Bavarijas Latviesu vestnesis, May 13, 1950

              ķ ģ. 10. maljfi
riba Lielbrita-s
paskaidroja,
^ «pcki Anglijā
tas bns nepiede-kopīgos
alzsar-zņēmomā
re-
Lielbritānija
(K^^^ nedSļSm,
WttiSķt pirmie
l> "III
Inas
iliņām ASV aiz*
|as ieirē^ pārlle*
lidmaSinafl tniq>
j t ed krieviem
tpjuši spiegi, kas
lOto valstu avi-
Zumāls pie­radījis
jau-lēmu,
jo nav
i^īrastes josla at-
If^em ūdeņiem,
loderho
ieroču techniku.
ka ve*
tagad vaļrs
nozīmes.
aiņerUc^ lido*
^ŗadot miera ap-jļsiiju
savienība,
ļs^ uzaicināju^
ai?sardd-ihts
stei
Ica I » -
-vu fitei-ias
m i -
m viņa
ziņu ap-
Zeitung un
ļjušo piekt-speciālā
kāds kur-ilepenu
pavēli
valstsvīriem
Padomju sa­lai
lAOSkaid-
So inlormā-^
lu dēļ atsauc
drodams, ka
ļjlbrichtu varē-dienas
svi-pŗese
ironiski
varētu tā ari
Maskavas uz
tik daudz
Jirti var atgriez-
Berlīnē izsa-ituāli
spriedīs
^ i m . Saas ap-i
f r l Austrumvā-itePIks,
kasp5r-l
u m u Krimā un
J u galvaspilsētā.
Maskavā laikam
ens, jo viņS
TASSa pazi-justekņu
atbrīvo­ja
būšot arī pār-javādjas
kabineta
pTienam nav no­sola
im Ulbrichta
i k u valda Uelas
is novērstu, Mas-
^ s t ru prezidenta
ichtu, nododot v i -
§lietu ministriju.
Šot speciālu mi-
Tlvotajiem lietu-diplomātisko
ne-iojumi,
ka Vācijai
lavas armijas, ne
ļāpakļaujas jopro-
•ilitārai kontrolei,
>mati ārlietu mi-un
Vašingtonas
„ kas bija saskā­ba
Bido un ārlietu
Viedokļiem, jauz-
^isku aktu, l^uŗa
Tancijas ārlietu
3is apspriedēs,
mēs esam g^"
. pārestības,
nodarīja vācieši,
LMēs tomēr neve-stāvokli,
ka V a -
stipru militāru
lojas." Runas bei-
|la, ka Franciļai
^fācija ieņem E i -
vietu, kas tai
Latviao Nenropaper
ĢubUsbed ooder fiUCOM Civli
Affairt OlvtetoD AutborteatiOD
Number UNDP 198. >ubllrtiei
tod Sdltort Vftiaemfirff Xam-derga
EflUngen/N. Brelte str
Rrlnt^: Ongeheuei^ &
CJlmer. Ludwigsbur:% Kflmer-ftr.
U. PubUshed twice weekly
Clrculatlon^U.OOō.
lATVIAN NliWSPAPER
Nr. S1 (Sgl)
Sestdi^. 1950. g. 13. maijā
taok tnāātmā» un Mitm«oii
Isdevijt} LatvtaioOvstrtiiICo
mtteit. Otlv«Diit t c d t t tm V
Ltmbergi; «tlvtnl rtdidcior»
vietnieki: U CuHUt. Redak*
torl: K Botttelns. i. Jikāb>
•OUL a KlseUft. B. Rālsttrt.
U Švarcs AugtriUJas redak-eUM
vad K. Smlt» cLawley
HouM. Ctnbcrrt. A. C« Tn
AtntraUa). Redakeilas adrete:
BnUnganm. Br«Ste 8tt.
teleftmfi līs».
