1951-04-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Sestdien, 1951 :9ā A JO* kli ar ie- \m pa-itu las sa Si6 ho Is, tii tj it par ii oira at trp tp* at II. apbruņo» • Vailngtona (md). - A „ jpijaa Iestādes pirmo reSf'*''«it.| ka Korejas kara laukā nJ' ^ ' Hi izmanto, arī ts. ..snaipeŗsiZS'; m terice, kas pastāv „o . M staru avota, elektriskā tZ?^^ mugarsomā nēsājamas ba^l°"« atļauj precīzu tēmēšanu j!" 5 tumsi. PĒC vienas Skops uzmontējams uz šautL^t^' otras - uz . bruņu cepure ieroci loti labi panākumi T ^' ievērojami uzlabots tā '««I modelis, Iko amerikāņi 5% lietoja otrā pasaules karā lo Klusā okeāna kara laukā "nv ' salā 30 pīoc. no visiem iēnairt.'f'' nodarītiem cilvēku z a u d ^ *» nākti ar snaiperskopu. Tuvāk« armija pagaidām neizpauž k.,' nams, ka «naipeŗskopus M J ! ' * ' , veidā ,un tie tagad ietilpst divīziju «tandartapbruņojiioj D A Ž O S VĀRDOS kanclera viesošēnos Francijā gfidi p^rsonig. kontakts abu v a f f . H P l viflabfil^ palīdzot nolIdzinarSV*' Adanauers apmeklēs visfi drw"tf* dontt. lai fisuptos ar angļu vStiSi^l labotieHj, liiechaniķis Stef^an^s^ ^V^ii^m^, i p nodots tiMai. ^"90MIIB(,| Suecā im Ēģiptē itaclonetSi mh^ fcai nolemtt atvilkt uz Jordfinu TJz Kirenaiku tuvākās dienfis. C 3J! Pret frtiiēļ, ftlttn Cetrl džTpJ, K«aw y vaia. ;prote$tejusi padomju filmu S ? Filma, r W ļ i kādu angļu-ameri^S krievu patiļjļat braucienu džīpSpIT ielām. •' i i . m Slivialjli ; iranču atompStnleki hMi ieguvi! Staļina miera prēmiju, bet citZ balvojumU» paņēmuši Kenterbgrijai tl Ženija Koton$'» un ameiikini';*! jrielt dMjifcela satlkime ilup hi mk tfbn mi^ĶInu uz Peklngā panāktai S vienolanāi ļ)amata nodibināta ar l . apt tadija Itidusl Pad. lavtenlbn piedUikl M k . Tai ipaollta 50.000 t piegāde. ' VII » 8 |0adiem atstāti dieneiti tie Yb Jai padomju Joslas tautas policisti, Iraŗudij «Mta laikfe izbeidzas šinī vai M i i gadā. ASV Militārās iestādei Vācijā ^[m Ui par pretamerikāņu deraonstrJcijan B amerikāņu militāro vilcienu apSsudHai padomju joslā. Nonācis 4eHļcItā vienīgais ASV koato tiikaif ļaikiļaksts Daily Worker. Laibabli tirāža nokritusi uz 14.000 eksemplSiu. hejvielas par 30 mllj. dolāra lūoiiii «lavija ASVi , IeroCi loļādn kastēs atrasti kādi iebd puT^ktā pie! llbekas. Tie domāti Rieto- Vācijas kpniQnistu pagrīdes gūniņfim uj kusi, no krievu spiegu centrāles Kiaulcl kas vada komunistu sabotāžas kuillbu īm cijā un RietUmvācijā. Ili'i^Itl pirmie lidojumi ar jauno loģļi H*<l$tes tui^boižnlcinātāju Delta. Pliki?! i »i Uh izveidoti trīsstūra formā. To k» •tŗjilIjUSi Heilieja lidmašīnu fabrika ua i»* cijas lietpratēji cer sasniegt labui rei^ tāttts. lielāko budžetu Lielbritānijai Yiitiirl I nanč.u ministrs Gaickels otrdien iesDitds Anglijas apakšnamam. No 4,2 miljardia māī|c. 1951.;52. g. budžetā 1.49 miljardi pi-redzēti zemes aizsardzībai. iielgrades informācijas ministrija atiitilRil lAņn, it kā Tito būtu pieprasījis labiedrotaji^m ieroču palīdzību. Ai pretpadomju propagandas plaidUa bija aplīmētas namu sienas Karlilioiitl Berlliies austrumu sektorā, kur mitinii pi-domju kontrolkomisijas iestādes. 400 kara kuģu amerikāņu jūras spftii fl-ciba būs līdz 1952. g. vidum, - paskaidroji ASV, admirālStfiba šefs Forests ļ,mm>ļ kuģu vidū bĢs 3 vislielākā tipa kara kut 27 lidmašīnu bāzes kuģi, 19 kreiseŗiJiOlf nTčinfitāju lin 100 zemūdeņu. S.37I.0I3 farmai bija Sav. valstīs pag. JJ* dā, Tas ir par apm. 718.000 mazāk nekJlJf gadā, - teikts ASV statistiskās cantrll» baetēnfi. 