Bavarijas Latviesu vestnesis, February 5, 1949

              \
ATCEREI
lad no ftttl)ola ģēnija nav..
U^. pie viņa kapa%uļj«
^ģmpm kluba p 4 S ««v^
Svarcs, starp cjV -7^7 Ķ
- - n . Šķiet,,ka Sind^r^^^^v^
is, jo visam tamriTa •'^9»
«v^vēlfc sākās mekleiuii^«ļ3,».
VIned slavenās •vienSafv?'^
austriešu treneri r^uJ^^»-
li Latvijas futbolani S n " P
celli.uz.panakunaem.^^t.I?i ft
»iJ qo visiem- futbola v?Jj?^^ ^
l nemirs ari mūsu atmin^^^'^^^
itļcal iŗmazs ziediņS ^^^^^
futbolistu saimes. '^«Pt
A r n o l d s Smitj
iļJpem tiesības
"Bavārijas
ilļ*taŗsacTkstes
jkm slēpojumā
rejultāttt^un vietu esmu loti
raksta Reinis Upe, kas
,v|ou sp. biedr. AlpeiveS r^^^'
^ēlbavftrTjas meistarsacSs ft'
? ^alllmiekii konkureSS
, , ^ j V ^ ļpirmajās vietās NieriSS
^ŗtnes fslēpotāii, kas ffļfe
pinējas. Uzvarētāju CeE
par -Bavārijas mei^rsaS
paSā vieta ~ VarmensteinS
;e iebruārī notiks BSŽ
Bt^ ^ pie42
man tiesības startēt; d Si
atgādina mūsu Siguldas
I
Joj pazīt vācieSus un vim
^^omenālos rezultātus. Kaut iS
IJmdnl^,brauc 18 k m krietni oāS
i|cWļ 10 pašu.bieži veic
llsķņidrolmns tāds, k a vācieāl M •loe neievēro vajadzīgos u£.
nobraucieņa samērus, b6t^ 5
gariem nobraucieniem. ^it^ w
1^ ^JPa^ startam
[a vi^ā vietā. Tā ari pinS
itSm'ttds: vācletia
> ka,..distance.velk^n.i mm
pfi ,8timdtt, bet es, .> scb^matisH
.» distances sadalījumu, to no-
[gjtt.. Man bija taisnlba^; Ķ$ pini
•iS iepriekšējā SVētdiefiS IĶ^
i (l>irin., Šoreiz 18 km atradSj
..MM. • Tomēr visumā vācu dis'
ļļēdēļos gado» ļoti progresštfi."
iČr. an ^ . JĒliMa vērtīgo gratiud
i i k ^ i J l I K i r GIJEZNIBOBA,
ar oena §, av^ kantorī Nr. 24i
• ' i .
28. janvāri Mrnbergfi.
SerojoSS
Vendia^s saime.
1^^
1^ iž<lev^^ tajK, saUM.
l (Mtf mtnkoplbtt ASV ua p|ri
iivuftcilttT t f i maksā? X)M Pit
:$lnM valdtaa refortsas
tksompiaros Ei
l i d i m ^ ^ 12 stropu
i Itft ffebruāŗa beigā^ iznSkš m
l i A U K A DĀRZĀJI, baģ. «U3tt8t«
Cena ^,
iepriekSiji pasūtinSjumi.
Iftirirttratas ir nelielā eksemjiļfij
l^Jŗiesūlīs vienīgi pret iepr"^;
ar uzliktu pec'na'^^i T
fik'^iot ar 5 eks., 15 B
r atlaide. ^^^^
r -t. RUMAKA gŗSmatnijv
Alfrēds Kalriai^^
. >ledāva jauttlznākuSas;
I M B ^ KOŖi (l/m) i
^ (J. ntt Z bals.) i««v*
ittlas dziesmas.
BIHIŅS l/IU solo dz.
S£i) i . . . . • • • • *
bjlSZll^S I/U ifttv. t. da.