FRANCOA SĀKUSI CIŅU PAR
EIROPAS LĪDZSVARU
ministrs Sumāns ierosina
na paro^untmudatupnied^^
imi kontroli
P a r f ^ e ^ . --Francijas arUcitu ministrs presei sniegtajā intervUā
ļirdien ierosināja dibināt Ipj^a kpmisUu,^ kas kontrolētu Francijas un
• C ^ ^ i ^ ^ ^ l ' * ^ ^ ® ^ * ^ ^ ^ ^ ^ ^ ražošanu. Ārlietu ministrs tālāk pa-
Aalflroja, k^komisija d^botos ar vienādām aesibām. Priekšlikums ^ -
^Bkr^aļ-edz, to šai iestādījuma varētu piedalīties ari pārējās Eiropas
valstiisi» Ja t l ^ butn interese,
, ^ Šūmana p r i e k ^ I i k t ^ racKjis
larodirīss apvērsumu visā līdzšinējā
Ķrppas mentalitātē. , Pēc otra pa-
'iļŖI^ kara daudzi doihāja, k a Fran-nekad
neaizmirsīs tos nodarījū-fe.
kas tai bijā jāpārcieš Hitlera
lafta. Sis domas sevišķi aktuālas
l ^ a pēc tam, kad Parīze vienojās
;i|:Zāras apgabalu par ogļraktuvju
ļB|Hnāšanu un kontroli Kreisā v i r -
politiķi Vācijā šo vienošanos
jļ{]^ēja par vācu .'interešu nodoša-im
un par atteikšanos n a tām vitā-
.JajSm prasībām, uz ko vācu tauta
laiku pretendē. Tagadējais'
B^djas ārlietu niinistra priekšli-
Snps pilnīgi pārmaina visii līdzši­nējo
«dtuāciju..
. Ņnjoi^ (is). T - ASV valdība, kas
visu laiku atzinusi neatkarīgās B a l -
tyas !s?aW$ ^ ār^
liietu mte^^
li||uii(m procesa
Jamia %Spife^
i>ēn;^a^#M& p a ^ dokii-mentačpiit$
1 ^ ^ '
l) ims^ķs^ valstis ne­atzīst
ijikotporēšanu Pa-dpnuu'
«a^4enibā, 2) ASV valdība
, Wti aStoist-i^ s. «nacionalizācijas"
*-laatte^^^^^^ ne ari
IķSdu dtu aktu, ko izdarījis padomju
' ležlmfi^ kksagKiba v$ra 1940. g. vai
ari kā^ dfe z^ims, kas valdījis vai
yalda Igaunijā pēc tam. 3) Johan-
^nesfi Kaivs i r likumīgi akreditēts pie
Savieniirto valstu valdības kā ģene-rfilķonffula
V. 1 Ņujorkā un darbo-
, ]as ar sfitņa pilnvarām
Der atcerēties, ka 1947. gadā io-r^
ējais A S F ārlietu ministrs Mar-
.Jal$ ari mūsu' nelaiķa sūtnim B I l -
manim ar rakstu paziņoja, ka Sa-
; vienotās valstis joprojām' neatzīst
Latvijas inkorporēšanu Padomju sa-
V i e i ^ j neatzīst Latvijas īpašumu
hadonāiizāciju un p ^ likumīgo Lat-
, Vi}ļW pārstāvi uzskata sūtni Bilmani.
Trigve Lī Maskova
K a s k a v a (Is). Apvi^ioto nā-tŅ|
ģenerālsekretārs TrigveLi ceturt-
*»ias pēcpusdienā Staļina sūtītajā
ttnašinā . nolaidās Maskavas Ud-
II sagaidīja padomju ārlietu vice-ttiiistrs
Andrejs Gromiko, Eiropas
o^niecības komisijas priekšsēdis
Oimars Mirdals, kas patlaban uztu­pas
Maskavā, un vesela virkne aug-
^ u padomju ierēdņu.
Politiskie novērotāji Izsakās, ka
IJN ģenerālsekretārs apspriedisies ar
Pa^mju valdības pārstāvjiem ari par
* ^ u jaunu Eiropas valstu U2i,iem-
' Janil Apvienoto nāciju saimē. To ap-
- stiprina ari fakts, ka-krievu prese
cētuirtdien pirmajās lappusēs publi­cējuša
Trigve LI priekšHkumu uz-
J?femt U N Albāniju, Austriju, Bulga-
«JU, Somiju, Itāliju, Portugāli, R u -
ōiāniju un Īriju.
