1949-08-31-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
T*^"""^"^ pārlieci,.^ Vašingtona r š ^ , . ē dzirdamās itzu^f^^' plecisko politiku, nr!2l*^«J|fo toens kārtējā Dre»«»^u^*»it> ^ Oto valstu un īle & C av mainījušās unTaSi«Ji a saspnejuma. Pēc LS^tJt Sm. nesaskaņas tD^^<l«nq eses rakstos, bet «4 imā ists Trūmenam j' S ^^ mnieciskās konferit '^^^ aida ari k ā d S r S S ^ ^ 8 negaidītu." atSS> A\ 8 vispār nektnkcltt?"^ nees s a s a u k š a n u / ™ ' ' ^] Tikpat optimistiski iztei-.. Uetpratēju deleggj -8 Vilsons, kas v Su turtdien. CItāl d ? f t ' ! ^ ..tdstrijai tuvu stāv^J^*»^ ads augsts amerikā?vaM> <inis paskaidroja, ka āt«^^ «trija baidās no ēr^Krii""'» atikas« Konleren f i * ^ rāšoties no tā. cik ta?2'^ 8 ietekmēt finanču m 2 " "^ Fzemniekl ASV armijā ^ Diplomātes kgaž, pavrS (SS). - Celā no m » 'm>_ dienesta vietu Uk^m ivrā ieradusies Sav. valstuļS tne Mrs. Pērle Mesta. VinJS U ā bagāža sastāv niT^J « automašmas, 15 ceja sS imofona ar 100 jaunikSm m ;ju platēm un vairākām S kokakolu. Sūtni pavada sekte£ pteses, atašejs, kas ari ir Bi«S "rs P. Mesta ir tuva Trūmaiaļi, ies draudzene un daudz datte lokratu partijas vēlēšanufBiļ •ākšaniii. Eiropā viņa tagad le»' lies jau dlvdesmittrešo relzL .SV un Anglijas... (Turpinājums no 1. Ipp.). Italla krājums Noksas tortS pl» B uz 24 miljardiem 608 mlljonlgi aru. Tas nozīmē vairāk mkiS ļjonu dolāru pieaugumu usta. Informētas aprindas % [tonā pēc New8we€k koreņ» ita ziņām izteikušās, ka i»I Ldzuma 246 miljoni zelta stitļs [u9lii6't)l^Ibdt8nljas M nepieciešamajiem dolāriem. ŗirunas Vašingtonā ASV, Ai# iKanādas finanču ministra lUļ ' ļoti sarežģītas vēl viena ieod) , ASV un Lielbritānijas rilpi* is samērā lielā savstarpējie ^a un Importa dēļ tik cleSi » is, ka vairāk vai mazāk tii iibām jāturas pie viena kursa, 1» [gtu no lieliem traucējtimla niecības produkcijā un mak* klīringos. Pēc Britisli Treasiņ jjā ziņojuma, bezdarba piea* i ASV par a proc, piemēram,» jtu 400 mllj. dolāru zaudžji», •jortam no sterliņa bloka zen»! lādas finanču eksperti savul* Ticējuši kādu citu analii, » \, ka algu paaugstināšana 1 * |ā par 1 proc. automātiski P» W angļu mārciņas vērtību 10 centiem, ja ta^^ p f g 3V netiek paaugstinātas stt». _ algas. isni šai plāksnē abās MnJļJ Qi pilnīgi pretēji kursi. KaJ strauji krīt ražojumu ceŗ^ blgas uzrāda gan lenu, w^ t tendenci slīdēt, aņglu # valdība joprojām puteaPg strādnieku prasibas J«r " .