Virasas^ fi • • • • 'J ^
legia letortoforn^ ^» f aotU
. 5^
i S4
, letpichottBS
[llABG&VAS VANACtO
QBil]!|IIAXNlC3>
kf fit Mielļus trttiā»» T
iteSa saknnk inSk )«<>>>«
lAS*
^, i«u*»«, 'Ag
M^dienSs » •estdl»»'-
L A T VU
Latiriao New8paper
PoMisbed oflder EUCOM Civll
Afiairs OiviiioD Antborisation
Nomber UNDP 196 Publisher
and Editor! Kārli» Rabāos.
DP Camp Kfelnkfttt near
COnzburg/D Prloter: ,,Schwfib.
Volksbl." GOnzburg/D.. Bgm.-
Uodm.*P1. 7. rirculBtion; 4000.
Pttblisbed thret tSmn weekly.
Editorial olllce: GQnzburg/Do.
Oofniniktt«-ZimmermflTin-Str. 2 ĻATVIAN NEV^SPAl®
14 (238)
SestcOi^ 1949. f, 5. fehr.
linfik trīs tsitts nedēli Ifde-vēj8:
fatvi^Qpreias darbinie­ku
sadarbības kopa; kopas ve­cākais
M. CoHtts. Galvenais
redaktors K. RabScs (Šobrīd
darlA neatrodas): i i l v , redak­tora
vietn. M. Ctmtis. ite-daktori:
L. BlndņS. B.
ĶlseUs. A. Liq»a, H. Minden-bergs,
A. Bmits, Adrese:
GQnzbarg*Do.; red.: Domini-kosZimmtrmannstr.
2 (tilr. 50).
apg: Marktpl 25 (t 84).
šoreiz vairs
runas
,^Micra saglabāšanu nedrīkst padarīt par
manevru /saka Ečesons
Vēl pasaulē nebija norimušas valodas par Staļina pirmo intervUu
INS pārstāvim, kad Kremll$ sagādāja jaunu pārsteteumu: uz tās pašas
amerikāņu ziņu aģentūras UUāku Jautājumu par eventuālu vietu^ kur
varētu notikt padomju valdības galvas un prezidenta Tfumena konfe­rence,
Staļins telegrāfiski minēja p sulu Padomju Savienību, Poliju vaf
Cedioslovakijtt. Tās pašas dienai vakarā ASV ārlietu ministrs Dīns
Edesons preses konferencē pasktiidroja, ka prezidents Trumens vaiiŗāk-kāri
izteicis gatavību iapsveikt Staļinu kā savu viesi Baltajā namā.
Cetttrio redzi Savienoto Valstu prezidents vairs neuaaņcmsles ceļojumu
apkāri pus pasaulei, lai spriesta par lietām, kas nav pat vārdā sauktas.
ASV ārpolitikas vadītāja paskiiidrojumiem pilnaim pievienojusies ^ī
britu ārlietu ministrija un prese.
Amerikāņu ziņu aģentūra INS
trešdien no ļauna jautāja Staļinam,
vai viņam būtu minama kāda vieta,
kur tas vēlētos satikties ar Trume-nu,
piebilstot, ka ASV prezidents
jau vairākkārtīgi izteicis gatavību
apsveikt padomju Valdības galn-u
Vašingtonā. Uz šo jautājumu sekoja
Staļina telegramma: „Es esmu pa­teicīgs
prezidentam Trumenam par
ielūgumu Vašingtona. Ēs Jau sen
vēlējos apmeklēt Vašingtonu. Diem­žēl
es nevaru to darīt, jo ārsti man
aizlieguši uzņemties jūras vai gaisa
ceļojumu. Ja prezidents Trumens
vēlētos, mēs varētu satikties Mas­kavā,
Kaliļiiigradā (Karalaučos.
Red.), Odesā vai Jaltā. Mēs varētu
sastapties ari Polijā vai Cedioslova-kijā,
atkarībā ņo 'prezidenta vēlē­šanās"
Stapna telegrammu Vispirms pub­licēja
Parīzes ^ikraksts „Pranc^-
Soir" un tad to nolasīja Maskavas
radio. Tai .pašā dienā žurņāUsti
jautājS l^2ddehta Trumena sekte-tārarti
Rosani, vai Savienoto Valstu
galva paņēmis oficiālu uzaicinājumu
no Staļ&a? ,-,Nē," atbildēja Ross.
