1950-06-01-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
2 savas Savi«2u>t§8 val^ Apŗierikas gar- 5<>ttka para. <iure9 btfvāa ^ ParS<a, Kad di^ iiiēlriijdd kazai^ leMētu, v i - dna pallg* ;a laika at- Izdoti ari vScu pa* iarbi-^ i d ; savieiil-tam kas nav savienībā. Sļavus pa25emē ba^ bun- .īsvnddēia* dofi lielāku baigo tra- DOS jaatSjtimS tofetts Eie-kontaktu Sforcu vadītāju \M bez VI- , otorvagons raucietiā pa Jdz beidzot ļpēc dažiem rpiemineķlL m par lai-upuŗus, „ studentu jiepriekšējā r re$t0(rāoa, I atstātajā cemzes» No strāva, va- Ibraucienu. jas ju'as ivēt 33 do- Ebas uzde- | l t i līdzekļiem ^iP-dokos bfi-paiļomju iBJiamas ividafrii^ ; Jaurils >t kafijas -būvei 1952. g. 'Pusi no otru pu- Idrd krak-lu rūpnie-pierikota j:as viegli batikamās ļuktori cer lenu otru lodes vaļās bum-ražot pag. ne-aviacijas Stjuarts. LATVIJA Latvian New8paper Published under EUCOM Clvil Alfairs Dlvision AuthorlsaUon Number UNDP 196. Publisher and Edltor; Valdemārs Lam-bergs, Schwābisch Gmūnd, DP Camp Artillerie-Kaseme. Prln-ter: Remsdruckerel Sigg, H§rtel & Co, Schwābisch GmUnd, Pa-radlesstr. 12. Published twlce weekly..jCirculation 11.000. LATVIAN NEW5PAPER: Ceturtdien, 1950. g. 1. jūnUi Unik treSdlenSs un sestdlenSi. UdevējB: Latviešu CentrfiU Ko» mlteja. Galvenais redaKtort: V. Lambergs; g«lv«nfi redaktori vietnieks M. Cuim», Redaktori: A. BolSteins, J. Jēkabsoni, B. Ķitelis, Ē. Raisters, L. Svarct. AustrSUjai redakcijas vad. A. Smits (Lawley House, Canb»^ ra, A. C. T.. AustraUa). Nedak» djaa adrese: aia) Schwiblaeh GmOnd. DP Camp ArtiUeilt* Kaseme. igauni, turēsies kopā LOGS IRO IZBEIGT ĻAUŽU BIETĀSANU UN NESAUt>ZĪBU PKET IZCEĻOTĀJU BAGA2U Lai ari kā veidotos nākotnes notikumi, — latviešiem, igauņiem un lietuviešiem jāpaliek vienotiem, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret visām ddves griitibām un ļauno varu, un SI trimdā izveidotā baltiešu vienība jāpārnes atbrīvotajās tēvzemes, jo iņūsu tautas pārāk smagi cietušas, lai pēc tam atkal sāktu celt katra ap savu zemi augstus žogus. Tāds bija vienprātīgais atzinums Baltijas tautu centrālo komiteju pārstāvju kārtējā sanāksmē 25. maijā amerikāņu joslā, igauņu nometnē Geislin-genā, no LCK piedaloties P. Grei- ?um. Kaut ari bēgļu turpmākais stāvoklis Vācijā vēl arvien ļoti nenoteikts un daudzu syarlgu jautājumu izkārtojums neskaidrs, trīs tautību pārstāvji tomēr centās rast konstruktīvu plānu sadarbībai nākotnē. Atlikušajā trimdas laikā Vācijā jācenšas paturēt kopīgas baltiešu novietnes. Ja kur nebūtu iespējams uzturēt nacionālas skolas, tur kopīgiem spēkiem Jāorganizē baltiešu mācības iestādes. Tāpat Jācenšas dažādās dziedniecības iestādēs izkaisītos chroniski slimos baltiešus savākt vienkopus. ' Sanāksme atzina par nepieciešamu lūgt IRO joslas vadību izstrādāt noteiktākus nometņu reorganizācijas plānus, lai izbeigtu ļaužu biežo mētāšanu no vienas nometnes uz otfu.' Nolēma arī lūgt IRO vadību rūpēties par to, lai pārtrauktu nesaudzīgo rīcību ar emigrantu pēdējo un vienīgo mantu, izceļošanas bagāžu. No Gro-has lldz kuģa bagāžas telpām mantU k a i ^ ^ jthmr tik smagi iffir)^^^^ Jumt, ka bieži vien tās n^it Sanāksme arī pārrunāja Štait)tau-tisko