Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1950

              m maina /\s^
0 kabinetu
'ievērojams
,jenta vadītājs
Piektdien M».
psjpjpome nosūtīja l&
Iviadibai un Zāras ai
iftvj Eiropas psail .
.valdībai lesniS i
icpmisāriem. TaiJ *
Izdevējas loceB»
B i i l ^ Savs ārlietu Bi;
^SuverēBitāte, h ,
ņ- f i t par pilnu m
padoms.
ģenerilpad
m 'Itālijai
ias, ziņo APi
iiatedzēts K#
^iP|;;l5udžetā, paskald-
Tebots.
vairē$ iece|oiiH
imigrā4iW
te
,^_,„V" gah' attiedriatl
-vajadzēja te
^lālatļauju,
i^te^Sklja. Par
Uprināijijas mini-
^; v^4ejaukšanos čechu
|y||Ļtt atkal aizgaloii
^an6u hidroplāna kat#
;6kšp]odēja gaisā un
H Glābšanas kuģi m
[<j izsūtīja uz katastro-iļfe^
da nekādu pēdu no
ienteraļn vēl joproil»
idos ārzemju cietumos,
. baznīcas virsvalde. 403
ļļiem krievi piespriedusi
-25 gfiidifem.
j|u komunistu partija
agrākajam sava lait
^ Volk šefredaktorau
sieva Vilma izšludi»
• piekritēju un izslēgta
Iteutas skaitīšana VadJI
gada 13. septembri. To
«ctrās okupācijas
m par bigļu pr#'
nolasīt StarptautisKO
srtiijas gadskārtējā »
>tiks no 10.-14. a p*
bermi" skaits \f
Izis Austrijā. Vīnē vl^
a gadā beigām tas sa-
0. Amerikāņiem eso
221. angļiem 288, _fr^
hēģeilem 2 ,,okupa#
Vīnes dzimtsarakstu
LATVIA
Latvian NewspapeE
Publlsbed ondei KUCOM Civu
Affaire DtvistoD AuthorlsatlOD
Number tJNDP i96 Publlihei
and Edltor: VaJdemārs Lam-oergs
ECiingen/N Brelte Str
Prloter: Ungeheuer &
CJlmer. Ludvvigsbur;». Kōmer-itr.
18. PubUshed twtce weekly
ClrculatlOD U.Qoa
9
m
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 27 (371)
Piektdien, 1950. g. 7. apiiU
Itnāfc crdkttente uo iestOMnit
lsdev<)8: Utvtelu Cmtrili Ko
otteja Oalvenatf redakton: V
Lambergs; galveni rtdāktora
vietnieks: M CuUta Redik*
tori; A BoUtetn», i Jēkab*
sons. B ((iselis t. RtUtērt.
L Švarcs AuatriUJas redak-cuas
vad A. dmJts lLawl€9
House Canberra. A. C T.,
Australta) Redakcijas adme:
Essllneen/N. Breite 8tr
eeleUonr ITStt
GAISMAS
KOS
Prāvests KR. VALTERS
Lieldienas varam sv^tit ar divējādām domām, ar
divējādu noskaņojumu. Tās varam aizvadīt kā brīvas
svētku dienas, kas sniedz izdevību paraudzīties plašajā
pasaulē, kur, pavasara atmodai sākoties, atkal asni
un stiebri sniedzas pretī saulei, pumpuri briest un
atveras, ziediem izplaukstot un smaržojot. Tiklab
bērnu, kā sirmgalvi ielīgsmo šl dzīvības spēku varenā
atklāsme, kaut ari katru gadu tā atkārtojās tai pašā
sen pazīstama secībā un veidā. Tā būtu nosodāma
nevīžība un bargi pe|ams gara trulums, ja šajās svētku
dienās mēs neizietu tīkamā pastaigā, lai ar vērīgām,
gaišām acīm paraudzītos, kas notiek mežā un dārzā,
p|avās un tīrumos. Ikviens gājējs pārnāks savā istabā
bagātāks un stiprāks!
Mēs drīkstam viskošākos vārdos un vispievilcīgākā
veidā tēlot un rādīt zemes jaukumu un daiļumu, dabas
skaistumu un krāšņumu, bet nekad nedrīkstam aiz­mirst,
ka cilvēka sirdij nepietiek ar sauli un ziediem.
Visi esam piedzīvojuši driimus un grūtus bēdu, pār­baudījumu,
nelaimes mirkļus, kad sirdi nespēja mie­rināt
ne lauksĻ ne mežs, ne ziedos līcis ceriņu krūms,
ne siltā 9požā saule.
Viskuplākiem, viskrāšņākiem ziedu klēpjiem var
noklāt kapsētas smiltis, bet ar tiem nevar klusināt
izmUumu cilvēka.wdī> kas zina zem ziediem un
smiltīm glabāts tas, kas bija mūžā visdārgāks. Nāves
bargo un baigo īstenību nevar noslēpt zem bagātiem
vainagiem. Pašā zaļākā un košākā dzīvības plaukumā
nāve kā melnā, teiksmainā čūska ap mums tinas un
draud mūs sadzelt.
Rozes var vīt ap galvu un spraust arī pie krūtīm,
bet tās nevar atmodināt sirdī prieku, ja sirdi žņaudz
bailes par paša un brāļa dzīvi un likteni.
