1946-01-05-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
-J^^.^i^^^J^L^^^'^^''^ ^^^^'•"«^^nt' DISCC QK. — 6870
Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Mūnich
Nr. 1/20 i946. g. 5. janvārī
Iznāk reizi nedēlā — Published weekly
Minchenē
Pārkāpjot \gada s l i e k s n i , l o g ad
mēs skaudrāk nekā j e b k a d agrāk a t k al
un atkal jautājam sev, k o g a n nesīs
Jaunais gads mūsu izmocītai t a u t a i,
mūsu bērniem, m u m s pašieni'^ .Kādas
v e l t e s vai kādus j a u n u s pārbaudījum
u s l i k t e n i s nolēmis m u m s šajā gadā9
Važ piepildīsies mūsu karstās cerības,
j e b vai mūs g a i d a n e z i n a ^ u n j a u n as
ciešanas'? Kas būs u n kaš i i o t i k s f ^ Kā
mēs dzīvosim u n kā pastāvēsim? Kā
dzīvos un pastāvas t a u t a s ^un nācijas
pēc drausmīgā satricinājuma u n s a j u k
u m a , k o p a s a u l e i atstājis t i k k o pārdzīvotais
kafšf
A t k a l u n a t k a l n(j) j a u n a tā mēs sev
vaicājam, un a t k a l u n a t k a l m u m s jāatzīstas,
k a nespējam uz šiem jautājum
i e m atbildēt. Un n e v i e n mēs, svešumā
izdzītie latvieša bēgli, cilvēki bez >
savām mājām; uz šiem jautājumiein
šobrīd, nespēj atbildēt n e v i e n s valsts
vīrs un n e v i e n s p a s a u l e s g u d r a i s . V i e nīgi
tas m a n i s t o p s k a i d r s , k a d savas
karstās p i e r e s piespiežam p i e a k m e n s
saltajām nākotnes krūtīm, k a mēs dzīv
o j a m g r a n d i o z u poiītisku, sociālu u n
s a i m n i e c i s k u pārvērtību laiķā^ k a d z i nātnes
attīstība cilvēku rokās i r d e vusi
tādus līdzekļus; k a s v a i n u pārc
e l s p a s a u l i kādā jaunā, nepieredzētā
straujā attīstībā, v a i arī iezvanīs cilvēces
līdzšinējo s a s n i e g u m u bojā e j u u n
tādu briesmīgu n e l a i m i , p r e t k o p i e dzīvotais
k a r a p o s t s būtu n i e k s u n k o
varētu pielīdzināt k o s m i s k a i k a t a s
t r o f a i .
Tās ir drūmas d o m a s , u n m u m s n e būtu
glņbina n o , viņām, j a mēs n e z i nātu
arī k o c i t u . , V i s p i r m s t o gribētos
n o s a u k t p a r sirdsapziņu, p a r cilvēces
taisnības sajūtu, k o c a u r i g a d u s i m t e ņiem
diktē cilvēces kvēlas ticības, i l gu
u n cerību apstrāvotā s i r d s , k a s n e k a d
nav c i e t u s i u n samierinājusēs a r v e r dzību,
k a i l u v a r u u n netaisnību. Un
ju tāpēc mēs šobrīd mēģinātu s a s k a tīt
kādas s a v a l a i k a vadītājas i d e j a s,
tad p a r v i e n u n o visraksturīgākām u n
spēcīgākām t o vidū būtu jāmin t a u tu
pašnoteikšanās i d e j a , Ja pirmā p a s a u les
k a r a jēga izteikļa toreizējā ASV
p r e z i d e n t a V i l s o n a i i p u n k t o s , k a s
^luva par polītisku ideālu v i s a i pēc-
^dra E i r o p a i u n k u f u ietekmē mēs p i e dzīvojām
s a v a s v a l s t s atzīšanu, t a d pēc
šī k a r a tagadējā A m e r i k a s p r e z i d e n ta
Trumena 12 p u n k t o s ietvertā šī i d e ja
attiecas v a i r s n e v i e n uz E i r o p u , b e t uz
p a s a u l i . T a u t u pašnoteikšanās
^deja ir uzvarējusi u n p a r spīti v i s i em
^^ēršUem i e t plašumā, i
Pārdomas Jaunajā gadā
Otrkārt zināmas pārvērtības iezīmēj
a s arī cilvēku u n t a u t u brīvības i d e j as
uztverē. Šobrīd v a i r s n e i e t r u n a t i k ai
p a r brīvu cilvēku brīvā valstī, kā tas
rakstīts demokrātiju k a r o g o s ^ b e t p a r
blīvu cilvēku brīvā valstī un arī brivā
cilvēcē^ P a s a u l e s Federācijā. A n g l i j as
ārlietu m i n i s t r s B e v i n s n e s e n šo u z s k a t
u i z t e i c i s skaidrāk kā jebkurš c i t s , s a cīdams:
„Es g r i b u panākt, l a i būtu
iespējams V i k t o r i j a s stacijā ( t . i . L o n donā)
n o p i r k t biļeti b r a u c i e n a m uz i k v
i e n u v i e t u pasaulē b e z ārzemju p a s es
Pasaules mieram un sadarbībai
T r i j u lielvalstu ārlietu ministru kon-fcrerice
kas Maskavā turpinājās 12 dienas
— beigusies. 28. decembri vienlaicīgi
Maskavā, Londonā un Vašingtonā
publicēts komunikē, kas vēsta, ka
atomenerģijas kontrolē nolemts radīt
starplautisku komisiju, kas kārtos zinātnisko
jaunatklājumu izmainu miera
mērķiem. Komisijā bez ASV, Anglijas
un PSRS piedalīsies ari Francija,
Ķīna un Kanāda. Komisija būs pakļauta
Pasaules drošības padomei.
