Bavarijas Latviesu vestnesis, March 27, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakdļa-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
Nr. 24 (26) Authoriaied by Military Government and UN RRA Ditlingeni, trešdien, 1946: g. 27. martā
Visām latviešu
komitejām^
Ir sākusies visu latviešu bijušo ka-faviru
atbrīvošana Beļģijā un vii\u
pārvaŠana uz angļu okupācijas joslu
Vācijā, pie kam tos tiesibāls pielīdzina
pārējiem DP un izvieto nometnēs. Lai
gan par to rūpējas attiecīgās iestādes,
tomēr Šis,; sava nozīmībā un sekās
toti ievērojamais notikums uzliek lie­lus
pienākumus ari visai latviešu DP
saimei.
Dala atbrīvoto pakāpeniski atgrie­zīsies
pie savām ģimenēm un piederī­giem,
kur siltas sirdis un gādīgas ro­kas
viņiem palīdzēs aizmirst pavadīto
dienu rūgtumu un atrast savu vietu
latviešu vidū. Ta5u nedrīkstam aiz­mirst,
ka pārnācēļu vidū būs loti
daudz arī tādu Latvijas pilsoņu, kam
nebūs sāgaidītājii'uii kam būs jāiedzī­vojas
pilnīgi jaunā apkārtnē.' Visu
latviešu komiteju, Sarkanā krusta dar­binieku
un pārējo aprūpes darba vei­cēju
uzdevums ir darīt iespējamo, lai
atbrīvotie, kam Vācijā nav savējo,
iespējami ātri iekļautos mūsu tautiešu
pulkā. Vai tā būtu drēbju, veļas,
saimniecības priekšmetu sagāde, vai
šādam vieniniekam loti svarīgā veks
Beku un citu apģērba/gabalu kopšana
un uzturēšana kārtībā, aprūpes darba
veicējiem ar visas sabiedrības atbal
stu jāprot atrast veids, kā aizstāt
šiem tautiešiem viAu tuviniekus un
līdzēt tikt pāri pamestības izjūta
svešumā. i
Kā noskaidrots, grūtāks ļbūs civīlo
apģērbu sagādes jautājums. Labi zi
nām, ka liela dala tautiešul kara ap
Btāklos vairākkārt ir zaudējuši savu
mantu, ka, ilgāku laiku luzturoties
trimdā, virti ir novalkājušf savas at­likušās
drēbes un apavus, ka jau ie
priekšējos ziedojumu vākumos pa lie
lakai daļai viss liekais ir atdots, to
mēr esam spiesti vēl šoreiz nākt pie
tautiešiem ar sirsnīgu aicinājumu zie­dot
mūsu karavīru vajadzībām drē­bes,
veļu, apavus, laikrakstus, grāma­tas,
rakstāmlietas» papīru.
Vislielākā vērība jāyeltī invalidiem,
kas zaudējuši iespēju paši rūpēties
par savām vajadzībām. Te kopējā
palīdzības darbā jāsaprotas ūn jāsa­darbojas
ārstiem, garīdzniekiem, jau­natnes,
vadītājiem un visiem citiem,
•kas šai darbā var palīdzēt. Gik iespē­jams,
jācenšas izvietot invalidus ci­vilās
nometnēs pie ģimenēm, kas uz­vemtos
vi/iu aprūpi, vai, kur tas nav
iespējams, jāorganizē aprūpētāju ko­pas,
kas palīdz šiem nelaimīgiem vinu
dienišķās rūpēs.
Nometņu komitejām sadarbībā 'ar
vietējiem Sarkanā krus'ta darbinie­kiem
un ārstiem steidzami jārūpējas
par protēžu apgādi tiem invalidiem,
kas jau tagad atrodas civīlās nomet­nēs.
Nekavējoties jāapzina tuvākās
protēžu darbnīcas, jānodibina ar tām
sakari un sazina ar vietējiem ārstiem
tin UNRRA's darbiniekiem jāpasūtinā
vajadzīgās protēzes, pie kam izdevu­mu
segšanai vietējās komitejas, ja
tām pietrūktu līdzekļu, pasūtinājumu
izpirkšanai var pieprasīt līdzekļus no
Latviešu Centrālās komiļtejas.