Uz preses ļaužu tālāku jautājumu,
vai prezidents nodomājis izvēlēties
kādu dtu apspriežu vietu, Trumena
sekretārs pa^aidroja: „Tas man
nav zināms." Ar to Baltā nama ofi­ciālā
nostāja bija deklarēta.
Bet tad trešdienas vakarā Vašing­tona
un visa pasaule piedzīvoja lie­lāko
gandarījumu kopš otra pasau-
Staļins brauks ^
Trumens liks sievai
sagatavot viesistabu
Prezidents Trumens Ečesona
preses konferences turpinājumā
J)ats pieņēma amerikāņu presi un
atbildēja uz jautājumu, kas inte­resē
visu pasauli — vai Staļins
brauks pie Trumena, vai Tru­mens
pie Staļina. .
Vispirms Trumens vēkeiz pa­svītroja,
ka viņš pilnīgi pievieno­jas
sava ārlietu ministra Dina
Ečesona intervijai par ASV vie­dokli.
„Savienotās Valstis nekā­dā
gadījumā neuzsāks sarunas ar
Padomju Savienību par trešam
valstīm. Tāpat Staļinam jāzina,
ka nekādu koferenci ārpus UN
ietvariem nesasauksim. Jau Pots-damā
1945, gadā es pats ielūdzu.
Staļinu iiz Vašingtonu. Līdz šim
viņj man nav ziņojis ne vārda,
kad es viņu varētu gaidīt."
Kad kāds žurnālists jautāja:
„Un ko jūs darīsit, mister prezi­dent,
ja Staļins tomēr sadomās
braukt pie jums?"
„Tad es palūgšu savai sievai,
lai viņa Staļinam pagatavo vies­istabu,"
nesatricināmā mierā at­bildēja
Trumens. BBC
Ies kara beigām. Kārtējā preses
konferencē Savienoto Valstu jauirais
ārlietu ministrs Dins Ečesons punk­tu
pa punktam atbildēja ir uz Sta­ļina
interviju, ir uz telegrammu INS
pārstāvim. „ASV tautai nav nekā
svarīgāka par miera saglabāšanu,"
paskaidrojumus ievadot, teica Eče­sons.
„Tas ir ne vien mūsu politi­kas
stūrakmens, bet ar! svēta lieta
Neviens amerilcāņu valstsvīrs pa­saules
miera saglabāšanu neuzdro­šinātos
padarīt par politisku manev­ru.
To nedarītu arī neviens cilvēlvS
kam tīra sirdsapziņa." Vēl nevienam
žurnālistam nebija jausmas, ka
ASV ārlietu ministrs runās ari par
Staļina interviju.
Bez kāda tālāki ievada Ečesons
tttd pārgāja ūz to, iiolasldams INS
jautājumu \m padomju valdības gal­vas
atbildi, kurā Staļins bija solī­jis,
ka „ir ar mieru publicēt kopīgu
deklarāciju air ASV par i e n ^ varas
nelietošanu".
„Man jāatzīstas,*' teica ārlietu mi­nistrs,
,jia Staļina atbildē maril M e ­dījusi
izbrīnu. Kā Padomju Savie­nība,
tā 'ASV un citas U N locekles
jau vienreiz svinīgi ^solījušas, ka
nelietos ieroču varu, lai izšljdrtu sav­starpējus
konfliktus. UN difiartas
otras daļas 3. un 4. paragrāfs nosa­ka,
ka visiem Apvienoto Nāciju lo­cekļiem
jālikvidē savas nesapraša­nās
sarunu ceļā, visiem jāatturas
no draudiem uh citu tefritorijas
(Beigas 5. Ipp.)
LĪDZ 1955. G\DAM
NO DZIMTENES BUS
IZSŪTĪTI
VISI UETUVIESI
Pirmā lappusē ,J^ew York Herald
TObune** Eironas izdevums ceturi;-
dien sniedz A P ziņojumu par LietDi-vas
atbrīvošanas komitejas priekži-siēža
monsiņora Mikolasa Krupavil-čiusa
rīkoto preses konferenci Ņiii-jorkā.
