST
KOPĀ
LATVIEŠU DIENA LONDONS '
Miljonu pilsētā-Londonā latviešu
skaits nav liels, kaut arī visa AnsH. ^^^Z^ ^^"^^''hPt gan pie ^
jā^špM^^^^
ne4e as bei!
M
m
viešu..: Bet 18.,novemb^
pieredzēja tādu latviešu saplūdumu#3
ka ar pilnu tiesību to varēja apzīmēt
par latviešu dienu. Simtiem tautiešu
no visām Anglijas malām, ^ gan pa
dzelzceļu, gan īpaši noīrētos autobusos
bija devušies šurp uz 18. novembra
svinībām. Ielās ap svinību telpām
dominēja latviešu valoda, tas pats
tuvākajos veikalos un Londonas div­stāvu
autot#sos. 18, novembris kā
bāka bija savilcis ap sevi trimdinie­kus,
un vai katrs desmitais Anglijas
latvietis piedalījās kādā no latviešu
sarīkojumiem britu galvaspilsētā.
nevis; k
mij
t diezS^ f+ t<iffle ar Beram S^'</oS notika t i k ai liosl^'^'S Amerikāņu 13
lolaidās
. «viai izmaksā vairāk
S5'"''Su Žfpa", Londonai
m 'J^ ^t^an Porta traucē] M^Kr^SČ samazināžan
MM, aPf 4M0O, papildus a'
t'^nS bā 350,000 un
ļiJiS ap 200.000 marcug^J
rockis vaino
Svētku dievkalpojums Sv. Trīsvie­nības
baznīcā vien bija pulcinājis ap
700 cilvēku, kuriem svētrunu teica
prāv. E. Bergs,bet lūgšanu māc. R.
Slokenbergs. Dziedāja Londonas lat-viešu
koris komp. A. Jēruma vadībā
un apvienotais vīru koris' V. Baštika
vadībā. Apvienotajā vīru korī ietil­pa
desmit hosteļu vīru kori un vīru
dubultkvarteti.
Svētku akts notika Celsijas pilsē-" ^
tas valdes namā, un arī tur dziedāja
abi jau pieminētie kop, bet uzrunu
teica sūtnis K. Zariņš. Koncerta daļā
latviešu komponistu dziesmas vēl
dziedāja solisti — L. Maršalka,*G.
Trēziņa un Edvins Krūmiņš. Zāle
bija pārpildīta.
Pīkst. 7 vakarā Vestminsteras kāto- W^^;;Mb^ stāji
Ui.abejas zālē notika koncerts, kurā Mt'^iS i^es tā, it V
(Turpinājums no 1. Ipp.)
dziedāja G. Trēziņa, B. Lielause, M.
Daškevica, A, Obšteins un vīru koris
V. Baštika vadībā. Klaviejni pava­dījumus
spēlēja komponists A. Jē-rums.
K- B.
^ domājis par pasaules revoli pomunistu partiju neka p^
\L gada martā Ļeņina'veselīb|
^ no jauna pasliktināmas. Vj
'ā^^i/Ŗins jau
Latviešņ baske^^
inālcsliniekuš aicina
1 Mūsu vairākkārtējais meistars ļ operas pilna sastāva pārcelšanu uz
grieķu-rpmiešu cīņā P. Atars pava- Venecuēlu. : Atara adrese ir: Estado
sarī no Vircbūrgas aizbrauca uz Ve- Aragna, Victoria Calle San-Ramoņ
necuēlu. Viņš tagad strādā kādā lie- 10, Venezuela. ; %ītu ^
lā galdniecībā par mēbeļu nozares __ ^
Beļlijā vēla? ceļot
tālāk
Latviešu Ogļračus Beļģijā pašreiz | i . r- r^ai pc nmTiPtu v^^^ ^.vo w.vwv. ....šajās dienās, Atars raksta, ka viņš.ļinteresē 3 svarīgi" jautājumi: kādas i
cembŗa sakumu. Nav zmams, kas tie i ^^^^ i Tikai iemesli, kas piespieduši viņu sazinājies ar mūsu konsulāro pār- izredzes pēc līgumā paredzēto 2 gadu