^stināšanu un darba laijag tnu. Tā kā zaura SgJ sa budžeta rāi^ios b d JP vai izejmateriālu e«^0^ . LATVBA Latvlao Newspaper publlslJed OBder EUCOM ClvU Affalrs DlvlsiOD At.iithorlsation Sumbcr UNBF m. Publisher and Edltor: ValdiJiiaars Lam- DefP» ^'^^^^ Erlangen, OberttDr«usDldc-Str. U Printeri tjuner & Ongeheucnr Ludwlg». burg Kftmerstr l« Publlshed twlce weekly. Clicuilation 11.000 Karš pret Tito var kļūt vēl asāks Maršals Tolbuchins komandēšot komin-forma armijas pret Tito rezim u lu IMnm NEWSPAPBE Nr. 87 (311) rrešd., 1949. g. 31, augustā, unāk trešdienās tin sestdienas. Izdevējs: LatvleSu Centrāla Ko. mlt^a. Galvenais redaktors: V Lambergs; galv. red. vietnieki: M, Cuiltls un A, Klāvsons. Re» dakteri: A. BolStelns. Fr, Igels J. Jēkabsons. B. Ķīselis. H. Mindenbergs, A, Ozols. E. Ralster«. L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Uhland- 6tr. 8. teL 17339. ij { viesošanās amerikōRu joslā Latvijas •ārkārtējais pilnvarotais, I, loceklis un LCK vicepriekšsēdis V. sūtnis K. Zariņš saņēmis Latviešu nacionālās padomes un Latv. centrālās komitejas ielūgumu—kopā ar ģimeni šoruden apciemot tautiešus Vācijas amerikāņu joslā pēc tam, kad sūtnis vasarā jau viesojās angļu joslā,, Mūsu centrālo organizāciju ielūgumu sūtnim nodeva LNP prezidija Lambergs, sava ārzemju brauciena laikā uzturoties Londonā. Kā mūs infonnē, jau tuvākajā laikā sagaidāms ari amerikāņu militārās valdības oficiāls ielūgums sūtnim, tā» ka viņa viesošanās ASV okupācijas joslā varētu notikt septembra beigās. M izpuaii viM^ ieteJ-fārt pazemina ŗ^'^^^ flelbritānijas r a f «f/gU m uz eksportu, bez K » ^ ' ts Stefords Krip 3 ^ konstatēja, Anglijai ir radzi. ļlbritānija gaW# ļ8ama?inat ?ava ķtefords ^^f'^im t [dien Pazi^^ja P/j;^^ o c e k ļ i e m , k a n kg »ļā Lielbritānija g 0 milj. mārc. steraj ka valsts Pārvaf ^ zLa par ^J^'^^ iumu, kas nacis . ^ ^i informētas aprj^^^^ ^ u vēlēšanos ..sas* Belgrade (B). Padomju sii» cienības — Jugoslavijas konflikts oeairāda tieksmi aislEbt. KopS pa-gijošls sestdienas irislnājusies vesela virkne notikumu, ķaai rMa, ka Masn-tovas pūies vājināt Tito pozīcijas nemitas. Jugoslavijas valsts uzņēmu-mos \h ostās notikuSiis sabotāžas, un padomju ārkārtīgi asā preses un radio propaganda pieņēmusi apmēros, kas līdzinās IIHI. gada drāma-iiskijim dienām, kad Hitlera karapulki pārgāja Jugoslavijas robežaji. Lielbritānijas valsts ministrs Hek-inn Meknils svētdien teica runu, kori aicina visu pasauli uzmanīgi virot Padonoju savienibas mēģinām Jomus likvidēt nacionālistisko Tito relīma, tādā kārtā nopietni apdrau» dot pasaules mieru. No vairākiem avotiem ziņo, ka sākusies kominforma partizānu ieplūšanā Jugoslavijas territorijā. Sestdien Fiūmē Romsa rafinērijā izcēlās vairāki ugunsgrēki. Si ir lielākiS naftas pārstrādāšanas fabrika, kaa ražo četras piektdaļas no visām Ju-goslavijā patērētājām degvielām. Itāliešu aģentūra Astra ziņoja, ka ugunsgrēks pusstundā pārņēmis v i - «u plašo rūpnīcu un ugunsdzēsēju pūles nelaimi ierobežot bijušas veltas. Oficiālā Jugoslavu telegrāfa ōjentūra Tanjug tui>pretl svētdien riņoja, ka Romsa fabrikā aizdedzies tikai kāds dīzeļeļļas tanks un ugunsgrēks pēc isa laika apdzēsts. AP no Romas vēstīja, ka