Blakus «e minēto jautājumu kārto­šanai
jācenšas mūsu atbrīvotiem tau­tiešiem
jau tagad,, kamēr vini kādu
laiku vēl paliks kopīgi lielākās nomet­nēs,
palīdzēt" organizēt nometrtu kuU
tfirālo, iz^slītlbas un sporta dzīvi, zie­dojot
šim nolūkam vajadzīgos piede­rumus:
un sniedzot lietpratēju pado-
- mus. '
Pateicībā par tik labvēlīgo bijušo
karavīru jautājuma atrisinājumu," ne­kādā
gadījumā neaizmirsīsim, ka tai
pašā laikā tas ir liels pārbaudījums
^ f i s u tautas kopībai, nadipnālai ap-
^»6ai un pašdarbībai, kādēļ'visiem jā­dara
iespējamais, lai mēs šai pār­baudē
pastāvētu godam kā savas, tā
Aitu tautu acīs. ^
Latviešu Centrālā komiteja
aicina uz
JKS starptautiskais sekretārs Ro-džers
Eglofs šinīs dienās Švābijā ap­meklēja
Lauingenas latviešu nomet­nes
LJKS sporta daļas vadītāju V.
Lazdinu un nodeva aicinājumu lat­viešu
basketbolistiem posties uz Ei­ropas
meistarsacīkstēm, kas no 30.
aprīļa līdz 15. maijam notiks Šveicē,
7ienevā. Tad pat notiks arī starptau­tisks
volejbola turnīrs. R. Eglofs in­teresējies
par mūs<u basketbolistu un
volejbolistu spijām, izlases spēlētāju
dzīves vietām un lūdzis V. Lazdinu
darīt visu iespējamo, lai visdrīzākā
laikž varētu sastādīt latviešu labāko
basketbolistu un volejbolistu izlases
vienību, kas tad ar Starptautiskās JKS
gādību varētu piedalīties šajās Eiro­pas
meistarsacīkstēs. Savu līdzdalību
jau apsolījuši Vāciļjā trimdā dzīvojo­šie
Lietuvas, Igaunijas un Polijas
sportisti.
Mūsu basketbolisti Ženevā būs gai­dīti
viesi. 1935. g. pavasari, pirmās
Eiropas meistarsacīkstēs Latvija izcī­nīja
pirmo vietu, finālā pārspējot
Spānijas izlasi. Šis panākums sagā­dāja
lielisku propagandu Latvijai. Vēl
tagad, pēc 11 gadiem, ne tikai Šveices
sporta aprindas, bet arī sabiedriskā
un valsts dzīvē izcilas personas labi
atminas mūsu sportistu stāju un snie­gumus.
Latvijas sūtnis Šveicē Eeld-manis
kādā vēstulē raksta, ka viņam
bieži jautājot par mūsu sportistu lik­teni
okupāciju gados un tagad trimdā.
Šveices vadītāji sporta darbinieki vai­rākkārt
izteikuši vēlēšanos atkal re­dzēt
pie sevis latviešu sportistus. Ta­gad
tāda iespēja radusies. Aprīlī
nevā pulcēsies sportisti un žurnālisti
no visas Eiropas. Mūsu izlases vienī­bas
līdzdalība dotu vienreizēju iz­devību
likt atkal pieminēt latviešu
tautai laupīto tēvzemi, mūsu basket­bolisti
no jauna spodrinātu Latvijas
vārdu, kas brīvības un neatkarības
gados jo bieži saistījies ar panāku­miem
mākslā, zinātnē, saimniecībā
un sportā. Mūsu basketbolistu spējas
pašreizējos emigrācijas apstākļos nav
mazinājušās. Daudzās sacensības ar
basketbola dzimtenes — Amerikas
karavīru vienībām pierādījušas, ka
varam sastādīt pietiekami spēcīgu iz­lasi
arī Eiropas meistarsacīkstēm. Abi
labākie Latvijas basketbola lietpratēji
un trenētāji V. BaumaniiS un R. Dek-Šenieks
atrodas trimdā. Atliek neka­vējoties
sastādīt izlases vienību, sazi­nāties
ar Starptautiskās JKS (YMCA)
pārstāvi E. Eglofu (UNRRA Team
114. Augsburg, Bayern, 13a), noorga­nizēt
koptreninus un aprīļa otrā pusē
posties uz Šveici. No Latvijas pro­pagandas
viedokļa mūsu piedalīšanās
ir tik svarīga, ka jautājuma sekmīgai
izkārtošanai atbalsts jāgaida ari no
Latviešu Centrālās komitejas.