20 «llj. DM trūcīgo bēgļu bānio atbilito Uetumvācija nolēmusi nodot UN W«a P* īdzības komiteja. \,, Mindžurijas pilsētu Antungu bosW«^ tt8i 24 amerikāņu lidojošie cietokšņi M ^ boljnlcinātāju pavadībā, - ziņoja nW *- -adio. . Jfx\wn viUlbu ierašanos MaodiarijJ J iā ciāli apstipilinājis TASS un Maskavu r»-' ditājt. I a ' Ntidisma klubus slēgusi Austruōv «ļj valdība ar pamatojumu, ka tie traucJJol» mūnistu miera • kampaņu. , 20 t ierobu atkal atkJājusi Itāļu pol^ Ansaldo kuģu būvētavā, Dženovas tuvP* I-ielāks skaits spēcīgo radio raidltāju^J tvērēju atklāts Sandžiovani baznīcā 2 PV 1 milj. pieaudzis Polijas i e dW •kalts; pēdējos 4 gados, bet tomēr ir veii* lO^milj. mazāks nekā 1938. g. ^ • Par sniiekllgiem un muļķīgiem m^J domju prese dēvē Kanādas laikrakstu «ttāciju, ka Kanādas piekrastē novgiotai «lomju zemūdenes. , ..,r, n . 24- mllJ. uzņēmumu minūtē var mf' ātrāko fotokameru pasaulē, ts. Kera-C^« «aru, kas izgudrota Anqlijā un iKi" jaunākajā fotoaparātu skatē Londona. «aerAs precizitāte esot tik liela, ka no attāhitna bez pūlēm varot nofotografē Valriekstu koka leļļu šūpuU Anglija ' ŗallenes mazmeitai princesei Annai DOSU^^ Ja» Kanādas mātes. Šūpulis rof*;J, ^jti Mdu Kanādas augļu koku intarsijam. ffatavojis Kanādā ieceļojis ukrainis ^"^ŗ ^ Atļaut citām valstīm studēt pado»^ ^ ctālāf aprūpes metodes lūdzis IndiJ, M t s ļ UN sociālā komisijā D^'/Tiir'' Kumarapa 2enēvā. „Pad. savi^enlba a< leme, pārpilna jaunām idejaj; Ķufliarapa, „un mēs esam dzirdējusi aauijz darot mazturīgo labā un iJdodot daudz naudas . . . " icl» ^Udišlnējals franču okupācija» ^ ^ ^^ RietUmvācijā^ pārdēvēts vienkšrSi ^ ^ ' ^ spēkiem Vācijā", jo tos vairs neu^^ Pfr okupācijas, bet gan aizsardrll«» tldojot ar bērēm, dabūjuši g^lu f > Wņu virsnieki un 13 kareivju R'«%5P> lidmašīnai iedrāžoties kalnā un e jejot. ^ Divi pārējie kareivji smagi le . VJsa grupa devusies uz Carlestonu. gj,, Sfoda. 8ard7e piedalītos kādā citā ^ klHjnā bojā gājuša koIlēaas-Ii«» badīšanā. LATVIA latviaa N€wspaper 1^. 30 (474). April 18, 1951 PubilsherJ Jānis Niedra, Atigust-dorf b. Detmold, lager, Germany,. phone Augustdorf 02. gditorial and Business Office: Crafenaschau, Obb., Regierungs-lager, Germany. USA Office: 102-15, 85th Drive, Rlcbmond Hill 18, N. V.. Pbono VI 0.7778. Subscrlption rate» USA: $ 2.— or 1.50 monthly. Printer: Weilheimer Druckerei, 3 in b.H.. Weilheim/Obb., Germany. Publ. tvice weekly. Circul. 11.000. Sponsor — IRO. ^ l A T V I A N NEVVSPAPER Nr. 30 (474) Treidien, 1951. g. 18. aprIU Isnak trtSdienfis un sestdienās, bdevēji: Latviešu Centrālā Ko-oiteļt. Galvenais redaktors: Mak* i i i Cnlltii, galv. red. viatn V. L t i t ņ i Redaktori: G. Grlnbargs, P. mana, £. Miesnieks, L Svarct. ApgBda leimnieclbat vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijas adreee: (13b) Grafenascbau, Obb., Ugtr. ASV r«iakc. vad.: A. Klāv seni, 319 N, 22nd Ave W, Dulutb, Mina., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits, 21, Unden Avt* nnt, Wendouree, Ballarat* Vlc, Australia. IROdarbiba lidz gada beigām 2en5va tod). — gemerālpado-me gavā sesijā Zenēvā pagājušo ce-turfdienu nolēma pagarināt etaiptau-tiricSs bēgļu organizācijas darbifeu vēl par trīs mēnešiem, t.i līdz 1951. g. beigām. IRO augstālkā vadības orgāna lēmums, kas pieņemts pēc ģei-nerāldirektora Donalda Kingsleja ie-rofinājuma, nozīmē, ka tiešām realizējušies jau kopš laba laika dzirdētie minējumi par paredzamo IRO darbi-bq « pagarināšanu pēc līdzšinējā beigu termiņa — 30. septembra. Līdz gada beigām IRO daifes turpināsies lldrSinSjS veidā, bet pēc tam vēl 1952. g. paredzēts zināms laiks organizācijas galīgai likvidācijai, domā-jams trīs mēneši. Nekādus jaumus līdzekļus IRO nav paredzēts piešķirt, bet tai līdz dartības beigām jāiztiek ar līdz šim rlcTbā esošiem resp. ietaupītiem līdzekļiem. Tā kā ierosinājums IRO dar^)rbas pagarināšanai nācis no amerikāņu puses, tad šinī apstāklī ieinteresētās