Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1949

              Kas nāks IRo Vieta
Zenēva (NYHT) _ r,
I š i j a pag. pirmdien n^^'ia te
iegumā ierosinS" 1
ēnoto nāciju augsts
nata dibināšanu, Zl ^"'^^
glu lietu kārtošana n?'"°5
vidēšanas. P^c
Ierosinājums iesniegt, im
ecisko un sociālo l L „ , >
taja ģenerālsekretārs Tri*"^
aicināts sagatavot attiJin^"'1^
ķtu līdz Apvienoto n S f P^o.
jai sesijai šā gada riH« - "^''^
jas un Beļģijas vald?b?;'-
ticēt šim komis?rS, I S T ^
zpavalstnieku tekošTuetS,
nu un starptautiska nn» ^''^
ādSšanu b ē g l u " ' i : ^ g^
No Londonas zino irt» .
elvalstu ā r l i e t u ^ S i ' ^ . S»
. konferencē, kas izstādi ^
gurna projektu ar AU«M\"^'"
omju pārstāvis Zarubln3
asljls. lai līgumā ZS^Jt
ar Austrijā palikušo DP
patriāciju. Anglijas un
gāti šo prasību noteikti?,,^
ši. Zarubins ierosināja ka S
ēgliem un p ā r v i e t o /;
as atbalstījušas sabiedroto ?5
lekus vai kalpojuši vācu aS
tņem IRO smegto palīdzību, laij,
tteiktos repatriēties. RietumS
arstavji uz to atbildēja, ka iT
onas sanāksme nevar lejauķtiH
pvienoto nāciju organizadja
unkcijas, un ka padomju deletk
rosinājuma izpildīšana nozimft
magu draudu, bēgļiem.
Vai pienākusi kārta
^ Tibetai
•Delhl (Č). — KomOnisto akflvUi.
Āzijā turpina pieaugt. Kā to ti-a
pēdējās Neru kongresa partQti
uāksmes, Indijā pašreiz ai iet
lēm darbojas tūkstoSiem konliiliit.
a aģentu, kas provocē sadntnui
uzkūda {audis. Šai sakarā inte»
antas ziņas saņemtas no Tibelai
iekas, ka tur pašreiz risinia tevo-ūcija,
lai gāztu Daļai Lamu 11111»
ibinātu t. s. sarkanā Lamai K8
lU.
Tibeta, kas līdz 1917. g. pasaulei
lolltiskajā spēlē bija tikpat M li«
lojāmes, pēdējos gadu desmitoi
ijis nemitīgs angļu un krievu li-
;erešu sadursmes centrs, Tibetiiii,
ēzdami eiropiešiem, dažkārt pilm'ji
«aptveramu dzīves veidu, ar sek­liem
pratuši savu valsti herniētlii
loslēgti- no ārpasaules iespaito
?ar to jāpateicas galvenokārt mi-
Ilgajām kalnu grēdām un augs»!-
,ēm, kas Tibetu un Daļai Lamu
ialvaspllsētu Lhasu ieslēdz no i-lām
pusēm. Tagad ar komU*
ifensīvu Ķīnā, nemieriem m
fīņā un pēdējos mēnešos radus»
itāvokli Indijā, Maskava, acim «•
Izot, izlēmusi, ka pienālius m
iri Tibetai. Tibetas centrālais jffr
lolitiskais stāvoklis un ,,bud*
)āvesta" Daļai Lamas milzīga ņ>
imība Āzijā ir vērtības, icuru ^
lūšanai Staļins nežēlotu lidzekl«
Jau drīz pēc revolūcijas foW
ti918. g. padomju emisāri noājg
t h a s ā sūtniecību. Ang|u P *
ietekmē krievus tomēr drīz p a»
m Tibeta oficiāli atzma, ka poļ
[liskā virsvaldība pieknt g
f947. g. dažas ned|as pec
Ln Pakistānas -neatkarības p J J
Lšanas Lhasā no jauna
Padomju komisija no M a j f ^
Daļai Lamu vairākas nedea
pārrunāts jautājums f J ļ ^
Llijas radīšanu D^I^^.^Jaat-Ķlānam
nepiekrita, un kom s .
griezās Maskava, neka nesanu
UP no Londonas pai^M J „ ,
ļ pašreizējā revolūcija ' f l | ^ i , ;,
cionālās Ķtof .^'S ilasž Pi^
prasību dēļ. ŅacionalJ
prasījuši ieverot Ti
Ķīnas jurisdikciju P^J,' esavie»»
Tibetu ar arpasaul « ^^^^
pat ne telegrāfa kaoeu^
Valdība nosūtījusi Ijaļ , r.
