1951-07-04-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
J f i ^ . 1951. UTVIA Utfteo N6Wfptper Vr« W , Jaly 4i W51 'S.fc.r- Vilis Janum». Auguit- 5fb'Detoold, Uger, Genruiiiy. ^ PkOM Aogustdorf 02. JKckatt, Obb.. Regienmgf ^"^•ugir» G«rmaBy. PAISSTI. ^" Y.. Phont VI t l «f 1.50 «ontUT. W«iUiiim«r DrucUitl, *SR. Wti»ieio/0^1>" Genniny. ŽS nrfci we«kly. Clfcul. 11.000. i . gandrīz n S > ^ 1"".^» ilt gadus £ ^'^oi apcietināti 5 lATVIAN NEWSPAPER Nr. 51 (195) TnidteBt 1951. g. 4. ]Qll]i IiBik tīiSdieait testdltcii Iid«v€]i: Utvi«Sb Centiill Ko- •ittift. GeWtntit rtdek^ors; Mak* •is CaUtit. g«lT. t«d vietn V UtUļJ. Redtktori: G Gilnberģi. P. Kli&t. S Mits&iiikt. U ST%TC« Aftgida ulmnitclbti vftditjitt H Zigtri. Apgid« » rtdakcljai •drest: (13b) Grattstttchao. Obb.. Uger. Austrāliju re<ltkc. vtd.: A. Smjti. 18. Litideņ Avenue. Weadoure«, j^llērtt. Vjc. Australia IhVtl IEVĒROJAMAIS AMERIKĀŅU ZURNAlS PLASl SAITĪTI ATTĒLOJOT BALTIJAS TAUTU IZMaNĀSAW SPECIALZIŅOJUMS LAIVU AI NO A S V puia mechaniķi un TmJT folltisku bēgļu t i e W ^ t j a un padomju k a ŗ i ^ *^ P M ķiniešu DacioDilUtuT ka, ieradie, ForST «nkianga$ province JJ! »tu krievu koloniju, irļJjHJ p ņ o t o s spēkos pēc DMhSr fnnājuraiem. Kfidi iS » tagad paaugstiaits pir kjS izpelnījies augstāko AtiSE [aros - - pirmi un otil ninii ļjSi Mgrantn niaisl pSrbiōdMfr Ijas komisijas Vidjfi, kii h frlsrūē rekrūtē stridnlekni U pnieclbai, mežsaimnidbil B p o UP. Milāles pSrbindl ASV Mts i ļošo 500 pārbaudāmo vidō Mbl i 1 specifilpilnvarōtais Filipi ^ \ 'ā laikā uzbrucis seDitoii U j ļclbu un aprūpi iOguii I ^ ļo vienības locekļi - itodos kas pēc sacensib&o) Zilcbsit ^ieradās kfid& IRO nooetalH aos neatgriezties Tito idM ļmerikāņu armijS. īre saiņos sadalīs Brlgusuti joslas slimnīcām, blriņo M> I nometnēm, univeriitātts «t I jaunā veida saiņus, ktir Utrl ārtikas, saņems ĶIIis, Knso, itingenas, Ķelnes ua Misitaii Ik 10 saiņu pietiks benulm ļtndentiem uz 3 mēneliei. lartja Bērziņi, ko UP liņs)» fcieti un bijuSo DP, p i k i l^ Milvokijā, tai paSā ittOl ļas virs Teodors. Bēni?» it* ibrikā, un citas strādnieču fi' ar iespējamu deporlHaou ļu." Bērziņi no Vācijai I diviem gadiem. IS lidmašīna iegādei PIUB^H ļdio aicinājusi ķInieSo tiat», ļrivprātigie Korejā Taiilu W ļgaligu uzvaru", ļuz Tibetu devusies komiW«t* klibas komisija, icurS pi«<ļ;'" lonomijas, meteoroloiiju, m ) zinātņu u. c. nozapi fP«w* iclonālo partizānn pMW«ļJJ ' Ķīnas aizsardzības 0» , kritušas jau 8 piliitM lO" nas territorijā. I Bt ^pilnīgu «««rt» . ^ f j Divgulamā gulta «MMiti« ugunsgrēka sipnjļ, lektrisko ierīci krācfji ^ vizijas ekrānu uo - B'«S» Lēšuia Anglilir JO Iiļŗtļ» ^ā. varbūt vajadzēi atlioas' iandiu gada WU,P««toJ" pašreiz sākusies