Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951

              mm
mmmmmm
—1?!'"? barii i i i
i
I
' ^ t a . «MHkTS » w
UTVIA
» i ^ l ' ^ ^^^^
. feblteksrtViUs JantriM, (21a) Ati-
-«tflorf !»• Petmold, Ugei, Gerae-
Edāoiia) ^ Bosinm Officet
Mfti Gi#few»cli«u, Obb„ ftegie-gļ^^
er, GermaBy.
' ^ i t i ; W€in!eitBer Dradterei
I^T^:R. (1») WeiWieim. Obb.,
'^Stei ouc© we^y, Clfcola-
Sponsor InteroatloBal
gfti0e9 Orgaiīisfttioli.
ii;
Pi
m
tfonnsBA bimdestaga priiMinP
" i *
HROPAS LATVIEŠU KONFERENCE LONDONA
psopvas VaMB» llcsUJi, īsutalBaJi viesu lae
^n»|iai tikto Birapa* zemju latvJeiv pSnUviB ap-ko
W)8.terosiiiI]u«l LaMeip aadonUi padome
l'^^^i'S^i" Ml« koi««la latviešu
j n l n ifvddoiiļs koBUne^ta apjomi. Konlerence no- m dftteat. laivtjas, attļrtvpianōi. komiteja» Etropai
«MM. kora augstākais orgāns liOs 20 delegātu kon-ņm
mmi tevēieja J. Sknjlvlcu. A. SprOdiu un
Amerikti. Uzupurē»
dtmi vienu ©āvas
patslēvjba» dalu,
iņēs stiprin&n to
<talu, kas paliek
mums, ,
P&r konferences
priekšsēdi sapulce
ievēlēja proĻSpek-ki,
par vicej^rjekš-sedi
— Abokuku,
bet par sekretāru
Gul*>k
'Sekoja apsveiku­mi
no atsevišķām
valstīm, pēc kam
pārstāvji sniedza lā*
ņojumus par latvie-rrurp.
8. Ipp.)
farnifeiend bl|& ieradušies pār*
ne fandrīz vlslm tM Ekopaa
isbffiHp kuŗl^ kēot dk (sērojamā
m ^tetvieS: no Vācijas pHtv.
y, Jmam m R. Uepiņš, no Franci*
j ^ i m ^ Grosvalds un Rozitis, no
t ^ l l j^ ^Gulblii no Mijas sūtnim
Spikk#» Zviedrijas C^tem un
OKribp DSndjas Buše. Apspriedē
to.lNPL pr«zitiija pieda>l!jl^ art
|Mh S&v; valstīs J. Feldmans.
Keņferend atklājot, sūtnb K. Zariņš
l ^ n l Z n ^ i ^'^f ^«^^ politiskā stāvokļa ap-
| W i K^^^^^ !S' % iksto im..vSrtēiumu. Musus katrā zi.
:>ļu»pe,. # ņijisidaibojis ai tSm tautSm, kurām
M tM|.{»ats iiktems kā miums. Mē^ ne*
ļ ^ i ^ !^ nevar paetāvēt pilnI0 i^ti
piŗ^l^kaitot ari Hdp un bagāto
ASiltifis Istvl^u Ottesao dienli oii Citopas Utvi«lii koa.
rereiic« loadoaā tikāt ari Utvilii eōtņl no dat&dSia vahtlia.
Attilā redifiml aūlņl K* Zariņi im j. FeldsABa,
R. SImaņa uro.
^ Zaķtarges afisl&ai Mifo
vtel pttsltas darbinieki, Ja fili^ i
i.Ķ,p)rartbō» paf alga paō\i0B|.
Mvba laikot Babinlliiii, - !
lior/faldamtt .nlfltaa nfoma Ct» |
l ^ l ; ! iiņii nodtilaa laikrakiti Srti I
^t^eņlBsl lik^Ua calUes pMp
^^jfiteUu' eealm pat Ifdt tlKā 3
ļ[ttt]faet]« ctg«r^ gals «nlli*
M(tēta\URgfirl]fi. k l tiQo Ni^^
:^l8^k^«t8 Magvar Namnt. t
mii^i^ p i d P s sedilli iit(^^
uts, rietumu ael^tbros. no austionies.
ir^ildtfv^tlja ASV aaikaititt H
JdBitIJu viesības Rasadai iri»
utus tu Eiropu }īdi nU^im m
[liKļlvKanadaa aizsardilbai RiniiUiji
i?i«ilbō8 novieto» Anglijl,
:tibI|t!Bko ieilodsKo patļal^aa atto*
:&^eBtrficiJB8 nometnia Cecboilovi*
IjBchtt nacionSlI, grupa VScijI.
