Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1949

              •s
pāļiem
ļ liecības, Mārtiņi . JV
k pārliecinājās tf'i?»
parta, aprīli un t"-
labais vēl a £ r t ? ' ' i^S
t varas ricib? ?"%
M f i c ē t ari 8X.'^5
kus, kas piedS, ''«Vl)
nogalināšanā- ī ^ ' * « ' 8^
ķ P i m b e r g ^ ' - A ^ ^ ' « ^
Borisu KutsovilS
„un Osipu Lisakn V.
« NKVD M i S - f t^
•^l ņoslcaidroja, kn
,1 noSauti ar v ā c ^««3
gādātas Pad. l^J^h
• dferieni atbildlT^^^'
I.buti) gribējuši amint^
l i n u krieviem ti?J5
^tojušl krievu pStot?'
> Mārtiņi blia ipJnr.
.bi ņonjuomgauU nātijeas lied iuv i
[biedri. siepkSs'^a;
?t dažas dienas Vēlāk R
10 Krakovas cietuma/K
no visrūpīgāk apsrSsJ
Buma vietām Polijā."
ķsturīgi, ka komunisti^,
konstatējis to pašu. ko
|dpas ieceltā'izmeK
W tagad raksta New S
LTribune. „Vēl vairāk, 1
izdevies pat konsta^i
darbinieku vārdus. Z
Iedalījušies šinī akcija,
inas turpināšanu tagad va-uzticēt
Starptautiskajam
ļm krustam, kā to jau prs.
tīdonas poļi 1943. g.. un gala
m lietā būtu sakāms Apvl^
I nācijām. Tas būtu vien^
[$ ceļš šī lielā nozieguma
iroSanai."
LATVIA
taivian Nempaper
puDiiBlied under EUCOM Clvll
ļ^jOaits Divlstoo Authorlsatloii
I^umba UNDP 108. Publisher
ļaā Editor; Valdenifir» Lam**
^jgŗ^ DP Camp Bilangen,,
ō]ļet9ltūrmmUas,'9ft, i* IPrlnteri:
piBner & Uogēbeuer. L[idwlgs*
Kdrnerstr. 16. Puiblisbed!
twic«weelcly. Clrculation: 14.000
IJ^TVIAN NEW5PAPER:
Nr. 76 (300)
Sesimen. mo. g. 23. Jomi
IznAk tre&dlenfis un sestdienās.
Izdevējs: LatvleSu Centrfilā Ko.
mlteJa. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki;
M, CuUtlB un A« Klivsons. Re*
dakteri: A. BoUteina. Fr. Igals.
J. JCkabsotna. r. Knisa. B.
Ķīselis, H. Mlndenbern, k
Ozols. fi. Balsters, U Svarcs.
RedakcUai adrese: £s8Ungen/N^
Uhlandstr. S teL vm.
Baznīca stiprina ciņu
bolševismii
Cechn garīdzniekiem draud ar smagam represijām
Berlīne (R). Ka ziisjo korespondenti, abas galvenās kristīgās
basnicas VacUa, evanģelljikā un kātoju, atrodas niknā cini ar bol-ievistisko
ideoloģiju ari Austnimvācijā. Sajā ziņā Hdz šim visvairāk
iseēlies Interāņn bīskaps DibēUuss, apbrīnojami bezbailīgi uzstādamies
pret padomju režīmu. Bet ari kato|u baznīca sāk ieņemt cīņas pozicijas.
Plašās tautas masas austrumzonā, redzēdamas politiskās parti­jas
verdziski sadarbojamies ar austrumu totalitārismu, arvien vairāk
pievēršas baznīcai. Pat ticības lietās pilnīgi vienaldzīgi cilvēki saņem
lielu morālisku stiprinājumu no baznīcas ganu rakstiem, kas sevišķi
iecienīti jaunatnē. ^
Diktatūras vai nu sabruks,
vai atteiksies no nodoma pakļaut sev blīvas tautas
Preizidenta Trumena ārpolitiska runa Cikaga
Pēc daudzām pazīmēm spriežot,
cli)a starp baznīcu un totālo varu
Ievērojami paasināsies jau vistu-vfikā
laikā arī Austrum vāci jā. Ko­munistu
laikrakstu valoda pret baz­nīcu
k}ū8t jo dienas jo draudīgāka.