vadītāju. Sportisti^ labi pelna un
vakaros venecuēliešūs apmāca grie-ķu-
romiešu cīņā, brīvajā cīņā un
džiu-džitsā. Atara nodomā ir dibi­nāt
sporta skolu, kāpēc viņš uz Ve­necuēlu,
aicina arJ basketbola treneri
An dr. Bērziņu ^ m:i vieglatlētikas spe-ālistu
J. Riņģi. .
Pēdējā vēstulē, kas' saņemta tikai
mm
ir par „techniskiem" apstākļiem, bet viss_^^būs nākotnei, bet šodien mēs ^^3^^^^. dzimto'Viduskanādas provin- stāvi Leo Lipomani. Tas paskaidro- nostrādāšanas emigrēt tālāk uz citām I
gadījums^ atmodina atmi^
vēlēšanas, kad dažos vēlēšanu le- par vajo eq)enu. Far musu u^o- 33 gadiem. Viņam ir sieva, dēls un dzīves vietu latviešu izlases basket- paturēs DP statusu, saņemot arī IRO
cirkņos uz vēlākiem termiņiem at- "^^^^^^^^ d bola vienībai un trenerim. • Pozitīvas aprūpi un vai skaitās izvietoti vai
liktas vēlēšanas kļuva par uztverē- P^^iiai.seit Kanāda, p_ie tam vel ma- Kjz Dzima naktsgaldiņa es redzu ti- atbildes gadījumā mūsu sportistiem tikai uz laiku iesaistīti^d
jiem sietiem, kuros mēģināja aizķer- za provinces pilsētiņa, varētu. _buth^^^-^^^ jaunākās meitas ģīmetni. 1949. g. vajadzēs reprezentēt Vene-tles
citos vēlēšanu iecirkņos un ap- var t ^
.gdaabtia. loLsa ij auD iecvasu rid: oitzuk, riktua šišeo rekiza npdai^r h^laecu^^ ^^ . ^
tādiem brīnumsietiem nebūtu j ā - | p ļj^azas majiņa^.Dz^
runa.
būtu miris. Bet, par li
visiem, ziemai^sāk
^vinLatkal.. atspirga, varēja b
«iidzibas kustēties un rakst
situācija palika kļūmīga: v
adzeja izšķirties — atteikti
fvaias'/vai kļūt par otrās vai p
telas šķiras - vīru politbirojā., t
(iaļins izšķīrās, jb viņa pusē bi
'ias priekšnieks Heršels Jagod
131 k§ aptiekāram bija labas zin
sias par indēm.
ļ nevaru skaidri pateikt, v
Sfis lika teņinu noindēt, dom
ļjins, ka viņš vairs nav ārstējams,
T^taTrockis, „vai arī viņš to d
Ivaras kāres dēļ. Es tamēr es'
j pilnīgi, pārliecināts, ka Staļi
iļeJfjaTpidīt, līdz kāds nejaušļ
itaklis'liktu ižšl^Irties viņa likte
ilias toreiz karājās tievā zīd
pdienā. Tai laikā aries saslim:
a Jkaidri konstatējamas saindē
pazīmes, bet neviens ārsts ne
# pateikt, kas tā par indi
ieteica doties atpūtā uz Suchu
Ceļā saņēmu ziņu, k
'#Bs miris. Pats par seivi saprd
^, ka es vēlējos piedalījies vin.
kāpēc pārtraucu savu ceļoj u-mv^
Tiflisas telegrafēju polit
, lai man paziņo apbedīšanā
t'^u. Apmēram pēc vienas stunda
^•emušaduatbildi:. •
Wi§ana notiks sestdien: Jū
*itvierasties-ļstaj|: laikā
JPJS veļas, lai jūs. .neriskētu •.a:,
|ļ;ļveselību.un tarp^^^ pasāķiti
. Visi; šie piehiinētie gadījumi nebū- ™a tālruni, zina kaKļ^ļ^^ ^
tu necik lielas ievērības vērti, ja M^a lūgusi kādu paziņu aizdot viņai ^orak.
tiem blaktis nevizuļotu vārdu strau- 2 dolārus. Džimam pašam bankā
,me par tautas kopību, patriotisku " ~
. pienākumu, cīņas garu, pašaizliedzī­bu
utt, utt.
