Bavarijas Latviesu vestnesis, November 8, 1950

              k 1 novembri
[ĀRDOS
. ttouiiplto maka
m iestādes, kum
UŠU nolaupīja, ^
' „darba devējiem'»
Bata mfioekll.
drfvokla vēl Iz.
Sjpl «adījuma
veikianu loutag
komflniitt ie*
Sinējo fitettnet
, ijas staciju no.
ļtt, Jo neesot pie.
b pilsētu iekļaulft.
ļuktos vēl vecajof
itlem pret lavu
cilvēki lUetum.
~ represijas viņu
Ijosia, paskaidroja
%s deputāts Neltif.
Ikolanas lestldifm
piesplesuem
ros Triestl. pie.
' prettanicu vie.
Bgtu amcrikfinu
JOŗas ceļu. 5i.
Trlestas angļu-
Ivirpa pazuda no
ilrelcvences elek-ar
radara un s^.
j Clmermanu, par
[devies ua krievu
ASV vēl pirnlii
!toJa kādas
, jias- sabiedrības
ļgadu laikā ied£i.
1» mllj..
ftimeņu vle.
- i s rāda ten-lās
aon laulības
rastas agras lau-
Ir vairāk sle.
. _ Itoros ne SN
>ja Anglijas ba«.
kuras atzinums
prtnās ari Angli-
% PtedallianAs
un liecina p^r
gara nabadzibiū
ilcas autorltāiu
ir grēks uļa
sākuUs IzraelM
poUtikā pret Aii.
Londonā izteicis
Sbai cieii sadaif»
Ia waldlbas krize
ļtijām vienojoties
^uriona koallcljis
^la Uda m |.
vēl uz ilglkit
lena un Mek*
salā, ziņo Newii.
nozuda kādā
lās aizdomas,
lasts atkritumos.
ap 20 personu
Kci devās uz pll«
un, to sistēma*
lušo rādiju ait
|a Vldjā dek«
»to mteriīguma
par kfldtiem
nekādā ziņā
^ A \ ^^
I Jaunais ro*
raizes llAiiu ap»
(Vāciju robttu.
I|as un sociUif
tam noliegta pie*
liara kongresā'*»
ngvembri 8a«
dienat atgriezu*
TM Ir pir-
_ pēc tam, kad
ITASS deklaiēja,
>ti.
ivācijn vēlu i f
libināt normālu
lieciskāa atUek*
idŗat alzsardilba
1 Grieķija, pa-lenta
Venizeloss.
tdoklnā no viet.
atkal atkaroļoii
kad iinīt dienai
I kāda britu lid*
iuzi no Parlzet»
lu dēļ Udaparātt
-lvi palika tikai
AgMn deguma
itn organirtcļju
AizUegU aif
„ dnlslet
Tā ir Jauna ot;
i otra puaulct
partizānus. Sp
ministru prezl-
Lkttz nodot «asai
tetUatu ministra
majoa nemieros,
liekus atcēla no
ipāciju iestādes
iadeks*pleWlda,
f d būi
^ dzelzceļu ple-
SttrUu armija
Hinavi._^Slep-latru
prezidenta
stināta.
jōnistl w«d?jutt
\ustriju pil»;^
I ir Jo nozīmīgs
ipgabals atrodat
rba mazos ko-
Bgrlaments nav
liu, paskaidroja
^ers.
Lfa piemeklējusi
UemeļkaUlornlJu.
fdienu Ugtsvēt.
latastrotas dēl pa
ļdkelzceļu un te-aurgā
(Oreg°nJ)
lUs 1000 ģimenes.
agrārās paj^U^
• gultā vlo*
meta krUe. Ne
ļesUem, viņS
bo klm vllcicnj
Kdles vēl stāja
ietu.