Tie skaidri pasaka, ka kristīgā baz­nīca
esot komunisma ienaidnieks
Nr. 1 un ka komunistu pacietībai
pleiiākuSas beigas. Sekas jau ir
manāmas. Starp valsti un baznī­cas
orgāniem agrāk noslēgtos līgu­mus
vairs nepilda vai arī anullē
brutālā kārtā. \ Baznīcas īpašum-,
tiesības sistemātiski pārkāpj. Bum­bu
iedragātās blaznīcas celtnes tiek
Protestespret garīdz
nieku vajāšanām
vasstarpāMj k
laiku valdība izdevusi E.
a katoļu baznīca ar visiem
umiem pilnīgi pakļauta vai-
Wienu garīdznieku nedrikst
laugstlnāt, nedz pārcelt te
iepriekšējas atļaujas. Tiej«
inistrs .Cepicka nacionās
«apulcē, kurā ^piedalījās ari
tldības, pārstāvji, apzlmej)
laznīcas izturēšanos par co-
Pēc viņa runāja ari mini-zi^
ents Zapotockis, delda»
ka Prāgas archibiskapi
sevi izslēgt no tautas kopi;
nodevējs", ja viņš savu it
s nemainīs.
čechu žurnālists, kas iz-iO
Prāgas, zināja stāslit, ^
[kapu Beranu pirms neiķa
imeklējis tieslietu ministo
, Ministrs darījis Beranu
[u, par sekām, kādas varž-viņa
opozīcija pret valdi-jhibiskaps
pasmaidījis, ple-e
skapja un izņēmis no It
:o valkājis, būdams koncjn-nometnē
Dachavā. «vai
iS tūliņ jāuzģērbj?" Ironi^
drosmīgais garīdznieks. Ce-iteicis
ne vārda un žigli li­pa
durvīm.
ispradzis gai^-a
.igfrlda ITnijas
bunkurs
1: uz sestdienu
lU dfrreainzčēujā sj osplags^ PSmnam |'Jt
>bežas. kuŗā &^<^^^£1' bzita Hitlera »netumv W
l 2800 ciemata :etov«W
[mtes palikuši mPļ^,
Ievainotas aP.l'fClai-lāvēti
20. Pagaius . *S bel
.urs palicis n^'^'gi»!!
rančl viņā bija
,s noliktavu. Kad no ,^
3ias sāka plūst dum; ^.
dzīvotāji pānik at;
ms. SpecialB nj^
gaisā u ^ M f ^ ^ ' e? ļ zemes f "pU'»*
[ stundas pec SP
metru attāluma ga'«
hacējošu dūmu.
A TILTU SASA^^^^^
na (F). - Af/Jekšli^^^
Jšreiz apspriež Pf^^g^iiae^
ts,. ka gaisa tuts • .^^^
f a Bepline f f'^neSi^
I pietiekamas 3 ^
lokādes sākum^^^^^^
Iļi berllniešiem 1 p\
l|peaksāk a5i dmriolj,.k tao ft^u^ri^^^^^ ^^1^^^^^ ^
ļ u Ilgajos v^'^
Starptautiskās politisko bēgļu
komitejas (INCOPORE) ģenerālsa-pulcē
17. jūlijā Minchenē piedalī-
" 18 DP nāciju centrālo komiteju
pārstāvji, no LCK—- vicepriekšsē-dis
V. Lambergs.
INCOPORE priekšsēdis Dr. A.
Mors pārskatā par organizācijas
darbību norādīja, ka tā vairāk kār­tojusi
trimdas sadzīves, sociālos un
mākslas Jautājumus, atturoties no
politiskiem jautājumiem, kas sagā­dājuši
grūtības INCOPORE atzī­šanai
no iRO un armijas puses.
Līdz šim no organizācijā pārstāvē­tām
centrālām komitejām armija
un IRO atzinušas tikai baltiešu,
ungāru un čechu. Ģenerālsapulce
piekrita Dr. A. Mora priešlikumam
atturēties no politiskās darbības,
atstājot to katras nācijas politis­kiem
orgāniem.
Par valdes priekšsēdi no jauna
Ievēlēja ungāru Dr. A. Moru, par
vlcepriekšsēžiem poli Suchenecki
un baltkrievu Inž. Tomašiku, par
eksekūtīvsekretāru igauni Dr. Kū­šu,
par kultūras sekcijas vadītāju
turkmēni Dr. Oroju, emigrācijas un
tieslietu — kroātu Dr. Vukoviču,
preses — ukraiņu redaktoru Be-lenski,
par goda tiesas' priekšsēdi
LCK viceprlekšsēdi zvēr. adv. V.