Trigve Lī misiju britu prese ko­mentē
visai ironiski. Vairāki Lon-i
t e a s laikraksti aizrāda, ka LI vēl
pirms pāris mēnešiem deklarējis-, ka
pasaules mieram nekas nedraud, un
ka cilvēce nepiedzīvos trešo pasau­les
karu. Tagad turpretim viņš i : ^ -
Sīgi paskaidrojis, ka karš nav novēr­dams,
ja pasaule nevienosies par
aukstā kara izbeigšanu. Sis britu
Preses komentārs atklātību nepār­steidz.
Jau pirms pāris gadiem vai-
^ amerikāni apzīmēja Trigvi L i
par komisku figūru, kurai gadījums
iNs nostāties pasaules priekšā.
Anglijas ministru prezidents Etlijs
ceturtdien, runādams apakšnamā,
silti apsveica franču ^ l i e t u ministra
ierosinājumu un norādīja, ka tas pa­līdzēšot
atrisināt daudzas ,sasāpēju-šās
Eiropas prol^lēmas, kā ari lielā
mērā novērst gadsimteņiem ^ ilgās
domstarpības Francijas un Vācijas
starpā. Opozīcijas līderis C^čils pie­prasīja
atklāt par Sūmana priekšli­kumu
debates jau vistuvākajās die­nās.
Kāds britu ārlietu ministrijas
pārstāvis izteicās presei, ka priekšli­kuma
sīkākai pārbaudei Anglija no­dibināšot
sevišķu starpresoru komi­siju,
Don|ā, k a ar Šūmana priekšlikiunu
stāv sakarā ari paziņotais bij. franču
ministru prezidenta Pola Reno brau­ciens
Uz Bonnu, kur viņš apspriedī-sdes
ar vācu vadītājiem politiķiem.
Vācu politiķi un i t sevišķi Bonnas
federālās valdības galva Dr^ A d e -
nauers apmierināts par to, k a Fran­cija
uzskata Rietumvādju par līdz­vērtīgu
partneri. Šūmana priekšli­kumā,
proti, i r minēts, k a ogļu \m
tērauda ražošanas kontroljē piedalās
abas valstis ar līdzīgām tiesībām.
Mozīme, ka Rutas b ^ n a i z ­mantošanā
savu vārdu tuŗpriāk va­rēs
teikt arī vācieši. Protams, tas
notiks tikai tad, ja Francijas ārlietu
ministra ierosinājumu pieņems arī
Lielbritānija, Beneluksa valstis un
ASV. Līdzšinējie preses komentāri
tomēr liecina, ka Sūmans nepaliks
viens. Savienoto valstu ārlietu m i ­nistrs
Dīns Ečesons, atstājot Parīzi,
paskaidroja, ka Vašingtona Francijas
\ ierosinājumu uzskata par ļoti nopiet­nu
un ļoti tālejc^ un k a amerikā­ņu
tauta būtu priecīga, ja Eiropa
par to varētu vienoties. Pagaidām
rezervēta i r vienīgi Lielbritānija sa­protamu
iemeslu dēļ. Kāds britu ār­lietu
ministrija]^ pārstāvis paskaidro-
. ja, ka Sūmana priekšlikimiam i r tāl­ejošas
saimnieciskas un politiskas
sekas. Londona ierosinājumu pār­bauda
un atbildi sniegs tuvākajās
dienās. •
Daudz skaidrāku valodu runā britu
prese* Strādnieku partijas oficiozs
DaUy Herald raksta, ka Sūmana
saimnieciskie plāni angļu tautai ir
skaidri. Tos vajadzētu savienot vie­nīgi
ar Eiropas ūniju un pēc tam
īstenot. Parīzes prese Francijas ie­rosinājumu
pilnam akceptē, atskaitot
vienīgi sociālistu un komunistu laik­rakstus.
Tas neliekas arī pārāk ne­saprotams.