LATVUA
LutvlāD Nempatper
Kr. 86 (430) Nov. 8. 1990
poblliber and Cditor: ^alde-mfin
Umbergs, 8chwābiscb
Gmttnd, DP Camp ArtiUerie-
Kaiemc, Phone Schw. GmUnd
H50. Prtnter: Remsdruckerel
%\ļg, Bartel & Co, SĀwāblscti
Omund, Paradlesstr, i l Publia-hed
twlce weeWy Circulatton
11.000. Sponsor-Intematlonal Re*
fugee Organlzation.
U T V I A N NEWSPAPER
Nr. H (ISOI
imaii ttUttaaaa « l ! » ^ ^
I»levi|a: utftelii Canu^ā K j -
aataia^ Oalvtn^ ndaktora: V
Umbern; galv. rads vto^-i»-
CuUU^ MakiOfl: A. BoltMUna.
P. Klāiuk CMiā. Y U -
«loi. r Salsim U 0?>«f
Aufttrāiiias cedakcDu rad, A.
ftmtts C»,UnclanAvaiiua*Wao*
dour««. Bi««f«t Vle^ AJSS: Rid adr.: 0<a) i d i v i b ^
Omftiid OP Camp A^ļĶfc Kamn^ tālr. Mw. CKalM tUt
Pektaga ofidāH apsttprina
UiBleši lesttļoŠMiB aeaelkoieiā
KOREJAS KARA ^i^^
^ T o k ļ o (D). - Tat. no ki Vitu laiku baidījāt rkiomn Uelvaittit. ta­gad
iiottcii - Korejat karft lejaukutlet komfinlttltki ipL Trj^^
"iJIf i«\''^i^r*M ^ •rmlJa?XpavētelX Xal gan ieneraļa MekaHura galveni mllne vēl ķ^titm kintē, noU-SSI'HII^.*^^^
^l*^ ZiemelkoreHelo putO efait
dlvlzUat. kaa apbmņotat modem&kajiem leroētem. Ķ lm tantat
repobUkat lejankianot Korejat karā apttiprina aH Peklagat imiditiji. In-formCtaa
aprindaa Londonā Iztakāt, ka UelbHtānIJa gatovņht Imlegt
Maottolungam protetta notu. Jo britu valdība Ir viena no nedaudzajām,
kat atzinnti komfinistltko Ķinu. l^r notikumiem Korejā Uelat baiat
valda kā Vašingtonā, a Londonā nn Parīzē.
Par <:InleSu karaspēka piedaliSa-not
Korejas karā pirmoreiz infor­mācija
pasaules presē parādījās apm,
pirms pāris nedēļām. Toreiz fio ziņu
sniedza dlenvldkoreJieSu virgpavēl-nieciba,
kuras vienībām bija izdevies
saņemt gūstā vairākus ķiniešus. Vē­lāk
So ziņu netieSi apstiprināja ar!
amerikāņu 10. korpusa pārstāvis,
Jaunais Zviedrijas
karalis Gustavs VI
MASKAVA AICINA 1 »«* w mis
sarunām
rio vte a lua bWt NMU lai*
ftoit IfMii kMbM y^mk m
MM pattaa atkarlgipi dilvi* Ir
falMtaiHi fifā a i v ^ n . i»
gan piebilstot, ka Ziemelkorejā sazī­mēts
tikai viens ķInieSu komOnistu
pulks. Dažas dienas vēlāk tā paila
korpusa pārstāvis jau runāja par ot­ru
pulku, kategoriski atteikdamies
tomēr sniegt kaut kādu tuvāku in­formāciju.
Ģen. Mekartura galvenā
mitne un ar! loti uzmanīgais britu
raidītājs BBC par Maotsetunga ie­jaukšanos
Korejas konfliktā visu lai­ku
klusēja. Bet pagājušo sestdien
Londona pirmoreiz pavēstīja, ka Zie­melkorejā
ķinieši laikam tomēr ieso­ļojuši.
Svētdien BBC šo pašu infor­māciju
jau apstiprināja, attmikda-miet
uz Pekingas raidītājā iepHek-
Sējā dienā nolasīto uzsaukumu ķi­niešu
tautai.