Lambergu, revīzijas komis. priekš­sēdi
slovaku Dr. Paučo. No jauna
INCOPORE uzņēma rumāņu cen-
Mlo komiteju, ko pārstāvēs ģene­rālis
J. Georgijs.
Nolēma efektīvi atvairīt vācu
preses apvainojumus pārvietotajām
personām. Apstiprināja Interna­cionālās
DP arodbiedrības statū-jus;
tās priekšsēdis būs lietuvietis
^ Banenas. Preses sekcijas va-aitijs
Bielaševics ziņoja, ka DP
prese pārdzīvo grūtības. Jau 14 DP
preses izdevumi pārtraukuši iznāk-
^ SMiu^ un daudzām nacionālām gru-ļ
Pam nav vairs neviena preses or-
^\A^' Ģenerālsapulce uzdeva pre-
«<ujam protestēt pret garīdznieku
^jāšanām Padomju savienībā un
^as satelītos.
patvarīgi noārdītas un materiāli
nodoti jaunsaimniekiem. Sagaida,
ka šī baznīcas „demontāža" drīz
pieņems jo plašus apmērus. Līdz
šim tā skāra visvairāk evaņģēlis­ko
baznīcu.
^ Cechoslovakijas izglītības minist­rija
otrdien uzaicināja uz apsprie­di
80 Prāgas katoļu garīdzniekus.
Kāds ministrijas pārstāvis paziņo­ja,
ka par pāvesta dekrēta realizē­šanu
garīdzniekus sagaida repre­sijas.
Tās skars atl visas tas per­sonas,
kas būs palīdzējušas- komu­nistu
ekskomunikācijā. Ministrijas
pārstāvis piebilda, ka tas nav
tukšs brīdinājums, bet gan valdī­bas
pēdējais paziņojums. Kādas re­presijas
garīdzniekus sagaida, to
šajā apspriedē nepaskaidroja. Mi­nistrijas
pārstāvis vienīgi norādīja
uz neseno tieslietu ministra Ce-pickas
deklarāciju, ka „ar eksko­munikācijas
realizētājiem apiesies
kā ar nodevējiem."
Pāvesta dekrēts Polijā pagaidām
nav nedz publicēts, nedz komen­tēts.
Tā saturu zina vienīgi tie, kam
Izdevība noklausīties ārzemju rai­dītājus.
Par Svētās kollēģijas lē­mumu
bija sevišķi nobažījušies po­ļu
Ierēdņi, kas, glābdami savas
dzīvības. Iestājušies komunistu
partijā. Pēc Vatikāna paskaidroju­ma,
ka ekskomunikāciju uz tādām
personām neattiecinās, viņu gara­stāvoklis
Ievērojami uzlabojies.
Par katoļu baznīcas stāvokli Ce-choslovakljā
trešdien runāja arī
ASV ārlietu ministrs Ečesons pre­ses
konferencē. Viņš paskaidroja,
ka čechu komunisti mēģina uz­spiest
savu tirarmiju arī baznīcai,
lai gan Cechoslovakija bija viena
no pirmajām valstīm, kas, parak­stot
apvienoto nāciju chartu, solī­jās
sargāt cilvēka tiesības un reli­ģijas
brīvību. Ministrs piebilda, ka
čechu komunistu režīms, kas lī­dzīgs
Padomju savienības režīmam,
vēlas pilnīgi iznīcināt reliģiju. Baz­nīcas
stāvoklis Cechoslovakija ra­dījis
lielu nožēlu un līdzjūtību Sa­vienotajās
valstīs.
Ķīnas komunisti grib
^^atbrlvot" visu pasauli
Kantona (E). — Nacionālās Ķīnas
armijas rokās krituši komunistu
slepeni dokumenti, no kuriem iz­riet,
ka viņi „vēlas atbrīvot visu
pasauli" un nebaidās trešā pasaules
kara. Kādā dokumentā teikts: „Mēs
nebaidāmies trešā pasaules ^ kara,
mēs to apsveicam. Arī atombumba
mūs nevar iebiedēt."
AP ziņo, ka komunistu armijas
straujā triecienā virzās uz dienvi­diem.