stāvokli, apsverot bēgļu drošības jautājumu. Bij. karavīru jautājumā atzina, ka darīts! viss iespējamais, un, ievērojot š. g. 17. maijā Latvijas sūtnim Vašingtonā dotos paskaidrojumus, atliek vienīgi nogaidīt lietas atrisinSjumu tuvākajā laikā. Saplacis komunistu draudu pūslis mierigi Vasarsvētki Berlīnē 500.000 līdz ēdai izmirkuši zēni un meitenes 8 shindas defilē gar Pīku UZ RIETUMBERLINI AIZBCGU9I 88 TAUTAS POUC]»TI UN 36 ^RmS" VĀCU JAUNIEŠI BerUne (D). — KomOnistu pieteiktās un Jau kopS mēneiiem iibatOni-tas brfvSs vācu Jaunatnes (FDJ) manifestācijas Vasarsvētkos noritēja bez Jebkādiem Uelāklem incidentiem. Lai gan sabiedroto okorteljas karaspēks un rietumu policija Jau kopā sestdienas atradSs visftugstāki trauksmes stāvokli, ne ang|iem, ne amerikāņiem nekur nevajadiēja iejaukties. Pretēji agrākajiem draudiem; komfbilstiski Jaunatne nekur nemēģināja ar vam ielauzties rietumu sektoros. DemonstrSoiJas savu kulmiņācijtt sasniedza svētdien, kad 500.000 Udg ādai izmirkušu vācu lēnu un meiteņu 8 stundas no vietas soļoja gar AustrumvācIJas valsts prezidenta Pika tribīni, kliedzot lozungus par godu Staļinam» Maotsetun-gam un citiem komunistu dižvīriem. baiožu'S šāva raķetes un skaļi kliedza: ,Jielais Staļins lai ddvo vēl ilgus gadus!" Kā tas Padomju savienībā parasts, ari šais manifestācijās nesa milzīgas Staļina, Pika, Maotsetunga u. c. komunistu dižvīru bildes un saukļus. Kad gājiens kaut kur uz bridi apstājās, īpašas FDJ vienības ar koka veseriem sita pret ielas asfaltu un skaļi Idiedza: ,J)raudzibu, draudzību, draudzību!'* Pārējie demonstranti, paceļot rokas virs galvas skaļi aplaudēja uz visiem saucieniem. SIcatItāJus visvairāk iejūsmināja 10.000 tautas policistu, kas militārā solī, tērpušies tumši zilos mundieros, noderēja gar Pīku. Daudzas vienības dziedāja padomju kaujas dziesmas krieviski Atskaitot oficiālos padomju Mm HlMU P a r l i e (F). BBG koietpon* dent» liņo no PariMt, ka pag. plekt41eni kornOaliti iiknli ofensīvu Vletoami. Nemiernieki nvv ttibriknma liknil kidim franls gamlltonam ĶInis plerobeSS. vlf-pinni to apiaadot ar vldljo no iiBāgo artUerIJn. fnaJtn nilitlrii aprii)ļdu pirUfcInltāi, kā Indonē-iiein komflnistt imagoi InoēBs le« gnviia no kinieiiem, Id IMs ilm visa rfdbi bija vienigi fraBitme« tlļl CIņit VletBimi vil turpinās ar mainīgiem retultittem* FranCo virspavēlnieks Indoķini Inludini* its trauksmes ttivokU vtsot gaml-sonoiu Trigve Li atgriezies ASV L ē k s a k s e s a {S), — Apvienoto nft-cijtt ģenerālsekretārs Trigve U piektdien pirmo reizi pSc savas atgrielanSs no Bl-ropas apmeklējama pieņēma preses pSr-stāvjuš. LI izteicās,' 1^ p9o viņa pārlieci* bas Padomju savienība vil arvien esot iēinteifesēta Apvienoto nācija tālākā pastāvēšanā. Šādu vēliianos Izteicis tiklab Staļins, kā ari dti^PSftS vadītāji valstsvīri. U N ģenerālsekretārs bez tam deklarēja, ka „pienācis pēdf Jais laiks uzņemt Drošības padomē komunistisko Ķlnu^*, Jo tās' valdība faktiski pārstāvot visu ķīnle- Su tautu. Par savn apsprieSu saturu ar franēa un fuig)u> politiķiem U atteicās sniegt tuvāku infprmācijiļu PABKEIBVOBANAS MIĢINAJUMS AllIERmA Aprni ASV noUka vispārēja iedzīvotāju tē mmtū it AfMsM