H. Mindenbergs
ņu savas joslas atbrīvošanai no DP
Frankfurtā, 20. martā (AP). — 1.
aprīli sāksies intensīva repatriācijas
kampaņa, kufai jāievada pārvietoto
personu nometņu līdz augusta mēne­sim
paredzētā slēgšana amerikāi\u
okupācijas joslā Vācijā, — Šodien sa­cīja
Militārās valdības virsnieki.
Līdz tam laikam tomēr iiav» cerī­bas,
ka nometnes! izdosies iztukšot
pilnīgi. Gandrīz gadu pēc kara bei­gām
šis nometnes aizvien vēl dod
patvērumu apmēržŗm 400 000 perso­nām,
kufas nacisti izrāva no vinu mā­jām
un atgādāja Vācijā par strādnie­kiem
vai cietumniekiem.
Oficiālie pārstāvji šaubās, ka varē­tu
atgriezties dzimtenē vairāk par
pusi no šinī joslā ipaliekošajiem DP.
Tad paliktu apmēram 200.000, kas-aizvien
vēl būtu jāaprūpē ASV un
to sabiedrotiem.
Ko ar šīm personām darīs, ja no­metnes
slēgs augustā, tas aizvien vēl
ir projekta stadijā, bet, cik zināms,
oficiālie pārstāvji jau apsver iespējas
vinu nometināšanai uz jaunu dzīvi
vai nu Vācijā vai citās valstīs, kas
būtu ar mieru tiem dot mājasvietu.
Aprīlai repatriācijas kampai^a būs
domāta principiāli poliem, kas sastād^
gandriZ pusi ne paliekošās. DP masas
Palikuši 166.000 poli
No poliem palikuši 166.000, — tie
visi vilcinās un daži neatlaidīgi at­sakās
atgriezties Polijā, kuru viAi uz­skata
par esošu pārliekā krievu domi-nācijā.
Amerikāņu bruņoto spēku
virspavēlniecības pārstāvji Eiropā at­zīstas,
ka viiii bijuši optimistiski sa­vās
cerībās, ka viņiem izdosies pār­liecināt
100:000 no šiem poliem at­griezties
mājās, lai tā pievienotos jau
repatriētiem 197.000 poliem.
Oficiālie pārstāvji to vidū, kas Sa­biedroto
zinā šajā joslā vēl paliks arī
augustā, skaita 14.000 igauņu, 40.000
latviešu, 28.000 lietuviešu, 5000 dien­vidslāvu
un 4000 krievu, kas visi ne­vēlas
repatriāciju. Piedevām nāk klāt
50.000 žīdu, 13.000 bezpavalstnieku un
18.000 „neklasificētas'' nacionalitātes
personu, kam nav savu nacionālo
māju, kur atgriezties.