Balkānu jautājumā nolemts, ka lielvalstis
atzīs Rumāniju un Bulgāriju,
bet Rumānijas karalim Michailam
ieteikts nodibināt pilnīgu vārda, preses
un sapulču brīvību. Rumānijas valdība
paplašināma, pieaicinot arī zemnieku
un liberālu partijas ^ pārstāvjus.
Jāizved brīvas, aizklātas un vispārējas
vēlēšanas pēc partiju uzstādītiem sa^
rakstiem. Uz Rumāniju sūtīs padomdevēju
konfisiju, ar PSRS ārlietu komisāra
vietnieku Višinski un ASV un
Anglijas vēstniekiem Maskavā. Bulgārijai
PSRS ieteiks uzņemt valdībā arī
divu opozicijas partiju pārstāvjus.
Ķīnai jābūt neatkarīgai un demokrātiskai.
PSRS un ASV iespējapnii
drīzā laikā no Ķīnas atvilks savus militāros
spēkusj. Korejai jāklust neatkarīgai.
Irānas jautājumā vienošanās
nav panākta. Miera konferenci paredzēts
sasaukt ne vēlāk par š. g. 1. maiju.
Tajā piedalīsies 11 valstu pārstāvji,
to vidū bez PSRS, arī Padomju Balt-rutenijas
un Padomju Ukrainas pārstāvji.
Pasaules prese visumā pauž domu,
ka konference ir liels panākums ceļā
uz vispārēju mieru un sadarbību,
,.,Times'' atzīmē, ka pie konferences l a bās
izdošanās liels nopelns bijis Staļinam.
izņemšanas. Zinātnes attīstības dēl
robežas kļuvušas bezjēdzīgās. T a s v i s s
i r l i c i s m u m s domāt p a r d z e j n i e k u un
praviešu Cilvēka P a r l a m e n t u un P a s
a u l e s Federāciju. Es e s m u v i e n s n o
t i e m , k a s t o n e t u r a p a r neiespējamu un
es t i c u , k a p a r spīti m a n i e m g a d i e m,
vēl v i s u t o pieredzēju.'' \
Tā tad vēl joprojām, tāpat kā līdz
s i m , v a l d o k i s i d e j a s ir svarīgāki vēs
t u r e s f a k t i p a r reāliem n o t i k i i m i e m,
aiz k u r i e m a r v i e n saskatāmi i d e o l o -
ģiski strāvojumi. Vēl joprojām i d e ju
s a d u r s m e s ir tās, k a s l i e k saplaisājāt
ļkietami gludām p o l i t i s k o k o n s t r u k c i j
u glazūrām u n sagāž drupās pašas šīs
k o n s t r u k c i j a s . Varbūt t a s n e l i k s i es
m u m s d a u d z , b e t t a s tomēr i r p i e t i e k a m
i , katrā zinā vairāk, nekā j e b k as
c i t s , lai mēs arī 1 9 4 6 . gadā i e e j o t p a turētu
k a r s t a s cerības u n ticība^ p i l n
a s s i r d i s s a v a s taisnības u z v a r a i . Mūs
a rīcībā n a v n e d z m a n t a s , n e d z varas^
b e t pāri mūsu t r i m d i n i e k u galinām ^
m i r d z l i e l a s i d e j a s gaisma^ kas spiežas
c a u r i ļaunumam un c b a o s a t u m s a i.