vairāk n0kl VtiPle^ Su. Amerikas lietuviešu padoiņe skaitīšanas gaitā novērojusi nepareizības tautības atzīmēšanā, }o Lietuvā dzimušie {Pilsoņi sarakstos minēti kā: dzimuši. Krievijā. Padome iesniegusi attlecjCgus skaidrojumus skaitīšanas vadībai, kasi^d saviem skaitītājiem devusi papildus norādījumus. Neskatoties uz to, daudzos gadījumos «pārkrievošana" turpinājusies un liekot domāt, ka starp skaitītājiem darbojušies Maskavas aģenti. (E. K.) Jauns priekšlikums Vādjas 9 apvienošanai BET ĢEN. CUIKOVA ATBILDE JAU TAGAD SKAIDRA ^ Berilne (J). — īsi pirms Vasarsvētkiem visu 8 rietumvalstu augstie komisāri iesniedza vienāda satura notas padomju , kontrolkomisijas ASV atomspiegu neviens neveļas aizstāvēt Vašingtona (D). - BBC speciālkorespondents ziņo no Vašingtonas, ka amerikāņu kriminālpolicija Šinīs dienās Filadelfijā apcietinājusi 39 g. veco ķīmiķi Hariju Goldu. Pēc britu atomspiega Dr. Fuksa notiesāšanas iegūti pierādījumi, ka ar spiegošanu Padomju savienības labā nodarbojies arī nule apcietinātais Golds. UP sakās zinām, ka pierādījumi pret Goldu iegūti no Dr. Fuksa, kas tagad kļuvis ļoti runīgs un visu labprāt stāsta. Senators Džonsons, kas kā loceklis ieiet ASV atomenerģijas komisijā, preses pārstāvjiem paskaidroja, ka Golda apcietināšana ir tikai sākums tīrīšanas akcijai, kas skars daudzus amerikāņu zinātniekus. Pēdējās ziņas no Filadelfijas vēstī, ka Golds līdz šim nav varējis atrast nevienu advokātu, kas vēlētos viņu aizstāvēt. Tā kā viņš nevarēja iemaksāt ari 100.000 dolāru drošības naudas, Golds būs spiests laiku līdz tiesai pavadīt cietumā. ASV JAU APMĀCA EIROPAS KARAVĪRUS Vašingtona (F). — BBC korespondents ziņo no Vašingtonas, ka Savienotajās valstīs jau apmāca lielāku skaitu Atlantika pakta signatār-valstu karavīru. Bostonas apkaimē speciālus flotes Icursus pašreiz apmeklē 200.holandiešu jūrnieku, kas tuvākā nākotnē pārņems divus amerikāņu iznīcinātājus. Drīz uz ASV 'dosies ari lielāks skaits franču un beļģu jūrnieku un lidotāju. priekšsēdim ģen. Cuikovam, paziņojot savus priekšlikumus Vācijas saimnieciskās un politiskās vienības atjaunošanai. Augstie komisāri izsaka gatavību izstrādāt kopā ar ģen. Cuikovu sevišķu likumu, kas dotu iespēju noorganizēt visā Vācijā kopīgas vēlēšanas vācu satversmes sapulcei, līdz ar to radot bazi vienotai Vācijas valdībai. Vēlēšanām būtu jānotiek starptautiskā uzraudzībā pēc rietumu ārlietu ministru paziņotajiem principiem. Sie principi starp citu paredz: aizsardzību pret patvaļīgām apcietināšanām; runas, pulcēšanās, preses un radio brīvību visā Vācijā; netraucētu visu demokrātisko politisko partiju darbību; tiesas neatkarību; valsts slepenās policijas vienību aizliegumu visā Vācijā; to rūpniecības uzņēmumu atdošanu vācu rokās, kv^s pēc 1945. g. 8. maija patvaļīgi pārņēmusi kāda sveša valsts (praktiski ar to domāti padomju joslas nacionalizētie uzņēmumi). Bonnas federatīvās valdības aprindās rietumvalstu priekšlikumi uzņemti ar saprotamu gandarījumu, un tos apsveic arī valdības opozīcija. Tāpat Rietumvācljas un angļu preses komentāri labvēlīgi. Konservatīvais Daily Telegraph ievadrakstā uzsver ka priekšlikumi parāda skaidru ceļu uz Vācijas apvienošanu, proti, ka