laMbu»^ joprojS» W«^;« IttiK , ibus ASV turboiņrfclrij ikijS un kopš tā l«i .ndienci ^Jj ļr Narimanu patlabai» P*'« iKaprl salā. «ti Is virs Teksaja» an^^j. las lecamo \m fāii dabūja (laļļ i š i e s jau iepn«W> [ j a llBlJu P f % o Isteblu Andlļj5 P«« ļ l s dienās m ļ s pulkvedis Ŗo"00" l ē r pazina ^^iJisneU^ Iiitafliiil M t r t t l ņ n iloitritill hraab Colller», ku lau . . i . . i . i < - . Idikdii ||W». " M takUm fetgu» r.kflii D« hJ8.vit "ir»"'* CriH,f. Bŗppii k«f.ip.Btonll V1 I | « B , EIVO*. (A«w«od7 d» Mmū.. r?M*,Z Hlh M | l " . ka" »»VM i«Bet itltitiitl «ktl «««lo, . . « o i . HtllMkeiC, inim Intājunu. pSrrjalluSi „ b„vi, .Otaiv.tlki»! ^sJi^T'^^Ar''''^'"'i'C:» ItfdtitH viņu 3 Ipp. garai» raksts IMC StaļiOē jātiesā par slepkavoša-iiir viens no pam*atIgSki8)iem un md- L tautu visvaifMc sapraftēji^m publl- 4tifti«mr kldi visp&r parādījusies ļļķjoi littumu sabiedroto tedevuinos. to blakus maim« zināmaji-em, bet latiņu demokrātiju cilvēkiem vēl ne fial labi iiprotamajiem faktiem par Lļepķa^irSmr deportādjām m garī- Ujiem īpaidiem, kas žurnāls attēloti sddfiA^i ^ saistošs etā^tljim^, ļums ir tas, loa autori prasa, lai UN If «avfoi palTgorganizācijām šīs no-ifeilbas izmeklētu un sauktu tiesas «iekšl par tām atbildīgos padomju IJIHI vadītājus. Oaii labi rinSm, ka B i prasība bez kara un uzvaras ir iiiaspSļama, tomēr šie vārdi tik asa ifidi no riettimu puse« attiecībā par ļķļiijas tauitlm skan pirmo reizi. Ar wiojoSu pretstaittjumiu amerl-ļUņutoāli^ tisak MVU raksta: ,,1948. 9. decembra pēcpusdienā Mj8 viens no Uem retajiem gadīju-im, kad likās eaam attaisnoti Ap-iti& otp njciju solījumi- Parīzē īstas īieaprātlbas atnaosfairā UN kopsapul- 55 pret 0 ķateīm jiolēma, ka p o i ^ - sistemātika sociālu, rž- Kritu' vai nacionālu grupu iznlcina-bui ir kriminālnoziegums, un mo-tfilski'iio^ ioa saviem locekļiem rīko- IciŠIs konvencijās gairā. Delegātu lido, kas nodeva «avas balsis, bija arī ^savienības pārstāvji, ar toreii tili»» Andreju Višinski'priekšgalā/" (AUteclbā paT minētās balsošanas re- «iHtu gan ir nesaskaņa ar citiem rrotiem; arī Latvju Enciklopēdijas 8. pliBataj 674. Ipp. raksitā Genosids feikis, ka, balsojot par universālo cil-t^ lu tie«ibu deklarāciju un konven-djUļPar genosida noziegumu aizkavēšanu un sodīšanu. Krievija ar savām 5 sa/telītu valstīm gan nav balsojuisi pretim, bet atturējusies. Arv. B.) ..Tijā pašā dienā," turpina Collier's. ..dažais stundas agrāk pirms padomju pārstāvis pacēla roku svinīgā vienprātībā ar civīlizēto pasauli, 1100 (Turpinājums 8. Ipp.) Krievu traleri ^zvejo' danu territorijā Stokholma (vv). — Dāņu laikraksts Berlinske Aftenavis ziņo, ka pēdējos mēnešos gaiUdrīz regulāri novērota krievu vai austrumvāou zvejas