Šai konferencē IKrupavičiuiits
izteicies, ka pēc pieciem gadiem
Lietuvā vairs nebūs neviena lietu­vieša,
ja tur turpinās iraldlt krievi
1948. g. no Lietuvas deportēti 200.OCIO
iedzīvotāju. Monsiņors parel^jis, li;a^
ar ,4znīcināšanas un deportāciju
politiku zeme būs iztukšota ļlclz
1955. gadanf*. Krupa^ričiuss, k«is
iei^dies Ņujorkā kopā ar lietuvieihi
izpUdkomitejas padomei) priekšsēdi
V. Si4zikausku, izteicies, ka viņi ciff
uz i audiencēm pie ASV ārlietu ffil-liistrijas
augstākiem ieiēdņiem, hi
^varētu pārrunāt stāvokJl savā zeniē.
Atreferējot Krupavičiusa paskaiti*
rojumus, A P vēl piebilst, ka Hetļi
viešu vīriešus visvairāk; iznicinot iur
nosūtīšanu uz koncetrācijas nomet
nēin, kas „lldzigas Hitlera ķcmcent-rācijas
nometnēm un nozīme ^—
nāvi". Sievietes un bērnus para^tti
nosūtot uz kolhoziem. Acim redzat,
pārpratuma dēļ ,,New York ller«fld
Tribune" atreferējumā runāts liiar
„latviešu" iznicināš^u Lietuvā.
NYHt
Ari kardinālis Mincenti atsSItāl
SOLĪJUMS T U B F M 3 ; K idSStEktĪEt m O S ^
V A L D Ī B U PRĀVU NEPĀRTRAUC
Ceturtdien Budapeštas tautas tiesā sākas prāva pret Ijiugārijas bas-nicas
galvu kardināli Jozefu Mincenti Tiesas munu ieleiica sŪpriUĻ
mašīnpistolēm apbruņojušās milicijas nodaļas. Tās rfipi^ i^rbaiidlja
ar! visu žurnālistu un ziņu a&enturu pārstāvju at}aujas. PaSS, zālē tie-maMja
pastiprinātu aizsardzību. Bu^apeštā no provinces isssank^ pivii*
oljas vienības, lai „nodrošinātos pret ^ i e m p§rsteiguiideļ|i**« jo konoiH
nbttt valdība tomēr rēķinās ar 6 ņiiljonu ungāru katolim,
Atļaujas noklausīties prāvu ^ ^ ē -
muši 34 žurnālisti. Viņu vidū to­mēr
nav BBC Vīnes pārstāvja Pet-rika
Smisa, kam ungāru valdība
liedza iebraukšanas- vizu. Pagaidām
nav ari zināms, v ^ preses pārstāvji
no Budapeštas savus ziņojumus var
sūtīt bez cenzūras vai nē. Prāv^
priekšvakarā Vatikānā norādīts, ka
kopš Napoleona laikiem tas i r piļr-mais
gadījums, kad kāda laicīga
vara apcietina kardināli.
Kad tiesas zālē ieveda kardināli
Mincenti, tas bija tērpies vienkāršā
katoļu garīdznieka melnajā sutāhā
un izskatījās stipri bāls. Kardināla
izturēšanās tomēr bija savaldīga un
cieņas pilna. Līdz ar viņu ienāca
ari seši pārējie līdzapsūdzētie,^ to
vidū Mincenti privātsekretars Dr,
C^chars un firsts Esterhazi, kas
priekš kara bija viens no lielsfka-
1iem zemes īpašniekiem Ungārijā.
Kardināli ungāru komunistiskā val­dība
apsūdz „valsts nodevībā, spie­gošanā
un nelegālas valūtas operā­cijās".
Tādu ptišu vainu piedēvē
arī pārējiem apsūdzētajiem. Der at­cerēties,
ka īsi priekš savas apcieti^
nāšanas kardinālis Mincenti piesū­tīja
Ungārijas bīskaniem rakstu, k u ­rā
paziņoja, ka viņš nekādā veidā
nav noziedzies pret valsti. Ja tomēr
vēlāk sekotu ,.kāda viņa atzīšanās,
tad lai tai neticot un izskaidroiot Sb
atzīšanos ar vienkāršu cilvēcisku
vājumu".