Pekinga, proti, deklarēja, ka Ķīna
vairs nevar ilgāk neiejauktiet Kore­jas
karā, jo ar UN karaspēka pār­iešanu
pāri 38. platuma grādam ap­draudēta
tās tcrritorija. Uzsaukumā
tālāk teikts, ka ķiniešu komdnistu
partija aicina brīvprātīgi pieteikties
karam Ziemelkorejā. Amerikāņu lid­mašīnas
esot vairākkārt ielidojušas Sllnas territorijā un nodarījušas zau-ējumus,
bet A$V flote uzbrukusi
(Tun^iHIJimit 8. Ipp.)
Maskava (E). — PagUnio pleķi*
dien padomju v a l ^ o o ^ ^ ASV,
Lielbritānijai un PraacUaa viitale-kam
notu, kurā tHt tUUmm Udval-ttls
alelnitas ui tarunāa par Vādju.
Otrā dienā notas tekstu pubikēja
Auttrumvāeijai oficiālā ziņa atenii-ra.
Informētas apHndat norāda* ka
Padomju tavienibat aklnājumt M t
sarunas par VāeUa Ir vārdiska lU-kārtojumt
Prāgu konferences Ilmu-mam.
Kā tlnān^ ^. oktobri Ce-chotlovakijat
galvatpUtēa bija ta
pulcējušies padomju tatelllvalito ār­lietu
minittrt Molotova vadlU, lai
Izlemtu vācu problēmas.
KREMĻA NOTA ASV. LIELBEITANUAI UN fEANOJAI - PEAGAS u^teMI tuTkaSr^ aDstmi Mur
KONFERENCES LĒMUMU VĀRDISKAIS ATRARTOlUm- ^AlINO- ««LM^SI^^
TONA. LONDONA UN PARtZt R A U G M SUVflSKI SsTtJES^ irttUuiMiA N i
preses pārttāvjitm paskaidroja, k a ļ ^ j f ^ j » ! i i ! Ī ! ! ? * ļ J *g
Padomju savienība varbat ari vē»- 7 il™'
tos mainīt tavu līdzšinējo taktiku, p ^'•^ f*** " " ^ ^
Bet Uelbdtānija ton^ teubāt. vai tai aavtu «arta.
Maskava vēlis iet atleikUet no tavu pmtims, lalvM Ir Mhrldvillill
lidzilnējāt politftat gala mērķa - Ur itaptt atlMlv paia»ri«i, kas
paaaules rtvolūdju. Intervijas bel- t i m i i neMt aav 9Ukm pli kasaa
gās Meknilt piebilda, ka proponēta- bel savi poiltlvaji I^MUMii
jal 4 valstu kimferencel laikam to- p^l p^toij«sl a«fat« alstnlbsu Tai«
mēr nebOt lielas ncsfmet. Jo B l a ^ - i ļgfiiiiami nuuAkiml Ir Ht trtnte
va to Izmantos vienīgi tavai nropa-Lgļff^ tootķll, kat ar drosmi, godi»
gandai. Tik pat tkeptitki domā ari p^i^ mSiSdrv slr« Iz^algijutt
UN pilnsapulci
varēs sasaukt
24 stundu laika
Lēksaksesa (F). — Pagājušo piekt-ļdlen
Apvienoto nāciju pilnsapulce ar
52 balsīm pieņēma ASV un sešu citu
. . . *^ * i i priekšlikumu, kas paredz, ka
zvēresta valsU^ satvmrmet pār araudlga konftlkta gadījumā UN var
ZvledrUu tagad l a l ^ s J a o n ^ U ^ ^ 24 ^ ^ ^ ^ j^^^
11^ 88 gadus vecais Otistovtl^^ Drošības padomē izlietotu
UIķa karaU apbedīs rit. Pio^otles Lavas veto «etibat. Nobalsošanai
visu Eiropas karināmu pārstāvjiem, vajadzēja notikt Jau iepriekšējā die-
Gustavs V ttstijis s a v l^ pē<mle- nā. bet to aizkavēja padomju ārlietu
klem 15 mUJ. sviedru kronn Udu ministra Višinska obstruktivā runa,
mantojumu. Par t i sadallšwu lems k^^g viņš vēl nepieredzēti asā veidā
pēo karaļa apbedīšanas, kad ofIcIMI uzbruka ASV delegātam Fosteram
Padomju savienības aidnfijums
rietumu lielvalstīm mēģinot panākt
vienošanos par stridlgiem autāju-miem
pie konferenēu galdiem nav
vairs nekas Jauns. Kopš Vācijas ka­pitulācijas
notikušas neskaitiāmas ap­spriedes,
kuru rezultāts biji vienmēr
viens un tas pats — veltīga laika
zaudēšana. Jo Maskava nekad nav
darījusi to, kas izskanējis tās propa­gandā.
