Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
The policy of this Newspaper is to provicle our Latvian people to exile with aU avaUable new8 of importance concerning the world'8 happenings, of polltical. eeosiomic, cnltural or
social significance. And our special aim is to present the humaaiitarian ideāls and achievements of the great Democracies - the United SUtes of America and the Britisih
Empire, This aim, we knciw» wiU help imaintato the spirituai and cultural unity of the Latvian people and — of aU thtogs — wiU yield hopes for a safer and happier future.
Redakcija-Editorial Olfice: Hotel Convikt, DiUingenponau, Bayem {13b) Iznāk divi reizes nedēļā - PubUshed twice a week
IK
Nr.42(44) Authorized by Military Government and UNRRA PiUingena, sestdiien, 1946. g. 1. jiinija
.DSordžs T. Renhers,
,Kolumbijas universitātes ģeogrāfijas
profesors
Jaunas zemes Eiropas
bezmāju miljonieinii
Eiropa šodien ir kontinents ar 71
miljonu no dzīves sliedēm izsistu, bez
tnājām palikušu un visā drīzumā
pārvietojamu cilvēku, ar virieMem,
sievietēm un bērniem, kas jau pār­vietojas
vai gatavojas pār/ietDties.
Daļa no tiem bez mērķa fklīat pa liel­ceļiem,
citi nīkst pulcinlšanas cen­tros,
gaidot satiksmes' iespējas. Vēl
citi jau ar zināmu mērķi bezgalīga­jās
gājputnu straumēs virzāJi vienā
vai otrā virzienā. '
Cilvēku pārceļošana pati pair sevi
nav nekas jauns, tā tikpat veca pa­rādība,
cik veca ir cilvēce. Sis karš
tomēr-radījis kaut ķojauntf cilvēku
pārceļošanas veidā n apjukuma pār­ceļošanu.
Daļa Eiropas no sliedēm
Izsisto miljonu iŗ ārprātīgu baiļu
pārņemti civīliedzīvotāji, kas bēga
nt) kauju lauku tuvošanās, citi ir iz-bumboti
pilsētu iedzīvolļiijļ,; vēl citi
. Ir atbrīvoti vācu darba vergi un vēl
citi ir bezmāju partizāni un pagrīdes
pretestības kustību dalībnieki, fašis-tu
nelieši un terroristi; Miljoni no
tiem ir nacistu „tautu pārvietošanas'*
projektu un rūpniecības apgabalu
tīšas pārvietošanas rezultāts. Neno­sakāmu
skaitu bēgļu gaitās? aiza^āvusi
nacistu prētkrieviskā un pretsa-biedroto
propaganda. Lielas nacio-mainot
robežas un politisku noteik­šanu,
un šie ļaudis, baidīdamies reā­lu
vai iedomātu vajāšanu, sākuši
.kustēties.
So ļaužu kopskaits ir ap 35.000.000.
Klāt nāk Vācijas potenciālās kara
rūpniecības 28.000.000 sirādnieku un
Itālijas potenciālās kara rupndecibas
8.000.000 strādnieku, kas paliks bez
eksistences, ja pilda solījumu, iznīci­nāt
ass valstu kara rūpniecības spē­jas.
No tā, ko mēs darīsiiin ar šiem
71,000.000 eiropiešu, kuru likteņi ir
mūsu vadītāju rokās, atļkarīgs ir tas,
vai pasaules asiņainākajā kontinentā
mums būs miers yai nedaudzos gad-desmitos
sāksies trešais pasaules
karš.
Mēs esam tik nesagatavoti atrisi­nāt
šo Eiropas bezmāju' ļaužu jautā­jumu,
ka akceptējam „žiglo'* atrisi­nājumu,
lūkojot renatriēt šos ļaudis
uz viņu agrākajām dzīves vietām
^un nerēķinoties ar ilgāka laika sekām.
Vēl vairāk, karā sagrautās Eiropas
atjaunošana būs tik kolosāls uzde­vums,
ka mūs vilinās pagaidām ie­saistīt
Eiropas darbaspēku pasteidzi­nātā
uzbūves darbā vecajos nesaka-ngajos
ietvaros. Galu galā vairums
•So strādnieku atkal paliks bez darba
un atkal sāksies vecās krīzes.