VDāanļai,i Llaami taāv ē«lPdzf iv.v\a' nēn. Piif
Idivi gadiem viņaniPŗ ^
:kāds ārzemnieks izd^';, 50 ho!^
, atentātu. Pamatodamies
stopu. Daļai L a % ; i ; r o#
hermētiski s^dza, TiW\,siraI>S;^
ILATVIA
Latvlan New8paper
pubiubcd uii(S«r E0COII a v ll
jjfļSu DlTlslOD Autboilsatlon
Hufflber UNDP 196. Publisher
ļiļļ Bditori Valdemāra Lam»
DP Caiap Erlangeo.
OI)erītOrauBaldc-<Btr. L Printeri
01in«r Ungeheuer. LMdwl8B-tnug.
Kamertrtr. 16. PublUhed
tļļlceweefcly> Clrculatloa: 14.0W
Nr. 7S (303)
Trešdien, 1949. g. 3. augustā
Iznfik treSdlenfis un sestdienas.
Izdevējs: LatvleSu Centrālā Ko-mitēja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
M, CuUtls un A. Klāvsons. Re-daktorl:
Bolfitelns. Fr. Igals.
J . jekabsons. F. Krusa B.
Ķīselis. H. Mlndenbergs, A.
Ozols, E Raisters, L. svarcs.
Redakcijas adrese: Esslln«en/N.,
Uhlandstr. 8. tel, 17339.
EIROPAS
KA TĀS
Londona (BBC). — Ģen. Bred-
1^ im viņa immāoifi sviftdien Frank-lortē
sasiapiljs ar amerikāņa okopā-fm$
B spēku Tieniim aogstāklem virs-flieUan.
Pincniien viņiem turpat bija
gatnm ar IMtimt un Luksemburgas
giilitlro vadību, bet otrdien 8 ASV
Mlbu priekihiieki izlidoja uz Lon­donu,
Amerikāņu štābu pciekšnieku vi­zīte
Eiropā ir šis n€dē}as sākumā
galvenais politiskais temats lielajā
presē. Komentlitori vienis pratis, ka
amerikāņu ģenerāļu negaidītais ceļo­jums
saistās at kongresā skaidri iz­pausto
attuiibu Trūmena prasītās
summas atvēiēganal Eiropas apbru-ņoSanai.
ASV oficiālās iestādes ne­slēpj,
ka štābu priekšnieki ieradu­šies
Eiropā, lai steidzamības kārtībā
noskaidrotu jautājumu par Rietum­eiropas
bruņoti^ spēku vadīl)as un
darbības faktisku saskaņošanu even­tuāla
kara gadījumā.
J a mūsu štābu priekšnieki desmit
dienu laikā neierodas mājās ar skal­dni
ziņojumu, ka šāda saskaņošana
.iespējama," raksta angļu liberāļu
Observer Vai^ingtonas korespondents,
^tad maz ticams, ka kongress pre­zidenta
Trūmena pieprasīto summu
atvfii Prezidenta ierosinājums vie­nīgi
tad legds kongresā vajadzīgo
valrfikumu« Ja ģenerāļu sarimas
Frankfurtē, Parīzē, Londonā, Vīnē
un Berlīnē rādīs, ka Eiropas valstis
ne tikai vārdos, bet arī darbos ga­tavas
sadarbībai."