Ari tagad Padomju savienī­bas
nota satur 4 punktus — Kremlis
vispirms ient^sina. lai visas bt\xu
okuT^djas varas publicē kopīgu pa­skaidrojumu,
Wa tās aizkavēs lUe-tumvācljas
remllitfirlzāciju. Tālāk
krievi prasa atcelt ierobežojumus vā­cu
rūpniecībai, atskaitot bruņošanās
rūpniecību, nekavēļotiēt parakstīt ar
Vāciju miera līgumu un pēc gada at
vilkt okupācijas karaspēku. U l llt
problēmas atrisinātu, Maskava ieteic
4 valstu konferenci, kuras termiņu
var noteikt ASV, Lielbritānija un
Fmndja.
Notas f^ldilalt t t k i^ nmditu llo«
1as bālas rietumo», ja tabHKMaJIem
nebōtu pārāk rūgto pledbdvojumu
par Pad. savienības lidzšinējo izturē­šanos.
Pēc tam, kad izlīguma talo­nus
palaida gaisā Jakobs Matiks un
VL^inskls. tagad ari Kremlis sāds ru­nāt
oficiālu valodu. Nelaime ir tikai
tā, ka rietumu demokrātijas vairt
netic krievu labajai gribai. Tāpēc
Vašingtonā, Londonā un Parīzē jau­nā
padomju nota uzņemta loti skep­tiski.
Britu valsts ministrs Meknlls
vācu federālās valsts kanclers Dr.
Adenauen. Viņš izteldei, ka rietu­mu
lielvalstīm .,neva}adJitu klausī­ties
uz Pad. savienību tlrēnu bal­sīm."
publloēs viņa testamentu.
ļļgļļļ ļļļļļļļļļļļfļ ļi
Atcelti tns padomju
Latvijas ministri
Rīga (E). — Rīgas raidītājs zi­ņo,
ka „buržuiskā nacionālisma
dēj'' no amata atcelts padomju
Latvijas ārlietu ministrs Vāles-kalns,
izglītības ministrs Straz­diņš
un mežkopības ministrs
Sakss. Ministru prezidentam Kir-chenSteinam
ofidāli izteikts bri-dlnājums
par «nepietiekamu bol-
Sevistlsku uzmanību". Politiskās
aprindas Stokholmā pārliecinātas,
ka 3 ministru atcelšana Latvijā
ievadīs tādu pašu tīrīšanas akci­ju,
kāda jau kopš ilgāka laika no­tiek
Igaunijā. Ariietu ministrs
Vāleskolns boļševiku pirmajā
okupādjas gadā bija Izglītības
tautas komisārs. Vāciešiem ieso­ļojot
Latvijā, viņš aizbēga uz Pa­domju
savienību. Pēc 1945. g. Vā-leskalns
avansēlās par ārlietu
ministru. Apvienoto nāciju piln­sapulcē
Parīzē Molotovs mēģināja
viņu iedabūt par oficiālu delegā­tu.
Lielvalstu noteiktās nostāja*
dēl Vāleskalns bija spiests palikt
Parizē tikai par vienkāršu statis­tu.