Nacionālais karaspēks bez
lielām cīņām atkāpjas visā frontē.
Hunanas provincē ieņemta Liujan-gas
pilsēta, kas atrodas 40 km uz
austrumiem no Cangčas.
svēti visas
lules luleropu
garīdzniekus
Londona (S). — Vispasaules lute­rāņa
apvienības izpildkomitejas
gadskārtējās konferences laikā,
svētdien, 17. jūlijā, Londonas Vesl-minsteras
kapellā notika svinīga
sanāksme, domāta pasaules luterāņu
vienības un kopējas rīcības demon­strējumam.
Kiiāšņi dekorētajā baznīcā uz
īpaša paaugstinājuma amata tērpos
sēdēja konferences dalībnieki —
dažādo tautību baznīcu pārstāvji
un viņu vidū arī archibīskaps T.
Grīnbergs. kas pēc gadiem un ama­ta
ir vecākais no konferences da­lībniekiem
un viens starp pirma­jiem
cieņas ziņā. Sanāksmi ievadīja
komponista A. Jēruma vadītais ap­vienotais
luterāņu koris, kas no­dziedāja
Dievs Kungs ir mūsu
stiprā pils pirmos divus pantus
angļu valodā. Korā pamatsastāvā ir
latvieši un kanādieši.
Svinīgo sanāksmi ar uzrunu at­klāja
Lielbritānijas luterāņu pado­mes
priekšsēdis amerikāņu mācītājs
Pīrss, pieskardamies bēgļu problē­mai.
Vēl runāja izpildkomitejas
priekšsēdis zviedru bīskaps prof.
Dr. A. Nlgrens, vācu bīskaps H.
L i l j e i u . c. Sanāksmē bez Jēruma
vadītā kora uzstājās arī mūsu dzie­dātājas
L. Maršalka, G. Trēziņa un
M, Deigele, atskaņodamas J. Vītola
tercetu. Noslēgumā svētīšanas vār­dus
teica archibīskaps T. Ģrīnbergs.
Cikaga (D). Otrdien prezidents Triimens Okagi teica iielo
rtinn, ko parraidija visas ASV raidāmstacijas. Runas sākumi prtsl-dents
apeličja pie kongresa nesamaiinit MariūOa pilnam partdiitia
somnm un izteica cerību, ka senits ratificēs AUanUJas paktu, tādi
veidi stiprinot demokrātija solidirititi un sadarblbn. l i
..Mums jādara viss, lai stiprinātu
brīvo tautu saimniecību," teica
prezidents Trūmens. „Būtu ļoti ne­gudri,
ja mēs samazinātu linanciā^
lo bazi Maršala plānam. Cīņā par
mieru un brīvību mēs esam guvuši
panākumus vienigf tāpēc, ka bijām
gatavi nest upurus. Tagad mēs ne­drīkstam
apstāties savas politikas
pusceļā. Tikpat negudri būtu. ja
mēs paši samazinātu lo uzticību un
paļaušanos, ko esam ieguvuši pie
brīvajām demokrātijām."
Runas turpinājumā prezidents
ļoti asiem vārdiem vērsās pret ko­munismu,
kas cenšas pakļaut savai
varai visu pasauli. «Komunistu mē-ģhiājuml
uzkundzēties brīvām tau­tām,"
teica Trūmens, «cietīs ne­veiksmi,
tāpat kā cietuši neveiksmi
viņu mēģinājumi sagrābt varu ar
ieroču palīdzību. Pretēji Apvieno­to
nāciju ideāliem, pasaulē pastfiv
tieksme, kas balstās uz varu. Lī­dzīgi
mēģinājumi jau cietuši ne­veiksmi
arī pagātnē." Tad prezi­dents
norādīja uz Vāciju, kas vai­rākus
gadus pūlējās Eiropā nodibi­nāt
jaunu kārtību un beigās pati
sabruka. Neraugoties uz vēstures
mācību, daudzu valstu politiķi pū­las
iegūt pasaulē noteikšanu ar va­ras
palīdzību. Lai sasniegtu savus
mērķus, komunistu līderi apellē
pie cilvēces sirdsapziņas, izmanto­jot
vispārēju vēlēšanos pēc miera un
sava dzīves standarta nodrošināša­nas.