tā var notikt tikai pēcgvispārējām bri-vām vēlēšanām. Protams, piebilst laikraksta ievadnleks,. — ari krievi grib apvienot Vāciju, bet tikai zem savas virskundzības, ko cer sasniegt, apellēdami pie vācu tautas nacionāliem un militāriem instinktiem. Nav gandrīz nekādu šaubu, ka padomju okupācijas vara rietumvalstu ierosinājumam nepievienosies. Jau sestdien BerUnes RIAS raidītājs ziņoja, ka Austrumvācijas ministru prezidenta vietnieks Valters Ul-brichts šos priekšlikumus kategoriski un bez kādiem tuvākiem motivējumiem noraidījis. Zēni un meitenes vecumā no 6 līdz 20 gadiem no visas Austrumvācijas Berlīnē ieradās sestdien no rīta. Uz agrāko Vācijas galvaspilsētu bija devušies ari vairāk nekā 700 vācu un ārzemju žurnālistu, lai sniegtu saviem laikrakstiem ziņojumus par demonstrāciju norisi un eventuālajiem starpgadījumiem. Viņi laikam Jutās visvairāk vīlušies. Svētdienas priekšpusdienā preses ļaudis sapulcējās Rietumberllnes maģistrāta namā, lai noklausītos stereotipo balsi skaļruni: „Uz sektoru robežām viss mierīgi." Jau ap pusdi^enas laiku lielākā daļa žurnālistu izklīda. Lai novērstu eventuālās daduirsmes, Potsdamas laukumā, ko krusto krievu un britu olnipāci-jas varas robežas, un pie Branden-burgas vārtiem abās I)usē8 dežūrēja lielāks skaits policistu. Nelielu ga- .balu tālāk drupās bija novietojusies anier^^a m angļiur kaŗaviri uh tattill; Bet nete ui^ pii^dienas vakarā okupācijas karaspēka vienības mierigi devās uz savām kazarmām. Mazāki incidenti, protams, atgadījās. Tramvajā, kas devās austrumu sektora virzienā, grupa FDJ jauniešu mēģināja uzbrukt kādam Rietumberllnes laikrakstu pārdevējam Tramvaja vadītājs, acīm redzot komunists, kāpināja ātrumu un pūlējās nokļūt padomju sektorā. Tad vagonā ielēca viens Rietumberllnes policijas ierēdnis un, draudot ar pistoli, piespieda tramvaju apturēt, tā izglābjot laikrakstu tirgotāju Kāds dts incidents notika austrumu sektorā: tur kāda grupa FDJ jauniešu no namu logiem apmētāta tukšām alus pudelēm. Tautas policija līdz šim vainīgos nav notvērusi. Demonstrācijas kulmināciju sasniedza svētdien, kad 500.000 vācu zēnu un meiteņu 8 stundas bez pārtraukuma defilēja gar Austrumvācijas valsts prezidentu Pīku. Manifestāciju lielā mērā traucēja lietus kas brīžiem pārgāja īstās gāzēs, līdz ādai izmērcējot kā komunistisko jaunatni, tā skatītājus un goda viesus. Uz Lustgartenu, kur šī soļošana notika, zēnus un meitenes aizveda jau p l 4 no rita. Tukšajās Berlīnes ielās bez pārtraukuma skanēja fanfaru pūtieni, bungu rīboņa un mar- Divas DP kategorijas un nometņu veidi DIREKTORS RAIENS PAR IRO DARBĪBU TURPMĀKAJOS 9 MĒNEŠOS IRO amerikāņu Joslas direktwi goda viesus, Vasarsvētkos. Berlīnes ļ ^ i p » E. Raiens, norādīdams par elās nebija redzams neviens lorievu I programmu darbībai turpmāka* zald|ts. U^^^ ^ mēnešiem pēc i . g. 1. JOUja, FDJ sanāksme beidzās pirmdien P ^ o ŗ , ka, atbilstoSi ģenerfildirekto-ar mlMgu lāpu gājienu. Ārzemju I>on8ada Klngsleja akceptētajam laikrakstu korespondenti, kas pie- PMmam, tuvākajā laikā notiks radi-dzīvoja līdzīgus notikumus ari tre- nometņu un IRO personāla šajā valstī, saka, ka šl defUāde neiss^n^tlšana. ar ko neatšķīrās