Acīmredzot, tagad viņš Maska­vai
vairs nav vajadzīgs un to sa­gaida
tāds pat liktenis kā viņa
igauņu kollēgas.
Dallesam. Pēc Višinska runas Ap­vienoto
nāciju pilnsapulces prezi­dents
piebilda: „Man palicis tāds
iespaids, ka UN neapspriež vis ASV
priekšlikumu, bet pacietīgi noklau­sās
Višinska ofensīvu pret Mr. Dal-lesu."
Pilnsapulce tāpat ar lielu
balsu vairākumu pieņēma priekšli­kumu
atjaunot diplomātijas attieks­mes
ar Spāniju un ļaut tai piedalī­ties
starptautiskajos iestādījumos.
Pret šo priekšlikumu balsoja vienīgi
padomju bloks un dažas latiņu Ame­rikas
valstis, bet atturējāt Francija
un Lielbritānija.
m Sliļlll tlr 6ISII
II imiiiRis niīH
StokliolaBa (E). — ZvieMJu gai-vaspilsētā
taņemta informādja no
Maskavas, ka Staļins gatavojas pār­ņemt
padomju ārpolitikas vadību. Sit
ziņat netieši apstiprina ari Mukavā
akreditētie diplomāti Pārņemšana
gaidāma pēc tam, kad no LēktakiHs - ^
sas atgriezīsies ārlietu minis^ Vi- No Gibraltāra ceļā devies glāt>šanu
ios svetoMbaa gadus, ndltUasMsa
no drsMdsĻ M gfitllNi, seds ari vlll*
nājuna prMtt. tta la«MI sagla*
bIJttH M vkii savtt pmsolgti btl
fslsē arf naekttilt palapatņu, ftll*
daml par kri^n talviidaki siiias
parattga ua atlMMs i j ļ l t aļlfiis,
M v kmIMA BS gatedsMi
sinlli teids v a M i tiklu Mtepalls»
ka fķfm ki satUgma «a Bttairtlii
skssdibi «I MMvIdlba va f f l sM
labi naftstaml k n a l •& diona» SUMI
ar gada m varaMril «s b i k M ar
ģ^lbsu l a i ratlNi«I |lo-
M i nia, pifi^ IrMttaMi. katīt
atrailalm sav« gara radkMiu, Ja aa
pal falrikaB, kaa pril«, rvai, «a il«
ksiļaa saisa persaalrt vārdā va te*
laraia. L t t , kidfi Rds palial diaaal
IMs latvieša trimdu sateNta «dvi
flM aav blHs li» ki taa varēja «a
ki Ia» vaiadiila M t
Ta paaidis viņa attgsMba E81 vim
dlvioaa ļaaaaaaa ļiralsftiļSi kasa
tes» Dot vtH IsapllaBia pSraiiaaliia*
aia aa k i i a otta vlalaMvifia. kas
" ā g k ļ««ļ|yyļ|gMaMr .iial dlai^ki tavUtt
^^^^p^ ļ v^^^^^^^^^ai^^ļi^^^ ^^as^wimBa » ^^^^^^
MsMiiiliMaRi^^ aa latvisia
tealaa dklvibas MlsnaHai ito v i r ^
|r««uia.
Pralaus, MjertUa n Ulli
laaiia; kādi) gaa tas Jādara «iīĻ
laIvMBi. Ja Ia Msdai» aagU^ uasH*
kiidis va kaaadlftlīT Bal tad al|i«
ģUākm %fTfff!fī%tl gapbal, ka Ml
Mdtt altivaidss tlpaiial ki par aU*
ail% l i aH par p i i i ja teala
UliH* kaitfhra aa Uvaa valda» aa«
sttdal savi larpai vai plnaaA vlali.
Tad aa b i ^ kaaaskf sali aa pari-dUa,
ka ari paidladpifni. paiate-
IMsIbi aa plaaikaaMi apslai varaat
b i l plraUe. kaal da|iM airalsitelsa
aa cfoteaa va pkvēradanlas kopi-bas
doouU va utdevvailcat Nevb ES,
bslailte!