The Stars and Stripea
March 21, 1946
gs savu darbību Eiropā ar1946. gadu
„AP' 19. martā ļzino no Atlantik-
Sitijas, ka amerikāiiu ārlietu ministri­ja
oficiāli paziņojusi, ka neredz ne­kādas
vajadzības turpināt UNRRA's
darbību Eiropā pēc 1946, gada un
Āzijā pēc 1947. g. vidus. Pazii^ojumā
piemetināts, ka valstis, kas saņem
UNRRA's palīdzību „varēs rīkoties
tālāk bez UNRRA's palīdzības,
maksimāli izveidojot un izlietojot pa­šu
resursus un saņemot atbalstu no
Starptautiskā fonda un bankas." U N ­RRA's
padomes sanāksmē Jaunzēlan­des
pārstāvis sērs i Berendesens sacī­ja,
ka UNRRA'i vajadzētu „dot pat-vērumu
tiem, kami ir bijis uzbrukts,
pat uz to rēķina, kas tik lielā mērā
atbildīgi par šādu i traģisko stāvokli.
— ASV kongresa! loceklis Herters
Vašingtonā deklarēja, ka „nekas nav
muļķīgāks salīdzinājumā ar to, ka
Krievija sūta pārtiku uz Franciju un
ka Savienotās Valstis sūta pārtiku
Polijai un citiem krievu kaimiņiem.
Pēc tam, kad vinši bija izlasījis, ka
Krievija piekritusi sūtīt 500.000 to la­bības
uz Franciju, UNRRA's pārstā­vis
kongresa pārtikas komitejā atbil­dējis,
ka Krievijai lūgts sūtīt pārtiku
uz Poliju un citām Austrumeiropas
zemēm, bet ka līdzi šim tam esot bi­juši
mazi panākumi. — Kanādas mi­nistru
prezidents Makenzijs Kings 18.
martā ziņoja parlamentam, ka krievu
vēstniecības šifru pārzinis Igors Gu-zenko
devis ziiias par to, ka Padomju
Savienība izlietojot! Kanādu par bazi
spiegošanai pret Angliju un Savieno­tām
Valstīm. Karaliskā izmeklēšanas
komisija noskaidrojusi, ka spiegi ie­guvuši
informāciju par atombumbu, ra­daru,
līdz šim slepenu spridzekli un
par citiem kara noslēpumiem;—.Krie­vu
karaspēkam atstājot Bornholmas
salu Baltijas jūrā, pirmās dānu vienī­bas
jau pārnēmušasļ krievu jau atbrī­voto
vienu militāro nometni. — Dien­vidslāvijas
maršals Tito Varšavā de­klarējis,
ka vihš parakstīs draudzības
un savstarpējas palīdzības paktu ar
Poliju uz 15,vai 20 gadiem. — Angli­jas
kara ministrija oficiāli paziņoja,
ka par angļu Reinas armijas koman­dieri
feldmaršala sēra Montgomerija
vietā nāks ģenerālleitnants sērs Ri­čards
Makkrīrijs (Richard McGreery).
— Prezidenta Trumeņa uzdevumā pa­saules
braucienu uzsākušais ASV bij.
prezidents Herberts Huvers 19. martā
Parīzē preses pārstāvjiem deklarēja,
ka visā pasaulē pārtikas nepietiek
pusmiljardam: cilvēku. Kritiskais pe­riods
būs nākamajās 120 dienās,"
sākot no ši brīža līdz nākamai ražai.
Caurmēra amerikānis pašreiz dienā
ēdot tikai 200 g maizes, un Savienotās
Valstīs „pārtika radikāli samazināta/'
Ofenbachas evaņģēliskā bērnudār­zā
smaidoša vecāka sieviete atved zē­nu
sarkanā svīterī. „Mans mazdēls,"
vina lepni saka.„Vi6š man ir vienī­gais.
ViAa tēvs ir gūstā Krievijā, bet
māte mirusi." Tad vina sāk žēloties:
„Kafa laikā dzīve bija laba. Mums
bija viss kasv Bet tad nāca tie zaudē-
Bij, karavīru stāvoklis
amerikāņu okupācijas josla
l i t š ā s AŠV okupācijas armijas DP
virsnit'is visām UNRRA's vienībām
devis rīkojumu nekavējoties izraidīt
no DPcivīlām nometnēm visus atbrī­votos
Baltijas valstu pilsoņus ka-ragūsteknus,
kas cīnījušies kopā ar
vācu armiju. Tie jānodod attiecīgo
vācu iestāžu, t. i. d^rba j^ārvalžu rī­cībā.