Tās gaismā mēs s a r e d z a m ceļu atpakaļ,
uz s a v u z e m i , tās gaismā mēs savā zemē
g r i b a m u z c e l t s a g r a u t o dzīvi n o
j a u n a . >
K a r s t a s cerības s a s i l d a s i r d i s , ticība\
d a r a dzīvu mūsu pagurušo g a r u , b et
tā nedrīkst būt a k l a , ticība u n cerības
nedrīkst mūs iemidzināt. Tāpēc cerībās
uz labāko, m u m s jāvar tā rīkbtļes,
lai mēs būtu s a g a t a v o t i arī ļaunākam.
Ar karstām sirdīm pūlēdamies savas
t a u t a s kopības un nākotnes l a b a d , d a rīsim
t o a r skaidrām galvām un s k a i d
r u s k a t u uz n o t i k u m i e m . Un tad mēs
arī atzīsim, k a lai c i k labvēlīgs 1946.
g a d s būtu cilvēcei u n tautām, E i r o p ai
un h d z ar t o m u m s vēl stāv priekšā^
u z d e v u m s pārspēt p o s t u , k a s šobrīd te
v a l d a . Tas nebūs t i k v i e g l i , kā p a r a s t i
t o iedomājamies un .?e ir vietā brīdinājums
būt s a g a t a v o t i e m arī uz vēl l i e lākiem
grūtumiem nekā t i e , k a s stāv
aiz m u m s.
L a i arī pieticīgajās bēgļu mītnēs un
pārvietoto p e r s o n u dzīves apstākli^s,
p a t e i c o t i e s mūsu l i e l o d r a u g u — r i e t -
r u m u demokrātiju gādībai, mēs tomēr
šoziem e s a m nodrošināti p r e t s a l u ļi/n
i z s a l k u m u . Vēl vairāk, m u m s ir l a b as
iespējas šo l a i k u i z m a n t o t lietderīgi \—
bruņot s e v i nestundām^ j a tās m u ms
u z b r u k t u . Īpaši uz divām lietām l a i
būtu vērsta mūsu individuālā u z m a n i -
b a — papildināt angļu v a l o d a s prašO'
n u u n iegūt zināšanas p r a k t i s k o s a r h -
d o s . Pat j a nākamo J a u n o g a d u mēs
sagaidītu j a u dzimtajā zemē — šīs !zi-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 5, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-01-05 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460105 |
Description
| Title | 1946-01-05-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | -J^^.^i^^^J^L^^^'^^''^ ^^^^'•"«^^nt' DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Mūnich Nr. 1/20 i946. g. 5. janvārī Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Minchenē Pārkāpjot \gada s l i e k s n i , l o g ad mēs skaudrāk nekā j e b k a d agrāk a t k al un atkal jautājam sev, k o g a n nesīs Jaunais gads mūsu izmocītai t a u t a i, mūsu bērniem, m u m s pašieni'^ .Kādas v e l t e s vai kādus j a u n u s pārbaudījum u s l i k t e n i s nolēmis m u m s šajā gadā9 Važ piepildīsies mūsu karstās cerības, j e b vai mūs g a i d a n e z i n a ^ u n j a u n as ciešanas'? Kas būs u n kaš i i o t i k s f ^ Kā mēs dzīvosim u n kā pastāvēsim? Kā dzīvos un pastāvas t a u t a s ^un nācijas pēc drausmīgā satricinājuma u n s a j u k u m a , k o p a s a u l e i atstājis t i k k o pārdzīvotais kafšf A t k a l u n a t k a l n(j) j a u n a tā mēs sev vaicājam, un a t k a l u n a t k a l m u m s jāatzīstas, k a nespējam uz šiem jautājum i e m atbildēt. Un n e v i e n mēs, svešumā izdzītie latvieša bēgli, cilvēki bez > savām mājām; uz šiem jautājumiein šobrīd, nespēj atbildēt n e v i e n s valsts vīrs un n e v i e n s p a s a u l e s g u d r a i s . V i e nīgi tas m a n i s t o p s k a i d r s , k a d savas karstās p i e r e s piespiežam p i e a k m e n s saltajām nākotnes krūtīm, k a mēs dzīv o j a m g r a n d i o z u poiītisku, sociālu u n s a i m n i e c i s k u pārvērtību laiķā^ k a d z i nātnes attīstība cilvēku rokās