1950-12-30-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m 23. decembri VĀRDOS gnttnet bērnu apdāvina, 'iii apģērbiem Ziem» i rietumu sektoru ko« 200.000 DM. ||g^Bi«tniiiviciias skola visu padomju sek-iedzīvotāju bēr. « r m luKkiliilflt^^ mēttesl sa- Rletumvfidji* launāf gatavības po- .Jai locelOi. No 110^ tomēr io» IM iatSajSm pcrt^^ Pie- ^ e s ļoti maz vlcļīlu. loms. DM nodoklis itoiAP^ Hanove- ' lidzivbtfijiem, saski^ ar tiesas lēmu- ^ k u atzinusi par nelikusnSgu pagāju- ^lidaTadlto dzīvokļu bttVel nedevu. " ' ^ātttomobiln pasOtlnfis TurcIjA An-sabiedrisko ēku dekorlianm ar rfUtū svaigznēm izteicies bij. ASV ^ Pad* savienībā admirālis Stend-ifil zvaigznes atgādinot padomju lu im tādej neesot pieļaujamas, jfilfii prasfjasl eholeras sērga, kas lt«mi vairāk simttūkstoš indiešu vida, .l^m^MitinMiiu novadiem sapulce- Bil »le4fg.viBca ganu zēna - „brl- ZIŅAS irt vH 6. un 9. lappnae, irllļlja^f. Viņa izslavētā nbrlnum- iMimpkin nederīga. Iestādes rīko aš^pālanas un evakuē speclālvil-iiil iautomdbUos desmlttūkstošiem «iettiinā piespriedusi Varša-fiļrb^ tu aviācijas ataSejam kai^tlnim terneram, kurā esot ijļl kādu jaunu polieti nelegāli no Polijaf. i^Klt 4iļt« manus bērnus!** fittčtiihvaldes koncentrācijas ko- ^1^^ Ilze Kocha, kad daži pinuši no kādas piegā-mw bērnus. Kāds SS ileik Itdus spārdīt un sist pr|vjl t>ret Ilzi Kochu no- ;>ilļomemes iemītnieks. Ārsti ajpiamtā savas nervu kaites paindis amerikāņu ra-tifords MOrs, kas lo. dec. Sarļnei, lai Oslo izdarītu ^%)6ftāžu. Policijas pūles Hdie lim nav sekmējuSfis. Pē-li »|ļi$l|Q|f redzēts Rletumstacijā» I l i t v i R i l ^ S ^ ^ ar divi vīrie-ttulrv^ tt sievieti. ' i i i i a brita ji^ par lose. g. n^ļgjU pārtrauktas .līdz nākošam [, kas uzņēmies mili- Viirspavēlniecibu Indoķīnā, Binojā. Rēķinoties ar gaidāmo l^lofenjidfvu, karaspēks ir 'kimjaf posteņi pastiprināti, ļi^diģuttii marSata Petēna lieta »^ īUi^iinuiēs Frahcija augstākā 1U zināJPASv 14 ģ; V. inlarSals izcieš eki Svētajā gadā sp- . lU. Viņu vidū visvairāk , btt otrā vietā 200.000 vāciešu. :#iitiiab08 iepriekšējos Svē- • bija: iooo. g. ~ 350.000, bet E ^ * ^ 680*000^ lāvienn minūtē raida jaunākā |ļ(^ armijas patSautene ar gaisa dze-u tūristu apmeklējuši (^tobrim,^ p^^^ 8 U bainicas prāvests Ibeis, flipillpējot savus tautie- U(Mlj;sēroj^ 224.000 km garu 10til|;;dlevkālpojumus. ^ili^»ms 1150. g. bijis Ko-liiiāms; UP aļStentJlras svarl-laraķitā. ļ Otrā vietā seko aten- ]>reiidi»niu Trūmenu, bet trešā piņu'koņgreiļa vēlēšanu Iznākums. " "voJuSas ASV 1950. >^ aino ameitticāņu lauksaimniecības liiblākfl raža ASV ^dt^rSanU, vintirgotavām lāk aizliegts izlikt skatlogos ^^^ptideļēņi degvīna. Aizliegta dzērienu reklamēšana vis- It "otrā pasaules kara ^ . ^ J H nolēmusi cīnīties ^0 l^iīft BHE. ^^iDlIai libtorknjis pēc kara - lta/1»sW ielaists ūdeni Ham- , uzturēs regulāru satiksmi iu Un Argentīnu. ķon ūiMstu koncentrējumi ia. ķur tiem uzlidojusi i f jy dar daudz liin pulveru .