Fiūmē jugoslavu policija apcietinājusi vairākus dcimlt aizdomīgu personu, kas kominforma sabotāžas izveSanai esot sosOtIti no Albānijas uz Jugoslavijas lielāko naftas ral'inēriju. Ar-lemju laikraksti savos komentāros norāda, ka FiOmes ugunsgrēks esot ndaļa no kominforma izstrādātā plfina Tito režīma iznicināšanai". Ziņo ari par sprādzieniem uz jugoslavu tirdzniecības kuģiem un kara flot5, Maskavas radio pirmdienas rītā oficiāli apstiprināja, ka no 25.-27. augustam .īSoliJā' notikusi sanāksme, kurā piedalījušies Albānijas, Cechoslovakljas, Polijas, Rumānijas, Ungārijas un Padomju savienības pārstāvji. Sajā kominforma valstu sanāksmē esot „pleņemta vesela rinda lēmumu". Reutera korespondents ziņo, ka Sajā kominforma sanāksmē sot apspriests Tito lik-vidg §anas jautājums un par galīgo datumu, lldz kuram Jugoslavijas nacionālistiskais diktators ..izolējams", pieņemts S. g. 2. oktobris. So-m pašreiz risinās daudz tiešāka ļ»n konkrētākā konference, kas ari |f daļa no nepiedzīvotās "Kremļa aktivitātes. Sofijas lielākajā hotelī ŗBulgaria" svētdien sapulcējās kominforma zemju ģenerāļi. Kā NBC iļoo, viss kvartāls, kupI reprezentatīvais hotelis atrodas, privātai satiksmei slēgts, un ielās stāv militār- J^stcņi. Daudzo kominforma virsnieku vidū esot redzēts ari padomju maršals Tolbuchins. Viņš esot ie- ^«Its par kominforma armiju virspavēlnieku pret Tito. Nav iespējams daudzos ziņojumos karaspēka koncentricijām pie Jugoslavijas robežām vienkārši no- ^lait kā pārspīlējumus. Kaut arī «ļaskava pati kopš pagājušās sest- «^cnas sistemātiski raida 'ziņojumus i S^.^^^^^"^ koncentrācijām, angļu I valdības aprindās izsaka šaubas, ^ Jai tiešam Padomju savienība jau savilktu karaspēku. Ņew York T i - korespondents Sulcbergers, kas i P?^^5tams ar saviem labajiem saka- ^ ļism militārajās aprindās, apgalvo, f Ungārijā pagājušā nedēļā pie pa- ^as Jugoslavijas robežas; stacioni§- vairākas mechanizētas divīzijas, ļ'^ōskaņojums Belgrades diplomiā-ļ^ Kajas aprindās," raksta Sulcber- ^5^5, „pāšreiz ļoti līdzinās 1941. g. pavasarim, kad Hitlers sāka kaŗa-sajienu pret Jugoslaviju.^' Kā tagad kļūst -lināmjs Padomju ^ļ\neniba pāvi, acīm redzot, mēģlnā-i , ' ^ izprovocēt Tito valdību jau 12. «§u$ta. Nepilnu stundu pēc oficia- ' s protesta notas iesniegšanas Bel-f^^ m kada Padomju savienība? *-»§^"»oaHpiva devusies pa Donavu (Turpinājums 8. Ipp.). LATVIEŠI ANGLDA STIPRINĀTI tidbi Dievam^^^ tē¥iemei un labākai nākotnei Archibiskaps T, Grinbergs apmeklē augstākos Lielbritānijas baznicas dzīves vadU^^^^ Pēc 12 dienu uzturēSanSs AnglUS arehibīskaps Dr.T. Grinbergs ar savu sekretāru mācitājn E. Rozīti pagājušā nedē|ā lidmašīnā no Londonas atgriezās VācUā. Arehibīskaps Anglija piedalījās luterāņu Vispasaules savienības eksekutīvSs komitejas darba konferencē Oksfordā un apmeklēja tautieSus