Cilvēks — parastais cilvēks ir tā
radīts, ka viņš ilgi nespēj lidot tādos
• augstumos, kur nav' vairs ^saožama
zemes dūmu smaka un kur skatam
zū'l zemes lietu apveidi. Kad, mājās
būdami/uzlidojām patētisku vārdu, . „ , . ^ _ ^_ , ,
gaisotnēs^ tad ari no turienes vien-
:mēr vēl pa: zemes inājoklu skurste-^^
ijiem uzkūpēja pārticības dūmu tS^' 'i^" ^ilkaJnu^ Tuva-smaržas.
geU irdtādi. :Tā konkrē-1 ^^^"^ kandidātos palifca A. Plensners
tības aina, kas tādiem lidojumiem
Lgas-Holšteinas un Hambur-panācis,
ka Dzims, vēl 50 gadus ve-cuņiā,
atstājis savu dzimto pusi. Tā
tad izraidīts —• gluži kā mēs yisi .'. .
Pēc ilgāka lajka eš saņēmu atkal
vēstuli no. piederīgajiļsm. . Tur pa­rastais
stāsts pār pašreizējiem' ap-gas
apgabalā LCP vēiēšanasnitika^^^
un prof. M. Eglītis. Uz 4 vietām bija
10 kandidātu.
stu jau ceturtdienas vakarā atbildi
un lūdzu saimnieci to otrā rītā nodot
pastā, jo darba dēļ pašam man tas
nav iespējams. Saimniece arī apso­lās.
Piektdienas vakarā tomēr mana
vēstule vēl atrodas uz virtuves galda.
spēcināja mus dzimtene, se nav at-. pv^etēli• ieDriekŠēilem fr«HiPm Lēdia. paskaidro, ka viņai šodien
•rodama, vai arī atrodama mākslīgā iepriekšējiem gadiem, P^^T Lgesot'iznākusi iešana uz nil^ētu bet
i7knnqtrnPiiimā kuram ar T<:fpnThn P^^^^^^^^ velesanas izradijas. visai .^^^.^^^ iznaKusi iešana uz puseiu, oei
iZKonstruejuma, Kuŗam ar īsteniDU 1^ 1 at^kaifnt F l p n c h n r c n r t u r n n to izdarīšot sestdien. Ari sestdienas
ir- tikpat daudz sakara, kā dabzināt- ^^f/^.' XT?-?- vakarā vēstule stāv kā stāvēiusi
:ņu^mūzejaizbāztam:putnamar^^^^^^^^
notp radījumu mežā. Veltīgi, pat bīs- I ^^^^^^^^ kantoris. .Līdz sešiem.'^ Pulk-
78 proc. balstiesīgo. Ļībekā visvai-ceļ.^:
Līdz kaklam jau stāvam vārdu I . rezuuaius %i
ūdenī un drīz tas sāks tecēt mutēs, nometņu tautieši.,
Simts skaistu, cildenu vārdu vietā
„Un tad vēl' nezināt, cik ilgi pasts
atvērts?" ^; ; . •
Lēdija nosarkst. Es saku, ka Ka-
" ' ~da kārtība — neviena
pasta, neviena par dar-tāpēc
simtreiz labāk,veikt kaut vis- Šekspīra darbu tulkotāju par to, ka nādā ir savā
' mazāko darbu, kas liecinātu, ka vār- tas atļāvis tādu • rupju vārdu,. - kā uzraksta pie
dos teiktais neeksistē tikai vārdos/^^^.,^ sacīt ba laiku. Ta^ad ari lēdija atgūst va-
Anšlava Eglīša jaunajā lugā" Gal- ;,izturīgs,:paGietīgS:dzī^^ Sie lodu un ska'ā Ibalsī ber: „Te ir Ka-la^
gleznotājs ir bakalaurs.,Vitaudo, kritiķi jau sen izdzēsti! no literātu- nāda, te dav Vāciia. Vācijā jūs mi-kas
vienā elpas vilcienā gatavs pa- ras vēstures, bet ēzelis vēl dzīvo kā rāt badu, tc jūs esat paēduši Te'ir
teikt mākslas un visas pasaules būtī-J franču valodā, .tā.virs zemes. . cita kārtība;'' Laikam esmu aizgājis
bu, bet ir mēms, kad tam prasa, | Arī cilvēks ir/izturīgs un pacietīgs, par tālu. Šai brīdī sarunā iejaucas
ma
tu par viņa būtību.
Vai bakalaurs Vitaudo -pārp bieži
neviesojas mūsu vidū? Bija laiki,
kad franču literārā valoda bija kļu-vusi
tik smalka, ka kritiķi ^ izrāja
par
mes, viņš ne vien klausītos skaistās ļ mest Biiu aizkāris kādu vā-ruiias,
bet an; pats .tādas;, kopīgu
Bet. jāšaubās, vai viņu:ar:runāin.vien lietu.:. No šī briža jutu, ka Dzims
pie dzīvības noturēs. ; TDāriet : pretē.jā. kanādiešu nometnē.