trā-lej^ u kustība dāņu terratoriālos ūdeņos, — caurbna-ucot Lielo vai Mazo Beltu. Sevišķu vērību krievi veHī Kategafea jūras šaurumam. Laikraksts tāJālc norāda, ka pašreiz katram civīlam, kii-ģim Ir atļauts iebraukt dāņu ūdeņos. Taču padomju intensīvā kustība, kas sākās pirms apmi! gada m aizvien pieaugusi, rada iemeslu veltīt šai ne vi-patīkamajai satiksmei lielāku vērību. Jo vairāk tādēļ, ka biezi dāņu m zviedru iestādēm nācies konsitalēt, ka šie padomju ..zvejnieki" atgrtežas ar jūrā nelietotiem zvejniecības piederu-miiean un bez loma. Novērots ari, ka bieži traleru apkalpes līdzinājušās civili tērptiem juras virsniekiem un ka tie „zvejo" ūdeņos, kur parasti nekad netiek zvejots. Laikraksts beidzot atgādina arī faktu, ka padomju traleri nekaunīgi tuvu novēroja pag. gadā notikušos dāņu-norvēģu- anglu flotes manevrus bijās jūrā un Ziemeļjūrā, kā arī rie-taimvalstu flotes manevrus Lamanša kanālī. uminKiiilla evaKoc pierobežu Hittbarga (al). — Vācu laikraksta Oii Welt Belgrades speciālkorespon-tetttf kā pinnajam žujrnāilistam izde- Tiw apmeklēt Jugoslavijas-Rumāni-ļii rdbežpihētu Veliko Gŗadištu, lai iegStu tur tuvākus novērojumus un iteiSciju par rumāņu pilsētiņu un ^«Bu piespiedu evakuāciju pierobe-inapgiabalā. ' Wl pretī Veliko Gradištas pilsēti-w atrodas vairāki rumāņu oiemi, ko toH kbi var novērot ar tālskašiem. fclobreškas ciemā, kura iedzīvotāju ^'rSkuimi sastāda serbi, pirms dažām *«iSm agrā rītā iebrauca divas karama automašīnas, un no tām izkāpa automātiskiem ieročiem apbruņoti *^iiitiiiiiiiiiiHiiiiiiiiiiniiuiiniiifiiiiiniiiiiiiiiiiii * IM KKiāUittt delegātu no 33 nficijl&m Frankfurtē pie Mainai vienprātīgi ŗļfiMĶ {Ķmmn par 1»40. g. Izjukušai iociā-iitemacioBālei atjaunošanu. Vācu parHJat otrs priekšiēdli GUan. ^ NaiedM UdzSinēJam starptautisko io- T^ļjko konferenču komitejas (Comiseoj ™JW1« brttu strādnieku partijas ^enerāl- Morganam Fīlipata sarkanu karogu, rJVi lelta burtiem uzrakstīts: ..Soclālis-r* ajattrnacionāle'*. . Pirmo ssoocciiāālliissttiisskkoo _i n-kā zināms, nodibināja 1864. g. Oli olri UJuka pasaules kara ietek- •« l»tt, g. ^ 5 1 cilvēku upurus prasīja amerikāņu īpa- J2J.^*''«^^nas katastrofa Sokoja kalnos, J * » ' lidmašīna, kas atradās ce|ā no 5««Jko uz Clkagu, krēslas dē| uzdūrās ^ UlBšii ragam. 8li»i pag. nedēļas nogalē apspiesta ļJ2 Hcelšttās pret valdība, ko atbalsta U aviācijas leroCu šķiras. Ministra WbuU Songgrams, ko flotes vlrs- H, J?7*l«iaa vakarā apcietināja, sestiilie- ^ 7 j " varēja atkal stāties savā posteni, tei ^^^^^ augstākie virsnieki ko-feii'*'^' cer panākt pieņemamu it- V Kremļa sensācifa kļūsit realitāte ZIlMlĻKOauiESU U N ĶĪNAS IBRIVPRATIGO" K O M A N B I B » GATAVI SAKT SAEUNAS STARP 10, U N 15. JŪUJU