1946-10-05-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
The poliem of ihia Newspaper Is lo provide our Latviao peoplehi ēstie wiUi all avaiiiable oewa of Iniportai^ee eoaeerniiis the world'8 bappenlnirs; of politiral. ec^aotiitl^^ or social signlficance. And oor speebl alni is to present the bomanitarian ideāls and aebievements of the ģreat Democracies the United St&'cs of ^lerica and the Brit&b Bmpire/ Thls^te laiow« will help maintaln the splritnal and cnltaralanity of the Latvian p<M>ple and *- of aU things wiU yidd hopea for a safer and limppi^ ļ Isdevejs nn galvenais redaktors — Publisher and Editor-in-Chief: ViktorsBaltbiJis Redakcija-Editorlal Office: Hotel Čonvlkt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēja — Published twice a week Autborlzed by M!]itary Government and UNRRA DiUhigeni, sestdiea 1946. a* 5. oktobri Tilsons Brodbents^Wilsoa Broad-bent), „Daily Mair* diplomātiskais korespondents un Aleksandrs Klifords (Alexander Člifford), „DaUy Mail" ārzemju korespondents. * ^ Krievija vēlas iegūt laiku, nevilk karu Vilsons Brodbents snieds reportāžas par miera konferenci Parizē kopTlā^ ierosināšanas un Aleksandrs Klifords ir daudz pieredzējis ārlietu pazinējs. Viņu pieredze tiem ļāvusi uzrakstu šo visskaidrāko un visloģiskāko Krievijas ārr lietu politikas | izklāstu, kādu vien varētu vJ§lēties neizpro-tošā pasaule* | Parīzes konference turpina akli taustīties uz priekšu starp apnikušu fitridiņu jucekli ūn kompromisu mudžekli, kas jau kļuvuši gandrīz vai par kabareju anekdotiem. Skandināvijā šķiet, ka Zviedrija jaii nokļuvusi tik tāl^, lai ļautu Krievijai uzmest tai saimniecisko žņaugu cilpu. Vācijā lielvalstis sacenšas pēc vāciešu labvēlības. Austrija nekādi nevar panākt, lai pārrunātu arī tās problēmas. Ungārija, kas tik maz darījusi, lai palīdzētu ,vāciēšiem, saņem daudz bargākus Aiiera noteikumus nekā Rumānija, kas Vācijai palīdzējusi ļd^i daudz* Bulgārijai — &3^mt'a\ ienaidnieka valstij Krievija pat pieprasa atlīdzinājumus^ kuriem Jābūt to zemes apgabalu veidā, kas pieder Grieķijai -r- vienai no mūsu Visuztlclgākām sabiedrotāi-n. Triesta ir viegli ' uzliesmojošs drauds. Maķedonija ir cīņas lauks konkurējošām brlesmui darbu iestāsr tīšanas propagandām. Anglijai mežonīgi un netaisnīgi uzbrūk par tās rīcību Grieķijā. Pret Turciju pielieto spiedienu Dardaneļu jautājumā. Viens nats Dievs zina, kas īsti notiek tersija. : Visapkārt: Eiropai tagad atro4ami daudzi liecinājumi, uz kuriem var l)alstīt Krievijas ārlietu polītlkas novērtējumu. Jums tikai jālūkojas uz noteiktiem, visu atzītiem faktiem. To darot, jums jāsāk brīnīties: vai mēs vispār ejam pa pareizo ceļu? - Padomijas militārisms Tas nebūtu uzbrukums Krievijai, bet drīzāk gan' tam viedoklim, ar kuru mēs vērojam tās politiku. Vai mēs vēl aizvien varam aizstāvēt teoriju, ka viņa ir draudzīgs Sabiedro- •tais, kam patiesi rūp sadarbība pasaules jaunuzbūvē un nomierināšanā? Vai nav jau