' J a Sūmana plānu īs­tenotu,
tad kopīgajā ogļu un tērauda
rūpniecības kontrolē piedalītos ne
vien Lielbritānija un Francija, bet
arī Beneluksa valstis. Tas nozīmē,
ka kāda īpaša komisija koordinētu
un vadītu apmēram 45 proc. no v i ­sas
pasaules ogļu un tērauda rūpnie­cības.
Ja šai organizācijai pievieno­tos
vēl Savienotās valstis, tad demo­krātiskām
valstīm būtu noteikšana
apmēram par 80 procentiem no vis-svarigākajiem
ražolumiem. Tā šo
priekšlikumu komentē Rietumeiropas
prese.
Lai varētu sākt kapi, nepiecie­šams
iegūt noteicēju lomu tērauda
ražošanā. No šl svarigā metalla ga­tavo
ložmetējus, Uelgabalus, tankus
un lidmašīnu daļas. Ja rietumu de­mokrātiju
rokās atrastos kontrole
gandrīz par trim ceturtdaļām no v i ­sas
pasaules tērauda un ogļu rūpnie­cības,
būtu grūti iedomāties, vai P a ­domju
savienība uzdrošinātos sakt
jaunu pasaules karu.
Bonnas valdības aprindas tuvākā
laikā sagaida vācu-franču sarunu
sākšanos par abu valstu smago rūp­niecību
apvienošanu. Francijas par­lamenta
nostāju šai jautājuma rada
nobalsošana, kas notika ceturtdien
pēc debatēm parlamenta ārlietu ko­misijā.
Par vācu un franču smagas
rūpniecības apvienošanu bija 18 un
pret 17 balsis.
Smaga katastrofa
betgu ocļļraktuves
S a r l e r o a (J). — Ceturt­dien
Uelajās Beļģijias ogļraktu-vēs
pie Sarleroa notika smagā­kā
katastrofa, kādu be|ģa rak­tuves
vispār piedzīvojošas kopš
1932. gada. Vēl nenoskaidrota
iemesla dēļ eksploaOjā iebruka
kāda šachta, aproluit vairākas
desmitos og|rača. 14 personas
nonāvētas, 4 smagai ievainotas,
bet 18 palikošas ileslēgtas ie­brukuma
vietā, 011 to Uktenis
vēl nav zināms. Nekavējoties
ozsākti plaši glāUlanas darbi
Kā zināms, Sarleroa raktovēs
strādā ari latvieši.
\
AtJSTRUMEIROPASi ZEMNIskU
PARTIJU V A D i T i U l PRASA
SAKARU PĀRTRAUKŠANU
AR KOMUNISTIEM
Vašingtona (Is). — Deviņu Aus­trumeiropas
valstu politiķi trimdā
kādā trešdien pieņemtā rezolūcijā
pieprasījuši, lai Savienotās valstis un
pārējie rietumu sabiedrotie pārtrauc
diplomātiskās attieksmes ar komu­nistiskām
valdībām. Rezolūciju pie­ņēma
Starj^autiskās izemnieku ūni­jas
kongresā, kas imšreiz sanācis
Vašingtonā. Ap šo ūniiju, kā zināms,
pulcējas ievērojamākie Austrumeiro­pas
valstu zemnieku partiju vadī­tāji
^
Franču žurnāls par
ftiīisu likteni
Parīze (J). — Pasalstamais franču
p o l i t ^ Anri Sa^pabons, ki^ra
baltiešiem labvēlīgā nostāja pēckara
laikā spilgti parādījās jau viņa 1946
g. izdotajā'grāmatā^Baltijas zemju
traģēdija, pēdējā Revue Parlemen-taire
numurā ievietojis vairākas lap­puses
garu rakstu BaJtijas valstis
padomju imperiālisma jūgāl' Sai rak­stā
Anri de Sambons sevišķi sīki
analizē Lietuvas likteņus pēdējo ga­du
laikā, reizē norādot, ka līdzīgi
situācijā atrodas atrodas ari Latvija
un Igaunija, Raksts beidzas ar de­dzīgu
aicinājumu rietumu pasaules
politiķiem, darīt visu, lai uzvarētu
taisnība un atdzimtu Eialtijas valstu
neatkarība.