MASKAVA AR SAVU „MIERA GRIBU" GRIB PARALĪZEI RIETUMU MILITĀROS SPĒKUS, DOMA RIETUMU PRESE V a š i n g t o B1 (oe). — Padomju U N delegāu Mtlika mleri pHekl. likums kopš nedandiām dienām savl|ņo|is visu pasauli un kļuvis par lie* lako politisko sensādiu. Tokio raidītājā piektdienas vaktri. seitdleii un Svētdien vairākās valodās nolasi|a UN bruņoto ipēku virspavēlnieki ģea. Ridžveja vēstījumu komOoistu karaspēka komandierim Korejas frontē, tici-oot to piedalīties miera sarunās. Par ģen. Rldiveja aidnljnma ziņoji ari Maskavas radiofons un prese. Un tiešām, 30 stundu vēlāk, svitdients pēc pusdienā Pekingas radio nolasīja zieme|korejieSu irmijis komindiefi mir-iala Kimilsunga un ļlnas ,.bnvprātlgo" ģenerāli Pengtē piriksUtu komanistu paskaidrojumu, kurā izteikti gatavlbi lākt mieri sirunu. Par sanmu vietu kcmiūnisti izraudzījuši Kaisongu, pie 38. plat. grāda, bot laoku starp 10. un 15. jūliju, Ģen. Ridžvejs par sarunu vietu bija izvēlējies ziemeļkorejiešu ostu Vonzanu, kurā apsfjriežuvajadzībām iebraoiktudāņu lazaretes kuģis Jūtlandia. UN intereses sarunās pārstāvēs amerikāņu 8. armijas komandieris ģen. Vanfllts ar augstākiem štāba virsniekiem. Labi informētas aprindas pāriiecinātas, ka ģen. Ridžvejs vadīsies pēc miera plāna, ko jau decem^brī izstrādājušas UN. Pēc tā apvienoto nāciju sarunu vedēju prasības būs: 1) pārtraukt kara darbību visā Korejas pussalā; 2) ierīkot neitrālu joslu gar tagadējo frontes līniiju; 3) neviena līdzēja puse nedrīkst pievilkt pastiprinājumus} 4) nozīmēt miera līguma pārkāpumu konstatēšanai speciālu komiiiiju, kas var brīvi kustēties tiklab Ziemel- kā Dienvidkorejā; 5) apmainīties ar vienādu^«itu gūstekņiemi 6) izveidot kopīgu neitrālās joslas pārvaldi; 7) apriipēt bēgļus. Par spīti Maļika dīvainai! „dipl<»nā-rumāņu kareivji. Pēc divām stundām karavīri atgriezās un dziina sev pa priekšu lielāku grupu vīriešu, sieviešu un bērnu ar sainīšiem rokā. Ļaudis „iekrāva" smagajos automobiļos, kas aizbrauca austrumu virzienā. Dažas stundas vēlāk līdzīgas nodarbības atkārtojās. So, kā aiī pāris cfistu ciemu, rūpīgi novērojot, bijia konstatējams, ka tie pēc dažām dienām bija tukši un izmiruši. Uz laukfiem un ap mājām nebija redzams neviens cilvēks, un pa skursteņiem vairs nepacēlās dūmi. Pret-staitā dzīvai rosībai Donavas Jugosla-vijas krastā, otrā pusē neredzēja neviena zvejnieka. Vienīgais dzīvais cilvēks, , kas katru dienu soļoja otrā upes krastā, bija rumāņu sargpostenis. Arī vakaros pierobežas rumāņu ciemus apņem pilnīga tumsa. Jugoslavu muitas ierēdņi un robežsargi žurnālistiem pastāstījuši, ka rumāņu pierobežas piespiedu evakuācija sākusies 18. jūnijā; tā aptver 50 km dziiļu joslu gar visu Jugoslavijas pierobežu, no Temešvaras līdz