Autoritātes, kas studējušas iedzī­votāju
un resursu attiecības, mums
apgalvo, ka Eiropas problēmas kār­tošanā
kolonizācija ir viens no ne­daudzajiem
īstajiem ceļiem uz mie­ru.
Labi informētais vidusmēra ame­rikānis
tam iebildīs: „Jā, Uz kuriem
tad? Patiesi labie zemeslodes apga-
-bali kolonizēti jau sen un tagad ir
relatīvi pilnīgi apdž^īvoti.". Var pie­krist,
ka vairums viegli Holonizējamo
zemju jau aizņemts, bet ikviens ģeo-
. grafs, kas kaut cik zina savu arodu,
tūlīt noliegs, ka visas labās zemes,
kas būtu piemērotas 71,000.000 eiro­piešu
nometināšanai u'z dzīvi, jau
.būtu aizņemtas.
Pasaules kartē atrodami vismaz
28 apgabali, kas izkaisīti dažādās
zemes daļās un kuros eirpiiie:5u ko­lonizēšana
nc vien iespējama, bet pat
:lieSski atmaksātos.
L o p k o p ī b a :
1. B r a z i 1 i j a s t. s. kampos ir
plaši augstieņu apgabali ar vislabāko
.zāli. Tālāk " dienvidos — P a r a g -
V a j ā , dienvidaustrumu B o l i v i jā
un ziemeļaustrumu A r g e n t ī nā
.-atrodas gaišie, klajie Gran-Cako me-
(Beigas 3. lappusē)]
Latviešu trimdinieku skolas pa­beidz
savu mācības gadu. Tas sākās
neparastos apstākļos: ārpus dzimte­nes,
bez skolu ēkām, inventāra un
mācības grāmatām; bez visa tā, ķo
uzskata par nepieciešamu normālam
skolas darbaca. Trūka kā materiālās,
tā garīgās stabilitātes, bija tikai bēr­ni
skolas vecumā un mācīties kāra
jaunatne: Vēl bija arī labi skolotāji,
kurus bija devusi dzimtene. Bet tas
tad ari bija viss. Retais skolotājs un
komiteju pārstāvis cerēja, pavasarī
darbu pabeidzot, teikt, ka visumā
apmierinoši pabeigs pilnu tautskolas
vai vidusskolas kursu. Bet nu tas ir
realizēts. Gars un ticība nākotnei
uzvarējuši. Vēl jāatzīmē kāds maz
minēts, bet būtībā ļoti labvēlīgs fak­tors,
kuru nesa demokrātijas uzvara*
Tā ir brīvība, kas atraisa spēkus.
Mēģinot ietvert trimdas skolotāju
darba i-nērķus īsā teikumā, varētu
teikt, ka mācīšanā tas ir bijis sniegt
brīvajā pasaulē atzītās patiesības,
bet audzināšanā — ar Dieva atzīšanu
vest ģimeni un tautu uz visu brīvo
cilvēku sabiedrību.
SiS' mērķis visumā realizēts ap­mierinoši
vai pat labi. Par to var
priecāties jaunatne un vecāki. Sko­lotāji
drīkst lepoties, un visa mūsu
sabiedrība just gandarījumu. — Mēs
neesam salauzti. Gars m'asos vesels.
Atzimējuši sasniegumus, nevaram
paiet/giaŗani jautajuinam — ko darīt
tālāk? Jādomā par praktisku māku
iegūšanu. Protams, ka to vieglāk pa­teikt,
kā izdarīt. Se jau arī domāts
sniegt tikai pāris padomu.
Ģimnāziju abiturienti var iestāties
augstskolās, var apmeklēt dažādos
arodu kursus pieaugušajiem, kupus
rīko un rīkos nometņu vadība. Abi­turientiem
jāpatur prātā, ka ģimnā­zija
sniedza tikai vispārīgo izglītībii,
paplašināja gara apvārsni, ieveda
kultūras pasaulē, bet neielika rīku
rokā, ar ko nodrošināt sev eksistē^.