—(ftn). - /^nglijā pārāk izplatīta 'medicīnisku tablešu un pulverlSu konstatēts kādā britu medlcl- ^ tiņojumi. Lielbritānijas iedzl-ilr bet it sevišķi gan sievietes šādus " kas tifcaiļ uz laiku nomierina, ļ(s neārstē, patērējot veselām iļūCt» Ņ^ovēršot slimības cēloņus, bet Rasinot to nepatīkamos izpaudu- Ha natentlldz&ll atturot pacientus VUlcagai grieSaiiās pie ārsta, kas va-lameklēt slimības īstos cēloņus un *aikutiB|kt to ārstēt. Vlslzplatltāki ir i l l l i pret galva? sāpēm. Ārstniecības itol^patēriņu vispār veicinājis Angll- ' ^ I s medicīniskās palīdzības likums. aUdzIbas ietviros firsti Anglijā un pagājušā gadā izrakstījuši ne mazāk J l lailj. recepšu resp. ap ceturtdaļu tāļu uz katru'iedzīvotāju. Kur tās ^paliek, - jautā medicīnas žurnāls Ical Press; humoristisku atbildi uz to Izteicis pats veselības ministrs: „Lie-daļa aiziet virtuvju nolietnēs." aizsardzības paktu ļispēku Suecas kanāla joslā. Kā ns, Ēfelpte vflas ši līguma anu-fiu un britu karaspēka izvākša- |kā ziņo NW;l^ork Herald Tri- Londonas ķbrespondents, Eģip-rlietu. tninlstŗs Bevinam esot ie- Izis lādu priekšlikumu: britu jpēks var palikt Ēģiptē vēl vie-ttdiii> ii tam šai laikā jāapmāca TtieSu un techniķi, kas britus aizstāt. Ar to tad bū- _droāināta ari kanāla joslas irdžiba, m ko tā nobažījusies t : Londonā gan domā, ka ēģip-vieni paM, ari ar visu apmāci- E^apētu Suecas kanāli aizstāvēt agresilu. LATVUA Latvian New8paper Nr. 100 (444) Dec. 30, 19iS0 SjJrf K^^'/^^^^Niedra. August-dorf b. Dfetmold. Lager, Bl. 9-7 ^one Augustdorf 02. 'printen gf "S^ckerei Sigg. Hārtel & Co ^i^^ābisch Omtind. Paradles-str. 12. Published twice w e e^ Circulation 11.000. Sponsor--international Refugee Organization. * LATVIAN NEWSPAPER M^. IM t44iD Senāta» mi. f. M. 4«a. ^āk Ualdienis UB sctuuenla. ladevijNi: Utvielu Omtrtli Ko- Galvfni redaktora v.t Maktia CuUtii. RedsktoH: P. Ķlina. V. Uttņi. Ķ Raisten, L. ivajrct. AMida taimaitelbM vaditāia A. AboUoi. AtitiiriUiM ndakcijat vadītājs A. amita (II.Uiidii)Avemi«. Wtndour«t. Ballarat, Vic. AuittaUa). Rf dakdiM adr.: (lU) Schvrlblsch Omūnd, DP Camp ArUlltrlu- Kattrnt, tālr. achw. <Smaiid »8I Komunistiskā Ķma noraida panueru - Vū AIZBRAUC AR 16, BET ATGRIEŽAS AR 54 KOFERIEM mitaft«S;'lSK'*.JS*' " . T "^ ir samērs nlecigl Hungnamas mtas iericM pIMri b^^^^ , Oen. Mekarturs savā komunikē izteicās, ka Hungnamas tilta gala pozīciju evakuēšana nobeigusi UN karaspēku pārgrupēšanu, kas kļuvusi nepieciešama pēc komunistiskās Ķīnas iejaukšanās Korejas karā. Evakuētā 10. korpusa vienības piedalītas 8* armijai, kuru tagad komandē ģenerālleitnants Ridžvejs. Iepriekšējais 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Vokers gāja bojā auto katastrofā, kad viņš brauca pasniegt kaujas ordeni savam dēlam kapt. Vokeram 24. divīzijā. Ar 10. korpusu pastiprinātā 8. ar-mjja ieņēmusi jaunu aizsardzības līniju gar 39. parallēli no pussalas austrumu lidz rietumu krastam. Otrdien ziemelkoreiiešu un ķīniešu vienības pārgāja 38. platuma grādu un pievirzījušās 35 km no Seulas. Ko- Atstājot Vāciju Atstājot Vāciju un aizbraucot uz ASVv noUeku ^vus amatu»^ Latvijā. Noliekot amatus, neatbrīvojos no l a t v i e š a c ī n ī t ā ja p i e n ā k u m a . So katra latvieša nacionāb pienākumu gribu pildīt