Oršovai un Turnai Severina^. Vissmagāk piemeklēta serbu minoritāte Rumānijā. Daoidzos ciemos, kaut arī tie atrodas tālāk no pierobežas, palikušas tikai atsevišķas polīliskii rūpīgi izsijātas un pārbaudītas rumāņu ģimenes. Par piespiedu evakuācijas detaļām zināms, ka pēc parastās kārtības vie-nu vai vairākus kaimdņu ciemus ielenc, um karavīri vai policija pavel iedzīvotājiem 1—3 stundu laikā atstāt savus dzīvokļus, ņemot līdzi tikai to, ko katrs spēj panest. Pretestības vai nepaklausības gŗadījumā lieto varu. Masu mītiņos piespiedu evakuācijas apgabalos komunisti savu necilvēcisko rīcību mēģina aizbildināt ar ,.mili-tāriem sagatavošanās darbiem Juģo-slavijā", apgalvojot, ka tur kaujas gatavībā '«tāvot angļu un amerikāņu karaspēka vienības, lai uzbruktu .miermīlīgām tautas demokrātijām". iiskai komēdijai", kas sekoja viņa pirmajai deklarācijai, UN aprifndas padomju miera priekšlikumu uzņēma ar (fandarījumu. Nākamā dienā pēc savas radio runas, Maļiks, „nopietnas elrmības kavēts", nevarēja pieņemt UN pilnsapulces prezidentu Entezamu, bet pēc divi dienām vispārēju -apmulsumu sagādāja padomju delegāta rīkotā lepnā dineja, kurā namatēvs Maļiks spiirgts un vesels sagitidija Drošības padomes locekļus uz kārtējo padonm prezidentu nom^aņu, kas notiek kdU)a mēneša beigās. Žurnālisti novērojumi, ka Maļiks, t ē r p i s nevaino jamd Sūdimātā uzvalkā, tērzējas ar amerikāņu, asigļu un franču delegā-tdem pao* padomju miera priekšlikumu. Dinejā nebija ielūgts vienīgi nacionālās Ķīnas valdības delegāts un UN ģenerāldirektors Trigve LI, kura ievēlēšanai savā laikā pretojās Pad. ©avienība. Amerikāņu aizsardzības viceministrs Roberts Lovets preses konferencē paskaidroja, ka UN bruņoto spēku virs-ļMvēlmeks speciālās instrukcijas un pilnvaras, kuru apmērus neizpauž, saņēmis TO) ASV nacionālās drošības padomes, kurā bez prezidenta Trume-na piedalās ASV viceprezidents, ārlietu un aizsardzības ministrs un bruņoto spēku štābu priekšnieki. Arī turpmāko miera sarunu noteikumi un panti var stāties spēkā tikai pēc tam. kad tos būs apstiprinājusi Vašingtona. Amerikāņu nacionālā drošības padome sanākusi pēc tam, kad 16 UN nācijas, kas sūtījušas karaspēka vienības uz Koreju, vienprātīgi bija nolēmušas nodot iniciatīvu miera sarunu (Turpinājums 8. Ipp.) V » • ^ • Cechu bēglis atklāj komunistu gatavotu atentātu pret Masariku ^iincbene (fm). — Nesen no Cecho- Slovākijas izbēgušais Jans Elners in* tervijā Brīvās Eiropas raidītājam snie* dzis līdz šim vēl nepublicētu informāciju par plānotu atentātu pret blj. Cechoslovakijks mmistru prezidentu Janu Masariku 1947. g. KomŌnlstu partijas vadība izdevusii slep«iu pacēli Masarika un divu augstāku valdības ierēdņu nonāvēšanai. Masiuiku no drošas