Un tiešām, jau sēdes sakuma
klausītāji piedzīvoia pirmo sensācif
ju. Tiesas priekšsēdis nolasīja kar­dināla
vēstuli, adresētu Ungārijas
tieslietu ministram. Tās ievadā
Mincenti atzinās, ka ir vainīgs. Viņš
būtu ar mieru atteikties no im?^āru
katoļu baznīcas galvās pienāku­miem,
ja tiesa prāvu izbef^u, jo
viņš apzinoties, ka jāatrod izlīdzinā­jums
starp baznīcu un valsti. Kad
vēstule bija nolasīta, kardinālis pie­cēlās
un mierīgā, skaidrā balsī pazi­ņoja:
,,Šo vēstuli es rakstīju paš­rocīgi,
neviena neoamudināts." Pēc
Drid^šsēža priekšlikuma sēdi pār­trauca,
lai tiesa varētu apspries­ties.
Vēlāk sēdi atkal atjaunoia un
klausitāliem paziņoja, ka kardināla
Mincenti Vēstule nav ieVēroW ^im
prāvu turpinās.
Nopratināšanā H ^ ^ ^ i s ^ Minceļiti
paskaidroja, ka viņi a!tž1stcl(i^ vļsā
tai darbībā, kas minēta apsūdzības
rakstā. Ari pats apsūdzības raldsts
„esot pareizs". Viņš neaitzistoties vie­nīgi,
ka būtu mētājis gāzt pašrei-
(Beigas S. Ipp.)
būs jaunais
Pieteikšanās izceļošanai nesaista, kamft
DP nav saņēmis vizu
PRESES KONFERENCE mO SI!KBĀ BAD-KISINGENĀ
Gaidāmie pārgrozījumi ASV imigrādjas likuma bija Jautājums, kas
izvērtās par intereses degpunkta SIs nedēfas preses konferencē IRO
amerikāņu joslas galvena š^bā Bad-KisingenS.
„Ir tik daudz versiju par to, kāds
varētu Izveidoties jaimais DP iece­ļošanas
likums ASV, ka būtu lieki
tērēt laiku, vissis tās uz^aitot,*' iz­teicās
infox:māciias daļas vadītājs Č.
Reiners. „Ir, piemēram, minējumi,
ka pēc jaunā likuma vispār prasīs
tikai mantiju, ka ieceļotājs n^ļūs
par nastu sabiedrībai, visas citas
garantijas atmetot. Bet kā ŠI, tā
dtas versijas var ari nepiepildīties,
jo visu i z i ^ kongross.*'
„Kad kongress to izšķirs?'*
,,Mēs nozinām. Likuma projek­tiem
resp. tagadējā likuma papildi­nājumiem
būs jāiet cauri daudzām
komisijām, un to daudzkārtīgi izde<*
batēs, iekām varēs runāt par liku­ma
pieņemšanu.'* IRO vadītāji dar­binieki
ari atteicās sikfik komentēt
dažu žurnālistu informāciju, kas tei­cās
zlnlm, ka grozītā likuma pie­ņemšana
gaidāma jūnija vidū.
Uz jautājumu, kas likuma V^"
^zīšanas gadi jumā» notiks ar līdz­šinējā
veidā iesniegtām, ^ bet vēl
neizmantotām garantijām, Mr. Rei-ners,
atbildēja, ka arī par to neko
g^ļga Jau?
lo^tikiiiioš b ^ 1 ) ^ ^ ne­esot
domājams, ka tas varētu iespai­dot
garantijas un piepraSIj\unus, kaš
jāu atrodas DP komisijā Vašingtonā.
Neesot domājams, ka likuma grozī­jums
varētu nelabvēlīgi ietekmēt
DtP, it sevišķi tos ne, kuru izceļoša­nas
lietas jau kārtojaa Drīzāk do-mājams>
kā LzbraUklimas procedū^
ras varētu pabrīnāties. Art izvie­tošanas
daļas pārstāve šai konferen­cē
Mrs. Bergmane izteicās: „Es es­mu
pārliecināta par to, ka cilvēki,
kas tiesīgi ieceļot ASV pēc tagadējā
likuma, būs tiesīgi ari likutna pāt-gifozlšanas
gadījumā. Jo tad, d c ^ *
jams, ŠIS tiesības iegūs vēl lielāks
skaits."
