1950-05-10-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
trauks britu kolo-piml kaira ipu 110 I Ķ ^^ -.«šasu A^otu, kas ^ trīs čļBchu # W 84 pa^a^ "^^ejgi tuvums tefac-_ ^^^^ .kara tiesai noairšala ļNot tik apē-pvīd uzclŗo- Ibceklia Fe« l«tti amerikāņu pinfijusl ASV *r«gā, ptBfia algu ba laika ncwr-judes visa Deu« idjuno flricldentoi re* m izīd-lā. Ma-ižmēģi"* Itus, k^ Ame- ^gabalā iz<* hoskaldro-vai viņu far, pielietot faiievu in-i viii Bal- 'izalciiiā-un radara tu Idma* imltātlem. kas ^i^buiib- •ruņots, bet aparS-bei bdja no- 0 lidošanas tilcfeo ^ , ijfo nav t»^ ai . trOkst «oijas, kii» ;^ienigiP^ V ka lidma- ' ^ unpa- « . . ^ WJa iznicinātat ^^»!bu ita-idājuši trīs as zoolo-dzivniekl gjivu ba- » pa vār-libas ci^l devaa^ ^ bet tre-romantifi-tjo paricu^ un noga- :o dārzu, visa LATVU Latvian New8paper Publlsbed undet eucoM Clvtj Alfai» DivtBioD AutborlsatlOD Number UNDP 196. Publisher and Edltor: Valdemārs Lam-sergs E0ilnKen/N Brelte Stt Printer: Uo^ebeuer & inmer Ludwtg8bur:f. KOrner-ttr. 16 Published twlce weekly Clrculatloo liooa LATVIAN NEWSPAreR Ni*. S6 (SSO) TreSdien, 1950. g. 10. maiji Iznia creftdlenis an «estoienai lidevēji: L«tvie»u Centrtli Ko mtte}» Galvenai» redaktori: V Lambergs: calvena redaktora vietntelis M CuUUa Rt>dak> torl- A Bolftteins. J Jēkab- 9ons, B Ķisells t Raisters L Svaros Au$trauias redak Cllaš vad A Smits (Lawle> Bouse Canberra A C T AustraUa) Redakcijas adrtse; EssltngenN Bre te SU telefo»»* 171» EMIGRĀCIJA GALĪGI IZBEIGSIES PĒC 9 MĒNEŠIEM Divas galvenās iespējas izceļot izredzes palicējiem Kādas LCP 17. sesijas Eslingena gaita un lēmumi LCP 17. sesija priekšsēža J. Celma vadībā notika 6. un 7. maijā Eslingena un uz to bija ieradušies 19 LCP locekli, kuriem otrā dienā vēl pievienojās V. Skaistlauks, kas patlaban slimo. Izceļojušos LCP locekļus aizstāja kandidāti, izņemot Bavārijas apgabalu, kur kandidātu skaits jau izsmelts, bet iztrūka V. Ja-nums un A. Ozoliņš. Darba kārtībā sesija pārrunāja LCP un LCK darbību, Vācijā paliekošo aprūpi, tālākās emigrācijas, izglītības un kultiīras uc. jautājumus, apmainoties informācijām un ierosinājumiem un pieņemot lēmumus lietās, kuru noteikšana mūsu pašu ziņā. Konstatēja, ka LCK darbība pēdējā laikā bijusi ,|oti spraiga un izpaudusies sevišķi izceļošanas iespēju pavēršanā iespējami lielākam tautiešu skaitam un Vācijā paliekošo likteņa un aprūpes skaidrošanā^ kas ar vēl lielāku enerģiju turpināsies. Sai sesijā tika pārbaudīta arī LCP uzticība savam izpildorgānam un īpašā uzticības votumā LCK saņēma 15 par balsis. Taupības nolūkā samazināja LCK budžetu un štatus, izceļojušos neaizstājot ar jauiiem darbiniekiem. Sesija noritēja lielā vienprātībā, kas izpaudās visos pieņemtajos lēmumos. Debates ritēja lietišķi un lie-tišķa bi.m arī kritika, ar kādu LCP locek|i pieskārās LCK un citu institūtu un pasākumu darbībai. Sajā sakarā izteikts daudz konkrētu ierosinājumu un jautājumu, kas paliek LCK turpmākā nokārtošanā un noskaidrošanā. Lai gan LCK budžeti pastaivīgi samazinās un darbinieku skaits saplok, augstākais pārstāvības orgāns trimdā darbu var turpināt ar nemazinātu enerģiju un to novadīt līdz laikam, kad LCP un LCK viea varēs stāties kāda cita centrāla organizācija ārpus Vācijas. Svarīgo konferenču nedēla Londona sākusies PIRMAIS PANĀKUMS-- ASV militSra un saimnieciska palidziba Indoķīnai Parise (F). — Prezidenta Trūmena privātajā lidmašīnā Indepen-dence svētdienas priekšpusdienā Parīzē ieradās Savienoto valstu ārlietu ministrs Dīns Eče«(^, lai sāktu svarīgo konferenču posmu, kas pēc novērotāju domām var radīt pikiīgi jaunu pagriezienu visā lldtlinēji brīvo demokrātija politikā. Pēc īsas atpūtas Ečesons ASV vēstniecībā tūlīt sāka apspriedes ar saviem padomdevējienu Pirmdien gandrls visu dienn viņš konferēja ar Francijas ārlietu ministru Sūmanu. So apspriedi pārtnmca vienīgi us pāris stundām, jo Ečesons bija ielūgts pusdienās pie ministru prezidenta Bida Jau otrdien ASV ārlietu ministrs iiiidoja ua LcAdonu, lai turpināta konferendar Bevinu. - Sesiju ar uzrunu atklāj LCP priekšsēdis J. Celms, atzīmēdams, ka trimdinieku saime Vācijā šodien iet likvidācijas ceļu un var rēķināties, ka nākošā sesija varbūt vairs nevarēs sanākt LCP un LCK locekļi