arī tālākā trimdā. Tādēļ es nešķiros no latviešu trimdas saimes, bet palieku ar to kopā arī turpmāk. Nebūdams vairs galvenais redaktors, daj?boSos Ildzi arī mūsu laikrakstā Latvija. Sirsnīgi pateicos par tautiešu silto atsaucību kopējā darbā un upuru nešanā cīņai par Latvijas brīvību un tautas dzīvā spēka saglabāšanu. Vislielāko gandarījumu dod Arējas informācijas fonda darbs. Artava Latvijai vēl nav noslēgusies, bet tas iepriecinošie panākumi dos jaunas iespējas mūsu cīņā par taisnību, nespējīgo aprūpē un latviskās kultūras veidošanā, un dažiem mūsu rakstniekiem nevajadzēs teikt rūgtus vārdus. Es esmu pārliecināts, ka ziedojumu straume Artava Latvijai būtu bijusi vēl lielāka kultūrai, ja nebūtu teikti tikai rūgtie vārdi vien, bet nācis aicinājums arī no to teicējiem atbalstīt šo akciju latviešu kultūras darbinieku labā. Mums Jāpūlas visiem vienādi. Es lūdzu latviešu trimdiniekus ari manu amatu pēctečiem veltīt to pašu uzticību, atsaucību un atbalstņ. Līdzās komunistiem un mūju zemes okupantiem mani nīst un darbā apkaro dažas mūsu t. s. parlamentāriešu aprindas, sevišld sociāldemokrāti, kas par saviem cīņas ieročiem izvēlēiušles nevis lietišķu kritiku, bet aklu naidu, lamāšanos un neslavas celšanu. Sādu cīņas veidu atstāju viņiem un svešā tiesa -gandarījuma nemeklēšu. Atbrivotā Latvija ir mūsu mērķis, cīna par to dod ģandarijumu par visām pārestībām. Atbrīvotā Latvija i^ti spriedīs tiesu par visiem mūsu da-ritiem vai nedaritiem darbiem. Tādēļ nekādi uzbrukumi vai personīgi sarūgtinājumi nedrīkst pamudināt cīnītāius atteikties no uzsāktās cīņas. Nievātāiiem, tāpat ka malā stāvētājiem, viņu laiks ir pagājis līdz ar pagātni, bet nākotne piederēs tiem, kas pi^.derēs šīsdienas cīņai par Latvijas dzīvību un brīvību. Būsim cīnītāii. demokrāti un savas tnutas u^tirī':'! dēli un meitas nevis vārdos, bet darbos. V. Lambergs ... 4, munisti izveidojusi fronti no Kore-angpoias līdz Cangū, 60 km no austrumu piekrastes, kamēr pie Kaiaon-gas koncentrētas vēl citas ķiniešu vienības, kas liecina, ka sagaidāma komunistu Uelofensīva. Ķīnas karaspēka virspavēlnieks ģen. Cutē pirmdien izteicies, ka ķīniešu komunistu uzvarai Korejā būs ārkārtīga nozīme komunisma nostiprināšanai visā Azljā. No franču valdības avotiem ziņo, ka Pad. savienība apsolījusi Ķīnai atbalstu Korejat karā, ja UN gaisa spēki bombardētu Mandžūrijas pilsētas. Tādā gadījumā Pad. savienība uz Koreju nosūtītu 8—9 kājnieku divisjijas, mongoļu kavalerijas divīzijas un 80.000 blJ. Japāņu kara gūstekņu, kas Sibīrijā apmācīti un apbruņoti. , Pēc tam, kad UN trisvlru komisija bija nosūtījusi uz Peklngu vēl divi telegrammas ar pamiera priekšlikumiem Korejā, komunistiskās Ķīnas ārlietu ministrs Cuenlaja tis priekšlikumus noraldp. apzīmēdams UN rezolūciju par m^ix, iof \Ķ pienam-ta beJi ķi^leltt t|iiit$5 v«bffiMyi Aete-gācijas piedalīšanās. Tādēļ ari ne Ķīnas valdība, ne tās pārstāvji neuzņems kontaktu ar UN komisiiu. Cuenlajs atkārtoti pieprasīja visa svešā karaspēka atvilkšanu ho Korejas. No Londonas zlno. ka ģen. Vū (Turpinājums 8. Ipp.) Divu vihi ^invāzija" Helgolande Hambrga (11). ~- Pagājušā nedēlā divi Heldelbergas studenU Frank- ļ Šaubāmi ievesta Anglija sieponi, p'le f M . f o = / . « n ^ f i l U * ATU^ j^^j^ ^ g . ^ ^ j^^^^ j^jjj^ Daudzi latvieSu bērni fiot aUemfvētkut aitvadIJa Iklrtl no dfaucIcM. vidO. viņu vecāki ir vic«lgte. kas tajo» vtl «itoSl ^ i J ? ^ latvlefoi. kas sava mm rlui alivada SpinSr*^^ ia. ^vainotām dvēselēm un paļāvīgam acim Ue raigās mtSTiSS^m^ Varbōt tas nesis citus Zlemsvflkus. kuros vairs DebOi Mchi tSTmSMlSTnih vēlēsim to viens otram, pārkāpdami is$l. gada slieksni. " fwiwjw ite- Maskava pastiprina spiedienu pret bijušajiem DP Anglijā Londona (sk). — Parlamenta loceklis Džons Bēkers Vaits ziņojis, ka atklāts organizēts komunistu plāns, kā ietekmēt britu rūpniecībā strādājošās pān'ietotās personas. Komunistu partijas bie-ri gan personīgi apmeklē ārzemju strādniekus viņu hostelos dažādās Anglijas dalās, gan arī applūdina tos ar propagandas literatūru. Komunistu nģc^nti, izrādās, prot kaut kādā ceļā iefTūt ārzemju strādnieku adreses. Pēc tam strādnieki mājās saņem veseliem saiņiem komunistisku literatūru savā mātos valodā. Sf literatūra neap-furtes žurnālistu pavadībā zvejnieku kuterī devās no Kukshāfenas uz Hel-golandes salu, lai tur apmezdamies protestētu pret šīs vācu salas galīgu iznīcināšanu. Kā zināms, angļu galja spēki šo salu izvēlējušies par izmēģinājumu labku bumbvežu uzbru-grOtl izdarāms bez ārzemju sūtniecību aktīvas līdzdalības. Tālāk Vaits izteicies, ka ziņojumi par īpašu kampaņu minitā virzienā saņemti no Jorkšairas un Velsas. Latviešu strādnieki Hullā savās dar- ^^J!^^^^'^^^^^J^^^ ^oāomū^^^^^ vietās saņēmuši komunistiskus sala tik ilgi, kamēr angli paziņotu bombardēšanas izbeigšanu. Jaunākās ziņas no Vācijas ziemeļu piekrastes v^stī, ka abi studenti, nevar'Jami izturēt lielo aukstumu, atgriezušies Kukshāfenā, lai apgādātos ar segām un siltiem apģērbiem. Trešdien viņi atkal atgriezušies salā hel-golandiešu apvienības valdes pārstāvja un kāda helgolandiešu šofera pavadībā. Vairāki bij. salas iemītnieki izteikuši gatavību atgriezties Helgolande. Angļu iestādes Kukshāfenā trešdien izdeva pavēU apcietināt abus šīs „neapbruņotās invāzijas" ierosinātājus. Angli vispirms aicināja vācu piekrastes policiju, lai tā novāc abus studentus no salas, bet policija atteicās to darīt, jo neviens Vācijas l i kums nenoliedzot uzturēšan(^ Helgolande. Arī vācu muitas ierēdņi atteikušies pārvest studentus atpakaļ. Angļu militārās iestādes pazlņoiuSas, ka studentus atvedīšot atpakaļ uz kontinentu ar varu, kaut gan piebilst, ka viņu sodīšana neesot paredzama. Sai vācu studentu , «invāzijai" d udz uzmanības veltī ne vien vācu laikraksti, bet ari angļu un amerikāņu prese, norādot, ka studenti vēlas ne tii'ai panākt bombardēšanas izbeigšanu, bet aicina vlcus helgo-landieSus atgriezties savā dzimtajā salā. teli komunistu apmeklljuid btjultt tik neatlaidigl, ka hmm^ vtdftftjam vairākkārt bija JilQdK U l k i policija, lai nelQgto«,vlefUi lii^vltftu, «Bēdīgākais Ir Izt^dts ValU. „ka k<Hnūni8U ipēj iegdt Šo itrH-nleku adreses. Mums ir pierādījumi, ka ši informidjf aiziet ari uz io