pietiekami daudz pierādījumu kādai jaunai teorijai? Pēdējās nedēļās Krievijas politika tās pašas mājās guvusi pēkšņu noskaidrojumu. Viņa vismaz vairs neizliekas. Viņa nākusi klajā ar paziņojumiem, kas uz visu tās pārējo ārlietu politiku pēkšņi Uek raudzīties perspektīvā. Krievijā patlaban notiekv — to jūs varat lasīt visās viņas avīzēs — milzīga nacionāla pielāgossļna. Tanī atskan sauciens nebeidzamajam smagajam darbam un uzupurēšanās gatavībai Krievijas' spēka izveidošanā. Uzsvars likts tikai uz spēku, nacionālo, un kareivīgo spēku. Jo plaši tur pēkšņi izpaužas tā saucamā ,vpaš-kritika" — uzbrukumi rūpniecības vadībai, kas atpaliek jaunās piecgades plāna grafikiem'un kas vilto savus datus, izlikdamās, ka tā visu veic laikā. , Armiju nemitīgi turpina glorificēt, •j^avda-' nupat vienu no tās visno-zīmīgākiem ievadiem beidz ar šā- (diem vārdiem:' ' „Mūsu darbi ir neuzvarami. Ļeņina un Staļina lielie sasniegumi mūsu spēku atbrīvojuši no visiem ie- ,fobežo jumiem* Mums; Padomijas ^tautai, ir tikai viens ceļš — uz priek- (Turpinājums 3. lappusē) Tas īi€K vēlēšanās Patlabanējās Latviešu Centrālās padomes noteiktai apgabalu komiteju^ Latvijas Centrālās padomes un Latviešu Centrālās komitejas divpakāpju vēlēšanu kārtībai vēl paliekot spēkā, latviešu nometnļes^un kolonijās jau sākusies elektoru ievēlēšana, lai tie savukārt apgabalu neiešanu sanāksmēs varētu ievēlēt hdp locekļus. Šajā sakarā „Latviešu Vēstnesim" bija sarunas ar Latvijas bij. ministru A l f r ē d u B ē r z i ņ u, Saeimas deputātu Ā d o l f u K l i v i . Latvijas Sarkanā krusta dir. Rob e r t u L i e p i ņ u u.c. sabiedriskiem darbiniekiem. A. Bērziņš, kas ir arī Latviešu Centrālās komitejas pārstāvis — trimdinieku sporta dzīves augstākais vadītājs, šinīs sarunās aprādīja; ka zināmās politiskās aprindās Vācijā un ārpus tās joprojām ūn jo bieži atskan apgalvojums, ka latvieši un vispār Baltijas valstu politiskie bēgļi nemaz neesot pārvietotās personfas vai politiski bēgļi, bet gan cilvēki, kas savā laikā kalpojuši hitlerismam. Savā dzimtenē viņi tagad negribot atgriezties nevis politisku domstarpību dēļ air turienes tagadēj0 politisko režīmu, bet gan aiz bailēm, ka viņus sodīšot par noziegumiem pret demokrātiju. To «pierādot" Jirī tas apstāklis, ka šie ļaudis, baudīdami DP priekšrocības un UNRRA's aprūpi, arī brīvās demokrātiskās vēlēšanās par saviem pārstāvjiem un vadītājiem ievēlot personas, kais nacistu okupācijas laikā viņu zemas bijušas okupācijas iestāžu ^vadītājos posteņos un kalpojušas vācu nacistiem. „Ja šādam ap-galvojumami," saka A. Bērziņš, „an tagadējā^ mūsu apgabalu komiteju, LGP un LCK vēlēšanās rastos kāds jauns pierādījums, tad Latvijas valsts likumīgajiem pārstāvjiem pie Sabiedrotiem mūsu lietu kārtošanā ^ešām varētu būt nepāi^aramas grūttbas. Tas viss mums jāatceras." Par Latvijas pēdējo likumīgo demokrātisko pārstāvju un tagadējās LCK sadarbību LCP 5. sesijas priekšvakarā Ofenbachā, Virtember-gā, notikušajā