i r d e vusi tādus līdzekļus; k a s v a i n u pārc e l s p a s a u l i kādā jaunā, nepieredzētā straujā attīstībā, v a i arī iezvanīs cilvēces līdzšinējo s a s n i e g u m u bojā e j u u n tādu briesmīgu n e l a i m i , p r e t k o p i e dzīvotais k a r a p o s t s būtu n i e k s u n k o varētu pielīdzināt k o s m i s k a i k a t a s t r o f a i . Tās ir drūmas d o m a s , u n m u m s n e būtu glņbina n o , viņām, j a mēs n e z i nātu arī k o c i t u . , V i s p i r m s t o gribētos n o s a u k t p a r sirdsapziņu, p a r cilvēces taisnības sajūtu, k o c a u r i g a d u s i m t e ņiem diktē cilvēces kvēlas ticības, i l gu u n cerību apstrāvotā s i r d s , k a s n e k a d nav c i e t u s i u n samierinājusēs a r v e r dzību, k a i l u v a r u u n netaisnību. Un ju tāpēc mēs šobrīd mēģinātu s a s k a tīt kādas s a v a l a i k a vadītājas i d e j a s, tad p a r v i e n u n o visraksturīgākām u n spēcīgākām t o vidū būtu jāmin t a u tu pašnoteikšanās i d e j a , Ja pirmā p a s a u les k a r a jēga izteikļa toreizējā ASV p r e z i d e n t a V i l s o n a i i p u n k t o s , k a s ^luva par polītisku ideālu v i s a i pēc- ^dra E i r o p a i u n k u f u ietekmē mēs p i e dzīvojām s a v a s v a l s t s atzīšanu, t a d pēc šī k a r a tagadējā A m e r i k a s p r e z i d e n ta Trumena 12 p u n k t o s ietvertā šī i d e ja attiecas v a i r s n e v i e n uz E i r o p u , b e t uz p a s a u l i . T a u t u pašnoteikšanās ^deja ir uzvarējusi u n p a r spīti v i s i em ^^ēršUem i e t plašumā, i Pārdomas Jaunajā gadā Otrkārt zināmas pārvērtības iezīmēj a s arī cilvēku u n t a u t u brīvības i d e j as uztverē. Šobrīd v a i r s n e i e t r u n a t i k ai p a r brīvu cilvēku brīvā valstī, kā tas rakstīts demokrātiju k a r o g o s ^ b e t p a r blīvu cilvēku brīvā valstī un arī brivā cilvēcē^ P a s a u l e s Federācijā. A n g l i j as ārlietu m i n i s t r s B e v i n s n e s e n šo u z s k a t u i z t e i c i s skaidrāk kā jebkurš c i t s , s a cīdams: „Es g r i b u panākt, l a i būtu iespējams V i k t o r i j a s stacijā ( t . i . L o n donā) n o p i r k t biļeti b r a u c i e n a m uz i k v i e n u v i e t u pasaulē b e z ārzemju p a s es Pasaules mieram un sadarbībai T r i j u lielvalstu ārlietu ministru kon-fcrerice kas Maskavā turpinājās 12 dienas — beigusies. 28. decembri vienlaicīgi Maskavā, Londonā un Vašingtonā publicēts komunikē, kas vēsta, ka atomenerģijas kontrolē nolemts radīt starplautisku komisiju, kas kārtos zinātnisko jaunatklājumu izmainu miera mērķiem. Komisijā bez ASV, Anglijas un PSRS piedalīsies ari Francija, Ķīna un Kanāda. Komisija būs pakļauta Pasaules drošības padomei. Balkānu jautājumā nolemts, ka lielvalstis atzīs Rumāniju un Bulgāriju, bet Rumānijas karalim Michailam ieteikts nodibināt pilnīgu vārda, preses un sapulču brīvību. Rumānijas valdība paplašināma, pieaicinot arī zemnieku un liberālu partijas ^ pārstāvjus. Jāizved brīvas, aizklātas un vispārējas vēlēšanas pēc partiju uzstādītiem sa^ rakstiem. Uz Rumāniju sūtīs padomdevēju konfisiju, ar PSRS ārlietu komisāra vietnieku Višinski un ASV un Anglijas vēstniekiem Maskavā. Bulgārijai PSRS ieteiks uzņemt valdībā arī divu opozicijas partiju pārstāvjus. Ķīnai jābūt neatkarīgai un demokrātiskai. PSRS un ASV iespējapnii drīzā laikā no Ķīnas atvilks savus militāros spēkusj. Korejai jāklust neatkarīgai. Irānas jautājumā vienošanās