nāves pasargājis viņa s^- retārs. kam licies aizdomīgs kāds pa pastu atsūtīts sainis. To atverot, atrasta bumba ar laika degli. Izdarīta izmeklēšana», dažas personas apcietinātas, bet visa Heta atkal apklusināta. Pēc ziņām no avotiem, kurus Elners arī tagad neatklāja, viņš un vēl četri pretkomūnistiski čecbi sadzinuši elles bumbas izgatavotāju. Tas bijis kāds lauku galdnieks. Tēlodami slepenpolicijas ierēdņus, viņi 1947. g. 23. jūlijā pusnaktī pārsteigusi gakkieku Kobku Krcmanas ciemā un panākuši viņa atzīšanos. Kobka ar! uzrādījis komunistiskā parlamenta locekļa Ja-roslava Juras-Sosnara vēstuli, kurā Kobkam uzdots izgatavot bumbu. Galdnieks sākumā atteicies, bet vēlāk ar draudiem piespiests pakausit. Vi« ņam stigri piedraudēts arī arestēšanas gadījumā un nekādos apstākļos neatklāt rīkojuma devējus. ā zviedri pēdējā karā gribēja nopirkt visu italu floti ZVIK)RU SLEPENIE ZIŅOJUMI - CAUR OSLO TIESI UZ BERLĪNI Stokholma (sd). No līdz šim sle-penībā turētiem kādas spiegošanas prāvas dokumentiem nule atklājies fantastisks angļu plāns pēdējā pasaules karā ..izspiest" Itāliju no kara ierindas, Anglijai vai ASV uzpērkot visu itaļu kara floti. Zviedru veikalnieks J. H. Valters, kas 1943. g. b'ja apsūdzēts kādā spiegošanas prāvā, saskaņā ar šiem dokumentiem, izteicies ka Lielbritānija 1941. g. gribējusi par 400 milj. dolāru nopirkt visu Itālijas kaja floti, pie kam Valteram bijis jābūt par starpnieku starp britu vēst- Apspriedis bētfļa siiitusa konvepcllo Minchene (df). — Kā USIS ziņo no Ņujorkas, 81 valsts valdība uzaicināta sūtīt speciālpilnvarotos uz UN konfe-renpi, kurai bija jāsākas 2. jūlijā 2e-nēvā un kura paredzēts apspriest kon-vencijas projektu par bēgļu un bezpa-ļ valstnieku statusu. Līdz jūnija beigu! štābs Oslo spējis iegtit no Zviedrijas ! dienām savus pārstāvjus bija piete-- ioti svarīgus militārus ziuoiuraus. ku-kušas t!kaM3 valsts. Konferences i!- rus nekavējoties nosūtījis tālāk uz 1 gurns paredzēts v.smaz trīs nedēļas, i Berlīni. niecību Londonā un itāļu valdību, ievē rojot Valtera labās attieksmes ar Ita liju. So plānu tomēr nav izdevie« re ālizēt. Tās pašas "prāvas laikā Valters atklājis, ka Zviedrija pēc liktenīgās Minchenes sanāksmes 1938. g. apsvērusi plānu par visa« Cechoslovakijas artilērijas atpirkšanu par 200 milj. Zviediijas kronu. Arī šis plāns cietis neveiksmi. Turpretim Valteram sekmīgi izdevies veikt starpnieka uzdevumus kādā citā darījumā, ftr Zved-rija 1941. g. kritiskajā periodā ieguvusi četrus itāļu iznicinātājus. Pašu V^alteru apcietināja zviedru drošības policija, apsūdzot viņu par nelegālas informācijas apmaiņu ar ārzemēm. Cits tās pašas spiegošanas prāvas dokuments atklāj, ka vācieši kara laikā no okupētās Norvēģijas