Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1948

              4 •LATVUA,1948.g.S0,nove^,bn
KĀDĒĻ VĀCIEŠI NEIEŅĒMA MASKAVU (4.)
16. oktobri — tikai trīs dienas pēc
Hitlera vārdiem, ka ģenerāļi piedzī­vošot
vēl karā nebijušu piemēru,
kauju norisē iejaucās apstākļi, ko
Hitlera apsmietie stratēģijas ,/ēķi-.
nātāji" savos aplēsumos būtu iekal-kulējuSi
kā varbūtību: pāris sniega
pārslām sekoja lietus * un iestājās
slapjdraņķis. Laika pārmaiņa vācie­šus
pārsteidza iviepeši un bez žēlas­tības.
Ceļi pārvērtās putrā. Sākās
izmisuma cīņa. Kājnieku divīzijas
ar drausmīgu piepiīli virzījās uz
priekšu pa mazāk nozīmīgiem bla­kus
ceļiem. Motorizētās vienības pa­lika
stāvam. Desmit tūkstoši spēk­ratu,
visu vasaru kratījušies Krie­vijas
sliktajos ceļos, pie vēl lielākas
piepūles samaitājās pilnīgi. Tūlīt
drausmīgi cieta apgāde, un bieži vien
transports pārvērtās neatrisināmā
problēmā.
Kustības spējās un ātrumā ierobe­žotas;
bez kārtīgas piegādes, vācu
uzbrukuma smailes pazaudēja savu
trieciensparu. Vācieši nespēja izsis­ties
cauri krievu pozicijam un tiem
vajadzēja iesaistīties vietējās cīņās.
Kaļiņina krita, bet arī ziemeļos-tan­ki'netika
tālāk, tāpat Gudēriāns ne­varēja
ieņemt Tulu. Tālu aiz šīm
priekšējām vienībām dubļos iestigu­šas
stāvēja divīzijas ,un korpusi. Ne
soli vairs nevarēja tikt uz priekšu.
Vācu oktobra ofensīva pret Maskavu
bija izjukusi.
Hitlers, kura tikpat kā drošo t r i ­umfu
apturēja lietus un dubļi, gal­venajā
mītnē nevarēja izšķirties par
4;ālāko rīcību. ' Viņš skatījās tikai
kartē' un redzēja šķietaitii pavisam
niecīgos attālumus, kas viņa pulkiem
vēl bija līdz Maskavai, tāpat fron­tes
līniju, ko veidoja armiju, kor­pusu
un divīziju ieņemtās vietas, tai
^aša laikā aizmirsdam«, ka tās vairs
nebija divīzijas un armijas, bet gan
vairāk bezspēcīgu cilvēku iiņ spēk­ratu
kopas. Tās pašas dila no die-nas^
dienā. Karavīri mitrumā saaiik-stējās,
bet salūzušām mašīnām ne-
\ bija rezerves daļu. Nesaprotamā
spītā Hitlers pretojāg austrumu virs­pavēlnieku
un ģenerālštāba virsriie-k
u padomam tūlīt apturēt virzīšanos
tiz priekšu un nocietināties, jo ziema,
kurai bija jānomaina lietus periods,
vairs nefvarēja būt tālu. Virsnieki
atcerējās Napoleona likteni. Hitlers
tomēr brīdinājumus neievēroja.
Reiiē ar Maskavas ofensīvu sāka
ai7mesties ujsbrukums dienvidos.
Rundšteta rīcībā nebija speķu, lai
sasniegtu pavēlētos mērķus. Šī ne­veiksme
jau tā satracināto Hitleru
ietekmēja sevišķi ļauni, un viņš bei­dzot
galīgi pazaudēja mieru un ap-
, domālanos. Kad viņam paziņoja, ķa
nav iespējams uz fronti reizē nosūtīt
okupētajā Polijā sagatavotos ziemas
apģērbus un munieiju, kas pastip­rināti
nepieciešama, ja uzbrukumu
Maskavai turpina, Hitlers bez apdo­māšanās
īsi un strupi pavēlēja ap­ģērbu
transportus a,izturēt un turpi­nāt
uzbrukumu Maskavai, tiklīdz to
pieļauj laiks un ceļu stāvoklis. Virs­pavēlnieki
rezignēja, bet paklausīja.