Patiesībā šī sistēma, kas pū­las
organizēt pasauli pēc saviem
principiem, nav labāka par veca-apsūdzība
pret
koncentrācijas nometnē
NOLEMTS IECELT UN IZMEKLĒŠANAS KOMISIJU, LAI PĒTrrU
VERGU DARBU PROBLĒMU VISA PASAULE
Jatins protests pret Atlantijas pal
Maskava (E). — Maskavas radio
Jjesdienas rītā ziņoja, ka Pad. sa-
^«iiba iesniegusi Itālijai protesta
«otu par miera līguma pārkāļDša-kas
notikusi, pievienojoties At-ļ^
Jtijas paktam. Itālija iestājusies
jadu valstu blokā, teikts protesta
^?ta, kas gatavo agresiju Pad. sa­vienībai
un tautas demokrātijām.
J^otas beigās Maskava norāda, ka
jau aprīlī lūguši no Sav. val­stīm
kredītus, lai apbruņotu un
modernizētu savu armiju, ko miera
^8ums īstenībā aizliedz. Līdzīgas
protesta notas iesniegtas arī Parīzē,
^ndonā un Vašingtonā, jo ASV,
^eībntanija un Francija ir Itālijas
Ilguma signatārvalstis.
Jaunā Pad. savienības protesta
vA^ radījusi asu opozīciju Romā,
vasmgtonā un Londonā. Itālijas
parlamenta sēdē āriietu ministrs
i?/r . trešdien paskaidroja,
^Maskavas protestu viņš saņēmis
^ a i pinns dažam stundām, lai
^ m saviem*ba ar savu raidītā­ju
palīdzību tās saturu paziņoja jau
iepriekš. Ārlietu ministrs piebilda,
ka jaunā nota gandrīz burtiski
līdzinās tai, ko Atlantijas pakta 12
signatārvalstis saņēma jau agrāk.
Arī šoreiz viņš varot teikt to pašu,
ko sacījis jau savā laikā — Atlan­tijas
pakts nav agresīva vienošanās,
un tas nevēršas ne pret vienu valsti.
Par nepamatotiem Pad. savienī­bas
apvainojumus nosaucis ari ASV
ārlietu ministrs Ečesons. Vašingto­na,
teica Ečesons, jau vairākkārt
norādījusi, ka paktam ir nepārpro­tami
defensivs raksturs. Kāds ārlie­tu
ministrijas pārstāvis paskaidro­ja,
ka Atlantijas vienošanās 8 § ne­aizliedz
signatārvalstīm pildīt citus
starptautiskus pienākumus. Liel­britānija
jau daudzreiz nesekmīgi
norādījusi, ka Ungārijas, Bulgāri­jas
un Rumānijas bruņotie spēki ir
daudz lielāki nekā miera līgumos
atļauts. Bet Pad. savienība vienmēr
stūrgalvīgi atteikusies ievadīt šinī
lietā izmeklēšanu»
Zenēva (R). — UN saimniecības
un sociālā padome savā pašreizējā
sesijā Zenēvā kopš pag. sestdienas
apsprieda vergu darbu sistēmu pa­saulē.
Padomju delegāts apgalvoja,
ka verdzība vēl sastopama vienīgi
angļu un beļģu kolonijās, un nekur
citlir tās vairs neesot. Britu dele­gāts
uz to aizrādīja, ka koloniju
valstis faktiski jau likvidējušas
verdzību, un tās vairs neesot ari
Āfrikā, kur agrāk tā bija pibos
ziedos. Tāpēc pilnīgi nepamatots
esot padomju delegāta pretējais
apgalvojums. Bet esot dažas lielas
val'stis, kur vēl šo baltdienu pastāv
spaidu darbu sistēma, kas ne ar ko
neatšķiras no agrāko laiku ver--
dzibas.
Angļu delegāts ierosināja iecelt
piecu lietpratēju komisiju, kas pē­tītu
vergu darbu problēmu visā
I pasaulē. Franču delegāts tam pie-vien6jās
un prasīja, lai šl izmeklē­šanas
komisija darbotos visās val­stīs,
kas pieder pie UN.
jKrievu un viņu satelītu delegāti
tomēr nebija ar to mierā. Viņi pra­sīja,
lai izmeklēšanas komisija no­skaidrotu
spaidu darbu apstākļus
vienīgi angļu Un beļģu kolonijās
Padome trešdienas vakarā tomēr
pieņēma angļu priekšlikumu ar 12
balsīm, 6 atturoties.