'^"i taokkuins aiiturljuli a i *
, . dia tankkuģi būvētt AngBi
:viltd!bas pasūtinSjumar bet.Up
«Lielbritānijai aiMaiddbai
M DC d'trafiflpottUdaailea ar ^
''pawdusl Ala8kaj,.Fi«kra«tM m
ļiaSiM bija iesaiitlta Kor«jit nffsii'
Igākoamertklņo precito piH AJM-a&
ku Ilga inaudiljuti |tn. M«^^
Viņa kun4«l, k»» ,P»«^ļl?Jļ rā vieti Kalifomijas gubaram^
ii- BilSmīBi ors»»!*
^0 nesen j>n tecfl» P»
iijs, pieprasot P»^»" r! # i
austrumos un
«egputenii AMtrSU
iaudius satiksmes cel'»* f kS
KidnSli J»o«e*" '''"^^ . ^
I VietBiM
ilvtn»!» t>
tnV«ii« •«••1^
Uani»«*»Jf'spaiņa»
Cii^Jott ir vērts; ap^^ie^tb nāciju
fSl^aistlem kop!9ļ un neatilaidrgfl
člaiHes par savim tiesībām, pār
to nu varam dokumentēt notiku-tmi
kas tieši skar ar! mūs, Baltijas,
tautas»
' Jau vairākus gadus emigrāctjā
fiorls skkudra ciņa starp krievu
nebo}ševis11skiem emigrantiem un
boļševiku apspiesto antibo]sevis«
.titko . nāciju bloku ABN. Sajā
blokā piedalās a»rl latviešu p$r*
«tāvji, .bet to vada galvenokārt
ukraiņi, kas izceļas ar cietu ap*
jiāmlbu un atklātu valod)i ne vien
pret boļševikiem, bet arlpret tiem
detumniekien^, kas ar boļievikiem
grib sadzīvot blakus uz,apspiesto
. nāciju brīvības rēķina.
Krievu emigranti, no monarchis-tiem
-līdz krievu mazinlek;^ ^^u•
jorkas-Parlzes grupai, visus šos
gadus vispār nebija runājami jau­tājumā
par Krievijā dzīvojošo nā­ciju
politiskās dzīves iekārtu pēc
boļševiku varas izbeigšanās. Vi-
.M krievu emigrantu grupas da-ifidis
variācijās izteica vienprā­tīgu
viedokli: rietnimu lielvalstīm
ar ASVļ»riekŠgalā jād^^ garantija,
ka Krievijas nedalāmība paliek par
neaizkaramu principu, jo tikai
tad krievu tauta uzskatīs rietumu
sabiedrotos par Krievijas atbrīvo­tājiem,
bet ne iekarotājiem un
Krievijas saskaldītajiem. Keren-to
pat izsaucies: ^Visjaunākā
<liktāt(lra ir labāka par miisu ze­mes
dzīvās miesas sagriešanu."
Turpretim ABN kategoriski un ne-ātlddigi
aizstāv prasību pēc Krie­vijai
tis vēsturē spaidu kārtā pie­vienoto
nāciju td^īb«m no Ķr^^^^^
vijas afedallticš un dzīvot savās
patstāvīgās valstis.
Sl divu spēku ciņa pēdējā laikā
visai redzami atbalsojās ari lielo
valstu politika: ASV kongresa
«ieputāts Mekmehons iesniedza
pazrstambrezplūciju par amerikā­ņu
Valdības un tautas draudzības
apliecinājumu krievu tautai; Sā­kumā
bija domāts šo rezolūciju iz­lietot
par psicholoģiskā kara ie­roci
un raidīt to krievu tautai ar
Amerikas balss palīdzību, pāri boļ*
ševikuvarmlru galvām. Bet kad
Maļiks izteica aicinājumu izbeigt
karu Korejā/Mekinehona rezolūci­ju
nosūtīja boļševiku valsts aug­stāka
padomes priekšsēdim Sver-*
ņlkam — nodoknāi krievu tautai.
Pret to cēla skarbus iebildumus
ABN un jautāja: kas ir šl krievu
tauta? Jo Krievijas iedzīvotāju
65 proc. ir nekrievu tautu piede­rīgie,
un Ja Amerika grib iegūt
tiešām , dzlv!^ spēku cīņā pret
boļševismu,. tad tai jāslēdz drau­dzība
un savienība ar šiem 65
prpcr protams, ad ar krievu tau­tu,
ja tā atsakās no savipm im­periālistiskiem
nodomdem un ne­domā
ari pēcbolševislisko Krieviju
atstāt par skandalozu tautu cietu­mu.