Sarunās ar ģenerālštāba virsniekiem
pieminēja Gorkijas un citu pilsētu
nosaukumus, kas atradās pat 400 km
austrumos no Maskavas. • Radās ie­spaids
par Hitlera lieluma māniju.
Turklāt viņš bija tā ietekmējis sa­vā
apkārtnē esošos cilvēkus, ka ari
tie sāka ticēt lietām, kuras frontes
Virspavēlnieki sauca par trakām un
vājprātīgas gribas radītām izdomām
Apmēram pēc divām vai t r im ne­dēļām
sasala zeme. Dubļu periods
un apgādes grūtumi bija pārvarēti.
1941. g. 16. novembri, paklausot Hit­lera
pavēlei,»tā saucamā vācu armi­jas
vidējs grupa, kas uzbruka Maska­vai^
sagatavojās jaunam triecienam
Ziemeļos atdzīvojās ģenerāļa Hep-nera
tanku armija. No Kaļiņinas
caur Kļinu, RogačevUy Jadiromu un
Maskavas ezera atspiest krievus pā­ri
Maskavas : upei un iegūt telpu
virzienā uz Istru, Svenigorodu un
Norofomisku. 18. novembrī saka uz­brukumu
arī ģenerālpulkveža Gudē-riāna
tanku armija dienvidos no
Vlaskavas. apgāja Tulu un. ieguva
elpu virzienā: uz ziemeļiem — Staļi-nogorsku,
Venjevu im Kaširu.- .
Vācu karavīri, kuriem nebija zie­mas
apģērba, apbruņojuma un
iiaskojuma, jau pa lielu gabalu bija
abi saredzami. Sniega bija par maz,
ai uzmestu aizsegu, bet zeme tur­pretī
tik dziļi sasalusi, ka ar lāo-stām
nebija ko darīt. Stundām ilgi
uzbrucēji gulēja pie zemes, nevarē­dami
ierakties un netikdarņi arī uz
priekšu. Parādījās pirmie slimību
vun pārsalšanas gadījumi. Par spīti
tam Gudēriāna tanku pirmās vienī-
:)as novembra beigās, nākdamas no
dienvidiem, sasniedza Kaširas ap­kārtni.
Ģenerāla Hepnera tanki de­cembra
pirm.ajās dienās nonāca līdz
mazai apdzīvotai vietai Ghimkiem,
ziemeļrietumos no Maskavas, no ku-\:
ienes vācu karavīri redzēja pelēcī­gā
dūmakā tītos Maskavas torņus.
Tikai astoņi kilometri vēl bija līdz
pilsētai. Šeit U2brukum.s galīgi ap­stājās.
' , .
Cik maz vācieši nojauta, kādus
SDēkus Staļins savācis, lai aizstāvētu
Maskavu, tikpat maz Staļins spēja
iedomāties, kāds izsīkums pārņēmis
vāciešus. Pretinieks, kas vēl nebija
pieredzējis padomju sitienus un l i ­kās
neapjēdza, ko nozīmē Krievijas
ziema; Staļinam joprojām šķita mil­zu
gigants, kuram jāpieiet ar uzma­nību.
Kremļa diktators oktobra krī­zes
dienās bija savācis ap Maskavu
70 līdz 80 svaigu, ziemas karam pie-
Dimitrovu tai bija jālaužas Maska­vas
virzienā. 4. armijai bija jāiet uz­brukumā
no rietumiem, tiklīdz Hep­nera
tanld sakustējušies. Labā spār­na
dienvidos Gudēriāna tankiem b i ­ja
jāieņem Tula un caur Kaširu un
Kolomnu jādodas uz Maskavu.
Pelēcīgs, drūms" noskaņojums klā­jās
pār pauguraino apkārtni, kad ģe-'
neraļa Hepnera tanku vienības zie­meļos
no Maskavas sāka uzbruku­mu.
Drīz vien atklājās, ka pretinie­ka
pusē kaut kaš bija mainījies.
Pretestība bija sīksta un izturīga.
Vāciešiem tomēr izdevās ziemeļos no
L l n a r d s T a u ns
Ik sētā ierejas suns —
Mirušos garus sauVā.
Deg dzrvajo pavardos guns, ,
Un veļu mielasts kūp traukā.
Kails, kails.ir dārzs un lauks,
Zieds (pēdējais sastingst salna.
Ai- atkal kā^du j au sauks :
•Sis rudens smilšu kalnā!