Privātās sarunās ārpus konferen­ces
daži atbildīgi štāļ)a dari»inieki
„Latvij88** pārstāvim aizrādīja, ka,
pēc viiļiu domām, baltiešu baias, ka,
likumu'iprozot^ vU;iu stāvoklis pasUk-
Unātos, neesot pamatotas. Esot ļoti
espējams, ka, likumu pārgrozot,
ASV ielaižamo DP skaitu divkāršo
uz 400.000 m ieceļošanas laiku pa-^
gariņa. Bez tam baltiešu un it se­višķi
latviešu izredzes uzlabojas per­sonīgo
simpātiju dēļ, ko ieguvuši
le, kas jau aizbraukuši Starp citu,
lielais iUustrētais laikraksts The
Saturday Evening-Post** pieprasījis
4 baltiešu ģimenes izviet(^anai ASV
vidējos rietumos \m, saprotams, pēc
to ierašanās Jaunajās dzīves vietās
veltīs viņu gaitām visplašāko ievē­rību,
tādējādi pastiprināti/veicinot
arī dtu DP aicināšanu uz ASV.
egļtt proMimii ļlidi 1950. | . vasarai
mm alrišinit
49 BRĪVPRĀTĪGO OROANIZĀaJU KONFERENCE 2ENEVĀ
Ženēvā notikusi IRO un 4$ brīvprātīgu organizāciju konferencē par
DP un bēgļu problēmām, kas ilgusi četras dienas. Brivprātigās orgāni-
2:ācijas šai konferencē paziņojušas, ka tām nebūs iespējams uzņemties
^ilnu materiālu atbildību par t^ēl neizvietotion DP, ja 1950. g. jūnijā
izbeigs darbību IRO. Tāpēc konferences dalībnieki uzaieinājuši visas
ntO dalībnieču valstu valdības jau laikus apspriesties un atrast līdzek­ļus
turpmākai bēgļu atbalstīšanai starptautiskas sadarbības eeļā arī pēc
šī termiņa.
Informācijā par šo svarīgo konfe­renci,
kas pienāca ļSad-Kišingenā
DP preses konfereces laikā, st^p
citu teikts, ka visvairiak pārrunāts
DP izceļošanas jautā lums un kon­statēts,
ka valstu valdības joprojām
ar speciāliem ierobežojumiem bēgļu
uzņemšanai ne tikai neveicina, bet
pat kavē problēmas galīgu atrisinā­šanu.
Brīvprātīgās organizācijas tā­pēc'
no jauna aicinājušas valdības šo
viedokli grozīt un pievienoties IRO
plānam, kas paredz katrai valstij
„godīgo tiesu" darba nespējīgo.
Amerikāņu brīvprātīgās organizā­cijas
šai konferencē ierosinājušas d i ­bināt
brīvprātīgo organizāciju pado­mi,
kas cieši sadarbotos ar DP ko­misiju
Vašingtonā. Tsis pašas orga­nizācijas
arī ieteic ASV liberalizēt
noteikumus par ieceļotāju veselības
pārbaudēm, nosakot, ka ieceļošana
būtu liedzama vienīgi tādām perso­nām,
kuļni slimības varētu tieši ap­draudēt
citus pilsoņus.'
No jauna konferencē konstatēts, ka
grūts ir ar! tā saukto speciālistu, t.
i., augstāk izglītoto bi§gļu stāvoklis.
Siem DP, kuru skaits . joprojām
svārstās ap 40.000, ir ņļļaz izredžu iz­ceļot,
jo daudzos gadījumos tos no­raida
pat tad, ja viņi paši ir ar mie­ru
izceļot kā vienkārši strādnleld.
Konference vienojusies par to, ka
jāpastiprina bēgļu informēšana par
dzīves apstākļiem tais zemēs, kurp
tie varētu izceļot, jāsteidzina pār-skološana
un valodu mācīšana.