Anglijā. ViesoSanās laikā viņš ieradās speciālā audiencē pie Kenterberijas archiblskapa un, apceļojot turpat visu Angliju, sirsnīgās sarunās tikās ar vairākiem bīskapiem. Luterāņu vispasaules savienības konferences un tālākā brauciena laikā archlbiskapa T. Grin-berga un māc E. RozīSa sniega informācija ievērojami palīdzēs rle-tumpasaules baznīcu vadītājiem un Jo sevišķi ang|u bīskapļem izprast Baltijas tautu traģēdiju un nepii^cieSamību sākt aktīvāku un noteiktāku cīniņu pret bolSevismu. Grūto ce|oJ lu^n Anglijā nepiedzīvotā vasaras tveicē archiblskapa tēvs izturējis ar īsti Jauneklīgu sparu un mošumu, un daudzos sarīkojumos un apmeklējumos devis tautiešiem Anglijā Jaunu ticību Dievam, savai tēvzemei un labākām dienām nākotnē. Latvijas ārkārt. pikivarotais, sūtnis Kārlis Zariņš ar kundzi un meitu. i i uzaicina ecmat par noziegumiem I m Ii flamburga (Jj). — Vācu kara noziedznieku prāvu virknē jaunākais ir bJj. feldmaršala Ericha fon Man-šteina process, kas šinīs dienās sākās kādā britu militārā tiesā Ham* burgā. 62 g. veco Manšteinu sauc pio atbildības pavisam 17 apsūdzības punktos, inkriminējot viņam galvenokārt kara noziegumus, ko pastrādājušas Manšteina vadītās vācU' SS vienības Polijā un Dien-vidknevijā. Jau pašā prāvas sākumā bijušais feldmaršals deklarēja, ka viņš nevienā no šiem 17 punktiem par vainīgu neatzīstās. Manšteinu tiesā aizstāv 2 vācu un 2 angļu advokāti. Atšķirībā no vairākām citām pēdējā laika kara noziedznieku prāvām Manšteina prāvas gaitā vērojami daži interesanti momenti. Apsūdzētā aizstāvji vispirms ar neparasti enerģisku argumentāciju centās vispār apstrīdēt britu militārās tiesas kompetences šīs lietas izspricr šanā. Kad tiesa šos iebildumus no-raidījJii, britu galvenais aizstāvis Re-džinalds Pagets nāca klajā ar sensacionālu publisku aicinājumu; viņš lūdza pieteikties par lieciniekiem Manšteina labā visas personas, kam no tiešās pieredzes pazīstami kādreizējie Krievijas kaļ-a laika ap.^tākļi. Pagets norādīja, ka viņa lūgums speciāli domāts pārvietotajām personām un agrākajiem vācu karavīriem, kas cīnījušies krievu frontē. Ar viņu liecībām aizstāvība grib pierādīt, ka tādus pašus kaļ'a noziegumus, par ko tagad tiesā Manšteinu, savā laikā pastrādājuši ari kric- Nodibināta Brivās Albānijas komiteja Parīze (D). — Piecpadsmit albāņu politiķi, kas pašreiz uzturas Parīzē, sestdiein paziņojuši, ka nodibināta Brivās Albānijas komiteja, kuras galvenais uzdevums cinitios, lai atbrīvotu savu dzimteni no komunistu jūga. Komitejā ietilps pieci locekli un tās sēdekli vēlāk pārcels uz Ņujorku. Brīvās Aibānijas komiteja bez tam jau tagad rūpēsies par propagandas materiāliem savai dzimtenei, organizēs radio raidījumus al-bāi.