izklīst, clarbinieki aizbrauc, sašaurinās līdzekļi. Tomēr ticība paveiktā darba turpinājumam jāsaglabā, kaut arī līdz pat šim brīdim vēl nav izdevies atrast LCP un LCK mantinieci ārpus Vācijas. Piecos gados šeit padarīts daudz svētīga darba, kas nedrīkst pārtrūkt. To lai ilustrē kaut vai LCK archīvs, kurā nemitīgi plūst klāt materiāli, centrālā kartotēka prasa jaunus darba un dzīves apstākļus, jāsadala LCK savākto grāmatu krājums, kas viss prasa līdzekļus, kādus Vā-djā vairs nevaram'^ot. Iespēju robežās tomēr darbs tiek turpināts, lai cīņa par trimdas kopības saglabāšanu un Latvijas atjaunotni neapstātos. Uzrunu nobeidz kopēji nodziedātā Latvijas himna Pēc priekšsēža aicinājuma LCP īsā klusuma brīdi godina mūžībā aizgājušos LCK locekļus — Jāni Miezi un Oskaru Siktā-ru. Eslingenas kolonijas vārdā sveicienus nodod padomes priekšsēdis K. Kalniņš, izteikdams pārliecību, ka sesija noritēs vienprātības garā un tādējādi nepaliks bez morālas ietekmes tautiešos. Stājoties pie darba kārtības, LCP vispirms noklausās mandātu komisijas ziņojumu. No mandāta atteicies R. Osis, kura vietā nāk A. Vanags, izceļojušā T Silkalna vietā prof. M. Eglītis, bet J. Poruka vietā kandidātu vairs nav. Dānijas tautliešu pārstāvim A. Āboliņam LAD pagarinājusi pilnvaru, ko apstiprina, bet bez balstiesībām pielaiž BSP pārstāvi T. Erdmani-Endziņu, pfretestības kustības apv. pārst. A. Nepartu, latv. sporta pārstāvi trimdā A. Celmu un ABN pārstāvi J. Rītiņu. Dīnu Ečesonu Vašingtonas lidlaukā personīgi izvadīja prezidents Trū-mens, novēlēdams labas sekmes svarīgajās kcmferencēs un izteikdams Sasuiums rietumu pasaule par vācu gūstekņu likteni Padomju savienība TASS paziņo, ka atlaidis tikai 14 „8limniekus" 9. maija Bonna sak apspriest vācu DP lilcumu . īsu ziņojumu par LCP prezidija darbību sniedz J. Celms, bet par LCK un BCP darbību ziņo LCK priekšsēdis H. Klarks un BCP loc. A. Trapāns. H Klarks norāda, ka ziņojumi par LCK darou kārtēji publicēti presē, tāipec šoreiz jāapstājas tikai pie 3 svarīgākajiem jautājumiem. Bij. karavīru izceļošanā uz ASV šobrīd situācija tāda, ka galīgais lēmunis sagaidāms vīisā difi-zumā,' šķiet, tūlīt pēc jaunā DP l i kuma teksta saskaņošanas uii parakstīšanas. Pēc dažām ziņām jautājums jau izšķirts pozitīvi, un baltiešu bij. karavīri varēs ieceļot ASV. Tālāk nav tikuši arī ungāri, kaut gan DP komisija ziņoja jau pirms pāris mēnešiem, ka viņu bij. karavīru jautājuTns noskaidrots un katru gadījumu izlems individuāli. Praksē tomēr līdz šim nekas nav grozījies. LCK no savas puses darījusi iespējamo IRO un attiecīgo ASV iestāžu informēšanā šajā jautājumā, bet, domājams, ka izšķiršanos tur aizkavēja ciņa par un pret DP likuma papildinājumiem. Līdzšinējās ieceļošanas gaitas un procesa trūkumus izmantoja likuma pretinieki, un dzirdēts arī, ka no 130.000 ieceļotājiem 77 personas tikšot sūtītas atpakaļ kā nepareizi ielaistas. Emigrācijas jautājumā LCK daudz pūļu pielikusi cīņai pret denunciācijām, kur skaidroti daudzi individuāli gadījumi un pierādītas kļūdas, ka dažs labs izceļošanas kandidāts samainitsi ar personām, kas šobrīd atrodas Latvijā Tāpat atklājies, ka daža iestāde nav zinājusi, ka pastāvējis Kurzemes cietoksnis, no kura cilvēki uz Vāciju varēja izbraukt pa jūru vēl tad, kad visi ceļi bija nogriezti. Denunciāciju dēļ noraidītajiem jāievēro, ka svarīgi iesniegt pārsūdzības, kuru virziens jālūko izlobīt no iepriekšējo iztauju materiāla Tāp^t svarīgi ir liecinieki, kas izceļotāju pazīst jau no Latvijas. Par Vācijā palicējiem LCK centusies izdibināt IRO, augsto komisāru un vācu iestāžu plānus, bet noteik- (Turpinājums 4. Ipp.). streiks Somija beidzies Helsinki (Is), — Somijas dzelzceļnieku streiks, kas ilga 6 dienas un draudēja izvērsties katastrofāls, pirmdien beidzies. BBC pirmdien ziņoja, ka ]au svētdienas vakarā valdībai izdevās vienoties ar strādnieku pārstāvjiem. Starpniecību bija uzņēmies agrākais ministru prezidents Fāgerholms, kas kabineta vārdā apsolīja paaugstināt strādniekiem algas par 15 oroc. Turpmākie algas paaugstinājumi sekos, dzīves dārdzībai pārsniedzot zināmu līmeni. itā zināms, streiku sāka somu lokomotīvju vadītāji un streikotāju skaits jau otrā dienā sasniedza 14.000. Kad Somijas valdība izsludināja