apspriedē piedalījās Saeimas deputāti V. Bastjānls un A. Klive un LSK dir. R. Liepiņš, bet LCK pārstāvēja tās prezidijs — prof. Dr. K. Kundziņš, prof. Dr. A. Svābe un prof. F. Gulbis. Par agrākām un arī par šo apspriedi A, Klive un R. Liepiņš mums izsakās, ļca Latvijas Centrālās padomes — vācu okupācijas laikā Latvijā radītās pretestli bas kustības vadītāju pārstāvji un Latvijas Sarkanais krusts darījuši icsp'/aino, lai visu latvic.Ui trimdinieku pārstāvību darbs reiz tiešām kļūtu saskaņots un vienots. LCP 5. sesija to, diemžēl, nav gribC^usl vai spējusi. Ja ari LCP tagad izraudzījusi savus pārstāvjus tālākām aaska-ņošanas sarunām, tad Ir jāšaubās par Slsoļa praktiskām iespējam>bām un nozīmi. Tagadējā LCP, kas nupat pati deklarējusi savas darbības Izbeigšanu ar 5. sesiju, vairs nepārstāvēs oktobrī un novembrī trimdinieku jaunievēlamo Latviešu Cc ralo padomi, kas būs citādā personālā sastāvā, Latvieši Brazilijā dara iespējamo turēs V mma prāva Nīrnbergā, 29. sept. — Lēmumi par nacistu 22 līderiem un viņu vadīto sistēmu ir jau noformulēti, pārtulkoti, pavairoti un ieslēgti. 30. sēpt vēstures vislielākā prāva, kas nacistu partijas parāžu pilsētā sākās 1945. g. 20. noV. , ieiet bc?igu cē 1 ienā, 8 tiesnešiem — Sabiedroto 4 l i c l - lei, ka ASV pie savas ārlietu polītlkas arī paliks. — Ģen. Eizenhauers pēc ierašanās ar kuģi Anglijā 29. sept. atlidoja Beriīnē, lai inspicētu amerikāņu karaspēku „uni spēlētu bridžu ar Kleju ģimeni." Pirms tam ^Frankfurtā viņš preses konferencē, s^t-arp cilu, apstrīdēja Staļina apgal-valstu pārstāvjiem nolasot savu ga- vojumu, ka atombumba nevarot būt līgo spriedumu par 21 apcietināto nacistu un trūkstošo Mārtiņu Bormaņi. Pēc prāvas sīka izklāsta tiesneši izteiks savu atzinumu kā īpašās apsūdzībāsHā arī pret apsūdzēr tām nacistu organizācijām, bet galīgie lēmumi un spriedumi, cik domājams, atskanēs 2. okt. Feldmaršala Keitela aizstāvis jau saņēmis sava klienta norādījumu apellēt pie Sa- * biedroto kontrolpadomes, ka nāves sprieduma gadījumā jālūdz viņa nošaušana, nevis pakāršana._jGērings nāve. Ja Starptautiskais militārais tribunāls apsūdzētās nacistu organizācijas atzīs par vainīgām, tad šis spriedums potenciāli skars „vismaz miljonu" „SS," „SD," „Gestapo/* ģenerālštāba un virspavēlniecības, „reicha" kabineta, politisko vadītāju korpusa un„SA" bijušo locekļu. Jebkurā turpmākā k a r a noziegumu prāvā tad atkritīs vajadzība apšaubīt, vai piederība pie vienas no šīm organizācijām ir bijusi krimināla. Pēc pēdējās tikšanās ar saviem vī-riemj kuļ'us no tām nošķīra stikla siena, Gēringa un Funka sievas saskūpstījās un raudāja. .Prāvas no^ beigumam seko 200 korespondentu no 10 valstīm. Tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas visi notiesātie stājas Sabiedroto kontrolpadomes rīcībā, bet uz nāvi notiesātiem nāves sods jāveic 15. dienā pēc sprieduma publiskais pasludināšanas. — PSRS, kā ziņo Maskavas radiofons, . atjaunojusi