strādnieku dzimteni. Ja tur Izdodat atrast viņu piederīgos, komOnlitlem ir pavērts celi ietekmīgai draudu taktikai." (Turpinājuma I. Ipp.) 87 IGAUl^U BEW l«C TRIM MĒNEŠIEM SASNnOUlI ARĢENTIKU Londona (tn). — Reuters ziņo no Argentīnas, ka pēc triju mēnMu il ga ceļojuma pāri Atlantijas okeānam 127 t motorlaivā Buenosalresu sasnieguši 87 igauņu bēgļi, to vldO 26 sievietes un 20 bērnu. Reutora ziņojumā minēts, ka bēgU esot izbraukuši 22. septembri It ki tlell īatvieSu laikrakstus un broSūras, tāpat jugoslavi un citu tautību ārzemju strādnieki. Saņemtos pronagan- no Igaunijas. Viņiem neesot nekādas materiālu saiņus tie parasti izni- ļ du dokumentu, un viņi lOguii at-clnot neatvērtus. Kādā Velsas hos-1 lauju apmesties Argentīnā' uz dzīvi. Četru lielo" konference gaidāma februārī Ņujorkā ASV JAUNO KONGRESA SESIJU IEVADĪS TRŪMENA VCSHIUMS - CUIKOVS AR ULBRICHTU. TORrj&U UN TOĻATI MASKAVA PLĀNO JAUNU IEBIEDĒŠANAS AKCAJU Londona (11). — Eiropas aizsardziba, kas cieši saistīta ar Atlantlka pakta militāro spēku izveidošanu, joprojām pieder pie lielākajām politiskajām problēmām gadu mijā. Par to raksta pasaule prese šajā un viņā pusē dzelzs priekškaram, par to spriež politiķi visu Eiropas valstu galvaspilsētās; Galveno smaf?umpunktu šajā plāksnē tomēr, par «pili republikāņu daļējai noraidigai nostājai, uzņēmušās ASV. CeMes fII iiiBt Bklra Mlmi Tinai MV Uļ» lak. v^Ala ptr i«»rtaU tknOI». M N <.;;Ibu III atrtctoan Mib v« iMUknlu tUut mOm, lit IMIMI* IlUm prlIkM lik )ta l l S l w iriA be«|ottJ« tUuam ilmjulu «to. Jlrat Mste ļumm 4tm»miMm tMtkia. ku sīki* UttH tapNMII PMMta pUittoiM. N« vtcMi vmm m*» Wnm tMta |NrWiti«: vifi •a dute «aMk nr «tarft ht UM> JM kUtriftfMa « MMM trlMieu •«NmfhiMl; kelIMi»!• « N i £ m MMJi mtaMlura m tulM taJlt art VM» Td pklikaip mkMĻ kM MIJI Ml Tim a^ute. (M «B punito aMMH wn Mta-ifto «B udoaito MtoMmiM k* M« nmm hmm nttm MvUw tm- PM^« «torti. NcMB MmtM MT wtoļilwto>iWa trttibto. Mtotdto. Mi pil. kutf ttoMlM KI tto toi- MB. ķMŖ no w«u terMta* pMIII MM pdto «IM M||B plnMMto •tolMiHcMM ilņl. II «a «kd au» <ta|»MlM toiitat UrtfMI Mtota4.8M«Uw hmta M Utvtto M tto mim brt|) M •M. tara aMUfaB MTI Un MMI iNi pM. umm M n tar nln •w*witii n n mm aif fto« «vdļa atomrti^ Jtfe^oji utlraM tŗtoi» ļ l m iļMji m n t e i k » kl M M . IteHpbvMM UtvUM ta«k« Nto. vtoMita «tontotikta jf»wH«M«- Mm MkM» iMMi. k » mJmt āmtitī^1ĒM*M vtoH Prezidents Trumens pārtralica savu Ziemsvētku atvaļinājumu dienu agrāk nekā pared?.ēts.un ieradās Vašingtona otrdienas vakarā, lai jau d-".as stundas vēlāk apspriestos ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem — ārlietu ministru Efesonu. aizsardzības ministru MarSalu. apvienots štāba priekšnieku ģen. Bredliju un finanču ministni Snaidcru Labi informētas Vašingtonas aprindas ziņo. ka bez Korejas jautājuma, par ko VISIEM ATSAUCĪGAJIEM TAUTIEŠIEM, KAS ZIEDOJUSI ARTAVU LATVIJAI. SIRSNĪGI PATECAS UN NOVĒL, nepagurt tidbi gaismas u m a i jannafa 195L gada KnĒSĀB INFORMACUAS FONDS prezidenta}., pla^u ziņojumu iniedzis ģen. Bredlijs, galvenā vērība veltīta rietumu aizsardzības sistēmas flnan-ciālai