Draugi Amerikas kongresā radās
ari ABN cīņai. Viskonsinas depu­tāts
Kerstens kongresam Iesniedza
savu rezolūciju/ prasot Amerikas^
aktīvu atbalstu Maskavas apspies­tajām
nācijām, dibinoties uz Ame­rikas
neatkarības principiem un
uz cilvēku un tautu brivibas ide­jām,
Kerstena rezolūcijas pir­mais
punkts skan: „ASV kongress
apliecina savu draudzību ar pa­domju
valsti dzīvojošām tautām —
ukraiņiem, baltrutēņiem, gruzī­niem,
lietuviešiem, latviešiem,
igauņiem uc nekrievu tautām, ar
kurām ASV saista kopējas idejas
un cenšanās pēc brīvības un demo-
Nepārtraukti turpinājās ABN
ciņa par blokā apvienoto nāciju
suverenitātes tiesību attīšanu, pie
kam bloks allaž uzaicina ja krievu
tautības emigrantus reiz atklāti
pateikt savu viedokli šajā tik iz­šķirīgajā
jautājumā. Tagad sl
ciņa ieguvusi pirino politisko joti
svarīgo panākumu.
Viena no krievu emigrācijas
visnopietnākām grupām —• krievu
mežinieki savā centrālorganā So-daļističcskij
Vestņik publicē sava
redaktora S. Svārca rakstu Par
nacionālo jautājumu Krievijā, kura
saturs nozīmē krievu emigrantu
viedokļa grozīšanu par 180 grā­diem.
Uzsvērdams, ka var ne­piekrist
atsevišķo nāciju ,,se|)3 rā-tiana
tieksnto'^r var pat tām
pretoties, autors tālāk sāka tā:
.,Grūpām; kas pārstāv visas Krie­vijas
demokrātiju, ir jāatzīst ma­zākuma
tautību neapstrīdamās
visām
skaitliski daudz maz nozīmīgākām
tautībām atzls^tot t i e s ī b u at­d
a l ī t i e s no K r i e v i j a s ."
Tāds krievu sabiedrisko grupu
formulējums atskan pirmo ireizi,
un tam ir vislielākā polltisk^ no­zīme.
Turklāt }oti svarīgi, ka
tas nav tikai vienas grupas vie­doklis.
Raksta beigās ir šāda re­dakcijas
piezīme: „Seit izteiktā
koncepcija pamatos saskan ar kon­cepciju,
kas izteikta rezpiūdjā par
nacionālo jautājumu, ko izstrādā­jusi
Uga cīņai par tautas brīvību
un ko vienprātīgi apstiprinājusi
ligas padome." . Sajā līgā ietilpst
visas/krievu tautības emigrantu
grupas; arī Kerenska grupa. Tātad
Svarca rakstam ir oficiāls rak­sturs,
un tā nozīme sevišķi liels.
Mūs, baltiešus, sevišķi var in­teresēt
tas, ka Svarca raksts Balti­jas
valstis min atsevišķā nozīmē.
Viņš raksta: Augšminētā argu-mentādja
var radīt nemieru tajās
tautībās, kufu ievērojama daļa
bija no savām nacionālām territo-rijām
izdzīta vai spiesta doties uz
ārzemēm, kā tas notika I g a ū n i ­jā,
L a t v i j ā un Lie tuvā.
Bet uz šim trijām republikām sacī­tais
vispār neattiecas. Viņu var-njiācīga
pievienošana Pad. savienī­bai;
pretēji lo tautu 'ievērojamā
vaiŗākuļnla gribai, vēl visiem at­miņa,
un ilgi vēl šo f^ktu nesegs
vēsturiskais noilgums. Tādēļ ko­munistiskās
diktatūras sabrukuma
gadījumā šis trīs republikasvtieši
atgriezīsies pie savas valstiskās
eksistences, un varbūt tikai pēc
tam viņu vidū var rasties jautā-juins
par šo republiļcu brīvprātīgu
iēslēgšanos Krievijas federatīvā
republikā. Bet tā jau būs pašu šo
tautību problēma, kas izšķirama
ja tā radīsies — nadonāias likum­došanas
kārtībā, bez kādas starp­tautiskas
kontroles."