savas prasības Turcijai pēc Dardaneļu aizsardzības kopējiem krie-vu- turku spēkiem un pēc Melnās jūras valstu pakta- jūļ'as šaurumu kontrolei. — Prezidents Trumens, uzrunājot 2100 Vestpointas kadetu, izteica pārliecību, ka pasaule ieiet „paIiekoša miera'^ ērā. Trumena konstatējums seko Staļina deklarācijai Maskavā, ka viņš nesaskatot kara/briesmas. Arī, Aniglijas ārlietu ministrs Bevins kādā runā piekrīt Staļina pasaules stāvokļa novērtējumam. — ASV ārlietu ministrs Ber-ness Pariaē apsveic Trumena norādījumu, ka ASV ārlietu politikā nebūs pārmaiņu. Jau tas vien, ka šo ārlietu politiku atbalsta demokrāti un republikāņi, Ir garantiļa pasau^ kaļ'a izšķīŗiējieŗoGif: A S V štāba šefs nopietni sacīja: ..Atombumba nav ierocis tā ir revolūcija." Itāliju ģenerālis neapmeklēs. — ASV kāŗa-flotes vadība Vašingtonā dara zinā-mu, ka 1944. g. tā Amerikā slepeni apmācījusi 140 krievu lidotāju, jo tie līdz tam nav pratuši apkalpot Krievijai nododamos 188 kaŗaiflotes Izlūku bumbvežuš. — Grieķijas kara- Us Georgs no Anglijas atlidojis Atēnas un radiorunā aicināja tautu būt vienotai „jaunu smagu problēmu atsakās, ka viņu, bez^ šaubām, gaidot-ļsrisināšanā." — P o l i j a s valdība atņēmusi Polijas pavalstniecību ģen. Andersam m 74 citiem poļiem. Pašā Polijā policija nupat likvidējusi lielu „bandītu" organizāciju, sagūstot 399 personas ar šautenēm uņ munīciju. — A S V a l s t ī s aizvien turpinās jūrnieku streiks, bet Hollivudā sācies filmrūpniecībā nodarbināto streiks. — Par PSRS vēstnieku Londona iecelts tāiv vēstnieks Kanādā Zarubins. Londonā notiekošām angļu-arabu sarunām par Palestīnas nākotni pareģo izjukšanu jau tuvākā laikā. — Dienvidslāvijas vēstnieks AS Valstīs Kazonovičs radiorunā Vašingtonā deklarēja, ka ; i r ' „absurdi identificēt Dienvidslāviju ar komunismu." — De GoUs Epinalā teiktajā runā aicināja Franciju sargāt savu neatkarību šajā briesmām pilnajā pasaulē, kur „slavi grupējas ar tālejošiem nodomiem" un jaunā Amerika ir pārpilna ar līdzekļiem." C e c h os 10 V ak i j a līdz 1. sept nosūtījusi atpakaļ uz Vāciju 2,6 milj. vāciešu. Vēl paliekot 0,6 milj. — P S R S pēdējos 2 mēnešos atbrīvojusi 12O.O0IO gūstekņu-vāciešu. Padomju Savienībā vēl atrodas 2-3 milj. vācu gūstekņu. — Miamijas piekrastes tuvumā Floridā uz sēkļa uzgājusi laiva ar Igaunijas bēgjiem. Tāpat kā. iepriekšējās 2 laivās, arī šinī i r 18 bēgļu. Paisumam laivu paceļot, to novietos karantēnā pie 2 pirmām laivām. — 7 angļu, amerikāņu un franču korespondenti pabeiguši' līdz šim visgarāko P S R S apceļošanu, kas ilgusi 13 dienu un ļāvusi tiera iepazīties ar UNRRA's darbu Ukrainā un Baltkrievijā.—- Honblulu aerodromā 27. sept. gatavojās milzu „B 29" lldlalvas „Pacu-san Dreamboat" startam no Hava-jas salām uz Kairu pāri Zicmr'polam. Miera konference Par?/ē Apak.