un materiālai stiprlnāianal Abi minētie, kā ari dti politiskas un saimnieciskas dabas jautājumi pasteidzinātā kārtā aspriesU sakarā ar fecn. Eizenhauera gaidāmo izbraukšanu uz Eiropu, kā ar! ar Jauno kongresa sesiju, kas sanāks 3. Janvāri. Kā zināms, kongresa pirmajā dienā prezidents TrOmens teiks plašu politisku vēstījumu. Oen. Elzen-haucrs, ko tuvākās dienās sagaida Eiropā i^r savu pagaidu galveno mītni izraudzījis Astorljas vlesnicu Parīzē. Angļu militārās aprindas ri-ņo, kā ģen. Eizenhaueram ierodoties Eiroj^ angļu bruņotos spflcus ieklaulSot Atlantlka armijas sastāvā. To palu daris arf anflu vienības kas stadonētas Eiropas kontinenti (Turptnftjums I. Ipp.) tiMm|l_ ittCMTlMilliMlili^^ sikitikoa n tm^^f^lm ķmHh miltuvia. 11 i i i Bottik B« JM irafo f»a«* « I ukā, k» kāUm BOMVOU dkmā Mnrii (svina, M m «tOlfaia mftim sama i^eaoiaim — Laifijai amttneelia. iiMĻ «I ka iiiti na? (aa iaUoĻ Ind l i praktiski ?ain nebis Iespējama. Vn Ja iitt H d i lirfdl v« ffadii dsirdēt panolē pailslama vlni domas, ka rMmia wi atttlnmitt sapralaiiii tomfo icspetama, on ka komiata» II labi nrēla sadd?o| ar demokraMs. kaNcm kaimiņiem tad Heito iķltl, ka misa taatas ce(i ari varēta is-beiftim sarkanajā bcsdibanl. Tāiu laiks itn noUkamI nsstiv as vielas, LIdil Uem latents nav ari latvieša taalas UkteskĻ ko Maskava tan apilmoiojttil ar itnleibas rimafiL l a pirms dattcm gadiem vil vartja likties, ka Ulvija lldti plrljim Bal. Utai vakrtfm norakstītas dlvēcesM» dējamos, no latvieia taalas cttēana stistt nepatīkami traaolM rietuma valitsflni liObsaJiUi, tad tagad mttsa Uktente laa dcii mvijiet ar visas na-saoles on cUvIccs aikatsft brilkiria-noi. Un l i na rJn ilgi nedēlis ne bnUdtfga konferi»ea on saroai spē* ies, nedi ari rota|ilanoe ar iUitIJIm vai straosa palika, mi, gads nāk pasauli ar skarba MotāJomu: odUes vai grimt? T M Matēts nevien LatvIMi «n ritlm vaistim on taotim vlņp^ dadn priekškara, bet par to Mitšķlras ari Parftel on Lomlonai. lomai an Slok-bolmal — visim brfvit Eiropas valstīm on vtolem brivās pasaulei kon-tiaenUem, kofo vieopršttba on vienotība kopējai dņai vienīgi var dot atbildi: mis eeisknles. Un nav šaabo, ka brivi pasaote to ari pateiks, Jo pienids laiki, kad pat Tisradonālākle politiķi eaor viiroialttika^m brillēm Jao iaikaUJi^ laval semei an viņiem pašiem draodotte Mesmas, Ir Jao ikaliti ronit par mltra« kai Ja vien bfito patieii nepra-rito ne aldaijomo, ne ilaviBāJama« Bet M panolē Jldifvo tēdl ,4nlerii'', kas Jao ^aaUii desmlOcm millono nelaimīga cUvēko Mvfbo, kam Ik dienai vil Jioporē tikitoll. on kai pitfali tīko apbedīt visos patiesai brivibai 00 miera nUlētaios. tad daodsklri €ŪwMttkā on denlflka ir atklita ciņa, kae reltl par vfsim reiilm daris galo Ufstottra riešanām on sidēšanal oi polvm moeas. 81 dņa ari dos gaadarijomo momi, latvicškm, VllliLesiņŠ
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-12-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501230 |
Description
Title | 1950-12-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m 23. decembri
VĀRDOS
gnttnet bērnu apdāvina,
'iii apģērbiem Ziem»