Ir zināms, ka Bredlijs atvedis līdz
gatavu plānu, kam pievienoties aici­nāti
Rietumeiropas bruņoto spēku
vadītāji un valdības. Rakstot par
šiem tuvāk nezināmiem armiju reor­ganizāciju
plāniem, Londonas Sun-day
Express aizrāda uz domstarpī­bām,
kas starp amerikāņiem un ang­ļiem
pastāv pašā kardinālajā jautā­jumā
par mieru vai karu. Suņday
Express raksta: „Bredlija plāns
mums pierāda, ka Sav. valstis tagad
uzskata karu ar PSRS par nenovēr­šamu.
Anglija turpretim tā nedomā.
Kaut gan mūsu attieksmes ar PSRS
nav tādas, kādām tām vajadzētu
būt, mēs tomēr ceram, ka laiks, pa-J
cietība un godīga cenšanās palīdzēs
atrisināt daudzas, problēmas. Ame­rika
turpretim uzskata karu ar Pa­domju
savienību par neizbēgamu
un sākusi pilnīgi atklāti izklāstīt plā­nus,
kā izcīnīt karu."
Apcerot tās pašas Rietumeiropas
aizsardzības problēmas, pazīstamais
komentātors Scrutators spriež neciē-ļas
laikrakstā Sunday Times S^di:
«Vispirms jāapmierina franču pra-Ģen.
0.Bredlijs iepazīstina
loceklis ar ASV militāriem
„Apbrunosanas programmas nepieciešamību
pasvītro jauna kara regs"
Vašingtona (R). — Piektdien pēc-misdlenā
amenlkāņu tautas vietnieku
nama Šrli^vs Micoīnlsija noklausījās
ASV augstāko kBiŗa lietu vadītāju
paskaidrojumus par Trūmena valdī­bai
Izstrādāto militāro programmu,
kas paredz brīyo nāciju apbruņoša-nu
amerikāņu ieročiem. Sie militārie
vadītāji, līdzīgi Ečesonam iepriek-
SSj§ dienā, tēloja starptautisko stā­vokli
dkmās krāsās. Viņu paskai­drojumu
ietekmēti, daudzi kongresa
locekļi, kas bija nostājušies opozī­cija
Trūmena programmai, savu vie­dokli
tagad grozījuši.
lekSms izlidot uz Eiropu, komisi-
Jaa 85d§ ieradās triju ieroču šķiru
virspavēlnieki ar ģen. 0. Bredliju
priekšgalā. Pirmais paskaidrojumus
sniedza aizsardzības ministrs Džon-
8ons. Pēc viņa pārliecības, jāsaliek
kopā visi Atlantijas valstu bruņotie
spSki un jārada viena kopēja virs­pavēlniecība.
Rietumeiropas apbru-Ģošanas
programnļļa būtu izšķirīgs
faktors ASV drošībai pat tādā gadī­jumā,
ja Atlantijas pakts nemaz ne-un
neatļāva _patk^..^3 ai^e
kalnu ekspedīcijai
tajā pilsētā. Pirn^s l^^r ^i,es p-mu
mēģināja n o g a t ar^^,,3
šīnu, bet „sveto sain' . J
mēģināja atvērt kāds J
apkalpotājs, ko eKsp
gabalos,
ZILOŅI) BR'ESf/
lielos baros ^1^^%^^^^ S-iedzimto
ciemus « " 1 1 33
trālafrikā, ziņo Bg
tājs. Nēģeri panisļjs 1,,^
savu iedzīvi ,f «zKlid^ :
I Milzīgie z i l o f dēļ. B
sausuma un ka^tum tu,
^ slāpju mocīti, "ļķi
stās ganības un i.^j^^as
stās ganības un
meklē dzerame--
Trumens par Grieķiju
un Turciju
Vašingtona (A), — Prezidents Trū-roens
pirmdien kongresā nolasīja zi­ņojumu
par stāvokli Grieķijā un
Turcijā. A S V prezidents pauda pār-
Jj^cibu, ka ar amerikāņu palīdzību
Grieķijas valdība ierobežojusi komū-ļustisko
partizānu darbību un ka ir
iwedzes nākamajos; mēnešos pilso-
?«kaŗu pilnīgi izb«!igt. Trūmens uz­svēra,
ka grielļiu armija un bruņoto
«peku vadība uzlabojusies. A S V le-
WM un instruktori esot vienojuši
"«i?as sparu" un neatlaidību." Ne-uz
šiem panākumiem, to-
» jarēķinoties ar turpmākiem par-ļUanu
uzbrukumiem, jo tie jopro-m
saņemot palīdi:ibu no Bulgāri­jas
un Albānijas.