^^komisija Triektas jautājumā paziņojusi, ka nav varējusi -vienoties par prononCiīis brīvterrito:; as statūtu. Strurc^lš ap Tricstu no tikai jauc plānas ItaMJas micr r līguma izsirādāšanai, bet arī nedcd cerības ļaut kbeigt konferences darbu 15. oktobrī, kam savu paļāvību vēl 27. sept. Izteica Berness. PSRS pārstāvis Višinskis 26. sept., pārmetot ASV „8tatistisku žonglēšanu" Balkānu valstu saimnieciskos jautājumos, netieši uzbruka Amerikas rūpniecībai, ka tā visu laiku pirms Perl-Harbo-ras „taisījusl naudu," kamēr PSRS cīnījās pret hitlerismu. UN Latviešu palidziljas komitejas (Co-mlte de Socorras as Vitimas de Guerra na Letonia) i ziedojumu vākšanas komisijas priekšsēdis — Latvijas konsuls G. Stals un latviešu baptistu draudzes mācītājs 2. Lukai-tls no Sao Paulo, B r a z i 11 j ā, mums raksta: —• Augusta sakumā Brazīlijas latvieši Izsūtījuši savu otru palīdzības sūtījumu latviešu bēgļiem Eiropā, adresējot to, tāpat kā pirmo — 1945. g. decembri Izsūtīto, Latvijas Sarkanam krustam Vācijā. Par pirmā sūtījuma nokļūšanu pēc piederības Brazīlijas latviešus Informējis Latvijas sūtnis Londonā K.? Zariņš, kam pēc lielām pūlēm un daudz laika prasījušām formalitātēm sūtījuma kastes bija Izdevies no Anglijas pārsūtīt LSK uz Vāciju. Otram-sūtījumam lielāko daļu mantu, tagad sagatavojusi Brasdlljas Latviešu pa^ līdzības komitejas ziedojumu vākšanas komisija. Līdztekus šim palīdzības sūtījumam LRK Brazilijā jau no jūlija mudinājusi tautiešus sūtīt saviem tuviniekiem vai trūcīgākiem bēgļiem Vācijā t. s. „Coli" sainīšus sava lieluma papes kārbās pārtikas vielām un citāda lieluma kārbās drēbēm. Abos gadijpmos sainīša svars Ierobežots līdz 5 kg. Arī kafiju sainītī nedrīkst likt vairāk par 1 kg, bet pilnīgi aizliegts sūtīt luksa mantas — zīda zeķes, parfīmus un tml Pārtikas vielas listoiktsļ likt bundžās, bet no pārējām mantām — zeķes, lakatiņus, ziepes, drēbju atgriezumus līdz 3,5 m, adāmo vilnu, jaunas drēbes, apavu pāri uttļ. Pirms kopēja transporta arī šos Brazīlijas latviešu sainīšus tautiešiem Vācijā 6. augustā pārbaudīja Brazīlijas Sarkanā krusta pārstāvis. Sis aicinājums un norādījumi paziņoti LKP pārstāvjiem visās latviešu kolonijās Brazilijā. Par līdz šim ziedotām mantām LKP tautiešiem izteikusi ļcā Eiropā atrodošos latviešu bēgļu, tā arī savu pateicību. Latviešu palīdzības komitejas adrese ir: Rua Boa Vista, 127-48/409, Sao Paulo, Brazll. Krievija notā AS Valstīm paziņo, ka militārai dro.^ibai, Donavas terri-torijā ir liela nozīme un ka tāpēc tā tik drīz nedomājot pieļaut brīvu kuģniecību starp krievu un amerikāņu okupācijas joslām. Pēc šīs notas UN. saimnieciskā un sociālā padome atlikusi lēmuma pieņemšanu par kuģniecības brīvību Donavā. 12 valstu zinātnieki, ieskaitot Krieviju, Lēk-Saksesā publicē savus atzinumus, ka atomenerģijas kontrolē vairāk dos tie.