aprindas saskata zināmas izredzes, ka ASV pagarinās arī DP ieceļošanas likuma robežlermiņu, jo ir gluži skaidrs, ka noteiktajā termiņā - - līdz 30. jūnijam likumā noteikto kvoti nekādā gadījumā neizdosies izpildīt. Vismaz 30.000 DP nonākt slaika trūkumā TIKAI VBL TALAKI PAPILDINĀJUMI ASV IECEĻOŠANAS LIKUMA SPBS APMIERINOŠI NOKĀRTOT DP JAUTĀJUMU — AICINA ARI ASV PACELT SAVU „DZELZS AIZKARU" Henēva (Ip). — Kā IRO ģenerāl-padomes sēdi paskaidrojis IRO ģe-nerākiirektors Kings'lejs, DP ieceļošanas likuma ietvaros līdz noteikta-am beigu termiņam — šā gada 30. jūnijlim ASV biis ieceļojuši vismaz par 50.000 DP mazāk nekā likums to atļauj. Sis fakts esot izskaidrojam» ar „novilcināšanos, kāda radusies sakarā ar lielajām grūtībām likuma ļoti faiežģītās procedūras Izpildē". Esot pamats cerēt, ka kongress termiņu pagarinās, bet esot nerealis-tifiki paļauties, ka varēs s-asniegt pilnu likumā pared^zēto ieceļotāju skaitu, jo daudizi no paliekošiem bēgļiem neatbilstot likuma noteikumiem. Ģenerāldirektora Kingsleja ziņoju-^ mā norādīts, ka pašlaik Eiropā vēl atrodas 94.000 bēgļu, kas saņēmuši solījumus vai iau tieši galvojumus uzņemšanai Sav. valstīs DP likuma Atsaukties lūgtas visas latviešu organizācijas W prezidlijs norāda, ka aicinājums vispasaules latviešu centrālās organizācijas jautājumā piesūtīts visam tām organizācijām, kuru adreses bijušas LNP rīcībā. Taču atbildēt lūgtas v i s a s , arī tās, kas aicinājumu nebūtu saņēmušas. Aicinājuma teksts atrodams laikraksta Latvija 4. aprīļa numurā. ietvaros. No šī skaita līdz 30. jūnijam vīzas būs saņēmuši ne vairāk par 33.000. Atlikušo skaitā liela dala būs noraidītie, bet ap 30.000 vienkārši nonāks laika trūkumā, nevarēdami'līdz noteiktajam, termiņam būt pietiekami talu procesā, lai vēl tiktu pāri. Bostona» Christian Science Moni-tor plašā ievadrakstā apsveicot nesen pieņemtos papildinājumus ieceļošanas likuniā, uisveŗ, ka arī tie vēl neatrisina visu pro'blēmu un būtu nepieciešami vēl tālā^ki soļi palīdzībai t^ļiiem. Ap 100.000 personām butu dota jauna ticība rietumu demokrātijai ideāliem, ja ASV paceltu savu iiehs priekškaru un dotu savā zemē patvērumu šiem ļaudīm, kas Ir visdedzīgākie un pārliecinātākie pret-komūnism€ cīnītāji Miris irnesti Londona (el). — Par angļu valstsvīra Ernesta B e v i n a nāvi sēro nevien Lielbritānijas karaļnams, valdība un tauta, bet visa brīvā pasaule, pasvītroja premjers Etlijs šim angļu lielajam ārlietu ministram veltītajā radiorunā svētdienas vakarā. Etlijs bija arī tas, ar ko Ern^ts Bevins vēl tikai dažas stundas pirms savas nāves pārrunāja jaunāikos politiskos notikumus. Bevins bija juties vēl visai labi un stāstījis Etlijam, ko nelaiķis apmeklēja Londonas Sv, Marijas slimnīcā, kur premjers patlaban ārstējas, par savu nākošnedēļ paredzēto atpūtas braucienu uz Kanarijas salām. Liktenis bija gribējis citādi. No dažādām pasaules malām plūda līdzjūtības apliecinājumi lorda zlmogglabātāja ģimenei, jo šo amatu Bevins izpildīja līdz savai nāvei. Vinstons Cerčils, kura kara kaibinetā nelaiķis bija darba ministrs, paskaidroja: „Mana kara laika lldzcensoņa nāve mani dziļi satricinājusi. Viens varoņgars ir no mums šķīries. Viņš ieņems vietu mūsu zemes lielo ārlietu ministru galerijā." Franču ārlietu ministrs Sumans izsaka savas sēras vārdos: „Bevins bija nesatricināms cīnītājs par starptautisku saprašanos un paveicis ļoti daudz Francijas un Lielbritānijas tuvināšanas darbā." Dīns Ečesons paskaidroja:" „Bevins bija godprātīgs cilvēks, liels anglis un pašaizliedzīgs cīnītājs par visas cilvēces brīvību." Prezidents telegrafēja Etlijam: ^Brīvības draugi visā pasaulē pievienojas angļu valdības un tautas sērām par uzticīgā kalpa un varonīga