lokomotīvju vadītāju mobilizāciju un pakļaušanu militārai disciplīnai, streikotājiem pievienojās arī dzelzceļu personāls. Streika laikā bija prātrūkuši arī Somijas reparācija sūtījumi Pad. savienībai. Bonna (J). — Ārkārtīgu satraukumu visā Vācijā radījis Padomju savienības oficiālais paziņojams, ta PSRS jau atbrīvojusi visus y|oa J^aŗa gūstekņus, Izņemot pavisam niecīgu grupu. Sis paziņojums izraisījis a3u kritiku arī citu rietumvalstu presē un politiskajās aprindās. Paziņojums nāk no oficiālās krievu TASS aģentūras, un to pag. ceturtdienas vakara īsi pirms pusnakts pārraidīja Maskavas radiofons. TASSa ziņojumā teikts, ka kopS Vācijas kapitulācijas no Padomju savienības mājās atlaisti 1.939.063 vācu gūstekņi 9717 gūstekņi esot notiesāti „par smagiem kapa noziegumiem", un pret 3815 gūstekņiem pašlaik notiekot izmeklēšana. Tikko uz Vāciju esot atgriezusies pēdējā kara gūstekņu grupa — 17.538 vīri. 14 gūstekņiem vēl kādu laiku jāpa-liekot Pad. savienībā ^slimības dēļ", bet tos atbrīvošot tūliņ pēc veselības stāvokļa uzlabošanās. Jau otrā dienā pēc šī dīvainā padomju paziņojuma Rietumvācijas parlaments Bonnā sanāca uz dramatisku sēdi, kuras gaitā kanclers Dr. Adenauers oficiāli deklarēja, ka TASSa aģentūras minētie skaitļi par vācu gūstekņu atbrīvošanu nekādā ziņā neatbilst patiesībai. Rietumvācijas valdība „cilvēclbas vārdā" publicēja aicinājumu visai pasaules atklātībai un arī PSRS valdībai — sniegt informāciju par to pusotra miljona vāciešu likteni, kas pēc dažām vācu aplēsēm vēl joprojām atrodas Padomju sa\aenlbā. Sim valdības aicinājumam pievienojās visas Rietumvācijas parlamenta frakcijas, izņemot komunistus. Visu vadošo vācu politiķu un preses viedoklis vienbalsīgi pauž sašutumu par Padomju savienības rīcības necil- • vēcību un melīgumu. Pēc vācu sociāldemokrātu partijas datiem, ko uzskata par relatīvi visprecīzākajiem, Padomju savienībā vēl jtrodas vismaz 500.000 vācu kara ģdstekņu,'ii50.{K)0 civilo Intemēto un 90.000 slevieSu. Ar! no tikko atlaisto gūstekņu liecībānfi spriežams, ka padomju nometnēs vēļ arvien atrodas desmitiem tūkstošiem vāciešu. So- ([TurpinSjums 8. Ipp.). Baltiešu iznicinataiiem iasanem sods Vašingtona (J). — Savienoto valstu galvaspilsētas lielākais vakara laikraksts The Evening Star šajās dienās veltījis garāku ievadrakstu Baltijas valstu un tautu liktenim boļševiku okupācijas jūgā. Ievadrakstam likts virsraksts „Noziegums pret baltiešiem" un tajā koncentrētā veidā attēlota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pēdējo gadu traģēdija. „Lai gan brīvā pasaule nav atzinusi šo valstu aneksiju," starp citu raksta amerikāņu laikraksta ievadnieks. „šīs tris valstis ir nežēlīgi apspiestas, it īpaši sakarā ar milzīgu padomju militāro bažu ierīkošanu visā šai apgabalā. Pēc ticamām ziņām no Berlīnes pašlaik sākušās jaunas intensīvas igauņu, latviešu un lietuviešu deportācijas. Var rēķināt, ka apm. 1,6 milj. šo zemju iedzīvotāju ir jau nogādāti uz vergu darba nometnēm Sibīrijā un pārējā Padomju savienībā. Ar šiem cilvēkiem Kremlis apietas kā ar mājkusioņiem. Deportējamos aizved dažu stundu laikā, ļaujot ņemt līdzi tikai tik daudz mantu, cik var panest uz muguras." The Evenmg Star vēlreiz atgādina arī amerikāņu flotes lidmašīnas notriekšanu un krievu medibas pēc zviedru kuģiem, norādot, ka visi šie notikumi arvien skaidrāk liecina par padomju nodomu sistemātiskā un brutālā kārtā pārvērst Baltijas jūru par padoniju ezeru. „Pāri visām lietām jāievēro," teikts ievadraksta nobeigumā, ,.ka krievu rīcība pret igauņiem latviešiem un lietuviešiem ir k\^alifieejama par briesmīgu noziegumu pret cilvēcību. Vienā vai otrā veidā kādu dienu noziedzniekiem būs jāsaņem par to sods." Malana ierosinājis Dieovidafrikas paktu KapŠtate (D). — Dienvidafrikas ūnijas prezidents Mal|ns pagājušās nedēļas beigās sniegtajā intervijā ierosināja Dienvidafrikas paktu pēc Atlantika apvienības parauga, lai cīnītos pn^t komunisma ekspansiju. Ministru prejddents pasvītroja, ka Dienvidafrikas ūnija gatava atbalstīt savus kaimiņus politiski, saimnieciski un stratēģiski, tā nodrošinot Rietumeiiropas civilizāciju Āfrikas kontinenta. Kāds žurnālists Mala-nam jaultāja, vai ūnija nepieciešamības gadījuma nenodos savus atbalsta punktus ASV un Lielbritānijai. Ministru prezidents uz šo jautājumu tieši neatbildēja, bet pasvītroja, ka viņš ļoti labi izprot Labo cerību raga stratēģisko nozīmi, un ka briesmu bridi sadarbība ar abām lielvalstīm nestu augļus abām pusēm. Vai nczelastiba kritis - V an Kirchcnsteins? Hamboriŗa (D). — Britu licencētais laikraksts Die Welt, atsaucoties uz sava Stokholmas korespondenta informāciju, ziņo, ka tīrīšanas skārušas ari Padomju Latvijas valsts pre7identu profesoru Augustu Kir-chenšteinu. 