Ja šo bij. kaiavīru ģimenes lo­cekli
gribētu viņiem sekot, tad tiem
jāatfiem DP indeka kartes un tie zau­dē
DP tiesības. Kā zināms, šādu pra­sību
jau pag. gada beigās Izteica vācu
kreisās partijas.
Latviešu bēgļu prgaiiizācijas un pār­stāvji
jau lūguši kā ASV armijas
galveno Štābu Frankfurtā, tā arī tre­šās
armijas štābu Bad-Tēlcā, lai Sō
rīkojumu atceltu. [
„LCK IB" Detmoldā
Krievija pardeve Staļinu un
ie^ak jaunu piecgadi
Maskavā, 20. mart^ (AP). — Aug­stākā
padome vakar vēlu izbeidza sa­vu
-sesiju, vienbalsīgi ievēlot generā-lisimu
Josifu Staļinu par ministru
prezidentu un Padomju Savienības
galvu ar jauno —• ministru padomes
priekšsēža titulu. '
Krievija šodien, ^8 oficiālām ie­stādēm
esot pārvēlētām un reorgani­zētām
uz nākamieiy 4 gadiem^ sāk
pirmo no piecgadu plānu veselām sē­rijām,
kurām tā i jānostāda vienādā
vai pārākā rūpnieciskās varenības lī­menī
ar Savienotām Valstīm, bfs ir
visvarenākā kapitālistiskā nācija.
Augstākās un tautību padomes ko­pējās
sanāksmes dalībnieki vakar ar
nožēlu dzirdēja, ka „Padomju Savie­nības
vecais vīrs" — Michails Ivano-vičs
Kalinins atteicies no prezidija
priek.ssēža posteņa, i - .
Katiniņs, kas sava postenī atradies
27 gadus, miljoniem zemnieku bija
pazīstams kā tēvocis Michaiļs" un
to vispārīgi sauca' par Padomju Sa­vienības
prezidentu. Vifiš atteicies
pasliktino^^fis redzes dēL Vina ievē­lēšanu
par prezidija locekli apsveica
pērkonīgi aplausi. Kalinina vietā par
priekšsēdi kļuvis Nikolajs Šverniks.
Vjačcslavu Molotovu vienbalsīgi ie­vēlēja
no jauna par mmi^tru pt fJcrmes
vicepriekšsēdi un par ārlietu mmistru.
Augstākās padomes prezidija locekļu
skaitu samazināja no 24 uz 15, jo tam
ir grūtības pulcēties uz regulārām sē­dēm.
Bez Molotova ievēlēti vēl 7 mi­nistru
prezidenta vietpieki - - bijušais
j u m i . . . Jā, bija labi laiki. Varbūt
tie atgriezīsies." Amerikāņu žurnālists
Padovers noraugās mazo meiteiiu sal­dās
sejiņās un sārtvaidžos zēnos, redz,
:a virti visi labi apģērbti un labi pa-bai'oti.
Pie tam viriš domā par ne-paēdušiem
bērniem visā pārējā Eiro­pā
un brīnās, kas īsti zaudējis karu.
Pat tagad šiem vācu bērniem vinu mī­ļās
vecmāmifias un labie vecāki j iekšlietu komisārs maršals L. Berija^
stāsta: .,Pie Hitlera bija labi laiki kas ir bijis minēts par Staļina pēc-
Vācija reiz valdīja pār visu Eiropu
un tas varbūt nāks vēl a t p a k a ļ . . . " ~
B e l ģ i j a s ministru prezidentu Pola
Spāka (kas ir arī UNO prezidents)
sociālistu valdība 20; martā gāzta pēc
uzticības votuma noraidīšanas ar 90
balsīm pret 90. — Angļu militārā
policija 20. martā arvien vēl turpinā­ja
apspiest pārtikas nemierus^ kas bija
sākušies priekš 36 stundām un vēl
turpinājās Hamburgas preču stacijā.