cilvēku tiesību aizstāvja zaudēšanu." Pag. sestdienas vakarā ar sirdstrieku mirušā angļu valstsvīra apglabāšana notiek trešdien, piedaloties piederīgiem un tuvākiem draugiem. Ltelilci pasaules IRĀNAS S A C H S D O D A S ĀRSTĒTIES S T R E PRET Teherāna (el). — Irānas parlaments vienprātīgi apstiprinājis kara stāvokļa izsludināšanu 7 naftas rajonos Kusistanas dienvidu provincē. Vētrainā parlamenta nakts sēdē per-s^^ šu nacionālists Huseins Maji asi izbruka angļu valdībai un Angļu-ira-f^ iešu naftas sabiedrībai, ka tās pašas izprovocējušai asiņainus nemierus, i^i traucētu vai aizkavētu naftas ^Pniecības nacionalizāciju. Deputāts '^aramani norādīja, ka Lielbritānija °^«klē ieganstu, lai varētu sūtīt uz Iranu savu karaspēku. Streikotāju posteņu apsargāto Aba- ^anas naftas rafinētavu svētdienas ļitā slēdza. Arī ostas rajonā pār- ^f^vikti naftas pārvietošanas darbi, ^opš vairākām dienām Abadanā nav atviesu iestāšanas ārzemnieku leģionos nav jāveicina ^ ^ ^ T DEPORTĒTO S A R A K S T U P U B L I C Ē Š A N U U N BRl- ī^l l ? ^ ^ ? , ^ ' ^ ? ^ ^ ^ ^ L A T V I E Š U SEKCIJAS S A S T A V U - BALTIE-SIEM R I E T U M V A C U A K E N N K A R T E S PAREDZ A I Z S T A T AR L A T V I J AS Ā R Z E M J U P A S EM Latviešu nacionālās padomes prezidija kārtējo sēdi Ludvigsbunrgā vadīja priekšsēdis J. Celms, piedaloties V. Janumam, V. Bastjānim, R. Liepiņām, J. Ķullītim, A. Endziņam, G. Odiņam, J. Niedram un P. Balodim. Prezidija priekšsēdis ziņoja par ko-ri^ pondencē ar atsevišķiem nacionāliem centriem un organizācijām skartiem jautājumiem. Sakarā ar LNF Zviedrijā ierosinājumu, prezidijs pieņēma atzinumu, ka deportēto tautiešu saraksta publicēšana nav vēlama. Tālāk J. Celms ziņoja, ka LNP biblio-t ^ u komplekti nosūtīti vēl 9 latvie-šu organizācijām ASV, Zviedrijā, Austrālijā un Kanādā. Sl ir jau ceturtā sūtījumu sērija, un ar to lielais trimdas bibliotēku komplektēšanas un izsūtīšanas darbs tikpat kfi nobeigts. Pēc pārskata par LCK viedokli atsevišķos aktuālos trimdas dzīves jau-tējtimos V. Janums ziņoja, ka arī Vācijā notiek tautiešu vervēšana franču ānemnieku leģionam. Atkārtoti ir nācies konstatēt, ka, leģionārus vervējot, dotos solījumus vēlāk nepilda, un tie, kas leģionā iestājušies, to nožēlo. Bez tam jāievēro, ka leģionāriem, kā jau kara kalpiem, kaujas laukā jānes daudz smagāka nasta nekā nacionālām vienībām, bet it īpaši, ka iestāšanās t. s. ārzemnieku leģionos nozīmē vēl atlikušo mūsu spēku izkliedēšanu, kas neatbilst mūsu tautas nacionSlpolītiskSm interesēm. Visu to ievērojot, LNP prezidijs atrod, ka tautiešiem no iestāša-nās t. s. ārzemnieku leģionos jāatturas. Tāds ir arī kaimii^tautu pārstāvju viedoklis. Sakarā ar to, ka paziņota zināmas ASV kaŗ^ispika daļas komplektēšana no 2500 nevācu bēgļiem, jānogaida tuvāki noteikumi resp. instrukcijas, R. Liepiņš sniedza pārskatu par vispārējā politiskā stāvokļa attīstību un sakarā ar to saskatāmām konsekvencēm. Nolikumi Iranā kvalificējami kā loģisikas lietu attīstības zināma faze. Te, tāpat kā Ķīnā, Korejā u. c, lie- UZ ĀRZEMĒM - 20.000 DEMON-ANGĻIEM iebraucis vairs n'eviens tankkuģis. 20.000 komunistu un nacionālistu uzkūdītu persiešu svētdien demonstrēja pret angļiem, un pa Abadanas ielām un laukumiem nemitīgi braukāja Irānas armijas tanki un bruņu mašīnas. Angļu pilsētas kvartāls līdzinājās apsargātam cietoksnim. 