Tas jāsatver nu pašiem.
Tautskolu absolventi iestāsies ģim­nāzijās.
Tas nav taisnākais ceļš uz
I arodizglītību, kuras vajadzību tik
ļoti tagad izjūtam. Bet kamēr tādu
nav iespējams sniegt speciālās sko­lās,
tas ir iespējamākais ceļš. Vēlāk,
pārejot no ģimnāzijas zemākajām
klasēm uz arodskolām, zaudēts ne­būs
daudz. Bet ko lai iesāk tie, kaa
ģimnāzijās ^evar mācīties kaut vai
tāpēc vien, ka nometnē tādas , nav?
Gribas dedzīgi; aicināt nometņu kul­tūras
daļu vadītājus padomāt par
šādiem tautskolu absolventiem. Kfi
zinām, mūsu 7-gadIgā tautskola
sniedz labu vispārīgo izglītību. Ci­tās
zemēs, kur tā ir 8-gadīga, tur ir
arī praktiska rakstura mācības. Lat­vijā
šis robs bija jāaizpilda papild-skolai.
Tagad to varētu īpaši kursi
ar praktisku raksturii. Ārpusskolas
jaunatne nevai- sekmf^l lakatit^^Si pift^
augušo kursos sava psīches stāvokļa
dēļ. Tāpēc tai jāiekārto īpašas mā­cības.
Tām nebūtu uzdevums iemā-cīt
kādu arodu, bet dot tikai dažas
papildu praktiskas mākas vēlāk ci­tur
iegūstamajai aroda prasmei, piē^
mēram, mašīnrakstīšanu nākamajai
žēlsirdīgajai māsai un taml. Mācā­mie
priekšmeti varētu būt mašīn­rakstīšana,
stenoģ:rafija, „ikdienas
grāmatvedība", ievads koresponden­cē,
varbūt arī saimniecības aritmēti­ka,
dārzkopība, biškopība, par visam
lietām techniskā zīmēšana, kuru de­rētu
uzņemt arī ģimnāziju stundu
plānos, u.c. Jāturpina butu arī sveš­valodu
mācīšanās skolotāju vadībā.
Nav domāts, ka vienā nometnē
realizējams viss. Robežas novilks
praktiskās iespēja» un tas, kādi mā­cības
spēki būt pieejami. Bet būtu
jau daudz kas panākts, ja vienā no­metnē
realizētu kaut daļu, piem.,
technisko zīmēšanu, mašīnrakstīšanu
un valodas mācītiu. Sāds mācību
darbs būtu ]ānoorgani2;ē tūlīt pēc
brīvdienām, kaut ari mūsu nākotne
vēl tikpat nenoteikta Icfi pagājušā
rudeni, skolas darbu sākot. Tas to­mēr
jādara, gan lai gatavotu jau­natni
praktiskai diRīvei, gan arī lai
darbā saglabātu morāliskās vērtības,
kuras skola šai mācības gadā jau­natnē
modinājusi.
Tā būs palīdzēts Jaunatnei celt t i l ­tu
no šodienas uz viņas nākotni.
J. Cormak5
Berlīnē, 20. maijā (INS). — Mē­ģinot
panāk); ātrāku izšķiršanos sva­rīgajā
jautājumā, vai Vācija pārval­dāma
kā. saimnieciska vienība, Mili­tārā
gubernatora vietnieks ģen. Klejs
pavēlējis nekavējoties pārtraukt v i ­sus
reparāciju sūtījumus no ameri­kāņu
joslas, izņemot tos, kas jau ga­līgi
izlemti. Rīkojums dots tāpēc, ka
amerikāņu l^ilitārā valdība nevar
pieļaut tāliiļku amerikāņu joslas
sainmiecības vājināšanu, kamēr nav
skaidrības, vai šai joslai būs jāiztiek
ar pašas saimnieciskiem krājunuem
vien. Tā kā 25 proc. no reparāciju
sūtījumiem no amerikāņu joslas pie­nākas
Krievijai, novērotāji uzskata
rīkojumu ari par mēģinājumu pie­spiest
krievus izlīgt jautājumā par
Vācijas saimniecības centrālizēšanu
un barjeru nojaukšanu starp joslām.