Latviešu iesniegumi ārlietu
ministru konference Londona
Bīskaps Rancans vadis Eiropas kustības
m latviešu padomi
Pēc L C K kopsēdes un L C P I ļ . se­sijas,
kur izlēma svarīgus trimdas
dzīves jautājumus, 7, un 8. maijā no­tika
ari Latviešu nacionālās padomes
(LNP) prezidija sēde priekšsēža J .
Celma vadībā. J . Celms ziņojumā
par kultūras daļas darbību norādīja,
ka bibliotēku fondā savākts jau vai­rāk
par 20.000 grāmatu, no tām kom­plektētas
25 bibliotēkas Pieņēma
noteikumus par bibliotēku p i ^ l ^ -
šanu un izsūtīšanu latviešu lielāka­jiem
četriem ārpiis Vācijas. Notei­ca,
ka šo bibliotēku grāmatas iz­sniedzamas
bezmaksas lasīšanai un
tikai izņēmuma gadījumos ņemama
neliela maksa. Tālāk J . Celms adņo-ja,
ka Dedelstorfas latviešu nometne
ierosināju^ dibināt pie L N P Latvi­jas
atbrīvošanas fondu^im nonvetnes
iedzīvotāji ziedojuši DM 21U0 kā
pirmo iemaksu fondā, I^zidijs at­rada,
ka Arējās informācijas fonds
jau veic tos pašus uzdevumus, kas
paredzēti Latvijas atbrīvošanas fon­dam,
un tādēļ aicinās ziedotājus pie­vienoties
naudas iemaksai Arējās i n ­formācijas
fondā.
V. Lambergs sniedza pārskatu par
' Arējās informācijas fonda darbību
un Hdz^ļiem. Fonda uzdeviuni Jo
dienas kļūst plašāki un nozīmīgāki,
un tādēļ LCP dienu iepriekš lēmusi
fonda pārvaldē aicināt arī L N P pre­zidiju.
Fonds iespiedis un izsūtījis
jau 2 brošūras, iespiešanai nodotas
vēl 2 nākamās. Pēdējā laikā i«iāk
ziedojumi no tautieSiem ārpus Vād-
Jas, sevišķi no A S V un AnglijBS.
Fonds atbalsta ari Zviedrijai iznā­košo
ziņu biļetenu angļu valodā.
Fonds vāc un izmanto informāciju
par notikumiem Latvijā. Arējās In­formācijas
fonda pārvaldē no L NP
prezidija puses ieies Arējās un F i ­nansu
daļu vadītāji.
R. Liepiņš ziņoja par. Arējās daļas
darbību. Ssdcarā ar Augstākās pado­mes
vēlēšanām Latvijā mūsu sūtņi
ASV, Anglijā un Francijā iesnieguši
protestus pret šādu nelikumīgu vē­lēšanu
izdarīšanu okupētā terrltori-jā.
Minētām valdībām mūsu sūtņi
iesnieguši protesta notas arī sakarā
ar ASV lidmašīnas notriekšanu B a l -
Londonas konference sākusies
PIRMAS DIENAS KOMUNIKĒ APLIECINA RIETUMU
SADARBĪBAS NEPIECIEŠAMĪBU
LITARAS
L o n d o n a (Is). — „Tri8 lielo konferences Londonā sākās ceturtdienas
priekšpusdienā. To ievadīja Lielbritānijas, ASV un Francijas ārlietu mi­nistru
interna sanāksme» kas ilga pusstundu. Priekšpusdienas posmā no­tika
arī pimā paplašinātā sēde, kurā piedalījās ārlietu ministru padom­devēji
Svinīgajās pusdienās Bevlna privātdzīvokli bez amerikāņu un
franču viesiem piedal!;|ās a i i ministru prezidents Etlijs, viņa vietnieks
Morisons un konservātļivo opozīcijas pārstāvji, to starpā bij. ārlietu mi­nistrs
Idens nc.
Amerikāņu ārlietu ministrs Dīns
Ečesons divas pēdējās dienas bi­ja
veltījis plašām apspriedēm ar
savu angļu kollēgu Bevlnu im
tā apolitiskajiem padomniekiem.