no Hitlera Jauniņu | Cfurpinājums 10. Ipp,) Ārzemnieki varēs dienēt ASV armijā „Sa8kaņā ar sākotnējo nodomu IRO bija pilnīgi jābeidz darboties 30. Jūnijā,» paskaidroja Mr. Raiens, „bet izrādījās, ka ASV, Austrālija, Izraēla un dcias citas valstis gatavas sagādāt ieceļošanas iespējas Ue« lākam sllcaitam DP ari pēc 30. JCtal- Ja. Lai līs iespējas izmantotu, mis sākotnējo plānu pārveidojām un turpināsim izceļoSaniāS un r^Mtrii^ Vailmtoiia (D). - Tautas pār-ļdjas darbu lldž 1951. i 31. martam." stāvju nama kara lietu komisija ap-| Sagatavošanās darini ietvaros IRO stiprinājusi senāta priekšlikumu, kal maijā sākusi sadalīt visus nmnetmi Savienoto valstu armijā turpmāk va-1 iedzīvotājus divās kategorijās un airēs w^mX ierobežotu skaitu ārzem-ļvos ncmietņu veidos. Tos, kas, dk nteku.' Katram reflektantam vis-ļpered^Eams, izceļos vai atgrieziito pirms gan vajadzēs dabūt ASV arlle-ļmājās, niDVletos tā saucamajās caur» m mlnistrifss atļauju. Pie p i ^ ili^ļlaliB» Oplpamie) nom^Ms, un yM du »)kldpoSanas^ i r z « ^ ^ IRO aprOpC tematiski iegūs ASV pavalstniecību. I Otnt gruipu, kam izceļolanas izredzat Jāpiezīmē, ka šis lēmums vēl nav I niecīgas, novietos tā saucamajās vie* galīgs. Tas jāapstiprina kongresam. I tējās uztverSanas nometnēs, kuru Priekšlikums uzņemt ārzenmiekus I pārvaldi 30. vai piiros jĀulJa ASV arrnijā vairs nav Jauns. Par I IRO nodos amerikāņu civūal pār* to Jau pagājušā vasarā Izteicās vai-1 valdei. DP Sajās uztverSanas nomet-rāki senatori, kas ieteica dibināt Ipa-| nēs paliks tik ilgi, kamēr p a v ^ sa« šu ārzemnieku leģionu pēc Francijas I gatavoSanās darbus viņu iekļauSanal parauga. i vācu sainmiecībā val ari viņiem to* mēr radīsies iespēja izceļot. IRO p||%» valdē amerikāņu joslā paSreiz ir i i DP nometnes. . Pēc 30. JCbiīJa iRO uzraudzībā vēl darbosies 31 caurliU des nomettne un 30 seviSķas iestādāli kā, piem., izceļošanas centri un i |* braukšanas nometnes, tbc slimnīcai Sidneja (F). — Ministru prezidenU un medicīniskās pārskološanaās MenziJs preses pārstāvjiem paskaid-lmetnes. Bez tam pastāvēs 27 vietējll roja, ka komunistu nemieri Malajāļuztverianas nometnes, ir tiešs drauds Austrālijai Ministru Pēc pašreizējiem vērtējumiem ame* prezidents piebilda, ka Malajā tevei- rikāņu Joslā izceļot vai repatriētlel dojusles ^ ī g a pieietā kolonna, varēs 65.000 DP, ko uzņems caurlal- Viņš vēloties zināt, ko domājot da- des nometnēs, kamēr apm. 20.000 rit Lielbritānija. Komentējot So zi- personas būs Jānovieto vietējās ušņu, BBC Izsakās, ka Malajā Jau 41 tverSanas nometnēs, nedēļas uzturas britu aizsardzības IRO personālu uz 1. Jūliju sama* ministrs Strečijs. Otrdien viņš devās I zinās par 25 proc. no pašreizējā sa-uz nemieru apgabaliem un nolaidās I stāva. 1. oktobri vai Jau pirms tam kādā palīglidlaukā džungļos. Strečijs I personāla sastāvu samazinās vēl par vēloties pārbaudīt britu garnizonus, 25 proc. Visa IRO darbība pilnīgi Izkas ievadījuši generāluzbrukumu ko-j beigsies 1951. g. 1. aprīlī vai pat mūnistiem. 