— Ņujorkā pienācis otrs kuģis ar
imigrantiem. Tas atvedis Savieno­tām
Valstīm 600 DP. — ASV imigrā­cijas
komiteja pieņēmusi likumu, kas
atļauj Vienoto Nāciju pilsoņiem ie­braukt
Savienotās Valstīs, lai precē­tos
ar bruņoto spēku piederīgiem vai
kara veterāniem. Likums attiecināms
kā uz vīriešiem, tā arī uz sievietēm.
Pēc apprecēšanās iebraucēji var pa­rastā
kārtā iegūt amerikāņu pa­valstniecību.
Iebraucējiem jāierodas
ASV ne vēlāk par 1947. g. 1. jūliju,
un precībām jānotiek vēlākais 3 mē­nešu
laikā pēc Ierašanās Amerikā.
Ja saderināšanās izjuktu, iebraucē­jam
ASV atkal 'jāatstāj. — IJNRRA
V ā c i j ā līdz šim atradusi 10.000.
bērnu, kurus vācieši piespiedu kārtā
atveduši no citām zemēm. Bērnu
meklēšana sākusies janvārī; un dar­bā
piedalās UNRRA's 6 īpašas vienī­bas.
— ASV kara ministrija paziņo­jusi,
ka l . jūlijā Eiropā atradīsies
335.000 un Klusā okeāna joslā 385.000
amerikāņu karavīru. Kopš kara bei­gām
līdz, 30. aprīlim mājās pārvesti
5.450.000 karavīru un vēl 179.000 pār­vedīs
maijā un jūnijā. —- 8. jūnijā
uzvaras parādē Londonā piedalīsies
arī ievērojami, amerikāņu spēki
virspavēlnieka ģenerāļa Malmai'nija
un citu augstu virsnieku vadībā. —
Padomju pārstāvis U N O Andrejs
Gromiko asi protestējis pret UNO
pārstāvju rīcību, apsveicot poļu ģe­nerāli
Komorovski (Varšavas cīņu
vadītāju Boru) UNO vārdā ar iera­šanos
Ņujorkā. Apsveicējs bija UNO
ģenerālsekretāra vietnieks Hatsons.
Protestu iesniedzis ari poļu delegāts
Dr. Lange. Gromiko deklarējis, ka
Hatsonam nav nekādu tiesību UNO
vārdā apsveikt ,,atbēgušus viesus",
un piebildis, ka „Sāda rīcība kom­promitē
ne tikai organizācijas vadī­bu,
bet arī pašu organizāciju." Bors,
paskaidrojis Gromiko, esot „poļu
tautas ienaidnieks." Vašingtonā
atsaukta „Paris Samedī Soir" ziņa,
ka iespējama prezidenta Trumena un
ģenerālisima Staļina sastapšanās Vī­nē.
Laikraksts bija ziņojis, ka abi
DP devas samazinātas
pair 300 kalorijām
Frankfuriā, 26. maijā (AP). —
Amerikāņu armijas galvenais
štābs v£ikar paziņoja, ka pārvie­totām
personām amerikāņu Vā­cijas
Joslā pārtikas devas, sākot
ar 1. jūniju, samazinās par 300 ka­lorijām
dienā. Tas būs pirmais
pārtikas ierobežojums pārvieto­tām
personām, kuru pamatdevas
dienā uzturētas 2300 kaloriju ap­mērā,
kamēr vācu civīliedzīvotā-jiem
tās samazinātas jau 2 reizes
līdz tagadējai r>CO kaloriju die­nas
devai.
„Partikas eksperti ziņojuši, ka
pašreizējais pārtikas patēriņš DP
nometnēs amerikāņu joslā pār­sniedz
to daudzumu, kas vaja­dzīgs
labas veselības uzturēšanai",
teikts ziņojumā, kufā norādīts
arī, ka vācu civīliedzīvotāju de­vas
,,'parasti papildinās ar. nenor­mētām
pārtikas vielām."