Sais apspriedēs pie<ilalljās arī
Savienoto valstu im Anglijas
lietpratēji Vācijas jautājumos, to
vidū amerikāņu augstais komisārs
Mekklojs un nākošais britu augstais
komisārs sērs Airons Kirkpatriks.
Ārlietu ministru Ečesonu trešdie­nas
rītā audiencē pieņētna Lielbritā­nijas
karalis Džordžs V L Sekojoša­jās
brokastis amerikāņu ārpolitikas
vadītājs satikās ari ar karalieni E l i ­zabeti
Par trešdien notikušajām iepriek­šējām
apspriedēm kāds britu ārlietu
ministrijas pārstāvis presei paskaid­roja,
ka Ečesons un Bevins galveno­kārt
iztirzājuši Tālo austrumu prob­lēmas.
Pārrunāts ari franču ārlietu
ministra Sūmana priekšlikums par
kopīgas vācu-franču kontiroles noor­ganizēšanu
tēraudrūpniecibai un ogļ-raktuvēm.
Abi ārlietu ministri sa­gaidot,
ka Sūmans tuvākajā laikā
paziņošot viņiem sava priekšlikuma
detaļas. Vē! šis nedēļas Ibeigās ap­spriedēs
paredzēts pieaicināt arī Be­neluksa
valstu pārstāvjus.
Pēc ceturtdienas apspriedēm visi 3
ārlietu ministri izdeva kopīgu komu-
CDuipdaāJīBas 8. Ipp J .
Lidz jūnija
baigam IRO izlems
visab parbudzibas
IRO galvenā mītne Bad Kisin-genā
informējusi DP tautību sa­karniekus,
ka maijā un jūnijā
amerikāņu joslā pastāvīgi darbo­sies
no Zenēvas atsūtītā pārsū­dzību
izlemšanas komisija, kas
skatīs cauri visas pārvietoto per­sonu
iesniegtās pārsūdzības IRO
statusa jautājiunos. Komisija pa­ziņojusi,
ka līdz jūnija beigām tā
centīsies noskaidrot un izlemt v i ­sas
līdz šim neizšķirtās pārsūdzī­bas.
Personām, ļnifu iesniegumi
vēl nav izlemti, tādēļ jāuztur ciešs
kontakts ar attiecīgā apgabala
kontrolcentru, it īpaši gadījumos,
kad šis personas kopš pārsūdzī­bas
iesniegšanas mainljiišas savu
adresi. Komisija tālāk norāda, ka
visiem pār.<iūdzētājiem katrā ziņā
jMevēro komisijas noteiktie iera­šanās
termiņi uz papildu intervi­jām.
Neierašanās gadījumā pa­redzams,
ka attiecīgajai personai
DP statusu nepiešķirs.
tijas jūrā. Sis konflikts vēl turpkafis,
un Latvijas vārdu labvēlīgi piemin
pasaules prese. Sajā lietā Vatikāna
raidījumam piesūtīti materiāli raidi*
jumieon latviešu valodā.