70 gadu vecais profesors pagājušā gada novembrī devies uz Maskavu un kopš tā laika pilnīgi pazudis no atklātības. Laikraksts piebilst, ka valdības funkcijas Kir-chenšteina vietā tagad praktiski izpilda komunistu partijas ģenerālsekretārs Upitis. Die Welt tālāk raksta, ka profesors Kirchenšteins 1940. g. ievēlēts par valsts prezidentu tikai tāpēc, ka emigrācijā Šveicē dzīvojis kopā ar Ļeņinu un ar viņu sadraudzējies. Kirchenšteinam krievi piedēvējuši „pilsonisko nacionālismu". Tīrīšanām par upuri esot krituši ari vairāki latvi^u komunistu partija? sekretāri, kuru vārdus laikraksta tomēr nemin. Atbildību par šo informāciju atstājam Die Welt. Līdz šim nav bijis tādas informācijas, ka latviešu komunistu partijas ģenerālsekretārs būtu UpI-tis. Iespējams, ka laikraksts sajaucis viņu ar rakstnieku Upīti. cerību, ka tās stiprinās pasaulei nueru. Pirms došanās uz Eiropu ASV ārlietu minstrs publicēja deklarāciju, aicinādams brivās tautas saslēgties ciešāk, lai varētu statiet pretim draudīgajam komunismam. Kad Independence bija nolaidusies Parīzes lidlaukā, Eēesonu ielenca liels pulks žurnālistu, kas vēlējās zināt, par ko ārlietu ministrs Londonā spriedis. F^esons paskaidroja, ka trīs ārlietu ministru konference aptvers pasaules svarīgākās politiskās problēmas, kamēr Atlantika pakta padome aprobežosies vienīgi ar aizsardzības jautājumiem Atlantijas okeāna telpā. Parīzes apspriedēs pirmdien piedalījās ar' franču augstais komlsfirt Fransi^-Ponsē, ASV vēstni^s Francijā D. Brjūss, Eiropas lietu ārlietu viceminlstr^ Perkins, speciālais pilnvarotais FUips Džesup», Krievijai lietu eksperts Carlss Bolens un republikāņu partijas padomnieks Džona Kūpers. Pēcpusdienas sarunās piedalījās arī Džons Mekklojs un Eiropas palīdzības pilnvarotais Evereli Herimens. Nozīmīgākā vienošanās Parīzē panākta palīdzības Jautājumā Indoķīnai. ASV pirmo reizi oficiāli uzņēmās pienākumu atbalstīt Indoķīnai ciņu pret komunisma briesmām ar militāru apgādi un saimniecisku palīdzību. Ārlietu ministrs Ečesons preses pārstāvjiem paskaidrojis, ka franču Indoķīna nekavējoties saņems no ASV saimniecisku un militāru palīdzību. Par palīdzības apmēriem ministrs nav izteicies. Franču presei no Vašingtonas kļuvis Jau zināms, ka Jau tuvāko 24 stundu laikā paziņos pirmo militārās palīdzības piešķiršanu Indoķīnai 15 mllj. dol. apmērā. Publicētajā komunikē teikts, ka Savienotās valstis pārliecinātas, ka amerikāņi „var palīdzēt un tiem Jāpalīdz" Francijai Vietna-mas cīņā pret komunismu. Kaut ari oficiālajos pazlņojumoi par Parīzē apspriestajām problēmām galvenā vieta ierādīta Indoķīnai, ne mazāka uzmanība abu ārlietu ministru apspriedēs veltīta Vācijai. UP ziņo, ka pēc informācijas, kas saņemta no franču valdības aprindām, ārlietu ministrs Sūmans pievienojies ASV viedoklim, ka Vācijai praktiski Jāļauj brīvas rokas iekšpolitiskos un (Turpinājums 8. Ipp.). Vairs nebūs simetrijas zvaigzpotaja karoga Ņujorka (EK). ASV zvaigž-notā karoga 48 zvaigznes, kas katra apzīmē savu štatu, drīzumā papildinās . ar 2 Jaunām, Jo Aļaskas un Havajas atzīšana par pilntiesīgiem štatiem, ir vairs tikli laika jautājums. Jauno zvaigžņu iezīmēšana karogā tomēr rada grūtības, Jo, izjaucot līdzšmējo simetrisko grupējumu 6X8, neviens no jaunajiem projektiem nav atradis simpātijas. Aļa-ska ar 1,32 milj. kv. km platības ziņā nobīdīs otrā vietā līdz šim lielāko štatu Teksasu. Ha-vaja būs pirmais Amerikas štats ar krāsaino pārsvaru. Balto tur ir tikai kāda trešdaļa. Ari Portoriko un Dirginu salas labprāt vēlētos iespraust savas zvaigznes amerikāņu karogā, taču Va.^ingtonas politiķi un stratēģi šo vēlēšanos liekas tik drīz izpildīt neņemsies.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500510 |
Description