Ar jaunajām devām parastais
bēglis, kas mīt DP nometnēs, sa­ņems
2000 kaloriju dienā,.bet tie,
kas klasificēti par nacistu '„vajā­tiem",
saņems 2200 kaloriju viņu
līdzšinējo 2500 vietā.
Amerikāņu joslā vēl paliek pāri
par 400.000* DP.
_ Tlie Stars and Stripes
valstsvīri satikšoties 10. jūnijā, lai
parakstītu 25 gadu draudzības līgu­mu.
— 23. maijā S a v i e n o t ās
V a l s 11 s sākās plašs dzelzceļnieku
streiks, kas gandrīie; pilnīgi apturēja
satiksmi uz 330 dzelzceļiem. Streikā
piedalījās 250.000 iiizelzceļnieku un
lokomotīvju vadītāju, kas pieprasīja
20 proc. algas paaugstinājumu, bet
ne mazāk par 2,50 dol. dienā. Pre­zidents
Trumens piedāvāja algas
paaugstinājumu par .1,^18 dolāriem
dienā. 25. maijā iitrelks izbeidzās,
kamēr prezidents f rumens, uzrunā­jot
kongresa abu palātu kopsapulci,
pieprasīja plašas pilnvaras pret val­dību
vērstu streiku apķaļrošanal.
Kongress 2 stundās pēc prezidenta
pieprasījuma ar 306 pret 13 balsīm
arī pieņēma radikālu likumu streiku
stingrai apkarošanai. — Maskavas
radiofons, atjaunojot krievu pārme­tumus
Lielbritānijai par 120.000 vā­cu
karavīru neatbruņošanu angļu
okupācijas joslā, teica: ,,Pēc pirmā
pasaules kara vajcu profesionālās ar­mijas
lielumu noteka uz 100.000 vī­ru.
Londonā toreiz aizrādīja, ka ari
tas vēl esot pār daudz. No šiem
100.000 izauga Hitlera armija."
„Pravda" norāda, ka no tādiem ma­skētiem
darba bataljoniem, kādus
tagad nodarbina angļi, izveidojušās
nelegālas „melnā reichsvēra" vienī­bas.
„Sarkanā Zvaigzne*' izsakās, ka
Alfrēds Hugenbergs un citi vācu
magnāti angļu joslā atkal sapņo par
Vācijas saimniecisko pamatu atjau-nošanu,
un piebilst, ka amerikāņu
imperiālistu aprindas nav ieinteresē­tas
Vācijas atbruņošanā, bet gan
monopolistiskas dominācijas iegūša­nā
Vācijas saimniecībā. — Berlīnē
200 vācu civilistu nodarbināti svarī­gu
nacistu dokumentu pārfotografē-šanā.
Tajos ir saraksti par visiem
nacistu partijas biedriem un līdz-darbiniekiem
ārzemēs ar vārdiem,
adresēm un profesijām, kopsvarā
250 to. Saraksti aptver^ 24 valstis.
Tajos atrodami ari" 803 amerikāņu
vārdi un ziņas par visiem viņu dar­biem
slepenā nacistu dienestā. Sie
saraksti, kas Berlīnē tagad savākti
no visām Vācij as malām, dos pierā-
(Beigas 3. lappusē)
Mācītāju konference
Visus amerikāņu, franču un angļu
okupācijas joslā Vācijā dzīvojošos
latviešu mācītājus esmu nodomājis
aicināt uz k o n f e r e n c i EsUnge-nā,
Vīrtembergā,, 10. un 11. Jūlijā.
Konferences dai'ba kārtību izziņošu
vēlāk. ^
Dr, T. Grinbergs, Latvijas ev.-
lut. baznīcas archibīskaps
ApmeklējuiDis pie arcM-bīskapa
Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapu
prof. Dr. T. Grīnbergui Es-lingenā
Šinīs dienās apmeklēja ev.-
lut. baznīcu visīpasaules i konfederā^
clju savienības eukumeniskās daļas
vadītājs Dr.Dr, S. Gļ. Michelfeldera
no Ženevas. Sīs organizācijas centra
atrodas Amerikā. Savienība uzņē­musies
gādību par iatviešu ev.-lut
draudzēm Vācijā.