noorgani zējuši teicamu telefona izspiegošanas dienestu Zviedrijā. Vācu patruļas pārgājušas Norvēģijas robežu un pievienojušas īpašus vadus zviedru tālruņu tiklam. Tāda kārtā Gestapo Saimnieciska brivlba Cilvēks mīl brīvību, un visos laikos ir atskanējuši apspiesto saucieni pēc brīvības, tikai cilvēku attieksmes kļuvušas tik sarežģītas, ka bieži ir neiespējami pateikt, kurš ir brīvais un kurš nebrīvais. Vārda, preses, politiskā, ticības un saimnieciskā ķrīviba ir vistu sabiedrisku cīnītāju ideāli. Bet vai šie ideāli ir tik cēli 4avā būtībā kā izklausās? Nebūdams kompetents citās disciplīnās, mēģināšu šinī rakstā tvert saimniecislcās brīvības ideālu, un parādīt tā ļaunās un labās puses. Parasti fiaimniecisko brīvību* iedomājas fiziokrātu un kliisiskā liberālisma mācības izpratnē: ..Sabiedrības intereses ir atsevišķu individu interešu summa. Tāpēc ļaujiet individam brīvi rīkoties un līdz ar to tiks apmierinātas visas sabiedrības intereses." Brīvība šādā izpratnē «nedeva gaidītos rezultātus, Jo cilvēki ne vienmēr rīkojas prātīgi dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, indivīds ne vienmēr apzinās savas intereses un neapzinīgi rikojas pret savām Interfisēm, tā kaitēdams arī sabiedrības interesēm. Bez tam bieži nākotnes intereses Uek aizēnotas no šodienas interesēm, un indivīds rikojaa momenta patikas varā, tā bieži ņemdams sev iespēju apmierināt nākotnes vajadzības. Bet visnopietnākais iemesls šīs mācības sabrukumam ir cilvēku sadalīšanžis šķirās gan valsts garantētu privilēģiju, gan materiālā stāvokļa dēļ. Tā sabrūk 'šīa mācības pamattēze, jo vienas šlf:iras interese bieži ir gluži pretējas citai šķiras interesēm, un apgalvojumi, ka sabiedrības intereses ir individu interešu summa, sabrūk. Visu šo iemeslu dēļ pilnīga saimnieciskā brīvība noved vai nu pie cbaosa, pie saimnieciskas dzīves pagrimšanas, vai arī pie šķiru cīņas. Tāpēc radās jauna mācība par vienas šķiras diktatūru. Sis mācības sludinātājs Markss apgalvoja, ka kapitālisti, Izmantodami brīvību, esot apspieduši strādniekus un Izmantojot tos par vergiem kapitāla vairošanai, Bez šaubām, šinī apgalvojumā Ir daļa patiesības, Jo materiāli bagātākie spēj izmantot brīvību savā labā. Tikai šīs s!stēma« labošanai ieteiktais ceļš strādnieku diktatūra — ir pilnīgi aplams, jo tas neved uz visas sabiedrības brīvību. Brīvības izmantotāji kļūtu strādnieki, bet pārējās šķiras kļūtu viņu vietā apspiestie. Vērojot šīs mācības iedzīvināšanu, jākonstatē pat tas, ka arī strādniekiem solītā brīvība netiek realizēta, jo. nespēdama sevi uzturēt pie dzīvības uz-ekonomiskas bāzes, tā ir pārvērtusies par visu saimniecisko šķiru verdzības sistēmu, kur kārtība tiek uzspiesta ar ārpus ekonomiskās dzīves ņemtiem