1 ātrāk. Notikumi Malajā apdraud Austrāliju šu dziesmas. Četras stundas no vietas jauniešiem vajadzēja noklausīties Pīka, Ulbrichta un dtu komunistu dižvīru runas, kas slavināja Padomju savienību, lielo Staļinu un noniecināja un lamāja rietumus, apvainojot tos kara kūdīšanā, imperiālismā un strādnieku izmantošanā. Runu beigās Austrumvācijas ministru prezidenta vietnieks Nuške nolasīja telegrammas tekstu, kas bija adresēta ,Aabāka}am Vācijas un vācu jaunatnes draugim Josifam St^lnam". Jaunieši šo telegrammu, protams, akceptēja ar skaļiem ,jā" saucieniem. Tad sākās gājiens. Pirms tam gaisā palaida vairākus simtus „mlera LATVUAS APCiADA UN REDAKaJAS JAUNA ADRE&IE: (14a) Sdiwābl8ch Gmūnd, DP Camp Artlllerie-lSaseme, uz kurieni lūdzam adresēt visu korespondenci un naudas pār-vedumuts. LCK UN LNP INFOBJMACUAS NOZARE m ARĒJAS INFORMĀCIJAS FONDS, sākot ar 24 maiju, ati'odas SvSbu Cknīndē. Adrese: a4a) Sdiwiibl8ch- Gmiind, DP Camp Artill<Krie-Sasenie JAUNAS MĀJAS Latvijas redakcija un apgāds ar So laikraksta numuru sāk daitu jaunās mājās. Sis rindas ir pirmās, kas top Latvijas jaunajā redakcijā Svābu Gmindes latviešu nometnē, kamēr vēl visapkāri valda iekārtošanās un uzpošanas darba troksnis. Redakcija, Icantoris, ekspedīcija, kā ari LCK un LNP informācijas nozare un Arējās informācijas fonds darba kārtībā tagad tīri amerikanizējušies, Jo visas nozares strādā lielā, apm. 40 m garā telpā, kur savu darbu veic redaktori, valodnieki, referenti, grāmatveži, kariotēkāri, mašīnrakstītājas, ekspeditori uc IRO darbībai tuvojoties beigām, likvidējot un pārkārtojot nometnes, ari Latvijas redakcijai un apgādam vajadzēja atstāt Eslingenu, kas savā laikā ar 0000 latviešiem bija lielākā latviešu trimdinieku apmetne, kur pulsēja spraiga un rosīga mākslas un kultūras dzīve, un meklēt Jaunas mājas. Tās ir Svābu Albas nelielajā pilsētiņā Svābu GnUndē, kas atrodas 55 km no Stutgartes, skaistā un vienā no veselīgākajiem Vādjas novadiem. Bez īpaša IRO atbalsta un pretimnākšanas, bet ar vislielāko atbalstu no Eslingenas kolonijas administrācijas, kā ari no Svābu Gmln des n<nnetne8 administrādlas un ko-i mitējas puses pārcelSanās noritēja bez traucējumiem, par ko ap^ds un redakdja izsaka vissirsnīgāko paldies. Redakdjas un apgāda pārcelSanās un, galvenais, spiestuves maiņas dēļ lasītājiem gan JāpledeS 2 laikraksta numuru iztrūkums, bet ceram, ka to ikviens sapratīs, Jo katra uzņēmuma, bet IpaSi laikraksta pārvietošanās ir saistīta ar daudzām techniskām tlbām. Taču turpmāk laikraksts l a sītājus apdemos atkal 2 reizes nedēļā, un ceram pat, ka Jaunajā spiestuvē tā tedmlskajā apdarē būs iespējami daži uzlabojumi. Bez tam avīzes iznākšanas dienas turpmāk būs otrdienas un piektdienas; nākamais numurs i z n ^ otrdien, 6. jūnijā. IECEĻOJUSI JAU 18.000 LATVIEŠU DP izceļošana uz ASV, kas gada sākumā bija manāmi sarukusi, pē-d^ os mēnešos atdzīvojusies. Reizē ar to ne vien skaitliski, bet ari procentuāli pieaug ieceļojušo latviešu skaits. Pēc Latvian Relief informācijas līdz 16. maijam Savienotajās valstīs DP likuma ietvaros bija iece-lojušll8i) 12 latvieši
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500601 |
Description
Title | 1950-06-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
2 savas
Savi«2u>t§8 val^
Apŗierikas gar-
5<>ttka para.
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-01-01