Gaŗgaŗās'rindās stāj
Veļi pa miglu slapju,
Un iznīcība māj
;Ar dzeltenu sērmūkšļa lapu.
mērotu divīziju, uii' jaunas ieradās
vēl arvienu. Staļins tomēr baidījās
Drielvšlalcīgi nolietot savus spēkus.
Kad krize bija aiz muguras, viņš gri­bēja
ne vien aļizstāvēt Maskavu, bet
arī sagādpt 'pretiniekam Napoleona
likteni. Bet Staļins bija pacietīgs un
gaidīja savu īsto brīdi — ziemas ie­stāšanos,
kiiŗal pēc viņa paredzēju­ma
kuŗU katru dienu bija jāspkas.
Viņš nojauta, ka sals un sniegs ne
vien ierobežos, bet- pilnīgi paralizēs
vācu kaujas darbību, Staļins bija
nolēmis tad līdzīgi viesulim uzbrukt
pretiniekam.
Tieši šo-apsvērumu dēļ viņš svai­gās
un kaūļju neredzējušā! vienības
turēia aizmugurē un ļāva rietumos
no Maskava's noa.siņot uz ātru roku
sastādītām strādnieku divīzijām. Tā­pat
ziemeļoļs un dienvidos no Mas­kavas
cīņās raidīja kaujās noguru­šas,
pa daļai sakautas un ^ vāji ap­bruņotas
vienības, kurām piedalīja
nedaudz jsvaigu'i rotu, lai fronte ga­līgi
nesabruktu Vācu karavīriem
radās nepareizais iespaids, ka arī
pretinlfeka rezerves un spēki izsmel­ti
un tikai niecīga pēdējā piespieša­nās
izšķir^icīņu un Maskava kritīs.
TURPINŽ^JUMĀ LASIET
STAĻINS UZBRŪK 36
G R A P U SALA
J ā n i s S a r ma
iDirT''
(1. turpinājums) ļ runādamies Rātskrogū itin brangi
Lielā, pakrēšļainā un patīkami vē- iesilušies. Kā nu tur tā runa iznl-sā
krogus istaba sagaidīja visus trīs kusi kā nē, tik Miķelis žēlojies ka
ienācējus kā gādīga māmuļa, kas ne- neesot redzējis dzīva mērkaķa: -1
jautā nevienam ne pēc vārda, ne ve- .,Aks, kur nu tāda, mūdža Valmie-cuma,
bet ir laipna pret ikvienu, rā redzēt!" Plukstāju .tēvs brīnījās
kam makā glabājas vērdiņi un sud- — Bet Ruģēns atteicis, ka šeit
raba ortas. Par laimi Čumurnieka esot_ gan viens dzīvs mērkaķis, tik
Pāvulam un vii^a biedram pūšļu ta- pilsētas rāte to turot aiz restēm, lai
bakas maisiņos gadījās pa vara vēr- nesakožot cilvēkus. Ja vien Miķelis
dinam, tāpēc uz galda viņu priekšā esot ar mieru maksāt sudraba rubli
drīz parādījās trīs vara mēriņi, par sis varot viņam nezvēru parādīt. '
kuru saturu Viņiem nebija nekādu ,,Kā tad!'' Plukst.āju tēvs priecīd
šaubu. sauca, „vai tad tādu briesmekli kāds
„Tad tak laikam Ruģēns vēl it ^i^^i?^^^^^^^^ v.
j a ^ s gados?" Plukstāju tēvs uzņēma ^ ^a^s lielībnieks.
no jamia saīnmu, kad-ar briesmīgi h^"?^^^*^^'^ rubli galda: lai tik rā-saviebtu
seju bija iztukšojis s&vu °- •. _
mēriņu, „jo meita, kas mums atnesa, j-J^.^ ^^ff^^^ Pnecajās, „laJ
brandavimi, liekas gan vēl tikai ne- .'
sen izgājusi mācibā?" - ,
- Nav vis vairs tik jauna, kā tu f aizvedis Miķeb uz rats kance-
,mā, - 'Pāvuls atteica, - bet, kā ^V"^^ un parad^is' viņam ^ats sikatie^
u.