Prezidenta ziņojumā minēti a r i
precīzi skaitļi. S. g, marta beigās
Partuanu kopskaits bijis 19 830,, ka-gadu
iepriekš 26.000, Kopš p i l -
y kara sākuma 1946,, g. jūnijā
««niiemieki zaudējuši 70.028 k r i t u -
ļOS, ievainotos, pārbēdzējus un gū-
Jl^Kņus. Tā ka caurmērā partizānu
JP^ visu laiku bijuši ap 20.000 vī-
Jrj^s nozīmē,, ka triju gadu laikā
komunistiskas armijas sastāvs3
"^^pus reizes atjaunots. Bez pali-
«Das no ārzemēm tas nebūta bijis
iespējams.
^ a r Turciju runādams, Trūmens
«Jica cerību; ka ar A S V ieročiem
miin? ^ ^ ^ ^ ^ ^ sasniegusi augstu l i -
isa Matliek mai ko vēlēties
«aujas spaļu cHSanS.'*
būtu noslēgts. „AļDas šīs programmas
lieliski sader kopa, un abas tās' izriet
no vieniem un tiem pašiem draudī­giem
apstākļiem," teica Džonsons.
„Aukstā kapa taktika var viegli gro­zīties.
Tagad pienācis brīdis, kad
ASV prezidentam jādod lielākas piln­varas,
lai mēs varētu sekmīgāk mo­bilizēt
Amerikas resursus pasaules
miera nosargāšanai. Moderno karu
iespējams sākt un attīstīt līdz šim
neapjaušamā straujumā. Tāpēc ir
nepieciešams lielāks elastīgums v i s u
vajadzīgo līdzekļu pielietošanai Vā­kums,
kas radies Rietumeiropā pēc
otrā pasaules kapa, ir vilinājums ie­spējamam
ienaidniekam sākt uz­brukumu,
— tam ienaidniekam, kas
kāro sagrābt savā varā Rietumeiro­pas
augošās produkcijas potenciālu."
Džonsons reizē ar to uzsvēra:
„Gribu deklarēt absolūti skaidri, ka
militārās apbruņošanas programma
neparedz sūtīt amerikāņu karaspēku-uz
Rietumeiropu, Pēdējai mēs s'nieg-sim
tikai technisku palīdzību, no­sūtot
tikai ierobežotu skaitu anieri-kāņu
instruktoru un techniķu."
Pēc tam paskaidrojumus deva ģe­nerālštāba
priekšnieks- ģen. Omārs
Bredlijs, runādams arī klātesošo
aviācijas un kaŗaflotes komandieru
vārdā un izklāstīdams vispārējos
vilcienos plānu par Atlantijas telpas
aizsardzību. Kollektīvās stratēģijas
plāns prezumējot šādus piecus fak­torus:
1) ienaidnieka uzbrukuma ga­dījumā
ASV uzņemsies stratēģisko
bombardēšanu uz tālajām distancēm.
Bredlijs pie tam uzsvēra: „Mūsu
galvenais uzdevums kopējās stratē­ģijas
ietvaros būs — gatavība laist
darbā (deliver) atombumbu." 2) Ame­rikāņu
kara kuģu eskadras un rie-tumunijas
>ūras spēki izdarīs kopē­jas
operācijas, ieskaitot arī operāci­jas
jūras ceļu brīvības uzturēšanai.
Turpretim katra valsts atsevišķi riā-pēsies
par savu pašu ostu un savas
piekrastes aizsardzību. 3) Eiropa sa­gādās
sauszemes armiju galveno ma­su,
ko vēlāk pastiprinās ārpus Eiro­pas
pakāpeniski mobilizējamie spē­ki.