Visi esam to jau piedzīvojuši, ka pašā Jāņu nakti,
kad pļavas, druvas, meži līgot līgo, „prieks neatnāk ne
lūgts*', ja to no mūsu sirds aizbaidījusi un no mūsu
mājas izdzinusi varmācība un mežonība.
Zemes lejās vēl nav ziedējusi tā puķe un izaugusi
tā zāle, kas palīdzētu sirdij, ja to grauž kauns, ja moca
vainas apziņa.
Tumsa, grēks, nāve tās i i realitātes, kas dziļi skar
mūsu dzīvi un esmi. Tie jau nav kādas māņticīgas fan­tāzijas
radīti iedomu tēli, bet ikdienas dzīvē pieredzēta
īstenība. Ik viens, kas sastapies ar šo īstenību, atskār­tis,
ka to nevar uzvarēt un aizdzīt ne zemes lietas, ne
dabas skaistums, ne cilvēka paša spēks un padoms.
Jāsaka vēl vairāk. — ar dzīves īstenību tiekoties,
mūs sāk nomākt smagas domas, ka visa pasaule, dzīve,
ira ieslēgta kādās nesaraujamās važās, sagūstīta šaurā
sprostā, jo viss taču pakļauts zināmai negrozāmai kār­tībai,
likumībai, secībai. Viss ietverts kauzalitātes ne­izbeidzamā
virknē.
Viss, kas šeit dzimst, šepat arī mirs.
No senčiem saņemtās vainas, viņu dotais spēka un
vājums mūs pavadīs visu mūžu, uz visiem laikiem, no­sakot
mūsu raksturu, dzīvi, likteni.
Nebeidzama, varmācīga cīņa bez.gala risinās tiklab
sīkbūtņu, kukaiņu, zvēru, stādu, kā ari cilvēku dzīvē.
Visur viens un tas pats stiprais uzveic v&Jo, lielais
nomāc sīko bez žēlastības, bez iecietības. Vai esība pa«
visam iedomājama un Iespējama bez ils nesaudzīgās
cīņas, nežēlīgās sacensības? Jo visur, i i sīkbūtņu, ir
tautu, ir kosma dzīvē sastopama Šl^pati kārtība.
Varmācība, grēks, nāve pārvalda visu dzīvi! Vai
kāds var izrauties no šl nolādētā loka? Vai ir gaisma,
kas spētu izkliedēt šo tomsu? Vai ir kāds dzīves veids
iespējams, ko nespiestu vainas un grēka slogs?
Ne mežā, ne laukā iedami, ne ziedus, ne sauli vē­rodami,
to nespējam saskatīt
Lieldienu evaņģēlijs liecina ~ pie krusta kaltais un
kapā apglabātais ir atkal dzīvs un brīvs stāvējis mā­cekļu
vidū. Varmācīgās varas viltus, netaisnība un
meli ir satriekti un Iznīcināti, Jo labais un svētais at­kal
dzīvo un mīl.
Lieldienu ni^ikums AremaUlas 1 1 1 ^ 1 ^^
tus augšāmcelšanās brīnums ir lielā, dievišķīgā vēsts
visiem, kas cieš netaisnību, kas, nāves ēnā stāvēdami,
skumst un baiļojas, kas, tumsi nīkdami» alkst gaismas.
Sis brīnums rāda — Dievs valda, Viņg spēj visas
lietas, Viņš saka pēdējo vārdu, Viņš noveļ akmeņus,
atver kapus, ved savējos dzīvībā un saulē.
šī ziņa Jāuzklausa visiem atkal un atkal no Jauna,
ka$; ilgojas patiesi svētkus svētīt, prieku atrast, stipri
kļūt
Bet vai šl ziņa patiesa? Vai tā nav pretrunā ar v i ­siem
zināmiem dabas likumiem, kas apņem visu dzīvi,
kurus ilgos pētījumos un meklējumos esam atraduši?
Bet dabas likumi jau nav nekas vairāk kā cilvēku
izgudrots līdzeklis, pie tam ļoti lietderīgs līdzeklis, lai
bezgalīgo daudzveidību, ko vērojam, kaut kā salcārtotu
un aptvertu.
īstenība, pati esība nav Ietverama šajos likumos.
Ikviens atoms, stāds, dzīvnieks, cilvēks ir īpatnis, ir
absolūta mīkla, ko nevar izskaidrot un izdibināt me-chanizētā
dabas izpratne.
Dzīvība un esība ir lielāka un bagātāka par visiem
likumiem. Dievs ir šīs dzīvības, pasaules Kungs, ViņS
rīko un kārto pēc sava prāta visas lietas, satriekdams
arī mūsu šauros, sīkumainos spriedumus un Jēdzienus,
n\ūsu dāvinātos uzskatus un likumus, kuros gribam
dzīvi sagūstīt
Dievs dara darbus, ko nespējam iztulkot un izpētīt
bet Viņš dara to, kas labs un teicams. Ar tādām do­mām
svētīsim arī svešumā Kristus augšāmcelšanās
svētkus, tad arī mēs, varmāku tirdīti, nāves Izbiedēti,
tumsas nospiesti, iegūsim cerību, ka Dievs mums pa­līdzēs!
4
mēteļi no 58.—
ēteļi no 88.—
uzvalki no 98.—
g no 68.—
krāsās no 29.50
svārki no 48.—
no 45.—
no
JSAITES -
•TRIKO VEĻA
cm