i rietumu sektoru ko«
200.000 DM.
||g^Bi«tniiiviciias skola
visu padomju sek-iedzīvotāju
bēr.
« r m luKkiliilflt^^ mēttesl sa-
Rletumvfidji* launāf gatavības po-
.Jai locelOi. No 110^ tomēr
io» IM iatSajSm pcrt^^ Pie-
^ e s ļoti maz vlcļīlu. loms. DM nodoklis itoiAP^ Hanove-
' lidzivbtfijiem, saski^ ar tiesas lēmu-
^ k u atzinusi par nelikusnSgu pagāju-
^lidaTadlto dzīvokļu bttVel nedevu.
" ' ^ātttomobiln pasOtlnfis TurcIjA An-sabiedrisko
ēku dekorlianm ar
rfUtū svaigznēm izteicies bij. ASV
^ Pad* savienībā admirālis Stend-ifil
zvaigznes atgādinot padomju
lu im tādej neesot pieļaujamas,
jfilfii prasfjasl eholeras sērga, kas
lt«mi vairāk simttūkstoš indiešu vida,
.l^m^MitinMiiu novadiem sapulce-
Bil »le4fg.viBca ganu zēna - „brl-
ZIŅAS
irt vH 6. un 9. lappnae,
irllļlja^f. Viņa izslavētā nbrlnum- iMimpkin nederīga. Iestādes rīko
aš^pālanas un evakuē speclālvil-iiil
iautomdbUos desmlttūkstošiem
«iettiinā piespriedusi Varša-fiļrb^
tu aviācijas ataSejam
kai^tlnim terneram, kurā esot
ijļl kādu jaunu polieti nelegāli
no Polijaf.
i^Klt 4iļt« manus bērnus!**
fittčtiihvaldes koncentrācijas ko-
^1^^ Ilze Kocha, kad daži
pinuši no kādas piegā-mw
bērnus. Kāds SS
ileik Itdus spārdīt un sist
pr|vjl t>ret Ilzi Kochu no-
;>ilļomemes iemītnieks. Ārsti
ajpiamtā savas nervu kaites
paindis amerikāņu ra-tifords
MOrs, kas lo. dec.
Sarļnei, lai Oslo izdarītu
^%)6ftāžu. Policijas pūles
Hdie lim nav sekmējuSfis. Pē-li
»|ļi$l|Q|f redzēts Rletumstacijā»
I l i t v i R i l ^ S ^ ^ ar divi vīrie-ttulrv^
tt sievieti.
' i i i i a brita ji^ par lose. g.
n^ļgjU pārtrauktas .līdz nākošam
[, kas uzņēmies mili-
Viirspavēlniecibu Indoķīnā,
Binojā. Rēķinoties ar gaidāmo
l^lofenjidfvu, karaspēks ir
'kimjaf posteņi pastiprināti,
ļi^diģuttii marSata Petēna lieta
»^ īUi^iinuiēs Frahcija augstākā
1U zināJPASv 14 ģ; V. inlarSals izcieš
eki Svētajā gadā sp-
. lU. Viņu vidū visvairāk
, btt otrā vietā 200.000 vāciešu.
:#iitiiab08 iepriekšējos Svē-
• bija: iooo. g. ~ 350.000, bet
E ^ * ^ 680*000^
lāvienn minūtē raida jaunākā
|ļ(^ armijas patSautene ar gaisa dze-u
tūristu apmeklējuši
(^tobrim,^ p^^^ 8
U bainicas prāvests
Ibeis, flipillpējot savus tautie-
U(Mlj;sēroj^ 224.000 km garu
10til|;;dlevkālpojumus.