^ pilCOMCiv"
K, «Nof . ^ i » • R»**;?;
spontānas
,iiunisti atceļ
Fridridis Milts cīnās un uzvar/
Kad pagājušā pavasarī LIbekas
vecā rātsnama biržas zālē notika
latviešu mākslas izstāde, kas sagā­dāja
ne mazo pārsteigumu cittautie­šiem,
mūsu eleganto pastelistuFrid-richu
Miltu bija pārņēņļis „melnais"v
un viņš no iepriekš' apsolītiem. dar­biem
šaa izstādei deva tikai kādu
treš6 daļu. Daži melš, ' k a toreiz
mākslinieks bijis tik grūtā cīņā pats
ar sevi, ar mākslinieciskās radīšana^
problēmām' un visu pasauli, ka ne­esot
nemaz uz izstādi aizgājis un
nelasījis arī laikrakstus, kuros vā­cieši
viņam bija veltījuši daudz l a ­bu
vārdu. Toties uz rudens pusi
Fridrichs Milts kļuva arvien smai­dīgāks,
labprāt rādījās ļaudīs, par
pasaules nīcību runāja vairs ; tij^ai
retu reizi un — pats galvenais
bija itin pieļāvīgs, kadt llbekieši tei­ca,
ka n u viņam jārīki) pašam sava
patstāvīga izstāde.
Kaut gan mākslinieks visu vasaru
veltīgi izgaidījies amerikāņu joslas
draugu apsolīto tabaku, kaut viņa
darbnīcas īstās valdnieces i r ;• Ilzīte
un Ieviņa, kas, bez mitēšanās kūle­ņodamas,
pa grīdu, galdu uņ lāviņu,
vairākkārt nodzēsužas to, ko uzvilcis
tēva krītiņž vai ogle, Latvijas 30 ga­du
svētkos tiešām vērās dui^vis uz
izstādi, kurā redzami 40 darbi, lielā­ko
tiesu radušies tieši aizvadītaiā
vasarā. Pēdējos mēnešos, bet jo īpa­ši
pēdējās nedēļās un dienās Milts
tik dedzīgi nodevās . glezniecības
problēmu risināšanai, ka bija aiz­mirsis
pats savu vārda dienu, tāoēc
nav brīnums, ka dažs labs godīgs
apmeklētājs jau pēc piecām minūtēm
^šķaudīdamies izmeties no istabas
ārā, lai veltīgi neapgrūtinātu savu
skaidro saprašanu. Vai par to
s k u m t ?— Tāpat šķaudījusies daža
angļu lēdija, kas pagājušā gadā lū­gusi
Miltu gleznot viņas portretu,
bet, to ieraudzīdama, skumusi par
mākslas nespēju parādīt dabisko
skaistumu. Katrā ziņā no visiem
sarīkojumiiem, kas LIbekā bija orga­nizēti
par godu 18. novembrim, M i l ta
izstāde i r notikums ar vislielāko no­zīmi.
Tajā ieejot, daudzus pārņēma
dīvains samulsums, jo bija sajūta,
ka esam kādā Rīgas salonā.
'Nedēļas laikā izstādi apmeklējuši
kādi 200 latvieši. Tas nav daudz,
bet nav arī t ik maz, j a zinām, k a par
visā pasaulē slavenu izdaudzinātais
igaunis Aumere nunat savā koncer­tā
bija spējis sapulcināt tikai ne­daudz
pāri par 250 LIbekas latviešu.
Bez tam arī uz šo izstādi, kaut gan
tā, notilpa stingriļ apsargātajā Mē2^-
ues DP |erritorija, veikli Izvairīc^-
mies no visiem sargposteņiem,' bija
pratuši ierakties vairāki vācieši, un
tie aiz brdnumito bija gluži mēmi,
ka pārvietoto'personu nometnē, šai
visu ļaunumu perēklī, var kaut ko
tamlīdzī'gu redzēt . . .
Sl bija jau oti-a izstāde, ko Milts
Tīko LIbekā, un mākslinieks zvēr
pie visiem svētajiem, ka tā būšot arī
pēdējā. (Tāpat viņš priekš viena ga­da
Blaumaņa liTgunl pirmizrādē Lī^
bekas latviešu t'^ātri zvērēja nekad
vairs neglezļtipt dekorācijas, bet ar
Dieva palīgu deqembrī gaidāma ce­turtā
pinnizrade ar Milta dekorāci­jām.