K ā r l i s R a b ā č s 'Tagad viņierii liels pārsvars, jo tie Ir
Ziņas pieprasa Venecuēlas sporta I dzekļiem vai arī turpināt ^
pārvalde - Beļģijā ārpus ogļraktuvēm. Nav to-
Sportists Atars; vāinforr^
necu^lieši interesē juties arī par mūsu | ^ī^as nostāja.
Briselē pašreiz ieradies IRO Eiro­pas
un Āfrikas emigrācijas nozares
vadītājs Leveprnejs, . Brauciens noti­cis
pēc. informācijas saņemšanas, ka
ārzemju ogļrači vēlas izceļot uz aiz­jūrās
zemēm, sevišķi ASV.
ieradums Jdausīti^, ko ^^^^^^^
runa pa tālruni, zma pat stāstīt, kahi^r..,, r^+'., i!'i^ ; ^ v ^ k . . ? w \nr.r<\r.r^r.^J v,^v^;.^;.x.w^«J atkritīs IRO ai^rune un izredzes uz īSu^^,.., ^'r!!^- .^tauns. Kad
pēclabalailiaatgriezās Mas-
^%uzzināja,ka:Ļgņins:Bpbe-un
nevis sestdien. Tāi
^to^:ierasties uz:bērēČ^^
Nometņu
dzīve
REDAKCIJAI
LATVIEŠU inženieru apvienībā
ārzemēs ir jau 415 biedru. Organi­zācijas
delegātu sapulcē Eslingenā
par līdzšinējo rosību atzinību izpel-^
nījās Ansbachas un Vircbūrgas ko­pas.
LLAA mērķis ir apvienot visus IĒ. L ā c ī t i s , Bīmišā, Anglijā,
ārzemēs dzīvojošos latviešu inženie- ^ ^ ^ ,01/1
rus, architektus, ķīmiķus un techni- TŪKSTOŠ' VARDU ANGLISKI
ķus. Par apvienības valdes priekš- Kad pirms kāda gada no mūsu no­sēdi
ievelēja pix>f. V Burkevicu, vi- L^etnes sākās braukšana darbā uz;
cepriekss. angļu joslā inž. N. Zeld- Angliju, nometnē uz ātru roku no-nom-
'*ist^s'^^Li•^^^^^^'^ ārlietu
Cl^.'^^^^ Pec Staļina
ari
P9-
_,. neiemācījos, jo dažu stundu laikā
niti. Visa sarakste izdarāma ar inž. viens svešvalodu yēl nav iemācījies,
P Tivumnieku: (14a) Esslingen/N., ket dzirdēju mierinājumu, ka angļi
Stuttgarterstr. 33-7. sarunās lietojot tikai" tūkstoš vārdu.
TĒVZEMEI un brīvībai, šis mūsu Tad jau tik traki nebūs, es nodo-brīvības
piemineklī kaltais teikums māju.
bija grāmatās, ko Vircbūrgas centrā- Tagad redzu, ka vissmagākais ga­la
nometne aāvāja Merkhauzenas kals te ir taisni tie tūkstoš vārdu
tbq sanatorijas latviešu slimniekiem, angliski Nevaru apstrīdēt, ka angļi
Tie pateicas ne vien vircburgiešiem, tos nelietotu, bet šiem vārdiem ir tā-bet
ari pārējiem tautiešiem, kas vi- da īpašība, ka pie tiem var daudzko
ņus atceras. \x^[e\ikt un'visādi tos izlocīt. Un nu
Ž ' ^ ' v u v » J f . v i ņ š a t -
^« tena Ti^^'^'^a nāvē.
Ifi
MEMINGENAS .nometnes bij. ie- es atskārstu, ka. lai saprastu šō!!_lulj
ītnieks Kārlis Sproģis, kas tagad stošs vārdus, jāieniācās arī pārejie
dzīvo Montreālā un strādā kādā ka-1 angļu vārdu tūkstoši. Tā vel na^ ļ^^i ^^P^h beidzot
lidzšingjai ^ ,
ttiin-.stru
žokādu apstrādāšanas uzņēmumā, šim,' valodas trūkuma' dēļ, neesnfiu
memingenieSu bērniem atsūtījis varējis iepazīties ar daudzinātajam
25 kg cukura. | angļu tradīcijām.
stru.
liel
B BC