- uem un mēģinās uzņemt sakarus ar partizāniem. Kā zināms, ASV jau pifms laba laika nodibināta Brīvās Ungārijas, Bulgārijas un Cechoslovakijas komiteja. Albānijas komitejai piesūtītajā apsveikumā agrākais ungāni ministru prezidents Ferencs Nadži norāda, ka viņš vēlētos visciešāk sadarboties ar albāņiem, lai kopīgi c i - nītos pret komunistu terroru un rūpētos par Balkānu aibrivošanu. Līdzīgu telegrammu piesūtījis arī Brīvās Cechoslovakijas komit. priekš- , sēdis 2'enkls. vi. Pageta aicinājums, ko viņš paziņoja sevišķā preses konferencē, radījis visā prāvas gaitā intriģētāju pagriezienu. Britu aizstāvim izskaitīja pavisam 9 punktus attiecībā uz padomju kara noziegumiem, kas fcūtu pierādāmi ar uzaicinātajiem lieciniekiem. Svarīgākie no tiem sekojošie: krievi sodījuši lielu skaitu personu ar navi bez tiesas sprieduma; spaidu darbi ir būtiska padomju valsts iekārtas sastāvdaļa; krievi izmantojuši kara gūstekņus nocietinājumu būvēm un niinu lauku likvidēšanai; NKVD veikusi iedzīvotāju masveida iznicināšanu, utt. Tālākajā prāvas gaitā Manšteina aizstāvji pieprasīja, lai tiesa nopratina 3 nesen uz nāvi notiesātus vācu SS vīrus. Prāvas vadība šo prasību ievēroja tiktāl, ka minētos SS vīrus gan neuzaicinās tiesā personīgi, bet nolasīs viņu agrāk dotās rakstveida liecības. Manšteina prāvas prokuratūra savukārt paziņojusi, ka izlietos apsū-dztbai lielu skaitu savākto doku-mentārisko materiālu, starp kuriem svarīgākās esot daudzas autentiskas bijušā feldmaršala pavēles viņa padotajām vienībām. Domājams, ka viss Manšteina process ilgs vismaz 3 mēnešus. ^ UN informē, ka amerikāņu armijas ziņu dienests lūdzis kongresu palielināt Savienotajās valstis uzņemamo DP skaitu. Viņu vidū ieceļošot arī apmēram 15.000 cilvēku no tām'zemēm, kas atrodas aiz dzelzs aizkara. Tautas pārstāvju nama juridiskajai komisijai iesniegtajā rakstā armijas ziņu dienests norāda, ka bēgļi no Austrumeiropas varētu sniegt svarīgu militāru informāciju. Jau šī iemesla dēļ vien kongresam būtu jāpieņem likumprojekts. Kā zināms, prezidents Trūmens ierosinājis, ielaist ASV 339.000 DP trīs gadu' laikā. Par apmeklējuma laikā gūtajiem iespaidiem archiblskapa sekretārs māc. E. Hozitis mums izteicās: „Ga-ŗais un, jāsaka, ari grūtais brauciens, kas no archiblskapa prasīja maksimālo piepūli, pilnā mērā attaisnojies. Jau Luterāņu vispasaules savienibas eksekutivās komitejas konferencē Oksfordā arehibīskaps T. Grinbergs iemantoja vispārēju cienību uh atzīšanu. Ļoti daudzos ļautā-jumos, it sevišķi problēmās, kas saistās ar kristietības im baznīcas stāvokli Baltijas valstīs un Austrumeiropā, konferences vadība un dalībnieki aizvien vēlējās dzirdēt archiblskapa T. Grīnbeŗga domas un spriedumu. Briesmas, kas visai cilvēcei draud no boļSevisma, bazuīcu vadītāji izprot ļoti labi. Konference pārrunāja ari bēgļu likteni, it sevišķi veco ļauiu un slimo traģisko stāvokli, un pieņēma vairākas rezolūcijas, kas mudinās