1700 tās iedzīvotāji neiedrošinājās atstāt savus dzīvokļus, kaut gan ielas apsargāja militārās patruļas. No oficiāliem avotiem ziņoja, ka visu Abadanā nodarbināto angļu un amerikāņu sievas un bērnus izvākšot no Irānas. Svētdien Teheranā kļuva zināms, ka arī šachs atstāšot zemi, jo visi 5 ārsti speciālisti, kas vīnu izmeklējuši un konstatējuši aklās zarnas iekaisumu, ieteikuši operāciju izdarīt ārzemēs. Jauns drauHiisttniils no Jutf oslavilas Londona (Īd). — Maršala Tito lūgums trim rietumu sabiedrotajiem piegādāt ieročus bija par iemeslu īpašai apspriedei Vašingtonā, piedaloties ASV, Lielbritānijas un Francijas pārstāvjiem. Jugoslavijas valsts-galvas prasībā rietumnieki saskata jaunu draudu signālu Balkānos, jo vēl nesen Tito deklarēja, ka neprasīšot ieroču palīdzību no rietumiem, iekām agresijas briesmas būs acīm redzamas. Vēl pagājušā gada beigās Tito bija pāriiecināts, ka spēj atvairīt satelītu armiju uzbrukumu. Starplaikā šo vatetu bruņotie spēki, sevišķi aviācija, tādā mērā pastiprinājusies, ka maršals nu vairs nejūtas drošs. Fakts par ieroču pieprasījumu, kas trim valstīm iesniegts vismaz jau pirms diviem mēnešiem, bet līdz šim turēts slepenībā, atklājās oficiālā intervijā^ ko Jugoslavijas komunistu partijas orgānam Borba deva jaunais ārpolitikas padomes šefs Vladiovičs. Viņš paskaidroja, ka ieroči vajadzī gi, lai stātos pretim Ungārijas, Bul gārijas un Rumānijas intensīvai ap briu^ošanai, kas nozīmējot Jugoslavijas nacionālās drošības apdraudējumu. Visu triju valstu armijas jau ievērojami pārsniedz mierlīguma atļautās robežas, un tās pastāvīgi vēl pastiprina savu militāro gatavošanos pret Jugo&laviju, — • paskaidrots Belgrades āriietu ministrijas izdotajā Baltā grāmatā. Maršals Tito jau decembrī parlamentā trīs kaimiņvalstu armijas novērtēja kopā uz 660.000 vīru. Reizē ar ieročiem Jugosl avi ja pieprasījusi no Anglijas lielāku saimniecisku aizdevumu. Tālāk angļu prese ziņo, ka Lielbritānijā ieradies Jugoslavijas vicepremjera un ārlietu ministra Kardeļa vietnieks Gerskovičs lai studētu britu valsts un tiesisko sistēmu. Viņam bijušas vairākas ga rākas apspriedes britu iekšlietu mi nistrijā. Britu prese domā, ka Ger skoviča studijas Aaglijā paredzēts izmantot, realizējot Tito plānus re žīma demokratizēšanai Jugoslavijā. inieki izmantojuši naidu pret inem-nieklem, vispār patriotismu un nacionālās tendences par līdzekli savu (Turpinājums 2. Ipp.) Cinities pret Pad. sa-vienību mus nesauca vacieKi, bet - kairf Bremene frsj. ~ Vie« Mdilu laikraksts Ost-West Kttrier tlņo, ka otri pisaa* es karā ciņt pret boļieviSBu k^tnU 1I.MS holandiešu, 12.000 skandināva, I.OOI valoņn, 6.000 franču, 16.000 spSņn, 1.000 gallddln. 4S.000 nkraiņn nn pāri pir 60.000 Utvlela. geuņn on lletnvlela. Dindfl tUkftoil dtifl palIknSle nn pie kari dslmlenS ttgrlenllti o paln tautu ktŗavlrl BoUeatf tāpēc, ka ciniluiles kopS ar TScleileB. Bakiti «i« svērts, ka ile oavaddll, kaut gaa cloI|ailes sera naclonālsocUlUstn karoga, naclonālsocli-llstl nav MJaSI. Tie bljuil dlvikl, kat ta-pratull, ka Eiropa liglibj no ,.HrkaU paisuma", no tām pālim brlesmin. ku Eiropai draud iodien, un centoilas to darK rtokējot ar sBvim dilTĪMo. Rakstā citēta bolanllela Dr. V. SlilMi vēstule, kuri, itarp dta, teikts: „Tle aa-bl) a viciell, kas sauca mfla dnltiai pret Pad. skvienlbo. Mūs sauca — kaŗl, |o dņa pret boļSevlsmu būtibi blJi Eiropas dilvfbas Jautājums. 81 lakU sapratēja akalU peblja Uels, un daudil palika mijās. Apilalgla el roplell toties aktīvi piedalījis dņi, Jo s« prata, ka Pad. savienības pilnīga «ivara nozīmētu visa pasattdēSano. Tie bija varoņi, ne miUtārlsU vai nadonilfocIillsU, U viņos aplīmēja pēc 1049. g. nn daU, pat le-l vērojami poUttķl, dēvē vēl Ugad." Amerikāņu aviacU jas pārākums Koreja apdraudēts DEMOKRĀTU SENATORS AICINA BOM&ARDBT ĶiNU T o k i o (el). — Amerlkina gaita ipēka virspavēlnieks Austrumislji laaerilleltnanU Džordžs Streltmelrt preses latarvlji paskaidroja, ka avlādlas pirikomo, kas itds Um UN bruņoto spēku operāciju Korajoi kari Ievērojami aUlogoJIi on atbalstījis, turpmāk