(Pagaidām neviena emigrāci­jas
schēma par Milta ģimeni nav vēl
ieinteresēta, un I tā viņam nekas cits
neatliks, kā dbtiēs jaunās cīņās ar
savām mākslinieka šaubām un mek-lējumierri:
Par uzvarām šaubu nav!
' ! Sinus
un i7'i;auga ]
«.nilnas 24 stundas pēc tam
.-STpiekrišanu Drošības pa
f i S a s priekšlikumam, ar
f Znu ceļā likvidēt iesa uso
* In 'ia ne pēc naveles,
S nSnebiJašicm ap
trvaras kopigi izplānotu pa
pārvalde, pašreJ.e
pkumu, kā parasts, pavadīja
Nelikumīgā pilsētas maģislrai;
^«mistu un krievai Dillēm gal«i
Spašādienā.iakstiski prote
tanatpilšiētas rietumu sektor
ja, ka jaxinradito nelegālo
jausieviškis, kam allaž darīšana ar f>,!^^? ^e<^e3is-aiz treliņiem. Si-svešiem
cilvēkiem, turas iznesīgi.P^^t^^^ ^^^.'^'^ S^? I i^uži ne-
A r i Ruģēns drīz skaitīs četrdesmito, f^^^ ^° vaiga un Rugei^am uz viņu
un gadu dēļ neviens par abu brū- ^^^^^ ^apec gribējis drusku
tēšanos nekā neteiktu Bet krodzi- P^f^^^.f• to jau nu ari,nekas
nieks negribot Ruģēnu tāpēc, k a ne-P'^l^^e^ nebūtu bijis, ja vien Miķelis
varot nevienā vietā necik ilgi pastā- P f . f ^ s sikatien cauri treliņiem bak-vēt,
lai gan i r skolots virs, jo i r mā- ^^'^^ ^^l^^l' T-'"'^:!^
cījies pie Cimža par skolmeisteru, P^^'^J^s .^ik nikns ka :sa^^^^^^^
kamēr tas vēl savu skolu turēja tepat f^vu pārgalvību!" Pl|ikstajn tēvs
Valmierā. — satrūcies nogrozīja galvu, bet Pa-
„Visi jau runā, ka esot gan gau- t^T''^^''^:,
žām gudis un apkērigs. Tā nesen pat . " .T^^."" sikatieris trūcies kājās,
vēl viņa dēļ dabūjis trūkties pats ap- ^'t ^^\P^ durvīm aulta. Un ka.
riņķa tiesas kungs. Gan nu īsti ne. n ^ ' " / ' ! - . . * ^ ' ^ ^ npdedejis vīrelis iz-zinu,
kā tas tur noticis?" plānēnietis Pl^zderejis no savas a.zgaldas, tikām
runāja *l ^ gaoaJa. —
• - Vai tu domā to notikumu ar "7^ l^V^^' ka tā izdevies,"
kocēniešiem? - Cumurnieks pāi^au- ^'''-f'"^s "losmejas citadi^ kozin.
abi tagad sedetu tuptuzi pie ūdens
,To jau domāju."/ un maizes.' _ ^. , , .
„B§liņi baltie!" Plukstāju tēvs ie-1 " P"'^ " ^"^^3 turpina-ucās,„
es par to nekā nezinu!" . . . . -KT -i- w -v
- Tas nu i r tiesa, - Cumurnieku mier^Nosudzejis Rugenu rats
Pāvuls droši apgalvoja, - un par to.ni^Sam Pramam,_un tes tuliņ pave.
pacēlis trīs pirkstus, apzvērēs ik- Pej'f. ^?ts sulamis, kolīdz leraug^^
viens valmierietis, kaut vai naktī no ^ " ^ ! " " ' tuliņņem cifet un ved
miega piecelts. Tur bijis viens vš- ^ ^ ^ g ^ ' « ^ { ^ f ^ J ^ i to^^^^^
cisks raksts • jāpārskrīvē latviski ,.Ņu vot t e b e r a z ! " Plukstāju eva
un jānosūta kocēnieSiem. To nu ap- P^^^'J^ «āvas krievu valodas zina-riņķa
tiesas kungs uzdevis Ružē- f."^'' ^'^^ «"^^^ ""P*»*
nam, jo viņš toreiz vēl bija apriņķa _ RU zēnam drauei fūlin 'l«Hinaties.