Sads pavisam jauns krievu tau­tības
emigrantu viedoklis ir ap­spiegto
nāciju kopīgās cīņas ievē­rojams
panākums un politisks no*
tikimis, kas var ievēroj^i atvieg­lot
ari mūsu, baltiešu, Cīņu starp­tautiskā
mērenā. Tagad būtu ne^
pieciešama arī skaidri formulēta
mūsu nacionālā liostāja šajā ga­dījumā.
i ,t
•i'.i
t 1 '
) •
i;
Iialk reisi a ^ ^ ā essSdiesia.
I8d0wi|at Utvislo Ceanaii Ss-^
Galir. tedlektora: Mak^ Gontlft.
Apglda on redekcijaa s i r ^:
IflbV Crafiftesckau. Obb., ItegiS'
rttngaJegtr, Cermeay. '
Austrllijaa redekdiu vasītfija:
A.S&au, IS. tinden Amut, Wea-āoores.
SaUarat. Vic. AustraUa.
i i - .
SOTŅ! K. ZARIŅŠ U N I PBLDMANS P I T O A U S A N G L U A S U T V I E SU
: KULTŌRAS PBSTIVA^Jl
Jo par rnOsn
pasaulīgos f i
vaJadsTp v i l
^ mos® iāvībm sptta .pmil)^ na riinii@9i
aeUedns tas vim, k i mm Hslsfcl ^ r v ^ l iH
mm m piiduiUrtirbBitiSa Istd taMM
Māvalrllu
500 dsiedātājtt uz skatuves oa 4m ktvitiu kleuditēju kīisloi.
Karaliskais Alberta auto lai ivii^enl bija kluiHi v ^ kur
mēs varējām parādīt im uztvert to mm nedoniils bO^bas posi,
ikdienā reti kad parld§& Tl bleli s ^ m toba dl^es pelicllm,
ar mūsu dažād&n^nekrfišnta Ipalfbim. Svitltas lls nedtndzla
stundas AlberU aulā! Viss |li@kais, nesvarīgais, ikdiei^āķais b i^
pēkšņi zudis* Mis jutām, ka mm atbrīvojis' no visa tt« to mf^
vienu no <rtra šķir, liek !gt un taunotl^.
Dziesma bl|a tik varena no U^e, ka t i nivevija — n ^ m ^ ea e#>
aplanbāmle Ti mis vienoja m paella —
saskaut, f anMz vai pllalgl rtlll S i l i it
Visus daudzos Dziesmu d^nu @a*
rīkojumus ^vadīja sūtņa kabineti
svinīgs akts: rīcības komitejas papla*
šināta sēde, kurā tās goda p r i e k ^ ls
aūtii^is K. Zariņš pasiņoja Dziesmu
dienas par atklātām. Savas juzrunis
pamatā sūtnis lika Skalbes dzeju Ma*
žam ziH, kuras izskaņa «ir neiemiga
tagad un vienmēr — možam nezudīs
varoņu {^rs. Sekoja v a l ^ himna ar
karoga uzvilkšanu no iūtniecibaa
Uz Dziedu dien to ^n^ušl^ ^*
sai daudz ēr^ja.vieaui kas atl bija
lūgU f^eikllties laji a O d U ^ ce­remonijā.
Svelci<^us tib Aiilrikis
latvietēm nesa sūuais ASV J. Peld*
mans, bet no Vācijas tautiešiem
LCK priekšsēdis plkv. V. Janums.
Zvi^rija^ latviešu vārdā nmija NFS
priekšsēdis Ginters, bet no Beļģijas
J. Gulbis.
Pēc tam rīcības komitejas.pri^š-sēdis
A. Jērums sniedza ziņojumu pār
komitejas darbu, kas nu pabeiļļti.
Vītola prēmija piešķirta T. Ķēniņam
par viņā darbieni, Hdz ar u^evumu
6 mēnešu laikā sarakstīt k l a v i^
trio, bet H. Pavasarim p4i triindā
radītiem darbim.
Solo un kora d s i ^ u konkursi, pat
kura rezultittm ziņoja l i H j ^ ko*
mialjas ^eklte R. Zulka, i^atlļu*
lies pav^M 12 autora u ^ deiliim,
Pimo godalgu solo dzimite Ieguvis
Ae Jērus^ par Nfiega # i ^ u , bet
otro — T. Keniņš p^ TUi ^rza
pu^ns,.