4) Lielbritānijai, Francijai un ci­tām
paredzamā kaujas rajonā eso­šām
valstīm piekritīs uzdevums _iz-darīt
gaisa uzbrukumus uz tuvām ^
distancēm. 5) Ikvienai valstij būs jā­pilda
tādi uzdevumi, kas atbildīs tās
spējām un tās ģeogrāfiskam stāvo­klim.
Bredlijs piebilda: „T:k daudz par
mūsu stratēģiskiem plāniem. Vēl vai­rāk
tos atsegt nebūtu lietderīgi.
xMums stāv priekšā ilgs saspīlējums
un, stājoties tam pretim, mēs ne­drīkstam
būt svārstīgi un nenoteikti.
Apbruņošanas programmas nepie­ciešamību
pasvītro jauna kapa rēgs.
Pēdējos divi gados ASV ārējā polī-
(TurplnāJumB 8. Ipp.). i
Angju un amerikāņu
uzskatu dažādības
viskardinālāko jautājumā
iibas. Mūsu sabiedrotie franči no
pašu pieredzes zina vislabāk, ko no­zīmē
pareizi noorganizēta zemes aiz­sardzība.
Tā jānoorganizē tā, ka uz­varu
gūst jau pirmajā kaujā, jo būtu
galīgi nepareizi Franciju sākumā
upurēt, lai to tad vēlāk atkal atbrī­votu."
Scrutators tādēļ nožēlo kon­gresa
opozīciju Trūmena ierosināju­mam.
Vēl pirms 6 mēnešiem kon­gress
nebūtu cēlis nekādus iebildu­mus,
bet tagad amerikāņu sabiedrī­bā
un politiķos izmanāma zināma
vilšanās par citām pēdējā laika po­litiskām
im financiālām akcijām.
Stipru iespaidu atstājusi amerikāņu
neveiksme Ķīnā un daudzi vēl arī
nav apmierināti ar Maršala plāna
līdzšinējiem panākumiem.
BBC politiskais redaktors arī no­žēlo
ASV kongresa noraidīgo izturē­šanos
Eiropas apbruņošanas lietā.
„Visa Eiropa pārliecināta, ka Ame­rikas
militārā palīdzība ir ti^šs pa­pildinājums
Atlantijas paktam. Tā
dpmā arī Trūmens, bet diemžēl, ne
visi amerikāņi. Sis ir pirmās dom­starpības,
kas radušās abu lielo ame­rikāņu
partiju sadarbībā, im ļoti no­žēlojami,
ka arī senators Vanden-bergs
nostājies pret Eiropas atbalstī­šanu.
Pibiīgl saprotama kongresa
vēlēšanās taupīt naudu, un i H mil­jardu
dolāru ir ļoti daudz, bet jāpa­domā
arī, ap ko lieta iioreiz grozās.
Pareiza tādēļ bija ndnistra Eče-sona
atbilde pallcbtības plāna preti­niekiem,
ka Eiropai jādod drošības
sajūta, kas bez ieročiem nav iespē­jams,
un ka jaunā militārās palīdzī­bas
programma politiskā plāksnē būs
tas pats, kas sainmieciskā laukā jau
ir Maršala plāns.
Amerikāņu štābu augstāko virs­nieku
vizīte Eiropā tomēr rāda, ka
pati ASV valdība uz šo lietu skatās
nopietni. Tāpat pieredze Berlīnes
gaisa, tilta akcijā devuiil pSrlifeEJlbtt,
k r ^ r o p a ar Ai«^riku vajadzības ga­dījumā
Var visai sekmīgi sadarbo­ties.
Un tām jāsadarbojas arī tagad,
kad uz spēles likts visas pasaules
rmers.