tiesā par sikatieri. Rakstā vajadzē- £5,?nSušI^n v^^^^^ ihipaSadiaā pilsētas parlamen
jis stāvēt tā: ja kocēnieši nepildīs U- ^^}?^ paiviipuii, un v^iS «era-kurnu,
tad saņems sodu. Bet Ruiēns^.'^f Valmiera, bet mierīgi dzīvo- •
ie-skrīvējis: ja kocēnieši nepildīs l i - P ' ^ "'"f*^ , . .- vv«
kurnu, viņi dabūs pa plikumu. Patsļ ..^'^«^ ^ad rats kungs to nezina- ģ
rakstu parakstījis. Kad nu vēlāk viss 1 J } } ^"ī, pāšanks! Bet lieta. |
nācis gaismā, apriņķa tiesas kungs fe.' ^^^a k a Pramam nav vis brīv ,%
saņēmis no augstiem kungiem rājie- ^^"^ J ' ļ * f li
nu, bet Ruiēnam vajadzējis no tās K ^ S ^ ^ ^ f " ^ff V"?^" J^^. f
' g u rokas. Prama spēks izbeidzoties |
mm notikumus netieši j_a
dien pieteica padomju militar
i^tora. maršala. Sokolovsk
- parauga paziņojumi geneŗa
saucās, „es par to nekā nezinu!" M?- " vis, k a sikatieris lik- 'MSejam, Rpbertsonam un Keni
Iji pret Svētdien paredzētajā;
ļslinš pašvaldības ,vēlē.šanam kii
ļiiote^*^: izbeigt :p
lii {fflrvaidl jin kurās :;velētājio"
''hodroMnātas demokrātiskā
āknte. Padomju virspavēlniecīb
3 i ricihu nevarot atzīt, nedz ar t
ļirjeksseža vietnieks SED biedr>
'ļk u^aidnaja tā ^ sauktā „de
mlratļsķā bloka" depi^tātus un ko
sliļisti^m pakļauto „demokratisk
«^izfciju" pārstāvjus) otrdien' sa
«tJ^s'Admirāloaiastā, lai protes
pret veieš.anām'^'^un „lemtu pa
tālāk darāms". Trīs demo
isko partiju deputāti nebija ai
runā par Valmieras rātes sikatieri?*
Plāņu mežsargs pētīja. par īsām."
- Tiesa, tiesa! - Pāvul? atsaucās; pr^lJ^r^J^^ vit ™ f M
- tur viss noticis akm-āt tā: tepat Pj'^^f turpmaja, - bet vm tadRu-1.
l^uguriešu Silamiķelis I m
J . l ^ t e n d z e n i e k s — CTles m e i s t a r s ^ķepa
/ I mešana
I , VĒSTULE L A T V I J A I NO SANTIAGO
m\ jaunu „provizorisku" maģis
^iii,kam būtu jāmpējas par , vis
iuŗbnvu vēlēšanu'' sarīkošan
. Saskaņa .ar iepriekš izstrā
«LATVUAS'* ABONEMENTS.
pfisatinot laikrakstu pa atsevišķiem ek­semplāriem
(līd2 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 ^jarļ piesū-llSann;
pasūtinot koUektivi vairāk par
3 eks, — DM 3.— mēnesi oar eksem­plāru;
pasūtinot nz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.- mēneti + OM 0,80 par
piesōtJganu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensleflges oonoareiile iesoiedrindas
aizņemto telpu. Dārta meklēšanas sludi­nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi, sludinājumi^
naudas pārvedumi un korespondence adre­sējama:
,,LatV|ijai'' (13b) Ganzburg/Do.,
BiirKermeister-Landmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā — otr­dienās,
ceturtdienās un sestdienās»
SLUDINĀJUMI
Sirsnīgi pateicos visiem, kas piedalījās mar
na mīļa vīra
ROBERTA PURVIŅA
pārvešanā un apbedīšanā FiJbachas kapos
š. • g. 13. novembrī. Sevišķi mīļš paldies
Straiitnieku ģimenei, darba biedriem, Valkas
VAlCAs. nodaļai, barakas iedzīvotājiem, Skrun­das
54, gaidu vienībai un visiem nem, kas
snieguši mums atbalstu liktenīgajā brīdī.
(234) Purviņu ģimene.