vairs nevarot aifkatlt par pmaprotama Uetu. Pēdēji nedēļi Jan bljnsl manima komunistu gaisa spēko aktivitāte, kas turpmāk vēl pieņcmSotles. blūkolaaas dlenefta novērojumi liecinot, ka Ienaidnieks neatlal digl palielinot sava Udmailno tkaltn aa ka Zlemeļkoreji paUaban Izbūvējot vlsmai < Jaunus Udlaukos. Pēdējo dienu gaisa kaujās komunista lx< nicinātāji Iznicinājusi piKus amerikiņu su perdetokiņus nn paSl tai laiķi zaudē Juil 15 turbolzaldnitijus. Tiem pieskaitāmi vēl 11 bolāU iznīclnātijl. Amerikāņu gaisa spēko vadība savukārt ziņoja uar lidz Slm lielāko gaisa kauju Koreji, kari pledalIJoSis ap 100 lldmaSInu, Ieskaitot bumbvežus. Ame-rlkSņo turbolmlcinātājl linīdnāJuSi vai sa bojājuSl 17 Ienaidnieka lldmaSInu, pail at griežoties bāzēs bei zaudējumiem. Demokrātu senators Pols Duglass pag. sēst dien lerosinija vērst UN aviācijas qalsa oz-brukufflus pret Ķīnas terrltorlju, gadījumā. Ja Peklnga lielākos apmēros pastiprinātu Ud mašīnu Iesaistīšanu Korejas frontē. Sarkanās Ķīnu ziņa aģentūra Asinhua svētdien vēstīja, ka 200 amerikiņu UdmašI nas pārlidojušu Ķīnas rot^eŽu un gandrīz 12 stundas Izlūkošanas nolūkos pavadījušas virs ķiniešu terrltorljas. Tass ziņo. ka j *^erikfiņu ātrie bumbvedēji pārlidojoši Fu as pilsētu un apšaudījuši dvllledzlvotijus. svarīgākais īsuma iķ RepnbUkiņa frakciju vadltijs tautai vietnieka nami paskaidroja, ka ģenerSIls Mekarturs, kas pirmdien Ieradlu ASV, piektdien runās kongresa abu nama kopsēdē. Prc stdents Tmmens pievienojiet šim Ierosini Jumam ar vārdiem: „Man nav leMIdumu, ka kongrus parāda tādu goda vienam no mūsu Uelikajiem karavīriem." ^ Demokrātu partijas saoiksmē sestdien prezidents Tmmens pasvītroja, ka UN ne-satriciBimft pretestība Koreji Kremļa varas vīrus atturēja no citu zemju Iekarošanas, ku uzskaitītas viņu saraksti. Tāpat frontu noturēšana Koreji devusi brīvajai puaulel laiku savu aizsardzības spēku Izveidošanai. Tķ Nacionilis Ķīnas valstsgalva Cangkai- Seks preses Interviji paskaidroja, ka pēdē)o dienu noUkuBi ievērojanl vijlnijuši pret-komunistisko fronti Aziji. Viņš aldnija Sav. valstis vaditlu Āzijas politiķi pēc sa viera ieskatiem an asi ozbroka lielbrltinljal. Intervijas belgis ģenerillsims uzsvēra, ka nacionāUls Ķīnu bruņotie spēki spēto Jūtami atslogot Korejas fronti. 1^ Rietuma dlplonitl uzņēma visai M-lurlgl PJongJangas raidītāja informiclju, ka Zleme|koreja, sekojot Varšavu ..miera kon* gresa" manifestam, griezaslat pie UN af prlekšlUramu nokirtot konflikta miera ca)i. Varšavu manifests, ki zlnāau. prasīja, lai Koreju konflikta Izbeigšana pirrunita Drošības padomē, pledaloUu komOnIstlskaJat Ķīnai. Zieme|koreJlešo priekšlikums apvienots ari ar Formosu problēmām, kldēl tas Sķiet vU«l nereāls. 1^ Tito saslimis ar Salts kalti un atrodas ārstu pārraudzībā, ziņoja pirmdien Belgra dea raidītājs. Pirms tam, sirgdama ar gripu, Jugoslavlju valstsgalva nevarēja piedalīties banketi, ko viņa valdība rīkoja par godu UN ģenerālsekretāraai Trigvem U. Musu pilnvaras Ja savlkta v i m tās neapiiubiiait Uecibts par Krm|a despota mi viņn algotņa noilegamiom, kai oikritu rietama lielvalstu attiedfgajli iestl-dēs, tad io apsildsības materilla Ieaudzē daudikfirt pārsniegtu Nirn-gu starptautiskās tietas archlva krālumu. Tur ir gan izlOkoianai aģentu ziņoJusAi, gan padomļu slepeno dokumeotu noraksti vai pat oriģināli, kā ari simtiem tOkstoiai pārbēdzēju, no padomljas gOsta pār-nākuio karavīru vai turienes koncentrāciju nometnes tzvārgnia dl-vēku (pat āriemniekul) liecības, pat neskaitot tās, ko devuši Baltijas ne komOnistu okupāto valsta bēgli, viņa eksllvaldlbas vai trimdas organizācijas. Rietumos sen Jau zināmi Katinas uc* masa kapeņu noslēpumi, kā arf masu deportācijas