^ā kontrole urāna un torija atradnēs, nekā visas lielvalstu politiskās vienošanās. Vācija ASV bruņoto spēku finanču vadība Frankfuriā paskaidro, ka ASV personāls okupācijas joslā Sabiedroto militārās markas var izlietot „pil-ņīgi privāta rakstura" darījumu kārtošanai ar vāciešiem. Tagad apgrozībā esošās Sabiedroto markas neviena no 4 okupācijas valstīm neizpirks, bet Vācijas saimniecībā tām ir vienāds stāvoklis ar parastām „reichsmarkām," jo nevienām no tām nav zelta, sudraba vai citāda seguma, bet abas ir legāls maksāšanas līdzeklis. ^ Sabiedroto kontrolpado-me Berlīnē noteikusi, ka Vācijai turpmāk drīkst būt tikai piekrastes kuģi ar kopēju 200.000 to tonnāžu. Tālbraucējkuģu Vācijai nebūs. — A S V joslas 3 vācu valstu padome 29. sept. Vīsbādenā lūdza Anglijas un A S V Militāro valdību, lai tās apvieno abas joslas ne t i k a i sairrnicciski, bet arī politiski. — Augustā ASV joslā iekļuvuši apm. 44.000 DP, ieskaitot 12.600 žīdu, kas tagad atrodas nometnēs. No 1.-15. sept. repatriēts 9.100 personu, bet uz 15. sept. nometnēs vēl bijis 547.500 DP. > The SUrs and Stripes Paldies par siltu s^rdl un devīgu roku Latviešu irimdinieku grūtās bēg|o gaitas radušas dīclvu atsaucību Amerikas tautās un tur dzīvojošos latviešos. No amerikāņa palīdzības or-g^ izacijam, k& Jau Latviešu Vēstnesī" minēts, Latvijas Sarkana krusta delegācija Be|ģijfi Jau saņēmusi lietotu drēbju un apavu sūtījumu 122 maisos, kafl: visi Jau pienākuši Vācijā un, musu bēgļu aprūpes kārtotāju pārbaudlIUj sadaUtI miisu biJ karavīriem, bēniieņi un trūclgākien tautiešiem. Sadalē ievēroti latviešu apgabalu komiteju iepriekš uzdotie datL Sie ziedojumi mūs stiprina pāriie-čībā, ka Ameriikā mums' Ir^ daudi nesavtīgu drausu; kas mums sniedi palīdzību, kad iĀ ir visvairāk vajadzīga. Dārgiem ziedotājiem Latvijas Sarkanais krusts izsaka vissirsnīgāko pateicību par siltu sirdi un devīgu roku. bet LSK delegācijai Beļģija pateicas par ziedojumu vāk.^anas ierosinājumu un par saņemtā sūtījuma ātru un veiksmīgu piegādi. Latvijas Sarkanā krusta vārdā senators J.j Kalacs, LSK 'prezidija loceklis Veicinās brīvprātīgu atgriešanos Heldelbcrgā, 27, sept. Padomi s rcparāciju misija pie ASV 3. armijas galvenā 5tāba ziņo, ka Pacļomi-' jas repatriācijaii viŗsniļek'i visā A SV joslā atjaunojusi savus centienus, ' d palielinātu ASV joslas .3 vācu Vr - stis vēl palieko.40 Krievijas pilsj^iiu brīvprātīgu atgriešanos. Padomi;.i3 virsnieki izšķirs visus jautājumos, kas rodas ar brīvprātīgo repa I n ā - ciju- The Stars and Stripoa
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-10-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461005 |
Description
Title | 1946-10-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
The poliem of ihia Newspaper Is lo provide our Latviao peoplehi ēstie wiUi all avaiiiable oewa of Iniportai^ee eoaeerniiis the world'8 bappenlnirs; of politiral. ec^aotiitl^^ or
social signlficance. And oor speebl alni is to present the bomanitarian ideāls and aebievements of the ģreat Democracies the United St&'cs of ^lerica and the Brit&b
Bmpire/ Thls^te laiow« will help maintaln the splritnal and cnltaralanity of the Latvian p |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-10-05-01