PIEDAVĀJĀĀĪ
VĒSTUĻU BLOKUS
(50 lapas)
Labs papīrs, vāki ar Rīgas skatiem. Cena
DM 1.45 gab, Atkalpār.devēiiem ^S^/o- -atlaide.
U32) Lcttenlager Kantincj : :
(17a) MaDnbeira, Nebeninsstr. 7.
Valmieras neredzējis? Kur tu, Die- t|V'Pianļi, sapulcd «izraudzīja" arī
viņ! Divas nedēļas gan cieties, cie- ļp^to^t^s lielvecāko, trīs vina
ties, tad vairs nevarējis izturēt un ka i | un pārējos maģistrāta lo-likts
bijis atkal vienu dienu Rā^s-i^*.
krogu. - ^ ^ ^ŗ^^^vecāko.^pasludi^
„Tavu negantu^ pārgalvi!" Pluk-ļ^^jas^
stāju tēvs nobijies ierāva galvu pie- t^l^i^rtū, kas ir SED biedrs un
cos, bet Pāvuls turpināja: • ^ j ^ s lm bija Brandenburgas nrovin-
^^''^7 prezidents. Provizoril
Kamēr šis nu krogu, tikām vēl
nekas un ja rāts sulainis ari nāktu, ||Wrsinaģistrātu" taT nas^ā "^'diJ^na
krodzinieks Ruģēnu ncbēdzinatu ta, 1^ Jerināja. Jaunais „ l i e l v e c āS
ka neatrastu pat ~ne sastavas žukurL kam pēc ievē e;-^n^of
Bet kolīdz šis pāri tirgus laiakumam#^^ Heiu puku Di^ki n l v ^
devies mājās, sulainis plecos gan;,l#fto izraudzkais o r ^ L . 4-^^-^^'
lai nākot tūliņ ar labu uz rāti! ^ |i% Pilsētas S a & ^ ^''T
„Tā jau domāju, ka labi nebūs iflii^inērmS^^^^^^ ^
par savu pārgalvību tik un tā^ viņ5 * iedoti r S S m W / H ^ ' ^ ? . ' ^
reiz iekritīs!" mežsargs bēdīgi pa-i^ra,i^^^ B e S ^ ^ ^ ^
- Ķ e z ā jau nu arī b^tu kurš katrs iaijJJ^^^^^^^^ līdz
cits, bet ne Ruģēns. Tas vis tev n^'^iU:^ Paredzētas velēšanas
skries cilpā, kolīdz kāds tas iz"*^ BBC lirl7of.-4^..
tis. Ak tad šim būšot jāiet līdz? no-|mpii^gg Dl'^f c ' ^ 7 attēloju-prasījis
stingri sulainim. Tas, kauti^^jineg zālV H^'^ - .'^ ^^^^^s sa­ir
» ..7to i , r . Tro cioonic i7rādIUes _ , . "^J^ aiznēmiici
' •p ublika :'. . , ?1^?^^s^r a^ ^ an^s^a^r^-
3 - o un 0 ~ 3
Jānis Stendzenieks treniņā Santiago nacionālajā stadionā, šis attēls ņemts no kāda
V ļ i liela Cīles dieuas laikraksta.
13. un 14. Tiovembrl milzīgā tveicē Santiago
nacionālajā stadidnā notika Cīles meistar­sacīkstēs
vieglatlētikā. Šķēpā mešanā uzva­rēja
mūsu,rekordists Jānis Stendzenieks,. lielā
karstuma dēļ sasniegdams gan tikai mērenu"
62,74 m rezultātu. Viņš tomēr pārspēja arī
Cīles rekordu,, kas . bija 62^35 m. Mūsu , spor­tists,
ar savu technisko' gatavību i/virziļās
skatītāju uzmanības centrā. Esmu. sa.ūsmā,
ka lieliski _sekmējās mana kluba sportistiem.
Sacīkšu labāko sasniegumu • realizēja Inostrosa
3000 m skrējienā (8:37,0 min.). E g e h ^ lēca
tālumā 7,04 m un Geverts: trīssolī .nĒ;2l m.
Abi šie sportisti ir vācieši. Interesantākais
tomēr, 'ka I vislielākā „modē" vēl vienmēr ir
Stend2fenieks. Viņu pie sevis tagad grib pār­vilkt
argentīnieši^ solot piemērotu • darbu un
citus labumus. Jarika, tomēr nevēlas sagādāt
čīliešiem vilšanos I un paliks Samiago.