Loadoaa (md). - Dally Mali oe-l " "J •JfSl!*'
sen sniedza Reutera ziņu, ka Gib- leklavsittiia bal^ aa l i v.
raltiri uztverts latviešu nUorlalvM .ļ*^^" ^
SinIs dlenis LCK ndtai Au-guitdorfā
ieradis DP tonltlju
pārstāvis Hartmanisi lai us vistu
iepazītos ar mOtu karavīru mo-bilizidju
lietām un LCK ridbi
etdiiem (k^umentlem. Haitmanis
apmeklēja u\ Bangerskl 01*
denbturgi un ievāca ziņu par mo»
bilizāciju gaitu.
LCK priekiēdis V. Janumt ar
LCK labklājību nozares vadītāju
J. Niedru uvukirt apn^lēja DP
komisiju vadītāju Ventorfi A.
Konanu (Conand) pMJo komisi­j
u amal|>m(mu klMbdlai «akN
padcaidrojtmiitt par mbbitt-iMJas
gaitu. M m usfidot do»
kumentut, kas n^pstridvosi pa­mato
LCK aizstāvēto viedokli Pa.
redzams, ka šini jautājumā LOC
mitf^ Augustdorfā notikt vēl vie­na
plašāka apsprieda ar LOC pār-stāvju
im DP komUiju loc^u
piedalīšanos.
Skrinlngu lieUt LOC atkārtoti
iesniegusi rakttut IRO gaivtnai
mītnei Zenēvl
latviešu jūrnieku
palīdzības sauciens
Kaija taudent pēc palldzibat. Laivai
Jūril ttbojijies motors, un pasažie­riem
sāds trūkt pirUku un ūdens.
šinskis. Staļins vēloties personīgi
izmēģināt vai nebūtu iespējams kādt
izlīdzinājums ar rietumiem. Stok­holmā
domā, ka tas nenozīmē Vi­šinska
krišanu nd^lastibā. Viņš ari
uz priekšu darbosies ārlietu mini­strijā
un praksē realizē to. ko no­lems
Staļins. Informāciju par Sta­ļina
nodomiem apstiprina kāda vēst-
.'niecība, kuras valsts stāv loti tuvu
»Kremlim.
500.000 vāciešu strada sabie
okupācijas karaspēkam
Frankfurte (D). — Kāds amerikā­ņu
augstās komisijas pārstāvis atbil­dot
uz vācu presē publicētajiem da­tiem
par okupācijas izdevumiem. Iz­teicas:
„Vācu federālai republikai
jārēķinās ar to, ka nākotnē tai būs
jāizdod 8—10 proc, no visiem tautas
ienākumiem aizsardzības vajadzī­bām,
kas līdzināsies ar«nēram 100
miljardiem vācu marku," Tālāk viņš
paskaidroja, ka līdz šim okupādjas
Izdevum» Rietumvācijā nesastāda pat
pilnas 5 procentes, kamēr Atlantika
pakta signatārvalstis aizsardzības
mērķiem asignē 10 proe savu tautas
ienākumu. , ^
Vācu laikraksU iepriekšējā dienā
bija publicējuši Informāciju, ka
amerikāņu un britu joslā pie okupā­cijas
karaspēka strādā 5CKJ.000 vado­šu.
So skaitu sastāda sekojiet kate­gorijas:
3a.0(H) kalpoņu, 30.000 resto­rānu
apkalpotāju, 11.000 miesnieku
kuģis Hercules, lai paņemtu Kaiju
tauvā. Ui Kaijas atnn^et 10 vī­riešu,
4 tlevietes un 4 bērai Pēc
tam ziņu par Kaljat likteni nav ta-ņemtas.