nav panākta. Miera konferenci paredzēts sasaukt ne vēlāk par š. g. 1. maiju. Tajā piedalīsies 11 valstu pārstāvji, to vidū bez PSRS, arī Padomju Balt-rutenijas un Padomju Ukrainas pārstāvji. Pasaules prese visumā pauž domu, ka konference ir liels panākums ceļā uz vispārēju mieru un sadarbību, ,.,Times'' atzīmē, ka pie konferences l a bās izdošanās liels nopelns bijis Staļinam. izņemšanas. Zinātnes attīstības dēl robežas kļuvušas bezjēdzīgās. T a s v i s s i r l i c i s m u m s domāt p a r d z e j n i e k u un praviešu Cilvēka P a r l a m e n t u un P a s a u l e s Federāciju. Es e s m u v i e n s n o t i e m , k a s t o n e t u r a p a r neiespējamu un es t i c u , k a p a r spīti m a n i e m g a d i e m, vēl v i s u t o pieredzēju.'' \ Tā tad vēl joprojām, tāpat kā līdz s i m , v a l d o k i s i d e j a s ir svarīgāki vēs t u r e s f a k t i p a r reāliem n o t i k i i m i e m, aiz k u r i e m a r v i e n saskatāmi i d e o l o - ģiski strāvojumi. Vēl joprojām i d e ju s a d u r s m e s ir tās, k a s l i e k saplaisājāt ļkietami gludām p o l i t i s k o k o n s t r u k c i j u glazūrām u n sagāž drupās pašas šīs k o n s t r u k c i j a s . Varbūt t a s n e l i k s i es m u m s d a u d z , b e t t a s tomēr i r p i e t i e k a m i , katrā zinā vairāk, nekā j e b k as c i t s , lai mēs arī 1 9 4 6 . gadā i e e j o t p a turētu k a r s t a s cerības u n ticība^ p i l n a s s i r d i s s a v a s taisnības u z v a r a i . Mūs a rīcībā n a v n e d z m a n t a s , n e d z varas^ b e t pāri mūsu t r i m d i n i e k u galinām ^ m i r d z l i e l a s i d e j a s gaisma^ kas spiežas c a u r i ļaunumam un c b a o s a t u m s a i. Tās gaismā mēs s a r e d z a m ceļu atpakaļ, uz s a v u z e m i , tās gaismā mēs savā zemē g r i b a m u z c e l t s a g r a u t o dzīvi n o j a u n a . > K a r s t a s cerības s a s i l d a s i r d i s , ticība\ d a r a dzīvu mūsu pagurušo g a r u , b et tā nedrīkst būt a k l a , ticība u n cerības nedrīkst mūs iemidzināt. Tāpēc cerībās uz labāko, m u m s jāvar tā rīkbtļes, lai mēs būtu s a g a t a v o t i arī ļaunākam. Ar karstām sirdīm pūlēdamies savas t a u t a s kopības un nākotnes l a b a d , d a rīsim t o a r skaidrām galvām un s k a i d r u s k a t u uz n o t i k u m i e m . Un tad mēs arī atzīsim, k a lai c i k labvēlīgs 1946. g a d s būtu cilvēcei u n tautām, E i r o p ai un h d z ar t o m u m s vēl stāv priekšā^ u z d e v u m s pārspēt p o s t u , k a s šobrīd te v a l d a . Tas nebūs t i k v i e g l i , kā p a r a s t i t o iedomājamies un .?e ir vietā brīdinājums būt s a g a t a v o t i e m arī uz vēl l i e lākiem grūtumiem nekā t i e , k a s stāv aiz m u m s. L a i arī pieticīgajās bēgļu mītnēs un pārvietoto p e r s o n u dzīves apstākli^s, p a t e i c o t i e s mūsu l i e l o d r a u g u — r i e t - r u m u demokrātiju gādībai, mēs tomēr šoziem e s a m nodrošināti p r e t s a l u ļi/n i z s a l k u m u . Vēl vairāk, m u m s ir l a b as iespējas šo l a i k u i z m a n t o t lietderīgi \— bruņot s e v i nestundām^ j a tās m u ms u z b r u k t u . Īpaši uz divām lietām l a i būtu vērsta mūsu individuālā u z m a n i - b a — papildināt angļu v a l o d a s prašO' n u u n iegūt zināšanas p r a k t i s k o s a r h - d o s . Pat j a nākamo J a u n o g a d u mēs sagaidītu j a u dzimtajā zemē — šīs !zi- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-01-05-01