. Santiago, 15. novembrī.
... E d g. L a i p e n i e k s
HELĒNE tAIMĒ 28.000 VĀCU
• Štutgartes 21 g. . i v ! kan.toriste Helēne Zēbur-gere
no laimes, nosarka, .nobālēia un vēlreiz
nosarka, 'kad pagājušajā nedēļā . v i ņ a i pazi­ņoja,
ka tā I Virtembcrgas-Badenes futbola
fotālizātira ^var saņemt 27.950 : DM, jo ^vie­nīgā
pareizi noteikusi. v^isu_10 sacīl^šu rezul­tātus.
Zēbergei-e totalizatorā pie' tam spēlēja
zālē ne-jo
sīks un kalsns kā sisenis, izrādIM.
varen bargs. U n ko tu tur aŗi v a n ^ ; a I^e i e e i ā ' r r > ^ - ? - ^ ^
teikt, ja viņam, galvā Gepure;^r J j »
platu nagu, kās sniedz^s-talu I^M-^^^
degunam, \m ar sarkanu J o k u , / ,
pie sāniem garu garais z o ^ j e ņ s ? « l l u l l l f i l lg
- kad jau jāejo' tad ^.pr^m^^^ «rOSIflaS
, nevarot, iešot arī, - Ruģēns teiciS|ļa Jjļ3lļj.r| ,
nn™w,f1'; I^,:^" PffJ^.'^^^.^J^^s^'I Sulainis, priecādamies, ka tik viegiij||« r « U d ļ ļjļf jf Jgļ^^
vēlnezin ko knosījies, Ruģēns Pi^P^^HCjaldībs pieD^c^f ^"^a T r u -
T • -u M ' ' - I ši noķēris vīreli aiz padusēm nu |«^,s|^l^ani gro2^
Umvebera-kausa izcīņā ledusho- tik griezt ap'sevi riņķī tā, ka ^'«ff Jeņenitņ jjL ™ e j ā kong-keja
svētdien Preussen Krefeld ar kājas iet pa gaisu kā pātagas, - iC^^^ P^,"" 205.noo
Koņecki un Veidi ierindā uzvarēia I (Tui^inājums-sekos) Slff SavienilZI^-^ldo lajka un
Chronikd
uzvarēja
EV. Fūssen 3—0 (0—0, 0—0, 3—0).
Tās bija lielas gaviles Krefeldā, kad
savas mājas cilvēki pēdējās 15 minū­tēs
ieguva 3 vārtus. VfL. Bad Nau-heim
pārspēja HC. Augsburg 3—0
(2—0, 1—0, 0—0). Tikai vārtsarga] j dekorācijām
^elus n ? l 3 £ ^ ' "f''' Ai^ s t i S S lomā. Z i ^ |
giebus no lielāka zaudeiuma „o rirpvem
ludēj urna.
Latviei^u un lietuviešu izlases basketbolistu
sacensība paredzēta Ziemsvētkos Vircburgā,
be_t atkārtojuma spēle janvāri Kemptenē vai
;senfi-ldā.- Treneris Andr. Bērziņš mūsu iz­lases
sastāva paredzējis Vircburgas YMCAs,
Oizenes Daugaviešu labākos . . v ī r u s ua bij.
Kursas spēlētāju H. Igenbergu.
M. ZIvērta Tīrelpurvu P. Elsiņa ,
par teātra pārcelšanos uz ^ E ^ ^ ^ J ^ i S i ^ ^^«ntuāli linT-'i ^'^P^asis
pāragra. Decembra sākuma ka ari M ^ ? ^ ^ «kaitu
m #
ma pirmizrāde angļu rakstnieKa.||
Mīna komēdijai Bufervalsts P^^^^ŗ
Igauņu vijoles virtuozs H. A^^^^l^^
atkal ir Vācijā. Atceļā no Zviecinj»5|
viņš koncertēja Libekā
IBturnu?'
C.r^^enotaisrv , ^ un
• Nav raksta
sffžDPiJ^ēlskaidrtFas
Lībekas latviešu teātris iestudēj«|?l, ļ^t dau^/^^^^^^ papja.'
7T„^^o T ; r o i r , „ r « n p Elsioa «-|gs3|™ 400.0()o Tv^^^^^^ locekli
ladj^attiecīgo i " " " ' ^ ^