Pārrunās ar archibīskapu Dn Dr.
S. C. Michelfelders iīļteresējās par
mūsu ev.-lut. draudžu vajadzībām
un arī par Latvijas kultūras un
saimniecības dsīvi ^valsts patstāvī­bas
gados. Arichiļ)Iskaps viņu sīld
informēja par visiem šiem Jautāju­miem
un, runājot par ^ ev^lut. baz­nīcas
pašreizējām vajadzībām, norā­dīja,
ka draudzēm trūkst -dziesmu
grāmatu un bībeļu. .
Dr. Dr. S. C. Mich^Ifelders sarunā
paskaidroja, ka viņa pārstāvētais or­ganizācijas
varētu sniegt palīdzīgu
roku ari tādā gadījumā, Ja latviešus
pārvietotu uz Ameriku. • ,^ .
J. Railiums
Ērkšķainā problēma
Par Baltijas valstu problēmu sa-^
runās, kas ievadīja Anglijas un
PSRS 20 gadu neuzbrukšanas līgu­ma
noslēgšanu 1942. g. Jūnijā un lī­dzīga
ASV un PSRS līguma noslēg­šanu,
Ohaijo Stāta universitātes pro­fesors
Forsters Rijs Dalle^s (lilhea
DuUes) grāmatā, kas* vācu valodā i z^
dota ar nosaukumu „per Weg nach
Teheran" (New York; Oversēas Edi-tions,
Inc.), raksta: „PSRS, Lielbritā­nijas
un Savienoto Valstu pamatin-teresēs
bija nacionāla drošība. Pirmā
bija ar mieru atzīt Atlantijas chiirtu,
bet nevēlējās atteikties no apgaba­liem,
kurus tā 1939. 1 un 1940. g. bija
okupējusi Polijā, Baltijas vaktīs, So­mijā;
Besarabi jā uņ Bukovinfi. Mo-lotovs
noliedza, kā^ šo apgabalu pa­turēšana
aizkārtu Atlantijas chartas
principus, un palika pie viedokļa, ka
šīs territorijas absolūti nepiecieša­mas
Krievijas aizsardzībai ļ pēckara
pasaulē. U i šīs reālistiskas bāzes
Lielbritānija pa lielākai daļai bija
ar mieru šīm prasībām priekristi Bet
Savienoto Valstu nostājaļ bija stingri
pret Jebkuru territoriālu i vienošanos,
kas, kaut ari tikai šķietami, būtu
pretrunā ar piišnoteikšanās prjincl-plem.
Kaut gan par slepena līduma
slēgšanu nevarēja būt ne runas^
Rūzvelts nevēlējās nodarboties nā­kotnes
miera konferencēs ar kon­fliktiem,
ko varētu tadīt mūsu Sa­biedroto
kompromisu saduršanās ar
amerikāņu polītlklas mērķiem, jo šā­di
konflikti 1919. g. Parīzē Jau bija
saistījuši Vilsona rokas.
Visvairāk ar Rūzvelta palīdzību
ērkšķainajā problēmā tomēr' atrada
izeju. Padomju Savienība deklarēja
gatavību neuzsākt ņekpdu akciju
līdz kara beigām attiecībā u z tci ap­gabalu
likteni, kas atrodas pie tāa
rietumu robežām. Par ļo angļu-krie-vu
sabiedrošanās līgums viņai ga­rantēja
nacionālo drošību. Amerika
solīja morālu palīdzību un sadarbī­bu
pēckara laikā, lai n^odrošinātu
mieru un drošību brlvajānv nāGijām.
Pats par sevi saprotams, ka ar šo
kompromisu Polijas un ļBaltijas val­stu
nākotne nebija nokārtota. Pro­blēma
bija tikai atlikta. Tomēr pa^
stāvēja cerības, ka yismaz. pa kara
laiku' šo lietu varēs novilcināt.'"
Ilmārs Rūtenfekls