Nodibināts fonds Vācija palikušo aprūpei
LCK priekšsēdis H. Klarks Franciļā
skaidros emigrācijas iespējas
LĒMUMI UN AimJuMILCP SESIJĀ
Atzinums silitt mfisa centrftlo lestfiiu pārstāvjus uz galvenajām
emigrācijas zemēm, bloķēta fonda radīšana Vācijā palikušo tautiešu
aprūpei pēo IRO darbības izbeigšanās, ierosinājums aicināt LNP pre­zidiju
gādāt par darbības pārkārto šanu un nodoms lidz rudenim iz^
strādāt noteikumus neklātienes mācībām bērniem visos kontinentos—
tie bUa četri svarīgākie lēmumi LCP 15. sesijā 28. un 29. jūl. Imbs-hauzenā.
Darba kārtībā paredzēto Jautājumu par LCK turpmākās dar­bības
plānu un eventuālu pilnvaru paplašināšanu atstāja neizšķirtu
lidz nākošai sesijai, kas, cik paredzams, sanāks turpat Luterāņu pa­saules
federācijas britu Josfas studiju centrā novembra sakumā.
Izceļošanas iespēju kārtošanai LGK priekšsēdis Klarks jau tuvā­kajā
nākotnē izbrauks uz Franciju. Arī uz pārējām emigrācijas val­stīm
sūtīs pārstāvjus, kaut ari tiem būtu Jāizceļo parastajā darba spē­ka
vervēšanas gaitā. Valsts un sabiedriskās mantas bēdzinātājus
turpmāk reģistrēs īpašos sarakstos, un iespējams, ka neviens no šiem
tautas kopības interešu grāvējiem nevarēs izceļot. Pēc V. Januma Ie­rosinājuma
LCK juridiskā nozare šai vajadzībai izstrādās noteiku­mus
un Jau sāks neapzinīgo latviešu reģistrēšanu. Aizstāvot visas
trimdas saimes intereses, LCK turpmāk stingrāk vērsīsies arī pret
nodevu nemaksātājiem. Sesija izteica vienprātīgu atzinību un pateicī­bu
pašaizliedzīgajai latviešu skolotāju saimei. ,r
Sesijas abas apspriežu dienas šo­reiz
pagāja citādā noskaņā nekā al­laž.
Rīta agrumā LCP locekļi pul­cējās
Imbshauzenas studiju centra
bazniciņā uz lūgšanu un bibeles
stundu. Ari pēc vakariņām notika
svētbrīži, un pašu LCP locekļu —
mācīt. J. Turka, A. Abakuka un V.
Voitkusa, bet it sevišķi mājas tēva
prof. E. Smlta dedzīgi paustie diev­vārdi
radīja noskaņu, .kas saska­ņotu
darbu ievērojami sekmēja. Ar
interesi LCP locekļi noklausījās
prof. T. Celma Ireferātu par reliģi­ju
un zinātni un prof. E. Smlta
baznīciņas mijkrēslī atskaņotos
Bēthovena, Brāmsa un Lista skaņ­darbus
klavierēm.
Dienu pirms sesijas sanākšanas
Imbshauzenā notika L C K paplaši­nāta
sēde un Daugavas Vanagu
centrālās valdes apspriede. Sesijai
savukārt sekoja L N P prezidija sē­de,
tā ka prof. E. Smita un pārējo
centra darbinieku viesmīlību mūsu
tcimdas dzīves vadītāji baudīja
turpat nedēļu. Jo sirsnīga tādēļ bi­ja
pateicība šķiroties.
Rozohļo cerību vietā stājusies nepielūdzama īstenība
OPTIMISTISKS
NOVĒRTĒIUMS
Berlīne _(SS). — Amerikāņu, mili­tārās
valdības oficiālajā ralSījumā
pag. sestdien paziņots, ka ir cerības
visu.trīs rietumjoslu DP izvietot vēl
līdz S. g. beigām. Hesenē jau šo ru­deni
vairs nebūšot nevienas pārvie­toto
personu nometnes. „IRO izvei­dojusies
par lielāko transporta orga-^
nizāciju pasaulē," teica runātājs. „36
lieli kuģi tagad šķērso pasaules jū­ras
un vismaz 30 vilcieni ik mēnesi
nogādā DP no nometnēm līdz Eiro­pas
ostām. Sekmīgi ievadīto DP iz­vietošanas
darbu pēdējo gadu zinā­mā
mērā kavējis jaunu bēgļu pie­plūdums
no dažām valstīm, kur bru­tāli
rīkojas t. s. tautas demokrātiju
valdībai. Atlikušo DP vairākums
sastādās no baltiešiem, ukraiņiem un
poļiem. Zīdu skaits to vidū sastāda
21i procentu."