Gandrīz 200 civīliedzīvotāju uzbrūk»
kādam vilcienam wn uzplēsa auzu
maisus.
The Stars and Stripes V
Irāna plosās kaujas ua Kordistana proklamē sevi
par republiku
Teheranā, 21. martā (UP). — Jaunā
Kūmelehas partija sastādījusi auto­nomu
valdību ,un proklamējusi Kur-distanas
republiku. Jaunā valdība
faktiski izveidota jau priekš dažām
nedēlām. Taga d tā vada k u rdu uz-brukumu
Sakizai, 80 km dienvidos no
Mehabadas;. Uzbrukums vērsts arī
pret divi citām pilsētām. Zinas par
jauno autonomo valdību nāk vienā
aikā ar jaunā krievu vēstnieka E. Sa-dehikova
ierašanos lidmašīnā Tehe­ranā.
kur to sagaidīja Padomijas vēst­niecības
locekli. Stipras sarkanās ar­mijas
vienības atrodas sacelšanās ter-ritorijas
tuvumā, pie kam v«;«kata,
ka vienu ho jaunās valdības' līderiem
— mullu Mostafu atbalsta boļševiki.
Mostafa ir irākietis, kas pag. augustā
vadīja kurdu neveiksmīgo sacelšanos
Jrakā un pēc tam, ^^id Irākas kara­spēks
satrieca sacel-rianos, bija aizbē­dzis
uz. boļševiku okupēto Ziemel-irānu.
Sagaida, ka DroSības padome uzklau­sīs
Irānas lūguiau pēc palīdzības
Vašingtonā, 20. martā (AP). — Irā-
:/«rCi, «A'lietu tirdzniecības ministrs A.
KJkojans, valsts plānļn komisijas va­dītājs
M. Voznesenskis, maršals Kle-
7Au4»tijs Vorošilovs. Andrejs Andre-
Jevs, Lazars Kaganovičs un A. Ko-sigins.
' ^
Kf^mūnistu partijas personāla galve­nais
pārzinis Georgs Malenkovs ievē­lēts
prezidijā un līdz ar Beriju iecelts
pilna locekļa godā partijas centrālās
komitejas politiskā birojā, ko parasti
sauc par „politbjuro." 44 g. v. Ma­lenkovs
un 47 g; V. Berija ir jaunākie
politbiroja pilntiesīgie locekli. Pai
augstākās tiesas prezidentu no jauna
ievēlēja Ivanu Golakovu, bet par Šīs
tiesas locekļiem vēl 69 citus.
Ministri, kas valdībai atbildēs par
5 gadu pilna rr'lizA.'^anu. ir Miko-jans,
valsts drošības ministrs V. Mer-kulovs,
iekšlietu ministrs pulkvežge-nerālis
N . Kruglovs 'an lauksaimnie­cības
ministrs I. Benqdiktovs.
VaWlbas 2abtādīšana liecināja, ka
Up&d )r 48 ministri un 54 ministru
biedri. ?icciem ministriem nav mi­nistriju,
bet vini nosaukti par mini­stru
padomes vicepriek^-sēžicm.
The Stars, and Stripes
nas oficiālai sūdzībai, ka krievu ka- mes rāda, ka arī padomes 11 l^oceklu
faspēks paliek virs noliktā laika t?5
zj'mē un ka padomju aģenti palicr
lina Irānas grūtības, šodien ir drošas
izredzes iegūt U N G Drošības pado­mes
uzmanību. Amerikāņu pārstāvji
pareģoja, ka Savienotās Valstis Šo lū­gumu
atbalsti» padomē. Visas pazī-vr^
irākums atbalstīsi šī jautājuma uz-liCmšanu
darba kārtībā ātrākai izlem­šanai.
Padomju Savienība tam var
pretoties, bet i r vajadzīgs tikai vairā­kums,
un Krievija normāli var rēlji-nāties
vienīgi ar Polijas atbalstu.
Tbe Stars and Stripet