luterāņu baznīcu piederīgos visā pasaulē sniegt palīdzīgu roku. Iesniedzām vairākus memorandus. Ļoti svarīgi mūsu nākotnes jautājumu kārtošanā bija ari atjaunot personīgo kontaktu un nodibināt jaunas pazīšanās. Pēc konferences sākām braucienu pa Angliju, praktiski apmeklējot visus lielākos latviešu centrus. Uz dievkalpojumiem latvieši dažkārt bija braukuši pat no 200 km attāluma. Neaizmirstami atmiņā palicis dievkalpojums dziesmu svētku laikā L i d - sā. Kad arehibīskaps kāpa kancelē, ļaudis baznīcā raudāja, jo sirmajā mūsu baznīcas virsganātautieši Anglijā saskatīja ari brīvās Latvijas un seno laimīgo dienu simbolu. Arehibīskaps apmeklēja ari vairākus Bi)ģ-ļu bīskapus, kas visi mūs uzņēma ar sirsnību un cienību. Speciālā audiencē arehibīskaps ieradās pie Kenterberijas archiblskapa, Londonas bīskapa un Cičesteras bīskapa, kas ir anglikāņu baznīcas ārlietu vadītājs un liels latviešu draugs un gādnieks. Pašreiz Cičesteras bīskaps devies uz Austrāliju un arī tur solījās veltīt laiku speciāli latviešu lietu kārtošanai, gādājot par ģimeņu apvienošanu un latviešu draudžu noorganizēšanu. Archiblskapa vadībā notika Anglijas ev. lut. draudžu mācītāju un draudžu priekšnieku konference, ku- )rā sīkāki pārrunāja reliģiskās dzīves t;urpmāko veidošanu Anglijā. Apmeklējot tautiešus hosteļos, arehibīskaps dzīvi interesējās par latviešu ikdienas gaitām un sarunās, kas bieži vien ieilga pāri pusnaktij, no jauna stiprināja tautiešus." Jautāts par latviešu apmierinātību Anglijā, māc. E. Rozītis savus vērojumus rezumēja spriedumā, ka tautieši visumā apzinās, ka pārejas posmā ar darbu un dzīves apstākļiem (Turpin. 3. Ipp.) Trumens sola draudzīgu uzņemšanu Bevinam un Kripsam, bet uzsveŗ/ka ASV nav palīdzības 0^ Krievi aizvedusi vēl 11 iraniesu karavinis Tehcrāna (F). — Konflikti Padomju savienibas un Irānas pierobežā kļuvuši jau gandrīz par sistemātisku parādību. Gandrīz katru mēnesi sarkanarmieši apcietina un aizved irāniešu robežsargus, par ko Tcherāna tūdaļ steidzas iesniegt protestu Maskavai. Parasti uz šiem protestiem neviens neatbild. Ari sestdien krievu karaspēks, pēc Irānas ārlietu ministrijas informācijas, aizvedis 11 irāniešu karavīrus, kas apcietināti viņu pašu zemē. Teherā-na iesniegusi protestu, bet krievi apgalvo, ka irānieši apcietināti Padomju savienībā. Filadelfija (C). - Prezidents Trū-mens otrdien Amerikāņu leģiona sanāksmē Filadelfijā tdca runu, kurā apsolīja Lielbritānijas delegācijai Vašingtonas saimnieciskajās sarunās „draudzlgu uzņemšanu un vieslielāko labvēlību" Brīdinādams ASV politiķus neiejaukties Anglijas iekšpolitikā un atturēties no pārmērīgas un kaitīgas kritikas par Lielbriitānijas strādnieku valdību, Trūmens tomēr uzsvēra, ka „ame-rikāņu saimniecība nav palīdzības organizācija." ASV prezidents tālāk 4 punktos uzskaitīja ,,brīvo valstu