un milzīgais īpai-du nometņu tikls; un zināmi tik labi, ka ASV Jau pirms gada varāja rādīt šo nometņu atrašanās vietu publiski izstādītos plānos, minot ari tajās ieslodzīto skaita, ko aptuveni vērtē az 20 mUJoniem. (Precīzi to. protams, neipētu pateikt pat NKVD, Jo šaJāi cilvēku bendātavāi notiek nepārtraukta kustība: no vienai puses — ieslodzītie iet bojā, no otru — Jauni plāst klāt) Tāpat brīvajai pasaulei un tās vadošajiem centriem nav šaubu par nemitīgajām masu deportācijām Baltijas valstis, kur tās sākušās Jau pirmās okupācijas laikā, un ir ari zināms, ka savfm zemSm atrauto baltiešu skaits Jau sen pārsniedzis miljonu. Tādēļ Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā pasāktaU izdevums - 1940/ 1941. g. deportēto latviešu vār-d i i k s saraksts — nevar pretendēt uz tik nepieciešamas un nozīmīgu liecības svaru, ka bez tās Mukavas noziegumu nasta kaut cik atvieglotos, Jo, kā Jau teikts, rietumi z i na ari šo deportāciju faktu un tic tuniegumitm, k u tiem deponēti Jau agi^. Kā glābējs neprasi slīcējam uzvārdu, bet metu to izvilkt no fldens, tā savādi bfltu iedomāties, ka dlvēoe cīnīsies par komunisma vajāto atpestīšanu tikai tad. Ja zinās, kā katrii no šiem nelaimīgajiem sauc Un šo nelaimīgo taču ir desmitiem miljonu, Ja runā tikai par koncentrācijas nometnēm vieni Kam še sa-raksUf Bet galvenais — kā to Jau apsvērušas latviešu trimdinieku pārstāvības ~ LNP un LCK Vācijā, kā ari LNPL Anglijā — saraksta izdošana ir ari n e v ē l a m a . Nevēlama tādē|, ka var nozīmēt deportāciju vai vēl ko ļaunāku sarakstā uzrādīto piederlga- }iem, kai vēl palikuši Latvijā, kā ari dažam labam toreiz aizvestajam, kam laimējies izbēgt no ešelona vai koncentrāciju nometnes, vai ari kādā citā veidā NKVD neapzimogotam no-tušēties padomljas ļaužu masā. Pat tad, ja tas varētu notikt tikai ar pieci vai desmit latviešiem, nevienam mums nav t i e s ī b u tīšu prātu arOst šos cilvēkus mocībās un nāvē. še mtls nav pilnvarojis neviens 1940./4i. g. deportēt&is, nedz ari kāds viņu piederīgais, kas vēl elpo Latvijas gaisu. Bet ja mums ir kāda pilnvara, ko esam paņēmuši līdz, Latviju atstājot, vai ari saņēmuši to no tēvu zemes nākušajās vēstulēs, tad tā ir — cīņai par latviešu tautas glābšanu. Un šajā cīņā nekad neesam vairījušies no drošu un atklātas komOnisma apkarošanas un padomju varas noziegumu vai NKVD šausmu darbu veltīšanas, raidot brīvajā puaulē brīdinājumu un briesmu saudenus. Se trimdas latviešu taisno ce|u ne par matu nenovirzīs pat tādi noplukuši ,Jro]as zirgi", kā nule Zviedrijā palaistais anonīmais rotējums, kur zem „nacionālo latviešu grupas" mukas Kremļa aģenti neveikli piekabināju-šies to latviešu balsīm, ku pacēlušās pret deportēto saraksta izdošanu. Protams, — komiinistu argumentācija un no tās izrietošie nolūki gan ir gluil citi, bet tikpat vlegU atšifrējami kā visa viņu melu propaganda. Lai zina šie Maskavas Izpalīgi, ka ne draudi, nedz viltus mOs nekavēs turpināt savu ciņu līdz galam, kad Latvija atkal būs brīva un atvērsies ari padomljas koncentrādjas nometņu vārti, lai vēl dzīvajos palikušie atgrieztos savā tēvu zemē. Un tad, kad bOsim apzinājuši mums zudušos, — tad ari celsim viņiem pieminekli; celsim nevis uz laba papīra un angļu valodā, bet gan uz Latviju zemes, no Latvijas akmens un latviskiem ierakstiem. Sl pieminekļa celšanā piedalīsies visa latviešu tauta, ar to godinot visu savu komunisma mocekļu piemiņu uz laiku laikiem. V i l i s l e t i ņš
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510418 |
Description
Title | 1951-04-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Sestdien, 1951
:9ā
A
JO*
kli
ar
ie-
\m
pa-itu
las
sa
Si6
ho
Is,
tii
tj
it
par
ii
oira
at
trp
tp*
at
II.