Pēdējā nedēļā repatriēti arī 117
Polijas pilsoņi, kufu pārvešanai uz
dzimteni Varšavas valdība bija at­sūtījusi
uz Frankfurti īpašu vilcienu.
Aizbraucēju vairākums bija tādu,
kas līdz šim dzīvojuši ārpus nomet­nēm.
Jauno DP likumu
' laikam tomēr
nepieņen
Vašingtona (SS). T AP aģen­tūra
29. jūlijā ziņoja, ka senators
Mekkorens (P. McCarrom) „aizsi-tis
durvis jebkādai jaunai akcijai
lielāka DP skaita uzņemšanai Sav.
valstīs". Mekkorens, senāta juri­diskās
komisijas priekšsēdis, iz­teicies
reportieriem, ka senāts va­rot
pieņemt tikai tādus likumus,
kas negrauj valsts saimniecību ar
jaunu imigrantu ielaišanu. Un vis­pār
jauns likums neesot vajadzīgs
pirms nāk. gada maija, kad ASV
būs iebraukuši līdzšinējā likuma
kārtībā ielaižamie 205.000 ieceļo­tāji.
Katram jaunam likumdoša­nas
aktam esot jārēķinās ar paš­reizējo
bezdarbu un dzīvokļu trū­kumu
Sav. valstīs.
Ievadot ziņojumu emigrācijas jau­tājumā,
V. Lambergs konstatēja
Jaunu attīstību aizbraukušo tau­tiešu
spriedumos par dzīves un
darba apstākļiem. No visām emi­grācijas
zemēm sāk pienākt vēstu­les,
kas liecina, ka pirmo rožaino
cerību vietā stājusies nepielūdzamā
skarbā dzīves īstenība^ Vi?ur mūs
gaida smaga eksistences cīņa. Sā­kuma
princips — tikai labu dzīvi—
neattaisnojas. Mēs neesam bēgļi, bet
cīnītāji, un Ja latvieši, atstājot Vā­ciju,
vadītos no šīs domas, tad ne­prasītu
— kur es labāk nopelnīšu,
bet gan — kur vislabāk savus spē­kus
varēšu likt lieta^: par Latvijas
atgūšanu.
Praktiskās izceļošanas iespējas
pēdējos mēnešos nav mainījušās.
Saņemti norādījumi, ka Francijas
darba un iedzīvotāju ministrija
pašreiz izstrādā Jaunus imigrācijas
noteikumus, paredzot ievērojamus
atvieglojumus DP un it sevišķi bal­tiešiem.
LCK nav varējusi izpildīt
iepriekšējās sesijas lēmumu — stā­ties
tiešā kontaktā ar attiecīgajām
ministrijām Francijā, lai sekmitu
latviešu uzņemšanu, jo starpposmā
sūtnis J. Feldmanis kārtojis aktuā­lāko
skrīningu jautājumu un vēlāk
aizbraucis uz Vašingtonu. Pārrunās
izskanēja dibināti pārmetumi, ka
LCK emigrācijas iespēju paplašinā­šanā
pēdējos gados par maz pievēr­susies
Francijai. Lai mēģinātu no­kavēto
atgūt, vistuvākajā laikā uz
Franciju dosies priekšsēdis H.
Klarks.
Jaunas iespējas solās pavērties
Norvēģijā. LCK tiešos iesniegumos
un ar ģenerālkonsula Vanaga akti­vitāti
cenšas panākt lielāku izceļo­tāju
skaitu, sevišķi rūpējoties, lai
Norvēģijā izvietotu gados vecākos,
kā arī grupu mūsu zinātnieku un
kultūras darbinieku. Pēc pirmajiem
optimistiskajiem vērtējumiem no
Austrālijas tagad saņem ziņas, kas
'izceļotāju straumei daļēli liek ap­sīkt.