TRtS POĻU MATROtt
PMLilBUifES EVtEDRUA
llamNrta (E). - Kāda vācu zve­jas
kutm apkalpe ziņo, ka 25. ok­tobri
pl 1 no riU Bornholmat talat
tuvumā tai ātrā gaitā tuvojusies ne­apgaismota
motorlaiva. Kad t i ļrie-braukuii
kuteram, no motorlaivas
Izlēdt ar mailnpittoli bruņojies mat­rozis
un tautājlt urpm, kida viņa
tauUba. Tu atbildējis - videtlt,
tad no motoriaivas pārvietojuiies
vēl divi bruņoti matroži un pletpie-
^duši kutera apkalpi doties uz Zvied
un maiznieku. OdOiKi kantora darbi-i riju. Pa ce]am viņi paskaldrojuli, ka
nieku, 144.000 techniskā personāla, poli un atradulics apmidbat
ieskaitot izpalīgus lidlaukos, 66.000
šoferu un 48.000 dažādu darbu strād­nieku.
So pusmiljonu darbinieku at­algo
vādeši, izdodot 4,6 millardl
marku, kas iztaisa 7 proc no visiem
tautas ienākumiem. Britu un ameri­kāņu
joslā, pēc vācu laikrakstu in-formādjas.
stadonēU ap lOO.CKK) viru
liels okuj^djas karasp^s.
braudeni uz kāda kara kuj^ kutera.
Jūrā matrdH pār\'arējuli tirit dtus
polus un kādu krievu potlintku, sa­bojājuši
kutera mallnat un paši mo­torlaivā
af)(bēgua Polu bēglut Izstā­des
ostā Zviedrijā uzraudzību kuti-des
atbruņojušas, bet vicu kutētam
lāvušat atgri^es mājās.
18. NOVEMBRI ZIEDO ARTAVU UTVUAI!
vlja|,apllakaa silltoa aa aeciasitaa
vislidsa. kar kida raktUtiJs sidal^
lass «Maa k l i j u gHItl ca dcia, paU-dski
aamr Nteaa» MrdēJiM no
viņas pases piraikalos stislia^ ka
Ivr kids lidsls vlatfI: ..Maal aioea.
es akMa baji, i s p c i ^ attalf* Ni»
Um vUalis ua stislos pInidUi
pataaaaa vielalakvirda aav; Ia ala*
slijki kopīgo deiaav aakavaUala
«.Bifsr» VB visu «s balsis aa Lai-vIlM
varētu koncentrēt vieaā laail-va
cerību pilni aaaelaaii
vēl taramlet, bH misv spMI
Iet as beigām, lidziet Dievu va d*
aletka par talvkiv lavlaa glibāaavr
Sis saadois skan aa misv tevte
drds d^malm aa aav adruēls II*
kal Jāni» vai IvrlVĻ Aaaal vai Ea-aal,
bel rakSts visai trīmdintekv sal-mtl,
aa l u art J M M vMeat Taa
Ir atvlva lifaus. bH art pav«f; l i
aav ttkal vēteailba, bH Ir art aapla-rtfiamlba.
Lai atvkaa tautietis ae-dacsi,
k% aaslipJaMft abakeaaa aiit.
isaa driiaii, faraMw a a v r a ^ vai
disagla bkaaktf, viņā alralsWu aa
savu lavlu l l k l c^ saMMn. Tla ^
midl! Lai saprHam baigo rHUHitli
Ja lavikalos gadās Latvija aealbrt-vaa,
tad bojā ka ne vien UtvidNi
lavla, bH Ildzi tai kaps bfts rakki
art laivkia IrtaidialHaeai ^ vtaal-ga
kidi semes mali.
Tidq lai Mķiraiaft dņi par Lai-vUu
va misv lavtes glābšanu tkvie-van
mva» JāmH vid gartgie spēki
va malfrtiiia kvpējaa, Ul vairota
|waali bamialsau apkarotāju pin­kas,
aeahadrslaa atbalsti tos laotle.
baa savu Mv IzdnIJvIi, va
laa, kaa ki4Ms Hisles misu vietā.
^^Ms Ia varam aa U art tolsim
Dieva aa Latviju vārdā!
V i l i s LasIņi
M
\ .1