īpašā rezolūcijā, kas pieņemta
konferences beigās, konstatēts, ka
nav cerību uz bē^lu problēmas atri­sināšanu
līdz 1950. g. jūnijam. Pēc
vislabākās' pašlaik pieejamās tnfor-maciias,
tai laikā, kad paredzētaIRO
darbības izbeigšana, Eiropā būs vē
ievērojams skaits tādu bēgļu, par
kuriem kādam būs jārūpējas. Spe­ciāla
konferences komisija bez tam
ieteikusi jau tagad uzlabot bēgļu
bērnu aprūpi, kā arī uzaicināt UN
aktīvāk piedalīties to bērnu meklē­šanā,
kas kara laikā nozuduši.
49 brīvprātīgās organizācijas, kas
piedalījās šai konferencē, pārstāv 1
'dažādas valstis un visdažādākās re­liģijas.
Lp,
Oficiāli pieprasīta
400.000 DP nznemšana
. ASV '
ASV v4ld!ba 1. februāri oficiāli
uzalofadUusI kongresu liberillizet DP
Nkeļoiaiias UkomiĻ kas, pļc valdības
«trilokpĻ ^ #iiei'twiļtfcttļff ajteevlšķas
DP iiīnmr utt i l l ^ l ^ t i i i^
Uzejams^ st^to UP.
Tā pati aģentfira āiņor ka DP ko-ilstja
VftiUttgtbni ar ofiolāhi iesnie­gumu
kongresam icffteikiisl palielināt
zņemamo Eiropas ^ ) u . skaitU' uz
400.000 un pagarināt ieoe|bSanas ter*»
miņu uz četriem gadiem. Demokrā­tu
seiiātors Mak Orāts un oiti semir
iwi Jau^ esot ievadījuši priekšdar­bus,
lai pārvērstu Sos/ komisijas
priekšlikumus par likiomtt; Komisi­ja
it seviSķi vēlottes HoVērst tos ta-^
gadSiilikiiuim,noteikumus, kas kavē
pēc 1947. g. Vf^cijā iēpluduSo žīidu
zņrašanu ASV. NVHT
Iespēju, ka kongress, ieceļošanas
likumu gi:ozot, nolemj \ divkāršot
ASV ielažamo Dt* $kaitu, konferen­ces
gaitā pieminēja ari informācijas
daļas vadītājs Reiners, atbildēdams
tiz jautājumu, vai nav paredzama
IRO darbības turpināšana vēĻpēc
līdz Šim noteiktā beigu termiņa
1950. g. jūnijā, jo atkārtoti no da­žādām
pusēm pateikts, ka šai ter­miņā
DP un bēgļu problēmu neva­rēs
atrisināt. Informācijas daļas še­fa
atbilde bija: „Man tādas infor­mācijas
nav. Tādu iespēju apsvēr-šana,
saprotams, atkarāsies no tā,
cik tālu būs pavirzījies veicamais
darbs, un ari no tā, kāds kļūs jau­nais
DP ieceļošanas likums ASV.
Jautājums jāizšķir to' valstu valdī­bām,
kas piedalās IHO, bet ne pa­šai
organizācijai. Viens no fakto­riem,
ar ko varētu rēķināties, ir tas,
ka IRO gādā kuģus DP izvietošanai. '
Ja gadījumā AŠV ieceļošanas laiku
bēgļiem no Eiropas DP nometnēm
pagarina Jīdz 1955. g., tad jāatrisina
jautājums, kas kārtos bēgļu pārve­šanas
technisko pusi"
Dienu pirms pireses konferences.
IRO štābs paziņoja, ka februāri DP
transportiem no Vācijas uz ASV no­rīkoti
6 kuģi. Pirmai^ no šiem sef
šiem — „Marine Flasher" ar 549 pa­sažieriem
atstājis Hamburgu jau
otrdien 1. februārī. Nākamiem # i -
atief 4., 10.. 14., 16. un 22. februārī.
, (Beigas 2 Ipp.) ^
Lidmašīna lido
2720 km stundā
No ASV ziņo, ka sasniegt-s jauns
lidmašīnu ātrama rekords. Bella
sabiedrības raķešlidmašīna sasnie­gusi
2720 km stundas ātrumu. Ta.«i
ir apm. divreiz lielāki kā skaņa'
gaisā. Zināms vēl, ka šai lidojuma
jaunais aparāts sasniedzis 32 km
augstumu. Pārējos datus neizpauž,
tāpat klusē, vai lidmašīna lidojusi
pilota, vai robota vadīta.