Vēstulēs ziņots, ka tautieši,
kas pēc 2 līguma gadiem prasījuši
atļauju tālākai izceļošanai, to nav
saņēmuši. LCK pieprasījusi pa­skaidrojumus.
Emigrācija uz ASV, V. Lamber-ga
konstatējumā, ievirzās raitākā
gaita. „Tautieši ar nepacietību jau­ta,^
ko LCK dara, lai galvojumi pie­nāktu
vairāk un ātrāk," atzina V
Lambergs un paskaidroja, ka uz
daudzām pieteiktajām akcijām sa-nekavējoties
nosū­tīti
talak attiecīgajām organizāci­jām
A5V un tagad atliek tikai gai-ait.
„lr tomēr Jautājums," turpinā­ja,
referents, „vai izceļošanas kvoti
pirmie neaizpildīs tie, kas ātrāk
aizsūtījuši lūgumus un kuru nacio­nālās
organizācijas ASV strādā ak­tīvāk.
Varu tomēr teikt, ka visas
ar LCK starpniecību ievadītās ak­cijas
zināmu skaitu galvojumu dos,
un daudzi latvieši uz ASV vēl aiz­brauks."
Par emigrācijas norisi britu joslā
referēja A. Trapāns, vēlreiz uzsve­rot,
ka visas valstis meklē tikai
cietas darba rokas tālās nozarēs,
kur pašu iedzīvotāji strādā nelab­prāt.
«Maldīgs būtu optimisms," uz­svēra
AJ Trapāns, \„ka līdz IROddr-pibas
izbeigšanai izceļošanas lespē-ļas
uz dažādām zemēm būs neiero­bežotas.
Norvēģijas akcija ir sīlca,
Francijas misija pašreiz atturīga
uz. ASV tiek tikai nedaudzi, u n bri­tu
josla praktiski var runāt vie­nīgi
par emigrāciju uz Austrāliju.
Grūtības ir sardžu vīriem; komisi­jas
pie viņiem nevar ierasties, un
britu armija pat pieņēmusi zināmu
..izlaišanas kvoti" sardžu un i r a n s -
9?R9X r^r.^^.ā"^'• No b r i tu joslas
^3.525 latviešiem jūnijā uz'Austrā­liju
izceļojuši 705, Kanādu 39, A n ­gliju
15 agrāko izceļotāju piederī­go,
bet uz ASV 155.
Jākaldina kl^^^^^^
^J^ ^ ! ^ " " ? ē r sesijās, arī šoreiz
.€migra_cijas jautājums radīja platā­kas
pārrunas. Prof. P. s t a r c a ska-tijurna
mes jau esam tikuši pāri
jautājumam ^ kur izcGļot, un t ā
tL^.T^'V^^^^^ ieceļošanas ak­tivizēšana
daudz nevaram palīdzēt
musu centrālo iestāžu steidzams uz­devums
tagad būtu gādība, lai vi­sos
vejos izklīdušos tautiešu sagla-drau­diem
var cīnīties. Neasimilējas tie
daud^^^^^
aa VISI esaņi cīnītāji," ar u z s v j i rn
esamli^t'^'."' P- Staros. ..berne-esam
tau lešiem skaidri un sapro­tami
danjuši zināmu, kā Cīnīties un
nLāu" ^^'"^t. L N P un L C P
IST tālākas
i^'^^- ^^^^^^ tomēr arī šoroi/
' J ^ ° ^ f = ^ , b r u ņ u kaldināšan
nekādu konkrētu plānu nesniedza
apmiennoties ar sava vērtīgā iero-'
smajuma deklarāciju. P. Greizis .1
zma, ka aizbraukušo neapmierinātī­ba
ar svešo vidi, darbu un d/ivi
vērtējama pozitīvi. Kas labi neiū
tas, tik ātri neasimilēsies. ^
fTurplnājums 2, Ipp.)
'11
til:.