Izmantojot Francijas un Padomju
savienības konfliktu Indoķīnas Jau*
tājumā, ievadīta akcija par Utvtjaf
sūtniecības nama Frandjā atgQ$aliu
un Baltijas valstu pasu viaēSaau»
bet rezultātu lldz šim nav. Sakar& ar
ārlietu ministru konferenci Londonā,
kur iespējama ari Vāc»*«»s austnmu
robežu apspriešana, no latviešu p u ­ses
i r Izdarīti attiecīgi iesiii^HEiimt
ItaUjā apdetināU divi Latvijas
soņi, un i r bažas, ka tos izdos Pa«
domju savienībai. Notiku^ sazisaāša^
nās ar sūtni Camani Vatikānā apcie­tināto
atbrīvošanai
ASV Senātā pieņemtajā DP liku^
ma pin^ldinājumfi latviešiem nelab-vēUgs
i r noteikums, ka visi Baltijaa
valstis dzinniMe MVelksdentscbe*"
skaitāmi uz Baltijas valstu kvoSu rē­ķina,
kaut ganiio citām valstīm nā­kušie
„Volksdeutsche'' ieskaitāmi
Vācijas kvotē. Sajā jautājumā noti­kusi
aazināšanās ar sūtni J . Feld-manl
Skotu Uga Eiropas bflvibai fio-vasar
sasauc Edinburgā boļše­viku
apspiesto tautu pārstāvju kon­ferenci
No latviešu puses šai koofe-rencē
piedalīsies A. Bērziņi
Šaura latviešu politiķu grupai
Zviedrijā bez sadnāšanfis >Bi l a -
darbo9anās a r l i ^ un latvleiu
šajām orgaņizficijim Eiropai Issa^m
bas veicināšanai vienpuMgl ptetai-»
kusi ^Iropas kustības starptautiskai
komitejai Londonā kā Latvijas pftr«
stāvjua M. Čaksti, Br. Kalniņu uDt
Bukšu. Lai panāktu starp Zviedri­jas
grupu un attiecigto orgaz^fid-
Jām Viidjā kopdarbību Eiropai kus­tībā,
pmldijs bija irflnvarojia* V,
Lambenrū Stokholmā ievadīt sarunas
ar M. Čaksti, bet pēdējais no saru­nām
alteicies. Zviedrijas grupa uz
sadarbilsas piedāvājumu neatbild ari
rakstlsld. Tādēļ sūiknis K. Zariņš
lūdzis bīskapu J . Hancānu stāties E i ­ropas
kustības latviešu padomes
priekšgalā. Bīskaps Rancfins devis
principiālu piekrišanu, bet prasa vJp
su latviešu grupu sadarbību.
V, Bastjānis ziņoja par L N P bud­žetu,
kas samazinās, un norādīja, k a
LNP darbība apstāsies, ja neradīsies
vajadi^glē Udzek}l Galvaiie U-
(teekļu devēji Hdz šim bijuši LGK,
laikraksts Latvija un ienākumi no
Latvijas ārzemju pasēm. *
V. Lambergs ziņoja par savu
braucienu uz Zviedriju un A n ^ j u .
Ar LNF Skandināvijā apspriedies
par Latvijas okupācijas 10. gada
dienas kopēju atzīmēšanu 17. jūnijā
visā piisaulē, Zviedrijas latviešu
iesaistīšanos globālā latviešu trim­das
organizācijā, par centrālo lat­viešu
informācijas biroja darbību,
ziņu biļetena Izdošanu angļu valodā
uc. politiskās cīņas jautājumiem.
Pārrunājot LNP reorg^iizācijas
projektus sakarā ar LNP Imbshau-zenas
kopsapulces lēmumiem uzde­va
vic^)riekšsēdim A. Kllvem Iz-strMāt
projektu turpmākai LNP
darbībai pa visiem kontinentiem ar
vairākiem variantiem, pēc kam pro­jektus
nosūtīs visu zemju nacionā­lajām
(amtrālajām) komitejām, resp.
organizādjām atsauksmei un Hdz-projektu
iesniegšanai.
A. Klīve kritizēja laikraksta Lat­vija
nostāju par dažādu politisku
rakstu ievietošanu, kas jaucot vien­prātību,
un lūdza šadu rakstu ievie­tošanu
pārtraukt. Tāpat A. KHve
kritizēja LCK darbību emigrācijas
problēmu kārtošanā. V. L.
MIRIS OSKARS SiLIS
Lībekā pēc grūtas operācijas mi­ris
pazīstamais valsts un sabiedris­kais
darbinieks Oskars Silis. Nelai­ķis
Latvijas neatkarības laikā ilgus
gadus vadīja Tautas labklājības mi­nistrijas
Sabiedriskās aizgādības de­partamentu,
aktīvi piedalījies dažā­dās
organizācijās, kuru mērķis bija
tautas veselības kopšana un sociāli
vājo tautiešu atbalstīšana, īpaši
daudz nesavtīga darba veltīdams lat­viešu
jaunajai audzei — Sīli apbedī
šodien Ubekā.
J 1
•.I >i
•"i
S
• • \<.,.
'•». -i ••
•iii
1 >.
»5
'ik