Title | 1950-05-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | trauks britu kolo-piml kaira ipu 110 I Ķ ^^ -.«šasu A^otu, kas ^ trīs čļBchu # W 84 pa^a^ "^^ejgi tuvums tefac-_ ^^^^ .kara tiesai noairšala ļNot tik apē-pvīd uzclŗo- Ibceklia Fe« l«tti amerikāņu pinfijusl ASV *r«gā, ptBfia algu ba laika ncwr-judes visa Deu« idjuno flricldentoi re* m izīd-lā. Ma-ižmēģi"* Itus, k^ Ame- ^gabalā iz<* hoskaldro-vai viņu far, pielietot faiievu in-i viii Bal- 'izalciiiā-un radara tu Idma* imltātlem. kas ^i^buiib- •ruņots, bet aparS-bei bdja no- 0 lidošanas tilcfeo ^ , ijfo nav t»^ ai . trOkst «oijas, kii» ;^ienigiP^ V ka lidma- ' ^ unpa- « . . ^ WJa iznicinātat ^^»!bu ita-idājuši trīs as zoolo-dzivniekl gjivu ba- » pa vār-libas ci^l devaa^ ^ bet tre-romantifi-tjo paricu^ un noga- :o dārzu, visa LATVU Latvian New8paper Publlsbed undet eucoM Clvtj Alfai» DivtBioD AutborlsatlOD Number UNDP 196. Publisher and Edltor: Valdemārs Lam-sergs E0ilnKen/N Brelte Stt Printer: Uo^ebeuer & inmer Ludwtg8bur:f. KOrner-ttr. 16 Published twlce weekly Clrculatloo liooa LATVIAN NEWSPAreR Ni*. S6 (SSO) TreSdien, 1950. g. 10. maiji Iznia creftdlenis an «estoienai lidevēji: L«tvie»u Centrtli Ko mtte}» Galvenai» redaktori: V Lambergs: calvena redaktora vietntelis M CuUUa Rt>dak> torl- A Bolftteins. J Jēkab- 9ons, B Ķisells t Raisters L Svaros Au$trauias redak Cllaš vad A Smits (Lawle> Bouse Canberra A C T AustraUa) Redakcijas adrtse; EssltngenN Bre te SU telefo»»* 171» EMIGRĀCIJA GALĪGI IZBEIGSIES PĒC 9 MĒNEŠIEM Divas galvenās iespējas izceļot izredzes palicējiem Kādas LCP 17. sesijas Eslingena gaita un lēmumi LCP 17. sesija priekšsēža J. Celma vadībā notika 6. un 7. maijā Eslingena un uz to bija ieradušies 19 LCP locekli, kuriem otrā dienā vēl pievienojās V. Skaistlauks, kas patlaban slimo. Izceļojušos LCP locekļus aizstāja kandidāti, izņemot Bavārijas apgabalu, kur kandidātu skaits jau izsmelts, bet iztrūka V. Ja-nums un A. Ozoliņš. Darba kārtībā sesija pārrunāja LCP un LCK darbību, Vācijā paliekošo aprūpi, tālākās emigrācijas, izglītības un kultiīras uc. jautājumus, apmainoties informācijām un ierosinājumiem un pieņemot lēmumus lietās, kuru noteikšana mūsu pašu ziņā. Konstatēja, ka LCK darbība pēdējā laikā bijusi ,|oti spraiga un izpaudusies sevišķi izceļošanas iespēju pavēršanā iespējami lielākam tautiešu skaitam un Vācijā paliekošo likteņa un aprūpes skaidrošanā^ kas ar vēl lielāku enerģiju turpināsies. Sai sesijā tika pārbaudīta arī LCP uzticība savam izpildorgānam un īpašā uzticības votumā LCK saņēma 15 par balsis. Taupības nolūkā samazināja LCK budžetu un štatus, izceļojušos neaizstājot ar jauiiem darbiniekiem. Sesija noritēja lielā vienprātībā, kas izpaudās visos pieņemtajos lēmumos. Debates ritēja lietišķi un lie-tišķa bi.m arī kritika, ar kādu LCP locek|i pieskārās LCK un citu institūtu un pasākumu darbībai. Sajā sakarā izteikts daudz konkrētu ierosinājumu un jautājumu, kas paliek LCK turpmākā nokārtošanā un noskaidrošanā. Lai gan LCK budžeti pastaivīgi samazinās un darbinieku skaits saplok, augstākais pārstāvības orgāns trimdā darbu var turpināt ar nemazinātu enerģiju un to novadīt līdz laikam, kad LCP un LCK viea varēs stāties kāda cita centrāla organizācija ārpus Vācijas. Svarīgo konferenču nedēla Londona sākusies PIRMAIS PANĀKUMS-- ASV militSra un saimnieciska palidziba Indoķīnai Parise (F). — Prezidenta Trūmena privātajā lidmašīnā Indepen-dence svētdienas priekšpusdienā Parīzē ieradās Savienoto valstu ārlietu ministrs Dīns Eče«(^, lai sāktu svarīgo konferenču posmu, kas pēc novērotāju domām var radīt pikiīgi jaunu pagriezienu visā lldtlinēji brīvo demokrātija politikā. Pēc īsas atpūtas Ečesons ASV vēstniecībā tūlīt sāka apspriedes ar saviem padomdevējienu Pirmdien gandrls visu dienn viņš konferēja ar Francijas ārlietu ministru Sūmanu. So apspriedi pārtnmca vienīgi us pāris stundām, jo Ečesons bija ielūgts pusdienās pie ministru prezidenta Bida Jau otrdien ASV ārlietu ministrs iiiidoja ua LcAdonu, lai turpināta konferendar Bevinu. - Sesiju ar uzrunu atklāj LCP priekšsēdis J. Celms, atzīmēdams, ka trimdinieku saime Vācijā šodien iet likvidācijas ceļu un var rēķināties, ka nākošā sesija varbūt vairs nevarēs sanākt LCP un