Ar dedzīgu apsūdzību pret Pa­domju
savienībā pastāvošām kon­centrācijas
nometnēm nāk angļu
liberāļu orgāns News Chronicle, kas
vēl tikai pirms pāris gadiem bija
noskaņots ļoti labvēlīgi Pad. savie­nībai.
Tas raksta:
„N^v iespējams noliegt lielo lī­dzību
komunistu un nacionālsociā­listu
rīcībā viņu režīmu pretinieku
apkarošanā. Lielinieki gluži vel­tīgi
pūlas noliegt koncentrācijas
nometņu pastāvēšanas faktu. Jau
pārākļ skaidru valodu runā pašu
krieyii statistiskie dati, pilnīgi uz-ļ
ticamu liecinieku liecības, un ari
tas,ļ ka paši krievi varētu
•; it , viegli pierādīt pretējo, ja vien
atļ'autu kādai starptautiskai komi­sijai
ierasties Pad. savienībā, un
, tur uz vietas noskaidrot patieso
stāvokli., Bet viņi nekādā ziņā ne­grib
pielaist Sādu starptautisku iz­meklēšanu.
Tātad mums ir masīvi pierādīju­mi
tam, ka Pad. savienībā patie­šām
pastāv vergu darbu nometnes.
Lielinieki nodevuši vienkāršo cil­vēku
tādai pat verdzībai, kādā
viņš bija Hitlera valstī.
Mēs nedrīkstētu turpmāk vairs
ielaisties nekādās darīšanās ar cil­vēkiem,
kas pieļauj savā zemē kau­na
pilnu verdzību. Verdzinātie cil­vēki
Austrumeiropā cerību pilni
raudzījušies uz rietumu demokrā­tijām
un gaidījuši no tām darbus.
Bet tanī vietā viņi redz. ka rietu­mi
piedod šiem ļaundaritājiem un
pat ar tiem sadarbojas. Tās mēs
zaudējam savus draugus.
Mums nevar būt nekā kopēja ar
vergu turētājiem, un tas mums jā­pierāda
pilnīgi skaidri ar darbiem.
Ikvienam komunistam jāmet sejā
pārmetumi, līdz ko viņš atdara sa­vu
muti — vai nu UN sēdēs vai ari
uz tuvākā ielu stūra. Mums būtu
bez mitēšanās jāpienaglo komuni­sti
pie kauna staba, lidz vergu no­metnes
būs pazudušas no zemes
virsus."
Iespaidīgs brīdinājums
Tokijas licl
Ņujorka (R). - Kamēr amerikāņu
senāts debatē par Atlantijas paktu,
tikmēr Tokijas jūras līcī klusu, bet
pietiekami iespaidīgi noritēja angļu
un amerikāņu jūras manevri. Lai
nebūtu nekādu pārpratumu, no
kompetentas puses uzsvēra, ka šie
manevri esot „Atlantijas pakta
praktisks papildinājums" un jauns
pierādījums amerikāņu apņēmībai
dot savu tiesu kopējai aizsardzībai.
Amerikāņu prese neslēpj, ka flo­tes
manevri pie Tokijas .domāti ma­zāk
Ķīnas komunistu, bet gan vai­rāk
Pad. savienības brīdināšanai:
agresijas gadījumā agresoram „si-tīs
pa pirkstiem ne tikai Rietum­eiropā,
bet arī Klusā okeāna pie­krastē.
Pēc nesen Eiropas konti­nenta
rietumos izdarītiem rietum-ūnijas
valstu apvienoto jūras un
gaisa spēku manevriem, angļu un
amerikāņu flotes manevri Tokijas
jūras līcī runājot varbūtējam agre­soram
loti fiaprotamu valodu.
jām tirannijām, kas tagad sabru­kušas.
Runas turpnājumā prezidents no-rādīja,'
ka komunisma struktūra
slēpj sevī to vājumu, kas rakstu­rīgs
visām diktatūrām. Satelitval-stīs
jau tagad vērojami saspīlējumi
un iekšēji konflikti, kas aizvien
pieņemas. Komunisms var cerēt
vienīgi uz īslaicīgiem panākumlernv
Tas vai nu sabruks pats sevi. vai
arī atteiksies no nodoma pakļaut
savai diktatūrai brīvās valstis, jo
SI sistēmā nevar apmierināt cilvē­ku
tieksmes.