Kora ds^smu eacensibi pirmo ^sl*
vu eavuķitt ieguva T. ^ I ņ l pa?
jaļukta koifļ dziesmu SvsAle dirzii
bet otro l NorviHs par i^vmsU
Jtez iaist J i ^ t i lei^loi nnln kri»
jiikoš T, Ķ i ^ a V^arā d ^ m u ^ « komi Norvitā Ik rKIņul diu^
lica (jauktam korim), V* lait«i
Milsu varoņu kapi. (viru koritt) un
Ilgu vējš (jauktam korim);
,S|uet, ka kopē Latvijas Helajlm
E ^ ^ i i svētki^ n^k^ vil UeUks
t ^ i i i tērpu kr^ņums neMja^redsl^
Latvisko krāsu» mirdzttfflSt kur doiii^S
balts un^ sarkans, silda un ielīksmo
jau pirois |am, k ^ uztvertas ļ ^ i s
dzilnu» ^«sas^ Varbūt šeit savii
nozīme l^jt^izsltidistta^ teutas -
pu sacensībai, kas rūplbii psvairpļu»..
Bet ar! skatītāju tūkstošos, kas pii-
(Turpia. 2. jpp.l
KĀ ZINEVĀ PIEIjiEMA nATSĶAIDtTO" iČGlU iCONVlNOJU
M ū s u k o r e s p o n d e n t a z i ņ o j u ms
Beidzoties diplomātiskai konferen­cei
starptautiskas bēgļu konvencijas
izfirādāšar^i, pagājušās nedēļas bei­gās
konferencē pteņēmto konvenciju
paraksUja 12 valstis: Austrija, Beļģi*
ja, Dānija, Holfnde, JugosiaviJa, Ko-lumblja,
Lithtenštdna, Lielbritānija,
Luķsemburga, Norvēģiija, Šveice un
Zviedrija, Konferencē, k^ notika Ze-nēvā
no 2.--28. jilKjam, pted^
bez tam Austrālija, Br^iHja. Kanāda,
Ēģiptē. Rletumvādja, Francija, Grie­ķija,
Vatikāna, Iraka. Izraēla. I^^^^
Turcija, ASV un Venecuēla. ,
Kbņvencijas pirmsākums meklējams
UN saimniecības un sodā)^ padomes
1946. g. pavasara s^jas lēmumā^
kurā;ģeimālsekrctāram uzdeva sa­gatavot
ziņojumu par bj^lu problēmas
stāvokli. Pēc šļ ziņojuma speciāla
UN konK«ja Ņujorkā 1950. g. jan­vārī
un februārī izstrādāja bēgļu kon­vencijas
projektu. Sekoja valdību
atsauksmes, pēc tam augustā 16 iz­tirzāja
saimniecības un sociālā pa-padome,
kā ari speciāla komisija Ze-nēvā.
Beidzot pārstrādātais projekts
nonāca UN kopsapulcē, kas pag. ga­da
decembrī uzdeva ģenerālsekretā­ram
s^ukt īpašu kbnfer^d kon­vencijas
galīgai izstrādāšanai un pie­ņemšanai.
Tapa nolemts konlerence
aicināt i r i ārpiā UN esošās valstis,
atskaitot Spāniju,
Konferencē pil katra panta nolika
bezgalīgas debates par bēgļiem p i^
šķUmām tiesībām, un tai» iesnlef^
pl^i par i(M papildinfijumu. Bēgļiem
l^ķlramās tiesības konvencijā ie-daHt^
liecās gradācijas, pie kam
P^mmtprindps ir tas, ka bēgli bauda
pašas tiesības ki jeMEurš ir*
isemnieks. Tam g ^ vair^ (teklarāll*
va nozīme, jo paredzēta v e s ^ rinda
izņtaunm, k^ aptver gandriz visas
nozarei Vfevēllgika konferenie bija
aittickmēs uz reliģijas brīvību, un
tur paredzētas vi^MZ tās pašās tie­sībās,
kā at^eclgas valsts psšas pil*
soņiem. Nākošā pakāpe tās pa­šas
liMlb^ kā saviem vatois pilso-
(TwpIiiaittBa s. ipp.|
iini nuiMuri
lOlIEVU IMIGRANTI RAOIKMI
GROZA VII|K>XU BAtTUAS
VAlŠTtM (ak- Itvaāraktttij . I Ipp.
KOŅV©<CWU . . . . . . 1 Ipp.
APUMA iZĢENOA PAR NEUZ-VARAMO
KmVUV . . . l Ipp^
KUSLAJĀS VGUm - IĢAtW
RAKSTNIBCA AGU KASKA ĢCmAL-GOTA
ROMĀNA FRAGMENTS 8 Ipp.
mi
4ii
i'īS'-f^.'.i'A-
' Vis ?j