LCK locekļi izklīst, clarbinieki aizbrauc, sašaurinās līdzekļi. Tomēr ticība paveiktā darba turpinājumam jāsaglabā, kaut arī līdz pat šim brīdim vēl nav izdevies atrast LCP un LCK mantinieci ārpus Vācijas. Piecos gados šeit padarīts daudz svētīga darba, kas nedrīkst pārtrūkt. To lai ilustrē kaut vai LCK archīvs, kurā nemitīgi plūst klāt materiāli, centrālā kartotēka prasa jaunus darba un dzīves apstākļus, jāsadala LCK savākto grāmatu krājums, kas viss prasa līdzekļus, kādus Vā-djā vairs nevaram'^ot. Iespēju robežās tomēr darbs tiek turpināts, lai cīņa par trimdas kopības saglabāšanu un Latvijas atjaunotni neapstātos. Uzrunu nobeidz kopēji nodziedātā Latvijas himna Pēc priekšsēža aicinājuma LCP īsā klusuma brīdi godina mūžībā aizgājušos LCK locekļus — Jāni Miezi un Oskaru Siktā-ru. Eslingenas kolonijas vārdā sveicienus nodod padomes priekšsēdis K. Kalniņš, izteikdams pārliecību, ka sesija noritēs vienprātības garā un tādējādi nepaliks bez morālas ietekmes tautiešos. Stājoties pie darba kārtības, LCP vispirms noklausās mandātu komisijas ziņojumu. No mandāta atteicies R. Osis, kura vietā nāk A. Vanags, izceļojušā T Silkalna vietā prof. M. Eglītis, bet J. Poruka vietā kandidātu vairs nav. Dānijas tautliešu pārstāvim A. Āboliņam LAD pagarinājusi pilnvaru, ko apstiprina, bet bez balstiesībām pielaiž BSP pārstāvi T. Erdmani-Endziņu, pfretestības kustības apv. pārst. A. Nepartu, latv. sporta pārstāvi trimdā A. Celmu un ABN pārstāvi J. Rītiņu. Dīnu Ečesonu Vašingtonas lidlaukā personīgi izvadīja prezidents Trū-mens, novēlēdams labas sekmes svarīgajās kcmferencēs un izteikdams Sasuiums rietumu pasaule par vācu gūstekņu likteni Padomju savienība TASS paziņo, ka atlaidis tikai 14 „8limniekus" 9. maija Bonna sak apspriest vācu DP lilcumu . īsu ziņojumu par LCP prezidija darbību sniedz J. Celms, bet par LCK un BCP darbību ziņo LCK priekšsēdis H. Klarks un BCP loc. A. Trapāns. H Klarks norāda, ka ziņojumi par LCK darou kārtēji publicēti presē, tāipec šoreiz jāapstājas tikai pie 3 svarīgākajiem jautājumiem. Bij. karavīru izceļošanā uz ASV šobrīd situācija tāda, ka galīgais lēmunis sagaidāms vīisā difi-zumā,' šķiet, tūlīt pēc jaunā DP l i kuma teksta saskaņošanas uii parakstīšanas. Pēc dažām ziņām jautājums jau izšķirts pozitīvi, un baltiešu bij. karavīri varēs ieceļot ASV. Tālāk nav tikuši arī ungāri, kaut gan DP komisija ziņoja jau pirms pāris mēnešiem, ka viņu bij. karavīru jautājuTns noskaidrots un katru gadījumu izlems individuāli. Praksē tomēr līdz šim nekas nav grozījies. LCK no savas puses darījusi iespējamo IRO un attiecīgo ASV iestāžu informēšanā šajā jautājumā, bet, domājams, ka izšķiršanos tur aizkavēja ciņa par un pret DP likuma papildinājumiem. Līdzšinējās ieceļošanas gaitas un procesa trūkumus izmantoja likuma pretinieki, un dzirdēts arī, ka no 130.000 ieceļotājiem 77 personas tikšot sūtītas atpakaļ kā nepareizi ielaistas. Emigrācijas jautājumā LCK daudz pūļu pielikusi cīņai pret denunciācijām, kur skaidroti daudzi individuāli gadījumi un pierādītas kļūdas, ka dažs labs izceļošanas kandidāts samainitsi ar personām, kas šobrīd atrodas Latvijā Tāpat atklājies, ka daža iestāde nav zinājusi, ka pastāvējis Kurzemes cietoksnis, no kura cilvēki uz Vāciju varēja izbraukt pa jūru vēl tad, kad visi ceļi bija nogriezti. Denunciāciju dēļ noraidītajiem jāievēro, ka svarīgi iesniegt pārsūdzības, kuru virziens jālūko izlobīt no iepriekšējo iztauju materiāla Tāp^t svarīgi ir liecinieki, kas izceļotāju pazīst jau no Latvijas. Par Vācijā palicējiem LCK centusies izdibināt IRO, augsto komisāru un vācu iestāžu plānus, bet noteik- (Turpinājums 4. Ipp.). streiks Somija beidzies Helsinki (Is), — Somijas dzelzceļnieku streiks, kas ilga 6 dienas un draudēja izvērsties katastrofāls, pirmdien beidzies. BBC pirmdien ziņoja, ka ]au svētdienas vakarā valdībai izdevās vienoties ar strādnieku pārstāvjiem. Starpniecību bija uzņēmies agrākais ministru prezidents Fāgerholms, kas kabineta vārdā apsolīja paaugstināt strādniekiem algas par 15 oroc. Turpmākie algas paaugstinājumi sekos, dzīves dārdzībai pārsniedzot zināmu līmeni. itā zināms, streiku sāka somu lokomotīvju vadītāji un streikotāju skaits jau otrā dienā sasniedza 14.000. Kad Somijas valdība