apbruņo»
• Vailngtona (md). - A „
jpijaa Iestādes pirmo reSf'*''«it.|
ka Korejas kara laukā nJ' ^ ' Hi
izmanto, arī ts. ..snaipeŗsiZS'; m
terice, kas pastāv „o . M
staru avota, elektriskā tZ?^^
mugarsomā nēsājamas ba^l°"«
atļauj precīzu tēmēšanu j!" 5
tumsi. PĒC vienas
Skops uzmontējams uz šautL^t^'
otras - uz . bruņu cepure
ieroci loti labi panākumi T ^'
ievērojami uzlabots tā '««I
modelis, Iko amerikāņi 5%
lietoja otrā pasaules karā lo
Klusā okeāna kara laukā "nv '
salā 30 pīoc. no visiem iēnairt.'f''
nodarītiem cilvēku z a u d ^ *»
nākti ar snaiperskopu. Tuvāk«
armija pagaidām neizpauž k.,'
nams, ka «naipeŗskopus M J ! ' * ' ,
veidā ,un tie tagad ietilpst
divīziju «tandartapbruņojiioj
D A Ž O S VĀRDOS
kanclera viesošēnos Francijā
gfidi p^rsonig. kontakts abu v a f f . H
P l viflabfil^ palīdzot nolIdzinarSV*'
Adanauers apmeklēs visfi drw"tf*
dontt. lai fisuptos ar angļu vStiSi^l
labotieHj, liiechaniķis Stef^an^s^ ^V^ii^m^, i
p nodots tiMai. ^"90MIIB(,|
Suecā im Ēģiptē itaclonetSi mh^
fcai nolemtt atvilkt uz Jordfinu TJz
Kirenaiku tuvākās dienfis. C 3J!
Pret frtiiēļ, ftlttn Cetrl džTpJ, K«aw y
vaia. ;prote$tejusi padomju filmu S ?
Filma, r W ļ i kādu angļu-ameri^S
krievu patiļjļat braucienu džīpSpIT
ielām. •' i i . m
Slivialjli ; iranču atompStnleki hMi
ieguvi! Staļina miera prēmiju, bet citZ
balvojumU» paņēmuši Kenterbgrijai tl
Ženija Koton$'» un ameiikini';*! jrielt dMjifcela satlkime ilup hi mk
tfbn mi^ĶInu uz Peklngā panāktai S
vienolanāi ļ)amata nodibināta ar l . apt
tadija Itidusl Pad. lavtenlbn piedUikl
M k . Tai ipaollta 50.000 t piegāde. '
VII » 8 |0adiem atstāti dieneiti tie Yb
Jai padomju Joslas tautas policisti, Iraŗudij
«Mta laikfe izbeidzas šinī vai M i i
gadā.
ASV Militārās iestādei Vācijā ^[m
Ui par pretamerikāņu deraonstrJcijan B
amerikāņu militāro vilcienu apSsudHai
padomju joslā.
Nonācis 4eHļcItā vienīgais ASV koato
tiikaif ļaikiļaksts Daily Worker. Laibabli
tirāža nokritusi uz 14.000 eksemplSiu.
hejvielas par 30 mllj. dolāra lūoiiii
«lavija ASVi ,
IeroCi loļādn kastēs atrasti kādi iebd
puT^ktā pie! llbekas. Tie domāti Rieto-
Vācijas kpniQnistu pagrīdes gūniņfim uj
kusi, no krievu spiegu centrāles Kiaulcl
kas vada komunistu sabotāžas kuillbu īm
cijā un RietUmvācijā.
Ili'i^Itl pirmie lidojumi ar jauno loģļi
H* |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-18-01