saimniecības pamatprincipus": 1) Lai uzturētu pasaulē mieru, jāattīsta brīva saimniecība uz ^arptautiskas sa-strādāšanās pamatiem; 2) visiem līdzekļiem jāveicina preču un savstarpējo ražošanas paņēmienu visplašākā apmaiņa; 3) jācenšas uzbūvēt globāla saimniecības sistēma ar līdzsvarotu pieprasījuma un piedāvājuma izlldzinjumu; 4) saimnieciskās sadarbības izveidošana un saskaņošana nedrīkst kļūt par līdzekli, ar ko jaukties citas valsts iekšpolitikā, to ietekmējot. Trūmens nožēloja, ka īpaši šis pēdējais pamatprincips attiecībā uz Angliju Tiav ticis pilnībā ievērots un ka ASV ..plašas aprindas jaucas lietās, kas izšķiramas vienīgi pašiem Lielbritānijas brīvajiem vēlētājiem." Londonā angļu kabineta sēde pirmdien ilga 4 stundas. UP ziņo, ka notikušas „smagas diskusijas valdības locekļu starpā par mārciņas kursa pazemināšanu". Nolemts ka delegācijas uz Vašingtonu darbosies „pēc kollektīvas atbildības principa, reprezentējot nevis at.se-višķu ministru, bet visas britu valdības uzskatus." 2m un Kominforma taustekļi Brazilija Sanpaula (W). — Jau vairākas nedēļas Brazīlijas valdība atrodas īstā kara stāvoklī ar zemē diezgan stipro komunistu partiju. Kad no.skaid-rojās, ka komunisti iekārtojuši slepenas ieroču un munīcijas noliktavas, valsts prezidents Dutra pavēlēja aizzīmogot visus partijas birojus un ^ izsludināja tās darbību par noziedzīgu un pretvalstisku. 600.000 komunisti, atbildēja ar vair(j nopietniem sabotāžas aktiem plašiem streikiem. Sabotāža sākās ar sprādzienu pasaules visdziļākajās zelta raktuvēs Mollo Velho. Eksplozijas rezultātā Brazīlijas zelta ražošana samazinājusies par veselām 90 proc. Drīz pēc tam uzsprāga gaisā divas lielākas rudas kausētavas Volta Redon-da rūpniecības rajonā. Spridzināšanām un uzbrukumiem turpinoties, valdība iz.šķīrās par ener/'J.skāku rīcību: konfiscēja visus arodbiedrību īpašumus un apcietināja 10 000 komunistus. Bet arī tas vēl nav daudz palīdzējis Līdzīgi polipam tagad nelegāla komunistu partija .saviem taustekļiem aptver arvien jaunas .saimniecības nozares, radot satraukumu un paralizējot normālo saimniecisko dzivi. Sarokabā, par Brazīlijas M a n - cesteru dēvētajā tek.^nilrūpniccihas centrā, tie izsludinājusi ģenerāl-streiku, kam jau pirmās stundās pievienojās 20.000 strādnieku. Otrā dienā streikoja jau 50.000, kas pilsētas ielās rīkoja demonstrācijas, kuras beidzās ar asiņainām sadursmēm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490831 |
Description
Title | 1949-08-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
T*^"""^"^ pārlieci,.^
Vašingtona r š ^ , .
ē dzirdamās itzu^f^^'
plecisko politiku, nr!2l*^«J|fo
toens kārtējā Dre»«»^u^*»it> ^
Oto valstu un īle & C
av mainījušās unTaSi«Ji
a saspnejuma. Pēc LS^tJt
Sm. nesaskaņas tD^^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-31-01