^ili^»ms 1150. g. bijis Ko-liiiāms;
UP aļStentJlras svarl-laraķitā.
ļ Otrā vietā seko aten-
]>reiidi»niu Trūmenu, bet trešā
piņu'koņgreiļa vēlēšanu Iznākums.
" "voJuSas ASV 1950.
>^ aino ameitticāņu lauksaimniecības
liiblākfl raža ASV
^dt^rSanU, vintirgotavām
lāk aizliegts izlikt skatlogos
^^^ptideļēņi degvīna. Aizliegta
dzērienu reklamēšana vis-
It "otrā pasaules kara
^ . ^ J H nolēmusi cīnīties
^0 l^iīft BHE.
^^iDlIai libtorknjis pēc kara -
lta/1»sW ielaists ūdeni Ham-
, uzturēs regulāru satiksmi
iu Un Argentīnu.
ķon ūiMstu koncentrējumi
ia.
ķur tiem uzlidojusi
i f jy dar daudz
liin pulveru
.—(ftn). - /^nglijā pārāk izplatīta
'medicīnisku tablešu un pulverlSu
konstatēts kādā britu medlcl-
^ tiņojumi. Lielbritānijas iedzl-ilr
bet it sevišķi gan sievietes šādus
" kas tifcaiļ uz laiku nomierina,
ļ(s neārstē, patērējot veselām
iļūCt» Ņ^ovēršot slimības cēloņus, bet
Rasinot to nepatīkamos izpaudu-
Ha natentlldz&ll atturot pacientus
VUlcagai grieSaiiās pie ārsta, kas va-lameklēt
slimības īstos cēloņus un
*aikutiB|kt to ārstēt. Vlslzplatltāki ir
i l l l i pret galva? sāpēm. Ārstniecības
itol^patēriņu vispār veicinājis Angll-
' ^ I s medicīniskās palīdzības likums.
aUdzIbas ietviros firsti Anglijā un
pagājušā gadā izrakstījuši ne mazāk
J l lailj. recepšu resp. ap ceturtdaļu
tāļu uz katru'iedzīvotāju. Kur tās
^paliek, - jautā medicīnas žurnāls
Ical Press; humoristisku atbildi uz to
Izteicis pats veselības ministrs: „Lie-daļa
aiziet virtuvju nolietnēs."
aizsardzības paktu
ļispēku Suecas kanāla joslā. Kā
ns, Ēfelpte vflas ši līguma anu-fiu
un britu karaspēka izvākša-
|kā ziņo NW;l^ork Herald Tri-
Londonas ķbrespondents, Eģip-rlietu.
tninlstŗs Bevinam esot ie-
Izis lādu priekšlikumu: britu
jpēks var palikt Ēģiptē vēl vie-ttdiii>
ii tam šai laikā jāapmāca
TtieSu un techniķi, kas
britus aizstāt. Ar to tad bū-
_droāināta ari kanāla joslas
irdžiba, m ko tā nobažījusies
t : Londonā gan domā, ka ēģip-vieni
paM, ari ar visu apmāci-
E^apētu Suecas kanāli aizstāvēt
agresilu.
LATVUA
Latvian New8paper
Nr. 100 (444) Dec. 30, 19iS0
SjJrf K^^'/^^^^Niedra. August-dorf
b. Dfetmold. Lager, Bl. 9-7
^one Augustdorf 02. 'printen
gf "S^ckerei Sigg. Hārtel & Co
^i^^ābisch Omtind. Paradles-str.
12. Published twice w e e^
Circulation 11.000.
Sponsor--international Refugee
Organization. *
LATVIAN NEWSPAPER
M^. IM t44iD
Senāta» mi. f. M. 4«a.
^āk Ualdienis UB sctuuenla.
ladevijNi: Utvielu Omtrtli Ko-
Galvfni redaktora v.t
Maktia CuUtii. RedsktoH: P.
Ķlina. V. Uttņi. Ķ Raisten,
L. ivajrct. AMida taimaitelbM
vaditāia A. AboUoi. AtitiiriUiM
ndakcijat vadītājs A. amita
(II.Uiidii)Avemi«. Wtndour«t.
Ballarat, Vic. AuittaUa). Rf
dakdiM adr.: (lU) Schvrlblsch
Omūnd, DP Camp ArUlltrlu-
Kattrnt, tālr. achw. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-12-30-01