varas līdzekļiem. No teiktā redzam, ka, ļaujot indivīdam absolūto brīvību^ brīvība nokauj pati sevi, bet uzspiežot saimniecisko kārtību no ārpuses ar neekonomiskiem līdzekļiem, to nokauj valsts. Nespējot dzīvot brīvībā un negribot no tās arī atteikties, cilvēkiem ir jāmeklē cits ceļš. Kāds ir šis ceļš? Individaiņ jākļūst par sabiedrisku individu, kas apzinās ka viņa intereses un sabiedrības Intereses atrodas savstarpējā funkcionālā sakarībā. Tāpēc vispirms Jāizskauž individu neapzinātība. Katram ir jābūt skaidrībā par ekonomiskām pamatproblēmām. Sabiedrības interesēs ir, lai katrs individs rīkotos prātīgi. Ja tas būs panākts, tad sabiedrībā nebūs chaosa. tur valdīs stingra saimnieciska kārtība. Tad nenotiks saimniecisku vērtību iznīcināšana, lai uzturētu ce-nas. Lai izskausta šo individu neap-zinātību. skolu programmās jāparedz vieta par saimnieciskiem jautājumiem Tālāk katram individam jāapzinās, ka viņš pats ir mirstīgs, bet sabiedrība ir mūžīga. Tāpēc jārada līdzsvars starp šodienas un nākotnes interesēm. No tā izriet plānošanas ne-pieciešamība. Beidzot pats brīvības jēdziens ir jāpakļauj stingrai analīzei un jāsaprot, ka absolūtas brīvībaa jēdziens ir absurds. Ja sabiedrībā kāds vēlētos absolūtu brīvību, tad viņš ar to nospiestu citus nebrīvībā. Sabicdribā drīkst runāt tikai par vienlīdzīgu brīvību. Tāpēc nevis kādas šķira* diktatūru, bet visu šķiru sadarbību kopējā sociālprodukta vairošanai — tādam jābūt nākotnes lozungam. Sis tomēr ir loti delikāts jautājums, jo pilnīgi taisnīga lociālprodukta sadalīšana ir gandrīz neiespējama. Pareizā-ļ (TurpmājumB 8. Ipp ) i £1 '11 i 1 ' f'f' I-t % \ 4 ft'V i Vil i - bi 41..- « i ' I» • * It I r*. ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-07-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510704 |
Description
Title | 1951-07-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
J f i ^ . 1951.
UTVIA
Utfteo N6Wfptper
Vr« W , Jaly 4i W51
'S.fc.r- Vilis Janum». Auguit-
5fb'Detoold, Uger, Genruiiiy.
^ PkOM Aogustdorf 02.
JKckatt, Obb.. Regienmgf
^"^•ugir» G«rmaBy.
PAISSTI. ^" Y.. Phont VI
t l «f 1.50 «ontUT.
W«iUiiim«r DrucUitl,
*SR. Wti»ieio/0^1>" Genniny.
ŽS nrfci we«kly. Clfcul. 11.000.
i . gandrīz n S > ^
1"".^» ilt gadus £ ^'^oi
apcietināti 5
lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 51 (195)
TnidteBt 1951. g. 4. ]Qll]i
IiBik tīiSdieait testdltcii
Iid«v€]i: Utvi«Sb Centiill Ko-
•ittift. GeWtntit rtdek^ors; Mak*
•is CaUtit. g«lT. t«d vietn V
UtUļJ. Redtktori: G Gilnberģi.
P. Kli&t. S Mits&iiikt. U ST%TC«
Aftgida ulmnitclbti vftditjitt H
Zigtri. Apgid« » rtdakcljai
•drest: (13b) Grattstttchao. Obb..
Uger. Austrāliju re |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-04-01