izsludināja lokomotīvju vadītāju mobilizāciju un pakļaušanu militārai disciplīnai, streikotājiem pievienojās arī dzelzceļu personāls. Streika laikā bija prātrūkuši arī Somijas reparācija sūtījumi Pad. savienībai. Bonna (J). — Ārkārtīgu satraukumu visā Vācijā radījis Padomju savienības oficiālais paziņojams, ta PSRS jau atbrīvojusi visus y|oa J^aŗa gūstekņus, Izņemot pavisam niecīgu grupu. Sis paziņojums izraisījis a3u kritiku arī citu rietumvalstu presē un politiskajās aprindās. Paziņojums nāk no oficiālās krievu TASS aģentūras, un to pag. ceturtdienas vakara īsi pirms pusnakts pārraidīja Maskavas radiofons. TASSa ziņojumā teikts, ka kopS Vācijas kapitulācijas no Padomju savienības mājās atlaisti 1.939.063 vācu gūstekņi 9717 gūstekņi esot notiesāti „par smagiem kapa noziegumiem", un pret 3815 gūstekņiem pašlaik notiekot izmeklēšana. Tikko uz Vāciju esot atgriezusies pēdējā kara gūstekņu grupa — 17.538 vīri. 14 gūstekņiem vēl kādu laiku jāpa-liekot Pad. savienībā ^slimības dēļ", bet tos atbrīvošot tūliņ pēc veselības stāvokļa uzlabošanās. Jau otrā dienā pēc šī dīvainā padomju paziņojuma Rietumvācijas parlaments Bonnā sanāca uz dramatisku sēdi, kuras gaitā kanclers Dr. Adenauers oficiāli deklarēja, ka TASSa aģentūras minētie skaitļi par vācu gūstekņu atbrīvošanu nekādā ziņā neatbilst patiesībai. Rietumvācijas valdība „cilvēclbas vārdā" publicēja aicinājumu visai pasaules atklātībai un arī PSRS valdībai — sniegt informāciju par to pusotra miljona vāciešu likteni, kas pēc dažām vācu aplēsēm vēl joprojām atrodas Padomju sa\aenlbā. Sim valdības aicinājumam pievienojās visas Rietumvācijas parlamenta frakcijas, izņemot komunistus. Visu vadošo vācu politiķu un preses viedoklis vienbalsīgi pauž sašutumu par Padomju savienības rīcības necil- • vēcību un melīgumu. Pēc vācu sociāldemokrātu partijas datiem, ko uzskata par relatīvi visprecīzākajiem, Padomju savienībā vēl jtrodas vismaz 500.000 vācu kara ģdstekņu,'ii50.{K)0 civilo Intemēto un 90.000 slevieSu. Ar! no tikko atlaisto gūstekņu liecībānfi spriežams, ka padomju nometnēs vēļ arvien atrodas desmitiem tūkstošiem vāciešu. So- ([TurpinSjums 8. Ipp.). Baltiešu iznicinataiiem iasanem sods Vašingtona (J). — Savienoto valstu galvaspilsētas lielākais vakara laikraksts The Evening Star šajās dienās veltījis garāku ievadrakstu Baltijas valstu un tautu liktenim boļševiku okupācijas jūgā. Ievadrakstam likts virsraksts „Noziegums pret baltiešiem" un tajā koncentrētā veidā attēlota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pēdējo gadu traģēdija. „Lai gan brīvā pasaule nav atzinusi šo valstu aneksiju," starp citu raksta amerikāņu laikraksta ievadnieks. „šīs tris valstis ir nežēlīgi apspiestas, it īpaši sakarā ar milzīgu padomju militāro bažu ierīkošanu visā šai apgabalā. Pēc ticamām ziņām no Berlīnes pašlaik sākušās jaunas intensīvas igauņu, latviešu un lietuviešu deportācijas. Var rēķināt, ka apm. 1,6 milj. šo zemju iedzīvotāju ir jau nogādāti uz vergu darba nometnēm Sibīrijā un pārējā Padomju savienībā. Ar šiem cilvēkiem Kremlis apietas kā ar mājkusioņiem. Deportējamos aizved dažu stundu laikā, ļaujot ņemt līdzi tikai tik daudz mantu, cik var panest uz muguras." The Evenmg Star vēlreiz atgādina arī amerikāņu flotes lidmašīnas notriekšanu un krievu medibas pēc zviedru kuģiem, norādot, ka visi šie notikumi arvien skaidrāk liecina par padomju nodomu sistemātiskā un brutālā kārtā pārvērst Baltijas jūru par padoniju ezeru. „Pāri visām lietām jāievēro," teikts ievadraksta nobeigumā, ,.ka krievu rīcība pret igauņiem latviešiem un lietuviešiem ir k\^alifieejama par briesmīgu noziegumu pret cilvēcību. Vienā vai otrā veidā kādu dienu noziedzniekiem būs jāsaņem par to sods." Malana ierosinājis Dieovidafrikas paktu KapŠtate (D). — Dienvidafrikas ūnijas prezidents Mal|ns pagājušās nedēļas beigās sniegtajā intervijā ierosināja Dienvidafrikas paktu pēc Atlantika apvienības parauga, lai cīnītos pn^t komunisma ekspansiju. Ministru prejddents pasvītroja, ka Dienvidafrikas ūnija gatava atbalstīt savus kaimiņus politiski, saimnieciski un stratēģiski, tā nodrošinot Rietumeiiropas civilizāciju Āfrikas kontinenta. Kāds žurnālists Mala-nam jaultāja, vai ūnija nepieciešamības gadījuma nenodos savus atbalsta punktus ASV un Lielbritānijai. Ministru prezidents uz šo jautājumu tieši neatbildēja, bet pasvītroja, ka viņš ļoti labi izprot Labo cerību raga stratēģisko nozīmi, un ka briesmu bridi sadarbība ar abām lielvalstīm nestu augļus abām pusēm. Vai nczelastiba kritis - V an Kirchcnsteins? Hamboriŗa (D). — Britu licencētais laikraksts Die Welt, atsaucoties uz sava Stokholmas korespondenta informāciju, ziņo, ka tīrīšanas skārušas ari Padomju Latvijas valsts pre7identu profesoru Augustu Kir-chenšteinu. 