„Daži cilvēki grib mums uzspiest
savu pārliecību, ka kapS ir neno­vēršams,"
teica prezidents. ..Es es­mu
optimists, un nākotne man ne­rādās
tik tumšā» krāsās, jo es t i ­cu,
ka cilvēku sirdis un prāti aiz­vien
vairāk nosveras uz demokrā­tijas
pusi. Ari mūsu principi ir de­mokrātiski,
un tāpēc daudz spēcī­gāki
par komunistu doktrīnām.
Līdz šim Savienotās valstis vislie­lākā
mērā ietekmējušas pārējo pa­sauli.
Amerikāņi godam Izturējuii
cīņu ar 19. gadsimteņa absolūtām
monarchijām, un es esmu pārlieci­nāts,
ka mēs pastāvēsim arī pret
20. gadsimteņa diktatūrām, kas ir
daudz briesmīgākas. Demokrātijas
nevēlas pacelt Dieva godā valartĻ
cilvēku vai cilvēka darbus. Tā slēpj
sevī tiesības, reliģijas un sirdsapzi­ņas
brīvību. Pasaule ir nogurusi no
politiskā t^ātlsma. Nepatikā tā
novēršas no propagandas melleni
un diktatūru histērijas, nosodot va­jāšanas
un polīiliskas slepkavības.
Tagad cilvēce cenšas pēc miera, sa­darbības,
saprašanās un sirdsapzi­ņas
brīvības, kas liegta daudziem
miljoniem," rurļas beigās teica
prezidents Trūmens.
Prezidenta Trūmena runa radī­jusi
plašu atbalsi visā pasaulē. Či­kāgā
vien to noklausījās ap 100.000
cilvēku. Londonas prese prezidenta
domas un argumentus komentē
ļoti atzinīgi. News Chronicle rak­sta,
ka Eiropas tautas no; prezi­denta
Trūmena vārdiem vār smel­ties
drosmi un cerības, jo Savie­noto
valstu ārpolitika atradusi v i ­sas
pasaules atbalstu, un ļaudis uz
to paļaujas. Times konstatē, ka
prezidents izvēlējies pareizo laiku
savai ārpolitiskai runai, kad senātā
notiek debates par Atlantijas pak­tu
un ERP pilnvarnieks Hofmans
piedraudējis atkiipties, ja kongress
samazinās Maršala plāna līdzekļus. '
Arī abi lielie Ņujorkas lalkraksti---
New York Times un New York
Herald Tribune atzīst, ka preziden­ta
argumenti pamatoti, jo būtu ne­gudri
apstāties līdzšinējo panāku­mu
pusceļā.
ASV senāts ratificējis
Atlantijas paktu
Valingtona (E). — Pēc divpadsmit
dicņu ilgām debatēm ceturtdienas
vakarā Sav. valstu senāts ratificēja
Atlantijas paktu ar 82 pret 13 bal­sīm.
Pret balsoja y republikāņi un
2 demokrāti. Informētas aprindas
norāda, ka divu gadu laikā neviens
likumprojekts senātā nav ieguvis
tik lielu balsu vairākumu. Balso­šanas
rezultāti vēlreiz apliecina, ka
aiz prezidenta Trūmena ārpolitikas
.stāv ne vien likumdo.^anas iestfidcs
lielais vairākums, bet arī visa ame­rikāņu
tauta. Sagaida, ka prezi­dents
Trūmens jau tuvākajās dienās
iesniegs kongresam īpa.su vēstīju­mu,
lūdzot pie.^ķirt arī vajadzīgos
kredītus, .lai apbruņotu Rietum­eiropu,
Ceturtdienas pēcpusdienā Atlan­tijas
paktu ratificēja ari italu par­laments
ar 32.3 balsīm par, 160 pret
un 8 atturoties. Pret balsoja ne vien
komunisti, bet arī kreisie sociālisti
un tā saucamie ncofašisli. Paktam
vēl vajadzīgs .senāta akcepts. Ce­turtdienas
rīta balsošanu vajadzēja
izsludināt par nederīgu, jo izrādī­jās,
ka nodots vairāk zīmī.^:u nekā
ir deputātu. Paktu jau ratificēju.'^as
8 valstis. Vēl trūkst Francijas, Itā­lijas,
Holandes un Portugāles ak­cepta.
M
I
i"