70 gadu vecais profesors pagājušā gada novembrī devies uz Maskavu un kopš tā laika pilnīgi pazudis no atklātības. Laikraksts piebilst, ka valdības funkcijas Kir-chenšteina vietā tagad praktiski izpilda komunistu partijas ģenerālsekretārs Upitis. Die Welt tālāk raksta, ka profesors Kirchenšteins 1940. g. ievēlēts par valsts prezidentu tikai tāpēc, ka emigrācijā Šveicē dzīvojis kopā ar Ļeņinu un ar viņu sadraudzējies. Kirchenšteinam krievi piedēvējuši „pilsonisko nacionālismu". Tīrīšanām par upuri esot krituši ari vairāki latvi^u komunistu partija? sekretāri, kuru vārdus laikraksta tomēr nemin. Atbildību par šo informāciju atstājam Die Welt. Līdz šim nav bijis tādas informācijas, ka latviešu komunistu partijas ģenerālsekretārs būtu UpI-tis. Iespējams, ka laikraksts sajaucis viņu ar rakstnieku Upīti. cerību, ka tās stiprinās pasaulei nueru. Pirms došanās uz Eiropu ASV ārlietu minstrs publicēja deklarāciju, aicinādams brivās tautas saslēgties ciešāk, lai varētu statiet pretim draudīgajam komunismam. Kad Independence bija nolaidusies Parīzes lidlaukā, Eēesonu ielenca liels pulks žurnālistu, kas vēlējās zināt, par ko ārlietu ministrs Londonā spriedis. F^esons paskaidroja, ka trīs ārlietu ministru konference aptvers pasaules svarīgākās politiskās problēmas, kamēr Atlantika pakta padome aprobežosies vienīgi ar aizsardzības jautājumiem Atlantijas okeāna telpā. Parīzes apspriedēs pirmdien piedalījās ar' franču augstais komlsfirt Fransi^-Ponsē, ASV vēstni^s Francijā D. Brjūss, Eiropas lietu ārlietu viceminlstr^ Perkins, speciālais pilnvarotais FUips Džesup», Krievijai lietu eksperts Carlss Bolens un republikāņu partijas padomnieks Džona Kūpers. Pēcpusdienas sarunās piedalījās arī Džons Mekklojs un Eiropas palīdzības pilnvarotais Evereli Herimens. Nozīmīgākā vienošanās Parīzē panākta palīdzības Jautājumā Indoķīnai. ASV pirmo reizi oficiāli uzņēmās pienākumu atbalstīt Indoķīnai ciņu pret komunisma briesmām ar militāru apgādi un saimniecisku palīdzību. Ārlietu ministrs Ečesons preses pārstāvjiem paskaidrojis, ka franču Indoķīna nekavējoties saņems no ASV saimniecisku un militāru palīdzību. Par palīdzības apmēriem ministrs nav izteicies. Franču presei no Vašingtonas kļuvis Jau zināms, ka Jau tuvāko 24 stundu laikā paziņos pirmo militārās palīdzības piešķiršanu Indoķīnai 15 mllj. dol. apmērā. Publicētajā komunikē teikts, ka Savienotās valstis pārliecinātas, ka amerikāņi „var palīdzēt un tiem Jāpalīdz" Francijai Vietna-mas cīņā pret komunismu. Kaut ari oficiālajos pazlņojumoi par Parīzē apspriestajām problēmām galvenā vieta ierādīta Indoķīnai, ne mazāka uzmanība abu ārlietu ministru apspriedēs veltīta Vācijai. UP ziņo, ka pēc informācijas, kas saņemta no franču valdības aprindām, ārlietu ministrs Sūmans pievienojies ASV viedoklim, ka Vācijai praktiski Jāļauj brīvas rokas iekšpolitiskos un (Turpinājums 8. Ipp.). Vairs nebūs simetrijas zvaigzpotaja karoga Ņujorka (EK). ASV zvaigž-notā karoga 48 zvaigznes, kas katra apzīmē savu štatu, drīzumā papildinās . ar 2 Jaunām, Jo Aļaskas un Havajas atzīšana par pilntiesīgiem štatiem, ir vairs tikli laika jautājums. Jauno zvaigžņu iezīmēšana karogā tomēr rada grūtības, Jo, izjaucot līdzšmējo simetrisko grupējumu 6X8, neviens no jaunajiem projektiem nav atradis simpātijas. Aļa-ska ar 1,32 milj. kv. km platības ziņā nobīdīs otrā vietā līdz šim lielāko štatu Teksasu. Ha-vaja būs pirmais Amerikas štats ar krāsaino pārsvaru. Balto tur ir tikai kāda trešdaļa. Ari Portoriko un Dirginu salas labprāt vēlētos iespraust savas zvaigznes amerikāņu karogā, taču Va.^ingtonas politiķi un stratēģi šo vēlēšanos liekas tik drīz izpildīt neņemsies. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-10-01